52008PC0194

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.4.2008

COM(2008) 194 galīgā redakcija

2008/0083 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK un 89/666/EEK attiecībā uz dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumiem

(iesniegusi Komisija)

{SEC(2008) 466}{SEC(2008) 467}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Ievads

1.1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Nevajadzīgas un nesamērīgas administratīvās izmaksas nopietni kavē saimniecisko darbību. Tāpēc 2005. gadā Komisija sāka īstenot administratīvo izmaksu novērtēšanas un administratīvā sloga samazināšanas programmu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kurā darbojas ES uzņēmumi, un sagatavotu ES tautsaimniecību pārbaudījumiem globālajā uzņēmējdarbības vidē, kurā valda daudz asāka konkurence.

Komisija, 2006. gada 14. novembrī pieņemot atjaunināto vienkāršošanas programmu[1] un galvenos elementus administratīvo izmaksu novērtēšanai un administratīvā sloga samazināšanai, izklāstīja, kādā veidā šis mērķis sasniedzams[2]. Abās programmās uzsvērta vajadzība radīt acīmredzamus ekonomiskus ieguvumus. Programmas papildināja 2007. gada 24. janvārī pieņemtā rīcības programma[3], kurā nosprausts mērķis līdz 2012. gadam par 25 % samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem ES[4].

Eiropadome rīcības programmu apstiprināja pavasara sanāksmē 2007. gada martā[5]. Eiropadome uzsvēra, ka administratīvā sloga samazināšana ir svarīgs paņēmiens, kā stimulēt Eiropas ekonomiku, īpaši ņemot vērā iespējamos mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ieguvumus. Padome norādīja, ka ir vajadzīgi kopīgi Eiropas Savienības un dalībvalstu centieni, lai samazinātu administratīvo slogu visā ES. 2007. gada martā Komisija pieņēma priekšlikumus vairākiem ātri īstenojamiem tiesību aktiem, lai pēc iespējas drīzāk varētu samazināt administratīvo slogu, ieviešot nelielus grozījumus ES acquis .

Eiropadome 2008. gada 13.–14. marta sanāksmē aicināja Komisiju apzināt jaunus „ātri īstenojamus” tiesību aktus, lai samazinātu administratīvo slogu[6]. Uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomā Komisija 2007. gada 10. jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā izklāstītas idejas vienkāršošanai šajās jomās[7]. Lai gan daži šajā paziņojumā paredzētie pasākumi rūpīgi jāizskata un jāapspriež, no paziņojuma var spriest, ka pārējie pasākumi ļautu īsā laikā uzlabot Eiropas uzņēmumu stāvokli, izmantojot paātrinātu procedūru. Šajā priekšlikumā izklāstīti pasākumi saistībā ar Pirmo un Vienpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu.

1.2. Šīs iniciatīvas pamatojums un mērķi

Iniciatīvas mērķis ir īsā laikā uzlabot ES uzņēmumu konkurētspēju, samazinot administratīvo slogu, ja to iespējams izdarīt, būtiski nekaitējot citu iesaistīto personu interesēm. Tas nozīmē, ka jāpievēršas tiem informēšanas pienākumiem uzņēmējdarbības tiesību jomā, kas nedod ievērojamu labumu lietotājiem, kuriem šī informācija domāta.

Saskaņā ar Pirmo uzņēmējdarbības tiesību direktīvu uzņēmumiem valsts oficiālajā izdevumā jāpublicē noteikta informācija, kas iekļaujama dalībvalstu komercreģistros. Konkrētāk, tā ir informācija par uzņēmuma dibināšanu, vēlākām šīs informācijas izmaiņām un gada pārskatiem, kas jāpublicē ik gadus. Vairumā gadījumu publicēšana valsts oficiālajā izdevumā uzņēmumiem rada papildu izmaksas, taču reāla labuma no tā nav, jo uzņēmējsabiedrību reģistri to rīcībā esošo informāciju dara pieejamu tiešsaistē. Tātad mērķis ir no valstu tiesību aktiem svītrot jebkādas papildu prasības par publicēšanu, kuras uzņēmumiem rada papildu izmaksas.

