EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008PC0859

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu

/* COM/2008/0859 galīgā redakcija */

52008PC0859




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.12.2008

COM(2008) 859 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par daudzgadu finanšu shēmas (2007.–2013. gads) pārskatīšanu

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par daudzgadu finanšu shēmas (2007.–2013. gads) pārskatīšanu

Eiropas enerģētikas tīklu starpsavienojumu un platjoslas infrastruktūras projektu finansēšana Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna kontekstā

Šajā paziņojumā ietverts priekšlikums pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu (turpmāk – „finanšu shēma”) saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma (IN) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 21. līdz 23. punktu.

IN 21. punktā noteikts, ka neparedzētos gadījumos Komisija var ierosināt pārskatīt finanšu shēmu, ņemot vērā pašu resursu maksimālo apjomu.

Saskaņā ar 22. punktu jebkurš lēmums par finanšu shēmas pārskatīšanu par ne vairāk kā 0,03 % no Eiropas Savienības NKI kopīgi jāpieņem abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 279. panta 9. punkta piektajā daļā. Jebkuru lēmumu par finanšu shēmas pārskatīšanu par vairāk nekā 0,03 % no Eiropas Savienības NKI kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes, Padomei pieņemot vienprātīgu lēmumu.

Ar IN 23. punktu ievieš vairākus īpašus nosacījumus, kas iestādēm jāievēro.

1. Iestādes izvērtēs, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp tajā pozīcijā paredzētajām programmām, uz kuru attiecas pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā jebkuru apropriāciju paredzamu nepilnīgu izmantošanu. Jāpanāk, lai jauno plānoto izdevumu nozīmīga summa gan absolūtā izteiksmē, gan procentuāli nepārsniegtu pozīcijai noteikto maksimālo apjomu.

2. Iestādes izvērtēs, kādā apmērā vienas pozīcijas maksimālā apjoma paaugstinājums līdzsvarojams, pazeminot kādas citas pozīcijas maksimālo apjomu.

3. Neviena finanšu shēmas obligāto izdevumu pārskatīšana nedrīkst samazināt summu, kas pieejama neobligātiem izdevumiem[1].

4. Ikvienā pārskatīšanā ir jāsaglabā atbilstīga attiecība starp saistībām un maksājumiem.

1. PAPILDU FINANšU VAJADZīBAS NEPAREDZēTU APSTāKļU Dēļ

Komisija 2008. gada 26. novembrī iesniedza visaptverošu priekšlikumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura mērķis ir panākt, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis izmanto visus to rīcībā esošos līdzekļus un koordinē savu rīcību, lai reaģētu uz draudošo finanšu krīzes izraisīto Eiropas ekonomikas lejupslīdi[2]. Šāda mēroga pasaules finanšu tirgu un ekonomikas krīze nozīmētu neapredzētu gadījumu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma[3] 21. punkta nozīmē. Tur ir aicināts īstenot strauju, vērienīgu un mērķtiecīgu rīcību atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ierosinājumam.

Šajā plānā paredzēts koordinēts fiskālais stimuls apmēram 200 miljardu euro apmērā (jeb 1,5 % no IKP), no šiem līdzekļiem apmēram 170 miljardus euro piešķir no dalībvalstu budžeta un apmēram 30 miljardus euro piešķir ES līmenī no ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas (EIB) līdzekļiem.

Kā daļa no ES ieguldījuma šā stimula realizēšanā plānā ir ierosināts uzlabot enerģētikas tīklu starpsavienojumus un platjoslas infrastruktūru, piešķirot 2009. un 2010. gadā papildu līdzekļus 5 miljardu euro apmērā. Ieguldījumu paātrināšana šajās jomās, tos īstenojot kā daļu no būtiskām strukturālām pārmaiņām ceļā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, var dot gan tūlītēju, gan ilgstošu labumu Eiropas Savienībai.

Komisija ir joprojām cieši apņēmusies ievērot budžeta disciplīnu, kā noteikts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā. Tomēr, ņemot vērā nebijuša mēroga ekonomikas krīzi, tā ierosina izmantot finanšu shēmas maksimālo apjomu ietvaros pieejamās summas, kas citādi netiktu izmantotas.

