52008PC0040

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.1.2008

COM(2008) 40 galīgā redakcija

200/0028 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

(iesniegusi Komisija){SEC(2008) 92}{SEC(2008) 93}{SEC(2008) 94}{SEC(2008) 95}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

( Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Priekšlikuma projekts apvieno un atjaunina divas pārtikas produktu marķēšanas jomas, vispārējo pārtikas produktu marķēšanu un uzturvērtības marķēšanu, ko nosaka attiecīgi Direktīvas 2000/13/EK un 90/496/EEK. Direktīva 2000/13/EK ir grozīta vairākas reizes, un tās atjaunināšanas un aktualizēšanas nepieciešamību apliecina gan pārtikas produktu tirgus, gan patērētāju prasību attīstība.

Direktīva 90/496/EK paredz, ka Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par direktīvas piemērošanu. Starpiestāžu procedūras ir mainītas, un atsevišķos gadījumos Komisijai līdz ar jaunu tiesību aktu priekšlikumiem jāiesniedz ietekmes novērtējums. Vienlaicīgi ar uzturvērtības marķēšanas tiesību aktu pārskatīšanu tika veikts ietekmes novērtējums, kas sniedza pārskatu par Direktīvas 90/496/EEK piemērošanu. Tāpēc par direktīvas īstenošanu netika iesniegts atsevišķs ziņojums.

( Vispārīgais konteksts

Vispārējā marķēšana. Galvenā politiskā motivācija izstrādāt pirmo ,,horizontālo” tiesību aktu par pārtikas produktu marķēšanu (Direktīva 79/112/EK) bija pieņemt noteikumus par pārtikas produktu marķēšanu kā līdzekli pārtikas brīvai apritei Kopienā. Laika gaitā patērētāju tiesību aizsardzība kļuva par Eiropas Kopienas īpašo mērķi.

ĢD SANCO 2003. gadā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām veica tiesību aktu par pārtikas produktu marķēšanas novērtējumu, lai no jauna izvērtētu to efektivitāti un juridisko pamatojumu un identificētu mūsdienu patērētāju vajadzības un prasības attiecībā uz informāciju par pārtikas produktiem, ņemot vērā tehniskos un loģistikas šķēršļus. 2004. gadā publicētie secinājumi noteica turpmākā priekšlikuma virzību.

Uzturvērtības marķējums. Nesen izdotajā Baltajā grāmatā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, tika uzsvērta vajadzība nodrošināt patērētājiem skaidras, konsekventas un pierādījumos pamatotas informācijas pieejamību. Uzturvērtības marķējums ir vispāratzīts patērētāju informēšanas veids, lai veicinātu veselīgu pārtikas produktu izvēli. Attiecībā uz uzturvērtības marķējumu tiek uzskatīts, ka tā efektivitāti var palielināt ar nolūku veicināt patērētāju spēju izvēlēties līdzsvarotu uzturu.

Ieinteresētās personas ir veikušas pasākumus, lai veicinātu informācijas par uzturvērtību izvietošanu iepakojuma priekšpusē. Esošajās marķēšanas shēmās ir atšķirības, kas var radīt tirdzniecības šķēršļus.

( Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Ar priekšlikumu apvieno un groza šādus tiesību aktus:

- 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu.

Šī direktīva nosaka vispārējās marķēšanas prasības, kas jāpiemēro visiem pārtikas produktiem, kuri tiek piegādāti galapatērētājam, un pārtikas produktiem, kuri tiek piegādāti sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Tā nosaka obligāto marķējuma informāciju.

Priekšlikums ievieš atsevišķus vispārējos principus attiecībā uz pārtikas produktu informācijas sniegšanu un izstrādā pārvaldības mehānismu, lai ņemtu vērā iniciatīvas, kas ļautu patērētājiem veikt apzinātu pārtikas produktu izvēli. Obligātās prasības visumā netiek mainītas, dodot iespēju Komisijai ierosināt jaunas prasības īpašās jomās.

- Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīva 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu.

Ar priekšlikumu ievieš obligātu uztura pamatelementu marķējumu galvenajā redzamības laukā.

Papildus Direktīvas 2003/13/EK un 90/496/EEK apvienošanai, ar tekstu pārstrādāti šādi dokumenti:

- Komisijas 1987. gada 15. aprīļa Direktīva 87/250/EEK par spirta tilpumkoncentrācijas norādi, marķējot alkoholiskos dzērienus pārdošanai galapatērētājam,

- Komisijas 1994. gada 18. novembra Direktīva 94/54/EK par tādu norāžu obligātu iekļaušanu dažu pārtikas produktu marķējumā, kas nav paredzētas Padomes Direktīvā 79/112/EEK,

- Komisijas 1999. gada 8. marta Direktīva 1999/10/EK, ar ko paredz atkāpes no Padomes Direktīvas 79/112/EEK 7. panta noteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu,

- Komisijas 2002. gada 18. jūlija Direktīva 2002/67/EK par hinīnu un kofeīnu saturošu pārtikas produktu marķēšanu,

- Komisijas 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 608/2004 par tādas pārtikas un pārtikas sastāvdaļu marķēšanu, kam pievienoti fitosterīni, fitosterīnu esteri, fitostanoli un/vai fitostanolu esteri,

- Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/77/EK, ar ko groza Direktīvu 94/54/EK attiecībā uz glicirizīnskābi un tās amonija sāli saturošu pārtikas produktu marķēšanu.

( Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums atbilst Komisijas labāka regulējuma politikai, Lisabonas stratēģijai un ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Uzsvars tiek likts uz regulējuma procesa vienkāršošanu, tādējādi samazinot administratīvo slogu un palielinot Eiropas pārtikas nozares konkurētspēju, vienlaicīgi nodrošinot pārtikas produktu nekaitīgumu, saglabājot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un ņemot vērā globālos aspektus. Pašlaik notiek administratīvo izmaksu aprēķins, ko radītu horizontālie marķēšanas noteikumi, šā aprēķina rezultāti sniegs būtisku informāciju.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

( Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Notika plašas visu ieinteresēto personu aptaujas, lai uzzinātu viņu viedokli par spēkā esošo tiesību aktu noteikumiem un nepieciešamību veikt izmaiņas. Respondenti bija valsts pārvaldes un nevalstiskās organizācijas, nozaru pārstāvji un privātpersonas. Dažas apspriedes bija paredzētas dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem vai patērētājiem.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Patērētāji prasa plašāku un ,,labāku” informāciju uz marķējuma un vēlas skaidru, vienkāršu, saprotamu, standartizētu un uzticamu informāciju. Nozares pārstāvji uzskata, ka ir pārāk daudz prasību attiecībā uz marķējumu, kas ietver detalizētu, tehnisku noteikumu īstenošanu. Tiesību aktu apjoms un izkliedētais raksturs negatīvi ietekmē noteikumu skaidrību un saprotamību. Nozares pārstāvjus uztrauc izmaiņu iespējamās izmaksas. Dalībvalstis vēlas līdzsvarot patērētāju un nozares vajadzības, ņemot vērā katras valsts īpašās intereses.

Apspriedēs par vispārējo marķēšanu tika uzsvērti šādi īpašie aspekti:

- patērētājiem ir grūti izlasīt un saprast marķējumu;

- daudziem pārtikas produktiem uz marķējuma nav norādes par alergēnām vielām;

- produktu izcelsmes norādīšanas jomā ir problēmas;

- tiesību akti neparedz alkoholisko dzērienu sastāvdaļu norādīšanu.

Attiecībā uz uzturvērtības marķēšanu tiek uzskatīts, ka uzturvērtības informācijas iekļaušana ir nozīmīgs informācijas avots patērētājiem. Ieinteresētās personas ir neapmierinātas ar tiesību aktiem šajā jomā, taču tām ir atšķirīgi viedokļi par iespējamo uzlabošanu.

- Daļa patērētāju prasa vai dod priekšroku visaptverošam pārskatam par uzturvielu saturu, bet citiem rūp tikai daļa no tā. Patērētāji un sabiedrības veselības NVO vēlas noteikt obligātu un viegli uztveramu pilnīgu uzturvērtības marķējumu.

- Nozares pārstāvji satraucas par tiesību aktu normatīvo raksturu un ietekmi uz iepakojuma dizainu. Viņi vēlas elastīgāku brīvprātīgu pieeju.

- Dalībvalstis apzinās nepieciešamību samazināt šķēršļus iekšējā tirgū, ko veicina saskaņota pieeja. Tomēr no atsevišķām ieinteresētajām personām palielinās spiediens pēc lielākas elastības valsts līmenī, jo īpaši valstīs, kurās tiek izmantotas novatoriskas uzturvērtības marķēšanas sistēmas.

Atklāta apspriede tika rīkota internetā no 13.3.2006. līdz 16.6.2006. Komisija saņēma 175 atbildes. Rezultāti pieejami tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/food/food/labellingnutrition/betterregulation/index_en.htm.

( Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

( Ietekmes novērtējums

Tika izvērtētas iespējamās pamatpieejas:

Neiejaukšanās – tā saglabātu esošo tiesību aktu izkliedēto raksturu, un tai būtu šāda negatīva ietekme:

- savstarpēji nesaistīti un neskaidri noteikumi kavētu ieviešanas procesu;

- pārtikas nozarei rastos nepamatots slogs novecojušu, lieku un neskaidru prasību dēļ;

- patērētāji marķējumu lietotu nekonsekventi;

- marķējums kā komunikācijas līdzeklis būtu neefektīvs;

- tiesību akti neatbilstu mainīgajiem tirgus apstākļiem un patērētāju likumā paredzētajām prasībām.

Iejaukšanās tika izvērtēta noteikumu atcelšanas, valsts tiesību aktu pieņemšanas, brīvi izvēlētas pieejas vai Kopienas tiesību atjaunošanas kontekstā.

Noteikumu atcelšana — tā ietvertu politisko pamatinstrumentu atcelšanu attiecībā uz horizontālajiem pārtikas produktu marķēšanas noteikumiem, kam ir tieša ietekme uz vertikālajiem marķēšanas noteikumiem.

Lai gan pārtikas produktu ražotāji vēl īstermiņā turpinātu pašreizējo noteikumu piemērošanu, tie varētu pakāpeniski atteikties no apgrūtinošas informācijas norādīšanas. Nesaskaņotie noteikumi vājinātu iekšējo tirgu, veicinātu nepilnīgas informācijas sniegšanu un samazinātu patērētāju aizsardzības līmeni. Pašreizējie noteikumi ir pierādījuši spēju veicināt preču brīvu apriti un patērētāju aizsardzību. Vairākums dalībvalstu un patērētāju iebilstu pret līdzšinējo noteikumu atcelšanu, ņemot vērā to, ka viņi ir pieraduši pie esošajiem noteikumiem un jebkuras izmaiņas tiktu uzskatītas par atteikšanos no vērtīga acquis . Tādēļ noteikumu atcelšana netika uzskatīta par dzīvotspējīgu pieeju.

Valsts tiesību aktu pieņemšana — saskaņotu tiesību aktu atcelšanas gadījumā valstis pieņemtu savus noteikumus, un tam būtu šādas sekas:

- atšķirīgi valstu noteikumi kavētu iekšējā tirgus darbību;

- traucētu godīgu konkurenci;

- palielinātu nozares administratīvo slogu;

- nekonsekventa un patērētājus mulsinoša pieeja, uzrādot saturu un nodrošinot informācijas pieejamību;

- atšķirīgs ES iedzīvotāju aizsardzības līmenis.

Alternatīvā brīvi izvēlētā pieeja (pašregulējums, kopregulējums, vispārējas norādes) — atšķirīgās patērētāju informācijas pazīmes un pašreizējā virzība izstrādāt ,,jaunu tiesību aktu kultūru” rosināja izvērtēt tādu pieeju, kas radītu līdzsvaru starp elastīgumu un normatīvo raksturu un starp pasākumiem valstu un ES līmenī. Daudzpakāpju apgriezta pārvaldība (vietējais/valsts/kopienas līmenis), kuras pamatā ir apņemšanās izmantot oficiālu un izmērāmu paraugpraksi, varētu būt piemērota alternatīva.

Līdzšinējo saskaņoto sīki izstrādāto prasību iekļaušanai šādā pieejā nebūtu pievienotās vērtības, ņemot vērā, ka tā lieki sarežģītu esošo ieinteresēto personu sapratni un to varētu uzskatīt par noteikumu atcelšanu. Ciktāl tas attiecas uz jauniem politiskiem jautājumiem, ieviešot tādu izvērstāku un ilgtspējīgāku pieeju patērētāju informācijai, kas balstās uz paraugpraksi un pastāvīgu dialogu ar ieinteresētajām personām, var sasniegt labvēlīgus rezultātus gan nozarei, gan patērētājiem.

Ietekmes novērtējumā tika izvērtētas galvenās iespējas pārskatīt vispārējos un uzturvērtības marķēšanas noteikumus saistībā ar iespēju neveikt nekādus pasākumus, veikt brīvprātīgus pasākumus vai ar likumu noteikt Kopienas prasības.

Komisija izstrādāja Darba programmā paredzēto ietekmes novērtējumu, par kuru ziņojums ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē. Komisija veica ietekmes novērtējuma ziņojumus par iespējām pārskatīt Direktīvu 2000/13/EK un Direktīvu 90/496/EEK, kas iesniegti vienlaicīgi ar šo priekšlikumu kā Komisijas dienestu darba dokumenti.

Ietekmes novērtējumā norādīts, ka ietekmi uz ražotājiem var samazināt, paredzot pārejas periodus, lai ļautu ieviest marķēšanas grozījumus parastā etiķetes nomaiņas cikla laikā, kuru ievēro attiecīgais uzņēmums.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

( Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ierosinājums pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Priekšlikums aktualizē, vienkāršo un precizē esošo pārtikas produktu marķēšanas sistēmu. Jo īpaši:

- pārskata dažādus horizontālos marķējuma noteikumus. Šāda tekstu (direktīvas) apvienošana vienā tiesību aktā (regulā) palielinās sinerģiju un uzlabos Kopienas noteikumu skaidrību un saskaņotību. Tā ir spēcīga vienkāršošanas metode, kurai jānodrošina uzņēmējiem un īstenošanas iestādēm skaidrāks un modernāks tiesiskais regulējums;

- nodrošina horizontālo un vertikālo noteikumu saskaņotību;

- saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punktu obligāti sniedzamās informācijas racionalizācija (atjaunināšana, paskaidrošana);

- elastīga apgrieztā mehānisma (ar valsts shēmām) izstrāde, kas ļautu nozarē ieviest jauninājumus un piemērot marķēšanas noteikumus dažādiem un pastāvīgi mainīgiem tirgus apstākļiem un patērētāju prasībām.

Turklāt priekšlikums paredz skaidrus principus, lai novilktu skaidrāku robežu starp obligātu un brīvprātīgi sniegtu informāciju. Galvenās izmaiņas attiecībā uz galvenajiem marķēšanas jautājumiem ir:

- atbildības precizēšana saistībā ar pārtikas produktu marķējumu attiecībā uz dažādiem visā pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem;

- uzlabot uz marķējuma sniegtās informācijas salasāmību, ieviests obligātās informācijas minimālais burtu lielums;

- prasības ieviešana, ka informācijai par alergēnam sastāvdaļām jābūt pieejamai nefasētiem pārtikas produktiem, kurus pārdod mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

- Ņemot vērā vīna, stipro alkoholisko dzērienu un alus īpatnības, priekšlikumā noteikts, ka Komisijai jāziņo par spēkā esošo noteikumu piemērošanu sastāvdaļu uzskaites un šo produktu obligātās uzturvērtības marķējuma jomā, pieļaujot iespēju pieņemt īpašus pasākumus.

- Attiecībā uz pārtikas produktu izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu likumdošanā saglabājas tās pašas pamatprasības. Tādēļ šāds marķējums ir brīvprātīgs, taču ja šādas informācijas nesniegšana var maldināt patērētāju, marķējums ir obligāts. Pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas informācijas obligāta vai brīvprātīgi sniegta norāde kā mārketinga instruments nedrīkst maldināt patērētāju un tai jābalstās un saskaņotiem kritērijiem. Izcelsmes valsts jānosaka saskaņā ar nepreferenciālās izcelsmes noteikumiem atbilstīgi Kopienas Muitas kodeksam. Izcelsmes vieta ir jebkura vieta, kas nav Kopienas Muitas kodeksā noteiktā izcelsmes valsts. Izcelsmes vietas noteikšanas noteikumus pieņem ar komitoloģijas procedūru. Turklāt ieviesti izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas deklarācijas kritēriji produktiem ar daudzām sastāvdaļām, kā arī izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas deklarācijas kritēriji gaļai, izņemot liellopu gaļu. Šie kritēriji tāpat piemērojami „EK” marķējuma brīvprātīgai deklarācijai;

- Priekšlikumā precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var pieņemt valsts noteikumus par izcelsmes marķējumu.

Uzturvērtības marķējuma noteikumi ir pārstrādāti, izmantojot horizontālos pārtikas produktu marķēšanas noteikumus. Priekšlikums paredz, ka uzturvērtības marķējumam obligāti jābūt pārtikas produkta etiķetes galvenajā redzamības laukā. Atļauj paraugprakses izstrādi informācijas par uzturvērtību norādēs, tostarp alternatīvas uzturvērtības informācijas norādes attiecībā uz ikdienā nepieciešamajām uzturvielām vai grafiskās norādes.

Priekšlikuma par uzturvērtības marķējumu jaunie aspekti ir šādi.