Runājot par Vienpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu, priekšlikums attiecas uz valstu tiesību aktos paredzētām prasībām par to dokumentu tulkošanu, kas jāiesniedz filiāles reģistram. Reģistrējot filiāli, uzņēmumiem noteikta informācija, kas ietverta to dokumentācijā, jāiesniedz arī filiāles reģistram. Bieži vien tas uzņēmumiem rada divkāršas izmaksas, jo tām ne tikai jānodrošina noteiktu dokumentu tulkojums tās dalībvalsts valodā, kurā atrodas filiāle, bet arī jāizpilda reizēm pārmērīgas prasības par minētā tulkojuma apstiprināšanu un/vai notariālu apliecināšanu. Mērķis ir līdz minimumam samazināt tulkošanas un apstiprināšanas izmaksas.

2. Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma 44. panta 2. punkta g) apakšpunkts. Tas ir arī to direktīvu juridiskais pamats, kas grozāmas ar šo priekšlikumu (agrākais 54. panta 3. punkta g) apakšpunkts).

3. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Lai risinātu šīs problēmas, ir jārīkojas ES līmenī, jo Pirmās direktīvas gadījumā pienākumi, kas rada administratīvu slogu, izriet no ES noteikumiem. Savukārt Vienpadsmitā direktīva nepārprotami atļauj dalībvalstīm uzlikt šādu slogu uzņēmumiem. Šādos apstākļos administratīvo slogu efektīvi samazināt iespējams tikai tad, ja groza attiecīgos ES noteikumus. Tāpēc rīcība ES līmenī ir pamatota.

Ierosinātie grozījumi aprobežojas ar to, kas vajadzīgs, lai likvidētu lieku administratīvu slogu attiecīgajās jomās, un ir samērīgi ar šo mērķi.

4. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Priekšlikuma un tam pievienotā ietekmes novērtējuma pamatā ir plašas apspriedes, kas norisinājās pēc tam, kad Komisija 2007. gada 10. jūlijā pieņēma paziņojumu.

Konkurētspējas padomes 2007. gada 22. novembra secinājumos vienkāršošanas iniciatīva ir atzinīgi vērtēta[8], savukārt Eiropas Parlamenta Juridisko jautājumu komiteja 2008. gada 27. martā pieņēma ziņojumu, kas liecina par plašu atbalstu iniciatīvai vienkāršot Eiropas uzņēmējdarbības tiesības un samazināt administratīvo slogu. Paredzams, ka Eiropas Parlaments galīgo ziņojumu pieņems 2008. gada maijā.

Turklāt 18 dalībvalstu valdības, vienas EEZ valsts valdība un 110 ieinteresētās personas atsaucās uz paziņojumā pausto aicinājumu līdz 2007. gada oktobra vidum iesniegt rakstiskas atsauksmes par priekšlikumu. Pavisam saņemtas atsauksmes no 23 valstu valdībām un ieinteresētajām personām, tostarp 22 dalībvalstīm. Vairākus komentārus sniedza arī Eiropas organizācijas un asociācijas. Ziņojums par atsauksmēm, kas no dalībvalstīm un ieinteresētajām personām saņemtas no 2007. gada jūlija līdz decembrim, ir pieejams Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/company/simplification/index_en.htm.

Ar ieceri priekšlikumus par Pirmo un Vienpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu izskatīt paātrināti iepazīstināja Augsta līmeņa valsts reglamentējošo ekspertu grupu, ko ieceļ dalībvalstis, un vairums pārstāvju, kas to komentēja, atbalstīja šo pieeju.

Par šo jautājumu apspriedās arī ar Neatkarīgu ieinteresēto personu augsta līmeņa darba grupu, un tā savā 2008. gada 26. februāra atzinumā atbalstīja visus priekšlikumus.

5. Ietekmes novērtējums

Šā priekšlikuma ietekmes novērtējums liecina, ka minētajās jomās uzņēmumiem ir liels līdzekļu ietaupīšanas potenciāls.

5.1. Publicēšanas prasības sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Ietekmes novērtējumā lēsts, ka kopējās minimālās izmaksas, ko rada pašreizējais noteikums par publicēšanu valsts oficiālā izdevumā, ir aptuveni 410 miljoni euro gadā par gada pārskatu publicēšanu un aptuveni 200 miljoni euro gadā par reģistros izdarītu izmaiņu publicēšanu. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl iekšējās izmaksas, kas uzņēmumiem rodas, sagatavojot informāciju publicēšanai, un dažās dalībvalstīs vēl arī izmaksas par papildu publikācijām laikrakstos. Tomēr patlaban nav ticamu datu par pēdējām divām minētajām izmaksu pozīcijām.

