52008PC0078

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.2.2008

COM(2008) 78 galiga redakcija

2008/0035 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo kārtību

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Noteikumus, kas ietverti Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību[1], ir jāpārskata, lai ņemtu vērā akcīzes preču aprites un kontroles sistēmas ieviešanu (turpmāk tekstā — „EMCS”). EMCS tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmumu Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei [2] .

Tāpēc noteikumi, kas saistīti ar preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, jāpielāgo tā, lai šīs jaunās sistēmas procedūras varētu piemērot šādai pārvietošanai. Šajā nolūkā veiktās izmaiņas nodrošinās vienkāršotu un elektronisku jeb „bezpapīra” tirdzniecības vidi, ļaujot akcīzes nodokļa iestādēm īstenot integrētu, ātrāku un uz risku orientētu kontroli (sk. Lēmuma Nr. 1152/2003/EK trešo un ceturto apsvērumu).

Līdztekus šiem jaunajiem nosacījumiem par vajadzīgiem uzskata arī vairākus grozījumus Direktīvā 92/12/EEK paredzētajos noteikumos, piemēram:

- atjaunināt direktīvas redakciju, ņemot vērā jaunos tiesību aktu izstrādes standartus;

- pārstrādāt tekstu, uzlabojot tā loģisko struktūru, un svītrot tos noteikumus, kas laika gaitā zaudējuši nozīmīgumu;

- ņemt vērā tiesiskās vides attīstību un jaunus juridiskos jēdzienus;

- nemazinot akcīzes kontroles efektivitāti, vienkāršot un modernizēt akcīzes procedūras ar mērķi atvieglot ar akcīzes nodokli saistītās formalitātes tirgotājiem, jo īpaši tirgotājiem, kas veic pārrobežu darījumus.

Ņemot vērā šo izmaiņu būtību un apjomu, ir lietderīgi pilnībā aizstāt Direktīvu 92/12/EEK.

Jaunajā ierosinātajā tekstā ir iestrādāti arī būtiskākie elementi no iepriekšējā priekšlikuma, kas tika sagatavots, lai izdarītu grozījumus minētās direktīvas 7. un 10. pantā, un ietverts dokumentā COM(2004) 227[3].

- Vispārīgais konteksts

Direktīva 92/12/EEK nodrošina iekšējā tirgus pareizu darbību, reglamentējot vispārējus jautājumus, kas saistīti ar akcīzes preču brīvu apriti.

Šā tiesību akta pārskatīšana uzlabos tiesisko noteiktību tirgotājiem un ļaus tirgotājiem un administrācijām pilnvērtīgāk izmantot IT procedūru piedāvātās iespējas.

Komisijas priekšlikumu par grozījumiem Direktīvas 92/12/EEK 7.–10. pantā (ietverts COM/2004/227) Padomē apsprieda 2005. gada janvārī, gaidot turpmāku tiesiskās vides attīstību, kā arī iniciatīvas direktīvas pārskatīšanai un modernizēšanai. Minētais priekšlikums tagad ir iestrādāts jaunā iesniegtā priekšlikuma V nodaļā. Daži grozījumi tika veikti, lai uzlabotu teksta formulējumu un struktūru un lai šos noteikumus pielāgotu citām pārmaiņām, kas attiecas uz pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Ar iesniegto priekšlikumu iecerēts aizstāt Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas Savienības galvenajiem politikas virzieniem un mērķiem. Ar to cenšas uzlabot spēkā esošos noteikumus un pielāgot tos pašreizējiem apstākļiem. Mērķis ir vienkāršot procedūras un palielināt pārredzamību Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ieviešot procedūru, saskaņā ar kuru akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā notiek, izmantojot EMCS . Šī jaunā procedūra valsts administrācijām atvieglos uz risku orientētas uzraudzības procedūras.

2) APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija 2006. gada 20. janvārī uzsāka tiešsaistes apspriešanos Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Apspriešanās noslēdzās 2006. gada 30. aprīlī.

Apspriešanās pamatojās uz dokumentu, kurā bija sniegta informācija par pašreizējo tiesisko regulējumu un dažādiem gaidāmās reformas aspektiem. Tajā bija uzsvērta nepieciešamība pārskatīt Kopienas tiesību aktus akcīzes nodokļa jomā, lai izveidotu nepieciešamo juridisko pamatu EMCS . Dokumentā bija sniegts arī pārskats par citiem grozījumiem, kas būtu jāapsver pārskatīšanas procesā.

Tika saņemtas 73 atbildes, no kurām 20 atbildes bija no nacionālām un Eiropas federācijām un asociācijām, 52 atbildes — no uzņēmumiem un viena — no daļēji valstiskas mazumtirdzniecības organizācijas. Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka spēkā esošie noteikumi būtu jāpārskata un jāmodernizē, un īpaši uzsvēra to, ka piemērojamajos noteikumos būtu jāņem vērā EMCS darbība.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikumu izstrādāja ciešā sadarbībā ar speciālistu darba grupu Akcīzes nodokļa komitejas aizgādībā (komiteja izveidota saskaņā ar Direktīvu 92/12/EEK). Komisijas dienesti uzsāka vairākas divpusējas sarunas ar ieinteresētajām dalībvalstīm, lai turpinātu priekšlikuma apspriešanu.

- Ietekmes novērtējums

Šajā priekšlikumā ietverto jauno elementu vidū visbūtiskākie ir noteikumi, ar kuriem nodrošina EMCS lietošanu. Attiecīgā ietekme gan galvenokārt radīsies nevis no šā priekšlikuma, bet gan no Lēmuma Nr. 1152/2003/EK, ar kuru tika nolemts ieviest EMCS . Kā skaidrots iepriekš, jaunā sistēma galvenokārt vienkāršo preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un atvieglo attiecīgās dalībvalstu veiktās kontroles.

Tās šajā priekšlikumā iestrādātās izmaiņas, kas ierosinātas Komisijas dokumentā COM(2004) 227, jau ir sīkāk analizētas minētajā dokumentā.

3) PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Izveidot juridisko pamatu EMCS lietošanai līdztekus citām tālākām izmaiņām, kuru mērķis ir akcīzes nodokļa uzlikšanas labāka pārredzamība. Priekšlikumā ir iestrādāts Komisijas agrākais priekšlikums, kas tika sagatavots, lai izdarītu grozījumus Direktīvas 92/12/EEK (COM(2004) 227) 7.–10. pantā.

- Juridiskais pamats

Līguma 93. pants.

- Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Priekšlikuma mērķis ir aizstāt Direktīvu 92/12/EEK ar noteikumiem, kas pilda to pašu funkciju, proti, nodrošināt iekšējā tirgus pareizu darbību, jo īpaši akcīzes preču jomā.

Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo politiskos mērķus nevar pietiekami sekmīgi sasniegt ar dalībvalstu rīcību un tie ir labāk sasniedzami Kopienas līmenī.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ.

Ar ierosināto direktīvu ir paredzēts aizstāt Direktīvu 92/12/EEK, ieviešot noteikumus, kas vērsti uz to pašu mērķi un kuros ņemta vērā pašreizējā tehniskā un tiesiskā atttīstība. Tāpat kā Direktīva 92/12/EEK, tajā paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību akcīzes preču jomā.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva.

Priekšlikums paredzēts, lai spēkā esošo Direktīvu 92/12/EEK aizstātu ar direktīvu, kas pilda to pašu funkciju. Citi juridiskie instrumenti, nevis direktīva, nebūtu piemēroti.

4. IETEKME UZ BUDžETU

PRIEKšLIKUMA PIEņEMšANA NEIETEKMēS KOPIENAS BUDžETU. Jebkura ietekme saistībā ar EMCS ieviešanu izriet no Lēmuma Nr. 1152/2003/EK.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

- Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelts spēkā esošs tiesību akts, proti, Direktīva 92/12/EEK. Ir paredzēts pārejas posms, kurā dalībvalstis vēl var atļaut pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt, izmantojot papīra pavaddokumentus saskaņā ar minēto direktīvu.

- Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Turpmāk sniegtajā sīkākajā skaidrojumā pa pantiem galvenokārt aplūkoti noteikumi, kas ir jauni vai ir būtiski grozīti salīdzinājumā ar Direktīvas 92/12/EEK attiecīgajiem noteikumiem. Atbilstības tabulas, kas pievienotas ierosinātajai jaunajai direktīvai, izmantojamas, lai jaunos noteikumus salīdzinātu ar patlaban spēkā esošajiem Direktīvas 92/12/EEK noteikumiem.

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Direktīvas 1. pantā norādīta akcīzes nodokļa būtība, proti, tas ir nodoklis par akcīzes preču patēriņu. Dažādu akcīzes preču definīcijas (kas nepieciešamas, lai noteiktu, tieši kurām precēm piemēro šīs direktīvas noteikumus), piemērojamā akcīzes nodokļa struktūra (t. i., nodokli aprēķina hektolitriem, spirta grādiem, 1000 gabaliem utt.), iespējamo atbrīvojumu joma, kā arī nodokļa minimālās likmes, kas jāievēro dalībvalstīm, tiks izklāstītas atsevišķās direktīvās.

Direktīvas 2. panta 1. punkts atbilst Direktīvas 92/12/EEK 5. panta 1. punktam. Tomēr a) apakšpunktā ir iekļauts arī vārds „ieguve”, lai precizētu, ka jēdziens „ražošana” ietver arī tiešu ieguvi no zemes, kā norādīts 21. panta 2. punktā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai[4].

Direktīvas 3. panta 1. punktā un 3. panta 2. punktā paredzēts, ka spēkā esošajos Kopienas muitas noteikumos izklāstītās formalitātes, kas attiecas uz ievešanu vai izvešanu, mutatis mutandis piemēro ievešanai no vai izvešanai uz teritorijām, kas minētas 5. panta 2. punktā un kas veido daļu no Kopienas muitas teritorijas, bet uz ko neattiecas šīs direktīvas teritoriālās darbības joma. Šīs formalitātes jau tiek piemērotas akcīzes precēm saskaņā ar 275. un 279. pantu Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[5]. Turklāt ir lietderīgi šos noteikumus iekļaut arī šajā direktīvā, lai precizētu rīcību šādās situācijās.

Lai izvairītos no procedūru dublēšanās, 3. panta 3. punktā noteikts, ka akcīzes precēm, kam piemēro muitas maksājumu atlikšanas procedūru vai režīmu, nepiemēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus par ražošanu, pārstrādi un uzglabāšanu, kā arī par pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

Direktīvas 4. pantā iekļautas vairākas jaunas vai būtiski mainītas definīcijas un dažas vecās definīcijas. Definīcijas, kurās ietverti normatīvi noteikumi, piemēram, pienākums saņemt atļauju, ir pārceltas uz attiecīgajām normatīvajām iedaļām.

Direktīvas 5. un 6. pantā norādītas teritorijas, kur piemērojama šī direktīva un īpašās akcīzes nodokļa direktīvas. Lai uzlabotu skaidrību, šo noteikumu struktūra ir pielāgota struktūrai, kāda izmantota 6. un 7. pantā Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

Atšķirībā no Direktīvas 92/12/EEK, Gibraltārs ir iekļauts 5. panta 3. punktā sniegtajā teritoriju sarakstā (teritorijas, kuras neveido daļu no Kopienas muitas teritorijas un uz kurām neattiecas šī direktīva un īpašās akcīzes nodokļa direktīvas), lai novērstu jebkuras šaubas par to, vai arī uz Gibraltāru attiecas Kopienas noteikumi par akcīzes nodokli, ņemot vērā Apvienotās Karalistes pievienošanās aktu. Turklāt 5. panta 4. punktā attiecībā uz Kanāriju salām ir iekļauti vārdi „paredzot noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā ļoti lielo attālumu līdz tām”, šādā veidā šo punktu pielāgojot 5. panta 5. punktam, kas attiecas uz Francijas aizjūras departamentiem.