- Galvenajā redzamības laukā (iepakojuma priekšpusē) obligāti jānorāda enerģētiskā vērtība, tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu ar īpašu atsauci uz cukuru un sāls daudzums uz 100 g vai 100 ml, vai uz porciju, bet minētā saraksta uzturvielas var sniegt brīvprātīgi. Izvēloties obligātos elementus, jāņem vērā: pētījums liecina, ka pārmērīgas informācijas rezultātā patērētājs var apjukt; zinātnisks ieteikums par svarīgākajām uzturvielām, kas saistītas ar aptaukošanos un nelipīgām slimībām; izvairoties no pārmērīgas slodzes uz pārtikas aprites uzņēmumiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

- Alkoholisko dzērienu gadījumā īpašas atkāpes paredzētas attiecībā uz vīnu, stipriem alkoholiskiem dzērieniem un alu, un Komisija par to sagatavos ziņojumu;

- Obligātie elementi jānorāda attiecībā uz noteiktajām devām, taču citus norāžu veidus var izstrādāt ar brīvprātīgām valsts shēmām.

Lai risinātu pakāpeniski pieņemto tiesību aktu radītās problēmas, ar jauno priekšlikumu groza, pārstrādā un aizstāj jau spēkā esošos noteikumus, kas ietverti līdzšinējos horizontālajos pārtikas produktu marķēšanas tiesību aktos, kā rezultātā atceļ šādus tiesību aktus:

Direktīvas 2000/13/EK, 90/496/EEK, 87/250/EEK, 94/54/EK, 1999/10/EK, 2002/67/EK, 2004/77/EK un Regulu (EK) Nr. 608/2004.

( Juridiskais pamats

95. pants

( Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro tad, ja priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Pārtikas produktu marķējums aizsargā patērētājus un dod viņiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Tiek uzskatīts, ka pasākumi ES līmenī būtu sekmīgāki nekā dalībvalstu atsevišķās darbības, jo:

(i) saskaņota pieeja var vienkāršot administratīvo slogu, kas gulstas uz pārtikas nozares dalībniekiem, kuri darbojas starptautiski vai Kopienas teritorijā,

(ii) vienota rīcība nodrošina, ka Kopienas teritorijā tiek ievēroti minimālie standarti, kas samazina ES pilsoņu nevienlīdzību. Atšķirīgās marķēšanas prasības varētu vājināt pašreizējās vienotā tirgus iespējas pārtikas aprites jomā, visvairāk ietekmējot tirdzniecību, ņemot vērā Kopienas iekšējās tirdzniecības lielo apjomu, kas 2003. gadā bija vairāk nekā 75 % no visa tirdzniecības apjoma, sasniedzot 120 miljardu euro apgrozījumu. Vienā no pārtikas nozares pētījumiem norādīts, ka 65 % uzņēmumu savu produkciju eksportēja uz citu dalībvalsti un ka 60 % šā pētījuma respondentu atbalstīja galveno pārtikas produktu marķēšanas noteikumu saskaņošanu ar Eiropas tiesību aktiem.

Kopienas rīcības pamatojums ir radīt apstākļus pārtikas produktu marķēšanai ES teritorijā, jo dalībvalstis atsevišķi nevar pienācīgi nodrošināt, lai kopējais iekšējais tirgus netraucēti darbotos. Attiecībā uz piemērojamās regulas sīki izstrādātajiem noteikumiem pārvaldības modelis valsts shēmu izstrādei piedāvās lielāku līdzdalību un elastību tās veidošanā un ieviešanā.

Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas mēroga pasākumiem šādu iemeslu dēļ.

Pieredze liecina, ka dalībvalstis nespēj pienācīgi izveidot saskaņotu kopējo tirgu un ka ES līmenī informāciju patērētājiem var sniegt sekmīgāk un efektīvāk. Jaunais priekšlikums paredz arī iespēju piemērot saudzīgāku intervences mehānismu valstu un ES līmenī.

Kopienas kompetence tiek izmantota, pilnībā ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, atzīstot, ka attiecībā uz atsevišķiem aspektiem absolūta marķējumu vienveidība visā ES noteikti nav vienīgais un vēlamais veids, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Tā, gluži pretēji, mazinātu piemērojamo noteikumu spēju ātri pielāgoties mainīgajām prasībām un apstākļiem.

Saskaņošana attiecas uz fasētiem pārtikas produktiem, kas, iespējams, būtu Kopienas iekšējās tirdzniecības sastāvdaļa. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, ja produkti netiek tirgoti Kopienas teritorijā, piemēram, attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem un pārtikas produktiem, ko piedāvā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.

Priekšlikums tādējādi atbilst subsidiaritātes principam.

( Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Priekšlikums saskaņo horizontālo noteikumu par pārtikas produktu marķējumu tiesisko regulējumu un tādējādi veicina patērētāju aizsardzību, nodrošinot, ka patērētāji saņem atbilstīgu informāciju, kas dod viņiem iespēju veikt apzinātu, drošu, veselīgu un ilgtspējīgu izvēli. Ierosinātie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu mērķi nodrošināt patērētāju spēju veikt apzinātu izvēli un iekšējā tirgus raitu darbību. Vienlaikus tie neuzliek pārmērīgu un nepamatotu slogu.

Ja noteikumi netiktu saskaņoti, palielinātos valstu tiesību aktu skaits, kas palielinātu slogu nozarei un neskaidrību — patērētājiem. Finanšu slogs ir samazināts līdz minimumam, jo lielākā daļa noteikumu pašreiz ir spēkā esoši, bet jaunu prasību ieviešanu pietiekami ilgā laikā ir atļauts saskaņot ar ražotāju kārtējo marķējuma maiņu.

( Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātie juridiskie instrumenti: regula, kopregulējums.

Citi instrumenti nebūtu atbilstīgi turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Esošie noteikumi kopumā ir normatīvi un dalībvalstīm neļauj būt elastīgām attiecībā uz to piemērošanu. Direktīva veicinātu nekonsekventas pieejas praktizēšanu Kopienā, kas radītu neskaidrību gan patērētājiem, gan nozarei. Regula nozarē nodrošina konsekventu pieeju un samazina administratīvo slogu, jo nozares pārstāvjiem nav jāiepazīstas ar katras dalībvalsts atsevišķajiem noteikumiem. Vispārējas norādes, pašregulējums vai brīvi izvēlēta pieeja nozīmētu nekonsekvenci un, iespējams, samazinātu patērētājiem sniegtās informācijas daudzumu, ko nedrīkst pieļaut. Tomēr dažiem tiesību aktu aspektiem par piemērotāku tiek uzskatīta elastīgāka pieeja, un šiem aspektiem priekšlikuma projektā tiek izstrādāta alternatīva pārvaldības forma, kuras pamatā ir saudzīgāki tiesību akti un brīvprātīga apņemšanās.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Nav.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

( Modelēšana, izmēģinājuma posms un pārejas periods

Priekšlikumam paredzēts pārejas posms.

( Vienkāršošana

Ar šo priekšlikumu paredzēts vienkāršot tiesību aktus.

Regulas kā juridiskā instrumenta izvēle atbilst vienkāršošanas mērķim, jo tā garantē, ka visām iesaistītajām personām vienlaicīgi jāievēro vienādi noteikumi.

Direktīvas 2000/13/EK un Direktīvas 90/496/EEK par uzturvērtības marķējumu apvienošana vienā instrumentā vienkāršo tiesisko regulējumu. Turklāt priekšlikums vienkāršo Direktīvas 2003/13/EK struktūru, pārstrādājot un aizvietojot noteikumus, kas jau ietverti esošajos horizontālajos pārtikas produktu marķēšanas tiesību aktos. Risinot konkrētus politiskus jautājumus, priekšlikums būtiski veicinās vienkāršošanu vieglākas ievērošanas ziņā un attiecībā uz lielāku skaidrību iesaistītajām personām.

Priekšlikums ir ietverts Komisijas pastāvīgajā programmā acquis communautaire atjaunināšanai un vienkāršošanai un Komisijas darba un likumdošanas programmā ar atsauces numuru 2006/SANCO/001.

( Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Ja priekšlikumu pieņems, būs jāatceļ spēkā esošie tiesību akti.

( Teksta pārstrādāšana

Priekšlikumā ir iekļauta teksts pārstrādāšana.

( Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts ir saistīts ar EEZ aktuālu jautājumu, un tāpēc tas jāpiemēro visā Eiropas Ekonomikas zonā.

( Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtikas produktiem nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, nosakot tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju vispārējos principus un prasības (II un III nodaļa).

Priekšlikuma IV nodaļa (obligātā informācija) vienkāršo esošos tiesību aktus, tajā pašā laikā saglabājot galvenās obligātās marķējuma ziņas. Iekļaujot definīcijas un sīki izstrādātos vai īpašos noteikumus pielikumos, priekšlikums ir vieglāk saprotams un grozāms.

Priekšlikumā precizēti noteikumi attiecībā uz izcelsmes vietas norādīšanu marķējumā.

Priekšlikuma IV nodaļas 3. iedaļa nosaka obligāto informāciju par uzturvērtību attiecībā uz enerģētisko vērtību un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu ar īpašu atsauci uz cukuru un sāls daudzumu, un paredz to norādīt marķējuma galvenajā redzamības laukā.

