52008PC0543

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 5.11.2008

COM(2008) 543 galīgā redakcija

2008/0211 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

(iesniegusi Komisija){SEC(2008) 2410}{SEC(2008) 2411}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Direktīva Nr. 86/609/EEK par to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem, tika pieņemta, lai saskaņotu ES praksi, veicot izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Tomēr, ņemot vērā dažādus pašreizējās direktīvas trūkumus, vairākas dalībvalstis īstenošanas gaitā ir ieviesušas daudz tālejošākus pasākumus, turpretim citas piemēro tikai noteikumu minimumu. Pašreizējā nevienādā situācija ir jāizlabo, lai nodrošinātu, ka tiek joprojām īstenoti iekšējā tirgus mērķi. Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vienādus darbības noteikumus visai ES ražošanas un pētniecības nozarei, tajā pašā laikā stiprinot to dzīvnieku aizsardzību, kurus vēl arvien izmanto zinātnes procedūrās, saskaņā ar EK līguma Protokolu par dzīvnieku labturību[1]. Priekšlikumā atbalstīta Komisijas vispārējā stratēģija izmēģinājumos ar dzīvniekiem, ieskaitot alternatīvu metožu izstrādes, validācijas, pieņemšanas un īstenošanas plašāku veicināšanu, un sniegts stingrs pamats pilnīgai trīs R[2] (Replacement, Reduction, Refinement — aizstāšana, samazināšana, pilnveide) principu īstenošanai attiecībā uz izmēģinājumu dzīvniekiem.

Vispārīgais konteksts

Zinātniskās procedūrās ES-27 ik gadu izmanto apmēram 12 miljonu dzīvnieku[3]. Ir jādara viss iespējamais, lai izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku skaitu maksimāli samazinātu. Vispragmatiskākā pieeja, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ir alternatīvu metožu ieviešana, jo pašreizējā zinātnes attīstības posmā pilnīga atteikšanās no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem nav sasniedzama[4]. Tādēļ obligāti ir jāgādā par to, lai tiem dzīvnieki, ko joprojām izmanto leģitīmām vajadzībām, nodrošinātu visaugstāko aizsardzības un labturības līmeni, kas atbilst izmēģinājumu mērķiem.

Direktīvas Nr. 86/609/EEK zinātniskais pamats ir vairāk nekā 20 gadu vecs. Vairāki noteikumi ir novecojuši, tādēļ direktīva neaptver mūsdienu metodes izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un tajā nav iekļauti jaunākie sasniegumi dzīvnieku labturības jomā. Turklāt direktīvas formulējumos ievērota starptautiska konvencija; tādēļ daži noteikumi ir drīzāk izklausās politiski, nevis reglamentējoši. Ievērojams skaits noteikumu ir interpretējami un drīzāk uzskatāmi par norādēm, nevis saskaņojošiem noteikumiem.

Pretēji direktīvas mērķiem iepriekš minētie faktori ir izraisījuši iekšējā tirgus traucējumus, jo dažādu dalībvalstu reglamentācijas līmenis ievērojami atšķiras. Turklāt pašreizējos noteikumos ir neskaidrības un nekonsekvence, kas rada transponēšanas un izpildīšanas problēmas.

Dzīvnieku labturībai piešķir aizvien lielāku nozīmi no ētiskā viedokļa, un šis aspekts kļuvis par daļu no Eiropas sabiedrības „kultūras skatījuma”. Tas ir atzīts EK līguma Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību, kur dzīvnieki tiek uzskatīti par jūtīgām būtnēm. Tas liek Kopienai un dalībvalstīm pilnīgi ievērot dzīvnieku labturības prasības. Taču pašreizējie direktīvas noteikumi vairs neatbilst šim pienākumam.

Aizvien aug sabiedrības zināšanas un rūpes par dzīvnieku labturību. Dalība nesenajās aptaujās un sabiedriskajā apspriešanā skaidri norāda uz sabiedrības interesi šajā jomā — divās no trim plašākajām Eiropas Komisijas sarīkotajām sabiedriskajām apspriešanām citu politikas pasākumu starpā iztirzāja jautājumu par dzīvnieku labturību[5]. Spēkā esošie pasākumi šajā pretrunīgajā jomā nepietiekami atbilst cerētajam un nedod pietiekamu pārredzamību.

Citiem Kopienas politikas un likumdošanas pasākumiem, piemēram, REACH [6], uz laiku var būt negatīvas sekas — dzīvnieku izmantošanas pieaugums reglamentētajos izmēģinājumos par spīti jau pieņemtajiem noteikumiem par izvairīšanos no nevajadzīgiem izmēģinājumiem. Ņemot vērā minēto un Kosmētikas direktīvas[7] noteikumus, nepieciešamība samazināt mūsu atkarību no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem liek rīkoties. Galīgais mērķis būtu pilnīgi aizstāt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Alternatīvas metodes ne tikai dod labumu dzīvnieku labturībai, bet spēj arī sniegt drošu informāciju ar visprogresīvākajiem kontrolētas kvalitātes izmēģinājumiem, kuri varētu būt ātrāki un lētāki nekā klasiskie izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

Direktīva Nr. 86/609/EEK deva ierosmi izstrādāt alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Piemēram, 1991. gadā Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā Komisija izveidoja Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centru (ECVAM) [8]. Lai sasniegtu nākamo līmeni, priekšlikumā īpašs uzsvars likts uz šīs struktūras papildināšanu, ieviešot vairākus pasākumus, kas veicinātu alternatīvas pieejas, vienlaikus atzīstot, ka reglamentēto testēšanas metožu vajadzības jāapzina un jānosaka ar citiem tiesību aktiem. Alternatīvo pieeju veicināšanas pasākumu klāsts ir plašs, sākot ar vispārīgu prasību izmantot alternatīvas metodes, tiklīdz tās pieejamas, un beidzot ar citiem konkrētiem pasākumiem, lai veicinātu to izstrādi, validāciju un pieņemšanu, arī starptautiskā līmenī. Kopumā priekšlikums paredz, ka pilnībā jāievēro trīs R principi, izstrādājot pasākumus cilvēku, dzīvnieku un vides veselības un drošības aizsardzībai.

Tomēr dzīvnieku izmantošana zinātniskajās procedūrās šobrīd ir būtiska, lai nodrošinātu zināmu drošību cilvēkiem, dzīvniekiem un videi un vairotu zināšanas, kas dos cilvēku un dzīvnieku veselības un labklājības uzlabojumus[9],[10]. Ir spēcīgi argumenti par labu tam, ka dzīvnieku izmantošana būtu diferencējama atkarībā no sugas, jo īpaši saistībā ar to ģenētisko līdzību cilvēkiem. Lai gan dažu primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) līdzība padara šīs sugas par vienīgajām piemērotajām atsevišķu veidu izmēģinājumiem, šādas diferenciācijas pamatā ir zinātnes atziņas, un tā ir jārespektē.

Tādēļ arī saskaņā ar iepriekšējām saistībām[11] ir iekļauti īpaši noteikumi par primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) izmantošanas samazināšanu līdz absolūtam minimumam. Gadījumos, kad primāti (izņemot cilvēku ģints primātus) ir vienīgās piemērotās sugas, ir jāveic rūpīga katra atsevišķa gadījuma izpēte. Priekšlikums ierobežo primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) izmantošanu — tiek aizliegts izmantot cilvēkveidīgos pērtiķus, bet citus primātus (izņemot cilvēku ģints primātus) atļauts izmantot tikai specifiskās jomās. Turklāt ir izvirzītas vērienīgas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmi un ir paredzēti īpaši uzraudzības mehānismi, lai nodrošinātu ierosināto pasākumu efektivitāti, beigu beigās atvieglojot virzību uz primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) izmantošanas atcelšanu. Tomēr ir atzīts, ka pašreizējais zinātnes līmenis neļaus mums šo mērķi sasniegt tuvākajā nākotnē[12].

Pildot savu EK līgumu sargātājas lomu, Komisija atbild arī par to, lai tiktu nodrošināta Kopienas tiesību aktu pareiza īstenošana un izpilde. Pašreizējā direktīva ir saņēmusi kritiku, kas ir saistīta ar tās izpildi, pārredzamību un pārskatatbildību. Lai uzlabotu situāciju, priekšlikumā ir paredzēts pastiprināt valstu inspekcijas, lai ne tikai nodrošinātu atbilstību, bet arī veicinātu paraugprakses apmaiņu un trīs R principu īstenošanu. Turklāt Komisijai var būt konstruktīva loma, lai attiecīgos gadījumos palīdzētu valstu inspekcijas sistēmām pildīt to uzdevumu.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Priekšlikums balstās uz Direktīvas Nr. 86/609/EEK pašreizējiem noteikumiem. Tas tiecas aizpildīt robus, novērst pārpratumus, padarīt noteikumus saskanīgus un tos pieskaņot Kopienas tiesiskā regulējuma uzlabošanas standartiem. Tie spēkā esošie noteikumi, kam ir bijusi visizteiktākā ietekme uz iekšējā tirgus izkropļošanu, proti, atļauju piešķiršana un izmitināšanas un kopšanas prasības, ir labāk izstrādāti, lai jo īpaši nodrošinātu saskaņotu mērķu un standartu minimuma piemērošanu visā ES.

Eiropas Padomes Konvencijas (ETS 123) pamatnostādnes par turēšanu un kopšanu 2006. gada jūnijā ar Kopienas atbalstu tika pilnīgi pārskatītas. Atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām īstenot pārskatītās pamatnostādnes, ar šo priekšlikumu daļa šo pamatnostādņu tiek iedzīvināta kā standartu minimums.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

ES konteksts

Šis priekšlikums, kura mērķis ir saskaņot un vienveidot dzīvnieku audzēšanas, turēšanas un izmantošanas praksi zinātniskajās procedūrās ES, saskan ar Līguma 95. panta mērķiem. Tas ir ar nodomu veidots tā, lai ņemtu vērā infrastruktūras dažādību dalībvalstīs un atstātu pietiekamu vietu īstenošanas pasākumiem valstu līmenī saskaņā ar Kopienas subsidiaritātes principu. Optimāla īstenošana valsts līmenī, izmantojot apzināto paraugpraksi, dos plašas iespējas samazināt nevajadzīgu birokrātiju un administratīvās izmaksas.

Saskaņā ar Lisabonas programmas mērķiem šā priekšlikuma pamatā ir potenciālo ieguvumu un darbības vai bezdarbības izmaksu analīze, kā arī ievērota visas Kopienas saimnieciskā un sociālā attīstība. Turklāt ir iekļauti specifiski pasākumi, lai nodrošinātu administratīvo procedūru netraucētu norisi, tā sekmējot Lisabonas programmas mērķu sasniegšanu. Priekšlikumā ir panākts līdzsvars starp Eiropas pētniecības un konkurētspējas veicināšanu un pienācīgu vērību dzīvnieku labturībai.

Priekšlikums nodrošina, ka tiek ieviests nepieciešamais saskaņotais regulējums, kas atvieglina ES mēroga pētniecības projektus, jo īpaši pētnieku personāla mobilitātes ziņā, nosakot obligātos apmācības standartus. Tajā pašā laikā Kopienas pētniecības pamatprogrammās arvien lielāka uzmanība pievērsta alternatīvu pieeju izstrādei un validācijai, un tas ļoti jūtams priekšlikumā.

Turklāt Komisijai ir svarīgs uzdevums nodrošināt, lai jaunie tiesību akti par dzīvnieku labturības standartiem balstītos uz zinātnes atziņu attīstību un pašreizējo paraugpraksi. Šīs politikas ietvaros 2002. gadā nodibinātā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) [13] ir neatkarīgs zinātnisks avots riska novērtēšanai un konsultācijām, informācijai un ziņošanai par risku Eiropas Komisijai. EFSA pienākumos ietilpst arī ar dzīvnieku labturību saistītie zinātniskie jautājumi, un tos risina Dzīvnieku veselības un labklājības grupa (AHAW). Vairāki specifiski pasākumi ir balstīti uz AHAW sniegtajiem ieteikumiem. Jaunāko zinātnes atziņu iestrādāšanu atvieglinās prasības šos noteikumus regulāri pārskatīt.

Priekšlikumā ir pilnīgi iestrādāti trīs R principi saskaņā ar Kopienas politiku citās jomās. Prasība aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu zinātniskās procedūrās ir uzsvērta vairākos citos Kopienas tiesību aktos, piemēram, Direktīvā Nr. 98/8/EK par biocīdiem produktiem, Direktīvā Nr. 1999/45/EK par bīstamiem preparātiem, Direktīvas Nr. 76/768/EEK 7. grozījumā un pavisam nesen Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) [14],[15],[16],[17].

Alternatīvo paņēmienu jomā priekšlikums sekmē to mērķu sasniegšanu, kurus izvirzījusi Eiropas partnerība attiecībā uz alternatīvām nostādnēm par preču testēšanu uz dzīvniekiem ( EPAA )[18], kuru Komisija un nozare izveidoja 2006. gadā, lai veicinātu alternatīvas pieejas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

Visbeidzot, priekšlikums pilnīgi atbilst nesenajam Kopienas dzīvnieku labturības rīcības plānam[19], kurā šis priekšlikums tika iekļauts pie konkrētajām darbībām. Eiropas Parlaments atkārtoja aicinājumu Komisijai iespējami drīz nākt klajā ar priekšlikumu pārskatīt Direktīvu Nr. 86/609/EEK.[20]

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Ieinteresēto personu grupas no paša sākuma tika plaši iesaistītas šā priekšlikuma izstrādē, izmantojot Komisijas organizēto Tehnisko ekspertu darba grupu (TEWG) , divpusējās konsultācijās ar dažādām ieinteresēto personu grupām, kā arī sabiedriskā apspriešanā internetā. TEWG vajadzībām izplatītie dokumenti tika plaši izplatīti zinātnieku aprindās un nozares dalībnieku vidū, lai panāktu maksimālu iesaisti. Komisija 2006. gadā sarīkoja publisku apspriešanu internetā, kas bija paredzēta plašai sabiedrībai, speciālistiem un ieinteresētajām personām[21].

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās tika ņemtas vērā

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir balstīti uz iedzīvotāju atbildēm, kuri interesējas par šo tematu un uzņēmās aizpildīt anketu. Tādēļ rezultāti nav salīdzināmi ar apsekojumos, piemēram, Eurobarometer, iegūtajiem rezultātiem. Tomēr plašā dalība skaidri norāda uz sabiedrības interesi šajā jomā. Lielākā daļa respondentu atbalsta ES līmeņa pasākumus dzīvnieku labturības uzlabošanai.

Apspriešanās gaitā eksperti iesūtīja 12 000 piezīmju par dažādajām pārskatīšanas iespējām. Tās ir sīki izanalizētas un ņemtas vērā, izstrādājot tiesību aktu un pārveidojot un atjauninot Komisijas ietekmes novērtējumu.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Aptaujāja speciālistus šādās jomās: izmēģinājumi un eksperimenti ar dzīvniekiem, zinātne par laboratorijas dzīvniekiem, dabas zinības (jo īpaši bioloģija, medicīna, farmakoloģija, toksikoloģija un ekotoksikoloģija), dzīvnieku labturība, ētika, kā arī laboratorijas dzīvnieku audzētājus, zootehniķus un veterinārārstus, dzīvnieku uzvedības pētniekus un speciālistus juridiskajos un ekonomiskajos jautājumos, kas ir saistīti ar šīm jomām.

Izmantotās metodes

Priekšlikums ir balstīts uz labākajām pieejamajām zinātnes un tehnikas atziņām. Šādas zināšanas ir iegūtas plašā apspriešanā ar ieinteresētajām personām, ieskaitot TEWG , sabiedriskā apspriešanā internetā un noslēdzot līgumu par ārēju pētījumu par ierosināto pasākumu sociāli ekonomisko ietekmi un ietekmi uz dzīvnieku labturību. Turklāt specifiski zinātniski jautājumi tika uzdoti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Dzīvnieku veselības un labturības grupai un tās priekštecei Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskajai komitejai (SCAHAW).

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Apspriešana aptvēra valsts pārvaldi, nozares apvienības, dzīvnieku labturības organizācijas, pacientu organizācijas, zinātnes un pētniecības institūtus, organizācijas trīs R principu un alternatīvu paņēmienu jomā, Eiropas Zāļu aģentūru, Kopīgo pētniecības centru un citus Komisijas dienestus, valsts pārvaldes iestādes un laboratorijas dzīvnieku audzētājus trešās valstīs, kā arī daudzas citas apvienības visā Eiropā.

Saņemto un izmantoto ieteikumu kopsavilkums

Ir liela vienprātība par to, ka pašreizējā direktīva ir novecojusi un ir izraisījusi iekšējā tirgus izkropļojumus. Tehniskie un zinātniskie ieteikumi tika izmantoti par pamatu paredzamo pasākumu provizoriskajam kompleksam. Pēc tam pasākumus nodeva plašai apspriešanai, kuras gaitā tie saņēma ieinteresēto personu nepārprotamu atbalstu.

Starp variantiem, kas netika izmantoti saņemto atsauksmju dēļ, bija prasība publicēt ētiskos izvērtējumus un sistemātiskus retrospektīvus novērtējumus visiem projektiem, kuros ir izmantoti dzīvnieki. Tos aizstāja ar prasību pēc iesniedzēja sagatavota netehniska kopsavilkuma un retrospektīva novērtējuma, balstoties uz katra atsevišķa gadījuma nepieciešamības analīzi. Turklāt netika izmantot variants, kurš paredz ES mēroga datubāzi kā nevajadzīgas izmēģinājumu dublēšanās apkarošanas līdzekli.

Visā apspriešanas gaitā ieinteresētās personas atbalstīja pieeju, kas nodrošina elastīgu mehānismu, kurš ļautu noteikt īstenošanu valsts līmenī.

Bija liela vienprātība par to, ka pašreizējā direktīva ir pārskatāma, iekļaujot tajā galvenos iesniegtos elementus, kas izvirza kopīgus mērķus un principus visā ES, atstājot dalībvalstu ziņā detalizētu pasākumu pieņemšanu attiecīgā pārvaldes līmenī.

Ietekmes novērtējums

Ir aplūkotas šādas plašas izvēles iespējas, kas ir vairāk vai mazāk preskriptīvas:

1. atcelt regulējumu;

2. saglabāt pašreizējo stāvokli;

3. padarīt stingrākus pašreizējos tiesību aktus;

4. brīvprātīgas vienošanās kā alternatīva tiesību aktiem.

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kurā sīkāk ir izklāstīti konstatējumi par sociāli ekonomisko ietekmi un ietekmi uz dzīvnieku labturību sakarā ar šo priekšlikumu un sīkāk detalizētiem tā variantiem.

Pašreizējo nozares un zinātnieku situāciju Eiropas Kopienā raksturo ļoti diversificēta, nevienlīdzīga konkurences vide. Galvenie saimnieciskās dzīves dalībnieki, kurus ietekmē iekšējā tirgus darbība, ir šādi:

- pētniecības institūti, kas atbilstoši līgumam veic izmēģinājumus ar dzīvniekiem citu uzņēmumu uzdevumā izmaksu vai īpašo zināšanu dēļ;

- uzņēmumi, paši kas veic produktu izstrādes pētījumus (piemēram, farmācijas un ķīmisko vielu ražošanas uzņēmumi). To izmaksu struktūra Eiropā ir nevienāda, jo atšķiras reglamentācija.