Ietekmes novērtējumā atzīts, ka publicēšanas pienākums sniedz lietotājiem ievērojamu pievienoto vērtību, jo dod iespēju izsekot izmaiņām reģistrā hronoloģiskā secībā. Tomēr, salīdzinot dalībvalstīs izmantotās dažādās sistēmas, ir redzams, ka šo mērķi var sasniegt, neradot papildu izmaksas uzņēmumiem. Aplēses liecina, ka mūsdienās 50 % eiropiešu izmanto internetu[9], tātad, lai sasniegtu minēto mērķi, pietiek ar hronoloģisku elektronisku publikāciju reģistra tīmekļa vietnē. Kā liecina vairāku dalībvalstu (piemēram, Dānijas un Somijas) piemērs, par šāda veida publikācijām no uzņēmumiem nebūt nav jāiekasē papildu maksa.

Tāpēc ietekmes novērtējumā ieteikts nodrošināt, lai nākamībā par publikācijām no uzņēmumiem neiekasētu papildu maksas.

5.2. Publicēšanas prasības sabiedrību ar ierobežotu atbildību filiālēm

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, ietekmes novērtējumā lēsts, ka pašreizējais režīms, kas attiecas uz filiāļu tulkošanas pienākumiem, rada ārējās izmaksas 3,36 miljonu euro apmērā par uzņēmuma statūtu un pastāvēšanas apliecinājuma tulkošanu un 16,8 miljonu euro apmērā (katru gadu) par gada pārskatu tulkošanu. Tulkojumu apstiprināšana vien izmaksā attiecīgi 300 000 eiro un (gadā) 1,5 miljonus euro. Šīm ārējām izmaksām jāpieskaita iekšējās izmaksas par tulkošanas/apstiprināšanas nodrošināšanu. Tomēr patlaban nav informācijas par šīm izmaksām.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka pat tad, ja trešo personu interesēs dalībvalstīm būtu jāpatur iespēja pieprasīt apstiprinātus tulkojumus, pietiktu ar citā dalībvalstī apstiprinātiem tulkojumiem. Sevišķi ņemot vērā, ka dažu dalībvalstu tiesību aktos nav (pilnībā) izmantota iespēja pieprasīt apstiprinātus tulkojumus, šķiet nesamērīgi, ka citās dalībvalstīs pieprasa vairākus apstiprinājumus, dažkārt pat notariālu apliecinājumu. Var pieņemt, ka tulkojums ir pietiekami ticams, ja to apstiprinājis tulkotājs, kas oficiāli iecelts un zvērināts citā dalībvalstī, vai kāda cita persona, kas minētajā dalībvalstī ir pilnvarota apstiprināt tulkojumus vajadzīgajā valodā.

6. Komentāri par konkrētiem pantiem

1. pants. Grozījumi Pirmajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā

1. pantā izklāstītas jaunās obligātās prasības par publicēšanu, izmantojot citas publicēšanas iespējas, kas patlaban minētas Pirmās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 3. panta 4. punktā. Nosakot obligātās prasības, ņemts vērā, ka elektroniskos līdzekļus aizvien plašāk izmanto visās jomās.

Tā kā šis noteikums paredz tikai obligātās prasības, tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāparedz elektroniska piekļuve informācijai hronoloģiskā secībā, taču tās papildus var noteikt, ka jāizmanto cita veida publikācijas (piemēram, publikācija papīra formātā valsts oficiālajā izdevumā, valsts vai reģionālā laikrakstā). Tomēr 3. panta 4. punkts papildināts ar jaunu otro daļu, kurā precizēts, ka dalībvalstīm jāgādā par to, lai par publicēšanu no uzņēmumiem nekādā gadījumā neiekasē nekādas papildu maksas.

2. pants. Grozījumi Vienpadsmitajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā

1. punktā paredzēts, ka arī turpmāk dalībvalstis varēs pieprasītu noteiktu uzņēmuma dokumentu tulkošanu un apstiprināšanu. Ir precizēts, ka var pieprasīt, lai 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais apliecinājums ir tās dalībvalsts valodā, kurā atrodas filiāle, un šo praksi jau piekopj vairumā dalībvalstu. Tomēr otrajā teikumā noteikts, ka šāda prasība uzskatāma par izpildītu, ja iesniegto tulkojumu ir apstiprinājusi persona, kas saskaņā ar citas dalībvalsts noteikumiem par apstiprināšanu ir tiesīga šādu apstiprinājumu sniegt.