2. Izdevumu pārdales iespējas atbilstoši 1. a apakšpozīcijas maksimālajam apjomam

Saskaņā ar IN 23. punktu Komisija ir izvērtējusi, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp tajā pozīcijā paredzētajām programmām, uz kuru attiecas ierosinātā pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā apropriāciju jebkuru paredzamu nepilnīgu izmantošanu. Šķiet, ka visas programmas ir pieņemtas ar to attiecīgo finansējumu un ka šajā posmā gada maksimālā apjoma ietvaros nav iespējams finansējumu ievērojami pārvietot vai pielāgot. Turklāt ierosinātās pārskatīšanas nolūks ir piešķirt papildu līdzekļus, lai saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna pieeju īstenotu pārmaiņas ceļā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, vienlaikus neskarot citu 1.a apakšpozīcijā paredzēto prioritāro programmu un darbību finansējumu.

IN 13. punktā ir noteikts, ka iestādēm pēc iespējas ir jānodrošina, ka paliek pieejamas „pietiekamas līdzekļu rezerves” līdz maksimālajam apjomam. Atbilstoši jaunākajai finanšu plānošanai[4] rezerves, kas pieejamas 1.a apakšpozīcijā līdz maksimālajam apjomam, kopumā sasniedz 684 miljonus euro 2009.–2013. gadam. Ņemot vērā IN 13. punktu, Komisija secina, ka 1.a apakšpozīcijā iekļauto rezervi nevar izmantot, lai piedalītos to papildu darbību finansēšanā, kas paredzētas Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā.

3. Kompensācijas iespējas, paaugstinot vienas pozīcijas maksimālo apjomu un pazeminot citas pozīcijas maksimālo apjomu

Komisija uzskata, ka 1.a apakšpozīcijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” var padarīt pieejamus 5 000 miljonus euro, izmantojot 2. pozīcijas „Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” rezervi.

Rezerve, kas pieejama vai paredzēta 2. pozīcijā, ir 3 600 miljoni euro 2008. gadā un 3 850 miljoni euro 2009. gadā.

Ievērojamā 2009. gadam paredzētā rezerve galvenokārt izskaidrojama ar lielajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas gaidāmi šajā gadā (1 050 miljoni euro), un piešķirto ieņēmumu lielo summu, kas pārnesta no 2008. gada (1 340 miljoni euro). Tā izskaidrojama arī ar ļoti maziem ar tirgu saistītiem izdevumiem.

Tādēļ Komisija ierosina paaugstināt saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu 1.a apakšpozīcijai par 3 000 miljoniem euro 2009. gadā un par 2 000 miljoniem euro 2010. gadā. Šo paaugstinājumu kompensēs, pazeminot saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu 2. pozīcijai par 3 500 miljoniem euro 2008. gadā un par 1 500 miljoniem euro 2009. gadā.

Šis lēmums neskar vajadzīgo izdevumu finansēšanu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros. Attiecībā uz samazinājumu 2. pozīcijā Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti lēmumi, kas pieņemti par KLP izdevumiem un KLP finansēšanu, tostarp vienošanās par KLP efektivitātes pārbaudi.

4. Atbilstīgas attiecības saglabāšana starp saistībām un maksājumiem

IN 23. punktā noteikts, ka ikvienā pārskatīšanā ir jāsaglabā atbilstīga attiecība starp saistībām un maksājumiem.

Ņemot vērā maksājumu profilus, kas paredzēti attiecībā uz papildu saistībām 1.a apakšpozīcijā un atbilstošajam maksājumu samazinājumam 2. pozīcijā, maksājumu apropriāciju gada maksimālais apjoms jāgroza šādi.

Kopā maksājumu apropriācijas

(miljonos EUR, pašreizējās cenās) | 2007 |2008 |2009 |2010 |2011 |2012 |2013 | 2007-2013 | |- pašreizējais maksimālais apjoms saskaņā ar IN[5] |122 190 |129 681 |123 858 |133 505 |133 452 |140 200 |142 408 | 925 294 | | - vajadzīgās izmaiņas | 0 |-3 500 |-1 110 |1 070 |1 590 |1 450 |500 | 0 | | Kopumā šīs izmaiņas budžetu neietekmē.