Iekšējā tirgus darbība dzīvnieku eksperimentu jomā ietekmē arī augstskolas, jo tās cīnās par nozares sponsorējumu pētniecībai, piedalās publiskā iepirkuma konkursos un reizēm izveido pašas savus komerciālus meitasuzņēmumus vai filiāles.

Ietekmes novērtējumu 2007. gada martā izskatīja neatkarīga Komisijas Ietekmes novērtējuma padome. Šī padome 2007. gada 16. martā sniedza atzinumu un akcentēja šādus pozitīvus elementus: centieni izteikt skaitļos un, cik iespējams, naudā katra konkrētā varianta ieguvumus un izmaksas, iekļautā informācija par laboratorijas dzīvnieku aizsardzības sistēmām trešās valstīs, izpētītā saikne ar citiem Kopienas tiesību aktiem, iekļautais terminu glosārijs. Ievērojot padomes ieteikumus, ir pilnveidotas šādas sadaļas: iekšējā tirgus problēmas, pašregulācijas iespēja, kvalitatīvā ieguvuma dimensija un pārvaldes izdevumu standarta modeļa izmantošana.

Gada izmaksu pieaugums EU-25 tiek lēsts apmēram 143,7 miljoni euro. Te ietilpst papildu administratīvās izmaksas apmēram 45 miljoni euro gadā galvenokārt no projektu pieteikumu padziļinātas izpētes, aptverot lielāku skaitu dzīvnieku, vairāk inspekciju un statistikas uzlabošanu.

Šīs izmaksas būtu jāsamēro ar dzīvnieku labturības, inovācijas un zinātnes ieguvumiem, kā arī ar sabiedrības ieguvumu pārskatatbildības un pārredzamības ziņā. Atļaujot obligāto testēšanu veikt projektu grupām, apjomradīto ietaupījumu dēļ samazinātos vidējās šāda veida projekta izmaksas iestādes līmenī. Pozitīvi tiktu ietekmētas arī atļauju izsniegšanas iestādes dalībvalstīs, jo procedūru izskatīšana būtu elastīgāka un efektīvāka. Nozarei un mācībspēkiem labumu dotu noteikti termiņi atļauju izsniegšanai.

Vērā ir ņemti daži vienkāršošanas ieguvumi, jo īpaši saistībā ar grupu atļaujām, kas ievērojami mazina administratīvo slogu. Paredzamie ietaupījumi būtu apmēram 22 miljoni euro gadā. Ieguvums no administratīvo izmaksu un novēršamu nevajadzīgu izmēģinājumu samazinājuma vien tika novērtēts kā 90 miljoni euro gadā. Tiesa, tie nav atspoguļoti gada izmaksu kalkulācijā.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

- Ierosinātā direktīva ietver prasības šādos jautājumos:

- dzīvnieku ieguve, audzēšana, iezīmēšana un turēšana, ieskaitot to izmitināšanas un kopšanas prasības;

- atļaujas audzēšanas, piegādes vai izmantošanas iestādē, šo iestāžu darbība un inspicēšana;

- atļaujas personām, kuras izmanto vai kopj dzīvniekus, pārrauga projektus, kuros izmanto dzīvniekus, vai atbild par to izstrādi;

- projektu, kuros izmanto dzīvniekus, izvērtēšana un atļaušana, ieskaitot to retrospektīvo novērtēšanu;

- procedūru izvēle un izpilde;

- alternatīvu metožu izstrāde, validācija, pieņemšana un īstenošana;

- pārredzamība, ko panāk, publicējot netehnisku informāciju par projektiem, izstrādājot valstu īstenošanas noteikumus un pamatnostādnes, kā arī ziņojot par izpildi un statistiku.

Pamats konkrētajiem pasākumiem ir pasaulē atzītais trīs R princips (Replacement, Reduction, Refinement). „ Replacement (aizstāšana)” nozīmē centienus procedūras, kas saistītas ar dzīviem dzīvniekiem, aizstāt ar alternatīvām, kas neizmanto dzīvus dzīvniekus; „ reduction (samazināšana)” nozīmē centienus procedūrās izmantojamo dzīvnieku skaitu samazināt līdz nepieciešamajam minimumam, neapdraudot zinātnisko rezultātu kvalitāti; „ refinement (pilnveide)” nozīmē tādu paņēmienu izmantošanu, kas nodrošina jebkādu iespējamo sāpju un ciešanu dzīvniekiem samazināšanu līdz minimumam, kā arī uzlabo kopšanu, apiešanos ar dzīvniekiem un to dzīves apstākļus, lai uzlabotu dzīvnieku labsajūtu, ņemot vērā to mūža pieredzi.

Kopienas konteksts

Ir spēkā Kopienas tiesību akti par produktu un vielu potenciālā riska izvērtēšanu un pārvaldību veselības un drošības interesēs. Dažos gadījumos, lai izvērtētu šos riskus, ir jāizmanto izmēģinājumi ar dzīvniekiem. Šīs jomas ir farmācijas līdzekļi, ķīmiskas vielas, pesticīdi, kā arī pārtikas un barības nekaitīgums. Tādēļ ir jāņem vērā dzīvnieku labturības apsvērumi, tos samērojot ar potenciāli nopietno apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, kas ir jāpārbauda.

Juridiskais pamats

Šīs direktīvas noteikumi attiecas uz iekšējā tirgus saskaņošanu dzīvnieku audzēšanas, piegādes un izmantošanas jomā, tādēļ juridiskais pamats joprojām ir EK līguma 95. pants.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam šādu iemeslu dēļ:

- EK līguma 95. pants dod Kopienai juridisku pamatu pieņemt pasākumus, kas tuvina dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu noteikumus ar nolūku nodrošināt iekšējā tirgus darbību;

- līgumam pievienotais Protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību liek Eiropas Kopienai un dalībvalstīm pilnībā ievērot dzīvnieku labturības prasības, formulējot un īstenojot Kopienas iekšējā tirgus un pētniecības politiku;

- lai gan dažas identificētās problēmas ietilpst Kopienas un dalībvalstu kopīgajā kompetencē, tās problēmas, kas rodas no diversificētām prasībām attiecībā uz pilnvarošanu un ētisko izvērtēšanu, kā arī dzīvnieku izmitināšanu un kopšanu, dalībvalstis pašas nevar apmierinoši atrisināt, jo galvenokārt dalībvalstu darbība vai bezdarbība ir radījusi iekšējā tirgus izkropļojuma problēmas. Bez regulējuma Eiropas līmenī iekšējā tirgus izkropļojums turpināsies un varbūt pat palielināsies.

Bez Komisijas rīcības, kas balstītu centienus valstu līmenī, pašreizējos apstākļos ir radušies nevienādi darbības noteikumi nozarē un pētnieku aprindās.

Rezultātā iestādēm valstīs ar augstiem dzīvnieku labturības standartiem ir konkurences apgrūtinājumi, kas galvenokārt radušies no cenu atšķirībām, atšķirīgām dalībvalstu reglamentācijas un atļauju izsniegšanas procedūrām un kritērijiem, kuru dēļ ir atšķirīgi termiņi un projektu izmaksas, neapmierinoši nosacījumi pētniekiem un šķēršļi horizontālajai mobilitātei un mobilitātei starp zinātniskajām iestādēm un privāto sektoru. Ar līdzīgām problēmām sastopas arī izmēģinājumu dzīvnieku audzētāji un piegādātāji.

Priekšlikuma mērķis ir panākt kopīgus principus, mērķus un rīcību visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu taisnīgus un vienādus darbības noteikumus nākotnē.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Ierosinātā direktīva ieviestu pasākumu virkni, kas saskaņotu praksi attiecībā uz zinātniskajās procedūrās izmantojamo vai izmantošanai paredzēto dzīvnieku izmantošanu un kopšanu, saskaņā ar EK līguma protokolu par dzīvnieku labturību. Dalībvalstīm ir liela brīvība noteikt vispiemērotākos konkrētos pasākumus vispiemērotākajā pārvaldes līmenī un attiecīgajā pārvaldes infrastruktūrā. Tas nodrošinās to, ka pietiekami tiks ievērota reģionālā un vietējā specifika no sociālekonomiskā un ētiskā viedokļa.

Par praktiskajiem īstenošanas pasākumiem būs jālemj dalībvalstīm, un tas ļaus efektīvi izmantot un tālāk attīstīt valstu pārvaldes spējas, kas arī varētu būt vislabāk piemērotas vietējai nozarei un pētnieku kopienai. Kā pierādījās ietekmes novērtējumā, ierosināto pasākumu ieguvumi iekšējā tirgū un dzīvnieku labturībā krietni atsver izmaksas. Galīgie pasākumi ir pilnveidoti, lai nodrošinātu līdzsvaru starp saskaņošanas vajadzību, izmaksām un elastību vietējā īstenošanā.

Dalībvalstīm būs tiesības veikt stingrākus pasākumus nekā ierosinātajā direktīvā noteiktie, ar nosacījumu, ka tie atbilst EK līguma 95. panta 4. punktam.

Instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments: direktīva.

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ.

Preskriptīvāks instruments, kā regula, būtu pārāk neelastīgs, lai aptvertu visas pastāvošās reglamentācijas sistēmas, kas dalībvalstīs ir veidojušās pēdējo 20 gadu laikā. Regulējuma atcelšana vai nesaistošs instruments nerisinātu problēmas, kas konstatētas saistībā ar pašreizējo direktīvu, un nenovērstu turpmāku iekšējā tirgus izkropļošanu.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. PAPILDU INFORMĀCIJA

Pārbaude/pārskatīšana/turpināmība

Priekšlikumā ietverta klauzula par pārskatīšanu.

Atbilstības tabula

Dalībvalstis iesniedz Komisijai savu noteikumu tekstu, kurā transponēta direktīva, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Eiropas Ekonomikas zona

Priekšlikums attiecas uz jautājumiem, kas skar EEZ, tāpēc tas ir jāattiecina arī uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2008/0211 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[22],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[23],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[24],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[25],

tā kā:

(1) Dzīvnieku labturība ir Kopienas vērtība, un tas atzīts līgumam pievienotajā Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību.

(2) Padome 1998. gada 23. martā pieņēma Lēmumu Nr. 1999/575/EK par Kopienas noslēgto Eiropas Konvenciju par to mugurkaulnieku aizsardzību, kas tiek izmantoti eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem[26]. Kļūstot par minētās konvencijas pusi, Kopiena atzina, cik svarīga ir zinātniskām vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzība un labturība starptautiskā mērogā.

(3) Padome 1986. gada 24. novembrī pieņēma Direktīvu Nr. 86/609/EEK[27], lai likvidētu atšķirības dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem. Kopš minētās direktīvas pieņemšanas radušās jaunas atšķirības starp dalībvalstīm . Dažas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību zinātniskiem nolūkiem izmantotiem dzīvniekiem, bet citās piemēro tikai minimālās prasības, kas noteiktas Direktīvā 86/609/EEK. Tāpēc šajā direktīvā jāparedz sīkāki noteikumi, lai šādas atšķirības mazinātu un nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību.

(4) Eiropas Parlaments 2002. gada [5. decembra] ziņojumā par Direktīvu Nr. 86/609/EEK aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu pārskatīt minēto direktīvu, nosakot stingrākus un labāk pārskatāmus pasākumus jomā, kas attiecas uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

(5) Ir pieejamas jaunas zinātnes atziņas par faktoriem, kas ietekmē dzīvnieku labturību, kā arī par dzīvnieku spēju sajust un paust sāpes, ciešanas, diskomfortu un ilgstošu kaitējumu. Tādēļ ir jāuzlabo zinātniskās procedūrās izmantojamo dzīvnieku labturība, paaugstinot šo dzīvnieku aizsardzības standartu minimumu saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām.

(6) Šis direktīvas darbības jomā ir jāiekļauj konkrētas bezmugurkaulnieku sugas, jo ir zinātnes liecības par šādu sugu dzīvnieku varbūtēju spēju piedzīvot sāpes, ciešanas, diskomfortu un ilgstošu kaitējumu.

(7) Šai direktīvai ir jāaptver arī mugurkaulnieku embriji un augļi, jo ir zinātniskas liecības par to, ka šīm formām to attīstības pēdējā trešdaļā ir paaugstināts risks izjust sāpes, ciešanas un diskomfortu, kas var arī negatīvi ietekmēt to turpmāko attīstību. Zinātnes pierādījumi arī liecina, ka procedūras ar dzīvnieku embrijiem un augļiem agrīnā attīstības stadijā var izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu un ilgstošu kaitējumu, ja šīm attīstības formām ļauj nodzīvot ilgāk par to attīstības divām trešdaļām.

(8) Lai gan ir vēlams dzīvus dzīvniekus procedūrās aizstāt ar citām metodēm, kas neprasa dzīvu dzīvnieku izmantošanu, dzīvu dzīvnieku izmantošana joprojām ir nepieciešama, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi.

(9) Dzīvnieku kopšanu un izmantošanu zinātnes vajadzībām regulē starptautiski atzīti aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principi. Lai nodrošinātu, ka dzīvnieku audzēšana, kopšana un izmantošana procedūrās Kopienā notiek saskaņā ar citiem starptautiskiem un valstu standartiem ārpus Kopienas, aizstāšana, samazināšana un pilnveide šīs direktīvas īstenošanā ir jāaplūko sistemātiski.

(10) Dzīvniekiem piemīt vērtība, kas ir jārespektē. Ir arī ētiski sabiedrības apsvērumi attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu procedūrās. Tādēļ dzīvnieki vienmēr ir uzlūkojami par jūtīgām būtnēm un to izmantošanai zinātniskās procedūrās jāaprobežojas ar jomām, kuras virza zinātni un galu galā dod labumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Dzīvnieku izmantošana zinātniskās procedūrās citās Kopienas kompetencē esošās jomās ir aizliedzama.

(11) Aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principi ir jāīsteno stingrā hierarhijā, ko nosaka prasība izmantot alternatīvus paņēmienus. Gadījumā, kad Kopienas tiesību aktos nav atzītu alternatīvu paņēmienu, dzīvnieku skaitu var samazināt, izmantojot arī citus paņēmienus, kas ir reāli un praktiski pieejami, un īstenojot tādas izmēģinājumu stratēģijas, piemēram, in vitro un citas metodes, kas dod iespēju samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu.

(12) Paņēmienu un izmantojamo sugu izvēle tieši ietekmē gan izmantoto dzīvnieku skaitu, gan to labturību. Paņēmienu izvēlei līdz ar to ir jānodrošina, ka tiek izraudzīts tāds paņēmiens, kas spēj dot visadekvātākos rezultātus un izraisa vismazāk sāpju, ciešanu vai baiļu. Šādiem izraudzītajiem paņēmieniem ir jāizmanto minimālais dzīvnieku skaits, kas sniegtu statistiski drošus rezultātus, un jāizvēlas sugas ar viszemāko neirofizioloģisko jutību, kuras ir optimālas ekstrapolācijai uz mērķa sugu.

(13) Izraudzītajiem paņēmieniem jābūt tādiem, lai pēc iespējas izvairītos no nāves kā mērķa parametra, jo nāves tuvums rada nopietnas ciešanas. Ja iespējams, tā jāaizstāj ar humānāku mērķa parametru, pēc klīniskām pazīmēm nosakot nenovēršamu nāvi, kas dod iespēju dzīvnieku nogalināt ar humānu paņēmienu bez tālākām ciešanām.

(14) Nepiemērotu paņēmienu izmantošana dzīvnieka nogalināšanai var dzīvniekam radīt sāpes, diskomfortu un ciešanas. Vienlīdz svarīgs ir operācijas veicēja kompetences līmenis. Tādēļ dzīvnieki ir jānogalina tikai pilnvarotai personai ar humānu paņēmienu, kas tiek uzskatīts par sugai piemērotu.

(15) Ir jānodrošina, lai dzīvnieku izmantošana procedūrās nekādi neapdraudētu bioloģisko daudzveidību. Tādēļ apdraudētu sugu izmantošana procedūrās ir jāierobežo līdz stingram minimumam tikai būtisku biomedicīnas apsvērumu un tādu pētījumu labad, kuru mērķis ir šo sugu saglabāšana.

(16) Pašreizējā zinātnes attīstības līmenī biomedicīnas pētījumos joprojām ir nepieciešams izmantot primātus (izņemot cilvēku ģints primātus). Tā kā primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus) ir liela ģenētiskā līdzība cilvēkiem un augsti attīstītas sociālās prasmes, to izmantošana zinātniskās procedūrās rada specifiskas ētiskas un praktiskas problēmas, kā apmierināt to uzvedības, vides un sociālās vajadzības laboratorijas vidē. Turklāt šādu primātu izmantošana ļoti uztrauc sabiedrību. Tādēļ šādu primātu izmantošana ir pieļaujama tikai tādās būtiskās biomedicīnas jomās cilvēku labā, kur pagaidām nav pieejamas alternatīvas metodes, un tikai tādos gadījumos, kad procedūras veic saistībā ar tādām dzīvību apdraudošām vai novājinošām cilvēka saslimšanām, kas būtiski ietekmē pacienta funkcionēšanu ikdienā, , vai lai saglabāto attiecīgo primātu sugu. Fundamentālie pētījumi dažās biomedicīnas zinātņu jomās var sniegt būtisku jaunu informāciju par dzīvību apdraudošām vai novājinošām cilvēka saslimšanām. Atsauce uz dzīvību apdraudošām vai novājinošām saslimšanām ir jau nostabilizējusies terminoloģija EK tiesību aktos, piemēram, Regulā (EK) Nr. 141/2000, Direktīvā 2001/20/EK, Regulā (EK) Nr. 726/2004 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 507/2006.

(17) Cilvēkveidīgos pērtiķus, kas ir cilvēkam vistuvākās sugas ar visvairāk attīstītajām sociālajām un uzvedības prasmēm, pieļaujams izmantot pētījumos tikai tad, ja to mērķis ir šo sugu saglabāšana vai ja darbība ir attaisnojama saistībā ar dzīvību apdraudošu un novājinošu saslimšanu, kas apdraud cilvēkus, un ja nav pietiekami izmantot citas sugas vai alternatīvas metodes, lai sasniegtu procedūras mērķus. Dalībvalstij, kas apgalvo, ka ir šāda vajadzība, ir jāsniedz vajadzīgā informācija Komisijai, lai tā varētu pieņemt lēmumu.

(18) Primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) gūstīšana savvaļā dzīvniekiem rada lielu stresu un palielina savainojuma un ciešanu risku sagūstīšanas un transportēšanas laikā. Lai pakāpeniski izbeigtu dzīvnieku gūstīšanu savvaļā audzēšanas vajadzībām, pēc iespējas drīzāk izmantošanai zinātniskās procedūrās jāatvēl tikai dzīvnieki, kas ir nebrīvē audzētu dzīvnieku pēcteči. Tādēļ iestādēm, kuras audzē un piegādā primātus (izņemot cilvēku ģints primātus), ir vajadzīga stratēģija, lai sekmētu un veicinātu pakāpenisku virzību uz šo mērķi.

(19) Atsevišķās procedūrās izmantojamo mugurkaulnieku sugu dzīvnieki ir īpaši jāaudzē izmantošanai procedūrās, lai to ģenētiskā, bioloģiskā un uzvedības priekšvēsture ir labi zināma personām, kas veic procedūras. Šādas zināšanas paaugstina rezultātu zinātnisko kvalitāti un ticamību un mazina mainīgumu, galu galā samazinot procedūru skaitu un dzīvnieku izmantošanu. Turklāt dzīvnieku labturības un saglabāšanas iemeslu dēļ savvaļā sagūstītu dzīvnieku izmantošana procedūrās ir atļaujama tikai gadījumos, kad procedūru mērķi nevar sasniegt, izmantojot īpaši procedūrām audzētus dzīvniekus.