II nodaļa. Akcīzes nodokļa rašanās

Direktīvas 7. panta. 1. punktā , ar ko aizstāta Direktīvas 92/12/EEK 6. panta 1. punkta pirmā daļa, vairs nav iekļauta atsauce uz iztrūkumiem, jo, rodoties iztrūkumiem atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, preces automātiski tiek uzskatītas par izlaistām brīvam apgrozījumam, kā noteikts 7. panta 2. punktā. Direktīvas 7. panta 2. punktā, ar ko aizstāta Direktīvas 92/12/EEK 6. panta 1. punkta otrā daļa, vairs nav iekļautas atsauces uz „nelikumīgām” darbībām, kuru rezultātā preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam, jo darbībām, kuru rezultātā preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam, jāaptver gan likumīgas, gan nelikumīgas darbības.

Direktīvas 7. panta 2. punkta otrajā daļā ir ietverta nedaudz grozīta akcīzes preču ievešanas definīcija, kas patlaban ietverta Direktīvas 92/12/EEK 5. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā.

Direktīvas 7. panta 4. punktā paredzēts, ka akcīzes preces nav jāuzskata par izlaistām brīvam apgrozījumam tādā gadījumā, ja tās ir pilnībā iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas, ieskaitot zudumus, kas rodas preču rakstura dēļ. Ar šo noteikumu ir aizstāts un vienkāršots Direktīvas 92/12/EEK 14. pants. Tā kā akcīzes nodoklis būtībā ir nodoklis par akcīzes preču patēriņu, ierosinātā noteikuma piemērošana būs atkarīga no tā, vai preces, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ir iznīcinātas un/vai tās joprojām var lietot un tādējādi arī faktiski izlaist brīvam apgrozījumam, un nodot patēriņam. Salīdzinot ar pašreizējiem tiesību aktiem, kompetentajām iestādēm vairs nav jānosaka, vai iztrūkuma rašanās iemesls ir neparedzēti force majeure gadījumi. Nākamā būtiskā atšķirība salīdzinājumā ar Direktīvas 92/12/EEK 14. pantu ir tāda, ka, pārvietojot preces Kopienas teritorijā atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, par 7. panta 4. punkta piemērošanu būs jālemj tai dalībvalstij, kurā preces ir iznīcinātas vai zudušas, nevis galamērķa dalībvalstij.

Direktīvas 8. panta otrajā daļā ir precizēts, ka dalībvalstu kompetencē ir paredzēt procedūras akcīzes nodokļa atmaksāšanai un atlaišanai. Patlaban spēkā esošais noteikums (Direktīvas 92/12/EEK 16. panta 2. punkts) attiecas tikai uz noteikumiem par nodokļa uzlikšanu un iekasēšanu.

Ar 9. pantu ir aizstāts un vienkāršots Direktīvas 92/12/EEK 20. pants, paredzot noteikumus to dalībvalstu noteikšanai, kurām ir tiesības atgūt akcīzes nodokli tādu pārkāpumu gadījumā, kas izdarīti, pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Direktīvas 9. panta 3. punktā termins „pārkāpums” ir definēts kā situācija, kad akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā nav beigusies saskaņā ar 19. panta 2. punktu. Tas nozīmē, ka minētais noteikums nav izpildīts visām attiecīgajām precēm vai to daļai. Turklāt ir svītrots termins „nelikumība”, jo terminā „pārkāpums” ir ietvertas arī nelikumības. Direktīvas 92/12/EEK 20. panta 1. punktā izklāstītais princips, ka akcīzes nodoklis ir jāmaksā tajā dalībvalstī, kurā pārkāpums izdarīts, jau ir ietverts jaunajā 8. pantā un nav vēlreiz jāatkārto. Direktīvas 9. panta 1. punktā iztirzāta vienīgi tāda situācija, kad nav iespējams noteikt, kur pārkāpums izdarīts, un vispārināts noteikums, ka šādā situācijā preces uzskata par izlaistām brīvam apgrozījumam nosūtītājā dalībvalstī. Tas attiecas arī uz situāciju, kas pašlaik ir aplūkota Direktīvas 92/12/EEK 20. panta 2. punktā, proti, kad pārkāpums ir atklāts citā dalībvalstī, kas nav nosūtītāja dalībvalsts. Tas attiecas arī uz situāciju, kas paredzēta Direktīvas 92/12/EEK 20. panta 3. punktā, proti, kad akcīzes preces nesasniedz galamērķi.

Direktīvas 10. pantā ir paredzēti akcīzes nodokļa atmaksas vai atlaišanas nosacījumi, kas atšķiras to 31. panta 4. punktā un 34. panta 7. punktā paredzētajiem; ar šo pantu ir aizstāts Direktīvas 92/12/EEK 22. panta 1. un 2. punkts. Atšķirībā no pēdējiem minētajiem noteikumiem, kas attiecas tikai uz konkrētu situāciju, priekšlikumā ir iestrādāts vispārējs princips, ka dalībvalstis nosaka, kādos gadījumos un saskaņā ar kādiem nosacījumiem akcīzes nodoklis tiek atmaksāts vai atlaists. Tomēr akcīzes nodokli nevar atmaksāt vai atlaist gadījumā, ja tādējādi no akcīzes nodokļa tiek atbrīvots tādu akcīzes preču patēriņš, kas nav 11. pantā paredzētās preces. Direktīvas 92/12/EEK 22. panta 2. punktā paredzēto sarežģīto procedūru var atcelt, jo līdz ar EMCS darbības sākumu tā kļūst lieka.

Direktīvas 11. un 12. pantā ir pārņemti Direktīvas 92/12/EEK 23. panta 1. un 1.a punktā paredzētie noteikumi par atbrīvojumu no nodokļiem. Šajā priekšlikumā nav iekļauta Direktīvas 92/12/EEK 23. panta 2. punktā izklāstītā procedūra. Šī procedūra nekad nav izmantota, un to var uzskatīt par ietvertu 11. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

Direktīvas 13. pantā paredzēta kārtība beznodokļu veikaliem, atļaujot šādiem veikaliem atrasties lidostā vai ostā vienīgi tādēļ, lai ceļotājiem, kuri dodas lidojumā vai jūrasbraucienā uz trešo teritoriju vai trešo valsti, pārdotu akcīzes preces, kas atbrīvotas no akcīzes nodokļa. Principā nav noteikti limiti attiecībā uz iegādājamo preču daudzumu un vērtību, taču šos daudzumus var ierobežot dalībvalstis, lai novērstu iespējamo nodokļa nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

III nodaļa. Preču ražošana, pārstrāde un uzglabāšana

Direktīvas 14. un 15. pants atbilst Direktīvas 92/12/EEK 11. un 13. pantam.

IV nodaļa. Akcīzes preču pārvietošana, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu

Šajā nodaļā ir izklāstīti galvenie noteikumi un procedūras, ko EMCS sistēmā piemēro akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

Direktīvas 16. pantā paredzēta iespēja pārvietot akcīzes preces, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, un norādīti dažādi pārvietošanas galamērķi un dažādi pārvietošanas scenāriji. Minētā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēta iespēja sākt pārvietošanu preču ievešanas vietā, ja atbildību uzņemas apstiprināts reģistrēts preču nosūtītājs. Minētā panta 2. punktā atļauts pārvietošanu turpināt uz tiešās piegādes vietu, ko norādījis akcīzes preču noliktavas turētājs vai reģistrēts preču saņēmējs, minētajām personām uzņemoties atbildību.

Direktīvas 17. pantā ir ietverti noteikumi par nodrošinājumu, kas jāiesniedz, lai segtu risku, kas var rasties, pārvietojot preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Salīdzinot ar Direktīvas 92/12/EEK 15. panta 3. punktu, 1. punktā ir paredzēts daudz plašāks to personu loks, kurām atļauts iesniegt nodrošinājumu, lai tirgotāji varētu labāk saskaņot finansiālo atbildību ar komerciālo atbildību par preču pārvietošanu.

Direktīvas 18. pantā , ar ko aizstāts Direktīvas 92/12/EEK 16. pants, ir ietverti īpaši noteikumi par preču pārvietošanu reģistrētam preču saņēmējam vai īslaicīgi reģistrētam preču saņēmējam (kas Direktīvā 92/12/EEK ir saukti attiecīgi par „reģistrētiem tirgotājiem” un „nereģistrētiem tirgotājiem”). Noteikumi par nodokļa uzlikšanas iespēju un maksāšanu ir izņemti no šā panta un iekļauti 7. pantā. Noteikumi par īslaicīgi reģistrētiem preču saņēmējiem ir pielāgoti situācijai, ka EMCS sistēmā šo operatoru atļaujas tiks iekļautas elektroniskajā datu bāzē, kas minēta 22. pantā Padomes 2004. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 2073/2004 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā[6].

Direktīvas 19. pantā definēts, kad preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā uzskata par uzsāktu un pabeigtu. Tas ir vajadzīgs, lai noteiktu piemērošanas jomu dažādiem noteikumiem, kas attiecas uz preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Šajā pantā ir arī precīzi noteikts brīdis, kad atbildību par pārvietotajām precēm nodod personai, kas ir atbildīga par preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, un kad minēto personu atbrīvo no šādas atbildības.

Direktīvas 20. panta 1. punktā paredzēts, ka akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā notiek tikai tad, ja tiek izmantots elektroniskais administratīvais dokuments (turpmāk tekstā — „e-AD”.) 2. punktā noteikts, ka preču nosūtītājam e-AD ir jāiesniedz, izmantojot datorizēto sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (turpmāk tekstā — „datorizētā procedūra”). Ar e-AD tiek aizstāts pašreizējais papīra pavaddokuments, kas paredzēts Direktīvas 92/12/EEK 18. panta 1. punktā. 3. līdz 6. punktā ir aprakstīti dažādi e-AD aprites posmi un paredzēts piešķirt unikālu administratīvās atsauces kodu (AAK), kam jābūt pieejamam visā preču pārvietošanas laikā.

Minētā panta 7. un 8. punktā ir izklāstīti īpaši noteikumi, kas attiecas uz iespēju anulēt e-AD pirms pārvietošanas uzsākšanas un mainīt pārvietošanas galamērķi.

Direktīvas 21. pantā atļauts iesniegtajā e-AD (attiecas tikai uz energoproduktiem) datus aizpildīt vēlākā posmā.

Direktīvas 22. pantā noteikts, ka dalībvalstis var atļaut preču nosūtītājam energoproduktu pārvietošanu veikt pa daļām.

Direktīvas 23. un 24. pantā paredzēts izmantot elektronisku „saņemšanas ziņojumu” vai „izvešanas ziņojumu”, lai pierādītu, ka akcīzes preču pārvietošana ir korekti pabeigta, un aprakstīti ziņojumu aprites dažādie posmi. Šie ziņojumi aizstāj papīra pavaddokumenta eksemplāru, kas saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK 19. pantu jānosūta atpakaļ preču nosūtītājam noslēgšanai.

Direktīvas 25. panta 2.punktā paredzēts, ka var iesniegt alternatīvu pierādījumu par pārvietošanas korektu pabeigšanu, ja iepriekšējos pantos minētie elektroniskie ziņojumi nav pieejami. Dalībvalstis jau tagad akceptē šādu pierādījumu, pamatojoties uz vienošanos, kas panākta Akcīzes nodokļa komitejā. Lai uzlabotu tiesisko noteiktību, šī iespēja jāiekļauj šajā direktīvā.

Direktīvas 26. pantā izklāstītas procedūras, kas jāizmanto, kad datorizētā sistēma nav pieejama. Minētā panta 1. punkts attiecas uz e-AD iesniegšanu, un 2. punkts — uz deklarāciju, kas preču nosūtītājam jāiesniedz tad, ja tiek mainīts galamērķis vai pārvietošana tiek veikta pa daļām.

