52008PC0910

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.1.2009

COM(2008) 910 galīgā redakcija

2008/0268 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas

(2009/[•]/EK)

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma priekšlikums attiecas uz Kopienas budžeta garantijas atjaunošanu Eiropas Investīciju bankai (EIB) finansēšanas darījumiem no pašas resursiem dažādās valstīs, kas nav dalībvalstis. Iepriekšējās EIB pilnvaras, t.i., vispārējās ārējās kreditēšanas pilnvaras (Padomes Lēmums 2008/580/EK) un atsevišķa pilnvara projektiem Krievijā, Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā (Padomes Lēmums 2005/48/EK), beidzās 2007. gadā. Padome 2006. gada 19. decembrī pieņēma Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas (OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp.). Minētā priekšlikuma pamatā bija Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 181.a pants. Eiropas Parlaments cēla prasību Eiropas Kopienu Tiesā par Padomes Lēmuma 2006/1016/EK atcelšanu, jo uzskatīja, ka minētais lēmums bija jāpieņem, pamatojoties uz EK līguma 179. un 181.a pantu nevis tikai uz 181.a pantu. Eiropas Kopienu Tiesa pasludināja savu spriedumu 2008. gada 6. novembrī lietā Nr. C-155/07 (Parlaments/Padome), atbalstot Parlamentu un atceļot Lēmumu 2006/1016/EK, bet nosakot, ka minētais lēmums ir spēkā 12 mēnešus, lai to varētu aizstāt ar lēmumu, kas pieņemts ar divkāršu juridisko pamatu (179. un 181.a pants) saskaņā ar koplēmuma procedūru. Šā priekšlikuma mērķis ir piešķirt EIB Kopienas garantiju ar tādām pašām specifikācijām kā garantijai, kas bija piešķirta atceltajā lēmumā, un iekļaut garantiju pašreiz spēkā esošajā Padomes 2008. gada 4. novembra Lēmumā 2008/847/EK par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas (OV L 301, 12.11.2008., 13. lpp.). |

120 | Vispārīgais konteksts EIB darbības ārpus ES tradicionāli veidojušas apmēram 10-15 % no tās kopējām darbībām (6,4 miljardi euro 2007. gadā, no kuriem 3,7 miljardus euro sedz ar Kopienas garantiju). Tās pašreizējās darbības galvenie reģioni ir pirmspievienošanās un Vidusjūras reģiona valstis, tomēr tā veic nozīmīgus darījumus arī Āzijā, Latīņamerikā un Dienvidāfrikā, kā arī pakāpeniski paplašina savus darījumus Krievijā, Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā. EIB darbības Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstīs (ĀKK valstis) saskaņā ar Kotonū nolīgumu tiek veiktas, izmantojot Eiropas Attīstības fonda resursus vai EIB resursus ar garantiju no dalībvalstīm, un tās nav iekļautas šajā priekšlikumā. ES ārpolitikas atbalstam EIB tradicionāli veic darījumus ārpus ES, pamatojoties uz ES oficiālām pilnvarām; secīgas pilnvaras ir paplašinājušas EIB darbības ģeogrāfisko mērogu. Šādos lēmumos paredzētos finansēšanas darījumus ES partnervalstis atzīst par būtisku ES atbalstu. Turklāt Kopienas garantija neļauj šādiem darījumiem, kuru riska līmenis bieži ir ievērojami augstāks nekā EIB darījumiem ES, ietekmēt bankas kredītspēju un ļauj EIB piedāvāt pievilcīgas kreditēšanas likmes ārpus ES. Jaunāko informāciju par EIB darījumiem ar Kopienas garantijas segumu var atrast Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Kopienu aizņēmumu un aizdevumu darbībām 2007. gadā (COM(2008)590 galīgā redakcija) un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā (SEC(2008)2504). Vēl viens atbilstīgs ziņojums ir ziņojums budžeta lēmējinstitūcijai par vispārējā budžeta garantijām – stāvoklis 2007. gada 31. decembrī (COM(2008)451 galīgā redakcija) un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments (SEC(2008)2249). Atsauce minēta arī uz Ziņojumu COM(2006)323 un diviem Komisijas dienestu darba dokumentiem (SEC(2006)790 un SEC(2006)789), kas tika iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar Komisijas priekšlikumu (COM(2006)324 galīgā redakcija), kas izraisīja atceltā lēmuma pieņemšanu. EIB darījumi trešās valstīs veido būtisku papildinājumu ES ierobežotajiem budžeta līdzekļiem, lai paaugstinātu ES ārējās darbības efektivitāti un pārredzamību. Ja ārējā palīdzība no Kopienas budžeta galvenokārt ir vērsta uz valstīm ar zemākiem ienākumiem un uz atbalstu sociālā jomā, EIB darījumi ir īpaši būtiski valstīs ar vidējiem ienākumiem un infrastruktūras, finanšu un tirdzniecības jomās. Ņemot vērā to, ka EIB sākotnēji tika izveidota un finansiāli strukturēta tā, lai darbotos ES, pilnvaras ar Kopienas garantijas segumu ir galvenie instrumenti, kas ļauj EIB veikt darījumus ārpus ES, nodrošinot nepieciešamo Kopienas politisko un finansiālo atbalstu valstīm un projektiem, kas parastos apstākļos nebūtu atbilstoši EIB standarta pamatnostādnēm un kritērijiem. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Arī ierosinātajā lēmumā tiks piešķirta Kopienas garantija EIB ārējiem aizdevumiem, bet minētais lēmums ir pilnībā saskanīgs ar atcelto Padomes Lēmumu 2006/1016/EK un Padomes Lēmumu 2008/847/EK. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem EIB ārējie darījumi un jo īpaši tie, uz kuriem attiecas pašreizējais priekšlikums, papildinās darbības, ko veic, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus, t.i., pirmspievienošanās, Eiropas kaimiņattiecības un partnerība, sadarbība attīstības jomā un ekonomiskā sadarbība, kā arī stabilitātes instruments. EIB darījumi pilnībā atbalstīs ES ārējo darbību, kā noteikts dažādos ierosinātajā tiesību aktā minētos politikas dokumentos vai kā laika gaitā tiks noteikts turpmākos ES politikas dokumentos. EIB ārējās darbības saikni ar ES politiku nostiprinās ar ciešāku Komisijas un EIB sadarbību. Tā sāksies ar uzlabotu saikni plānošanas procesā, jo īpaši rīcības plānu vai pirmspievienošanās dokumentu, kā arī valsts vai reģionālās stratēģijas dokumentu kontekstā un iepriekšējās projektu identifikācijas un īstenošanas laikā. Šāda sadarbības stiprināšana palīdzēs nodrošināt, ka EK jauno instrumentu politiskā virzība atspoguļojas arī pilnvaru īstenošanā. Šī sadarbība dažādos reģionos attīstīsies atšķirīgi, ņemot vērā gan EIB nozīmīgumu reģionā, gan arī saikni ar ES politiku pirmspievienošanās, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības, kā arī sadarbības attīstības jomas un ekonomiskās sadarbības stratēģijās. Turklāt Komisija paredz savlaicīgi apspriesties ar EIB par atsevišķiem projektiem. Kopienas garantijas segums neattieksies uz EIB finansēšanas darījumu, ja Komisija par šādu darījumu sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 21. pantā noteikto procedūru. EIB centīsies arī turpmāk uzlabot koordināciju un sadarbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām, piemēram, ERAB vai Pasaules Banku, kā arī ar Eiropas divpusējām institūcijām, atbilstošā gadījumā pamatojoties uz saprašanās memorandiem, kas attiecas uz dažādiem pilnvarās iekļautiem reģioniem. Pilnvaru sistēmā ieviesīs labākas ziņošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka atbilstīgi tiek uzraudzīta saskanība ar Eiropas Savienības ārpolitiku un mērķiem, kā arī sadarbība ar citām starptautiskām finanšu institūcijām. Minētās procedūras ir saskaņā ar tām, kuras paredzētas atceltajā Lēmumā 2006/1016/EK. |

