27.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 232/36

---

Reģionu komitejas Atzinums “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2009.–2010. gadā. Kandidātvalstis”

(2010/C 232/06)

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgi ieteikumi

1.   atgādina, ka ES mērķis ir miera un iedzīvotāju labklājības veicināšana, kā arī savu vērtību popularizēšana. Tieši šī iemesla dēļ Eiropas Savienība ir atvērta visām Eiropas valstīm, kuras izpilda Kopenhāgenas kritērijus;

2.   norāda, ka paplašināšanās process ir nozīmīgs miera un stabilitātes faktors Eiropas kontinentā; kandidātvalstu iedzīvotājiem tā ir papildu iespēja baudīt arvien pieaugošo labklājību kopējā ekonomikas telpā;

3.   norāda, ka Eiropas Savienībai jāapliecina stingra apņemšanās attiecībā uz visu to Eiropas valstu iespējamo integrāciju, kuras atbilst pievienošanās kritērijiem, kā arī spēj izpildīt stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus;

4.   uzsver, ka integrācijas procesa izdošanās ir atkarīga no tā, kā attiecīgā kandidātvalsts sagatavojas pievienoties ES un izpilda Kopenhāgenas kritērijus;

5.   pilnībā atbalsta kandidātvalstu īstenotos pasākumus un reformas, lai panāktu atbilstību pievienošanās kritērijiem;

6.   vērš uzmanību uz to, cik būtiska integrācijas procesā ir labu kaimiņattiecību un reģionālās sadarbības principa ievērošana. Komiteja aicina kandidātvalstis neatrisinātos jautājumus ar kaimiņvalstīm risināt abām iesaistītajām pusēm pieņemamā veidā un to darīt, ievērojot Eiropas prioritātes, principus un vērtības;

7.   norāda arī, ka svarīgi ir, lai vietējās un reģionālās pašvaldības integrācijas procesā iesaistītos jau tā sākuma posmā, jo tas ir strukturāls un patiesi demokrātisks process, kuru nevar īstenot tikai centralizētā līmenī bez visu pārvaldes līmeņu aktīvas līdzdalības un pilnībā neievērojot subsidiaritātes un tuvuma principu;

HORVĀTIJA

Horvātijas sasniegumi ceļā uz dalību ES

8.   atzīst, ka Horvātija guvusi panākumus, cenšoties panākt atbilstību pievienošanās kritērijiem un izpildīt saistības, kas saistītas ar pievienošanos Eiropas Savienībai;

9.   pauž gandarījumu par divpusējo vienošanos, kas atrisināja robežu strīdu ar Slovēniju un ļāva panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu;

10.   mudina Horvātiju veltīt lielākas pūles, lai izpildītu visus noteiktos kritērijus un uzdevumus, tai skaitā, lai nodrošinātu visaptverošu sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) vēl neatrisinātajos jautājumos; rosina Horvātiju arī paātrināt reformas vairākās būtiskās jomās, jo tas ir obligāts priekšnoteikums, lai pievienošanās sarunas pabeigtu 2010. gadā;

11.   uzskata, ka korupcijas apkarošanā ir gūti panākumi. Vienlaikus Komiteja norāda, ka korupcija arvien vēl ir izplatīta vairākās jomās, un tādēļ iesaka Horvātijai veikt papildu pasākumus un palielināt korupcijas apkarošanas iestāžu administratīvo veiktspēju, kā arī visos līmeņos veicināt politiskās pārskatatbildības kultūru;

12.   atzinīgi vērtē to, ka juridiski nostiprināta un vispārēji atzīta plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms, tomēr vienlaikus norāda uz draudiem un politisko spiedienu, ar ko sastopas žurnālisti, kuri pievēršas korupcijas un organizētās noziedzības jautājumiem;

13.   pauž satraukumu par nepilnībām, piemērojot tiesību aktus diskriminācijas apkarošanai. Nesen veiktie budžeta samazinājumi nedrīkst būt par iemeslu šo tiesību aktu nepilnīgai piemērošanai. Komiteja norāda, ka īpaša problēma ir minoritāšu diskriminācija un praksē aizsardzība pret diskrimināciju un šajā sakarā sāktā kriminālvajāšana neatbilst ES modelim;

Vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspējas palielināšana

14.   pauž gandarījumu par to, ka 2009. gada maijā rīkotās pirmās tiešās pašvaldību mēru un prefektu vēlēšanas noritējušas mierīgi, palielinājusies vēlētāju aktivitāte un uzlabojusies arī sieviešu politiskā pārstāvība;