Direktīvas 27. pantā atspoguļots fakts, ka nepieciešama augstāka procedūru saskaņošanas pakāpe, nekā paredzēts spēkā esošajos tiesību aktos, lai EMCS darbotos pilnvērtīgi. Ierosināts jaunajā direktīvā noteikt procedūras pamatelementus, bet vairākas tehniskas detaļas paredzēt tās īstenošanas tiesību aktos.

Direktīvas 28. pantā dalībvalstīm atļauts vienkāršot procedūras, kas piemērojamas pārvietošanai, kura pilnībā notiek to teritorijā.

Direktīvas 29. pantā atļauts vienkāršot formalitātes akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, ja divas vai vairākas dalībvalstis noslēdz vienošanos par biežām un regulārām pārvietošanām starp konkrētiem uzņēmējiem. Ar šo noteikumu ir aizstāta Direktīvas 92/12/EEK 19. panta 2. punkta trešā daļa, kas attiecās tikai uz procedūru pavaddokumenta noslēgšanai. Direktīvas 29. pantā iespēja vienkāršot formalitātes ir paplašināta, attiecinot to arī uz e-AD iesniegšanu, jo noslēgšanas vienkāršošana EMCS sistēmā nav būtiska. Direktīvas 29. panta 3. punktā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja vienkāršot procedūras, ko piemēro pārvietošanai pa nostiprinātiem cauruļvadiem un kas patlaban iekļautas Komisijas 1992. gada 11. septembra Regulā (EEK) Nr. 2719/92 par administratīviem pavaddokumentiem akcīzes precēm, transportējot tās akcīzes nodokļu atlikšanas režīmā[7].

V nodaļa. Akcīzes preču pārvietošana un aplikšana ar nodokli pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam

Ar šo nodaļu ir aizstāts Direktīvas 92/12/EEK 7. līdz 10. pants, un tajā iestrādāts Komisijas agrākais priekšlikums šo pantu grozīšanai, kas iekļauts 2004. gada 2.aprīļa dokumentā COM(2004) 227. Sīkāks šīs nodaļas skaidrojums ir atrodams paskaidrojuma rakstā, kas iekļauts dokumentā COM(2004) 227.

Direktīvas V nodaļā ir izklāstīti trīs dažādi scenāriji attiecībā uz akcīzes precēm, kas tiek uzglabātas un/vai pārvietotas starp dalībvalstīm pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam.

- Direktīvas 30. pants attiecas uz tādu preču pārvietošanu, ko ir iegādājušās privātpersonas. Ar šo pantu ir aizstāts Direktīvas 92/12/EEK 8. un 9. pants, un tas atbilst 1. panta 2. un 3. punktam COM(2004) 227 iekļautajā priekšlikumā.

- Direktīvas 31. līdz 33. pants attiecas uz akcīzes precēm, kas jau ir izlaistas brīvam apgrozījumam vienā no dalībvalstīm un komerciāliem nolukiem tiek uzglabātas citā dalībvalstī. Ar šiem pantiem ir aizstāts Direktīvas 92/12/EEK 7. pants, un tie atbilst 1. panta 1. punktam COM(2004) 227 iekļautajā priekšlikumā.

- Direktīvas 34. pantā ir paredzētas procedūras, ko piemēro pārdošanai, kuru veic tirgotāji, kas tieši vai netieši uzņemas atbildību par akcīzes preču transportēšanu citā dalībvalstī reģistrētām privātpersonām (tā sauktā „tālpārdošana”). Ar šo pantu ir aizstāts Direktīvas 92/12/EEK 10. pants, un tas atbilst 1. panta 4. punktam COM(2004) 227 iekļautajā priekšlikumā.

Direktīvas 35. pantā ir noteikta līdzīga rīcība, ja ir iznīcinātas vai zudušas akcīzes preces, ko pārvadā starp dalībvalstīm pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam, un ja iznīcināšana notiek vai zudums rodas, pārvietojot preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

Direktīvas 36. pantā ir paredzēta procedūra rīcībai pārkāpumu gadījumā. Šie noteikumi atbilst 1. panta 5. punktam COM(2004) 227 iekļautajā priekšlikumā.

VI nodaļa. Dažādi noteikumi

Direktīvas 37. pantā dalībvalstīm ir atļauts savā teritorijā pieprasīt nodokļa marku vai fiskālā marķējuma lietošanu. Salīdzinot ar Direktīvas 92/12/EEK 21. pantu, 1. punkts ir papildināts, lai precizētu, ka nodokļa markas vai identifikācijas zīmes var tikt pieprasītas, kad akcīzes preces tiek transportētas uz dalībvalsti, nepiemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, priekšlikuma 31. un 34. pantā minētajās situācijās. Turklāt 37. pantā ir iekļauti vairāki elementi, kuru mērķis ir precizēt, ka šāds marķējums nedrīkst tieši vai netieši būt par iemeslu dubultai aplikšanai ar nodokli, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Lietā C-374/06, BATIG . Direktīvas 92/12/EEK 21. panta pēdējais punkts priekšlikumā nav iekļauts, jo e-AD izmantošana jau ir paredzēta, 34. panta pirmajā daļā atsaucoties uz 7. panta 1. punktu.

Direktīvas 38. pantā dalībvalstīm ir atļauts mazos vīna ražotājus atbrīvot no III un IV nodaļā noteiktajām prasībām.

Direktīvas 39. pants atbilst Padomes Direktīvas 92/12/EEK 23. panta 5. punktam.

VII nodaļa. Nobeiguma noteikumi

Direktīvas 40. pants attiecas uz Akcīzes nodokļa komiteju, kas jāizraugās par regulatīvo komiteju saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[8]. Direktīvas 41. pantā paredzēts, ka komiteja turklāt izskatīs visus tās priekšsēdētāja izvirzītos jautājumus, lai apspriestu akcīzes nodokļa jomā pieņemto Kopienas noteikumu piemērošanu.

Direktīvas 42. pantā paredzēts patlaban spēkā esošo Direktīva 92/12/EEK atcelt no 2009. gada 1. aprīļa, kad plānots sākt datorizētās sistēmas izmantošanu. Direktīvas 43. pantā paredzēts, ka pārejas posmā, kas beidzas 2009. gada 31. decembrī, dalībvalstis var atļaut arī turpmāk piemērot dažus noteikumus, kas saistīti ar papīra dokumentu procedūras izmantošanu, lai uzraudzītu akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā saskaņā ar Direktīvu 92/12/EEK. Lai pabeigtu pārvietošanu, kas sākta saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK noteikumiem, jāizpilda minētajā direktīvā paredzētās formalitātes pārvietošanas noslēgšanai.

2008/0035 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo kārtību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[9],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[10],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[11],

tā kā:

(1) Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību[12] vairākkārt ir būtiski grozīta. Tā kā ir vajadzīgi turpmāki grozījumi, tā skaidrības labad ir jāaizstāj.

(2) Nosacījumiem par akcīzes nodokļa uzlikšanu precēm, uz ko attiecas Direktīva 92/12/EEK, turpmāk tekstā — „akcīzes preces”, arī turpmāk jābūt saskaņotiem, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību.

(3) Ir lietderīgi precizēt akcīzes preces, kam piemēro šo direktīvu, un šajā nolūkā atsaukties uz Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem[13], Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu[14], Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvu 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu[15], Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/79/EEK par nodokļu saskaņošanu cigaretēm[16], Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/80/EEK par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes[17], un Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai[18].

(4) Īpašos nolūkos akcīzes precēm var uzlikt citus netiešos nodokļus. Tomēr tādā gadījumā, lai neapdraudētu to Kopienas noteikumu vēlamo ietekmi, kas attiecas uz netiešiem nodokļiem, dalībvalstīm jāievēro minēto noteikumu konkrēti būtiski elementi.

(5) Lai nodrošinātu preču brīvu apriti, tādu preču, kas nav akcīzes preces, aplikšana ar nodokli nedrīkstētu sarežģīt robežšķēršošanas formalitātes.

(6) Ir jānodrošina formalitāšu ievērošana, kad akcīzes preces no teritorijām, kuras ir noteiktas par daļu no Kopienas muitas teritorijas, bet uz kurām šīs direktīvas darbības joma neattiecas, pārvieto uz teritorijām, kas arī ir noteiktas par daļu no minētās teritorijas, bet uz kurām attiecas šī direktīva.

(7) Tā kā atlikšanas procedūras, kas noteiktas Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[19], nodrošina pienācīgu uzraudzību, kamēr minētās regulas nosacījumi attiecas uz akcīzes precēm, nav nepieciešams atsevišķi piemērot akcīzes uzraudzības sistēmu laikā, kamēr uz akcīzes precēm attiecas Kopienas muitas maksājumu atlikšanas procedūra vai režīms.

(8) Tā kā iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir nepieciešams, lai akcīzes nodokļa jēdziens un nosacījumi nodokļa uzlikšanai visās dalībvalstīs būtu vienādi, Kopienas līmenī ir skaidri jānosaka, kad akcīzes preces uzskatāmas par izlaistām brīvam apgrozījumam.

(9) Tā kā akcīzes nodoklis ir nodoklis par konkrētu preču patēriņu, nodoklis nav jāuzliek tām akcīzes precēm, kas ir iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas, neatkarīgi no iznīcināšanas vai zuduma apstākļiem.

(10) Nodokļa iekasēšanas un atmaksāšanas kārtība ietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un tāpēc tai ir jābūt nediskriminējošai.

(11) Pārkāpuma gadījumā akcīzes nodoklis ir jāuzliek dalībvalstī, kuras teritorijā ir izdarīts pārkāpums, kas ir bijis par iemeslu preču izlaišanai brīvam apgrozījumam. Ja nav iespējams noteikt, kur faktiski ir notikusi izlaišana brīvam apgrozījumam, ir jānosaka vieta, ko uzskata par vietu, kur preces izlaistas brīvam apgrozījumam. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokli, šim nolūkam jānosaka tikai viena dalībvalsts.

(12) Papildus šajā direktīvā paredzētajiem nodokļa atmaksāšanas gadījumiem ir jāparedz iespēja dalībvalstīm (ja tas atbilst šīs direktīvas mērķim) atmaksāt akcīzes nodokli, kas samaksāts par akcīzes precēm, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam.

(13) Noteikumiem un nosacījumiem par piegādēm, kas ir atbrīvotas no akcīzes nodokļa, arī turpmāk jābūt saskaņotiem. Piegādājot no nodokļa atbrīvotas preces organizācijām, kas atrodas citās dalībvalstīs, ir jāizmanto atbrīvojuma sertifikāts.

(14) Ir skaidri jānosaka situācijas, kurās pieļaujama preču beznodokļu pārdošana ceļotājiem, kuri atstāj Kopienas teritoriju.

(15) Tā kā ražošanas un uzglabāšanas telpās nepieciešams veikt pārbaudes, lai nodrošinātu nodokļu parāda iekasēšanu, šādu pārbaužu atvieglošanai ir jāsaglabā kompetento iestāžu apstiprinātu noliktavu sistēma.

(16) Jānosaka prasības, kas jāizpilda apstiprinātiem noliktavu turētājiem un tirgotājiem, kuriem nav apstiprināta noliktavas turētāja statusa.

(17) Jānodrošina iespēja akcīzes preces pirms to izlaišanas brīvam apgrozījumam pārvietot Kopienas teritorijā, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, un preces jāatļauj pārvietot no akcīzes preču noliktavas uz dažādiem galamērķiem, galvenokārt uz citu akcīzes preču noliktavu, kā arī uz vietām, kas šajā direktīvā uzskatītas par līdzvērtīgām.

(18) Akcīzes preces ir jāatļauj pārvietot, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, arī no to ievešanas vietas līdz minētajiem galamērķiem, un tāpēc ir jāparedz noteikums par tās personas statusu, kas nosūta preces no minētās ievešanas vietas.