5. IEROSINāTO FINANšU SHēMAS GROZīJUMU PāRSKATS

Turpmāk tabulā sniegts kopsavilkums par ierosinātajām finanšu shēmas maksimālā apjoma izmaiņām. Summas ir izteiktas pašreizējās cenās.

Saistību apropriācijas (miljonos EUR) |2007 |2008 |2009 |2010 |2011 |2012 |2013 | 2007-2013 | |1.a apakšpozīcija - Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai | 0 |0 |3 000 |2 000 |0 |0 |0 | 5 000 | |2. pozīcija - Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība | 0 |-3 500 |-1 500 |0 |0 |0 |0 | -5 000 | |Saistību apropriāciju izmaiņas kopā | 0 |-3 500 |1 500 |2 000 |0 |0 |0 |0 | |Maksājumu apropriāciju izmaiņas kopā | 0 |-3 500 |-1 110 |1 070 |1 590 |1 450 |500 |0 | | Šīs izmaiņas redzamas turpmākajā finanšu shēmas tabulā (summas izteiktas pašreizējās cenās).

Oficiālajā lēmumā par finanšu shēmas pārskatīšanu jāatsaucas uz pamattabulu, par kuru panākta vienošanās IN un kas izteikta 2004. gada pastāvīgajās cenās. Pašreizējās cenās izteiktās summas tādējādi jāpārrēķina 2004. gada cenās, pamatojoties uz fiksētu deflatoru 2 % gadā saskaņā ar IN 16. punktu.

FINANŠU SHĒMA 2007.–2013. GADAM (PĀRSKATĪTA SAISTĪBĀ AR EIROPAS EKONOMIKAS ATVESEĻOŠANAS PLĀNU)

(miljonos EUR, pašreizējās cenās)

[pic]

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[6] un jo īpaši tā 21. punktu, 22. punkta pirmo un otro daļu un 23. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[7],

tā kā:

(1) Komisija 2008. gada 26. novembrī pieņēma paziņojumu Eiropadomei „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns”[8], kura mērķis ir panākt, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis izmanto visus to rīcībā esošos līdzekļus un koordinē savu rīcību, lai reaģētu uz draudošo finanšu krīzes izraisīto Eiropas ekonomikas lejupslīdi. Šāda mēroga pasaules finanšu tirgu un ekonomikas krīze nozīmētu neparedzētu gadījumu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 21. punkta nozīmē.

(2) Šajā plānā paredzēts koordinēts fiskālais stimuls apmēram 200 miljardu euro apmērā (jeb 1,5 % no IKP); no šiem līdzekļiem apmēram 170 miljardus euro piešķir no dalībvalstu budžeta un apmēram 30 miljardus euro piešķir atbilstoši ES līmeņa darbībai un no tās budžeta, kā arī no Eiropas Investīciju bankas līdzekļiem.

(3) Kā daļa no Eiropas Savienības ieguldījuma šā stimula realizēšanā plānā ir ierosināts uzlabot enerģētikas tīklu starpsavienojumus un platjoslas infrastruktūru, piešķirot 2009. un 2010. gadā papildu līdzekļus 5 miljardu euro apmērā. Ieguldījumu paātrināšana šajās jomās, tos īstenojot kā daļu no būtiskām strukturālām pārmaiņām ceļā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, var dot gan tūlītēju, gan ilgstošu labumu Eiropas Savienībai.

(4) Nepieciešamo 1.a apakšpozīcijas maksimālā apjoma paaugstinājumu var kompensēt, pazeminot 2. pozīcijas „Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” maksimālo apjomu 2008. un 2009. gadam.

(5) Lai saglabātu atbilstīgu attiecību starp saistībām un maksājumiem, ir jāpielāgo maksājumu apropriāciju gada maksimālais apjoms.

(6) Attiecīgi ir jāgroza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību I pielikums,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

Vienīgais pants

2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

FINANŠU SHĒMA 2007.–2013. GADAM (pārskatīta)

[pic]

[1] Noteikumu nepiemēro attiecībā uz šo priekšlikumu.

[2] COM(2008) 800 galīgā redakcija.

[3] Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.).

[4] SEC(2008) 514, 2008. gada maijs.

[5] OV L 128, 16.5.2008., 8. un 9. lpp.

[6] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[7] COM(2008)….

[8] COM(2008) 800 galīgā redakcija.

Top