2. punktā noteikts, ka apliecinājumi, kas izsniegti tās dalībvalsts prasītajā valodā, kurā atrodas filiāle, minētās valsts reģistram ir jāpieņem.

3. punktā precizēts, ka dalībvalstis nevar likt pildīt nekādas citas formālas prasības, izņemot 1. un 2. punktā minētās formalitātes. Šis noteikums jo īpaši attiecas uz visām prasībām par jau apstiprinātu dokumentu notariālu apliecināšanu vai to legalizāciju, piemēram, ar apliecinājumu ( apostille ) saskaņā ar 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Tomēr tas neskar noteikumus par to, ka uz apliecinājuma par uzņēmuma pastāvēšanu ir vajadzīga apostille .

2008/0083 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK un 89/666/EEK attiecībā uz dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[10],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[11],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[12],

tā kā:

1. Eiropadome 2007. gada 8.–9. marta sanāksmē vienojās, ka līdz 2012. gadam uzņēmumu administratīvais slogs jāsamazina par 25 %, lai vairotu Kopienas uzņēmumu konkurētspēju.

2. Konstatēts, ka uzņēmējdarbības tiesības ir viena no jomām, kurā uzņēmumiem paredzēti ļoti daudzi informēšanas pienākumi, no kuriem vairāki ir novecojuši vai pārmērīgi.

3. Šie informēšanas pienākumi ir jāpārskata, lai slogu, gulstas uz Kopienas uzņēmumiem, samazinātu līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu citu ieinteresētu personu interešu aizsardzību.

4. Saskaņā ar Padomes 1968. gada 9. marta pirmo direktīvu 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses[13], sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir publicējot jāatklāj noteikta informācija, kas iekļauta dalībvalsts centrālajā reģistrā, komercreģistrā vai uzņēmējsabiedrību reģistrā. Daudzās dalībvalstīs šīs ziņas jāpublicē valsts oficiālā izdevumā un dažkārt arī valsts un reģionālos laikrakstos.

5. Vairumā gadījumu publicēšanas pienākums uzņēmumiem rada papildu izmaksas, taču reāla labuma no tā nav, jo uzņēmējsabiedrību reģistri to rīcībā esošo informāciju dara pieejamu tiešsaistē. Iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt Kopienas mēroga piekļuvi šādiem reģistriem, vēl vairāk mazina vajadzību pēc šādas informācijas publicēšanas valsts oficiālā izdevumā vai citos preses izdevumos.

6. Lai būtu iespējams izmaksu ziņā lietderīgi šīs ziņas publicēt un lietotājiem nodrošināt vienkāršu piekļuvi informācijai, dalībvalstīm jāparedz, ka obligāti jāizmanto centrāla elektroniska platforma. Turklāt dalībvalstīm jānodrošina, ka šāda publicēšana un visi citi papildu publicēšanas pienākumi, ko tās var noteikt uzņēmumiem, nav saistīti ne ar kādām īpašām maksām papildus tām, kuras iekasē par ierakstīšanu reģistrā.

7. Saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmito direktīvu 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti[14], ir jāatklāj noteikta informācija par uzņēmumu. Dalībvalsts, kurā atrodas filiāle (še turpmāk — uzņēmēja dalībvalsts), patlaban var pieprasīt, lai šajā sakarā dažus dokumentus pārtulko citā Kopienas oficiālajā valodā.

8. Šāda iespēja ir jāsaglabā, tāpat kā iespēja uzņēmējai dalībvalstij pieprasīt, ka nedaudzos gadījumos tulkojumiem jābūt apstiprinātiem, ja tas ir vajadzīgs trešo pušu interesēs, lai apstiprinot nodrošinātu pienācīgu tulkojuma ticamību.

9. Tomēr tulkojumu var uzskatīt par pietiekami ticamu, ja to apstiprinājis tulkotājs, kas oficiāli iecelts un zvērināts citā dalībvalstī, vai kāda cita persona, kas minētajā dalībvalstī ir pilnvarota apstiprināt tulkojumus vajadzīgajā valodā. Šādā gadījumā uzņēmēja dalībvalsts nedrīkstētu pieprasīt papildu apstiprinājumu saskaņā ar tās noteikumiem.

10. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad reģistrs, kurā atrodas uzņēmuma dokumentācija, filiāles reģistrēšanai vajadzīgo dokumentu var izsniegt uzņēmējas dalībvalsts prasītajā Kopienas oficiālajā valodā. Arī šajā gadījumā papildu apstiprināšanai nav pamata.

11. Tāpat dalībvalstis nedrīkstētu likt ievērot kādas formalitātes saistībā ar dokumenta valodu, kas pārsniedz prasību par apstiprināšanu. Konkrētāk, prasības par jau apstiprināta tulkojuma notariālu apliecināšanu, lai nodrošinātu pienācīgu ticamību, ir pārmērīgas.

12. Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķis — mazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar noteiktu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumiem — nav pienācīgi sasniedzams, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, un tādējādi tā apjoma un sasniedzamo rezultātu dēļ mērķis ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī, Kopienai ir tiesības pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

13. Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 68/151/EK un 89/666/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Direktīvas 68/151/EEK grozījums

Direktīvas 68/151/EEK 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Šīs direktīvas 2. pantā minētos dokumentus un ziņas nodod atklātībā, tās ievadot centrālā elektroniskā platformā, kas ļauj informācijai piekļūt hronoloģiskā secībā.

Dalībvalstis nodrošina, ka netiek iekasētas nekādas īpašas maksas saistībā ar pienākumu ziņas publicēt, izmantojot centrālo elektronisko platformu, vai saistībā ar visiem citiem publicēšanas pienākumiem, ko tās var uzlikt saistībā ar šiem dokumentiem un ziņām.”

2. pantsDirektīvas 89/666/EEK grozījums

Direktīvas 89/666/EEK 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„4. pants

1. Dalībvalsts, kurā atver filiāli, var noteikt, ka 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā un 3. pantā minētie dokumenti jāpublicē kādā citā Kopienas oficiālajā valodā, nevis 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā reģistra oficiālajā valodā, un ka to tulkojumiem jābūt apstiprinātiem. Tulkojumu uzskata par apstiprinātu, ja tas apstiprināts jebkuras citas dalībvalsts administratīvām vai tiesas iestādēm pieņemamā kārtībā.

2. Dalībvalsts 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto apliecinājumu pieņem tajā valodā, kurā tas publicēts saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3. Dalībvalstis neliek ievērot nekādas citas formalitātes saistībā ar 1. pantā minētajiem dokumentu tulkojumiem, izņemot tās, kas noteiktas 1. un 2. punktā.”

3. pantsTransponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2010. gada 30. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

5. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — „Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats”, COM(2006)689 galīgā redakcija, OV C 78, 11.4.2007., 9. lpp.

[2] Komisijas dienestu 2006. gada 14. novembra darba dokuments — „Administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana Eiropas Savienībā”, COM (2006) 691 galīgā redakcija.

[3] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”, COM (2007)23, vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

[4] COM(2007) 23.

[5] Prezidentūras secinājumi Briseles Eiropadomē, dok. Nr. 7224/07 Concl 1.

[6] Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumu — dokuments 7652/08 CONCL 1.

[7] Komisijas paziņojums par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās, COM(2007) 394, nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

[8] Padomes dokuments 15222/07 DRS 48.

[9] Avots Internetworldstats , www.internetworldstats.com/stats9.htm#eu.Jau 2005. gada Salīdzinošajā ziņojumā par informācijas sabiedrību (pieejams http://ec.europa.eu/information_society/eeurope/i2010/docs/benchmarking/051222_final_benchmarking_report.pdf) konstatēts: „Interneta pieslēgumu skaits pastāvīgi audzis, un 2004. gadā veiktais Kopienas mājsaimniecību apsekojums liecina, ka 43 % mājsaimniecību Eiropas Savienībā bija interneta pieslēgums. Nedaudz mazāks bija lietotāju īpatsvars — 38 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem bija regulāri interneta lietotāji, kas to izmanto vismaz reizi nedēļā”.

[10] OV C .., .., .. lpp.

[11] OV C .., .., .. lpp.

[12] OV C .., .., .. lpp.

[13] OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK (OV L 363, 20.12.2006., 137. lpp.).

[14] OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.