(19) Lai nodrošinātu akcīzes nodokļa samaksu arī tad, ja akcīzes preču pārvietošana netiek noslēgta, dalībvalstīm ir jāpieprasa nodrošinājums, ko saskaņā ar dalībvalstu paredzētiem nosacījumiem var iesniegt jebkurš no pārvietošanā iesaistītajiem galvenajiem dalībniekiem.

(20) Lai nodrošinātu nodokļa iekasēšanu atbilstīgi dalībvalstu noteiktajām likmēm, kompetentajām iestādēm ir jābūt iespējai sekot līdzi akcīzes preču pārvietošanai, un tāpēc jāparedz noteikumi par šādu preču uzraudzības sistēmu.

(21) Šajā nolūkā ir lietderīgi lietot datorizētu sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmumu Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei[20]. Minētā sistēma, pretstatā uz papīra dokumentiem balstītai sistēmai, paātrina vajadzīgo formalitāšu kārtošanu un atvieglo akcīzes preču pārvietošanas uzraudzību atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

(22) Ir lietderīgi noteikt procedūru, saskaņā ar kādu tirgotāji informē dalībvalstu nodokļu iestādes par akcīzes preču sūtījumu nosūtīšanu vai saņemšanu. Pienācīgi jāņem vērā atsevišķu preču saņēmēju stāvoklis, kuri nav pievienojušies datorizētajai sistēmai, bet var saņemt akcīzes preces, kas tiek pārvietotas, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu.

(23) Lai nodrošinātu to noteikumu pareizu darbību, kas attiecas uz preču pārvietošanu, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, ir jāprecizē nosacījumi par pārvietošanas sākumu un beigām, kā arī noslēgšanu.

(24) Jānosaka procedūras, ko izmanto gadījumā, kad datorizētā sistēma nav pieejama.

(25) Dalībvalstīm jāatļauj paredzēt īpašu kārtību tādai akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kas pilnībā notiek to teritorijā, vai noslēgt divpusējas vienošanās ar citām dalībvalstīm, paredzot vienkāršākas procedūras.

(26) Tā kā internetā noslēgto tirdzniecības darījumu apjoms pieaug un tiek atcelta preču beznodokļu pārdošana personām, kuras ceļo Kopienā, arvien vairāk tiek izmantoti Direktīvā 92/12/EEK paredzētie noteikumi tādu preču komerciālai un privātai pārvietošanai Kopienas teritorijā, par kurām akcīzes nodoklis jau ir samaksāts kādā dalībvalstī. Ir lietderīgi precizēt nodokļa uzlikšanas noteikumus un procedūras noteikumus par to preču pārvietošanu, par kurām akcīzes nodoklis jau ir samaksāts kādā dalībvalstī.

(27) Saskaņā ar vienotā tirgus principu akcīzes nodoklis ir jāuzliek dalībvalstī, kurā akcīzes preces ir iegūtas, ja privātpersonas tās iegūst personīgai lietošanai un veic to pārvadāšanu. Minētais princips ir jāpiemēro arī attiecībā akcīzes precēm, ko privātpersona iegādājas personīgai lietošanai un ko šīs privātpersonas vārdā pārvadā trešā persona, jo šādi darījumi ir pilnībā privāti. Tomēr veselības aizsardzības nolūkos šo principu nedrīkst attiecināt uz tabakas izstrādājumiem, ko pārvadā privātpersonas vārdā.

(28) Ir jāprecizē, ka princips par nodokļu uzlikšanu preču ieguves dalībvalstī attiecas arī uz precēm, ko viena privātpersona sūta citai privātpersonai, nesaņemot tiešu vai netiešu atlīdzību.

(29) Ja akcīzes preces pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam vienā dalībvalstī tiek uzglabātas citā dalībvalstī, ir jānosaka, vai akcīzes nodoklis ir jāmaksā otrajā minētajā dalībvalstī. Šajā nolūkā ir nepieciešams definēt jēdzienu „komerciāli mērķi”.

(30) Akcīzes preces, ko iegādājas personas, kuras nav apstiprināti noliktavas turētāji, un ko tieši vai netieši nosūta vai pārvadā pārdevējs vai kas tiek nosūtītas vai pārvadātas viņa vārdā, ir jāapliek ar akcīzes nodokli galamērķa dalībvalstī, un ir jāparedz noteikumi par procedūru, kura jāievēro pārdevējam.

(31) Lai izvairītos no interešu konflikta starp dalībvalstīm un dubultas aplikšanas ar nodokli gadījumos, kad akcīzes preces jau ir izlaistas brīvam apgrozījumam vienā dalībvalstī un tiek pārvietotas Kopienas teritorijā, ir jāparedz noteikums situācijām, kad ir izdarīti pārkāpumi saistībā ar akcīzes precēm pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam.

(32) Tā kā vienota sistēma nodokļa iekasēšanai nav izveidota, dalībvalstīm ir jābūt iespējai pieprasīt, ka precēm, kuras ir izlaistas brīvam apgrozījumam, ir fiskālas vai nacionālas identifikācijas zīmes vai markas. Tomēr šādu marku izmantošana nedrīkst radīt šķēršļus Kopienas iekšējā tirdzniecībā. Tā kā šādu marku izmantošana nedrīkst būt par iemeslu tiešai vai netiešai dubultai aplikšanai ar nodokli, ir skaidri jānosaka, ka visas summas, kas samaksātas vai garantētas par šādu marku saņemšanu, ir jāatmaksā, jāatlaiž vai jāatbrīvo tai dalībvalstij, kura izsniegusi attiecīgās markas, ja akcīzes nodokļa uzlikšanas iespēja ir radusies un nodoklis ir iekasēts citā dalībvalstī.

(33) Parasto prasību piemērošana attiecībā uz akcīzes preču apriti un uzraudzību var radīt nesamērīgu administratīvo slogu mazajiem vīna ražotājiem. Tāpēc dalībvalstīm ir jābūt iespējai atbrīvot šos ražotājus no konkrētam prasībām.

(34) Jāņem vērā fakts, ka vēl nav atrasta piemērota vienota pieeja attiecībā uz akcīzes precēm, ko izmanto kā krājumus uz kuģiem un gaisakuģos.

(35) Pasākumi šīs direktīvas īstenošanai ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[21].

(36) Lai atvēlētu laiku pārejai uz elektronisko kontroles sistēmu preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, dalībvalstīm ir jābūt iespējai izmantot pārejas posmu, kura laikā pārvietošanu var veikt saskaņā ar Direktīvā 92/12/EEK izklāstītajām formalitātēm.

(37) Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, vienotas kārtības nodrošināšanu attiecībā uz konkrētiem akcīzes nodokļa aspektiem, dalībvalstis nevar īstenot pietiekami sekmīgi un minēto mērķu mēroga un ietekmes dēļ tie ir labāk īstenojami Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz tikai tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA Vispārīgie noteikumi

1. pants

Šajā direktīvā ir paredzēta vispārējā kārtība attiecībā uz akcīzes nodokli, ko tieši vai netieši uzliek šādu preču patēriņam, turpmāk tekstā — „akcīzes preces”:

1) energoprodukti un elektroenerģija, uz ko attiecas Direktīva 2003/96/EK;

2) spirts un alkoholiskie dzērieni, uz ko attiecas Direktīva 92/83/EEK un Direktīva 92/84/EEK;

3) tabakas izstrādājumi, uz ko attiecas Direktīva 95/59/EK, Direktīva 92/79/EEK un Direktīva 92/80/EEK.

2 . pants

1. Ar akcīzes nodokli apliek:

a) akcīzes preču ražošanu, tai skaitā arī ieguvi, Kopienas teritorijā;

b) akcīzes preču ievešanu Kopienas teritorijā.

2. Dalībvalstis īpašos nolūkos var akcīzes precēm piemērot citus nodokļus, ja šie nodokļi nodokļa bāzes noteikšanas, nodokļa aprēķināšanas, nodokļa uzlikšanas iespējas un nodokļa uzraudzības ziņā atbilst akcīzes nodoklim vai pievienotās vērtības nodoklim piemērojamajiem Kopienas noteikumiem.

3. Dalībvalstis saglabā tiesības uzlikt:

a) nodokļus par precēm, kas nav akcīzes preces;

b) nodokļus, ko nevar uzskatīt par apgrozījuma nodokļiem, — par pakalpojumiem, tostarp ar akcīzes precēm saistītiem pakalpojumiem.

Tomēr šādu nodokļu uzlikšana tirdzniecībā starp dalībvalstīm nedrīkst radīt ar robežšķērsošanu saistītas formalitātes.

3 . pants

1. Formalitātes, kas noteiktas Kopienas muitas noteikumos preču ievešanai Kopienas muitas teritorijā, mutatis mutandis piemēro akcīzes preču ievešanai Kopienā no 5. panta 2. punktā minētas teritorijas.

2. Formalitātes, kas noteiktas Kopienas muitas noteikumos preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, mutatis mutandis piemēro akcīzes preču izvešanai no Kopienas uz 5. panta 2. punktā minētu teritoriju.

3. Šīs direktīvas III un IV nodaļu nepiemēro akcīzes precēm, uz ko attiecas muitas maksājumu atlikšanas procedūra vai režīms.

4 . pants

Šajā direktīvā, kā arī tās īstenošanas noteikumos, piemēro šādas definīcijas:

1) „atliktās nodokļa maksāšanas režīms” ir režīms, kuru piemēro tādu akcīzes preču ražošanai, pārstrādei, uzglabāšanai vai pārvietošanai, uz ko neattiecas muitas maksājumu atlikšanas procedūra vai režīms, un kura rezultātā akcīzes nodokļa maksāšana tiek atlikta;

2) „muitas maksājumu atlikšanas procedūra vai režīms” ir kāds no Regulā (EEK) Nr. 2913/92 paredzētajiem režīmiem, kurš saistīts ar muitas pārraudzību un kuru precēm, kas nav Kopienas preces, piemēro, ievedot tās Kopienas muitas teritorijā, pagaidu uzglabāšanā, brīvās zonās vai brīvās noliktavās, kā arī jebkurš režīms, kurš paredzēts minētās regulas 84. panta 1.punkta a) apakšpunktā;

3) „dalībvalsts” un „dalībvalsts teritorija” ir katras Kopienas dalībvalsts teritorija, kam ir piemērojams Līgums saskaņā ar tā 299. pantu, izņemot teritoriju, kas minēta 5. panta 2. vai 3. punktā;

4) „Kopiena” un „Kopienas teritorija” ir dalībvalstu teritorijas, kā tās definētas 3. punktā.

5 . pants

1. Šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas piemēro Kopienas teritorijā.

2. Šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas nepiemēro šādās teritorijās, kas veido daļu no Kopienas muitas teritorijas:

a) Kanāriju salas;

b) Francijas aizjūras departamenti;

c) Olandes salas;

d) Normandijas salas.

3. Šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas nepiemēro šādās teritorijās, kas neveido daļu no Kopienas muitas teritorijas:

a) Helgolandes sala;

b) Bīzingenas teritorija;

c) Seūta;

d) Melilja;

e) Livinjo;

f) Kampione d'Italia;

g) Lugāno ezera Itālijas ūdeņi;

h) Gibraltārs.

4. Spānija, iesniedzot deklarāciju, var darīt zināmu, ka no otrā mēneša pirmās dienas pēc minētās deklarācijas iesniegšanas šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas attiecībā uz visām vai dažām akcīzes precēm, kas norādītas 1. pantā, piemēro Kanāriju salās, paredzot noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā ļoti lielo attālumu līdz tām.

5. Francija, iesniedzot deklarāciju, var darīt zināmu, ka no otrā mēneša pirmās dienas pēc minētās deklarācijas iesniegšanas šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas attiecībā uz visām vai dažām akcīzes precēm, kas norādītas 1. pantā, piemēro Francijas aizjūras departamentos, paredzot noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā ļoti lielo attālumu līdz tiem.