(20) Klaiņojošu un savvaļā dzīvojošu mājdzīvnieku sugu dzīvnieku priekšvēsture nav zināma, un sagūstīšana un ievietošana iestādēs palielina šo dzīvnieku diskomfortu, tāpēc tie nav izmantojami procedūrās.

(21) Lai palielinātu pārredzamību, atvieglinātu projektu atļaušanu un radītu līdzekļus atbilstības uzraudzībai, ir jāievieš procedūru smaguma klasifikācija, balstoties uz dzīvniekiem sagādāto sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma paredzamo līmeni. Lai sniegtu precīzas norādes par smaguma pakāpes noteikšanu, Komisijai sadarbībā ar ieinteresētajām aprindām jāizstrādā kritēriji, balstoties uz smaguma pakāpes klasifikācijas sistēmām, ko jau izmanto dalībvalstīs vai ko iesaka starptautiskās organizācijas.

(22) No ētikas viedokļa ir jābūt sāpju, ciešanu un diskomforta augstākajai robežai, ko zinātniskās procedūrās ar dzīvniekiem nekad nedrīkst pārsniegt. Tādēļ ir jāaizliedz tādu procedūru izpilde, kas izraisa stipras sāpes, ciešanas vai diskomfortu un kas var ieilgt. Izstrādājot vienotu formu ziņošanas vajadzībām, ir jāņem vērā nevis ētiskās novērtēšanas laikā prognozētais, bet gan faktiskais procedūru smagums, ko izjūt dzīvnieks.

(23) Procedūrās izmantojamo dzīvnieku skaitu varētu samazināt, procedūras ar dzīvnieku veicot vairākas reizes, ja vien tas netraucē zinātniskā mērķa sasniegšanai vai nepasliktina dzīvnieku labturību. Tomēr par dzīvnieku atkārtotu izmantošanu ir jālemj, ņemot vērā jebkādu nevēlamu ietekmi uz to labturību un ņemot vērā katra dzīvnieka mūžā pieredzēto. Šīs varbūtējās pretrunas dēļ par dzīvnieku atkārtotu izmantošanu jālemj katrā gadījumā atsevišķi un tā jāveic tikai tad, ja sāpes, diskomforts un ciešanas tiek ievērojami mazinātas.

(24) Procedūras beigās ir jāpieņem vispiemērotākais lēmums par dzīvnieka nākotni, ņemot vērā dzīvnieku labturības apsvērumus un iespējamo vides apdraudējumu. Dzīvnieki, kuru labturība būtu apdraudēta, ir nogalināmi ar humānu paņēmienu. Dažos gadījumos dzīvnieki ir jāpalaiž brīvībā vai tādiem dzīvniekiem kā suņi un kaķi jāatrod jauna mājvieta, jo sabiedrība ir ļoti norūpējusies par šo dzīvnieku likteni. Ja iestādes atļauj dzīvnieku nodošanu jaunā mājvietā, ir būtiski, lai būtu izveidota programma, kas nodrošina šiem dzīvniekiem piemērotu socializāciju, lai nodošana jaunā mājvietā būtu sekmīga un lai izvairītos no nevajadzīga diskomforta dzīvniekiem un garantētu sabiedrības drošību.

(25) Dzīvnieku audus un orgānus izmanto in vitro metožu pilnveidošanai. Lai īstenotu samazināšanas principu, dalībvalstīm ir jāizveido ar humāniem paņēmieniem nogalinātu dzīvnieku orgānu un audu apmaiņas programmas.

(26) Procedūrās izmantojamo dzīvnieku labturība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik kvalificēti un lietpratīgi ir darbinieki, kas uzrauga procedūru īstenošanu, izpilda procedūras vai pārrauga dzīvnieku kopējus. Lai nodrošinātu to personu pietiekamu kompetenci, kas strādā ar dzīvniekiem un veic procedūras, kurās iesaistīti dzīvnieki, šīs darbības ir jāveic tikai personām ar kompetento iestāžu izsniegtu atļauju. Galvenā uzmanība jāveltī tam, lai tiktu sasniegts un saglabāts adekvāts kompetences līmenis, kas jāpierāda, pirms šīm personām izsniedz vai pagarina atļaujas.

(27) Iestādēs ir jābūt adekvātām iekārtām un aprīkojumam, lai varētu izpildīt attiecīgās dzīvnieku sugas izmitināšanas prasības un lai procedūras varētu veikt efektīvi, sagādājot pēc iespējas mazāk diskomforta dzīvniekiem. Iestādes drīkst darboties tikai tad, ja tās saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.

(28) Lai nodrošinātu dzīvnieku labturības vajadzību pastāvīgu uzraudzību, katrā iestādē jebkurā brīdī ir jābūt pieejamai veterinārai aprūpei un kādam darbiniekam ir jābūt atbildīgam par dzīvnieku kopšanu un labturību.

(29) Dzīvnieku turēšanas, audzēšanas un izmantošanas kontekstā dzīvnieku labturības apsvērumi uzskatāmi par prioritāriem. Tādēļ katrā iestādē ir jābūt neatkarīgai pastāvīgai ētikas struktūrai, kuras primārais uzdevums ir iestādē veidot dialogu par ētiku, sekmēt rūpju pilnu atmosfēru un sagādāt līdzekļus jaunāko tehniskas un zinātnes sasniegumu praktiskai piemērošanai un savlaicīgai īstenošanai atbilstīgi aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principiem, lai uzlabotu dzīvnieku stāvokli visā mūža garumā. Pastāvīgās ētikas struktūras lēmumiem ir jābūt pareizi dokumentētiem un pieejamiem izpētei inspekciju laikā.

(30) Lai kompetentās iestādes varētu uzraudzīt direktīvas ievērošanu, katrā iestādē jāveic rūpīga uzskaite par dzīvnieku skaitu, izcelsmi un likteni.

(31) Primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus) ar augsti attīstītām sociālajām iemaņām ir jābūt biogrāfiskās uzskaites kartītei no dzimšanas brīža līdz mūža galam, lai varētu nodrošināt tādu kopšanu, izmitināšanu un apiešanos, kas atbilst viņu individuālajām vajadzībām un īpašībām.

(32) Dzīvnieku izmitināšanai un kopšanai jābalstās uz katras sugas īpašajām vajadzībām un īpatnībām.

(33) Eiropas Konvencijas par mugurkaulnieku aizsardzību, kas tiek izmantoti eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem, Līgumslēdzēju pušu Ceturtajā daudzpusējā apspriedē 2006. gada 15. jūnijā pieņēma pārskatītu A pielikumu, kurā noteiktas pamatnostādnes izmēģinājumu dzīvnieku izmitināšanai un kopšanai. Šīs pamatnostādnes iestrādātas Komisijas 2007. gada 18. jūnija Ieteikumā 2007/526/EK par izvietošanas un aprūpes vadlīnijām attiecībā uz dzīvniekiem, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem[28].

(34) Dalībvalstu noteiktās izmitināšanas un kopšanas prasības atšķiras, un tas veicina iekšējā tirgus traucējumus. Turklāt dažas prasības vairs neatspoguļo jaunākās atziņas par izmitināšanas un kopšanas apstākļu ietekmi uz dzīvnieku labturību un procedūru zinātniskajiem rezultātiem. Tādēļ ar šo direktīvu ir jānosaka prasību minimums izmitināšanai un kopšanai.

(35) Lai uzraudzītu direktīvas ievērošanu, dalībvalstīm vismaz divreiz gadā ir katra iestāde jāinspicē. Lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos un veicinātu pārredzamību, vismaz vienai inspekcijai katru gadu jābūt neizziņotai. Ir jāizveido dalībvalstu kopīgu inspekciju programmas, kas veicinātu tādas vides izveidi, kur notiek paraugprakses un īpašo zināšanu apmaiņa.

(36) Lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt šo direktīvu un balstoties uz konstatējumiem ziņojumos par valstu inspekciju darbību, Komisijai ir attiecīgos gadījumos jāveic valstu inspekcijas sistēmu pārbaude. Dalībvalstīm ir jānovērš trūkumi, kas atklāti šādās pārbaudēs.

(37) Tādu projektu vispārēja ētiskā izvērtēšana, kuros izmanto dzīvniekus, ir pamatā projekta atļauju piešķiršanai, un tai ir jānodrošina aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu ievērošana minētajos projektos.

(38) Tāpat ētisku un zinātnisku iemeslu dēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tiek rūpīgi izvērtēts, kāda ir katras dzīvnieku izmantošanas sagaidāmo rezultātu zinātniskā vērtība, lietderība un relevance. Projekta paredzamajam ieguvumam ir jāatsver sagaidāmais kaitējums dzīvniekiem. Tādēļ tādu projektu, kas saistīti ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu, atļauju izsniegšanas procesā ir jāveic neatkarīga ētiskā izvērtēšana. Pareizai ētikas aspektu izvērtēšanai jābūt tādai, lai varētu pietiekami labi novērtēt jaunu zinātnisko izmēģinājumu metožu izmantošanu, tiklīdz tās parādās.

(39) Atsevišķos gadījumos projekta īpatnību, izmantojamās sugas tipa un vēlamo projekta rezultātu sasniedzamības dēļ ir nepieciešama retrospektīva novērtēšana. Tā kā projekti var ievērojami atšķirties sarežģītības, ilguma un rezultātu iegūšanas termiņu ziņā, lēmumā par to, vai veicama retrospektīva novērtēšana, ir pilnīgi jāņem vērā minētie aspekti.

(40) Lai nodrošinātu sabiedrības informētību, ir svarīgi nodot atklātībai objektīvu informāciju par projektiem, kuros izmanto dzīvus dzīvniekus. Informācija sniedzama tā, lai nepārkāptu īpašuma tiesības un neizpaustu konfidenciālas ziņas. Tādēļ izmantošanas iestādēm ir jāsniedz anonīmi netehniski kopsavilkumi par minētajiem projektiem, ieskaitot retrospektīvo novērtējumu rezultātus, un kopsavilkumi jānodod atklātībai.

(41) Cilvēku un dzīvnieku veselības un vides apdraudējuma novēršanai Kopienas tiesību aktos ir paredzēts, ka vielas un produktus var laist tirgū tikai tad, kad ir iesniegti attiecīgi dati par drošību un efektivitāti. Dažas no minētajām prasībām var izpildīt, tikai izmantojot izmēģinājumus ar dzīvniekiem — veicot „obligāto testēšanu”. Ir jāievieš īpaši pasākumi ar nolūku paplašināt alternatīvu pieeju izmantošanu un likvidēt obligāto testu nevajadzīgu dublēšanos. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm ir jāatzīst ar Kopienas tiesību aktos paredzētajām testēšanas metodēm iegūto testēšanas datu derīgums.

(42) Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvā darba slodzi un palielinātu Kopienas pētniecības un nozares konkurētspēju, ir jābūt iespējai atļaut vairākkārtējas obligāto testu procedūras ar vienu grupas atļauju, tomēr neatbrīvojot minētās procedūras no ētiskās izvērtēšanas.

(43) Lai nodrošinātu atļauju pieteikumu efektīvu izskatīšanu un palielinātu Kopienas pētniecības un nozares konkurētspēju, ir jānosaka termiņš, kurā kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē projektu pieteikumi un jāpieņem lēmums par šo projektu atļaušanu. Lai nemazinātu ētiskās izvērtēšanas kvalitāti, sarežģītākiem projektu pieteikumiem var būt vajadzīgs papildlaiks iesaistīto disciplīnu skaita, priekšlikuma projekta novitātes un komplicētāku metožu dēļ. Tomēr ētiskās izvērtēšanas termiņus var pagarināt tikai izņēmuma kārtā.

(44) Alternatīvu metožu pieejamība ir lielā mērā atkarīga no alternatīvu izstrādes pētījumu rezultātiem. Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammās ir paredzēts vairāk līdzekļu projektiem, kuru mērķis ir aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu procedūrās. Tādēļ, lai palielinātu Kopienas pētniecības un nozares konkurētspēju, Komisijai un dalībvalstīm ir jāsekmē alternatīvu pieeju izstrāde un validācija.

(45) Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā ir izveidots Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrs, kas koordinē alternatīvu pieeju validāciju Kopienā. Taču arvien vairāk pieaug vajadzība izstrādāt un nodot validācijai jaunas metodes. Nepieciešamo mehānismu nodrošināšanai dalībvalstu līmenī katrai dalībvalstij ir jānorīko references laboratorija alternatīvo metožu validācijai. Lai nodrošinātu saskanīgu un salīdzināmu rezultātu kvalitāti, dalībvalstīm ir jānorīko references laboratorijas, kas ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu Nr. 2004/10/EK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu[29].

(46) Ir jānodrošina saskanīga pieeja ētiskās izvērtēšanas un ētiskās pārraudzības stratēģijai valstu līmenī. Dalībvalstīm ir jānodibina valsts dzīvnieku labturības un ētikas komitejas, kas konsultētu kompetentās iestādes un iestāžu pastāvīgās ētiskās pārraudzības struktūras, lai veicinātu aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu pieņemšanu. Tādēļ sava nozīme paraugprakses apmaiņā Kopienas līmenī ir valstu dzīvnieku labturības un ētikas komiteju tīklam.

(47) Strauja var būt gan tehnikas un zinātnes attīstība biomedicīniskajos pētījumos, gan zināšanu paplašināšanās jautājumos par faktoriem, kas ietekmē dzīvnieku labturību. Tādēļ ir jāparedz šīs direktīvas pārskatīšana. Tādā pārskatīšanā kā prioritāte ir jāizskata iespējama dzīvnieku izmantošanas aizstāšana, jo īpaši attiecībā uz primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus), ja tas ir iespējams, ņemot vērā zinātnes attīstību.

(48) Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[30].

(49) Konkrētāk, Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras noteikt kritērijus procedūru klasifikācijai un pielāgot II–VII pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(50) Dalībvalstīm ir jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

(51) Tādēļ Direktīva Nr. 86/609/EEK ir jāatceļ.

(52) Ieguvumi dzīvnieku labturības ziņā no projektu atļauju retrospektīvas piemērošanas un ar to saistītās administratīvās izmaksas ir attaisnojamas tikai pašlaik notiekošiem ilgtermiņa projektiem. Tādēļ ir jāiekļauj pārejas pasākumi attiecībā uz pašlaik notiekošiem īsa un vidēja termiņa projektiem, lai izvairītos no retrospektīvas atļauju piešķiršanas, no kuras ieguvums ir visnotaļ neliels.

(53) Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķus, proti, tiesību aktu saskaņošanu par dzīvnieku izmantošanu zinātnes vajadzībām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Priekšmets

Šajā direktīvā nosaka pasākumus tādu dzīvnieku aizsardzībai, kurus izmanto vai grasās izmantot zinātnes vajadzībām.

Tādēļ tā nosaka noteikumus

1. par to, kā aizstāt un samazināt dzīvnieku izmantošanu procedūrās un kā pilnveidot dzīvnieku audzēšanu, turēšanu, kopšanu un izmantošanu procedūrās;

2. par dzīvnieku izcelsmi, audzēšanu, iezīmēšanu, kopšanu un turēšanu;

3. par audzēšanas, piegādes vai izmantošanas iestāžu darbību;

4. par tādu projektu izvērtēšanu un atļaušanu, kas saistīti ar dzīvnieku izmantošanu procedūrās.

2. pants Darbības joma

1. Šī direktīva attiecas uz gadījumiem, kad dzīvniekus izmanto vai grasās izmantot procedūrās, vai kad tos īpaši audzē, lai to orgānus vai audus varētu izmantot zinātnes vajadzībām.

Sāpju, ciešanu, diskomforta vai ilgstoša kaitējuma likvidēšana, sekmīgi izmantojot anestēziju, atsāpināšanu vai citus paņēmienus, nenozīmē, ka uz dzīvnieku izmantošanu procedūrās neattiecas šīs direktīvas darbības joma.

2. Šī direktīva attiecas uz šādiem dzīvniekiem:

5. dzīvi mugurkaulnieki, kas nav cilvēki, ieskaitot kāpuru formas, kas barojas patstāvīgi, un embrija vai augļa formas to normālas attīstības pēdējā trešdaļā;

6. I pielikumā uzskaitītajām sugām piederīgi dzīvi bezmugurkaulnieki, ieskaitot kāpuru formas, kas barojas patstāvīgi.

3. Šī direktīva attiecas uz tādu dzīvnieku izmantošanu procedūrās, kuri nav sasnieguši 2. punkta a) apakšpunktā minēto attīstības stadiju, ja dzīvniekam ļauj nodzīvot ilgāk par šo attīstības stadiju un tas var izjust sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kad sasniedzis norādīto attīstības stadiju.

4. Šī direktīva neattiecas uz:

7. neeksperimentālu, lauksaimniecības vai klīniskās veterinārijas praksi un izmēģinājumiem;

8. praksi atzītas lopkopības vajadzībām;

9. praksi, kuras galvenais mērķis ir dzīvnieku iezīmēšana;

10. neinvazīvu praksi.

5. Šo direktīvu piemēro, neskarot Padomes Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem.

3. pants Definīcijas

Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:

11. „procedūra” ir dzīvnieka izmantošana jebkādam eksperimentam vai citam zinātniskam mērķim ar zināmu vai nezināmu iznākumu, kas var dzīvniekam izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, ieskaitot jebkādas darbības, kuras izraisa vai var izraisīt dzīvnieka piedzimšanu šādā stāvoklī vai jaunas ģenētiski modificētas dzīvnieku līnijas rašanos;

12. „projekts” ir darba programma, kam ir noteikts zinātnisks mērķis un kas ietver vienu vai vairākas procedūras;

13. „iestāde” ir visas ietaises, ēkas, ēku kopas vai citas telpas, un var būt vieta, kas nav pilnīgi iežogota vai apjumta, un pārvietojamās iekārtas;

14. „audzēšanas iestāde” ir iestāde, kurā audzē dzīvniekus izmantošanai procedūrās vai to audu vai orgānu izmantošanai zinātnes vajadzībām;

15. „piegādes iestāde” ir iestāde, kas nav audzēšanas uzņēmums un no kura piegādā dzīvniekus, lai tos izmantotu procedūrās vai lai to audus vai orgānus izmantotu zinātnes vajadzībām;

16. „izmantošanas iestāde” ir iestāde, kur dzīvniekus izmanto procedūrās.

4. pants Aizstāšana, samazināšana un pilnveide

1. Ja pastāv izmēģinājuma paņēmiens, kas nav saistīts ar dzīvnieku izmantošanu, un to var izmantot procedūras vietā, dalībvalstis nodrošina, ka tiek izmantots alternatīvais paņēmiens.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka līdz minimumam tiek samazināts projektos izmantojamo dzīvnieku skaits, neapdraudot projekta mērķus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pilnveidota audzēšana, turēšana un kopšana un procedūrās izmantojamie paņēmieni, lai likvidētu vai līdz minimumam samazinātu jebkādas iespējamas sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu dzīvniekiem.

5. pants Procedūru mērķi

Procedūras var veikt tikai šādiem mērķiem:

17. fundamentālie pētījumi zināšanu attīstībai bioloģijas vai uzvedības zinātnēs;

18. praktiskie vai lietišķie pētījumi ar mērķi

19. nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēka, dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi,

20. novērtēt, noteikt, regulēt vai mainīt cilvēka, dzīvnieku vai augu fizioloģiskos stāvokļus;

21. tādu zāļu, barības un pārtikas un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude, kuri izgatavoti kādam no 2. punktā minētajiem nolūkiem;

22. dabas vides aizsardzība cilvēka vai dzīvnieku veselības vai labklājības interesēs;

23. pētījumi ar mērķi saglabāt sugu;

24. augstākā izglītība vai apmācība;

25. tiesu medicīnas izmeklēšana.