15.   atzinīgi vērtē to, ka pieņemta “Valsts vietējo un reģionālo pašvaldību atbildīgo darbinieku apmācības stratēģija 2009.–2013. gadam”. Komiteja atzīmē, ka stratēģija būtiski uzlabos vietējās pārvaldes iestāžu spēju sniegt decentralizētus pakalpojumus iedzīvotajiem. Komiteja tomēr arī uzsver, ka administratīvajās procedūrās nav novērsti nopietni trūkumi, un norāda, ka juridiskais pamats mūsdienīgas un profesionālas valsts pārvaldes veidošanai vēl ir nepilnīgs;

16.   uzsver, ka politiskas apņēmības trūkuma dēļ nav pieņemta decentralizācijas stratēģija, un pauž nožēlu par to, ka nav nodrošināta vispārēja koordinācija starp politisko un tehnisko līmeni, kā arī valsts pārvaldes iestādēm un vietējām pašvaldībām. Komiteja aicina valsts iestādes ieviest procedūras, kas nodrošinātu pietiekamu to pārstāvību likumdošanas procesā, kā arī iesaka veikt pasākumus, lai uzlabotu vietējo un reģionālo pašvaldību finanšu stāvokli;

17.   aicina veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu Horvātijas valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu darbinieku apmācību un profesionālo iemaņu un zināšanu uzlabošanu; ierosina izvērst sadarbību ar ES dalībvalstīm šajā jomā, lai varētu efektīvāk izmantot to pieredzi un pēc iespējas ātrāk izpildīt Līguma par pievienošanos ES nosacījumus;

18.   atzīst panākumus, kas gūti, vienkāršojot uzņēmumu reģistrāciju atbilstošajos reģistros, bet vienlaikus arī uzsver, ka daudzie nodokļi un nodevas, korupcija un neefektīva valsts pārvalde negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi gan valsts, gan vietēja līmenī;

19.   uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to apvienībām jāpiedalās acquis communautaire īstenošanā; Komiteja uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir labi jāsagatavo, lai tās nākotnē varētu uzņemties ar dalību Eiropas Savienībā saistītos pienākumus, kā arī izmantot tās sniegtās priekšrocības;

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas sasniegumi ceļā uz dalību ES

20.   norāda uz Komisijas ieteikumu un Vispārējo lietu padomes 2009. gada decembra secinājumiem un mudina Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdību nodrošināt labas kaimiņattiecības un, jo īpaši, palielināt pūliņus, lai ANO vadībā sarunu ceļā rastu visiem pieņemamu risinājumu jautājumam par tās nosaukumu;

21.   atgādina par labu kaimiņattiecību nozīmi un mudina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdību turpināt attīstīt reģionālo sadarbību ar visiem partneriem;

22.   atzinīgi vērtē ES lēmumu, kas paredz, ka, sākot ar 2009. gada 19. decembri, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi Šengenas zonā var ceļot bez vīzām;

23.   aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādes turpināt reformas, jo īpaši tās, kas saistītas ar valsts pārvaldi un tiesu iestādēm, sieviešu tiesībām un etnisko grupu savstarpējām attiecībām saskaņā ar 2001. gadā noslēgto Ohridas nolīgumu, kas paredz dažādas etniskās izcelsmes personu tiesību ievērošanu un viņu līdzdalības palielināšanu sabiedriskajā dzīvē un pārvaldē;

24.   atzinīgi vērtē valsts gūtos panākumus, pastiprinot un ieviešot korupcijas apkarošanas regulējumu, taču atzīmē, ka korupcija arvien vēl ir izplatīta un nopietna problēma. Reģionu komiteja aicina turpināt pūliņus, jo īpaši saistībā ar tiesiskā regulējuma īstenošanu;

Vietējo pašvaldību veiktspējas palielināšana

25.   pauž gandarījumu par jaunas vietējās autonomijas komisijas izveidi;

26.   atzinīgi vērtē pārrobežu sadarbību, kas veicina kaimiņvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību dialogu;

27.   ir gandarīta, ka pēc EDSO novērotāju — Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) — un Eiropas Padomes novērotāju secinājumiem prezidenta un pašvaldību vēlēšanas 2009. gadā kopumā noritējušas atbilstoši EDSO kritērijiem un starptautiskajiem standartiem attiecībā uz demokrātisku vēlēšanu norisi. Komiteja mudina valdību turpināt īstenot arī pārējos EDSO-ODIHR ieteikums un cer, ka tā rīkosies enerģiski un rūpīgi izmeklēs atklātos pārkāpumus;