6. Šīs direktīvas noteikumi neliedz Grieķijai paturēt spēkā Atona kalnam piešķirto īpašo statusu, kas garantēts Grieķijas konstitūcijas 105. pantā.

6 . pants

1. Ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas noslēgti attiecīgi ar Franciju, Apvienoto Karalisti, Itāliju un Kipru, šīs direktīvas piemērošanas vajadzībām par trešām valstīm neuzskata Monako Firstisti, Menas salu, Sanmarīno un Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia Suverēnās bāzu teritorijas.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka akcīzes preču pārvietošana, kas uzsākta vai paredzēta:

a) Monako Firstistei, tiek uzskatīta par pārvietošanu, kas uzsākta Francijā vai paredzēta Francijai;

b) Menas salai, tiek uzskatīta par pārvietošanu, kas uzsākta Apvienotajā Karalistē vai paredzēta Apvienotajai Karalistei;

c) Sanmarīno, tiek uzskatīta par pārvietošanu, kas uzsākta Itālijā vai paredzēta Itālijai;

d) Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia Suverēno bāzu teritorijām, tiek uzskatīta par pārvietošanu, kas uzsākta Kiprā vai paredzēta Kiprai.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka akcīzes preču pārvietošana, kas uzsākta vai paredzēta Jungholcai un Mitelbergai ( Kleines Walsertal ), tiek uzskatīta par pārvietošanu, kas uzsākta Vācijā vai paredzēta Vācijai.

II NODAĻA Akcīzes nodokļa rašanās

1. IEDAļA AKCīZES NODOKļA UZLIKšANAS LAIKS UN VIETA

7. pants

1. Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams laikā, kad preces izlaiž brīvam apgrozījumam.

Izlaišanu brīvam apgrozījumam nosaka saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

2. Izlaišana brīvam apgrozījumam ir jebkura no šādām darbībām:

a) akcīzes preču novirzīšana no atliktās nodokļa maksāšanas režīma;

b) akcīzes preču ražošana, nepiemērojot atlikto nodokļa maksāšanu;

c) akcīzes preču ievešana.

Šā punkta c) apakšpunkta nozīmē akcīzes preču ievešana notiek tad, kad akcīzes preces tiek ievestas Kopienas teritorijā, nepiemērojot muitas maksājumu atlikšanas procedūru vai režīmu, vai arī tad, kad akcīzes preces tiek atbrīvotas no muitas maksājumu atlikšanas procedūras vai režīma.

Tomēr tad, ja akcīzes precēm tūlīt pēc to ievešanas piemēro atlikto nodokļa maksāšanu, tās neuzskata par izlaistām brīvam apgrozījumam.

3. Situācijās, kas minētas 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā un 16. panta 2. punktā, akcīzes preces uzskata par izlaistām brīvam apgrozījumam tad, kad preces saņem reģistrēts preču saņēmējs, vai tiešās piegādes laikā.

4. Pilnīgu akcīzes preču iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu, ieskaitot zudumu, kas rodas šo preču rakstura dēļ, neuzskata par izlaišanu brīvam apgrozījumam.

Kompetentajām iestādēm sniedz pienācīgus pierādījumus par attiecīgo akcīzes preču zudumu vai iznīcināšanu.

Pirmās daļas nozīmē preces uzskata par neatgriezeniski zudušām, ja neviena persona tās vairs nevar izmantot.

5. Katra dalībvalsts paredz noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem nosaka zudumu, kas rodas preču rakstura dēļ, kā minēts 4. punktā.

8 . pants

Nosacījumi akcīzes nodokļa uzlikšanai un piemērojamā nodokļa likme ir tā, kas dienā, kad rodas akcīzes nodokļa uzlikšanas iespēja, ir spēkā dalībvalstī, kurā preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam.

Akcīzes nodokli uzliek un iekasē, un vajadzības gadījumā atmaksā vai atlaiž saskaņā ar katras dalībvalsts paredzēto procedūru. Dalībvalstis vietējām precēm un precēm no citām dalībvalstīm piemēro vienādas procedūras.

9 . pants

1. Ja, pārvietojot preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, ir izdarīts pārkāpums, kura rezultātā akcīzes preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, un nav iespējams konstatēt, kur notikusi izlaišana brīvam apgrozījumam, uzskata, ka tā notikusi nosūtītājā dalībvalstī.

Taču ja dalībvalsti, kurā faktiski notika izlaišana brīvam apgrozījumam, nosaka, pirms ir pagājuši trīs gadi no dienas, kad pārvietošana tika uzsākta saskaņā ar 19. panta 1. punktu, minētā dalībvalsts informē nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja nosūtītāja dalībvalsts ir uzlikusi akcīzes nodokli, to atmaksā vai atlaiž, tiklīdz ir sniegts pierādījums par nodokļa iekasēšanu citā dalībvalstī.

2. Ja laiks, kad notikusi izlaišana brīvam apgrozījumam, nav zināms, uzskata, ka izlaišana brīvam apgrozījumam ir notikusi akcīzes preču nosūtīšanas laikā.

3. Par pārkāpumu šā panta 1. punktā nozīmē uzskata situāciju, kad pārvietošana nav pabeigta saskaņā ar 19. panta 2. pnktu.

2. IEDAļA ATMAKSāšANA UN ATLAIšANA

10 . pants

Papildus gadījumiem, kas norādīti 31. panta 4. punktā un 34. panta 7. punktā, dalībvalstis pēc tirgotāja pieprasījuma, kas iesniegts uzņēmējdarbības veikšanas laikā, var noteikt, ka akcīzes nodoklis par brīvam apgrozījumam izlaistajām akcīzes precēm ir atmaksājams vai atlaižams, ja šāda atmaksāšana vai atlaišana nav iemesls 11. pantā neminētiem atbrīvojumiem no nodokļa.

3. IEDAļA ATBRīVOJUMI NO NODOKļA

11 . pants

1. Akcīzes preces, tostarp tās, kas jau izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvo no akcīzes nodokļa, ja tās paredzētas:

a) piegādēm saistībā ar diplomātiskām vai konsulārām attiecībām;

b) starptautiskām organizācijām, ko par tādām atzinušas tās dalībvalsts iestādes, kurā šīs organizācijas atrodas, kā arī šo organizāciju biedriem, ievērojot limitus un nosacījumus, kādi noteikti starptautiskās šo organizāciju dibināšanas konvencijās vai mītnes nolīgumos;

c) tādas valsts bruņotajiem spēkiem, kas ir Ziemeļatlantijas līguma Puse, bet nav dalībvalsts, kurā iekasē akcīzes nodokli, — šo bruņoto spēku vajadzībām, civilpersonālam, kas to pavada, vai šo bruņoto spēku klubu vai ēdnīcu apgādei;

d) Apvienotās Karalistes bruņotajiem spēkiem, kas izvietoti Kiprā saskaņā ar 1960. gada 16. augusta Kipras Republikas izveides līgumu, — šo bruņoto spēku vajadzībām, civilpersonālam, kas to pavada, vai šo bruņoto spēku klubu vai ēdnīcu apgādei;

e) patēriņam saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja vien šāds nolīgums ir atļauts vai apstiprināts attiecībā uz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa.

2. Atbrīvojumus no nodokļa piemēro saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu, paredzot akcīzes nodokļa atmaksāšanu.

12 . pants

Neskarot 20. panta 1. punktu, akcīzes precēm, ko 11. panta 1. punktā minētam preču saņēmējam pārvieto, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, tiek pievienots atbrīvojuma sertifikāts.

Komisija saskaņā ar 40. panta 2. punktā izklāstīto procedūru nosaka atbrīvojuma sertifikāta formu un saturu.

13 . pants

1. Dalībvalstis no akcīzes nodokļa var atbrīvot akcīzes preces, kas pārdotas beznodokļu veikalos un ko personīgajā bagāžā ved ceļotāji, kuri dodas lidojumā vai jūrasbraucienā uz trešo teritoriju vai trešo valsti.

2. Uz precēm, ko pārdod gaisakuģī vai uz kuģa tāda lidojuma vai jūrasbrauciena laikā, kura mērķis ir trešā teritorija vai trešā valsts, attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz beznodokļu veikalu pārdotām precēm.

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. un 2. punktā paredzētos atbrīvojumus no nodokļa piemēro, lai netiktu pieļauta nodokļa nemaksāšana, izvairīšanās no nodokļa maksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

4. Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a) „trešā teritorija” ir 5. panta 2. un 3. punktā minēta teritorija;

b) „beznodokļu veikals” ir jebkurš uzņēmums, kas atrodas lidostā vai ostā un kas atbilst nosacījumiem, kurus paredzējušas kompetentās valsts iestādes, jo īpaši saskaņā ar 3. punktu paredzētiem nosacījumiem;

c) „ceļotājs uz trešo teritoriju vai trešo valsti” ir jebkurš pasažieris, kam ir braukšanas dokuments, kurš derīgs braucienam pa gaisa vai jūras ceļiem un kurā norādīts, ka brauciena tiešais mērķis ir lidosta vai osta, kas atrodas trešā teritorijā vai trešā valstī.

III NODAĻA Ražošana, pārstrāde un uzglabāšana

14 . pants

1. Katra dalībvalsts paredz noteikumus par to akcīzes preču ražošanu, pārstrādi un uzglabāšanu, uz kurām attiecas šī direktīva.

2. Akcīzes preču ražošanai, pārstrādei un uzglabāšanai atlikto nodokļa maksāšanu piemēro tikai tad, ja minētās darbības veic saskaņā ar 3. punktu apstiprinātās telpās.

3. Dalībvalstu kompetentās iestādes kā „akcīzes preču noliktavas” apstiprina tās telpas, ko izmanto akcīzes preču ražošanai, pārstrādei un uzglabāšanai, kā arī to saņemšanai vai nosūtīšanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

15 . pants

1. Lai fiziska vai juridiska persona (turpmāk tekstā — „apstiprināts noliktavas turētājs”) izveidotu un turētu akcīzes preču noliktavu, ir vajadzīga tās dalībvalsts kompetento iestāžu atļauja, kurā atrodas akcīzes preču noliktava.

Atļaujas izdošanu nedrīkst atteikt vienīgi tāpēc, ka fiziska vai juridiska persona ir reģistrēta citā dalībvalstī un akcīzes preču noliktavas turēšanu atļaujas izsniedzējas dalībvalstī plāno veikt ar pārstāvja vai filiāles starpniecību.

Atļauja aptver 14. panta 3. punktā minētās darbības.

2. Apstiprinātam noliktavas turētājam ir šādi pienākumi:

a) vajadzības gadījumā iesniegt nodrošinājumu, kas sedz ar akcīzes preču ražošanu, pārstrādi un uzglabāšanu saistīto risku;

b) ievērot tās dalībvalsts prasības, kuras teritorijā atrodas akcīzes preču noliktava;

c) kārtot akcīzes preču krājumu un pārvietošanas uzskaiti katrai akcīzes preču noliktavai;

d) preču saņemšanas brīdī nekavējoties ievest akcīzes preču noliktavā visas akcīzes preces, ko pārvieto, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu;

e) piekrist uzraudzībai un krājumu kontrolei.

Nosacījumus attiecībā uz a) apakšpunktā minēto nodrošinājumu nosaka tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir izdota akcīzes preču noliktavas atļauja.