6. pants Humāni nogalināšanas paņēmieni

1. Dalībvalstis nodrošina, ka dzīvniekus nogalina atļauju saņēmusi persona iestādē, kam izsniegta atļauja, sagādājot pēc iespējas mazākas sāpes, ciešanas un diskomfortu un — attiecībā uz V pielikumā iekļautajām sugām — ar piemērotu un humānu nogalināšanas paņēmienu, kā izklāstīts minētajā pielikumā.

Tomēr lauka pētījumos dzīvnieku var nogalināt ārpus apstiprinātas iestādes.

2. Kompetentās iestādes var piešķirt izņēmumus no 1. punkta, ja ir zinātnisks pamatojums, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot humānu nogalināšanas paņēmienu.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja dzīvnieks jānogalina ārkārtas apstākļos dzīvnieka labturības iemeslu dēļ.

Dalībvalstis nosaka pirmajā daļā minētos ārkārtas apstākļus.

II NODAĻANOTEIKUMI PAR DAŽU DZĪVNIEKU IZMANTOŠANU PROCEDŪRĀS

7. pants Apdraudētās sugas , izņemot cilvēku ģints primātus

1. Padomes Regulas Nr. (EK) Nr. 338/97[31] A pielikumā uzskaitītās apdraudētās sugas neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

26. procedūras mērķis ir viens no tiem, kas ir minēti 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā vai 3. vai 5. punktā;

27. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot tādas sugas, kas nav uzskaitītas minētajā pielikumā.

2. Šo pantu nepiemēro nevienai primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) sugai.

8. pants

Primāti (izņemot cilvēku ģints primātus)

1. Primātus (izņemot cilvēku ģints primātus) neizmanto procedūrās, izņemot procedūras, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

28. procedūrai ir viens no 5. panta 1. punktā, 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā minētajiem mērķiem un to veic dzīvību apdraudošu vai novājinošu cilvēka saslimšanu novēršanai, profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai vai 5. panta 5. punktā minētā mērķa sasniegšanai;

29. ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citas sugas, nevis primātus (izņemot cilvēku ģints primātus).

2. Neatkarīgi no 1. punkta, cilvēkpērtiķus procedūrās neizmanto, izņemot gadījumus, kad izmanto 50. panta drošības klauzulu.

9. pants Savvaļā sagūstīti dzīvnieki

1. Savvaļā sagūstītus dzīvniekus procedūrās neizmanto.

2. Kompetentās iestādes var piešķirt izņēmumus no 1. punkta, ja ir zinātnisks pamatojums tam, ka procedūras mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot dzīvnieku, kas audzēts izmantošanai procedūrās.

10. pants Izmantošanai procedūrās audzēti dzīvnieki

1. Dalībvalstis nodrošina, ka II pielikumā uzskaitīto sugu īpatņus var izmantot procedūrās tikai tad, ja tie ir audzēti izmantošanai procedūrās.

Tomēr, sākot ar dienu, kas noteikta III pielikumā, dalībvalstis nodrošina, ka minētajā pielikumā minētos primātus (izņemot cilvēku ģints primātus) var izmantot procedūrās tikai tad, ja tie ir pēcteči nebrīvē audzētiem primātiem.

2. Kompetentās iestādes var piešķirt izņēmumus no 1. punkta, ja tam ir zinātnisks pamatojums.

11. pants Klaiņojoši un savvaļā mītoši mājdzīvnieku sugu dzīvnieki

Klaiņojošus un savvaļā mītošus mājdzīvnieku sugu dzīvniekus procedūrās neizmanto.

III NODAĻAPROCEDŪRAS

12. pants Procedūras

1. Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras vienmēr tiek veiktas izmantošanas iestādēs.

Kompetentā iestāde var piešķirt izņēmumu no pirmās daļas, ja tam ir zinātnisks pamatojums.

2. Procedūras drīkst veikt tikai projekta ietvaros.

13. pants Procedūrās izmantojamie paņēmieni

1. Dalībvalstis nodrošina, ka procedūru neveic, ja Kopienas tiesību aktos ir atzīts cits zinātniski pietiekami pamatots paņēmiens vai testēšanas stratēģija vajadzīgo rezultātu iegūšanai, kas nav saistīta ar dzīvnieku izmantošanu. Ja nav šāda paņēmiena, procedūru nedrīkst veikt, ja normālos apstākļos ir praktiski pieejams cits zinātniski pietiekami pamatots paņēmiens vai testēšanas stratēģija vajadzīgo rezultātu iegūšanai, ieskaitot datorizētu, in vitro un citādu metodiku, kas nav saistīta ar dzīvnieku izmantošanu.

2. Izvēloties starp procedūrām, izvēlas tādas, kurās izmanto pēc iespējas mazāku dzīvnieku skaitu, kurās izmanto dzīvniekus ar viszemāko neirofizioloģisko jutību, kuras rada vismazākās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu un kurām ir vislielākā varbūtība sniegt apmierinošus rezultātus.

3. Pēc iespējas jāizvairās no nāves kā procedūras mērķa parametra, un tā jāaizstāj ar agrīniem un humāniem mērķa parametriem. Ja nav iespējams izvairīties no nāves kā mērķa parametra, procedūru plāno tā, lai nobeigtos pēc iespējas mazāk dzīvnieku.

14. pants Anestēzija

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas procedūras tiek veiktas ar vispārējo vai vietējo anestēziju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, procedūras var veikt bez anestēzijas ar šādiem nosacījumiem:

30. ja uzskatāms, ka anestēzija dzīvnieku traumē vairāk nekā pati procedūra;

31. ja anestēzija ir pretrunā ar procedūras mērķi, ja vien procedūra nav saistīta ar nopietniem ievainojumiem, kas var izraisīt stipras sāpes.

3. Ja procedūru veic bez anestēzijas, ir jāizmanto pretsāpju līdzekļi vai citi piemēroti paņēmieni, nodrošinot, ka nenovēršamās sāpes, ciešanas un diskomforts tiek samazināti līdz minimumam.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka dzīvniekiem nedod zāles, kas liedz vai traucē tiem izrādīt sāpes, bez pietiekamas anestēzijas vai atsāpināšanas.

Tādos gadījumos ir jāsniedz zinātnisks pamatojums un dati par anestēzijas vai atsāpināšanas režīmu.

5. Dzīvniekam, kurš var ciest ievērojamas sāpes pēc anestēzijas izbeigšanās, lieto profilaktisku vai pēcoperācijas atsāpināšanu vai izmanto citu piemērotu sāpju mazināšanas paņēmienu, ja vien tas ir savienojams ar procedūras mērķi. Ja pretsāpju līdzekļu lietošana nav iespējama, dzīvnieks nekavējoties nogalināms ar humānu paņēmienu.

15. pants Procedūru smaguma klasifikācija

1. Dalībvalstis nodrošina visu procedūru klasificēšanu — „līdz vieglai”, „mērena”, „smaga” vai „neatgriezeniska” —, balstoties uz sāpju, ciešanu, diskomforta un ilgstoša kaitējuma potenciālo ilgumu un intensitāti, manipulāciju biežumu, nespēju apmierināt etoloģiskās vajadzības un anestēzijas un/vai atsāpinātāju lietojumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras, kas klasificētas kā „smagas”, netiek veiktas, ja paredzamas ilgstošas sāpes, ciešanas vai diskomforts.

3. Procedūras, kuras veic vispārējā anestēzijā un kuru beigās dzīvnieku, tam neatgūstot samaņu, nogalina ar humānu paņēmienu, klasificējamas kā „neatgriezeniskas”.

4. Komisija nosaka procedūru klasifikācijas kritērijus.

Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, līdz [ 18 mēnešu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā ] pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

16. pants Atkārtota izmantošana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad procedūrā varētu izmantot citu dzīvnieku, kam iepriekš nav veiktas procedūras, procedūrā jau izmantotu dzīvnieku var atkārtoti izmantot jaunā procedūrā tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

32. iepriekšējā procedūra bijusi klasificēta kā „līdz vieglai”;

33. ir pierādīts, ka dzīvnieka vispārējais veselības un labsajūtas stāvoklis ir pilnībā atjaunojies;

34. nākamā procedūra ir klasificēta kā „līdz vieglai” vai „neatgriezeniska”.

2. Atkāpjoties no 1. panta, ja tam ir zinātnisks pamatojums, kompetentā iestāde var atļaut atkārtoti izmantot dzīvnieku, ar nosacījumu, ka dzīvnieku pēc tam, kad tam ir veikta procedūra, kas rada ievērojamas sāpes, stresu vai līdzīgas ciešanas, neizmanto vairāk kā vienu reizi nākamā procedūra ir klasificēta kā „līdz vieglai” vai „neatgriezeniska”.

17. pants Procedūras beigas

1. Procedūru uzskata par beigušos, kad vairs nav jāveic nekādi novērojumi par šo procedūru vai — attiecībā uz jaunām ģenētiski modificētu dzīvnieku līnijām — kad zinātniski var pierādīt, ka nav negatīvas ietekmes uz dzīvniekiem.

2. Procedūras beigās veterinārārsts vai cita kompetenta persona nolemj, vai dzīvnieks ir atstājams dzīvs vai nogalināms ar humānu paņēmienu.

3. Dzīvnieku nogalina ar humānu paņēmienu, ja tam varētu saglabāties ilgstošas sāpes vai diskomforts.

4. Ja dzīvnieks jāatstāj dzīvs, tas saņem veselības stāvoklim atbilstošu kopšanu un izmitināšanu un to uzrauga veterinārārsts vai cita kompetenta persona.

18. pants Orgānu un audu apmaiņa

Dalībvalstis izveido ar humāniem paņēmieniem nogalinātu dzīvnieku orgānu un audu apmaiņas programmas.

19. pants Dzīvnieku palaišana brīvībā un atdošana jaunā mājvietā

Dalībvalstis var atļaut procedūrās izmantojamos vai izmantošanai paredzētos dzīvniekus palaist brīvībā vai atdot jaunā mājvietā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

35. to ļauj dzīvnieka veselības stāvoklis;

36. nav apdraudējuma sabiedrības veselībai vai videi;

37. ir ievērota maksimālā iespējamā piesardzība, lai nosargātu dzīvnieka labsajūtu.

IV NODAĻA ATĻAUJAS

1. sadaļa Atļaujas personām

20. pants Atļaujas personām

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde piešķir atļauju personām pirms šādu funkciju veikšanas:

38. procedūru izpilde ar dzīvniekiem, ieskaitot to nogalināšanu ar humānu paņēmienu;

39. procedūru un projektu pārraudzība vai plānošana;

40. dzīvnieku kopēju pārraudzība.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju 1. punktā minētajām personām piešķir, ja tās ir attiecīgi izglītotas un apmācītas un pierādījušas vajadzīgo kompetenci.

Personām, kuras veic 1. punkta b) apakšpunktā minētās funkcijas, ir jābūt ieguvušām izglītību zinātnes disciplīnā, kas attiecas uz veicamo darbu, un jāspēj pareizi apieties ar attiecīgajām sugām un par tām rūpēties.

3. Visas atļaujas personām piešķiramas uz ierobežotu laiku, nepārsniedzot piecus gadus. Dalībvalstis nodrošina, ka personām piešķirtās atļaujas pagarina tikai tad, ja personas pierāda vajadzīgo kompetenci.

4. Pamatojoties uz VI pielikumā izklāstītajiem elementiem, dalībvalstis publicē prasību minimumu attiecībā uz izglītību, apmācību un prasībām vajadzīgās kompetences iegūšanai, uzturēšanai un pierādīšanai.

2. iedaļaPrasības iestādēm

21. pants Atļaujas iestādēm

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visām audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādēm kompetentā iestāde piešķir atļauju un tās reģistrē.

Iestādei atļauju piešķir tikai tad, ja kompetentā iestāde to ir inspicējusi un konstatējusi, ka tā atbilst šīs direktīvas prasībām.

2. Atļaujā norāda iestādes veidu un personu, kas atbildīga par iestādi un šīs direktīvas noteikumu ievērošanu.

22. pants Atļaujas apturēšana un atcelšana

1. Ja iestāde vairs neatbilst šīs direktīvas prasībām, kompetentā iestāde aptur vai atceļ tai piešķirto atļauju.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas apturēšana vai atcelšana negatīvi neiespaido iestādē mītošo dzīvnieku labturību.

23. pants Prasības iekārtām un aprīkojumam

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visām audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādēm ir iekārtas un aprīkojums, kas piemērots izmitināmo dzīvnieku sugai un, ja tiek veiktas procedūras, procedūru izpildei.

2. Šā panta 1. punktā minēto iekārtu un aprīkojuma konstrukcija, uzbūve un darbības metode nodrošina pēc iespējas efektīvāku procedūru veikšanu, lai konsekventus rezultātus varētu iegūt ar minimālu dzīvnieku skaitu un minimālām sāpēm, ciešanām, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu.

24. pants Prasības iestāžu personālam

Katrai audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādei ir pietiekams un apmācīts personāls, tostarp vismaz:

41. personas, kas objektā atbild par iestādē audzēto, turēto vai izmantoto dzīvnieku labturību un kopšanu un kas nodrošina, ka:

42. personālam, kas nodarbojas ar dzīvniekiem, ir pieejama informācija, par iestādē izmitināto dzīvnieku sugu,

43. projektus realizē saskaņā ar projekta atļauju,

44. aptur jebkuru procedūru, kuras gaitā dzīvniekam tiek sagādāts nevajadzīgs diskomforts, sāpes vai ciešanas,

45. gadījumā, ja netiek ievēroti projekta atļaujas nosacījumi, veic attiecīgus pasākumus atbilstības panākšanai, tos reģistrē un par tiem ziņo pastāvīgajai ētiskās pārraudzības struktūrai;

46. norīkots veterinārārsts ar īpašām zināšanām laboratorijas dzīvnieku medicīnā, kuram uzticēti padomdevēja pienākumi saistībā ar dzīvnieku labsajūtu un ārstēšanu.

25. pants Pastāvīgā ētiskās pārraudzības struktūra

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādes izveido pastāvīgu ētiskās pārraudzības struktūru.

2. Pastāvīgajā ētiskās pārraudzības struktūrā ietilpst norīkotais veterinārārsts, persona (-as), kas iestādē atbild par dzīvnieku labturību un kopšanu, un — izmantošanas iestādē — zinātniskā personāla pārstāvis.

26. pants Pastāvīgās ētiskās pārraudzības struktūras uzdevumi

1. Pastāvīgā ētiskās pārraudzības struktūra pilda šādus uzdevumus:

47. personālu, kas nodarbojas ar dzīvniekiem, konsultē par ētiskiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar dzīvnieku ieguvi, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu;

48. konsultē personālu par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības iedibināšanu un piemērošanu un pastāvīgi to informē par jaunākajām tehnikas un zinātnes atziņām par šo prasību piemērošanu;

49. ievieš un pārskata iekšējos darbības procesus attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu un pēckontroli saistībā ar iestādē izmitināto vai izmantoto dzīvnieku labturību;

50. ik gadu pārskata visus projektus, kuru ilgums ir vairāk nekā 12 mēneši, jo īpaši pievēršoties šādiem jautājumiem:

51. iepriekšējā gadā izmantoto dzīvnieku skaits, sugas un dzīves stadijas,

52. pamatojums nākamajā gadā vajadzīgo dzīvnieku skaitam, sugām un dzīves stadijām,

53. humānu nogalināšanas paņēmienu izmantošana un tas, kā ir ņemtas vērā jaunās atziņas par dzīvnieku izmantošanu procedūrās;

54. pamatojoties uz d) apakšpunktā minētās pārskatīšanas rezultātiem vai gadījumā, ja ir novirzes no projekta atļaujas, izpēta, vai projekta atļauja būtu iesniedzama grozīšanai vai atjaunošanai;

55. konsultē par jaunas mājvietas atrašanas programmām, jo īpaši saistībā ar jaunā mājvietā izmitināmo dzīvnieku pienācīgu socializāciju.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek saglabāti pieraksti par katru iestādei sniegto pastāvīgās ētiskās pārraudzības struktūras konsultāciju un lēmumiem saistībā ar šo konsultāciju.

Pieraksti pēc pieprasījuma iesniedzami kompetentajai iestādei.

27. pants Primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) audzēšanas stratēģija

1. Dalībvalstis nodrošina, ka primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) audzēšanas un piegādes iestādēs ir ieviesta stratēģija, lai palielinātu to dzīvnieku proporciju, kas ir nebrīvē audzētu primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) pēcteči.

2. Iestādes, kas iegādājas primātus (izņemot cilvēku ģints primātus), pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sagādā pierādījumus, ka iestādē, no kuras dzīvnieki iegūti, ir ieviesta audzēšanas stratēģija.

28. pants Jaunu mājvietu programma

Ja dalībvalstis atļauj izmitināšanu jaunā mājvietā, kā minēts 19. pantā, audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādēs, no kurām dzīvniekus ir paredzēts nodot izmitināšanai jaunā mājvietā, darbojas jaunu mājvietu programma, kas nodrošina izmitināmo dzīvnieku socializāciju.

29. pants Dzīvnieku uzskaite

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visās audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādēs veic šādu datu uzskaiti:

56. audzēto, iegūto, piegādāto, brīvībā palaisto vai jaunā mājvietā izmitināto dzīvnieku skaits un sugas;

57. dzīvnieku izcelsme, ieskaitot to, vai tie ir audzēti izmantošanai procedūrās;

58. dzīvnieku iegūšanas, piegādes, palaišanas brīvībā vai izmitināšanas jaunā mājvietā datums;

59. piegādes iestādes nosaukums un adrese un dzīvnieku ierašanās datums;

60. dzīvnieku saņēmēja vārds/nosaukums un adrese;

61. iestādē mirušo un ar humāniem paņēmieniem nogalināto dzīvnieku skaits un sugas.

2. Šā panta 1. punktā minētās ziņas glabā vismaz trīs gadus un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.

30. pants Ziņas par suņiem, kaķiem un primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus)

1. Dalībvalstis nodrošina, ka par katru suni, kaķi un primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādes glabā šādas ziņas:

62. identitāte;

63. dzimšanas vieta;

64. vai dzīvnieks ir audzēts izmantošanai procedūrās;

65. par primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus) — vai dzīvnieks ir nebrīvē audzētu primātu pēctecis.

2. Katram primātam (izņemot cilvēku ģints primātus) izveido individuālu biogrāfiskās uzskaites kartīti, kuru kārto visu dzīvnieka mūžu.

Kartīti izveido dzimšanas brīdī un tajā iekļauj sīkas ziņas par vairošanos, slimībām un socializāciju.

3. Šā panta 1. punktā minētās ziņas glabā vismaz trīs gadus pēc dzīvnieka nāves un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.

31. pants Iezīmēšana

1. Ikvienu suni, kaķi vai primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) ikvienā audzēšanas, piegādes vai izmantošanas iestādē pirms atšķiršanas no mātes ar iespējami nesāpīgāku paņēmienu iezīmē ar individuālu pazīšanas zīmi, izņemot 2. punktā minētos gadījumus.