Priekšlikuma VII nodaļā ir izveidota pārtikas produktu informācijas pārvaldības sistēma, lai dalībvalstu līmenī veicinātu mijiedarbīgu un ilgtspējīgu informācijas apmaiņas procesu izveidi, kas ļautu izstrādāt nesaistošas valsts shēmas, ņemot vērā paraugpraksi. Informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par darbībām ar mērķi izstrādāt valsts shēmas Kopienas līmenī veicina un organizē Komisija.

200/0028 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[3],

tā kā:

(1) Līguma 153. pants paredz, ka Kopienai jāveicina augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšana, veicot 95. pantā noteiktos pasākumus.

(2) Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ievērojami ietekmē gan iedzīvotāju veselību un labklājību, gan viņu sociālās un ekonomiskās intereses.

(3) Nolūkā sasniegt augstu patērētāju veselības aizsardzības līmeni un garantēt viņu tiesības uz informāciju jānodrošina patērētāju pienācīga informētība par uzturā lietotajiem pārtikas produktiem. Patērētāju izvēli inter alia var ietekmēt veselības, ekonomiski, vides, sociāli un ētiski apsvērumi.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu[4], nosaka, ka pārtikas aprites tiesību aktu mērķis ir nodrošināt patērētājiem pamatu apzinātas izvēles veikšanai attiecībā uz pārtiku, ko viņi lieto uzturā, un nepieļaut praksi, kas var maldināt patērētāju.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem[5], ietver noteiktus aspektus attiecībā uz informācijas sniegšanu patērētājiem, lai nepieļautu maldinošu praksi vai informācijas noklusēšanu. Negodīgas komercprakses vispārīgie principi jāpapildina ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

(6) Kopienas pārtikas produktu marķēšanas noteikumi, kas attiecas uz visiem pārtikas produktiem, ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu[6]. Lielākā daļa minētās direktīvas noteikumu izstrādāti 1978. gadā, tāpēc tie ir jāatjaunina.

(7) Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīva 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu[7] ietver noteikumus attiecībā uz informācijas par uzturvērtību saturu un noformējumu uz fasētu produktu iepakojuma. Šīs informācijas iekļaušana ir brīvprātīga, ja vien attiecībā uz pārtikas produktu nav norādes par tā uzturvērtību. Lielākā daļa minētās direktīvas noteikumu izstrādāti 1990. gadā, tāpēc tie ir jāatjaunina.

(8) Galvenās marķēšanas prasības papildina vairāki noteikumi, ko piemēro visiem pārtikas produktiem īpašos apstākļos vai noteiktām pārtikas produktu kategorijām. Turklāt ir vairāki īpaši noteikumi, ko piemēro īpašiem pārtikas produktiem.

(9) Lai gan līdzšinējo marķēšanas tiesību aktu sākotnējie mērķi un pamatelementi ir joprojām spēkā esoši, tie jāvienkāršo, lai tie būtu atbilstīgāki un skaidrāki ieinteresētajām personām, un jāatjaunina, lai pārtikas produktu informācijas jomā ņemtu vērā jaunākās attīstības tendences.

(10) Sabiedrība interesējas par uztura un veselības saistību un par piemērota uztura izvēli individuālām vajadzībām. Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos[8], ir uzsvērts, ka uzturvērtības marķējums ir svarīgs instruments, lai informētu patērētājus par pārtikas produktu sastāvu un palīdzētu viņiem veikt apzinātu izvēli. ES Patērētāju politikas stratēģijā 2007.-2013. gadam uzsvērts, ka efektīvai konkurencei un patērētāju labklājībai ļoti nozīmīga ir patērētāju apzinātas izvēles iespēja. Uztura pamatprincipu zināšana un piemērotas pārtikas produktu informācijas pieejamība ievērojami palīdzētu patērētājiem izdarīt šādu apzinātu izvēli.

(11) Lai veicinātu tiesisko noteiktību un nodrošinātu racionālu un konsekventu tiesību aktu piemērošanu, Direktīvas 90/496/EEK un 2000/13/EK jāatceļ un jāaizstāj ar vienu regulu, kas nodrošina noteiktību gan patērētājiem, gan nozarei un atvieglo administratīvo slogu.

(12) Skaidrības labad jāatceļ un šajā regulā jāiekļauj citi horizontālie tiesību akti, proti, Komisijas 1987. gada 15. aprīļa Direktīva 87/250/EEK par spirta tilpumkoncentrācijas norādi, marķējot alkoholiskos dzērienus pārdošanai galapatērētājam[9], Komisijas 1994. gada 18. novembra Direktīva 94/54/EK par tādu norāžu obligātu iekļaušanu dažu pārtikas produktu marķējumā, kas nav paredzētas Padomes Direktīvā 79/112/EEK[10], Komisijas 1999. gada 8. marta Direktīva 1999/10/EK, ar ko paredz atkāpes no Padomes Direktīvas 79/112/EEK 7. panta noteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu[11], Komisijas 2002. gada 18. jūlija Direktīva 2002/67/EK par hinīnu saturošo un kofeīnu saturošo pārtikas produktu marķēšanu[12], Komisijas 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 608/2004 par tādas pārtikas un pārtikas sastāvdaļu marķēšanu, kam pievienoti fitosterīni, fitosterīnu esteri, fitostanoli un/vai fitostanolu esteri[13], un Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/77/EK, ar ko groza Direktīvu 94/54/EK attiecībā uz glicirizīnskābi un tās amonija sāli saturošu pārtikas produktu marķēšanu[14].

(13) Jānosaka vienotas definīcijas, principi, prasības un procedūras, lai radītu skaidru ietvaru un kopēju pamatu Kopienas un valstu pasākumiem, ko piemēro pārtikas produktu informācijai.

(14) Lai nodrošinātu visaptverošu un evolucionāru pieeju pārtikas produktu informācijai, ko patērētājiem sniedz attiecībā uz uzturā lietoto pārtiku, jānosaka plašs formulējums attiecībā uz tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju, kas ietver vispārējus un īpašus noteikumus, un arī plašs formulējums attiecībā uz pārtikas produktu informāciju, kas nosaka informācijas sniegšanu citā veidā, izņemot marķējumu.

(15) Kopienas noteikumi jāpiemēro vienīgi uzņēmumiem, kuru koncepcijā iekļauta noteikta darbības nepārtrauktība un noteikts organizācijas līmenis. Šī regula neattiecas uz tādām darbībām kā privātpersonu neregulāra darbība ar pārtikas produktiem, to servēšana un pārdošana labdarības pasākumos, vietējas nozīmes gadatirgos un sanāksmēs.

(16) Tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju jābūt pietiekami elastīgiem, lai tos varētu atjaunināt atbilstīgi jaunām patērētāju informācijas prasībām, un jānodrošina līdzsvars starp iekšējā tirgus aizsardzību un atšķirībām dalībvalstu patērētāju uztverē.

(17) Galvenajam apsvērumam, prasot obligātu pārtikas produktu informāciju, jābūt iespējai ļaut patērētājiem atpazīt un atbilstīgi lietot pārtikas produktu un izdarīt izvēli, kas atbilst viņu individuālajām uztura vajadzībām.

(18) Lai nodrošinātu, ka tiesību akti par pārtikas produktu informāciju ir piemērojami patērētāju mainīgajām vajadzībām pēc informācijas, apsverot vajadzību prasīt obligātu pārtikas produktu informāciju, jāņem arī vērā lielākās daļas patērētāju plaši izrādītā interese saņemt noteiktu informāciju.

(19) Jaunas obligātas prasības attiecībā uz pārtikas produktu informāciju jānosaka tikai tad un tikai tajos gadījumos, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar subsidiaritātes, proporcionalitātes un ilgtspējīguma principu.

(20) Noteikumos par pārtikas produktu informāciju jāaizliedz tādas informācijas sniegšana, kas var maldināt patērētāju vai piedēvēt pārtikas produktiem ārstnieciskas īpašības. Lai noteikumi būtu efektīvi, šim aizliegumam jāattiecas arī uz pārtikas produktu reklamēšanu un noformējumu.

(21) Lai nepieļautu, ka noteikumi par pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku atbildību attiecībā uz pārtikas produktu informāciju ir sadrumstaloti, jāprecizē pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku atbildība šajā jomā.

(22) Jāizveido saraksts ar visu obligāto informāciju, kas jāsniedz faktiski par visiem pārtikas produktiem, kuri paredzēti galapatērētājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Sarakstā jāiekļauj informācija, ko jau paredz esošie tiesību akti, ņemot vērā, ka to parasti uzskata par vērtīgu acquis patērētāju informācijai.

(23) Lai ņemtu vērā izmaiņas un attīstību pārtikas produktu informācijas jomā, jāpieņem noteikumi, ar kuriem Komisiju pilnvaro veikt grozījumus obligātās informācijas sarakstā, to papildinot vai izslēdzot no tā ziņas un nodrošinot noteiktu ziņu pieejamību ar citu līdzekļu starpniecību. Apspriedēm ar ieinteresētajām personām būtu jāveicina laicīgu un precīzu izmaiņu veikšana pārtikas produktu informācijas prasībās.