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Notika apspriešanās ar EIB. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Pašreizējā priekšlikumā ir atspoguļots EIB viedoklis. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Finanses un ekonomika. |

222 | Izmantotās metodes Nepiemēro. |

223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Eiropas Investīciju banka. |

2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums |

225 | Pašreizējā priekšlikumā ir atspoguļots EIB viedoklis. |

226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Nepiemēro. |

230 | Ietekmes novērtējums Trešām valstīm, kurās veiks EIB darījumus ar Kopienas garantijas segumu, parasti raksturīgs lielāks risks nekā ES valstīm, galvenokārt makroekonomiskās, finansiālās un/vai ekonomiskās nestabilitātes dēļ, kas atspoguļojas šādu valstu ārējos kredītreitingos. EIB darbojas saskaņā ar bankas pareiza darba principiem, un tās statūtos ir noteikts ierobežojums attiecībā uz riskiem, kādus tā var uzņemties. Tādēļ bez garantijas no Kopienas, kas sedz politiskos un valsts riskus, EIB varētu uzņemties atbilstīgus riskus tikai investīciju kategorijas valstīs. Kopienas garantija projektiem ārpus ES sniedz vajadzīgo EIB nodrošinājumu, lai tā varētu finansēt projektus, kas dod ieguldījumu Kopienas ārpolitikā, neietekmējot EIB AAA kredītreitingu. Alternatīvs risinājums, kas tika izskatīts saistībā ar priekšlikumu, kurš izraisīja atceltā Lēmuma 2006/1016/EK pieņemšanu, bija nepiešķirt Kopienas garantiju. Tomēr tas izraisītu to, ka EIB neuzsāktu vai pārtrauktu finansēšanas darījumus vairākās valstīs un ievērojami pieaugtu finansēšanas izmaksas projektiem, ko īsteno citās valstīs. To uzskatīja par politiski nevēlamu, ņemot vērā līdzsvarotas ES intervences nepieciešamību dažādās valstīs dažādos reģionos. Turklāt finansēšanas izmaksu pieaugums projektu dibinātājiem konkrētās valstīs padarītu EIB darījumus mazāk pievilcīgus, tādējādi samazinot EIB iespējas ietekmēt ES politikas nosacījumus (piemēram, attiecībā uz iepirkumiem, vidi utt.). Tāds pats pamatojums būtu izmantojams arī, ja Kopiena pieprasītu garantiju no EIB, jo tas galu galā palielinātu izmaksas projektu dibinātājiem. Tāpat kā atceltā lēmuma noteikumos arī pašreizējā priekšlikumā mēģināts saskaņot līdzsvaru starp nepieciešamību atstāt EIB rīcības brīvību veikt finansēšanas darbības saskaņā ar tās metodēm, tajā pašā laikā atbalstot ES ārpolitiku, un nodrošināt, ka Kopienas garantija ir ierobežota gan attiecībā uz riskiem, gan tās segto projektu veidiem. Turklāt, iesaistot Komisiju kā atbildīgo par Kopienas garantiju, tiek nodrošināts spēcīgs politisks atbalsts EIB paredzētajai finansēšanai. Galvenais šāda atbalsta rezultāts ir ievērojami lielāka piekritīgo summu atgūšanas iespējamība, pateicoties kopīgam spiedienam, ko EIB un Komisija izdara uz aizņēmējiem, kuri nepilda savas saistības. To apliecina tas, ka retajos gadījumos, kad EIB iepriekš izmantoja garantiju (bijusī Dienvidslāvija un Argentīna), aizdevumu galu galā atmaksāja. |

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Ar šo rīcību nodrošinās garantiju EIB darījumiem ārpus ES līdz priekšlikumā noteiktiem konkrētiem limitiem, ietverot darījumus, kas parakstītas laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Pilnvaras termiņa starpposma pārskatu veiks 2010. gadā, kas ļaus vajadzības gadījumā pielāgot juridiskajā pamatā noteiktās prioritātes un fakultatīvo pilnvaru iespējamo piešķiršanu. |

310 | Juridiskais pamats Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu tiesību akta priekšlikuma pamatā ir Līguma 179. un 181.a pants. |

329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ. |

331 | EIB finansēšanas darījumi jāturpina pārvaldīt saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām. Kopienas garantija pierādījusi, ka tā ir efektīvs un finansiāli izdevīgs līdzeklis, lai segtu politiskus un valsts riskus, kas saistīti ar EIB ārējiem darījumiem. Kopš 1994. gada darbojas Kopienas Garantiju fonds ārējai darbībai, lai sniegtu likviditātes nodrošinājumu Kopienas budžetam pret saistību nepildīšanu attiecībā uz garantētiem darījumiem. Kopienas garantiju atjaunošana ļaus turpināt pašreizējo efektīvo un ekonomiski pareizo praksi. Komisija un EIB parakstīs nolīgumu par noteikumiem un kārtību Kopienas garantijas piešķiršanai. Lai pilnveidotu projektu sagatavošanu un apstiprināšanu, EIB vajadzības gadījumā turpinās uzlabot koordināciju un sadarbību ar citām starptautiskām finanšu institūcijām un Eiropas divpusējām institūcijām. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments: citi. |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Lai noteiktu garantiju Kopienas līmenī, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums. |

4. IETEKME UZ BUDžETU |

401 | Tiesību akta priekšlikumā iekļautajā finanšu pārskatā apkopota attiecīgā ietekme uz budžetu. Šī ietekme izriet no nepieciešamības nodrošināt rezerves Kopienas garantijai Kopienas Garantiju fondā ārējai darbībai 2007. – 2013. gada finanšu shēmā. |

5. PAPILDU INFORMāCIJA |

520 | Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, spēkā esošie tiesību akti būs jāatceļ. |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