2. Ja suni, kaķi vai primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) pārved no vienas iestādes uz citu pirms atšķiršanas no mātes un nav lietderīgi to iepriekš iezīmēt, saņēmējai iestādei ir jāglabā pilni dokumentāri pieraksti, kuros ir norādīta māte, līdz dzīvnieks tiek attiecīgi iezīmēts.

3. Ja neiezīmētu suni, kaķi vai primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) ieved iestādē pirmoreiz, to iespējami drīz iezīmē.

4. Iestāde pēc kompetentās iestādes pieprasījuma paziņo iemeslus, kādēļ dzīvnieks nav iezīmēts.

32. pants Kopšana un izmitināšana

1. Attiecībā uz dzīvnieku kopšanu un izmitināšanu dalībvalstis nodrošina, ka

66. visiem dzīvniekiem ir nodrošināts miteklis, vide, vismaz zināma kustības brīvība, barība, ūdens un kopšana, kas ir piemērota to veselībai un labsajūtai;

67. dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību apmierināšanas ierobežojumi ir samazināti līdz minimumam;

68. dzīvnieku audzēšanas, turēšanas vai izmantošanas vides apstākļus pārbauda katru dienu;

69. dzīvnieku labsajūtu un veselības stāvokli novēro kompetenta persona, lai novērstu sāpes vai ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, no kā var izvairīties;

70. tiek veikti pasākumi, kas nodrošina konstatēto trūkumu vai ciešanu iespējami drīzu novēršanu.

2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta izpildei dalībvalstis piemēro kopšanas un izmitināšanas standartus, kas izklāstīti IV pielikumā, sākot ar minētajā pielikumā noteikto dienu.

3. Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus no 2. punkta dzīvnieku labturības iemeslu dēļ.

3. sadaļaInspekcijas

33. pants Valsts inspekcijas

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visās audzēšanas, piegādes un izmantošanas iestādēs veic inspekcijas, kurās pārbauda to atbilstību šai direktīvai.

2. Valsts inspekcijas kompetentā iestāde veic vismaz divreiz gadā.

Vismaz vienai inspekcijai jābūt neizziņotai.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka inspekciju biežums un mērogs ir adekvāts izmitināto dzīvnieku skaitam un sugai, līdzšinējai iestādes atbilstībai šai direktīvai un — attiecībā uz izmantošanas iestādēm — iestādēs realizēto projektu skaitam un veidam.

4. Visu inspekciju pierakstus glabā vismaz piecus gadus.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka inspekciju veikšanai ir piemērota infrastruktūra ar pietiekamu skaitu apmācītu inspektoru.

6. Dalībvalstis izveido programmas dalībvalstu kopīgām inspekcijām.

34. pants Valsts inspekciju kontrole

1. Komisija var veikt valsts inspekciju infrastruktūras un darbības kontroli dalībvalstīs.

2. Dalībvalsts, kuras teritorijā veic kontroli, sniedz ekspertiem visu uzdevumu veikšanai vajadzīgo palīdzību. Komisija informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi par kontroles rezultātiem.

3. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde veic pasākumus, lai ievērotu kontroles rezultātus.

4. sadaļa Prasības projektiem

35. pants Projektu atļaujas

1. Dalībvalstis nodrošina, ka projekti netiek realizēti bez kompetentās iestādes iepriekšējas atļaujas.

2. Atļaujas piešķiršanai vajadzīgs labvēlīgs kompetentās iestādes ētiskais izvērtējums.

36. pants Projekta atļaujas pieteikums

1. Izmantošanas iestāde iesniedz projekta atļaujas pieteikumu, kurā ir:

71. projekta priekšlikums;

72. netehnisks projekta kopsavilkums;

73. ziņas par VII pielikumā izklāstītajiem elementiem.

2. Dalībvalstis var atcelt 1. punkta b) apakšpunktā minēto prasību un atļaut izmantošanas iestādei iesniegt saīsinātu projekta priekšlikumu, kurā ietverts tikai ētiskais novērtējums un 41. panta 2. punktā minētie elementi, ar nosacījumu, ka projektā izmanto tikai tādas procedūras, kas klasificētas kā „līdz vieglai”, un netiek izmantoti primāti (izņemot cilvēka ģints primātus).

37. pants Ētiskā izvērtēšana

1. Ētiskajā izvērtēšanā pārliecinās par projekta atbilstību šādiem kritērijiem:

74. projekts ir zinātniski pamatots vai jāīsteno saskaņā ar tiesību aktiem;

75. projekta mērķi attaisno dzīvnieku izmantošanu;

76. projekts plānots tā, lai procedūras būtu iespējams veikt vishumānākajā veidā un pēc iespējas nekaitīgāk videi.

2. Ētiskajā izvērtējumā jo īpaši jāaplūko šādi aspekti:

77. projekta mērķu izvērtējums, paredzamie zinātniskie rezultāti vai izglītojošā vērtība;

78. novērtējums par to, kā projektā ievērota prasība par aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi;

79. procedūru smaguma klasifikācijas novērtējums;

80. projekta kaitējuma un ieguvumu analīze, lai novērtētu, vai kaitējumu dzīvniekiem ciešanu, sāpju un diskomforta ziņā un attiecīgā gadījumā kaitējumu videi atsver paredzamais devums zinātnei, kas galu galā dotu labumu cilvēkiem, dzīvniekiem vai videi;

81. 6., 7., 8., 9., 10., 12., 14. un 16. pantā minētā zinātniskā pamatojuma novērtējums.

3. Kompetentajā iestādē, kas veic ētisko izvērtēšanu, jāapsver speciālistu izmantošana konkrēti šādās jomās:

82. zinātniskā izmantojuma jomas, kurās izmantos dzīvniekus;

83. eksperimentu plānošana, attiecīgos gadījumos arī statistika;

84. veterinārijas prakse laboratorijas dzīvnieku zinātnē vai attiecīgā gadījumā — savvaļas dzīvnieku veterinārijas prakse;

85. dzīvnieku audzēšana un kopšana saistībā ar sugu, kuras īpatņus paredzēts izmantot;

86. aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības praktiskā piemērošana;

87. lietišķā ētika;

88. attiecīgā gadījumā — vides zinātne.

4. Ētisko izvērtēšanu veic pārredzami, ņemot vērā neatkarīgu personu atzinumus.

38. pants Retrospektīvā novērtēšana

1. Ētiskajā novērtēšanā, balstoties uz 37. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto kaitējuma un ieguvumu analīzi, nosaka, vai projekts pēc tā pabeigšanas ir retrospektīvi jāizvērtē kompetentajai iestādei.

Ja retrospektīvo novērtēšanu uzskata par lietderīgu, ētiskajā izvērtēšanā saistībā ar attiecīgo projektu nosaka termiņu, līdz kuram ir jānotiek retrospektīvajai novērtēšanai.

2. Retrospektīvajā novērtēšanā izvērtē:

89. vai ir sasniegti projekta mērķi;

90. kāds kaitējums ir nodarīts dzīvniekiem, ieskaitot izmantoto dzīvnieku skaitu un sugas un procedūru smagumu;

91. elementus, kas var veicināt aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības turpmāku īstenošanu.

3. Retrospektīvu novērtēšanu veic visiem projektiem, kuros izmanto primātus (izņemot cilvēku ģints primātus).

4. Neskarot 3. punktu, visi projekti, kuros izmanto tikai tādas procedūras, kas klasificētas kā „līdz vieglai”, ir atbrīvoti no prasības par retrospektīvo novērtēšanu.

39. pants Ētiskās izvērtēšanas pieraksti

1. Iestāde glabā ētiskās izvērtēšanas pierakstus vismaz trīs gadus pēc projekta atļaujas beigu termiņa un pēc pieprasījuma iesniedz tos kompetentajai iestādei.

2. Tomēr ētiskās izvērtēšanas pierakstus par projektiem, kuriem veicama retrospektīvā novērtēšana, glabā līdz attiecīgās retrospektīvās novērtēšanas pabeigšanai.

40. pants Netehniskie projekta kopsavilkumi

1. Neskarot noteikumus par konfidenciālas informācijas aizsardzību, netehniskajā projekta kopsavilkumā sniedzamas šādas ziņas:

92. informācija par projekta mērķiem, tostarp par to sasniegšanas iespējamību, varbūtējo kaitējumu un ziņas par izmantojamo dzīvnieku skaitu un veidu;

93. pierādījums par aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasības ievērošanu.

2. Pamatojoties uz ētiskās izvērtēšanas rezultātiem, izmantošanas iestāde netehniskajā projekta kopsavilkumā norāda, vai un kādā termiņā veicama projekta retrospektīvā novērtēšana.

3. Izmantošanas iestāde atjaunina netehnisko projekta kopsavilkumu, tajā iekļaujot retrospektīvās novērtēšanas rezultātus.

4. Dalībvalstis publisko atļauto projektu netehniskos kopsavilkumus un to atjauninājumus.

41. pants Projekta atļaujas piešķiršana

1. Projekta atļauju piešķir tikai uz tām procedūrām, kurām veikta ētiskā izvērtēšana un smaguma pakāpes klasifikācija.

2. Projekta atļaujā uzrāda šādas ziņas:

94. personas iestādē, kuras atbild par visu projekta īstenošanu;

95. izmantošanas iestādes, kurās projekts tiks realizēts;

96. ja veic pētījumu lauka apstākļos — izmantošanas iestāde, kas atbild par projektu;

97. vismaz viena persona, kam ir zināšanas par konkrēto sugu.

3. Projekta atļauju piešķir uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.

4. Dalībvalstis var pieļaut vairākkārtēju projektu atļaušanu, ja šo projektu īstenošanu paredz tiesību akti.

5. Izmantošanas iestādes glabā visas projektu atļaujas vismaz trīs gadus pēc atļaujas beigu termiņa un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.

42. pants Projekta atļaujas grozīšana, atjaunošana un atsaukšana

1. Kompetentā iestāde var grozīt vai atjaunot projekta atļauju pēc izmantošanas iestādes lūguma.

2. Projekta atļaujas grozīšanai vai atjaunošanai vajadzīgs jauns labvēlīgs ētiskais izvērtējums.

3. Kompetentā iestāde var atsaukt projekta atļauju, ja projekta realizācija neatbilst projekta atļaujai.

4. Ja projekta atļauju atsauc, tas nedrīkst negatīvi iespaidot projektā izmantoto vai izmantošanai paredzēto dzīvnieku labturību.

5. Dalībvalstis izveido un publicē sīki izstrādātus nosacījumus projektu atļauju grozīšanai un atjaunošanai.

43. pants Lēmumi par atļaujas piešķiršanu

1. Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumu par atļaujas piešķiršanu pieņem un par to paziņo izmantošanas iestādei ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja dalībvalsts nepieņem lēmumu minētajā laikā, uzskata, ka atļauja ir piešķirta, ar nosacījumu, ka attiecīgajā projektā izmanto tikai tādas procedūras, kas klasificētas kā „līdz vieglai”, un neizmanto primātus (izņemot cilvēka ģints primātus). Visos citos gadījumos šādu pieņēmumu nepiemēro.

2. Neatkarīgi no 1. punkta ārkārtas apstākļos un tad, ja projekts oriģināls, daudzdisciplinārs un novatorisks, lēmumu par atļaujas piešķiršanu pieņem un par to paziņo izmantošanas iestādei 60 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

V NODAĻADUBLĒŠANĀS UN ALTERNATĪVU PIEEJU NOVĒRŠANA

44. pants Nevajadzīga procedūru dublēšanās

1. Katra dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts sniegtos datus, kas vajadzīgi saskaņā ar tiesību aktiem un iegūti, veicot Kopienas tiesību aktos atzītas procedūras, izņemot gadījumus, ja jāveic papildu procedūras attiecībā uz datiem, kas skar sabiedrības veselības aizsardzību, drošību vai vidi.

2. Ja vajadzība pēc testēšanas nav noteikta tiesību aktos, tad dalībvalstis nodrošina procedūrās iegūto datu kopīgu izmantošanu, ievērojot noteikumus par konfidenciālas informācijas aizsardzību.

45. pants Alternatīvas pieejas

Komisija un dalībvalstis veicina tādu alternatīvu pieeju izstrādi un validāciju, kuras varētu sniegt tādu pašu vai vēl plašāku informāciju kā tā, kas iegūta procedūrās ar dzīvniekiem, bet kuras nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu vai kurās izmanto mazāk dzīvnieku, vai kuras saistītas ar mazāk sāpīgām procedūrām, un veic citus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem pētniecības veicināšanai šajā jomā.

46. pants Valstu alternatīvo metožu references laboratorijas

1. Katra dalībvalsts līdz [viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] norīko valsts references laboratoriju tādu alternatīvu metožu validācijai, ar kurām aizstāj, samazina un pilnveido dzīvnieku izmantošanu.

2. Dalībvalstis var norīkot par valsts references laboratorijām tikai laboratorijas, kas ir akreditētas saskaņā ar Direktīvu Nr. 2004/10/EK.

3. Valsts references laboratorija atbilst šādām prasībām:

98. tai ir pienācīgi kvalificēts personāls, kas ir atbilstīgi apmācīts viņu kompetences jomā izmantojamās alternatīvās metodēs un validācijā;

99. tai ir iekārtas un produkti, kas vajadzīgi uzticēto uzdevumu veikšanai;

100. tai ir piemērota administratīvā infrastruktūra;

101. tā nodrošina, ka personāls ievēro konfidencialitātes noteikumus.

4. Valsts references laboratorija pilda šādas funkcijas:

102. savas kompetences jomā sadarbojas ar Komisiju;

103. Komisijas pārraudzībā piedalās alternatīvu metožu validācijas priekšizpētē un validācijā;

104. no Komisijas saņemto informāciju par alternatīvu metožu pieejamību un piemērošanu nodod dalībvalsts attiecīgajām iestādēm;

105. sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību attiecīgajām dalībvalstu iestādēm alternatīvu metožu pieņemšanā un īstenošanā;

106. nodrošina apmācību alternatīvo metožu izmantošanā 20. panta 1. punktā minētajām personām.

5. Valsts references laboratorijas ziņo par katru interešu konfliktu, kas rodas saistībā ar kādu veicamo uzdevumu.

6. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai savas references laboratorijas iestādes nosaukumu un adresi. Komisija publisko valstu references laboratoriju sarakstu.

7. Apspriedusies ar valstu references laboratorijām, Komisija nosaka validācijas pētījumu prioritātes un sadala uzdevumus starp šīm laboratorijām minēto pētījumu veikšanai.

47. pants Nacionālā dzīvnieku labturības un ētikas komiteja

1. Katra dalībvalsts izveido nacionālo dzīvnieku labturības un ētikas komiteju, kas konsultē kompetentās iestādes un pastāvīgās ētiskās pārraudzības struktūras jautājumos, kas saistīti ar dzīvnieku iegūšanu, audzēšanu, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu procedūrās, un nodrošina paraugprakses apmaiņu.

2. Nacionālās dzīvnieku labturības un ētikas komitejas apmainās ar informāciju par pastāvīgo ētiskās pārraudzības struktūru darbību un ētisko izvērtēšanu un dalās pieredzē par paraugpraksi Kopienā.

VI NODAĻANOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants Pielikumu pielāgošana tehnikas attīstībai

Komisija var II–VII pielikumu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai.

Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 51. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

49. pants Ziņošana

1. Dalībvalstis līdz [sešu gadu laikā pēc transponēšanas datuma] un vēlāk ik pēc pieciem gadiem nosūta Komisijai informāciju par to, kā īstenota šī direktīva, jo īpaši tās 10. panta 1. punkts, 25., 27., 33., 37., 38., ., 40. un 44. pants.

2. Dalībvalstis apkopo un katru gadu publisko statistisko informāciju par dzīvnieku izmantošanu procedūrās, ieskaitot informāciju par procedūru faktisko smagumu un procedūrās izmantoto primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) izcelsmi un sugām.

Dalībvalstis minēto statistisko informāciju iesniedz Komisijai līdz [trīs gadu laikā pēc transponēšanas datuma] un pēc tam katru gadu.

3. Komisija līdz [18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido vienotu formātu 2. punktā minētās informācijas sniegšanai saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru.

50. pants Drošības klauzula

1. Ja dalībvalstij ir pietiekams pamats uzskatīt, ka manipulācijai ir izšķirīga nozīme sugas saglabāšanā vai saistībā ar dzīvību apdraudošas vai novājinošas cilvēka saslimšanas neparedzētu uzliesmojumu, tā var atļaut izmantot cilvēkpērtiķus procedūrās, kurām ir viens no 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 3. punktā vai 5. punktā minētajiem mērķiem, ar nosacījumu, ka procedūras mērķi nevar sasniegt, izmantojot citas sugas dzīvniekus kā vien cilvēkpērtiķus vai ar alternatīvām metodēm. Tomēr nevar uzskatīt, ka atsauce uz 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu ietver atsauci uz dzīvniekiem vai augiem.

2. Dalībvalsts nekavējoties par to paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm, norādot lēmuma iemeslus un iesniedzot pierādījumus par 1. punktā aprakstīto situāciju, kuri ir pamatā provizoriskajam lēmumam.

3. Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru 60 dienu laikā kopš dienas, kad saņemta informācija no dalībvalsts. Ar šo lēmumu vai nu:

107. atļauj izmantot provizorisko pasākumu lēmumā noteiktajā periodā, vai

108. pieprasa dalībvalstij atcelt provizorisko pasākumu.

51. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma Nr. 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Lēmuma Nr. 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma Nr. 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

52. pants Komisijas ziņojums

1. Līdz [septiņu gadu laikā pēc transponēšanas datuma] un pēc tam reizi piecos gados Komisija, balstoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm atbilstīgi 49. panta 1. punktam, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

2. Līdz [septiņu gadu laikā pēc transponēšanas datuma] un pēc tam reizi trijos gados Komisija, balstoties uz statistisko informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm atbilstīgi 49. panta 2. punktam, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par minēto informāciju.

53. pants Pārskatīšana

Komisija pārskata šo direktīvu līdz [10 gadu laikā pēc stāšanās spēkā] , ņemot vērā, kā pilnveidojušās alternatīvās metodes, kas nav saistītas ar dzīvnieku, īpaši primātu (izņemot cilvēku ģints primātus), izmantošanu, un attiecīgos gadījumos ierosina grozījumus.

54. pants Kompetentās iestādes

1. Katra dalībvalsts norīko vienu vai vairākas kompetentas iestādes, kas atbild par šīs direktīvas īstenošanu.

Šīs direktīvas īstenošanai dalībvalstis var norīkot struktūras, kuras nav valsts iestādes. Šādi norīkotas struktūras šīs direktīvas nolūkiem uzskatāmas par kompetentajām iestādēm.

2. Dalībvalstis ne vēlāk kā [ trīs mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ] dara zināmus Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Dalībvalstis ziņo Komisijai par izmaiņām kompetento iestāžu nosaukumos un adresēs.

Komisija publisko kompetento iestāžu sarakstu.

55. pants Sodi

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par tādu valsts noteikumu pārkāpumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis ne vēlāk kā [(56. pantā noteiktajā datumā)] paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.

56. pants Transponēšana

1. Dalībvalstis ne vēlāk kā [ 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no [ 1. janvāris nākamajā gadā pēc transponēšanas dienas, kā norādīts pirmajā daļā ].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

57. pants Atcelšana

Direktīvu Nr. 86/609/EEK atceļ no [56. panta 1. punkta otrajā daļā minētais datums].

Norādes uz atcelto direktīvu lasāmas kā norādes uz šo direktīvu.