28.   aicina turpināt decentralizāciju un pilnvaru ātrāku nodošanu vietējām pašvaldībām; tie ir Ohridas pamatnolīguma pamatprincipi. Komiteja arī norāda, ka vairāk pūļu jāvelta, lai uzlabotu pašvaldību finanšu stāvokli. Komiteja atbalsta darbu, ko veic Vietējo pašvaldību apvienība (ZELS), paātrinot decentralizācijas procesu;

29.   atzinīgi vērtē to, ka 2009. gada jūnijā stājies spēka Likums par pašvaldību sadarbību, un pauž cerību, ka valstī minēto likumu ievēros un pieņems citus likumus, kurus pašlaik izstrādā;

30.   uzsver, ka uzlabojusies vietējo nodokļu iekasēšana, un norāda uz pūliņiem uzlabot pašvaldību veiktspēju tādās jomās kā ienākumu nodokļa pārvaldība, publisko finanšu un parādsaistību pārvaldība un finanšu kontrole;

31.   norāda, ka dažās pašvaldībās, īpaši pašvaldībās ar nelielu iedzīvotāju skaitu, ir ierobežota administratīvā veiktspēja galvenokārt tādās jomās kā finanšu līdzekļu un nodokļu pārvaldība un finanšu kontrole; Komiteja pauž nožēlu par nepilnībām vietējo pašvaldību darba pārredzamības un atbildības jomā;

32.   uzskata, ka jāuzlabo centrālā un vietējā līmeņa savstarpējā sadarbība un Pašvaldību ministrijai jāvelta lielākas pūles, lai vienkāršotu decentralizācijas procesu;

33.   aicina pastiprināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, turpinot īstenot Valsts rīcības plānu cilvēku tirdzniecības un nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā un uzlabojot koordināciju vietējā līmenī;

34.   pauž gandarījumu par pašvaldību darbinieku pakāpenisku apmācību, lai viņi varētu īstenot to acquis communautaire daļu, kas attiecas uz ES piešķirto līdzekļu pārvaldību vietējā līmenī, un mudina turpināt darbu šajā jomā;

35.   norāda, ka valsts un vietējā līmeņa spēja izstrādāt un īstenot tiesību aktus vides jomā joprojām ir neapmierinoša, un uzsver, šis jautājums ir efektīvi jārisina, vienlaikus ņemot vērā iespējamo ietekmi uz vidi kaimiņvalstīs;

TURCIJA

Turcijas sasniegumi ceļā uz dalību ES

36.   ar gandarījumu atzīmē, ka notiek plašas publiskas debates par vairākiem jautājumiem, kas tradicionāli ir bijuši jutīgi, piemēram, tiesu varas loma, kurdu izcelsmes iedzīvotāju tiesības, alevi kopienas tiesības, armijas loma un Turcijas attiecības ar kaimiņvalstīm, un atzinīgi vērtē valdības konstruktīvo attieksmi un tās rīcību, lai šo dialogu sāktu;

37.   norāda, ka 2009. gadā valstī nav gūti būtiski panākumi reformu īstenošanā, un aicina valdību neaprobežoties tikai ar politiskām iniciatīvām, bet veikt arī konkrētas pārmaiņas tiesību aktos un to piemērošanas jomā;

38.   pauž nožēlu par to, ka valsts ir pieņēmusi Kopenhāgenas kritērijiem atbilstošus tiesību aktus, bet to piemērošanā vēl ir daudz trūkumu; tas jo īpaši attiecas uz sieviešu tiesībām, nediskrimināciju, reliģijas brīvību, vārda brīvību, neiecietību pret spīdzināšanu un korupcijas apkarošanu;

39.   pauž satraukumu par mēģinājumiem ierobežot vārda un preses brīvību, jo īpaši, par bezprecedenta naudas sodu, kas tika uzlikts kādam plašsaziņas līdzekļu koncernam;

40.   pauž nožēlu par niecīgajiem panākumiem reliģijas brīvības jomā un mudina valdību izveidot tiesisko regulējumu, kurš atbilstu Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai, dodot visām nemusulmaņu reliģiskajām kopienām un alevi kopienai iespēju piekopt ticību bez nepamatotiem ierobežojumiem;

41.   ar nožēlu atzīmē, ka Turcijas valdība turpina iebilst pret minoritātēm starptautiskajā līmenī piešķirto tiesību ievērošanu; tādēļ aicina Turcijas valdību pielāgot savu politiku starptautiskajiem modeļiem šajā jomā un mudina politiskās partijas atbalstīt valdības centienus. Lai saglabātu Gekčeadas (Gökçeada) un Bozdžaadas (Bozcaada) salas multikulturālās iezīmes, kas kalpotu par sadarbības modeli starp Grieķiju un Turciju, Komiteja mudina Turciju attiecībā uz grieķu mazākumtautību, kas apdzīvo minētās divas salas, īstenot Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas ieteikumus;