531 | Priekšlikumā ietverta pārskatīšanas klauzula. |

532 | Priekšlikumā ir ietverta pārskatīšanas klauzula. |

533 | Priekšlikumā ir ietverta turpināmības klauzula. |

570 | Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Kā minēts 1. pantā, laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Kopienas garantija segs EIB finansēšanas darījumus visā pasaulē līdz kopsummai 27 800 miljoni euro, ieskaitot fakultatīvās pilnvaras 2 000 miljoni euro. Garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumos piešķirto kredītu un garantiju kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas. Kopējo pieejamo summu sadala atbilstoši reģioniem, nosakot šādus saistošus reģionālus limitus: a) pirmspievienošanās valstis: 8 700 miljoni euro; b) kaimiņattiecību un partnerības valstis: 12 400 miljoni euro. Tie sadalīti divos orientējošos apakšlimitos, t.i., Vidusjūras reģiona valstis: 8 700 miljoni euro un Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija: 3 700 miljoni euro. c) Āzija un Latīņamerika: 3 800 miljoni euro, kas sadalīti divos orientējošos apakšlimitos, t.i., Latīņamerika: 2 800 miljoni euro un Āzija (ieskaitot Vidusāziju): 1 000 miljons euro. d) Dienvidāfrikas Republika: 900 miljons euro. e) fakultatīvās pilnvaras: 2 000 miljons euro. Lēmuma 2. pantā precizēts to valstu saraksts, uz kurām attiecas tiesību akts, un to tiesības pretendēt uz aizdevumiem un garantijām. Sīki izstrādāts saraksts ar attiecīgajām valstīm ir sniegts ierosinātā lēmuma 1. pielikumā. Lēmuma 3. pantā sīki izklāstītas prasības attiecībā uz EIB ārējo darbību saikni ar ES politiku, pastiprinot Komisijas un EIB sadarbību un uzlabojot ziņošanu. Turklāt Kopienas garantijas segums neattieksies uz EIB finansēšanas darījumu, ja Komisija par šādu darījumu sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 21. pantā noteikto procedūru. Lēmuma 4. pantā izklāstītas uzlabotas sadarbības metodes ar citām starptautiskām finanšu institūcijām. Lēmuma 5. pantā precizēts, ka Kopienas garantija segs EIB noslēgto finansēšanas darījumu politiskus un valsts riskus. Lēmuma 6. pantā iekļautas uzlabotas ziņošanas un grāmatvedības informācijas prasības gan EIB, gan Komisijai. Lēmuma 7. pantā precizēta EIB atbildība Komisijas vārdā izvirzīt iespējamās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu un minēta atsauce uz nolīgumu, kas jānoslēdz starp Komisiju un EIB un kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras. Lēmuma 8. pantā minēts, ka garantijas nolīgumā starp Komisiju un EIB jānosaka sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz Kopienas garantiju. Lēmuma 9. pantā minēts, ka pamatojoties uz ārējo novērtējumu, kura noteikumi ir precizēti ierosinātā lēmuma II pielikumā, Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam iesniegs Padomei un Eiropas Parlamentam starpposma ziņojumu par ierosinātā lēmuma piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu tā grozījumiem. Lēmuma 10. pantā noteikts, ka EIB finansēšanas darījumi, kas parakstīti saskaņā ar atcelto lēmumu, ir segti ierosinātajā lēmumā. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Kopienas garantija minētajiem darījumiem tiek nodrošināta, lai gan Padomes Lēmums 2006/1016/EK ir atcelts. Apsvērumos iekļauts priekšlikuma politiskais pamatojums un sīki izklāstīta EIB darījumu joma dažādos reģionos. |

E-13218 | (Paskaidrojuma raksts apstiprināts -13 218 rakstu zīmes - saskaņā ar Tulkošanas Ģenerāldirektorāta standartu.) |

2008/0268 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(…),

ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas

(2009/[•]/EK)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 179. un 181.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Kopš 1963. gada Eiropas Investīciju banka ("EIB") ir veikusi darījumus ārpus Eiropas Kopienas ("Kopiena"), atbalstot Kopienas ārpolitiku.

(2) Vairums šo darījumu ir veikti pēc Padomes pieprasījuma, un tiem izmantota Kopienas budžeta garantija, ko pārvalda Komisija. Ar Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/580/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem ārpus Kopienas (kaimiņvalstis dienvidaustrumos, Vidusjūras valstīs, Latīņamerikā un Āzijā un Dienvidāfrikas Republikā)[1], kā arī ar Padomes Lēmumu 2001/777/EK[2] un Padomes Lēmumu 2005/48/EK[3] attiecībā uz aizdevumu darījumiem konkrētos reģionos, nesen tika noteikta Kopienas garantija laikposmam no 2000. līdz 2007. gadam.

(3) Lai atbalstītu Kopienas ārējo darbību, neietekmējot EIB kredītspēju, EIB jāpiedāvā Kopienas budžeta garantija darījumiem, ko tā veic ārpus Kopienas. Būtu jārosina EIB palielināt tādu darījumu apjomu, ko tā bez Kopienas garantijas veic ārpus Kopienas, jo īpaši pirmspievienošanās valstīs un Vidusjūras reģionā, kā arī citu reģionu investīciju kategorijas valstīs, kaut arī būtu jāprecizē, kāds būs Kopienas garantijas segums, jo tas attieksies uz politiskiem un ar valstu suverenitāti saistītiem riskiem.

(4) Kopienas garantijai jāsedz zaudējumi, ko rada aizdevumi un aizdevumu garantijas, kuras EIB piešķir finansēšanai piemērotiem investīciju projektiem valstīs, uz ko attiecas Pirmspievienošanās palīdzības instruments[4] ("IPA"), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments[5] ("ENPT") un attīstības sadarbības instruments[6] ("DCI"), ja aizdevums vai garantija piešķirta saskaņā ar parakstītu nolīgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kas nav atcelts ("EIB finansēšanas darījumi").

(5) Summām, uz ko saskaņā ar šo lēmumu attiecas Kopienas garantija, vajadzētu būt maksimālam limitam, ko EIB var finansēt ar Kopienas garantiju. Tām nevajadzētu būt mērķlielumiem, kas EIB būtu obligāti jāsasniedz.

(6) Kopienas ārpolitika pēdējos gados ir pārskatīta un paplašināta. Tas īpaši attiecas uz pirmspievienošanās stratēģiju, uz Eiropas Kaimiņattiecību politiku un uz atjaunotām partnerībām ar Latīņameriku un Dienvidaustrumāziju, kā arī uz ES stratēģisko partnerībām ar Krieviju, Vidusāziju, Ķīnu un Indiju.

(7) Kopienas ārējās attiecības no 2007. gada atbalsta arī ar jaunajiem finanšu instrumentiem, t.i., IPA, ENPI un DCI un Stabilitātes instrumentu[7].

(8) EIB finansēšanas darījumiem jābūt saderīgiem ar Kopienas ārpolitiku un tā jāatbalsta, tajā ietverot arī īpašus, reģionālus mērķus. Nodrošinot vispārēju saderību ar Kopienas darbībām, EIB finansējumam būtu jāpapildina attiecīga Kopienas palīdzības politika, programmas un instrumenti dažādos reģionos. Turklāt apkārtējās vides aizsardzībai un dalībvalstu energodrošībai būtu jāpieder pie EIB finansēšanas mērķiem visos finansēšanai piemērotos reģionos. EIB finansēšanas darījumiem būtu jānotiek valstīs, kas atbilst attiecīgiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti Kopienas augsta līmeņa nolīgumos par politikas un makroekonomikas aspektiem.

(9) Jāstiprina Komisijas politikas dialogs ar EIB, kā arī EIB un Komisijas piešķirtā finansējuma stratēģiska plānošana un saderība. EIB ārpuskopienas darbību saikne ar Kopienas politiku būtu jāstiprina ar uzlabotu EIB un Komisijas sadarbību gan centralizēti, gan vietējā mērogā. Šādai pastiprinātai koordinācijai cita starpā jāattiecas uz iepriekšēju savstarpēju apspriešanos par politikas jautājumiem, savstarpēji nozīmīgu dokumentu sagatavošanu un projektu informācijas kanāliem. Īpaši nozīmīgas būs iepriekšējas apspriešanās par Komisijas vai EIB sagatavotiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem, lai palielinātu EIB un Komisijas darbību sinerģiju un novērtētu progresu attiecīgo Kopienas politikas mērķu sasniegšanā.

(10) Attiecībā uz pirmspievienošanās valstīm EIB finansēšanas darījumiem šajās valstīs jāatspoguļo prioritātes, kas noteiktas pievienošanās partnerībās, Eiropas partnerībās, stabilizācijas un asociācijas nolīgumos un sarunās ar Kopienu. Veicot Kopienas darbības Rietumbalkānos, pakāpeniski būtu jāpāriet no atjaunošanas atbalsta uz pirmspievienošanās atbalstu. Šajā kontekstā EIB darbībai jācenšas turklāt arī rosināt institūciju veidošanas aspektu, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām reģionā aktīvām starptautiskām finanšu institūcijām ("IFI"). Laikā no 2007. līdz 2013. gadam kandidātvalstu (Horvātijas, Turcijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas) finansēšana būtu jāpastiprina, aizvien konsekventāk ievērojot EIB pirmspievienošanās mehānismu, kas laika gaitā būtu jāpaplašina, aptverot potenciālās Rietumbalkānu kandidātvalstis, ņemot vērā to pievienošanās procesa gaitu.