58. pants Pārejas noteikumi

1. Normatīvos un administratīvos aktus, kas ir pieņemti saskaņā ar 35.–43. pantu, dalībvalstis nepiemēro projektiem, kas sākti pirms [56. panta 1. punkta otrajā daļā minētais datums] un kuru ilgums nepārsniedz [trīs gadus pēc 56. panta 1. punkta otrajā daļā minētā datuma].

2. Projektiem, kas ir sākti pirms [56. panta 1. punkta otrajā daļā minētais datums] un kuru ilgums nepārsniedz [trīs gadus pēc 56. panta 1. punkta otrajā daļā minētā datuma], līdz [ trīs gadus pēc 56. panta 1. punkta otrajā daļā minētā datuma] jāsaņem projekta atļauja.

59. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

60. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

2. panta 2. punktā minētās bezmugurkaulnieku sugas

- Apaļmutnieki

- Galvkāji

- Desmitkājvēži

II PIELIKUMS

10. pantā minēto dzīvnieku saraksts

1. Varde (Xenopus (laevis, tropicalis), Rana (temporaria, pipiens))

2. Pele (Mus musculus)

3. Žurka ( Rattus norvegicus)

4. Jūrascūciņa (Cavia porcellus)

5. Zeltainais kāmis (Mesocricetus auratus)

6. Ķīnas kāmis (Cricetulus griseus)

7. Smilšu pele (Meriones unguiculatus)

8. Trusis (Oryctolagus cuniculus)

9. Suns (Canis familiaris)

10. Kaķis (Felis catus)

11. Visu sugu primāti (izņemot cilvēku ģints primātus)

III PIELIKUMS

10. panta 1. punkta otrajā daļā minēto primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) un datumu saraksts

Suga | Datums |

Parastais kalitrikss (Callithrix jacchus) | [transponēšanas panta pirmā punkta otrajā daļā minētais piemērošanas datums] |

Garastes makaks (Macaca fascicularis) | [7 gadus pēc direktīvas pārņemšanas] |

Rēzus pērtiķis (Macaca mulatta) | [7 gadus pēc direktīvas pārņemšanas] |

Citi primāti (izņemot cilvēku ģints primātus) | [10 gadus pēc direktīvas pārņemšanas] |

IV PIELIKUMS

32. pantā minētie kopšanas un izmitināšanas standarti

A SADAļA. VISPāRīGā SADAļA

1. TELPAS

1.1. Funkcijas un vispārīgā konstrukcija

a) Visas telpas projektē tā, lai radītu vidi, kurā ievērotas tajās turamās sugas dzīvnieku fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības. Telpas arī projektē un apsaimnieko tā, lai novērstu nepiederošu cilvēku piekļūšanu un dzīvnieku iekļūšanu vai izkļūšanu.

b) Iestādēm ir aktīvas apkopes programma, lai novērstu un izlabotu defektus ēkās un aprīkojumā.

1.2. Turēšanas telpas

a) Iestādē ir regulārs un efektīvs telpu tīrīšanas grafiks, un tajā uztur apmierinošus higiēnas standartus.

b) Ja dzīvniekiem ļauts brīvi pārvietoties, sienas un grīdas ir klātas ar virsmas materiālu, kas izturīgs pret stipro nolietošanos, ko rada dzīvnieki un tīrīšana. Materiāls nekaitē dzīvnieku veselībai un ir tāds, lai dzīvnieki nevarētu savainoties. Papildus jāaizsargā aprīkojums vai ierīces, lai dzīvnieki tās nevarētu sabojāt vai paši savainoties.

c) Nesaderīgas sugas, piemēram, plēsoņas un medījamos dzīvniekus, vai dzīvniekus, kam ir vajadzīgi atšķirīgi vides apstākļi, neizmitina vienā telpā un — plēsoņu un medījamo dzīvnieku gadījumā — saredzamā, saožamā vai sadzirdamā attālumā.

1.3. Vispārīgiem un īpašiem mērķiem paredzētas procedūru telpas

a) Visās iestādēs ir pieejams tāds laboratorijas aprīkojums, lai varētu veikt vienkāršas diagnosticējošas pārbaudes, pēcnāves apskati un/vai tādu paraugu noņemšanu, kuru plašāku laboratorisku izmeklēšanu veic citur.

b) Ir telpas, kurās var izolēt jauniegūtus dzīvniekus, līdz var noteikt to veselības stāvokli un novērtēt un līdz minimumam samazināt iespējamo veselības apdraudējumu pārējiem dzīvniekiem.

c) Ir telpas, lai slimus vai ievainotus dzīvniekus nepieciešamības gadījumā varētu turēt atsevišķi.

1.4. Palīgtelpas

a) Noliktavas telpas projektē, izmanto un uztur tā, lai nodrošinātu barības un pakaišu kvalitāti. Šīs telpas ir aizsargātas pret parazītiem un kukaiņiem. Citus materiālus, kurus var piesārņot vai kuri var radīt apdraudējumu dzīvniekiem vai apkalpojošam personālam, glabā atsevišķi.

b) Tīrīšanas un mazgāšanas vietas ir pietiekami plašas, lai tajās izvietotu lietotā aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšanas procesu organizē tā, lai nošķirtu tīrā un netīrā aprīkojuma plūsmu un tādējādi novērstu tikko notīrītā aprīkojuma piesārņošanu.

c) Iestādes nodrošina nobeigušos dzīvnieku un dzīvnieku atkritumu higiēnisku uzglabāšanu un iznīcināšanu. Iestādē ir ieviesti īpaši pasākumi toksisku, radioaktīvu vai infekciozu atkritumu apstrādei, glabāšanai un likvidēšanai.

2. VIDE UN TāS KONTROLE

2.1. Vēdināšana

a) Turēšanas telpās un dzīvnieku sprostos ir atbilstīga ventilācijas sistēma, kas piemērota tajās turēto sugu vajadzībām.

b) Gaisu telpā atjauno ar regulāriem starplaikiem.

c) Ventilācijas sistēma ir konstruēta tā, lai izvairītos no kaitīga caurvēja un trokšņiem.

d) Smēķēšana telpās, kurās atrodas dzīvnieki, ir aizliegta.

2.2. Temperatūra

a) Temperatūru turēšanas telpās pielāgo sugai, kas tajās iemitināta. Temperatūru turēšanas telpās mēra un reģistrē ik dienas.

b) Dzīvniekus nedrīkst turēt ārā tādos klimatiskos apstākļos, kas tiem var radīt diskomfortu.

2.3. Mitrums

Mitrumu turēšanas telpās pielāgo sugai, kas tajās iemitināta.

2.4. Apgaismojums

a) Ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas/tumsas ciklu, nodrošina kontrolētu apgaismojumu, lai apmierinātu dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un nodrošinātu apmierinošu darba vidi.

b) Apgaismojums atbilst dzīvnieku kopšanas procedūru un dzīvnieku apskates vajadzībām.

c) Nodrošina sugai pielāgotus regulārus fotoperiodus un apgaismojuma intensitāti.

d) Turot albīnus dzīvniekus, apgaismojumu regulē, ņemot vērā to jutīgumu pret gaismu.

2.5. Troksnis

a) Trokšņa līmeni dzīvnieku dzirdes diapazonā, ieskaitot ultraskaņu, samazina līdz minimumam, jo īpaši dzīvnieku atpūtas laikā.

b) Iestādes signalizācijas sistēmu radītās skaņas neietilpst dzīvnieku dzirdes diapazonā, ja tas neierobežo to sadzirdamību cilvēkiem.

c) Turēšanas telpas aprīko ar skaņas izolācijas un slāpēšanas materiāliem.

2.6. Signalizācijas sistēmas

a) Iestādēm, kurās izmanto elektriskas un mehāniskas iekārtas vides kontrolei un aizsardzībai, ir rezerves sistēma, lai uzturētu būtiskos pakalpojumus un avārijas apgaismojuma sistēmas un lai nodrošinātu, ka brīdinājuma sistēmas pašas spēj darboties bez atteices.

b) Apkures un ventilācijas sistēmas aprīko ar kontrolierīcēm un signālierīcēm.

c) Redzamā vietā ir novieto skaidras instrukcijas par rīcību ārkārtas gadījumos.

3. APRūPE

3.1. Veselības aprūpe

a) Iestādēs ir izveidota stratēģija, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tāds dzīvnieku veselības stāvoklis, kas nodrošina dzīvnieku labturību un atbilst zinātniskajām prasībām. Šajā stratēģijā ietilpst mikrobioloģiskā uzraudzības programma, plāni rīcībai veselības traucējumu gadījumā un noteiktie veselības parametri un procedūras jaunu dzīvnieku ieviešanai.

b) Dzīvnieku pārbaudes vismaz reizi dienā veic personāls, kas objektā atbild par dzīvnieku labturību un kopšanu. Pārbaudēs ietilpst dzīvnieku veselības novērošana, un tās nodrošina, ka tiek identificēti slimi vai ievainoti dzīvnieki un veikti attiecīgi pasākumi.

3.2. Gūstīšana savvaļā

a) Ja ir vajadzība dzīvniekus gūstīt savvaļā, to ar humāniem paņēmieniem veic personas, kas prot šādas metodes izmantot. Pēc iespējas samazina gūstīšanas procedūru ietekmi uz pārējiem savvaļas dzīvniekiem un to biotopiem.

b) Ja gūstīšanas laikā vai pēc tam atklājas, ka dzīvnieks ir savainots vai nevesels, tiklīdz iespējams, to izmeklē kompetenta persona un tiek veikti pasākumi, lai mazinātu dzīvnieka ciešanas; prioritāte ir dzīvnieka atveseļošanās.

c) Sagūstīšanas vietās ir pieejami attiecīgajai sugai piemēroti pārvadāšanas konteineri un transporta līdzekļi — gadījumam, ja dzīvnieki jāpārvieto izmeklēšanas vai ārstēšanas vajadzībām.

d) Veic īpašus pasākumus savvaļā sagūstītu dzīvnieku aklimatizēšanai, karantīnai, izmitināšanai, kopšanai un aprūpei.

3.3. Izmitināšana un vides daudzveidīgošana

a) Izmitināšana

Dzīvniekus, kas pēc dabas nav vienpatņi, izmitina kopā ar citiem īpatņiem stabilās saderīgu īpatņu grupās. Gadījumos, kad īpašu zinātnisku un/vai labturības iemeslu dēļ ir atļauts dzīvniekus izmitināt pa vienam un šādas izmitināšanas ētiskais izvērtējums ir labvēlīgs, šādas izmitināšanas ilgumu ierobežo līdz minimālajam nepieciešamajam periodam un saglabā redzes, dzirdes, ožas un/vai taustes kontaktu. Dzīvnieku iekļaušana vai atkārtota iekļaušana jau izveidotās grupās rūpīgi novērojama, lai izvairītos no nesaderības problēmām un sociālo attiecību traucējumiem.

b) Vides daudzveidīgošana

Visiem dzīvniekiem nodrošina telpu, kas ir pietiekami daudzveidīga, lai būtu iespējamas dažādas normālas uzvedības izpausmes. Dzīvniekiem ļauj zināmā mērā kontrolēt un izvēlēties vidi, lai mazinātu stresa izraisītu uzvedību. Iestādēs ir piemērotas vides daudzveidīgošanas metodes, lai paplašinātu dzīvniekam pieejamo darbību klāstu un palielinātu to spējas pielāgoties dzīvei nebrīvē, tostarp iespējas nodoties fiziskām nodarbēm, barības meklēšanai, manipulācijām un izziņas darbībām atkarībā no sugas. Vides daudzveidīgošanas aprīkojumu dzīvnieku sprostos pielāgo dzīvnieka sugai un individuālajām vajadzībām. Daudzveidīgošanas stratēģijas iestādēs regulāri pārskata un atjaunina.

c) Dzīvnieku sprosti

Dzīvnieku sprosti ir darināti no dzīvnieku veselībai nekaitīgiem materiāliem. To uzbūve un konstrukcija ir tāda, lai dzīvnieki nevarētu savainoties. Tie izgatavoti no izturīga materiāla, kas piemērots tīrīšanas un dezinfekcijas metodēm, ja vien tie nav vienreizlietojami. Dzīvnieku sprostu grīdas konstrukcija ir piemērota dzīvnieku sugai un vecumam un veidota tā, lai būtu vieglāk izvākt ekskrementus.

3.4. Barošana

a) Barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilst dzīvnieka uztura un uzvedības vajadzībām.

b) Dzīvnieka uzturs ir garšīgs un nepiesārņots. Izvēloties izejvielas, izgatavojot, sagatavojot un pasniedzot barību, iestādes veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu ķīmisko, fizikālo un mikrobioloģisko piesārņojumu.

c) Arī barības iepakojums, pārvadāšana un uzglabāšana ir tāda, lai izvairītos no piesārņojuma, bojāšanās vai bojāejas. Visas barības piltuves, siles vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un vajadzības gadījumā sterilizē.

d) Katram dzīvniekam nodrošina iespēju piekļūt barībai un pietiekami plašu barošanās vietu, lai mazinātu sāncensību.

3.5. Dzirdīšana

a) Visiem dzīvniekiem allaž ir pieejams nepiesārņots dzeramais ūdens.

b) Ja izmanto automātiskās dzirdīšanas sistēmas, to darbību regulāri pārbauda, veic to apkopi un skalošanu, lai izvairītos no negadījumiem. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, rūpējas par applūšanas riska samazināšanu.

c) Veic pasākumus, lai ūdens piegādi akvārijiem un tvertnēm pielāgotu katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas vajadzībām un panesībai.

3.6. Grīdas segums, substrāts, pakaiši, guļvietas un migas materiāls

a) Allaž nodrošina sugai piemērotus guļvietas materiālus un konstrukcijas, tostarp migas materiālus vai konstrukcijas vaislas dzīvniekiem.

b) Dzīvnieku sprostā grīdas segums ir tāds, lai visiem dzīvniekiem būtu stabila un ērta atpūtas vieta. Rūpējas, lai visas guļvietas būtu tīras un sausas.

3.7. Apiešanās

Iestādes ievieš apmācības programmas, lai panāktu dzīvnieku sadarbīgumu procedūru laikā. Apmācības programmas pielāgo sugām un dzīvnieku izcelsmei, procedūrām un projekta ilgumam. Prioritāte ir sociāla saskarsme ar cilvēkiem, kuru pielāgo sugai un dzīvnieku izcelsmei, procedūrām un projekta ilgumam.

B sadaļa. Sadaļa par atsevišķām sugām

1. Peles, žurkas, smilšu peles, kāmji un jūrascūciņas

Šajā un nākamajās tabulās par pelēm, žurkām, smilšu pelēm, kāmjiem un jūrascūciņām „sprosta augstums” nozīmē vertikālo attālumu no sprosta grīdas līdz sprosta augšējai horizontālajai daļai; vairāk nekā 50 % sprosta minimālās platības pirms vides daudzveidīgošanas ierīču pievienošanas ir šādā augstumā.

Plānojot procedūras, ņem vērā dzīvnieku iespējamo augšanu, lai nodrošinātu, ka visā pētījuma laikā ir pietiekama platība (kas sīkāk noteikta 1.1.–1.5. tabulā). 1.1. tabula. Peles

Ķermeņa masa (g) | Sprosta minimālā platība (cm2) | Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2) | Minimālais sprosta augstums (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Krājumos un procedūru laikā | līdz 20 vairāk par 20, līdz 25 vairāk par 25, līdz 30 vairāk nekā 30 | 330 330 330 330 | 60 70 80 100 | 12 12 12 12 | [2012. gada janvāris] |

Vaislai | 330 Monogāmam pārim (autbrīdings/inbrīdings) vai trio (inbrīdings). Par katru papildu mātīti ar mazuļiem jāpieskaita 180 cm2 | 12 |

Krājumi pie audzētājiem* Sprosta lielums 950 cm² | mazāk par 20 | 950 | 40 | 12 |

Sprosta lielums 1500 cm² | mazāk par 20 | 1500 | 30 | 12 |

*Peles pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi. Tādi turēšanas apstākļi nedrīkst izraisīt labturības deficītu: agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

1.2. tabula. Žurkas

Ķermeņa masa (g) | Sprosta minimālā platība (cm2) | Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2) | Sprosta minimālais augstums (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Krājumos un procedūru laikā* | līdz 200 vairāk par 200, līdz 300 vairāk par 300, līdz 400 vairāk par 400, līdz 600 vairāk nekā 600 | 800 800 800 800 1500 | 200 250 350 450 600 | 18 18 18 18 18 | [2012. gada janvāris] |

vaislai | 800 Māte ar mazuļiem. Par katru papildu pieaugušo dzīvnieku, ko pastāvīgi iemitina sprostā, jāpieskaita 400 cm2 | 18 |

Krājumi pie audzētājiem** Sprosta lielums 1500 cm2 | līdz 50 vairāk par 50, līdz 100 vairāk par 100, līdz 150 vairāk par 150, līdz 200 | 1500 1500 1500 1500 | 100 125 150 175 | 18 18 18 18 |

Krājumi pie audzētājiem** Sprosta lielums 2500 cm2 | līdz 100 vairāk par 100, līdz 150 vairāk par 150, līdz 200 | 2500 2500 2500 | 100 125 150 | 18 18 18 |

*Pētījumos visa mūža garumā dzīvniekiem nodrošina piemērota lieluma sprostus, lai dzīvniekus varētu turēt grupā. Ja katram dzīvniekam atvēlētā telpa kļūst mazāka par norādīto, prioritāra ir stabilu sociālo struktūru saglabāšana.

*Žurkas pēc atšķiršanas var turēt šādā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi. Tādi turēšanas apstākļi nedrīkst izraisīt labturības deficītu: agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

1.3. tabula. Smilšu peles

Ķermeņa masa (g) | Sprosta minimālā platība (cm2) | Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2) | Sprosta minimālais augstums (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Krājumos un procedūru laikā | līdz 40 vairāk nekā 40 | 1200 1200 | 150 250 | 18 18 | [2012. gada janvāris] |

Vaislai | 1200 Monogāms pāris vai trio ar mazuļiem | 18 |

1.4. tabula. Kāmji

Ķermeņa masa (g) | Sprosta minimālā platība (cm2) | Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2) | Sprosta minimālais augstums (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Krājumos un procedūru laikā | līdz 60 vairāk par 60, līdz 100 vairāk nekā 100 | 800 800 800 | 150 200 250 | 14 14 14 | [2012. gada janvāris] |

Vaislai | 800 Māte vai monogāms pāris ar mazuļiem | 14 |

Krājumi pie audzētājiem* | mazāk par 60 | 1500 | 100 | 14 |

*Kāmjus pēc atšķiršanas var turēt šādā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi. Tādi turēšanas apstākļi nedrīkst izraisīt labturības deficītu: agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

1.5. tabula. Jūrascūciņas

Ķermeņa masa (g) | Sprosta minimālā platība (cm2) | Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2) | Sprosta minimālais augstums (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Krājumos un procedūru laikā | līdz 200 vairāk par 200, līdz 300 vairāk par 300, līdz 450 vairāk par 450, līdz 700 vairāk nekā 700 | 1800 1800 1800 2500 2500 | 200 350 500 700 900 | 23 23 23 23 23 | [2012. gada janvāris] |

Vaislai | 2500 Pāris ar mazuļiem. Par katru papildu vaislas mātīti jāpieskaita 1000 cm2 | 23 |

2. Truši

Sprostā izvieto paaugstinājumus. Paaugstinājums ir tāds, lai dzīvnieks varētu uz tā gulēt un sēdēt un zem tā brīvi kustēties, un tas nedrīkst nosegt vairāk nekā 40% grīdas platības. Ja ārkārtēju zinātnisku vai veterināru iemeslu dēļ plauktu nevar lietot, sprosta platību palielina par 33% vienam trusim un par 60% diviem trušiem. Ja paaugstinājumu ierīko trušiem, kas ir jaunāki par 10 nedēļām, paaugstinājuma platība ir vismaz 55×25 cm un augstums no grīdas ir tāds, lai dzīvnieki to varētu izmantot.

