a)

Eiropas Kopienu gada pārskatus (1), ko veido konsolidētie finanšu pārskati (2) un konsolidētie budžeta izpildes pārskati (3) par 2007. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu;

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

a)

attiecībā uz Eiropas Kopienu gada pārskatiem vadības uzdevums ir izstrādāt, ieviest un uzturēt iekšējās kontroles mehānismus, lai sagatavotu patiesi izklāstītus finanšu pārskatus, kuri nesaturētu būtiski nepareizu informāciju krāpšanas vai kļūdas dēļ; izvēlēties un piemērot pienācīgu grāmatvedības politiku, pamatojoties uz Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem (5), un sagatavot konkrētajiem apstākļiem piemērotas grāmatvedības aplēses. Saskaņā ar Finanšu regulas 129. pantu Komisija apstiprina Eiropas Kopienu gada pārskatus pēc tam, kad Komisijas grāmatvedis tos ir konsolidējis, pamatojoties uz pārējo iestāžu (6) un organizāciju (7) iesniegto informāciju, un konsolidētajiem pārskatiem ir pievienojis apliecinājumu, kurā viņš cita starpā pauž pamatotu pārliecību par to, ka konsolidētie pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Eiropas Kopienu finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos;

b)

veids, kādā vadība nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ir atkarīgs no budžeta izpildes metodes. Ja līdzekļu pārvaldība ir tieša un centralizēta, tad budžeta izpildi veic Komisijas departamenti. Ja pārvaldība ir dalīta, tad budžeta izpildi deleģē dalībvalstīm. Decentralizētās pārvaldības gadījumā izpildi deleģē trešām valstīm, bet netiešas centralizētas pārvaldības gadījumā — citām organizācijām. Ja pārvaldība ir kopīga, budžeta izpildes uzdevumus sadala starp Komisiju un starptautiskām organizācijām (Finanšu regulas 53.–57. pants). Budžeta izpildei ir jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, saskaņā ar kuru jāizstrādā, jāievieš un jāuztur efektīvi un produktīvi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp jānodrošina adekvāta pārraudzība un pienācīgi pasākumi pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, vajadzības gadījumā, tiesvedības ceļā jāpiedzen nepareizi samaksāti vai izlietoti līdzekļi. Neatkarīgi no budžeta izpildes metodes Komisijai ir jāuzņemas galīgā atbildība par Eiropas Kopienu pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību (Līguma 274. pants).

a)

Revidējot politikas grupu “Lauksaimniecība un dabas resursi”, Palāta konstatēja, ka darījumos, kas saistīti ar šajā politikas grupā deklarētajiem izdevumiem, kopumā ir būtisks likumības un/vai pareizības kļūdu līmenis. Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi sniedz pārliecību par atbilstību ES noteikumiem. Tomēr Palāta secina, ka integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) arvien ir efektīvs līdzeklis nelikumīgu izdevumu riska ierobežošanai, ja to piemēro pareizi un ja sistēmā ir ievadīti precīzi un ticami dati.

b)

Politikas grupas “Kohēzija” revīzijā Palāta konstatēja būtisku likumības un/vai pareizības kļūdu līmeni kohēzijas politikas projektu izmaksu atlīdzināšanā. Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina, ka Komisijas pārraudzības sistēma un dalībvalstu kontroles sistēmas kopumā tikai daļēji efektīvi novērš pārspīlētus vai neatbilstīgus izdevumus.

c)

Palāta konstatēja būtisku likumības un/vai pareizības kļūdu līmeni politikas grupas “Pētniecība, enerģētika un transports” maksājumos. Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina: lai gan ieviesti daži uzlabojumi, Komisijas pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi mazina risku, ka tiek atlīdzināti pārspīlēti vai neatbilstīgi izdevumi.

d)

Palāta konstatēja būtisku likumības un/vai pareizības kļūdu līmeni darījumos, kas saistīti ar maksājumiem politikas grupā “Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās”, galvenokārt īstenotājiestāžu līmenī. Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina: lai gan Komisijā ir panākti uzlabojumi, pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi sniedz pārliecību, ka izdevumi ir atbilstīgi un ka tos var pamatot ar pienācīgiem pierādījumiem.

e)

Palāta konstatēja būtisku likumības un/vai pareizības kļūdu līmeni politikas grupas “Izglītība un pilsoniskums” maksājumos. Pamatojoties uz savu revīzijas darbu, Palāta secina: pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi sniedz pārliecību, ka izdevumi ir atbilstīgi un ka tos var pamatot ar pienācīgiem pierādījumiem.

a)

izdevumos, kas saistīti ar lauku attīstību, ir neproporcionāli daudz kļūdu attiecībā pret kopējo kļūdu koeficientu, kāds aplēsts politikas grupai “Lauksaimniecība un dabas resursi”. Palāta lēš, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumos kļūdu koeficients ir nedaudz zem būtiskuma sliekšņa, bet izdevumos no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) — ievērojami virs būtiskuma sliekšņa;

b)

sarežģītas vai neskaidras juridiskās prasības (piemēram, izdevumu atbilstīguma noteikumi) ievērojami ietekmē to darījumu likumību un/vai pareizību, kas saistīti ar izdevumiem politikas grupās “Lauksaimniecība un dabas resursi”, “Kohēzija”, “Pētniecība, enerģētika un transports” un “Izglītība un pilsoniskums”.