(11) Saistībā ar valstīm, uz kurām attiecas ENPI, EIB jāturpina un jākonsolidē darbības Vidusjūras reģionā, koncentrējoties uz privātā sektora attīstību. Tāpēc ir vajadzīga arī partnervalstu sadarbība, lai atvieglotu privātā sektora attīstību un rosinātu strukturālu reformu, jo īpaši finanšu sektora reformu, kā arī citi pasākumi, kas atvieglotu EIB darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka EIB var izdot parādzīmes vietējos tirgos. Saistībā ar Austrumeiropu, Dienvidkaukāzu un Krieviju EIB būtu jāizvērš darbības attiecīgajās valstīs saskaņā ar attiecīgiem nosacījumiem, kas ir paredzēti ar minētajām valstīm noslēgtos Kopienas augsta līmeņa nolīgumos par politikas un makroekonomikas aspektiem. Minētajā reģionā EIB būtu jāfinansē Kopienai nozīmīgi transporta, enerģētikas, telesakaru un apkārtējās vides infrastruktūras projekti. Priekšroka būtu jādod projektiem, kas attiecas uz galvenajām Eiropas tīkla asīm, projektiem ar pārrobežu ietekmi vienā vai vairākās dalībvalstīs, un lieliem projektiem, kas veicina reģionālu integrāciju, izmantojot ciešu savstarpēju saistāmību. Apkārtējās vides jomā EIB īpaša prioritāte jāpiešķir Krievijā īstenojamiem projektiem saskaņā ar apkārtējās vides partnerību ziemeļu dimensiju. Enerģētikā īpaši svarīgi ir stratēģiskas energoapgādes un enerģijas pārvades projekti. EIB finansēšanas darījumi šajā reģionā jāveic ciešā sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku („ERAB”), jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, kuri jānosaka trīspusējā Saprašanās memorandā starp Komisiju, EIB un ERAB.

(12) EIB finansēšanas darījumi Āzijas un Latīņamerikas valstīs būs pakāpeniski jāsaskaņo ar ES sadarbības stratēģiju šajos reģionos, un tiem jāpapildina no Kopienas budžeta finansētie instrumenti. EIB jācenšas pakāpeniski paplašināt savu darbību lielākā skaitā valstu šajos reģionos, tostarp nabadzīgākajās valstīs. Lai atbalstītu Kopienas mērķus, ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm piešķirto EIB finansējumu galvenā uzmanība jāpievērš apkārtējās vides stabilitātes uzlabošanai (ietverot klimata pārmaiņu seku mazināšanu) un energodrošības projektiem, kā arī konsekventam atbalstam ES klātbūtnei Āzijā un Latīņamerikā, izmantojot tiešas ārvalstu investīcijas un tehnoloģiju un prasmju nodošanu. Ņemot vērā rentabilitāti, EIB būtu jāspēj strādāt tieši ar vietējām uzņēmējsabiedrībām, konkrēti – apkārtējās vides stabilitātes un energodrošības jomā. Starpposma pārskatīšanā pārskatīs EIB mērķus, finansējot Āzijā un Latīņamerikā.

(13) EIB būtu jāpievēršas lieliem Vidusāzijas energoapgādes un enerģijas pārvaldes projektiem, kas arī atbilst Kopienas interesēm enerģētikas jomā un atbalsta Kopienas politikas mērķus par enerģijas avotu diversifikāciju un Kioto prasībām, un vides aizsardzības pastiprināšanu. EIB finansējums Vidusāzijā būtu jāveic ciešā sadarbībā ar ERAB, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, ko paredzēts noteikt trīspusējā Komisijas, EIB un ERAB saprašanās memorandā.

(14) Papildinot darbības, ko saskaņā ar Kotonū nolīgumu EIB veic ĀKK valstīs, Dienvidāfrikā EIB būtu galvenokārt jāpievēršas sabiedriskas nozīmes infrastruktūras projektu (tostarp pilsētu infrastruktūras, energoapgādes un ūdens apgādes projektu) un privātā sektora, arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. ES un Dienvidāfrikas Tirdzniecības un attīstības sadarbības nolīgumā ietverto ekonomiskās sadarbības noteikumu īstenošana palīdzēs veicināt EIB darbības minētajā reģionā.

(15) Lai attiecīgos reģionos stiprinātu visa Kopienas sniegtā atbalsta saderību, būtu jāmeklē iespējas EIB finansējumu pēc vajadzības apvienot ar Kopienas budžeta resursiem dotāciju, riska kapitāla un procentu likmju subsīdiju formā – līdztekus tehniskai palīdzībai projektu sagatavošanā un īstenošanā vai tiesiskās un normatīvās bāzes uzlabošanā, izmantojot IPA, ENPI, stabilitātes instrumentu un – Dienvidāfrikai – DCI.

(16) EIB jau cieši sadarbojas ar starptautiskajām finanšu institūcijām un divpusējām Eiropas institūcijām. Sadarbība rit saskaņā ar konkrētiem reģioniem pieņemtiem saprašanās memorandiem, kas būtu jāapstiprina EIB vadības struktūrām. Finansēšanas darbībās ārpus Kopienas, uz ko attiecas šā lēmuma darbības joma, EIB būtu jācenšas arī turpmāk vajadzības gadījumos stiprināt koordināciju un sadarbību ar starptautiskām finanšu institūcijām un divpusējām Eiropas institūcijām, vajadzības gadījumos ietverot sadarbību, ievērojot konkrētu nozaru prasības, pastiprinātu līdzfinansējuma izmantojumu un citu starptautisku finanšu institūciju iesaisti plaša mēroga ierosmēs, piemēram, tādās, kas veicina palīdzības koordināciju un efektivitāti.

(17) Jāpaplašina EIB un Komisijas ziņojumi par EIB finansēšanas darījumiem. Komisijai, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņem no EIB, ik gadu būtu jāsniedz pārskats Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Konkrēti, pārskatā būtu jāietver iedaļa par pievienoto vērtību saskaņā ar Kopienas politikas jomām, un iedaļa par sadarbību ar Komisiju, citām starptautiskām finanšu institūcijām un divpusējiem līdzekļu devējiem, kā arī par līdzfinansēšanu.

(18) Ar šo lēmumu izveidotai Kopienas garantijai būtu jāattiecas uz EIB finansēšanas darbībām, kas parakstītas laikposmā, kurš sākas 2007. gada 1. februārī un beidzas 2013. gada 31. decembrī. Lai varētu izvērtēt notikumus minētā termiņa pirmajā pusē, EIB un Komisijai būtu jāveic lēmuma starpposma pārskatīšana. Jo īpaši pārskatīšanā būtu jāietver ārējs novērtējums, kura noteikumi precizēti šā lēmuma pielikumā.

(19) EIB finansēšanas darījumus jāturpina pārvaldīt saskaņā ar EIB noteikumiem un kārtību, ieskaitot atbilstīgus kontroles pasākumus, kā arī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz Revīzijas palātu un OLAF.

(20) Garantiju fondā ārējai darbībai („Garantiju fonds”), kas izveidots ar Padomes 1994. gada 31. oktobra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94, arī turpmāk jāparedz likviditātes nodrošinājums Kopienas budžetam saistībā ar iespējamiem zaudējumiem EIB finansēšanas darījumos[8].

(21) Apspriežoties ar Komisiju, EIB būtu jāsagatavo indikatīva daudzgadu programma par EIB parakstīto finansēšanas darbību apjomu, lai nodrošinātu pareizu budžeta plānošanu attiecībā uz Garantiju fonda finansējumu. Sagatavojot regulārus budžeta plānus, ko nosūta budžeta lēmējinstitūcijai, Komisijai būtu jāņem vērā minētais plāns.

(22) Ar 2008. gada 6. novembra spriedumu Lietā C-155/07 (Parlaments/Padome) Eiropas Kopienu Tiesa atcēla Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas[9]. Ar Padomes 2008. gada 4. novembra Lēmumu 2008/847/EK par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas[10], Lēmums 2006/1016/EK tika attiecināts arī uz piecām Vidusāzijas valstīm (proti, Kazahstānu, Kirgiztānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu).