2.1. tabula. Truši pēc 10. dzīves nedēļas

2.1. tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem. Papildu grīdas platība vienam trusim ir vismaz 3000 cm2 trešajam, ceturtajam, piektajam un sestajam trusim, bet, pārsniedzot skaitu seši, katram trusim papildus rēķina 2500 cm2.

Galīgā ķermeņa masa (kg) | Minimālā grīdas platība vienam vai diviem labi satiekošiem dzīvniekiem (cm2) | Minimālais augstums (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

mazāk par 3 no 3 līdz 5 vairāk nekā 5 | 3500 4200 5400 | 45 45 60 | [2012. gada janvāris] |

2.2. tabula. Trušu māte un metiens

Trušu mātes masa (kg) | Sprosta minimālā platība (cm2) | Papildplatība migām (cm2) | Minimālais augstums (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

mazāka par 3 no 3 līdz 5 vairāk nekā 5 | 3500 4200 5400 | 1000 1200 1400 | 45 45 60 | [2012. gada janvāris ] |

2.3. tabula. Par 10 nedēļām jaunāki truši

2.3. tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem.

Vecums | Sprosta minimālā platība (cm2) | Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (cm²) | Minimālais augstums (cm) |

No atšķiršanas līdz 7 ned. No 7 līdz 10 ned. | 4000 4000 | 800 1200 | 40 40 |

2.4. tabula. Truši: optimālie izmēri paaugstinājumiem sprostos, kuru izmēri ir norādīti 2.1. tabulā.

Vecums nedēļās | Galīgā ķermeņa masa (kg) | Optimālais lielums (cm x cm) | Optimālais augstums no sprosta grīdas (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

vairāk nekā 10 | mazāk par 3 no 3 līdz 5 vairāk par 5 | 55 x 25 55 x 30 60 x 35 | 25 25 30 | [2012. gada janvāris ] |

3. Kaķi

3.1. tabula. Kaķi

Minimālā platība, kurā var turēt kaķeni ar kaķēniem, ir platība, kāda piemērota vienam kaķim, un to pakāpeniski paplašina tā, lai līdz četru mēnešu vecumam kaķēni būtu pārvietoti, ievērojot telpas prasības pieaugušiem kaķiem.

Attālums starp barošanas vietām un pakaišu paplātēm nav mazāks par 0,5 m, un tās nedrīkst mainīt vietām.

Grīda* (m²) | Plaukti (m²) | Augstums (m) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Minimums vienam pieaugušam dzīvniekam | 1,5 | 0,5 | 2 | [2017. gada janvāris ] |

Katram papildu dzīvniekam pieskaita vēl | 0,75 | 0,25 | – |

Piezīme. *Grīdas platība bez plauktiem.

4. Suņi

Iekšējais sprosts aizņem vismaz 50% no minimālās platības, kas jāatvēl suņiem saskaņā ar 4.1. tabulu.

Turpmāk noteiktais telpas lielums balstās uz prasībām, kas noteiktas dzinējsuņu turēšanai, bet lielākiem šķirnes suņiem, kā sanbernārs vai īru vilku suns, jāatvēl krietni lielāka platība, nekā norādīts 4.1. tabulā. Citām šķirnēm, kas nav laboratorijas dzinējsuņi, atvēlamo telpu nosaka, konsultējoties ar veterinārārstu.

4.1. tabula. Suņi

Suņus, kurus tur pāros vai grupās, var izmitināt platībā, kas ir puse no kopējās paredzētās platības (2 m² sunim līdz 20 kg, 4 m² sunim virs 20 kg), kad ar tiem veic šajā direktīvā noteiktās procedūras, ja tādai nošķiršanai ir būtiska zinātniska nozīme.

Barojošai kucei ar kucēniem atvēl tādu pašu platību kā vienai tāda paša svara kucei. Aizgaldu kucei ar kucēniem projektē tā, lai kuce varētu pārvietoties uz papildu nodalījumu vai paaugstinājumu prom no kucēniem.

Masa (kg) | Sprosta minimālā platība (m²) | Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem (m²) | Katram papildu dzīvniekam vēl vismaz (m²) | Minimālais augstums (m) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

līdz 20 vairāk nekā 20 | 4 8 | 4 8 | 2 4 | 2 2 | [2017. gada janvāris] |

4.2. tabula. Suņi — saime pēc atšķiršanas no mātes

Suņa masa (kg) | Sprosta minimālā platība (m²) | Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2) | Minimālais augstums (m) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

līdz 5 | 4 | 0,5 | 2 | [2017. gada janvāris ] |

vairāk par 5, līdz 10 | 4 | 1,0 | 2 |

vairāk par 10, līdz 15 | 4 | 1,5 | 2 |

vairāk par 15, līdz 20 | 4 | 2 | 2 |

vairāk nekā 20 | 8 | 4 | 2 |

5. Baltie seski

5. tabula. Baltie seski

Sprosta minimālā platība (cm²) | Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (cm²) | Minimālais augstums (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Dzīvnieki līdz 600 g Dzīvnieki virs 600 g Pieauguši tēviņi Mātīte ar mazuļiem | 4500 4500 6000 5400 | 1500 3000 6000 5400 | 50 50 50 50 | [2012. gada janvāris] |

6. Primāti (izņemot cilvēku ģints primātus)

6.1. tabula. Parastie kalitriksi un tamarīni

Minimālā sprosta grīdas platība 1*vai 2 dzīvniekiem kopā ar mazuļiem līdz 5 mēn. (m2) | Minimālā kubatūra vienam papildu dzīvniekam, kas vecāks par 5 mēn. (m3) | Minimālais sprosta augstums (m)** | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Parastie kalitriksi | 0,5 | 0,2 | 1,5 | [2017. gada janvāris] |

Tamarīni | 1,5 | 0,2 | 1,5 |

*Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.

**Sprosta augšai jābūt vismaz 1,8 m no grīdas.

6.2. tabula. Vāverpērtiķi (saimiri)

Minimālā grīdas platība 1*vai 2 dzīvniekiem (m2) | Minimālā kubatūra vienam papildu dzīvniekam, kas vecāks par 6 mēn. (m3) | Minimālais sprosta augstums (m) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

2,0 | 0,5 | 1,8 | [2017. gada janvāris ] |

*Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.

6.3. tabula. Makaki un zaļie pērtiķi *

Sprosta minimālā platība (m2) | Sprosta minimālā kubatūra (m3) | Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3) | Minimālais sprosta augstums (m) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Dzīvnieki, kas jaunāki par 3 g.** | 2,0 | 3,6 | 1,0 | 1,8 | [2017. gada janvāris] |

Dzīvnieki no 3 g.*** | 2,0 | 3,6 | 1,8 | 1,8 |

Dzīvnieki, ko tur vaislai**** | 3,5 | 2,0 |

*Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.

**Sprostā ar minimālajiem izmēriem var turēt līdz trim dzīvniekiem.

***Sprostā ar minimālajiem izmēriem var turēt līdz diviem dzīvniekiem.

****Audzēšanas kolonijās papildu vieta/kubatūra nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.

6.4. tabula. Paviāni *

Sprosta minimālā platība (m2) | Sprosta minimālā kubatūra (m3) | Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3) | Minimālais sprosta augstums (m) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Dzīvnieki**, kas jaunāki par 4 g. | 4,0 | 7,2 | 3,0 | 1,8 | [2017. gada janvāris] |

Dzīvnieki** no 4 g. | 7,0 | 12,6 | 6,0 | 1,8 |

Dzīvnieki, ko tur vaislai*** | 12,0 | 2,0 |

*Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.

**Sprostā ar minimālajiem izmēriem var turēt līdz diviem dzīvniekiem.

***Audzēšanas kolonijās papildu vieta/kubatūra nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.

7. Lauksaimniecības dzīvnieki

7.1. tabula. Liellopi

Ķermeņa masa (kg) | Sprosta minimālā platība (m2) | Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvniekam) | Siles platība neierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvniekam) | Siles platība ierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvniekam) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

līdz 100 | 2,50 | 2,30 | 0,10 | 0,30 | [2017. gada janvāris] |

vairāk par 100, līdz 200 | 4,25 | 3,40 | 0,15 | 0,50 |

vairāk par 200, līdz 400 | 6,00 | 4,80 | 0,18 | 0,60 |

vairāk par 400, līdz 600 | 9,00 | 7,50 | 0,21 | 0,70 |

vairāk par 600, līdz 800 | 11,00 | 8,75 | 0,24 | 0,80 |

vairāk nekā 800 | 16,00 | 10,00 | 0,30 | 1,00 |

7.2. tabula. Aitas un kazas

līdz 5 | 2,0 | 0,20 | 0,10 | [2017. gada janvāris] |

vairāk par 5, līdz 10 | 2,0 | 0,25 | 0,11 |

vairāk par 10, līdz 20 | 2,0 | 0,35 | 0,18 |

vairāk par 20, līdz 30 | 2,0 | 0,50 | 0,24 |

vairāk par 30, līdz 50 | 2,0 | 0,70 | 0,33 |

vairāk par 50, līdz 70 | 3,0 | 0,80 | 0,41 |

vairāk par 70, līdz 100 | 3,0 | 1,00 | 0,53 |

vairāk par 100, līdz 150 | 4,0 | 1,35 | 0,70 |

vairāk nekā 150 | 5,0 | 2,50 | 0,95 |

pieauguši (parastie) kuiļi | 7,5 | 1,30 |

*Cūkas var īsu laiku turēt mazākā sprostā, piemēram, sadalot galveno sprostu ar starpsienām, ja tam ir veterināri vai eksperimentāli iemesli, piemēram, ja ir vajadzīga individuāla barības uzņemšana.

7.4. tabula. Zirgi

Īsākajai malai jābūt vismaz 1,5 x dzīvnieka skausta augstums. Iekštelpu sprostu augstums ir tāds, lai dzīvnieki varētu saslieties pakaļkājās pilnā augumā.

Skausta augstums (m) | Minimālā grīdas platība/dzīvniekam (m2/dzīvnieks) | Minimālais sprosta augstums (m) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Katram dzīvniekam, ko tur pa vienam vai grupās līdz 3 dzīvniekiem | Katram dzīvniekam, ko tur grupās pa 4 vai vairāk dzīvniekiem | Atnešanās steliņģis/ ķēve ar kumeļu | [2017. gada janvāris] |

1–1,40 | 9,0 | 6,0 | 16 | 3,00 |

vairāk par 1,40, līdz 1,60 | 12,0 | 9,0 | 20 | 3,00 |

vairāk par 1,60 | 16,0 | (skausta augstums × 2)2* | 20 | 3,00 |

*Lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas, atvēlēto vietu katram dzīvniekam aprēķina, ņemot vērā skausta augstumu.

8. Putni

8.1. tabula. Mājas vistas

Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterināru, pamato sprostā ievietošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un minimālo grīdas platība 0,75 m2.

Ķermeņa masa (g) | Sprosta minimālā platība (m2) | Minimālā platība vienam putnam (m2) | Minimālais augstums (cm) | Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Līdz 200 | 1,00 | 0,025 | 30 | 3 | [2012. gada janvāris] |

vairāk par 200, līdz 300 | 1,00 | 0,03 | 30 | 3 |

vairāk par 300, līdz 600 | 1,00 | 0,05 | 40 | 7 |

vairāk par 600, līdz 1200 | 2,00 | 0,09 | 50 | 15 |

vairāk par 1200, līdz 1800 | 2,00 | 0,11 | 75 | 15 |

vairāk par 1800, līdz 2400 | 2,00 | 0,13 | 75 | 15 |

vairāk par 2400 | 2,00 | 0,21 | 75 | 15 |

8.2. tabula. Mājas tītari

Visu sprosta malu garums ir vismaz 1,5 m. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterināru, pamato sprostā ievietošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi, minimālo grīdas platību 0,75 m2 un minimālo augstumu 50 cm putniem līdz 0,6 kg, 75 cm putniem līdz 4 kg un 100 cm putniem virs 4 kg. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot 8.2. tabulā norādīto atvēlēto telpu.

Ķermeņa masa (kg) | Sprosta minimālā platība (m2) | Minimālā platība vienam putnam (m2) | Minimālais augstums (cm) | Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

līdz 0,3 | 2,00 | 0,13 | 50 | 3 | [2012. gada janvāris] |

vairāk par 0,3, līdz 0,6 | 2,00 | 0,17 | 50 | 7 |

vairāk par 0,6, līdz 1 | 2,00 | 0,30 | 100 | 15 |

vairāk par 1, līdz 4 | 2,00 | 0,35 | 100 | 15 |

vairāk par 4, līdz 8 | 2,00 | 0,40 | 100 | 15 |

vairāk par 8, līdz 12 | 2,00 | 0,50 | 150 | 20 |

vairāk par 12, līdz 16 | 2,00 | 0,55 | 150 | 20 |

vairāk par 16, līdz 20 | 2,00 | 0,60 | 150 | 20 |

vairāk nekā 20 | 3,00 | 1,00 | 150 | 20 |

8.3. tabula. Paipalas

Ķermeņa masa (g) | Sprosta minimālā platība (m2) | Platība vienam putnam, izmitinot pārī (m2) | Platība vienam papildu putnam, izmitinot grupā (m2) | Minimālais augstums (cm) | Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Līdz 150 | 1,00 | 0,5 | 0,10 | 20 | 4 | [2012. gada janvāris] |

Vairāk nekā 150 | 1,00 | 0,6 | 0,15 | 30 | 4 |

8.4. tabula. Pīles un zosis

Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterināru, pamato sprostā ievietošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un minimālo grīdas platību 0,75 m2. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot 8.4. tabulā norādīto atvēlēto telpu.

Ķermeņa masa (g) | Sprosta minimālā platība (m2) | Platība vienam putnam (m2)* | Minimālais augstums (cm) | Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Pīles | [2012. gada janvāris] |

līdz 300 | 2,00 | 0,10 | 50 | 10 |

vairāk par 300, līdz 1200** | 2,00 | 0,20 | 200 | 10 |

vairāk par 1200, līdz 3500 | 2,00 | 0,25 | 200 | 15 |

vairāk par 3500 | 2,00 | 0,50 | 200 | 15 |

Zosis |

līdz 500 | 2,00 | 0,20 | 200 | 10 |

vairāk par 500, līdz 2000 | 2,00 | 0,33 | 200 | 15 |

vairāk par 2000 | 2,00 | 0,50 | 200 | 15 |

*Ietver dīķi ar minimālo platību 0,5 m2 uz 2 m2 sprosta platības un minimālo dziļumu 30 cm. Dīķis var aizņemt līdz 50% no sprosta minimālās platības.

**Putnus pirms apspalvošanās var turēt sprostos ar minimālo augstumu 75 cm.

8.5. tabula. Pīles un zosis: dīķa minimālie izmēri*

Platība (m2) | Dziļums (cm) |

Pīles | 0,5 | 30 |

Zosis | 0,5 | no 10 līdz 30 |

*Dīķa lielums 2 m2 sprostam. Dīķis var aizņemt līdz 50% no sprosta minimālās platības.

8.6. tabula. Baloži

Sprosti ir gari un šauri (piemēram, 2×1 m), nevis kvadrātveida, lai putni varētu veikt īsus lidojumus.

Grupas lielums | Sprosta minimālā platība (m2) | Minimālais augstums (cm) | Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm) | Minimālais laktas garums vienam putnam (cm) | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Līdz 6 | 2 | 200 | 5 | 30 | [2012. gada janvāris] |

no 7 līdz 12 | 3 | 200 | 5 | 30 |

Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 12 | 0,15 | 5 | 30 |

8.7. tabula. Svītrainās žubītes (amadīni)

Sprosti ir gari un šauri (piemēram, 2×1 m), lai putni varētu veikt īsus lidojumus. Vairošanās procesu izpētes nolūkā putnu pārus var izmitināt mazākās novietnēs ar pietiekami daudzveidīgu vidi un minimālo grīdas platību 0,5 m2 un minimālo augstumu 40 cm Izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterināru, pamato iesprostošanas ilgumu.

Grupas lielums | Sprosta minimālā platība (m2) | Minimālais augstums (cm) | Minimālais barības trauku skaits | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Līdz 6 | 1,0 | 100 | 2 | [2012. gada janvāris] |

7–12 | 1,5 | 200 | 2 |

13–20 | 2.0 | 200 | 3 |

katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 20 | 0,05 | viens 6 putniem |

9. Abinieki

9.1. tabula. Ūdens astainie abinieki

Ķermeņa garums*(cm) | Minimālā ūdens virsmas platība (cm2) | Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2) | Minimālais ūdens dziļums (cm) | Optimālā temperatūra | Relatīvais mitrums | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Līdz 10 | 262,5 | 50 | 13 | 15 ºC – 22 ºC | 100% | [2012. gada janvāris] |

vairāk par 10, līdz 15 | 525 | 110 | 13 |

vairāk par 15, līdz 20 | 875 | 200 | 15 |

vairāk par 20, līdz 30 | 1837,5 | 440 | 15 |

Vairāk nekā 30 | 3150 | 800 | 20 |

*Mēra no purna līdz kloākai.

9.2. tabula. Ūdens bezastainie abinieki*

Ķermeņa garums**(cm) | Minimālā ūdens virsmas platība (cm2) | Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2) | Minimālais ūdens dziļums (cm) | Optimālā temperatūra | Relatīvais mitrums | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Līdz 6: | 160 | 40 | 6 | 18 ºC – 22 ºC | 100% | [2012. gada janvāris] |

No 6 līdz 9 | 300 | 75 | 8 |

vairāk par 9, līdz 12 | 600 | 150 | 10 |

vairāk nekā 12 | 920 | 230 | 12,5 |

*Šie nosacījumi attiecas uz turēšanas (t. i., audzēšanas) tvertnēm, bet ne uz tvertnēm, ko izmanto dabiskai pārošanai un superovulācijai efektivitātes labad, jo šīm procedūrām vajadzīgas mazākas atsevišķas tvertnes. Vajadzīgā telpas platība noteikta pieaugušu īpatņu lieluma kategorijām; jaunuļus un kurkuļus vai nu neieskaita, vai izmērus pielāgo saskaņā ar noteikto mērogu.

**Mēra no purna līdz kloākai.

9.3. tabula. Daļēji ūdenī dzīvojoši bezastainie abinieki

Ķermeņa garums* (cm) | Sprosta minimālā platība**(cm2) | Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2) | Minimālais sprosta augstums***(cm) | Minimālais ūdens dziļums (cm) | Optimālā temperatūra | Relatīvais mitrums | 32. panta 2. punktā minētais datums |

līdz 5,0 | 1500 | 200 | 20 | 10 | 10 ºC –15 ºC | 50 –80% | [2012. gada janvāris] |

vairāk par 5,0, līdz 7,5 | 3500 | 500 | 30 | 10 |

Vairāk nekā 7,5 | 4000 | 700 | 30 | 15 |

*Mēra no purna līdz kloākai.