42.   izsaka nosodījumu par to saistību nepildīšanu, kas noteiktas ES un Turcijas asociācijas līguma papildprotokolā, un mudina Turciju pilnībā un bez diskriminācijas sākt minēto saistību izpildi;

43.   aicina visas ieinteresētās personas enerģiski atbalstīt notiekošās sarunas Kipras jautājumā un dot konkrētu ieguldījumu, lai nodrošinātu tā vispārēju atrisinājumu, kura pamatā jābūt divu zonu un divu kopienu konfederācijai ar vienu identitāti un vienu starptautiskās juridiskās personas statusu saskaņā gan ar ANO Drošības padomes lēmumiem šajā jautājumā, gan ar ES pamatprincipiem; aicina ieinteresētās personas veicināt tādas gaisotnes izveidošanu, kas ir labvēlīga sarunām, izvedot Turcijas karaspēku no ES dalībvalsts Kipras, atrisinot iebraucēju jautājumu un radot apstākļus, lai izolētā Famagustas zona atkal būtu pieejama tās likumīgajiem iedzīvotājiem;

44.   uzsver, ka Turcija ir nozīmīga nelegālo imigrantu tranzītvalsts; norāda uz ieceri atsākt sarunas, lai noslēgtu ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu, un iesaka Turcijai laika periodā līdz minētā nolīguma noslēgšanai pilnībā piemērot ar dalībvalstīm jau noslēgtos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus; aicina Turcijas valdību pastiprināt sadarbību ar ES imigrācijas pārvaldības jomā, tostarp arī ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), kas nodrošina ES ārējo robežu uzraudzību;

45.   saistībā ar citiem reģionālas nozīmes jautājumiem RK pozitīvi vērtē uzlabojumus Turcijas attiecībās ar tās kaimiņvalstīm, jo īpaši vienošanos ar Armēniju. Komiteja uzsver, ka ļoti svarīgi ir bez kavēšanās ratificēt protokolus par diplomātisko attiecību izveidi starp abām valstīm un turpināt attīstīt divpusējās attiecības;

Vietējo pašvaldību veiktspējas palielināšana

46.   atzinīgi vērtē to, ka vietējā līmeņa vēlēšanas, kas notika 2009. gada martā, kopumā bija brīvas un taisnīgas;

47.   pauž neapmierinātību, ka lēni norit pilnvaru nodošana vietējām pašvaldībām un, jo sevišķi, funkcionālu pašvaldību padomju izveide, kas ir pamatnosacījums, lai iedzīvotājus plašāk iesaistītu vietējo pašvaldību lēmumu pieņemšanā;

48.   aicina palielināt pārredzamību un atbildību, jo īpaši vietējo pašvaldību finanšu iekšējās un ārējās kontroles jomā, un uzsver decentralizācijas un vietējo pašvaldību veiktspējas palielināšanas nozīmi, lai tās varētu pildīt tām izvirzītos uzdevumus;

49.   atzinīgi vērtē to, ka sarunās prioritāte piešķirta vispārējas nodarbinātības jautājumiem un valsts apstiprinājusi programmu acquis ieviešanai, tomēr norāda, ka politisko un konstitucionālo reformu efektīvā īstenošanā gūtie panākumi ir niecīgi;

50.   vērš uzmanību uz Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 16/2009 par pirmsiestāšanās palīdzības, ko Eiropas Komisija piešķīra Turcijai, pārvaldību un aicina Komisiju piemērot Revīzijas palātas ieteikumus, izvirzot mērķus un īstenojot programmas saskaņā ar pievienošanās kritērijiem;

51.   atzinīgi vērtē attīstības aģentūru izveidi un ir gandarīta, ka ieinteresētie reģionālie un vietējie dalībnieki piedalās to budžetu sagatavošanā; tomēr vērš uzmanību uz to, ka atlases kritēriji nav skaidri un procedūra nav pietiekami pārredzama;

52.   norāda, ka reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas atbilstība acquis joprojām ir zemā līmenī;

53.   pauž cerību un pārliecību, ka Turcijas iestādes un citas institūcijas vispusīgi analizēs norādītos trūkumus un minētās kritiskās piezīmes un veiks attiecīgus tiesiskus un administratīvus pasākumus, lai trūkumus novērstu.

---