(23) Tomēr EKT pasludināja spriedumu, ka Lēmuma 2006/1016 ietekme attiecībā uz noslēgto Eiropas Investīciju bankas finansējumu ir spēkā līdz brīdim, kad tiek pieņemts un stājas spēkā jauns lēmums, kas, izmantojot piemērotu juridisko pamatu, proti, gan EK 179. pantu, gan EK 181.a pantu, ir jāpieņem 12 mēnešu termiņā, skaitot no šī sprieduma pasludināšanas dienas.

(24) Tāpēc ir jāpieņem jauns Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, lai nodrošinātu, ka garantija atbilstošiem EIB finansēšanas darījumiem ārpus Kopienas netiek pārtraukta un grozīta,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Garantija un limiti

1. Kopiena Eiropas Investīciju bankai (“EIB”) piešķir vispārēju garantiju (turpmāk – “Kopienas garantija”) maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas par aizdevumiem un aizdevumu garantijām saskaņā ar EIB finansēšanai piemērotiem investīciju projektiem valstīs, uz ko attiecas šis lēmums, ja aizdevums vai garantija piešķirta saskaņā ar parakstītu nolīgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav atcelts (turpmāk – “EIB finansēšanas darījumi”), un kas piešķirta saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām un atbalstot attiecīgus Kopienas ārpolitikas mērķus.

2. Kopienas garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumos piešķirto kredītu un garantiju kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas.

3. Visā 6. punktā minētajā laikposmā EIB finansēšanas darījumu maksimālais limits, atņemot atceltās summas, nepārsniedz EUR 27 800 miljonus. Minētais maksimālais limits ir sadalīts divās daļās:

a) pamata maksimālais limits ar fiksētu maksimālo pieļaujamo summu EUR 25 800 miljoni, ietverot 4. punktā noteikto reģionālo sadalījumu, un tas attiecas uz visu 6. punktā minēto laikposmu;

b) fakultatīvas pilnvaras EUR 2 000 miljonu apjomā. Lēmumu par minētās fakultatīvās summas pilnīgu vai daļēju aktivēšanu un par tās reģionālo sadalījumu pieņems Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru. Lēmuma pamatā būs 9. pantā minētās starpposma pārskatīšanas rezultāti.

4. Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pamata maksimālo limitu sadala šādos reģionālos pieļaujamos limitos, kas ir saistoši:

a) Pirmspievienošanās valstis: EUR 8 700 miljoni;

b) Kaimiņattiecību un partnerības valstis – EUR 12 400 miljoni;

kas sadalīti šādos indikatīvos apakšlimitos:

i) Vidusjūras reģions: EUR 8 700 miljoni;

ii) Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija: EUR 3 700 miljoni;

c) Āzija un Latīņamerika — EUR 3 800 miljoni;

kas sadalīti šādos indikatīvos apakšlimitos:

i) Latīņamerika: EUR 2 800 miljoni;

ii) Āzija (ieskaitot Vidusāziju): EUR 1 000 miljoni;

d) Dienvidāfrikas Republika – 900 miljons euro.

5. Nepārsniedzot reģionālos limitus, EIB pārvaldības struktūras var pieņemt lēmumu pārvietot no viena apakšlimita uz citu summas, kas ir līdz 10 % no reģionālā apakšlimita.

6. Kopienas garantija attiecas uz EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim. EIB finansēšanas darījumi, kas parakstīti saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK un Padomes Lēmumu 2008/847/EK, turpinās saņemt Kopienas garantiju saskaņā ar šo lēmumu.

7. Ja pēc 6. punktā minētā laikposma beigām Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmusi lēmumu paredzēt jaunu Kopienas garantiju EIB finansēšanas darījumiem ārpus Kopienas, minēto laikposmu automātiski pagarina par sešiem mēnešiem.

2. pants

Valstis, uz ko attiecas lēmums

1. To valstu saraksts, kuras ir atbilstīgas vai potenciāli atbilstīgas EIB finansējumam ar Kopienas garantiju, ir noteikts I pielikumā.

2. Attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām valstīm, kas atzīmētas ar "*", un citām valstīm, kas nav uzskaitītas I pielikumā, lēmumu par šo valstu atbilstību EIB finansējumam ar Kopienas garantiju pieņem Eiropas Parlaments un Padome katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

3. Kopienas garantija sedz tikai EIB finansēšanas darījumus, kas veikti valstīs, kuras noslēgušas pamatnolīgumu ar EIB, kurā noteikti juridiskie nosacījumi EIB finansēšanas darījumiem.

4. Ja rodas nopietnas bažas par politisko vai ekonomisko stāvokli kādā konkrētā valstī, Eiropas Parlaments un Padome var saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru pieņemt lēmumu apturēt šādā valstī jaunu EIB finansējumu ar Kopienas garantiju.

5. Kopienas garantija nesedz EIB finansēšanas darījumus konkrētā valstī, ja līgums par EIB finansēšanas darījumiem ir parakstīts pēc šīs valsts pievienošanās ES.

3. pants

Atbilstība Kopienas politikai

1. EIB ārējo darbību atbilstība Kopienas ārpolitikas mērķiem tiks stiprināta, lai palielinātu EIB finansējuma un Eiropas Savienības budžeta resursu sinerģiju, jo īpaši ar regulāru un sistemātisku dialogu un savlaicīgu apspriešanos par

a) Komisijas sagatavotajiem stratēģiskajiem dokumentiem, piemēram, valsts un reģionāliem stratēģiskiem dokumentiem, rīcības plāniem un pirmspievienošanās dokumentiem,

b) EIB stratēģiskās plānošanas dokumentiem un projektu informācijas kanāliem,

c) citiem politikas un darba jautājumiem.

2. Dažādos reģionos minēto sadarbību īsteno atšķirīgi, ņemot vērā EIB nozīmi, kā arī Kopienas politiku katrā reģionā.

3. Kopienas garantijas segums neattiecas uz EIB finansēšanas darījumu, ja Komisija par šādu darījumu sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 21. pantā noteikto procedūru.

4. EIB finansēšanas darījumu atbilstību Eiropas Savienības ārpolitikas mērķiem uzrauga saskaņā ar 6. pantu.

4. pants

Sadarbība ar citām starptautiskām finanšu institūcijām

1. Attiecīgos gadījumos EIB finansēšanas darījumus veic, pastiprināti sadarbojoties ar citām starptautiskām finanšu institūcijām un/vai izmantojot EIB un citu starptautisku finanšu institūciju ("IFI") vai divpusēju Eiropas institūciju līdzfinansējumu, lai pēc iespējas palielinātu sinerģijas, sadarbību un efektivitāti, kā arī lai nodrošinātu pieņemamu riska dalījumu un saskaņotu projektu prasības ar konkrētas nozares prasībām.

2. Šo sadarbību attiecīgā gadījumā veicina ar Saprašanās memorandos paredzēto koordināciju starp Komisiju, EIB un galvenajām starptautiskajām finanšu institūcijām, kā arī Eiropas divpusējām institūcijām, kuras darbojas dažādos reģionos.

3. Sadarbību ar SFI un citiem līdzekļu devējiem izvērtē, veicot 9. pantā paredzēto starpposma pārskatīšanu.

5. pants

Kopienas garantijas segums un noteikumi

1. EIB finansēšanas darījumiem, kas ir sākti kādā valstī vai ko garantē kāda valsts, kā arī citām EIB finansēšanas darījumiem, kas ir sākti ar reģionu vai vietējām pašvaldībām vai valsts īpašumā esošiem un/vai kontrolētiem uzņēmumiem vai iestādēm, ja tādiem EIB finansēšanas darījumiem ir dots attiecīgs EIB kredītriska izvērtējums, kurā ņemts vērā kredītriska stāvoklis attiecīgajā valstī, Kopienas garantija attiecas uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas ("vispārēja garantija").