**Viena trešdaļa sauszemes, divas trešdaļas ūdens, kas ir pietiekams, lai dzīvnieki varētu ienirt.

*** Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; turklāt sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

9.4. tabula. Daļēji uz sauszemes dzīvojošie bezastainie abinieki

Ķermeņa garums* (cm) | Sprosta minimālā platība** (cm2) | Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2) | Minimālais sprosta augstums***(cm) | Minimālais ūdens dziļums (cm) | Optimālā temperatūra | Relatīvais mitrums | 32. panta 2. punktā minētais datums |

Līdz 5,0 | 1500 | 200 | 20 | 10 | 23 ºC –27 ºC | 50–80% | [2012. gada janvāris] |

vairāk par 5,0, līdz 7,5 | 3500 | 500 | 30 | 10 |

vairāk nekā 7,5 | 4000 | 700 | 30 | 15 |

*Mēra no mutes līdz kloākai.

**Viena trešdaļa sauszemes, divas trešdaļas ūdens, kas ir pietiekams, lai dzīvnieki varētu ienirt.

***Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; turklāt sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

9.5. tabula. Koku bezastainie abinieki

Ķermeņa garums* (cm) | Sprosta minimālā platība** (cm2) | Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2) | Sprosta minimālais augstums** (cm) | Optimālā temperatūra | Relatīvais mitrums | 32. panta 2. punktā minētais datums |

līdz 3,0 | 900 | 100 | 30 | 18 ºC –25 ºC | 50–70% | [2012. gada janvāris] |

Vairāk nekā 3,0 | 1500 | 200 | 30 |

*Mēra no mutes līdz kloākai.

**Divas trešdaļas sauszemes, viena trešdaļa baseina, kas ir pietiekams dzīvniekiem ieniršanai.

***Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; turklāt sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

10. Rāpuļi

10.1. tabula. Ūdens bruņurupuči

Ķermeņa garums* (cm) | Minimālā ūdens virsmas platība (cm2) | Minimālā ūdens virsmas platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2) | Minimālais ūdens dziļums (cm) | Optimālā temperatūra | Relatīvais mitrums | 32. panta 2. punktā minētais datums |

līdz 5 | 600 | 100 | 10 | 20 ºC –25 ºC | 80 –70% | [2012. gada janvāris] |

vairāk par 5, līdz 10 | 1600 | 300 | 15 |

vairāk par 10, līdz 15 | 3500 | 600 | 20 |

vairāk par 15, līdz 20 | 6000 | 1200 | 30 |

vairāk par 20, līdz 30 | 10 000 | 2000 | 35 |

Vairāk nekā 30 | 20 000 | 5000 | 40 |

*Mēra taisnā līnijā no bruņu priekšējās malas līdz aizmugurējai malai.

10.2. tabula. Sauszemes čūskas

Ķermeņa garums* (cm) | Minimālā grīdas platība (cm2) | Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2) | Minimālais sprosta augstums** (cm) | Optimālā temperatūra | Relatīvais mitrums | 32. panta 2. punktā minētais datums |

līdz 30 | 300 | 150 | 10 | 22 ºC –27 ºC | 60–80% | [2012. gada janvāris] |

vairāk par 30, līdz 40 | 400 | 200 | 12 |

vairāk par 40, līdz 50 | 600 | 300 | 15 |

vairāk par 50, līdz 75 | 1200 | 600 | 20 |

Vairāk nekā 75 | 2500 | 1200 | 28 |

*Mēra no purna līdz astes galam.

**Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; turklāt sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

V PIELIKUMS

Humānas dzīvnieku nogalināšanas metodes

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana | ++ | ++ | ++ | + līdz ++ | ++ | 4 līdz 5* | Var izmantot kopā ar dzīvnieka iepriekšēju sedāciju. *Daži anestēzijas līdzekļi var izraisīt ādas kairinājumu, ja tos izmanto zivīm. |

++ | + | + | + | ++ | 4 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Macerācija | ++ | ++ | ++ | ++ | + | 4 | Tikai zivīm, kas ir īsākas par 2 cm. |

Kontuzēšana | ++ | + | + | ++ | - | 3 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Kakla skriemeļu dislokācija | ++ | ++ | + | ++ | - | 2 - ja dzīvnieks pie samaņas 5 - ja dzīvnieks nesamaņā | Neizmanto zivīm, kas > 500 g. Pēc tam jāveic smadzeņu iznīcināšana. |

1. tabula. Zivju (ieskaitot žokleņus un apaļmutniekus) humāni nogalināšanas paņēmieni

Zivīm nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība : ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

2. tabula. Humāni abinieku nogalināšanas paņēmieni

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana | ++ | ++ | ++ | ++ | ++ | 5 | Var izmantot kopā ar dzīvnieka iepriekšēju sedāciju. |

Kontuzēšana | ++ | ++ | + | ++ | - | 3 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

NMB/anestēzējošas vielas maisījums*) | + | ++ | - | + | + | 3 | Injicē vēnā, tādēļ vajadzīgas īpašas zināšanas. |

Apstarošana ar mikroviļņiem | ++ | ++ | - | + | ++ | 3 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. Sīkiem abiniekiem. |

Elektriska apdullināšana | + | + | + | - | - | 2 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

*) NBV — neiromuskulārais blokators

Abiniekiem nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība : ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

3. tabula. Humāni rāpuļu nogalināšanas paņēmieni

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana | ++ | ++ | ++ | + | ++ | 5 | Var izmantot kopā ar dzīvnieka iepriekšēju sedāciju. |

Triecienpistole | ++ | ++ | ++ | + | + | 5 | Lieliem rāpuļiem. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Nošaušana | ++ | ++ | ++ | - | + | 4 | Izmanto pieredzējuši šāvēji. Var būt vajadzīgs paņēmiens nāves nodrošināšanai. Izmanto lauka apstākļos. |

Kontuzēšana | + | + | + | ++ | - | 3 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Rāpuļiem nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība : ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

4. tabula. Humāni putnu nogalināšanas paņēmieni

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Macerācija | ++ | ++ | ++ | ++ | - | 4 | Līdz 72 h veciem cāļiem. |

Kakla skriemeļu dislokācija | ++ | ++ | - | ++ | - | 1/3 - ja dzīvnieks pie samaņas 5 - ja dzīvnieks nesamaņā | Maziem un jauniem putniem (<250 g). Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Apstarošana ar mikroviļņiem | ++ | ++ | - | ++ | + | 3 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. |

Kontuzēšana | ++ | ++ | - | ++ | - | 3 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Elektriska apdullināšana | ++ | ++ | + | - | - | 3 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Oglekļa oksīds | + | + | ++ | - | - | 1 | Bīstams operatoram. |

Putniem nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība : ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

5. tabula. Humāni grauzēju nogalināšanas paņēmieni

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana | ++ | ++ | ++ | + | ++ | 5 | Var izmantot kopā ar dzīvnieka iepriekšēju sedāciju. |

NMB/anestēzējošas vielas maisījums | ++ | ++ | - | + | ++ | 4 | Injicē vēnā, tādēļ ir vajadzīgas īpašas zināšanas. |

Cēlgāzes (Ar) | ++ | + | ++ | + | + | 4 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Kontuzēšana | ++ | ++ | + | ++ | - | 3 | Grauzējiem līdz 1 kg. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Kakla skriemeļu dislokācija | ++ | ++ | + | ++ | - | 2/3 - ja dzīvnieks pie samaņas 5 - ja dzīvnieks nesamaņā | Grauzējiem līdz 150 g. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Apstarošana ar mikroviļņiem | ++ | ++ | - | ++ | + | 3 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. |

Galvas nociršana | + | + | + | ++ | - | 1/2 - ja dzīvnieks pie samaņas 5 - ja dzīvnieks nesamaņā |

Oglekļa dioksīds | + | ++ | ++ | + | ++ | 1 — ja vienīgā viela 5 - ja dzīvnieks nesamaņā | Izmanto tikai, ievadot kamerā pakāpeniski |

Oglekļa oksīds | + | + | + | - | ++ | 1 | Bīstams operatoram |

Grauzējiem nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība : ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

6. tabula. Humāni trušu nogalināšanas paņēmieni

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana | ++ | ++ | ++ | + | ++ | 5 | Var izmantot kopā ar dzīvnieka iepriekšēju sedāciju. |

NMB/anestēzējošas vielas maisījums | ++ | ++ | - | + | ++ | 4 | Injicē vēnā, tādēļ ir vajadzīgas īpašas zināšanas. |

Kaušanas pistole | ++ | ++ | - | + | + | 4 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Kakla skriemeļu dislokācija | ++ | ++ | - | ++ | - | 3 - ja dzīvnieks pie samaņas 5 - ja dzīvnieks nesamaņā | Pieņemama trušiem līdz 1 kg. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Kontuzēšana | ++ | + | - | ++ | - | 3 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Elektriska apdullināšana | ++ | + | ++ | - | + | 3 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Apstarošana ar mikroviļņiem | ++ | ++ | - | ++ | + | 3 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. |

Galvas nociršana | + | + | + | - | - | 1 - ja dzīvnieks pie samaņas 5 - ja dzīvnieks nesamaņā | Trušiem līdz 1 kg. |

Oglekļa oksīds | + | + | ++ | - | ++ | 1 | Bīstams operatoram. |

Strauja sasaldēšana | + | + | ++ | ++ | + | 1 | Izmanto augļiem līdz 4 g. |

Trušiem nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība: ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

7. tabula. Humāni suņu, kaķu, sesku un lapsu nogalināšanas paņēmieni

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana | ++ | ++ | - | + | ++ | 5 | Var izmantot kopā ar dzīvnieka iepriekšēju sedāciju. |

NMB/anestēzējošas vielas maisījums | ++ | ++ | - | + | + | 4 | Injicē vēnā, tādēļ ir vajadzīgas īpašas zināšanas. |

Nošaušana ar piemērotām šautenēm, pistolēm un munīciju | ++ | ++ | - | - | - | 4 | Izmanto pieredzējuši šāvēji. Var būt vajadzīgs paņēmiens nāves nodrošināšanai. |

Triecienpistole | ++ | ++ | - | ++ | + | 3 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Elektriska apdullināšana | ++ | ++ | - | - | - | 3 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Kontuzēšana | ++ | ++ | + | ++ | - | 2 | Izmanto jaundzimušiem. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Suņiem, kaķiem, seskiem un lapsām nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība: ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

8. tabula. Humāni lielo zīdītāju nogalināšanas paņēmieni

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana | ++ | ++ | - | + | ++ | 5 | Var izmantot kopā ar dzīvnieka iepriekšēju sedāciju. |

Triecienpistole | ++ | ++ | + | + | + | 5 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Nošaušana ar šaujamieroci, izmantojot piemērotas šautenes, pistoles un munīciju | ++ | ++ | + | - | + | 4 | Izmanto pieredzējuši šāvēji. Var būt vajadzīgs paņēmiens nāves nodrošināšanai. Izmanto lauka apstākļos |

NMB/anestēzējošas vielas maisījums | ++ | ++ | - | + | ++ | 4 | Injicē vēnā, tādēļ vajadzīgas īpašas zināšanas. |

Cēlgāzes (Ar) | ++ | ++ | + | + | + | 4 | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. Pieņemams cūkām. |

Elektriska apdullināšana | ++ | ++ | + | - | - | 3 | Vajadzīgs īpašs aprīkojums. Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Kontuzēšana | ++ | + | - | + | + | 3 — ja dzīvnieks pie samaņas 5 — ja dzīvnieks nesamaņā | Nekavējoties jāveic atasiņošana vai smadzeņu iznīcināšana, vai nāve jānodrošina ar citu paņēmienu. |

Lielajiem zīdītājiem nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība: ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

9. tabula. Humāni primātu (izņemot cilvēku ģints primātus) nogalināšanas paņēmieni

Līdzeklis | Ātrums | Iedarbīgums | Lietošanas vieglums | Operatora drošība | Estētiskā vērtība | Kopējais novērtējums (1–5) | Piezīmes |

Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana | ++ | ++ | - | + | ++ | 5 | Var izmantot kopā ar dzīvnieka iepriekšēju sedāciju. |

Primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus) nesamaņā var izmantot citus paņēmienus, ar nosacījumu, ka dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu.

Ātrums: ++ ļoti ātri, + ātri, - lēni. Iedarbīgums: ++ ļoti efektīvi, + efektīvi, - neefektīvi. Lietošanas vieglums: ++ viegli lietot, + vajadzīgas zināšanas, - vajadzīgs apmācīts speciālists. Operatora drošība: ++ nav bīstami, + maz briesmu, - bīstami. Estētiskā vērtība: ++ estētiski pieņemami, + pieņemams vairumam cilvēku, - nav pieņemams daudziem cilvēkiem. Novērtējums: 1–5, kur 5 ir pats pieņemamākais.

VI PIELIKUMS

20. panta 4. punktā minēto elementu saraksts

1. Spēkā esošie valsts tiesību akti attiecībā uz dzīvnieku iegādi, audzēšanu, kopšanu un izmantošanu zinātniskās procedūrās.

2. Ētika saistībā ar cilvēku un dzīvnieku attiecībām, dzīvības vērtība un argumenti par labu un sliktu dzīvnieku izmantošanai zinātniskās procedūrās.

3. Bioloģijas pamati saistībā ar anatomiju, fizioloģiskajām īpatnībām, vaislu, ģenētiku un gēnu pārveidi.

4. Dzīvnieku uzvedība, audzēšana un vides daudzveidīgošana.

5. Dzīvnieku veselības pārvaldība un higiēna.

6. Parastāko laboratorijas dzīvnieku sugai specifiskā diskomforta, sāpju un ciešanu izpratne.

7. Anestēzija, sāpju mazināšanas paņēmieni un eitanāzija.

8. Humānu mērķa parametru izmantošana.

9. Aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides prasība.

VII PIELIKUMS 36. panta 3. punktā minēto elementu saraksts

1. Šādu elementu nozīmība un attaisnojamība:

109. dzīvnieku izmantošana, ieskaitot to izcelsmi, aplēsto skaitu, sugas un dzīves posmus;

110. procedūras.

2. Pierādījumi, ka ir izmantotas esošās metodes, lai aizstātu, samazinātu un pilnveidotu dzīvnieku izmantošanu procedūrās.

3. Pierādījumi par projektā iesaistīto personu kompetenci.

4. Anestēzijas, atsāpināšanas un citu sāpju atvieglošanas paņēmienu plānotā izmantošana.

5. Jebkādu dzīvnieku ciešanu samazināšana, novēršana un atvieglināšana no dzimšanas līdz nāvei.

6. Dzīvnieku turēšanas, audzēšanas un kopšanas apstākļi.

7. Agrīnu un humānu mērķa parametru izmantošana.

8. Izmēģinājumu vai novērojumu stratēģija un statistiskā plānošana nolūkā līdz minimumam samazināt dzīvnieku skaitu, ciešanas un ietekmi uz vidi.

9. Dzīvnieku mūža pieredze un vairākkārtēja izmantošana.

10. Izvairīšanās no procedūru nevajadzīgas dublēšanās.

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM, KAS FINANSIĀLI IETEKMĒ TIKAI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, ar ko atceļ Direktīvu 86/609/EEK par to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem

2. BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa un pants.

Summa, kas attiecīgajā budžeta gadā iekļauta budžetā.

3. FINANSIĀLĀ IETEKME

X Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes.

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, proti, šāda:

(miljoni EUR līdz 1. zīmei aiz komata)

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi[32] | 12 mēnešu periods no dd/mm/gggg | [Gads n] |

Pants .. | Ietekme uz cilvēkresursiem |

Pants .. | Ietekme uz cilvēkresursiem |

Situācija pēc darbības |

[n+1] | [n+2] | [n+3] | [n+4] | [n+5] |

Pants .. |

Pants .. |

4. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

5. CITAS PIEZĪMES

[1] OV C 340, 10.11.1997., 110. lpp.

[2] Russel, Burch 1959. gadā izstrādātie trīs R principi, kas mūsdienās ir zinātnieku, mācībspēku un nozares speciālistu vidū starptautiski vispāratzīts princips, izmantojot dzīvniekus zinātniskās procedūrās.

[3] 12,1 miljoni dzīvnieku 2005. gadā ES-25, Komisijas ziņojums par to dzīvnieku skaitu, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs izmantoti izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem, COM/2007/675.

[4] Sk. A. P. Worth, M. Balls (ed.), Alternative (Non-animal) Methods for chemicals testing: Current status and Future Prospects [„Alternatīvas (bez dzīvniekiem) ķīmisko vielu izmēģināšanas metodes. Pašreizējais stāvoklis un nākotnes perspektīvas”] — ECVAM un ECVAM Ķīmisko vielu darba grupas sagatavots ziņojums. ATLA 30, Supplement 1, July 2002 ; un CSTEE 2004. gada 8. janvāra atzinums (Atzinums par BUAV-ECEAE ziņojumu The way forward — action to end animal toxicity testing [„Tālākais ceļš – rīcība dzīvnieku toksicitātes izmēģinājumu izbeigšanai”]).

[5] Apspriešana par regulu par izcelsmes („made in”) marķēšanu saņēma 166 680 atbildes, apspriešana par Kopienas dzīvnieku labturības un aizsardzības rīcības plānu saņēma 44 514 atbildes un apspriešana par Direktīvas Nr. 86/609/EEK pārskatīšanu saņēma 42 655 atbildes.

[6] Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu.

[7] Direktīva Nr. 76/768/EEK un tās 7. grozījums ar Direktīvu Nr. 2003/15/EK.

[8] SEC (91) 1794.

[9] Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas (CSTEE) atzinums par BUAV-ECEAE 2004. gada 8. janvārī pieņemto ziņojumu The way forward — Action to end animal toxicity testing [„„Tālākais ceļš — rīcība dzīvnieku toksicitātes izmēģinājumu izbeigšanai”] http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/sct/documents/out217_en.pdf.

[10] Veselības un vides apdraudējumu zinātniskās komitejas 2005. gada 25. novembra atzinums Endocrine Disrupting Chemicals: a Non-animal Testing Approach [„Vielas, kas grauj endokrīno sistēmu. Izmēģinājumi bez dzīvniekiem”], http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_scher/docs/scher_o_015.pdf.

[11] Padomes 1998. gada 23. marta Lēmums 1999/575/EK par Kopienas noslēgto Eiropas Konvenciju par mugurkaulnieku aizsardzību, kas tiek izmantoti eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem; 3 un 4. apsvērums.

[12] Zinātniskā vadības komiteja: The need for non-human primates in biomedical research [„Vajadzība biomedicīnas pētījumos pēc primātiem (izņemot cilvēku ģints primātus)”], paziņojums pieņemts 2002. gada 4.–5. aprīlī. http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/ssc/out253_en.pdf.

[13] Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

[14] OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

[15] OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

[16] Direktīva 2003/15/EK, OV L 66, 11.3.2003., 26. lpp.

[17] OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

[18] http://ec.europa.eu/enterprise/epaa/index_en.htm.

[19] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā, COM(2006) 13 galīgā redakcija, 23.1.2006.

[20] EP rezolūcija 2006/2046(INI).

[21] Publicēts 2006. gada decembrī Vides ĢD tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/background_en.htm.

[22] OV C […], […], […]. lpp.

[23] OV C […], […], […]. lpp.

[24] OV C […], […], […]. lpp.

[25] OV C […], […], […]. lpp.

[26] OV L 222, 24.8.1999., 29. lpp.

[27] OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2003/65/EK (OV L 230, 16.9.2003., 32. lpp.).

[28] OV L 197, 30.7.2007., 1. lpp.

[29] OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.

[30] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu Nr. 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp).

[31] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

[32] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (lauksaimniecības nodokļi, cukura nodevas, muitas nodokļi) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitīti 25% iekasēšanas izmaksu.