(24) Atsevišķas sastāvdaļas vai citas vielas, kas tiek izmantotas pārtikas produktu ražošanā un saglabājas to saturā, patērētājiem izraisa alerģiju vai nepanesamību, un daži no alerģijas vai nepanesamības veidiem rada apdraudējumu šo personu veselībai. Tāpēc ir svarīgi norādīt informāciju par pārtikas piedevu, pārstrādes palīglīdzekļu un citu vielu ar alergēnisku ietekmi klātbūtni, lai patērētāji, kuriem pārtikas produktu alerģija vai nepanesamība sagādā problēmas, varētu veikt apzinātu un drošu izvēli.

(25) Pārtikas produktu marķējumam jābūt skaidram un saprotamam, lai palīdzētu patērētājiem, kas vēlas veikt labāku apzinātu izvēli attiecībā uz pārtikas produktiem un uzturu. Pētījumi liecina, ka salasāmība ir svarīgs faktors, lai iedzīvotāji varētu ņemt vērā informācijas norādes, un ka sīkā druka ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc patērētāji nav apmierināti ar pārtikas produktu marķējumu.

(26) Lai nodrošinātu pārtikas produktu informācijas sniegšanu, jāņem vērā visi patērētājiem pieejamie pārtikas produktu piegādes veidi, ieskaitot pārtikas produktu pārdošanu, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Lai gan ir skaidrs, ka jebkuram pārtikas produktam, kas tiek piegādāts, izmantojot tālpārdošanu, jāatbilst tām pašām prasībām, kas attiecas uz veikalā pārdotajiem pārtikas produktiem, jāprecizē, ka šādos gadījumos attiecīgajai obligātajai informācijai jābūt pieejamai arī pirms pirkuma veikšanas.

(27) Lai patērētājiem nodrošinātu pārtikas produktu informāciju, kas nepieciešama apzinātas izvēles veikšanai, jāsniedz informācija arī par jauktu alkoholisko dzērienu sastāvdaļām.

(28) Patērētājiem ir arī jāsniedz informācija par citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Īpaši Kopienas noteikumi jau pastāv attiecībā uz vīnu marķējumu. Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju[15] noteikts visaptverošs tehnisko standartu kopums, kas pilnībā ietver vīndarības praksi, ražošanas metodes un noformējuma līdzekļus, kā arī vīnu marķējumu, tādējādi nodrošinot, ka ir ietverti visi aprites posmi un ka patērētāji tiek aizsargāti un pienācīgi informēti. Jo īpaši šis tiesību akts precīzi un pilnīgi apraksta vielas, kuras varētu izmantot ražošanas procesā, kā arī to izmantošanas nosacījumus, to iekļaujot vīndarības prakses un apstrādes pozitīvajā sarakstā; prakse, kas nav ietverta šajā sarakstā ir aizliegta. Tādēļ šajā posmā ir atbilstīgi uz vīnu neattiecināt prasību uzskaitīt sastāvdaļas un sniegt paziņojumu par uzturvērtību. Attiecībā uz alu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas definēti 2. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. … par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.1576/89[16], un lai nodrošinātu konsekventu pieeju un atbilsmi attiecībā uz vīnu pieņemtajiem noteikumiem, jāpiemēro tāda paša veida atkāpes. Komisija piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā sagatavo ziņojumu un vajadzības gadījumā piedāvā īpašas prasības saistībā ar šo regulu.

(29) Norāde par pārtikas produktu izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu jāsniedz katru reizi, kad tā nenorādīšana var maldināt patērētājus attiecībā uz šā pārtikas produkta patieso izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Pārējos gadījumos par izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādes sniegšanu jālemj pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Katrā gadījumā izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi jāsniedz tādējādi, lai tā nemaldina patērētāju, un pamatojoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem, kas nozarei nodrošina vienotus darbības noteikumus un uzlabo patērētāju izpratni par informāciju saistībā ar pārtikas produktu izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Šos kritērijus nepiemēro attiecībā uz norādēm, kas saistītas ar pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka nosaukumu un adresi.

(30) Atsevišķos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki vēlas norādīt, ka pārtikas produkta izcelsme ir Eiropas Kopienā, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei un Eiropas Savienības ražošanas standartiem. Arī šādām norādēm jāatbilst saskaņotajiem kritērijiem.

(31) Eiropas Kopienas nepreferenciālie tiesību akti par izcelsmi definēti Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[17] un tās īstenošanas noteikumos Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[18]. Pārtikas produktu izcelsmes valsts noteikšana pamatojas uz šiem noteikumiem, kurus tirdzniecības dalībnieki un pārvaldes labi pazīst, un tas atvieglos īstenošanu.

(32) Paziņojums par pārtikas produkta uzturvērtību ietver informāciju par pārtikas produktu enerģētisko vērtību un uzturvielu saturu. Obligātās informācijas par uzturvērtību norādīšanai jāveicina darbība sabiedrības izglītošanas par uzturu jomā un jāpalīdz patērētājiem veikt apzinātu pārtikas produkta izvēli.

(33) Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, uzsvērtas atsevišķas uzturvielas, kas ir svarīgas sabiedrības veselībai. Tāpēc ir būtiski obligātās informācijas par uzturvērtību norādē ietvert šos elementus.

(34) Patērētāji parasti neapzinās, kāda ir iespējamā ar alkoholiskajiem dzērieniem uzņemtā enerģētiskā vērtība. Tāpēc ir atbilstoši nodrošināt, ka tiek sniegta informācija par uzturvielu saturu, un jo īpaši jauktos alkoholiskos dzērienos.

(35) Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu saskaņotību un konsekvenci, brīvprātīgai uzturvērtības un veselīguma norādei uz pārtikas produktu marķējuma jābūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem[19].

(36) Lai lieki neapgrūtinātu nozari, atsevišķas tādu pārtikas produktu kategorijas, kas nav fasēti vai kuriem informācija par uzturvērtību nav izšķirošais faktors patērētāju izvēlē, jāatbrīvo no prasības obligāti iekļaut uzturvērtības norādi, ja vien šādas informācijas sniegšanu neparedz ar citiem Kopienas tiesību aktiem.

(37) Ņemot vērā esošo zināšanu līmeni par uzturu, sniegtajai informācijai jābūt vienkāršai un viegli saprotamai, lai tiktu ņemtas vērā vidusmēra patērētāju vajadzības un nodrošinātu informatīvo funkciju. Pētījumi liecina, ka, pēc patērētāju domām, informācija iepakojuma galvenajā redzamības laukā vai ,,iepakojuma priekšpusē” ir noderīga, pieņemot lēmumu par pirkumu. Tādēļ, lai patērētāji, pērkot pārtikas produktus, bez piepūles varētu saskatīt būtisko informāciju par uzturvērtību, šādai informācijai jābūt marķējuma galvenajā redzamības laukā.

(38) Dažas dalībvalstis un pārtikas nozares organizācijas, kas lieto jaunākos sasniegumus paziņojumu par uzturvērtību izteiksmē, kas nav uz 100 g/100 ml/porciju, apgalvo, ka patērētājiem patīk šādas shēmas, jo tās palīdz ātri pieņemt apzinātus lēmumus. Tomēr nav pierādījumu par visu Kopienas teritoriju attiecībā uz to, kā vidusmēra patērētājs saprot un lieto citādas informācijas izteikšanas sistēmas. Tāpēc jāļauj izstrādāt dažādas shēmas un veikt pētījumus par to, kā patērētāji dažādās dalībvalstīs uztver informāciju, lai vajadzības gadījumā varētu ieviest piemērotas, saskaņotas sistēmas.

(39) Jāapsver iespēja paziņojumu par uzturvielu daudzumu un salīdzinošos rādītājus norādīt galvenajā redzamības laukā viegli atpazīstamā formā, lai dotu patērētājiem iespēju pilnībā novērtēt pārtikas produkta uzturīpašības kā paziņojuma par uzturvērtību sastāvdaļu, nevis kā atsevišķu norāžu grupu.

(40) Pieredze liecina, ka daudzos gadījumos brīvprātīgi sniegta pārtikas produktu informācija traucē obligātās pārtikas produkta informācijas skaidrībai. Tāpēc jānosaka kritēriji, lai palīdzētu pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un izpildiestādēm līdzsvarot obligātās un brīvprātīgās pārtikas produktu informācijas sniegšanu.

(41) Atkarībā no vietējiem praktiskiem nosacījumiem un apstākļiem dalībvalstīm jābūt tiesīgām pieņemt noteikumus saistībā ar informācijas prasībām attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem. Lai gan šādos gadījumos patērētājiem būtu ierobežotas iespējas pieprasīt citu informāciju, informācija par iespējamiem alergēniem ir uzskatāma par ļoti būtisku. Pierādījumi liecina, ka lielāko daļu pārtikas produktu alerģijas gadījumu izraisījuši nefasēti pārtikas produkti. Tāpēc patērētājiem vienmēr jāsniedz šāda informācija.