Šā panta un 6. panta 4. punkta nozīmē valsts jēdziens attiecas arī uz Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu, ko pārstāv Palestīniešu pašpārvalde, un uz Kosovu, ko pārstāv ANO Pagaidu administrācijas misija.

2. EIB finansēšanas darījumiem, kas nav 1. punktā minētie darījumi, Kopienas garantija attiecas uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas, ja tos nesaņem tāpēc, ka ir īstenojies viens no šādiem politiskiem riskiem ("politiska riska garantija"):

a) valūtas nepārvešana;

b) īpašuma ekspropriācija;

c) karš vai pilsoņu nemieri;

d) tiesiskuma neievērošana, laužot līgumu.

6. pants

Ziņojumi un grāmatvedība

1. Komisijai katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumā iekļauj EIB finansēšanas darījumu efektivitātes un ietekmes novērtējumu projektu, nozaru, valstu un reģionu līmenī, kā arī ziņo par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu, palīdzot sasniegt mērķus, kādi noteikti Kopienas ārpolitikas jomā, ņemot vērā EIB darbības mērķus. Tajā ietver arī izvērtējumu par to, cik lielā mērā EIB sadarbojas ar Komisiju un citām IFI un ar divpusējiem līdzekļu devējiem.

2. Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā EIB iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu, un par Kopienas ārpolitikas mērķu izpildi, tostarp par sadarbību ar citām starptautiskām finanšu institūcijām.

3. Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistisko, finanšu un grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama, lai tā izpildītu ziņošanas pienākumu vai Eiropas Revīzijas palātas pieprasījumu, kā arī revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām.

4. Lai Komisija veiktu uzskaiti un ziņošanu saistībā ar riskiem, ko sedz vispārējā garantija, EIB sniedz Komisijai EIB riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par EIB finansēšanas darījumiem ar aizņēmējiem vai garantijas ņēmējiem, kas nav valsts.

5. EIB sedz 2., 3. un 4. punktā minētās informācijas sniegšanas izmaksas.

7. pants

Komisijas veikto maksājumu atgūšana

1. Ja Komisija veic jebkādus maksājumu saskaņā ar Kopienas garantiju, EIB Komisijas vārdā izvirza prasības par samaksāto summu atgūšanu.

2. Vēlākais 8. pantā minētā nolīguma noslēgšanas dienā, EIB un Komisija noslēdz nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras prasījumu atgūšanai.

8. pants

Garantijas nolīgums

EIB un Komisija noslēdz garantijas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz Kopienas garantiju.

9. pants

Lēmuma pārskatīšana

1. Pamatojoties uz ārējo novērtējumu, kura noteikumi ir precizēti II pielikumā, Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam starpposma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu tā grozījumiem.

2. Nobeiguma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu Komisija iesniedz līdz 2013. gada 31. jūlijam.

10. pants

Noslēguma noteikumi

Lēmumu 2008/847/EK atceļ.

11. pants

Piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, 2009. gada [•].

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[•] [•]

I PIELIKUMS

Reģioni un valstis, uz ko attiecas 1. un 2. pants

A. PIRMSPIEVIENOŠANĀS VALSTIS

1. Kandidātvalstis

Horvātija, Turcija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

2. Potenciālās kandidātvalstis

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999).

B. KAIMIŅATTIECĪBU UN PARTNERATTIECĪBU VALSTIS

1. Vidusjūras reģiona valstis

Alžīrija, Ēģipte, Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija (*), Maroka, Sīrija, Tunisija.

2. Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija

Austrumeiropa: Moldova, Ukraina, Baltkrievija (*);

Dienvidkaukāzs: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija;

Krievija: Krievija.

C. ĀZIJA UN LATĪŅAMERIKA

1. Latīņamerika

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Urugvaja, Venecuēla.

2. Āzija

Āzija (izņemot Vidusāziju):

Afganistāna (*), Bangladeša, Butāna (*), Bruneja, Kambodža (*), Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie reģioni), Indija, Indonēzija, Irāka (*), Dienvidkoreja, Laosa, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Filipīnas, Singapūra, Šrilanka, Taivāna (*), Taizeme, Vjetnama, Jemena.

Vidusāzija:

Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna.

D . DIENVIDĀFRIKA

Dienvidāfrika.

II PIELIKUMS

Starpposma pārskatīšana un noteikumi EIB ārējo darbību pilnvaru izvērtēšanai

Starpposma pārskatīšana

Līdz 2010. gadam veiks EIB ārējā finansējuma padziļinātu pārskatīšanu. Minētajā pārskatīšanā ņems vērā ārēju neatkarīgu novērtējumu, kas tiks arī pārsūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētā pārskatīšana būs pamats Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, vai un ciktāl atbrīvot fakultatīvās pilnvaras, lai papildinātu šajā lēmumā paredzēto garantiju laikposmam pēc 2010. gada, un vai izdarīt citus grozījumus attiecībā uz pilnvarām, un kā EIB darījumiem nodrošināt maksimālo pievienoto vērtību un efektivitāti. Līdz 2010. gada 30. jūnijam Komisija iesniegs Padomei un Eiropas Parlamentam starpposma ziņojumu, kas būs pamatā jebkādiem priekšlikumiem grozīt pilnvaras.

Novērtēšanas sistēma

Tā ietvers:

a. EIB ārējo finansēšanas darbību novērtēšanu. Daļēji novērtēšanu veiks sadarbībā ar EIB un Komisijas novērtēšanas struktūrvienībām;

b. izvērtējumu par to, kāda ir EIB ārējo aizdevumu darbības plašākā ietekme uz sadarbību ar citām SFI un citiem finansējuma avotiem.

Novērtēšanu pārraudzīs un pārvaldīs uzraudzības komiteja, kurā būs vairāki EIB valdes iecelti "viedi ļaudis" un pa vienam pārstāvim no EIB un Komisijas. Uzraudzības komiteju vadīs viens no šiem "viediem ļaudīm".

Uzraudzības komiteju atbalstīs EIB un Komisijas izvērtēšanas struktūrvienības un ārējie eksperti. Ārējos ekspertus atlasīs, izmantojot Komisijas izsludinātu konkursu. Ar uzraudzības komiteju apspriedīsies par ārējo ekspertu pilnvarām un viņu atlases kritērijiem. Izdevumus, kas rodas ārējiem ekspertiem, tad segs Komisija, un uz tiem attieksies budžeta līnija, kas paredzēta Garantiju fonda finansēšanai.

Pēdējā novērtēšanas ziņojumā, ko iesniegs uzraudzības komiteja, būs konkrēti secinājumi, pamatojoties uz iegūto informāciju, lai pamatotu starpposma pārskatā ietverto lēmumu par to, vai uz atlikušo pilnvaru termiņu atbrīvot fakultatīvo daļu, un par jebkāda papildu finansējuma reģionālo sadalījumu.

Novērtēšanas tvērums

Novērtēšana aptvers iepriekšējās pilnvaras (2000–2006) un 2007.–2013. gada pilnvaru pirmos gadus līdz 2009. gada beigām. Tajā izskatīs projektu finansējuma apjomus un izmaksātos līdzekļus pa valstīm, kā arī tehnisko palīdzību un riska kapitāla darbības. Ņemot vērā ietekmi projektu, nozaru, reģionu un valstu līmenī, izvērtēšanas secinājumu pamatā būs:

a. padziļināts novērtējums par EIB darbību svarīgumu un sekmēm (efektivitāti, lietderību un stabilitāti), to samērojot ar minēto darbību īpašajiem reģionālajiem mērķiem, kā tie sākotnēji noteikti Kopienas ārpolitikas jomās, kā arī par minēto darbību pievienoto vērtību (to veic kopā ar EIB izvērtēšanas vienību un Komisijas dienestiem);

b. novērtējums par 2007.–2013. gada pilnvaru pirmajos gados veikto EIB darbību saderību ar ES politiku ārējās darbības jomās un par minēto darbību pievienoto vērtību, samērojot ar īpašajiem reģionālajiem mērķiem 2007.–2013. gada pilnvaru laikā un atbilstīgiem EIB noteiktiem darbības rādītājiem (to veic kopā ar EIB izvērtēšanas vienību un Komisijas dienestiem).