IV NODAĻA Akcīzes preču pārvietošana, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu

1. IEDAļA VISPāRīGIE NOTEIKUMI

16 . pants

1. Piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, akcīzes preces Kopienas teritorijā drīkst pārvietot:

a) no akcīzes preču noliktavas uz vienu no šādiem galamērķiem:

i) uz citu akcīzes preču noliktavu;

ii) galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinātai fiziskai vai juridiskai personai saskaņā ar minēto iestāžu paredzētiem nosacījumiem, lai minētā persona saņemtu akcīzes preces, kas no citas dalībvalsts nosūtītas, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu (turpmāk tekstā — „reģistrēts preču saņēmējs”);

iii) uz vietu, kur akcīzes preces tiek izvestas no Kopienas teritorijas, kā noteikts 24. panta 1. punktā;

iv) preču saņēmējam, kas minēts 11. panta 1. punktā, ja preces tiek nosūtītas no citas dalībvalsts;

b) no ievešanas vietas uz jebkuru no a) apakšpunktā minētajiem galamērķiem, ja fiziska vai juridiska persona, ko šim nolūkam apstiprinājušas ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes, nosūta šīs preces saskaņā ar minēto iestāžu paredzētiem nosacījumiem (turpmāk tekstā — „reģistrēts preču nosūtītājs”).

2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļas, galamērķa dalībvalsts var saskaņā ar tās paredzētiem nosacījumiem atļaut akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā pārvietot uz tiešās piegādes vietu, kas atrodas tās teritorijā, ja šo vietu ir norādījis apstiprināts noliktavas turētājs galamērķa dalībvalstī vai reģistrēts preču saņēmējs.

Apstiprinātais noliktavas turētājs un reģistrētais preču saņēmējs ir atbildīgi par 23. panta 1. punktā minētā saņemšanas ziņojuma iesniegšanu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro tādu akcīzes preču pārvietošanai, kam piemēro nodokļa nulles likmi un kas nav izlaistas brīvam apgrozījumam.

17 . pants

1. Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētajiem nosacījumiem pieprasa, lai risks, kas saistīts ar preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, būtu segts ar nodrošinājumu, ko var iesniegt viena vai vairākas šādas personas:

a) apstiprināts nosūtīšanas noliktavas turētājs;

b) reģistrētais preču nosūtītājs;

c) pārvadātājs;

d) akcīzes preču īpašnieks;

e) preču saņēmējs.

2. Nodrošinājums ir derīgs visā Kopienā.

Dalībvalstis paredz sīkākus noteikumus attiecībā uz nodrošinājumu.

3. Nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības iesniegt nodrošinājumu par šādu akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atlikto nodokļa maksāšanu:

a) pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā;

b) energoproduktu pārvietošana pa jūru vai nostiprinātiem cauruļvadiem Kopienā, ja tam piekrīt citas attiecīgās dalībvalstis.

18 . pants

1. Reģistrēts preču saņēmējs nevar ne uzglabāt, ne nosūtīt akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

Viņš ievēro šādas prasības:

a) garantē akcīzes nodokļa samaksu saskaņā ar galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu paredzētajiem nosacījumiem;

b) kārto akcīzes preču piegādes uzskaiti;

c) preču saņemšanas brīdī nekavējoties uzskaita akcīzes preces, ko pārvieto, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu;

d) piekrīt uzraudzībai un krājumu kontrolei.

2. Tirgotājam, kas akcīzes preces saņem tikai laiku pa laikam, 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētajā atļaujā paredz konkrētu akcīzes preču daudzumu, vienu preču nosūtītāju un noteiktu laika periodu.

Reģistrēts preču saņēmējs, kas saņēmis atļauju pirmās daļas nozīmē, ievēro šādas prasības:

a) garantē akcīzes nodokļa samaksu saskaņā ar galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu paredzētajiem nosacījumiem;

b) piekrīt jebkurai pārbaudei, ko galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes veic, lai pārliecinātos, ka preces ir faktiski saņemtas.

19 . pants

1. Akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā uzskata par uzsāktu, kad preces tiek izvestas no akcīzes preču nosūtīšanas noliktavas vai ievešanas vietas.

2. Akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā uzskata par pabeigtu, kad preču saņēmējs ir saņēmis preču sūtījumu vai — 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļā minētajā gadījumā — kad preces ir izvestas no Kopienas teritorijas.

2. IEDAļA PROCEDūRA, KAS JāIEVēRO, PāRVIETOJOT AKCīZES PRECES ATLIKTāS NODOKļA MAKSāšANAS REžīMā

20 . pants

1. Akcīzes preču pārvietošanu uzskata par veiktu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā tikai tad, ja tiek izmantots elektronisks administratīvais dokuments, kas apstrādāts saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2. Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkos preču nosūtītājs iesniedz nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm elektroniska administratīvā dokumenta projektu, izmantojot datorizētu sistēmu, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 1152/2003/EK, turpmāk tekstā — „datorizēta sistēma”.

3. Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes veic elektroniskā administratīvā dokumenta projekta datu pilnības un pareizības elektronisku verificēšanu.

Ja šie dati ir pilnīgi un pareizi, tās piešķir dokumentam unikālu administratīvās atsauces kodu.

Tās nosūta preču nosūtītājam elektronisko administratīvo dokumentu, norādot tajā administratīvās atsauces kodu.

4. Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iv) daļā, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras to pārsūta preču saņēmējam, ja preču saņēmējs ir apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts preču saņēmējs.

Ja akcīzes preces ir paredzētas apstiprinātam noliktavas turētājam nosūtītājā dalībvalstī, minētās dalībvalsts kompetentās iestādes viņam tieši pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu.

5. Gadījumā, kas minēts 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļā, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā iesniegta izvešanas deklarācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2913/92 161. panta 5. punktu, turpmāk tekstā — „izvešanas dalībvalsts”, ja minētā dalībvalsts nav nosūtītāja dalībvalsts.

6. Preču nosūtītājs administratīvās atsauces kodu paziņo personai, kas pavada preces.

Kods ir pieejams visā pārvietošanas laikā, ko veic atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

7. Preču nosūtītājs var atsaukt elektronisko administratīvo dokumentu, kamēr pārvietošana nav uzsākta saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

8. Kamēr notiek pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, preču nosūtītājs var mainīt galamērķi un norādīt jaunu galamērķi, kam jābūt kādam no 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) daļā vai — attiecīgā gadījumā — 16.panta 2. punktā minētajiem galamērķiem.

21 . pants

Ja energoproduktus pa jūru vai iekšējiem ūdens ceļiem atliktās nodokļa maksāšanas režīmā pārvieto preču saņēmējam, kas nav precīzi zināms laikā, kad preču nosūtītājs iesniedz 20. panta 2. punktā minēto elektroniskā administratīvā dokumenta projektu, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut preču nosūtītājam minētajā dokumentā nenorādīt datus par preču saņēmēju.

Tiklīdz šie dati ir zināmi, preču nosūtītājs tos paziņo nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

22 . pants

Nosūtītājas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar minētās dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem var atļaut preču nosūtītājam, kas izmanto datorizēto sistēmu, energoproduktu pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt divās vai vairākās daļās, ja akcīzes preču kopējais apjoms nemainās.

Dalībvalstis var arī paredzēt, ka šāda pārvietošana pa daļām to teritorijā nav atļauta.

23 . pants

1. Saņemot akcīzes preces kādā no 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iv) daļā vai 16. panta 2. punktā minētajiem galamērķiem, preču saņēmējs, izmantojot datorizēto sistēmu, nekavējoties iesniedz galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm ziņojumu par saņemšanu, turpmāk tekstā — „saņemšanas ziņojums”.

Minētās iestādes sniedz 11. panta 1. punktā minētajiem preču saņēmējiem tādu palīdzību, kas nepieciešama, lai saņemšanas ziņojumu varētu iesniegt ar datorizētās sistēmas palīdzību.

2. Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes veic saņemšanas ziņojuma datu pilnīguma un pareizības elektronisku verificēšanu un pēc tam apstiprina preču saņēmējam, ka ziņojums reģistrēts, un nosūta to nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3. Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta saņemšanas ziņojumu preču nosūtītājam. Ja nosūtīšanas un galamērķa vieta atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, tad šīs dalībvalsts kompetentās iestādes saņemšanas ziņojumu tieši pārsūta preču nosūtītājam.

24 . pants

1. Gadījumā, kas minēts 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļā, ziņojumu (turpmāk tekstā — „izvešanas ziņojums”) sagatavo izvešanas dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz apliecinājumu, ko izsniegusi Komisijas Regulas (EK) Nr. 2454/93[22] 793. panta 2. punktā minētā izvešanas muitas iestāde vai iestāde, kurā nokārtotas šīs direktīvas 3. panta 2. punktā minētās formalitātes, un ar ko apstiprināts, ka akcīzes preces ir izvestas no Kopienas teritorijas.

2. Izvešanas dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski verificē to datu pilnīgumu un pareizību, kas izriet no 1. punktā minētā apliecinājuma, un gadījumā, ja nosūtītāja dalībvalsts nav izvešanas dalībvalsts, nosūta izvešanas ziņojumu nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3. Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta izvešanas ziņojumu preču nosūtītājam.

25 . pants

1. Saņemšanas ziņojums vai izvešanas ziņojums ir pierādījums tam, ka pārvietošana ir pabeigta saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

2. Ja saņemšanas ziņojuma vai izvešanas ziņojuma nav, kā arī tad, ja datorizētā sistēma nav pieejama, alternatīvs pierādījums tam, ka pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā ir pabeigta, var būt galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu atzīme, kas izdarīta, pamatojoties uz atbilstīgu pierādījumu, ka nosūtītās akcīzes preces ir sasniegušas norādīto galamērķi, vai — 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļā minētajā gadījumā — tās dalībvalsts kompetento iestāžu, kurā atrodas izvešanas muitas iestāde, izdarīta atzīme, ka akcīzes preces ir izvestas no Kopienas teritorijas.

Preču saņēmēja iesniegts dokuments, kurā norādīti tie paši dati, kas saņemšanas ziņojumā, ir atbilstīgs pierādījums pirmās daļas nozīmē.

26 . pants

1. Ja datorizētā sistēma nav pieejama, apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts preču nosūtītājs var uzsākt akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) precēm ir pievienots papīra dokuments, kurā norādīti tie paši dati, kas 20. panta 2. punktā minētajā elektroniskā administratīvā dokumenta projektā;

b) nosūtīšanas brīdī viņš par to informē nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes.

Kad sistēmas pieejamība ir atjaunota, preču nosūtītājs nekavējoties iesniedz elektroniskā administratīvā dokumenta projektu. Minētais dokuments aizstāj papīra dokumentu, kas minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, tiklīdz tas ir apstrādāts saskaņā ar 20. panta 3. punktu, un tam piemēro procedūru, kas attiecas uz elektronisko administratīvo dokumentu.

Kamēr šāds elektroniskais administratīvais dokuments tiek apstrādāts saskaņā ar 20. panta 3. punktu, uzskata, ka pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā notiek, pamatojoties uz papīra dokumentu.

2. Ja datorizētā sistēma nav pieejama, apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts preču nosūtītājs 20. panta 8. punktā vai 22. pantā minēto informāciju var darīt zināmu, izmantojot alternatīvus sakaru līdzekļus. Lai izpildītu šo prasību, viņš nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes informē tad, kad tiek ierosināts mainīt galamērķi vai veikt pārvietošanu pa daļām.

Šā panta 1. punkta otro daļu piemēro mutatis mutandis .

Kamēr nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes veic nepieciešamo elektronisko verificēšanu un nosūta attiecīgo elektronisko administratīvo dokumentu preču nosūtītājam, uzskata, ka attiecīgā pārvietošana vai pārvietošanas atliktās nodokļa maksāšanas režīmā notiek saskaņā ar informāciju, kas iesniegta atbilstīgi šā punkta pirmajai daļai.

3. Komisija saskaņā ar 40. panta 2. punktā noteikto procedūru var paredzēt noteikumus un procedūras, kas jāievēro gadījumos, kad datorizētā sistēma nav pieejama.