(42) Dalībvalstis nedrīkst pieņemt noteikumus, kas nav noteikti šajā regulā un jomā, ko tā saskaņo, ja vien regula īpaši neparedz šādus gadījumus.

(43) Noteikumiem par pārtikas produktu informāciju jābūt piemērojamiem ātri mainīgajai sociālajai, ekonomiskajai un tehnoloģiskajai videi.

(44) Attiecībā uz noteiktiem pārtikas produktu informācijas aspektiem, kas dod iespēju attīstīt novatorisku un mūsdienīgu komercpraksi, jāveic pietiekami daudz eksperimentu un patērētāju pētījumu un jāuzrāda ticami pierādījumi par labākajām sistēmām. Tāpēc šādos gadījumos Kopienas tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju jāaprobežojas ar tādu obligāto būtisko prasību noteikšanu, kas nosaka patērētāju aizsardzības un informācijas līmeni, un jāpieļauj elastība šo prasību piemērošanā atbilstīgi iekšējā tirgus noteikumiem.

(45) Lai nodrošinātu, ka laika gaitā un ņemot vērā paraugpraksi tiek izstrādātas un pieņemtas arvien precīzākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu informāciju, Kopienas un valstu līmenī jābūt elastīgiem mehānismiem, kuru pamatā ir atvērta un caurskatāma sabiedriskā apspriešana un ilgtspējīga plaša ieinteresēto personu loka mijiedarbība. Šāda mehānisma rezultātā, pamatojoties uz padziļinātu patērētāju pētījumu un plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, var veidoties nesaistošas valsts shēmas. Jābūt mehānismiem, piemēram identifikācijas numuram vai simbolam, kas patērētājam ļauj atpazīt pārtikas produktus, kas marķēti atbilstoši valsts shēmai.

(46) Lai nodrošinātu dažādās dalībvalstīs sasniegto rezultātu saskaņotību, jāveicina pastāvīga savstarpēja paraugprakses un pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm un ar Komisiju un jāveicina ieinteresēto personu dalība šādā apmaiņā.

(47) Dalībvalstīm jāveic oficiālas pārbaudes, lai īstenotu atbilstību šai regulai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

(48) Atsauces uz Direktīvu 90/496/EEK Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1924/2006 un Regulā (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai[20] jāatjaunina, lai ņemtu vērā šo regulu. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006.

(49) Lai ieinteresētajām personām, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem dotu iespēju uz saviem produktiem sniegt informāciju par uzturvērtību, pakāpeniski jāievieš pasākumi par obligātu uzturvērtības norādīšanu, piemērojot pagarinātu pārejas periodu un mikrouzņēmumiem paredzot papildu pārejas periodu.

(50) Tā kā dalībvalstis pietiekamā apmērā nevar sasniegt īstenojamo darbību mērķus, bet tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt attiecīgus pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(51) Lai vienkāršotu un paātrinātu procedūru, Komisijai jāuztic pienākums pieņemt tehniska rakstura īstenošanas pasākumus.

(52) Šīs regulas īstenošanas pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[21].

(53) Komisija jāpilnvaro grozīt un atjaunināt šīs regulas pielikumus. Ņemot vērā, ka šiem pasākumiem ir vispārīgs saturs un tie ir izstrādāti, lai grozītu šīs regulas nebūtiskus noteikumus, to attiecīgi papildinot, tos pieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(54) Steidzamības dēļ šīs regulas II un III pielikuma grozījumu pieņemšanai jāpiemēro steidzamības procedūra, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtikas produktu informāciju nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ņemot vērā patērētāju uztveres atšķirības un viņu vajadzības pēc informācijas, vienlaicīgi nodrošinot raitu iekšējā tirgus darbību.

2. Šī regula nosaka vispārīgos principus, prasības un atbildības, kas reglamentē pārtikas produktu informāciju un jo īpaši pārtikas produktu marķēšanu. Tā nosaka līdzekļus, kas garantē patērētāju tiesības uz informāciju, un procedūras pārtikas produktu informācijas sniegšanai, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pietiekamu elastību, lai reaģētu uz turpmākajām izmaiņām un nepieciešamību pēc jaunas informācijas.

3. Šo regulu piemēro visos pārtikas aprites posmos, kur uzņēmējdarbība pārtikas nozarē ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

To piemēro attiecībā uz visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatērētājam, ieskaitot pārtikas produktus, kurus piegādā un kuri paredzēti piegādei sabiedriskās ēdināšanas iestādēm.

4. Šo regulu piemēro, neskarot marķēšanas prasības, kas noteiktas atsevišķos Kopienas tiesību aktos, kurus piemēro specifiskiem pārtikas produktiem.

2. pants Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) terminu ,,pārtika”, ,,pārtikas aprites tiesību akti”, ,,pārtikas uzņēmums”, ,,pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks”, ,,mazumtirdzniecība”, ,,laišana tirgū” un ,,galapatērētājs” definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā un 3. panta 1., 2., 3., 7., 8. un 18. punktā;

(b) terminu ,,pārstrāde”, ,,neapstrādāti produkti” un ,,pārstrādāti produkti” definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu[22] 2. panta 1. punkta m), n) un o) apakšpunktā;

(c) terminu ,,pārtikas piedevas” un ,,pārstrādes palīglīdzekļi” definīcijas, kas noteiktas Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā[23], 1. panta 2. punktā un 1. zemsvītras piezīmē;

(d) termina ,,aromatizētāji” definīciju, kas noteikta Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīvas 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai[24], 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(e) terminu ,,gaļa” un ,,mehāniski atdalīta gaļa” definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.1. un 1.14. punktā;

(f) terminu ,,norāde”, ,,uzturviela”, ,,cita viela”, ,,uzturvērtības norāde” un ,,veselīguma norāde” definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 1. līdz 5. apakšpunktā.

2. Piemēro arī šādas definīcijas:

(a) ,,pārtikas produkta informācija” ir informācija par pārtikas produktu un ir pieejama galapatērētājam ar marķējuma, citu pievienoto materiālu vai jebkuru līdzekļu, tostarp mūsdienu tehnoloģiju rīku vai verbālas komunikācijas, starpniecību. Termins neietver komercziņojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū[25];

(b) ,,tiesību akti par pārtikas produkta informāciju” ir Kopienas tiesību akti par pārtikas produkta informāciju un jo īpaši marķēšanu, tostarp vispārēji noteikumi, kas attiecas uz visa veida pārtikas produktiem vai noteikta veida pārtikas produktiem, un noteikumi, kas attiecas tikai uz noteikta veida pārtikas produktiem;

(c) ,,obligātā pārtikas produkta informācija” ir precīzas ziņas, kas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem jānorāda galapatērētājiem;

(d) ,,sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi” ir jebkurš uzņēmums (ieskaitot transportlīdzekļus vai stacionārus vai pārvietojamus stendus), piemēram, restorāni, ēdnīcas, skolas un slimnīcas, kuru darbība ietver ēdiena gatavošanu piegādei galapatērētājam un tā sagatavošanu lietošanai uzturā, neparedzot papildu apstrādi;

(e) ,,fasēti pārtikas produkti” ir jebkura atsevišķa vienība, kas ir gatava piegādei galapatērētājam un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un kas sastāv no pārtikas produkta un iepakojuma, kurā tas iesaiņots, pirms pārdošanas, ja šāds iepakojums pārtikas produktu aptver pilnībā vai daļēji tā, lai iepakojuma saturu nevarētu mainīt citādi, kā vien atverot vai nomainot iepakojumu;

(f) ,,sastāvdaļa” ir jebkura viela, ieskaitot pārtikas piedevas un pārtikas fermentus, un jebkuras kombinētas sastāvdaļas vienība, ko lieto pārtikas produktu ražošanas vai sagatavošanas procesā un ko, tostarp arī izmainītā veidā, satur arī gatavais pārtikas produkts; šis termins neattiecas uz piemaisījumiem;

(g) „izcelsmes vieta” ir jebkura vieta, kas norādīta kā pārtikas produkta izcelsmes vieta un kas nav „izcelsmes valsts” kā noteikts saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. līdz 26. pantu;

(h) ,kombinēta sastāvdaļa” ir sastāvdaļa, kas pati par sevi ir pārtikas produkts ar vairāk nekā vienu sastāvdaļu;

(i) ,,etiķete” ir visu veidu birkas, zīmoli, atšķirības zīmes, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz pārtikas produkta iepakojuma vai ir tam piestiprināts;

(j) ,,marķējums” ir teksti, ziņas, preču zīmes, zīmolvārdi, attēls vai simbols, kas ir saistībā ar pārtikas produktu, atrodas uz jebkura iesaiņojuma, dokumentā, uzrakstā, uz etiķetes, aptveres vai uzlīmes un ir pievienots šādam pārtikas produktam vai attiecas uz to;