Veicot minētos novērtējumus, EIB finansējuma pievienoto vērtību noteiks, ņemot vērā trīs elementus: atbalstu Kopienas politikas mērķiem, pašu projektu kvalitāti un alternatīvus finansējuma avotus;

a. analīze par saņēmēju finanšu vajadzībām, par viņu spēju izmantot piešķirtos līdzekļus un par citu privāta vai publiska finansējuma avotu pieejamību attiecīgajiem ieguldījumiem;

b. novērtējums par EIB un Komisijas sadarbību un darbību saskaņotību;

c. novērtējums par sadarbību un sinerģijām starp EIB un starptautiskām un divpusējām finanšu institūcijām.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas.

2. ABM/ABB (Budžeta līdzekļu vadība vai sadale pa darbības jomām)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Politikas joma: ekonomikas un finanšu lietas

ABB darbība: finanšu darījumi un instrumenti

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

01 04 01 14 | Maksājumi Garantiju fondam saistībā ar jauniem darījumiem |

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Līgumus par EIB aizdevumiem un aizdevumu garantijām ar Kopienas garantijas segumu („EIB finansēšanas darījumi”) EIB var parakstīt no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr kopējo darbības ilgumu un tās finansiālo ietekmi noteiks EIB noslēgto finansēšanas darījumu termiņš.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

01 04 01 14 | Obligātie | Nedif.[11] | NĒ | NĒ | NĒ | 4 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

Turpmākajā tabulā apkopoti Garantiju fonda finansēšanai prognozētie nepieciešamie budžeta resursi, kuri aprēķināti saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai[12], un pamatojoties uz ierosinātajām EIB kreditēšanas pilnvarām 27,8 miljardi euro laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, kur 2 miljardi euro paredzēti fakultatīvajām pilnvarām.

Skaitļi, kas izmantoti „parastas” finansēšanas aprēķinos, sīki izklāstīti 8.1. tabulā.

- • 2007. gadā: finansēšanas darījumi netika veikti. Pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās no Garantiju fonda vispārējā budžetā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2273/2004 varētu tikt atmaksāta vienreizējā summa aptuveni 254 miljonu euro apmērā.

• 2008. gadā: pārpalikums 125, 75 miljonu euro apmērā tika pārskaitīts 2008. gada budžetā kā "ieņēmumi".

• 2009. gadā: aprēķinu pamatā ir no 31.12.2007. paredzētais apjoms un finansējuma summa EUR 91,60 miljoni, kas tika ieļauta 2009. gada PBP kopā ar EUR 0,5 miljoniem ārējai novērtēšanai saskaņā ar EIB ārējo pilnvaru starpposma pārskatu.

• 2010.–2013. gadam aprēķinu pamatā ir aplēses par noslēgto EIB darījumu apjomiem un izmaksātajiem līdzekļiem saskaņā ar jaunajām pilnvarām. Aplēses tika veiktas, izmantojot EIB informāciju, un projekta gaitā tās var mainīt.

Finanšu plāna 4. pozīcijā ir paredzēts finansējums 1,4 miljardu euro apmērā, proti, 200 miljoni euro gadā. Lai gan kopējā plānotā summa 1,4 miljardi euro jāsaglabā kā „maksimālās budžeta vajadzības”, to plānošanas laikposmā var koriģēt, ņemot vērā negatīvus notikumus, piemēram, neizpildītu saistību uzkrāšanos[13] un nelabvēlīgu aktīvu novērtējumu[14], lai pārvarētu ārkārtas situācijas, kam paredzēta „maksimālo budžeta vajadzību” kopējā summa (sk. turpmāk sniegto tabulu).

Darbības izdevumi[15] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,0 | 0,0 | 92,1 | 294,0 | 301,0 | 536,0 | 1223,1 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,0 | 0,0 | 92,1 | 294,0 | 301,0 | 536,0 | 1223,1 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[16] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | - | - | - | - | - | - | - |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,0 | 0,0 | 92,1 | 294,0 | 301,0 | 536,0 | 1223,1 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,0 | 0,0 | 92,1 | 294,0 | 301,0 | 536,0 | 1223,1 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[17] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,9 | 0,9 | 0,9 | 0,9 | 0,9 | 1,7 | 6,2 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | - | - | - | - | - | - | - |

Intervences kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,9 | 0,9 | 93,0 | 294,9 | 301,9 | 537,7 | 1229,3 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,9 | 0,9 | 93,0 | 294,9 | 301,9 | 537,7 | 1229,3 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Līdzfinansējums nav paredzēts.

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[18] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-2013 |

Kopā — cilvēkresursi | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 | 14 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Kā minēts paskaidrojuma rakstā, Eiropas Kopienu Tiesa 2008. gada 6. novembrī atcēla Padomes Lēmumu 2006/1016/EK. Atcelto lēmumu piemēro EIB finansēšanas darījumiem, kas noslēgti pirms (līdz 2009. gada 6. novembrim) jaunā lēmuma stāšanās spēkā, pamatojoties uz atbilstošu juridisko pamatu, proti, EK līguma 179. un 181.a pantu. Tāpēc ir jāierosina jauns lēmums, ja Kopiena vēlas arī turpmāk piedāvāt garantiju EIB ārējās finansēšanas darījumiem, lai veicinātu ES politikas mērķu sasniegšanu.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

EIB finansēšanas darījumi ārpus ES ir ievērojams un efektīvs instruments ES ārējās darbības atbalstam. Galvenie ieguvumi no EIB intervences šādās valstīs ir īpašo zināšanu un pieredzes nodošana projektu dibinātājiem un ES vides un iepirkumu standartu piemērošana finansētajiem projektiem. Līdztekus iepriekšminētajiem ieguvumiem EIB galīgajiem saņēmējiem konkurētspējīgu procentu likmju veidā pilnībā nodod finansiālās priekšrocības, kas izriet no Kopienas garantijas un pievilcīgām bankas finansēšanas izmaksām.

Pilnvaras ar Kopienas garantijas segumu nodrošina vajadzīgo Kopienas politisko un finansiālo atbalstu valstīm un projektiem, kuri parasti nebūtu atbilstīgi EIB pamatnostādnēm un kritērijiem.

EIB finansēšanas darījumi papildinās saskaņā ar jaunajiem ārējās palīdzības instrumentiem veiktās darbības. Lai palielinātu atbalstu ES ārpolitikai katrā noteiktā reģionā, tiks pastiprināta saikne starp EIB prioritātēm un ES politiku. To panāks ar precīzāk noteiktu sistēmu EIB un Komisijas dialogam un sadarbībai, izstrādājot reģionālo politiku, valsts stratēģijas, kā arī atsevišķus projektus. EIB finansēšanas darījumus var lietderīgi apvienot ar ES budžeta resursiem dotāciju atbalsta, riska kapitāla un procentu likmes subsīdiju veidā un līdztekus tehniskajai palīdzībai izmantot projektu sagatavošanā un īstenošanā vai tiesiskā un normatīvā regulējuma uzlabošanā.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Priekšlikuma galvenie mērķi ir veicināt EIB devumu ES politikas mērķu sasniegšanā ar ieguldījumu projektu finansēšanas palīdzību. Mērķi, kādus cenšas sasniegt ar EIB finansēšanas darījumiem saskaņā ar pilnvarām, atšķiras dažādos reģionos un ir sīki izklāstīti ierosinātajā tiesību aktā. Ierosinātā lēmuma nozīmīgs mērķis ir arī veicināt sadarbību ar citām starptautiskām finanšu institūcijām.