27 . pants

Komisija saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, lai noteiktu:

1) to ziņojumu struktūru un saturu, ko 20. līdz 24. panta nolūkos viena otrai nosūta personas un kompetentās iestādes, kas saistītas ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kā arī attiecīgās kompetentās iestādes;

2) noteikumus un procedūras, kas attiecas uz ar 1. punktā minēto ziņojumu nosūtīšanu.

3. IEDAļA VIENKāRšOTAS PROCEDūRAS

28 . pants

Dalībvalstis var ieviest vienkāršotas procedūras attiecībā uz pārvietošanu, ko veic atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un kas pilnībā notiek to teritorijā.

29. pants

Attiecīgās dalībvalstis var vienoties par vienkāršotas procedūras ieviešanu attiecībā uz turpmāk minēto pārvietošanu, ko veic atliktās nodokļa maksāšanas režīmā:

1) bieža un regulāra pārvietošana starp konkrētiem uzņēmējiem divās vai vairākās dalībvalstīs;

2) bieža un regulāra pārvietošana starp konkrētiem uzņēmējiem vienā dalībvalstī caur citu dalībvalsti;

3) pārvietošana pa nostiprinātiem cauruļvadiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm.

V NODAĻA Akcīzes preču pārvietošana un aplikšana ar nodokli pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam

1. IEDAļA IEGāDES, KO VEIC PRIVāTPERSONAS

30 . pants

1. Akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko privātpersonas iegādājušās personīgai lietošanai un ko šīs personas pārved no vienas dalībvalsts uz citu, iekasē tikai tajā dalībvalstī, kurā iegādātas minētās akcīzes preces.

Attiecībā uz akcīzes precēm, kas nav tabakas izstrādājumi, kurus iegādājušās privātpersonas, pirmo daļu piemēro arī tad, ja minētās preces tiek pārvestas šo personu vārdā.

Iegādes dalībvalstī ar nodokli apliek arī tās akcīzes preces, ko viena privātpersona nosūta citai bez tiešas vai netiešas atlīdzības.

2. Lai noteiktu, vai 1. punktā minētās akcīzes preces ir paredzētas personīgai lietošanai, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a) akcīzes preču valdītāja komerciālais statuss un iemesli, kāpēc preces iegūtas valdījumā;

b) akcīzes preču atrašanās vieta vai, attiecīgā gadījumā, izmantotais transporta veids;

c) dokumenti, kas attiecas uz akcīzes precēm;

d) akcīzes preču raksturs;

e) akcīzes preču daudzums.

2. IEDAļA PREčU UZGLABāšANA CITā DALīBVALSTī

31 . pants

1. Ja akcīzes preces, kas jau ir izlaistas brīvam apgrozījumam vienā dalībvalstī, komerciālos nolūkos tiek uzglabātas citā dalībvalstī, akcīzes nodokli uzliek tajā dalībvalstī, kurā uzglabā preces.

Par komerciāliem nolūkiem uzskata visus nolūkus, kuri nav preču izmantošana personīgām vajadzībām, ko veic privātpersonas un kas noteikta saskaņā ar 30. panta 2. punktu.

Gadījumos, kas minēti 30. panta 1. punktā, t.i., ja tabakas izstrādājumus nepārvadā attiecīgās privātpersonas, uzskata, ka tabakas izstrādājumi tiek uzglabāti komerciālos nolūkos.

2. Neskarot 36. pantu, ja akcīzes preces, kas jau ir izlaistas brīvam apgrozījumam vienā dalībvalstī, tiek pārvietotas Kopienā, minētās preces neuzskata par uzglabātām komerciālos nolūkos, kamēr tās tiek nogādātas galamērķa dalībvalstī, ja tās tiek pārvietotas saskaņā ar 32. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajām formalitātēm vai saskaņā ar 34. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajām formalitātēm, atkarībā no konkrētā gadījuma.

3. Akcīzes preces, kuras tiek uzglabātas uz kuģa vai gaisakuģī, kas veic jūrasbraucienus vai lidojumus starp divām dalībvalstīm, bet kuras nav pieejamas pārdošanā, kad kuģis vai gaisakuģis atrodas vienas dalībvalsts teritorijā, neuzskata par uzglabātām komerciālos nolūkos minētajā dalībvalstī.

4. Ja galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka ir uzliekams akcīzes nodoklis, tad tiek atmaksāts vai atlaists tajā dalībvalstī iekasētais akcīzes nodoklis, kurā preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam.

32 . pants

1. Situācijā, kas minēta 31. panta 1. punkta pirmajā daļā, par akcīzes nodokļa samaksu ir atbildīga tā persona, kura uzglabā akcīzes preces vai kuras vārdā preces tiek uzglabātas.

Tomēr, ja akcīzes preces tiek uzglabātas ar nolūku tās piegādāt tirgotājam vai publisko tiesību subjektam, kas reģistrēts uzglabāšanas dalībvalstī, par akcīzes nodokļa samaksu atbildīgā persona ir minētais tirgotājs vai tiesību subjekts.

Otrajā daļā minētajā gadījumā kompetentās iestādes pēc tirgotāja vai publisko tiesību subjekta pieprasījuma atļauj pārdevējam aizstāt attiecīgo tirgotāju vai publisko tiesību subjektu, uzņemoties atbildību par akcīzes nodokļa samaksu, ja pārdevējs atbilst 34. panta 4. punktā izklāstītajām prasībām.

2. Ja persona, kura uzglabā akcīzes preces vai kuras vārdā tās tiek uzglabātas, nav reģistrēta uzglabāšanas dalībvalstī, šai personai ir jāatbilst 34. panta 4. punktā izklāstītajām prasībām.

3. Gadījumos, kas nav 1. punkta trešajā daļā un 2. punktā minētie gadījumi, par akcīzes nodokļa samaksu atbildīgā persona rīkojas šādi:

a) pirms preču nosūtīšanas iesniedz galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm deklarāciju un akcīzes nodokļa nodrošinājumu;

b) nodrošina to, ka, pārvietojot preces starp dalībvalstīm, tām tiek pievienots dokuments, turpmāk tekstā — „pavaddokuments”;

c) galamērķa dalībvalstī samaksā akcīzes nodokli saskaņā ar minētajā dalībvalstī noteikto procedūru;

d) piekrīt visām galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu ierosinātajām pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos, vai akcīzes preces ir faktiski saņemtas un vai šīm precēm uzliktais akcīzes nodoklis ir samaksāts.

4. Komisija saskaņā ar 40. panta 2. punktā norādīto procedūru pieņem pasākumus, lai noteiktu pavaddokumenta formu un saturu.

33 . pants

1. Ja akcīzes preces, kas jau ir izlaistas brīvam apgrozījumam dalībvalstī, uz galamērķa vietu minētajā dalībvalstī ir jāpārvieto caur citas dalībvalsts teritoriju, piemēro šādas prasības:

a) pārvietošana notiek, nodrošinot vajadzīgo pavaddokumentu un ievērojot attiecīgo maršrutu;

b) pirms akcīzes preču nosūtīšanas preču nosūtītājs paziņo kompetentajām iestādēm izbraukšanas vietu;

c) preču saņēmējs apstiprina preču saņemšanu saskaņā ar galamērķa vietas kompetento nodokļu iestāžu paredzētajiem noteikumiem;

d) preču nosūtītājs un preču saņēmējs piekrīt visām pārbaudēm, kas ļauj attiecīgajām nodokļu iestādēm pārliecināties, vai preces ir faktiski saņemtas.

2. Ja akcīzes preces bieži un regulāri pārvieto saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, dalībvalstis, noslēdzot divpusējas administratīvas vienošanās, var ieviest vienkāršotu procedūru.

3. IEDAļA TāLPāRDOšANA

34 . pants

1. Akcīzes preces, kuras jau ir izlaistas brīvam apgrozījumam vienā dalībvalstī un kuras iegādājas personas, kas rīkojas privātpersonas statusā, un kuras pārdevējs vai cita persona viņa vārdā tieši vai netieši nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti, ar akcīzes nodokli apliek galamērķa valstī.

2. Gadījumā, kas minēts 1. punktā, akcīzes nodoklis kļūst uzliekams akcīzes preču piegādes laikā.

3. Galamērķa dalībvalstī akcīzes nodokli maksā pārdevējs.

4. Pārdevējs ievēro šādas prasības:

a) reģistrē identitāti nosūtītājas dalībvalsts nodokļu iestādē;

b) pirms akcīzes preču nosūtīšanas iesniedz akcīzes nodokļa nodrošinājumu nodokļu iestādē, kuru galamērķa dalībvalsts īpaši apstiprinājusi tālpārdošanas vajadzībām;

c) akcīzes preču sūtījumam pievienotajos tirdzniecības dokumentos norāda 5. punkta trešajā daļā minēto identifikācijas numuru;

d) beidzoties attiecīgam periodam, kas jānosaka katrai dalībvalstij, nosūta b) apakšpunktā minētajai nodokļu iestādei dokumentu, kurā norādīts šajā periodā piegādāto akcīzes preču daudzums.

5. Galamērķa dalībvalsts nosaka 4. punkta b) apakšpunktā minētā nodrošinājuma aprēķināšanas nosacījumus.

Iesniedzot nodrošinājumu, pārdevējs uzrāda identitāti apliecinošu dokumentu, kas minēts 4. punkta a) apakšpunktā.

Pēc tam galamērķa dalībvalsts piešķir pārdevējam identifikācijas numuru.

6. Šā panta 4. punkta d) apakšpunktā minēto dokumentu vizē 4. punkta a) apakšpunktā minētās nodokļu iestādes, un attiecīgā gadījumos pievieno tam administratīvos dokumentus un tirdzniecības dokumentus, ko pieprasa galamērķa dalībvalsts.

Akcīzes nodokli maksā saskaņā ar galamērķa dalībvalsts noteikto procedūru.

7. Gadījumā, kas minēts 1. punktā, akcīzes nodokli pirmajā dalībvalstī pēc pārdevēja pieprasījuma atmaksā vai atlaiž, ja pārdevējs ir ievērojis 4. punktā norādītās procedūras.

Ja pārdevējs ir apstiprināts noliktavas turētājs, dalībvalstis var noteikt vienkāršotu procedūru akcīzes nodokļa atmaksāšanai vai atlaišanai.

8. Komisija saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka 4. punkta a) un d) apakšpunktā minēto dokumentu formu un saturu un paredz, kādi dati jānorāda tā paša punkta c) apakšpunktā minētajos tirdzniecības dokumentos.

4. IEDAļA AKCīZES PREčU IZNīCINāšANA VAI ZUDUMS

35 . pants

Ja akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli, pamatojoties uz 31. panta 1. punkta pirmo daļu vai 34 panta 1. punktu, nodoklis nav uzliekams tām akcīzes precēm, kuras ir pilnībā iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas.

Šīm precēm mutatis mutandis piemēro 7. panta 4. punkta otro un trešo daļu.

Saskaņā ar 32. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai 34. panta 4. punkta b) apakšpunktu iesniegtais nodrošinājums tiek pilnībā vai daļēji atbrīvots.

5. IEDAļA PāRKāPUMI AKCīZES PREčU PāRVIETOšANAS LAIKā

36 . pants

1. Ja akcīzes preces, kas tiek pārvietotas saskaņā ar 31. panta 2. punktu, nesasniedz galamērķa dalībvalsti, akcīzes nodoklis saskaņā ar 31. panta 1. punkta pirmo daļu ir uzliekams dalībvalstī, kurā attiecīgā pārvietošana beidzās, vai dalībvalstī, kurā preces tika novirzītas no pārvietošanas.

Nodokli maksā persona, kura garantēja tā samaksu saskaņā ar 32. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai 34. panta 4 punkta b) apakšpunktu.