Mērķu sasniegšanu galvenokārt novērtēs ar EIB finansēšanas darījumu apjomu reģionos un nozarēs, kā arī ar EIB finansēšanas darījumu apjomu ar līdzfinansējumu no citām starptautiskajām finanšu institūcijām un/vai Kopienas programmām.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem priekšlikumā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pilnvaro EIB finansēt ieguldījumu projektus saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām. Komisija ir atbildīga par Kopienas garantijas pārvaldību. EIB un Komisijai jānoslēdz nolīgums, kurā paredzēti sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz šā lēmuma īstenošanu.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

EIB finansēšanas darījumus saskaņā ar Kopienas garantiju pārvaldīs EIB atbilstoši tās noteikumiem un procedūrām, ieskaitot attiecīgus revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumus. Kā paredzēts EIB statūtos, EIB Revīzijas komiteja, ko atbalsta ārējie revidenti, ir atbildīga par pārbaudi, vai bankas darījumi tiek veikti un tās grāmatvedības grāmatas glabātas piemērotā veidā. Valde katru gadu apstiprina EIB finanšu pārskatus.

Turklāt EIB Direktoru padome, kurā Komisiju pārstāv direktors un direktora vietnieks, apstiprina katru EIB finansēšanas darījumu un uzrauga, vai banka tiek pārvaldīta saskaņā ar statūtiem un valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām.

Pašreizējā trīspusējā Komisijas, Revīzijas palātas un EIB 2003. gada oktobra nolīgumā sīki izklāstīti noteikumi, atbilstoši kuriem Revīzijas palāta veic saskaņā ar Kopienas garantiju EIB veikto finansēšanas darījumu revīziju.

Atbilstīgi šā priekšlikuma 6. pantam Komisija katru gadu, pamatojoties uz EIB sagatavotiem ikgadējiem ziņojumiem, kuros sniegta informācija par dažādos reģionos vai nozarēs piešķirto finansējumu un sadarbību ar citām starptautiskām finanšu institūcijām, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu.

Turklāt EIB par katru EIB finansēšanas darījumu sniedz Komisijai statistikas, finanšu un grāmatvedības datus, kas vajadzīgi, lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumus vai Eiropas Revīzijas palātas pieprasījumu, kā arī revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Novērtējumu par spēkā esošo Kopienas garantiju EIB ārējiem ES darījumiem var atrast Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Kopienu aizņēmumu un aizdevumu darbībām 2007. gadā (COM(2008)590 galīgā redakcija) un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā (SEC(2008)2504). Vēl viens atbilstīgs ziņojums ir ziņojums budžeta lēmējinstitūcijai par vispārējā budžeta garantijām – stāvoklis 2007. gada 31. decembrī (COM(2008)451 galīgā redakcija) un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments (SEC(2008)2249). Atsauce minēta arī uz Ziņojumu COM(2006)323 un diviem Komisijas dienestu darba dokumentiem (SEC(2006)790 un SEC(2006)789), kas tika iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar Komisijas priekšlikumu (COM(2006)324 galīgā redakcija), kas izraisīja atceltā lēmuma pieņemšanu.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir piešķirt EIB Kopienas garantiju ar tādām pašām specifikācijām kā garantijai, kas bija piešķirta atceltajā lēmumā 2006/1016/EK, un iekļaut garantiju pašreiz spēkā esošajā Padomes Lēmumā 2008/847/EK.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Pilnvaras termiņa starpposma pārskatu veiks 2010. gadā, kas ļaus vajadzības gadījumā pārskatīt ierosinātajā juridiskajā pamatā noteiktās prioritātes un fakultatīvo pilnvaru iespējamo piešķiršanu. Šajā sistēmā ārējais novērtējums tiks veikts 2009. gadā. Komisija nobeiguma ziņojumu par EIB pilnvarām sagatavos līdz 2013. gada 31. jūlijam.

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

EIB ir galvenā atbildīgā par krāpšanas novēršanas pasākumu pieņemšanu, proti, piemērojot EIB finanšu darījumiem 2008. gada aprīlī pieņemto dokumentu "EIB politika korupcijas, krāpšanas, slepenu vienošanos, piespiešanas, naudas atmazgāšanas un terorisma finansējuma novēršanai un izskaušanai Eiropas Investīcijas bankas darbībās".

EIB noteikumos un procedūrās iekļauti sīki izstrādāti pasākumi cīņai pret krāpšanu un korupciju. Jo īpaši, 2004. gada jūlijā EIB valde apstiprināja lēmumu "par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas finansiālajām interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu."

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

(EUR miljoni)

2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-13 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[19] (XX 01 01) | A*/AD | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 | 8 |

B*, C*/AST | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 6 |

Personāls, ko finansē[20] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[21], ko finansē atbilstīgi XX 01 04./05. pantam |

KOPSUMMA | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 | 14 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Galvenie uzdevumi, kas izriet no Kopienas garantijas pārvaldības, ir šādi:

-tiesību aktu priekšlikumu un garantijas nolīgumu sagatavošana,

- apstiprināšanas procedūras pārvaldība,

- ikgadējās budžeta procedūras pārvaldība,

- ikgadēja ziņošana Padomei un Parlamentam,

- darbs ar pieprasījumiem,

- Garantiju fonda pārvaldības uzraudzība,

- grāmatvedība,

- sadarbība ar Revīzijas palātu, Parlamentu un Padomi.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar provizoriskā budžeta projekta kopsavilkumu (APS) vai provizorisko budžeta projektu (PDB) 2009. gadam

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no ikgadējās asignēšanas procedūrā atvēlētā piešķīruma vadības dienestam.

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-2013 | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | - | - | - | - | - | - | - |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-2013 |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 1,708 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | - | - | - | - | - | - |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 0,854 | 1,708 |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012-2013 | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[23] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | - | - | - | - | - | - | - |

[1] OV L 186,15.7.2008., 30. lpp. (kodificētā versija).

[2] OV L 292, 9.11.2001., 41. lpp.

[3] OV L 21, 25.1.2005., 11. lpp.

[4] Padomes 2006. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1085/2006 (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1638/2006 (OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1717/2006 (OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.).

[8] OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp.

[9] OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp.

[10] OV L 301, 12.11.2008., 13. lpp.

[11] Nediferencētās apropriācijas, še turpmāk — nedif.

[12] Jaunākos grozījumus Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2728/94 Padome pieņēma 2007. gada 30. janvārī (Padomes Regula (EK, Eurtaom) Nr. 89/2007).

[13] 100 miljoni euro gadā rodas no garantijas izmantošanas lielas saistību nepildīšanas gadījumā (sk. „izlīdzināšanas mehānisms” COM(2005) 130, 5.4.2005.).

[14] Lai novērtētu Garantiju fonda iespējamā aktīvu novērtējuma izmaiņu finansēšanas nodrošināšanas ietekmi, izdarīti šādi pieņēmumi:- finansējuma ilgums 3,3 gadi;- procentu likmes pieaugums par 1 % gadā;- Garantiju fonda aktīvu attīstība, kas izriet no paredzētā „parastā finansējuma nodrošināšanas”.Nav nekādas ietekmes 2007. gadā un 2008. gadā pārejas perioda dēļ.

[15] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā. Attiecībā uz 2009. gadu tabulā iekļauti 0,5 miljoni euro, ko iemaksās no Garantiju fonda ārējai novērtēšanai saskaņā ar starpposma pārskatu.

[16] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[17] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[18] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[19] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

[20] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

[21] Atbilstīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā.

[22] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[23] Precizēt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.