Ja ir sniegts pierādījums, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka ir uzliekams akcīzes nodoklis, tā dalībvalsts, kurā preces tika izlaistas brīvam apgrozījumam, atmaksā vai atlaiž akcīzes nodokli, savukārt galamērķa dalībvalsts atbrīvo saskaņā ar 32. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai 34. panta 4 punkta b) apakšpunktu iesniegto nodrošinājumu.

Ja pārvietošana beidzas vai preces no tās tiek novirzītas dalībvalstī, kurā preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam, galamērķa dalībvalsts atbrīvo saskaņā ar 32. panta 3. punkta a) apakšpunktu vai 34. panta 4 punkta b) apakšpunktu iesniegto nodrošinājumu.

2. Ja nav iespējams noteikt, kur beidzās 1. punktā minētā pārvietošana vai kur preces tika novirzītas no minētās pārvietošanas, šādu gadījumu (turpmāk tekstā — „pārkāpums”) uzskata par notikušu dalībvalstī, kurā preces izlaistas brīvam apgrozījumam.

Tomēr, ja trīs gadu laikā pēc preču nosūtīšanas dienas tiek noskaidrots, kurā dalībvalstī pārkāpums ir izdarīts, minētā dalībvalsts informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā preces izlaistas brīvam apgrozījumam.

Pēc tam, kad sniegts pierādījums par akcīzes nodokļa iekasēšanu minētajā dalībvalstī, tā dalībvalsts, kurā preces izlaistas brīvam apgrozījumam, tūlīt atlaiž vai atmaksā nodokli, ko tā uzlikusi vai iekasējusi.

3. Šā panta īstenošanas nolūkā gadījumos, kad pārkāpuma izdarīšanas laiks nav zināms, uzskata, ka pārkāpums noticis akcīzes preču nosūtīšanas laikā.

VI NODAĻA Dažādi noteikumi

1. IEDAļA MARķēšANA

37 . pants

1. Neskarot 7. panta 1. punktu, dalībvalstis var pieprasīt, lai tad, kad preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam šo dalībvalstu teritorijā vai — 31. panta 1. punkta pirmajā daļā un 34. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos — kad preces tiek ievestas šo dalībvalstu teritorijā, uz akcīzes precēm būtu akcīzes nodokļa marka vai valsts identifikācijas zīmes, ko izmanto fiskālos nolūkos.

2. Visas dalībvalstis, kuras pieprasa izmantot akcīzes nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes saskaņā ar 1. punktu, minētās markas vai zīmes dara pieejamas apstiprinātiem noliktavu īpašniekiem no citām dalībvalstīm.

3. Neskarot noteikumus, ko dalībvalstis var noteikt, lai nodrošinātu šā panta pareizu īstenošanu un novērstu krāpšanu, nodokļa nemaksāšanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstis nodrošina to, ka šīs markas vai zīmes nerada šķēršļus akcīzes preču brīvai apritei.

Ja akcīzes precēm ir piestiprinātas šādas markas vai zīmes, tā dalībvalsts, kura tās izsniegusi, atmaksā, atlaiž vai atbrīvo visas summas, kas samaksātas vai garantētas par šādu marku vai zīmju saņemšanu, ja akcīzes nodokļa uzlikšanas iespēja ir radusies un nodoklis ir iekasēts citā dalībvalstī.

4. Nodokļa markas vai identifikācijas zīmes 1. punkta nozīmē ir derīgas tajā dalībvalstī, kura tās izsniegusi. Tomēr dalībvalstis var vienoties par šo marku vai zīmju savstarpēju atzīšanu.

2. IEDAļA MAZIE VīNA RAžOTāJI

38 . pants

1. Dalībvalstis var atbrīvot mazos vīna ražotājus no III un IV nodaļas prasībām un citām prasībām, kas attiecas uz preču apriti un uzraudzību. Ja mazie vīna ražotāji paši veic darījumus Kopienas teritorijā, viņi par to informē attiecīgās iestādes un ievēro prasības, kas izklāstītas Komisijas Regulā (EK) Nr. 884/2001[23].

2. „Mazie vīna ražotāji” ir personas, kas saražo vidēji mazāk par 1000 hektolitriem vīna gadā.

3. Ja mazie vīna ražotāji saskaņā ar 1. punktu ir atbrīvoti no prasībām, preču saņēmējs, izmantojot Regulā (EEK) Nr. 884/2001 paredzēto dokumentu vai atsaucoties uz to, informē galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes par saņemtajām vīna piegādēm.

3. IEDAļA KUģU UN GAISAKUģU KRāJUMI

39 . pants

Kamēr Padome nav pieņēmusi Kopienas noteikumus par kuģu un gaisakuģu krājumiem, dalībvalstis var turpināt piemērot savus noteikumus šajā jomā.

VII NODAĻA Nobeiguma noteikumi

40 . pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir „Akcīzes nodokļa komiteja”.

2. Ja norādīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais periods ir trīs mēneši.

41 . pants

Akcīzes nodokļa komiteja papildus uzdevumiem, kas tai jāveic saskaņā ar 40. pantu, izskata jautājumus, kuri attiecas uz Kopienas noteikumiem par akcīzes nodokli un kurus tās priekšsēdētājs ierosinājis pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma.

42 . pants

Direktīvu 92/12/EEK atceļ no [2009. gada 1. aprīļa].

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

43 . pants

Līdz [2009. gada 31. decembrim] nosūtītājas dalībvalstis var atļaut akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK 15. panta 6. punktā un 18. pantā izklāstītajām formalitātēm.

Uz šādu pārvietošanu, kā arī tās noslēgšanu, attiecas šā panta pirmajā daļā un Direktīvas 92/12/EEK 15. panta 4. un 5. punktā un 19. pantā minētie noteikumi. Minētās direktīvas 15. panta 4. punktu piemēro visiem nodrošinājuma iesniedzējiem, kas norādīti saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 1. punktu.

Šīs direktīvas 20.–26. pantu šādai preču pārvietošanai nepiemēro.

44. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz [2009. gada 28. februārim] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no [2009. gada 1. aprīļa].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

45 . pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

46 . pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, …

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

1. atbilstības tabula. Direktīva 92/12/EEK > jaunā direktīva |

Pants Direktīvā 92/12/EEK | Jaunais pants | Pants Direktīvā 92/12/EEK | Jaunais pants |

1. pants | 1. pants | 15. panta 6. punkts | 21. pants |

2. pants | 5., 6. pants | 16. pants | 18. pants |

3. panta 1. punkts | 1. pants | 17. pants | - |

3. panta 2. punkts | 2. panta 2. punkts | 18. panta 1. punkts | 20. panta 1., 2. punkts, 27. pants |

3. panta 3. punkts | 2. panta 3. punkts | 18. panta 2.–6. punkts | - |

4. pants | 4. pants | 19. pants | 20. panta 3.−5. punkts, 23., 24., 29. pants |

5. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts, 7. panta 2. punkts | 20. pants | 9. pants |

5. panta 2. punkts | 7. panta 2. punkts | 21. pants | 37. pants |

5. panta 3. punkts | - | 22. panta 1., 2. punkts | 10. pants |

22. panta 3. punkts | 31. panta 4. punkts |

22. panta 4. punkts | 34. panta 7. punkts |

22. panta 5. punkts | - |

6. panta 1. punkts | 7. panta 1., 2. punkts | 23. panta 1. punkts | 11. pants |

23. panta 1.a punkts | 12. pants |

23. panta 2. punkts | - |

6. panta 2. punkts | 8. pants | 23. panta 3. punkts | - |

7. pants | 31., 32., 33. pants | 23. panta 4. punkts | - |

8. pants | 30. pants | 23. panta 5. punkts | 39. pants |

9. pants | 30. pants | 24. pants | 40., 41. pants |

10. pants | 34. pants | 25. pants | - |

11. pants | 14. panta 1., 2. punkts | 26. pants | - |

12. pants | 15. panta 1. punkts | 26.a pants | - |

13. pants | 15. panta 2. punkts | 27. pants | - |

14. pants | 7. panta 4., 5. punkts | 28. pants | - |

15. panta 1. punkts | 16. panta 1., 3. punkts | 29. pants | 38. pants |

15. panta 2. punkts | - | 30. pants | - |

15. panta 3. punkts | 17. pants | 30.a pants | - |

15. panta 4. punkts | 19. panta 2. punkts | 31. pants | 44., 45. pants |

15. panta 5. punkts | 20. panta 8. punkts | 32. pants | 46. pants |

2. atbilstības tabula. Jaunā direktīva > Direktīva 92/12/EEK |

Jaunais pants | Pants Direktīvā 92/12/EEK | Jaunais pants | Pants Direktīvā 92/12/EEK |

1. pants | 1. pants, 3. panta 1. punkts | 21. pants | 15. panta 6. punkts |

2. panta 1.–3. punkts | 5. panta 1. punkts, 3. panta 2., 3. punkts | 22. pants | Jauns |

3. pants | Jauns | 23. pants | 19. pants |

4. pants | 4. pants | 24. pants | 19. pants |

5., 6. pants | 2. pants | 25. pants | Jauns |

7. panta 1., 2. punkts | 6. panta 1. punkts, 5. panta 1., 2. punkts | 26. pants | Jauns |

7. panta 3. punkts | Jauns | 27. pants | 18. panta 1. punkts |

7. panta 4., 5. punkts | 14. pants | 28. pants | Jauns |

8. pants | 6. panta 2. punkts | 29. pants | 19. panta 2. punkts |

9. pants | 20. pants | 30. pants | 8., 9. pants |

10. pants | 22. panta 1., 2. punkts | 31., 32., 33. pants | 7. pants |

31. panta 4. punkts | 22. panta 3. punkts |

34. panta 7. punkts | 22. panta 4. punkts |

11. pants | 23. panta 1. punkts | 34. pants | 10. pants |

12. pants | 23. panta 1.a punkts |

13. pants | Jauns | 35. pants | Jauns (COM/2004/227) |

14. pants | 11. pants | 36. pants | Jauns (COM/2004/227) |

15. pants | 12, 13. pants | 37. pants | 21. pants |

16. panta 1., 3. punkts | 15. panta 1. punkts | 38. pants | 29. pants |

16. panta 2. punkts | Jauns |

17. pants | 15. panta 3. punkts | 39. pants | 23. panta 5. punkts |

18. pants | 16 | 40. pants | 24. panta 1.–3. punkts |

19. panta 1. punkts | Jauns | 41. pants | 24. panta 4. punkts |

19. panta 2. punkts | 15. panta 4. punkts | 42. pants | Jauns |

20. panta 1., 2. punkts | 18. panta 1. punkts | 43. pants | Jauns |

20. panta 3.–5. punkts | 19 | 44. pants | 31. pants |

20. panta 6., 7. punkts | Jauns | 45. pants | 31. pants |

20. panta 8. punkts | 15. panta 5. punkts | 46. pants | 32. pants |

[1] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/106/EK (OV L 359, 4.12.2004., 30. lpp).

[2] OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

[3] OV C 122, 30.4.2004., 44. lpp.

[4] OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).

[5] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[6] OV L 359, 4.12.2004., 1. lpp.

[7] OV L 276, 19.9.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

[8] OV L 184, 17.7.1999, 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK, (OV L 200, 22.7.2006, 11. lpp.).

[9] OV C , , . lpp.

[10] OV C , , . lpp.

[11] OV C , , . lpp.

[12] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/106/EK (OV L 359, 4.12.2004., 30. lpp.).

[13] OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2005. gada Pievienošanās aktu.

[14] OV L 316, 31.10.1992., 29. lpp.

[15] OV L 291, 6.12.1995., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

[16] OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/117/EK (OV L 333, 20.12.2003., 49. lpp.).

[17] OV L 316, 31.10.1992., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/117/EK.

[18] OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).

[19] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

[20] OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

[21] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[22] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

[23] OV L 128, 10.5.2001., 32. lpp.