(k) ,,redzamības lauks” ir visas iepakojuma virsmas, kuras ir salasāmas no viena redzespunkta, nodrošinot ātru un vieglu piekļuvi marķējuma informācijai, kas ļauj patērētājiem izlasīt šo informāciju, iepakojumu negrozot;

(l) ,,tirdzniecības nosaukums” ir pārtikas produkta nosaukums, ko nosaka attiecīgie Kopienas tiesību akti vai, ja šādu Kopienas tiesību aktu nav, nosaukums, kuru nosaka tās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti, kurā pārtikas produkts tiek pārdots galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam;

(m) ,,pieņemtais nosaukums” ir pieņemtais pārtikas produkta nosaukums, ko nav nepieciešamības sīkāk paskaidrot tās dalībvalsts patērētājiem, kurā produkts tiek pārdots;

(n) ,,aprakstošais nosaukums” ir nosaukums, kas apraksta pārtikas produktu un, ja nepieciešams tā lietošanai, ir pietiekami skaidrs, lai ļautu patērētājiem saprast produkta patieso būtību un atšķirt to no citiem produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt;

(o) „galvenā(-s) sastāvdaļa(-s)” ir pārtikas produkta būtiska un/vai raksturīga sastāvdaļa;

(p) „būtiska(-s) sastāvdaļa(-s)” ir sastāvdaļa, kuras sastāvs pārtikas produktā ir vairāk par 50 %;

(q) „raksturīga(-s) sastāvdaļa(-s)” ir pārtika produkta jebkura sastāvdaļa, kuru parasti patērētājs saista ar pārtikas produkta nosaukumu un attiecībā uz kuru vairumā gadījumu nepieciešama kvantitatīvā norāde;

(r) ,,pamatprasības” ir prasības, kas nosaka patērētāju aizsardzības līmeni un pārtikas produkta informāciju attiecīgajā lietā un kas ir ietvertas Kopienas tiesību aktos, kuri ļauj izveidot 44. pantā minētās valsts shēmas;

(s) ,,pārtikas produkta minimālais derīguma termiņš” ir datums, līdz kuram pārtikas produkts saglabā tam raksturīgās īpašības, ja tiek pienācīgi uzglabāts;

(t) ,,paraugprakse” ir standarti, shēmas, pasākumi vai jebkuras citas darbības, ko veic kompetentas iestādes un kas atbilstīgi pieredzei un pētījumiem ir visefektīvākās attiecībā uz lielāko daļu patērētāju un tiek uzskatītas par paraugu, kam jāseko.

3. Šajā regulā pārtikas produkta izcelsmes valsts attiecas uz pārtikas produktu izcelsmi, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. līdz 26. pantā.

4. Piemēro arī I pielikumā sniegtās īpašās definīcijas.

II NODAĻA

PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJAS VISPĀRĪGIE PRINCIPI

3. pants Vispārējie mērķi

1. Noteikumi par pārtikas produktu informāciju paredz nodrošināt augstu patērētāju veselības un interešu aizsardzības līmeni un būt par pamatu tam, lai galapatērētāji varētu veikt apzinātu izvēli un droši lietot uzturā pārtikas produktus, īpaši attiecībā uz veselības, ekonomiskiem, vides, sociāliem un ētiskiem apsvērumiem.

2. Tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju mērķis ir sasniegt Kopienā brīvu pārtikas apriti, kas ir likumīgi ražota un tirgota, attiecīgi ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt ražotāju likumīgās intereses, un veicināt kvalitatīvu produktu ražošanu.

3. Kad tiesību akti par pārtikas produktu informāciju noteiks jaunas prasības, pēc jauno prasību stāšanās spēkā tiks izvērtēta nepieciešamība noteikt pārejas posmu, kura laikā var tirgot pārtikas produktus ar etiķetēm, kas neatbilst jaunajām prasībām, un tādu pārtikas produktu krājumus, kuru tirdzniecība sākta pirms pārejas posma beigām, var tirgot, līdz tie ir pilnībā pārdoti.

4. pants Principi, kas reglamentē obligāto pārtikas produktu informāciju

1. Gadījumos, kad tiesību aktos par pārtikas produktu informāciju prasīta obligātā pārtikas produktu informācija, tas jo īpaši attiecas uz informāciju, kura ietverta vienā no šīm kategorijām:

(a) informācija par pārtikas produkta identitāti un sastāvu, īpašībām un citām pārtikas produkta pazīmēm;

(b) informācija par patērētāju veselības aizsardzību un drošu pārtikas produkta lietošanu. Ja īpaši tas attiecas uz informāciju par:

(i) papildu īpašībām, kas var būt kaitīgas veselībai vai noteiktām patērētāju grupām,

(ii) derīgumu, glabāšanu un drošu izmantošanu,

(iii) ietekmi uz veselību, tostarp riskiem un sekām saistībā ar kaitīgu un bīstamu pārtikas produktu patēriņu;

(c) informācija par uzturvērtības īpašībām, kas dotu iespēju patērētājiem, tostarp ar īpašām uztura prasībām, veikt apzinātu izvēli.

2. Gadījumos, kad tiek izvērtēta nepieciešamība piemērot obligāto pārtikas produktu informāciju, ņem vērā lielākās daļas patērētāju vidū plaši izplatīto vajadzību pēc noteiktas informācijas, kurai viņi piešķir lielu nozīmi, vai jebkuriem vispārēji atzītiem ieguvumiem patērētājiem, kas dod viņiem iespēju veikt apzinātu izvēli.

5. pants Apspriešanās ar iestādi

Jebkurus tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju pasākumus, kam ir varbūtēja ietekme uz sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

III NODAĻA

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJU UN PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO TIRGUS DALĪBNIEKU ATBILDĪBU

6. pants Pamatprasība

Jebkuram pārtikas produktam, kas paredzēts piegādei galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pievieno pārtikas produktu informāciju saskaņā ar šo regulu.

7. pants Godīgas informēšanas prakse

1. Pārtikas produktu informācija nekādā ziņā nedrīkst būt maldinoša, jo īpaši:

(a) attiecībā uz pārtikas produkta īpašībām un jo īpaši pamatīpašībām, identitāti, rādītājiem, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, ražošanas vai izgatavošanas veidu;

(b) piedēvējot pārtikas produktam tādu iedarbību vai īpašības, kas tam nepiemīt;

(c) liekot saprast, ka pārtikas produktam piemīt īpašas pazīmes, lai gan faktiski šādas pazīmes piemīt visiem līdzīgiem pārtikas produktiem.

2. Pārtikas produkta informācijai jābūt precīzai, skaidrai un patērētājiem viegli saprotamai.

3. Ievērojot izņēmumus Kopienas tiesību aktos, ko piemēro dabīgiem minerālūdeņiem un īpašas diētas pārtikas produktiem, sniedzot pārtikas produktu informāciju, nevienam pārtikas produktam nedrīkst piedēvēt spējas novērst, ārstēt vai izārstēt kādu cilvēka slimību vai atsaukties uz šādām spējām.

4. Šā panta 3. punktā minētie aizliegumi attiecas arī uz:

(a) reklāmu;

(b) pārtikas produktu pasniegšanas veidu, jo īpaši to formu, izskatu vai iesaiņojumu, izmantojamiem iesaiņošanas materiāliem, izvietojumu un apkārtni, kādā tie ir izstādīti.

8. pants Atbildība

1. Neskarot 3. un 4. punktu, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka tiek ievērotas uz tiem attiecināmās tiesību aktu par pārtikas produktu informāciju prasības, un pārbauda, ka šīs prasības tiek ievērotas.

2. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nedrīkst pārveidot pārtikas produktiem pievienoto informāciju, ja šādas izmaiņas var maldināt galapatērētāju vai citādi mazināt patērētāju aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz veselību.

3. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kuri pirmo reizi laiž tirgū pārtikas produktu, kas paredzēts piegādei galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, nodrošina pārtikas produktu informācijas esamību un precizitāti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pārtikas produktu informāciju.

4. Pārtikas aprite iesaistītie tirgus dalībnieki, kuri ir atbildīgi par mazumtirdzniecību vai izplatīšanu un nav saistīti ar pārtikas produktu informāciju, ievērojot nepieciešamo rūpību, savas attiecīgās darbības ietvaros nodrošina piemērojamo pārtikas produktu informācijas prasību ievērošanu, jo īpaši nepiegādājot pārtikas produktus, par kuriem viņi zina vai pieņem, ka produkti ir neatbilstīgi, ņemot vērā viņiem kā speciālistiem zināmo informāciju.

5. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka nefasētu pārtikas produktu informācija tiek nogādāta saņēmējam uzņēmumam, lai attiecīgi dotu iespēju norādīt obligāto pārtikas produktu informāciju, kas noteikta regulas 9. panta 1. punkta no a) līdz c) un f) apakšpunktā galapatērētājam.

6. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki uzņēmumos, kuri atrodas to pārziņā, nodrošina, ka regulas 9. pantā noteiktās obligātās ziņas ir redzamas uz pārtikas produkta tirdzniecībai paredzētā ārējā iepakojuma vai pārtikas produktu pavaddokumentiem, ja var garantēt, ka šie dokumenti ir pievienoti attiecīgajam pārtikas produktam vai tika atsūtīti pirms pārtikas produktu piegādes vai vienlaicīgi ar to. Šis nosacījums jāievēro šādos gadījumos:

(a) ja fasētais pārtikas produkts ir paredzēts galapatērētājam, bet tā tirdzniecība tiek sākta pirms pārdošanas galapatērētājam, un ja šajā posmā pārdošana sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam netiek veikta;

(b) ja fasētais pārtikas produkts ir paredzēts piegādei sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam turpmākai gatavošanai, pārstrādei, sadalīšanai vai sagriešanai.

Neievērojot pirmo daļu, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nodrošina, ka regulas 9. panta 1. punkta a), f) un h) apakšpunktā noteiktās ziņas tiek parādītas arī uz pārtikas produkta tirdzniecībai paredzētā ārējā iepakojuma.

IV NODAĻA

OBLIGĀTĀ PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJA

1. IEDAĻA

SATURS UN NOFORMĒJUMS

9. pants Obligāto ziņu uzskaitījums

1. Saskaņā ar regulas 10. līdz 34. pantu, ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus, norāda šādas obligātās ziņas:

(a) pārtikas produkta nosaukums;

(b) sastāvdaļu uzskaitījums;

(c) jebkura sastāvdaļa, kas minēta II pielikumā un izraisa alerģiju vai nepanesamību, un jebkura no tās atvasinātā viela;

(d) dažu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju daudzums;

(e) pārtikas produkta neto daudzums;

(f) minimālais derīguma termiņš vai ,,ieteicams līdz” datums;

(g) jebkuri īpaši glabāšanas vai lietošanas nosacījumi;

(h) Kopienā reģistrēta ražotāja vai iepakotāja, vai pārdevēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

(i) izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pārtikas produktam pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka pārtikas produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta; šādā gadījumā norādei jāatbilst 35. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem noteikumiem, kā arī noteikumiem 35. panta 5. punktā;

(j) lietošanas instrukcija, ja bez šādas pamācības būtu neiespējami pienācīgi izmantot pārtikas produktu;

(k) attiecībā uz dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti, faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos;

(l) paziņojums par uzturvērtību.

2. Panta 1. punktā minētās ziņas norāda ar vārdiem un skaitļiem, ja vien patērētājs attiecībā uz vienu vai vairākām ziņām nav informēts ar citu izteiksmes veidu, kas ieviests, īstenojot Komisijas pieņemtos pasākumus. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Komisija var grozīt 1. punktā noteikto obligāto ziņu uzskaitījumu. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

10. pants Papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām

1. Papildus 9. panta 1. punktā noteiktajam obligāto ziņu uzskaitījumam regulas III pielikums nosaka papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām.

2. Komisija var grozīt III pielikumu. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 4. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

11. pants Atkāpes no prasības uzskaitīt obligātās ziņas

Komisija attiecībā uz īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām izņēmuma gadījumos var pieļaut atkāpes no prasībām, kas noteiktas 9. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktā, ja šādu atkāpju piemērošana netraucē pienācīgi informēt galapatērētājus un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

12. pants Svars un mērvienības

Regulas 9. pants neskar konkrētākus Kopienas noteikumus par svaru un mērvienībām.

13. pants Obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamība un izvietojums

1. Visu pārtikas produktu obligātā pārtikas produktu informācija ir norādīta un viegli pieejama saskaņā ar šo regulu.

2. Attiecībā uz fasētiem pārtikas produktiem obligāto pārtikas produktu informāciju norāda uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes.

3. Komisija noteikto obligāto ziņu norādīšanai var noteikt citus veidus, izņemot uz iepakojuma vai uz etiķetes, ja tiek ievēroti šīs regulas II nodaļā noteiktie vispārīgie principi un prasības. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Attiecībā uz neasētiem pārtikas produktiem piemēro 41. pantu.

14. pants Obligāto ziņu noformējums

1. Neskarot atsevišķus Kopienas tiesību aktus, ko piemēro specifiskiem pārtikas produktiem attiecībā uz 9. panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā minētajām prasībām, uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes norādot 9. panta 1. punktā minētās obligātās ziņas, tās uzdrukā uz iepakojuma vai etiķetes, lietojot vismaz 3 mm lielus burtus, turklāt druka un fons būtiski kontrastē.

2. Regulas 9. panta 1. punkta a), e) un k) apakšpunktā minētās ziņas iekļauj vienā redzamības laukā.

3. Komisija var pieņemt sīkākus noteikumus par obligāto ziņu noformējumu un par 2. punktā minēto prasību paplašināšanu attiecībā uz papildu obligātajām ziņām īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām, kas minēti 10. un 38. pantā. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Panta 1. punktā minētais minimālais burtu izmērs nav piemērojams attiecībā uz iepakojumiem vai taru, kuru lielākā virsma ir mazāka par 10 cm2.

5. Panta 2. punktu nepiemēro šīs 17. panta 1. un 2. punktā minētajiem pārtikas produktiem.

6. Obligāto pārtikas produktu informāciju norāda skaidri redzamā vietā tā, lai tā būtu viegli pamanāma, skaidri izlasāma un attiecīgā gadījumā neizdzēšama. Tā nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēpta, neskaidra, aizsegta vai apgrūtināta ar kādu citu tekstu, attēlu vai jebkuru citu traucējošu materiālu.

15. pants Tālpārdošana

Neskarot 9. pantā noteiktās obligātās informācijas prasības attiecībā uz pārtikas produktiem, kurus piedāvā pārdošanai ar distances saziņas līdzekļu starpniecību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem[26] 2. pantā:

(a) obligātajai pārtikas produktu informācijai jābūt pieejamai pirms pirkuma veikšanas un jābūt uzrādītai tālpārdošanai klātpievienotajos dokumentos vai jābūt norādītai citos atbilstošos veidos;

(b) regulas 9. panta 1. punkta d), f), g), h) un k) apakšpunktā noteikto ziņu sniegšana ir obligāta vienīgi piegādes brīdī.

16. pants Valodas prasības

1. Neskarot 9. panta 2. punktu, obligāto pārtikas produktu informāciju norāda valodā, ko viegli saprot patērētāji dalībvalstīs, kurās pārtikas produkts tiek tirgots.

2. Dalībvalstis, kurās pārtikas produkts tiek tirgots, var savā teritorijā pieprasīt, ka šīs ziņas jānorāda vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neizslēdz ziņu norādi vairākās valodās.

17. pants Noteiktu obligāto ziņu norāžu nepiemērošana

1. Uz stikla pudelēm, kas paredzētas atkārtotai izmantošanai un kurām ir neizdzēšams marķējums, bet kam tādēļ nav etiķetes, uzlīmes vai aptveres, obligāti jānorāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e), f) un l) apakšpunktā uzskaitītās ziņas.

2. Uz pakām vai taras, kuru lielākā virsmas platība ir mazāka par 10 cm2, uz iepakojuma vai etiķetes obligāti jānorāda tikai 9. panta 1. punkta a), c), e) un f) apakšpunktā uzskaitītās ziņas. Ziņas, kas minētas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, jānodrošina citā veidā vai pēc patērētāju pieprasījuma.

3. Neskarot citus Kopienas tiesību aktus, kas paredz obligātu paziņojumu par uzturvērtību, 9. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētais paziņojums nav obligāts IV pielikumā uzskaitītajiem pārtikas produktiem.

2. IEDAĻA

SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR OBLIGĀTAJĀM ZIŅĀM

18. pants Pārtikas produkta nosaukums

1. Pārtikas produkta nosaukums ir tā tirdzniecības nosaukums. Ja tāda nav, nosaukums atbilst tā pieņemtajam nosaukumam, vai, ja tāda nav vai tas netiek lietots, jāpiemēro pārtikas produkta aprakstošais nosaukums.

2. Īpaši noteikumi par pārtikas produkta nosaukuma lietošanu un par tam pievienojamajām ziņām izklāstīti V pielikumā.

19. pants Sastāvdaļu saraksts

1. Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā jābūt norādei, kurā ir vārds ,,sastāvdaļas”. Tas ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas produktu ražošanas procesā.

2. Sastāvdaļas nosaukumu norāda, minot tās īpašo nosaukumu saskaņā ar 18. panta un V pielikuma noteikumiem.

3. Panta 1. un 2. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi noteikti VI pielikumā.

20. pants Sastāvdaļu saraksta nepiemērošana

Sastāvdaļu saraksts nav jāpievieno šādiem pārtikas produktiem:

(a) svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti;

(b) gāzētam ūdenim, ja tā aprakstā norādīts, ka tas ir gāzēts;

(c) raudzētam etiķim, kas iegūts no viena pamatprodukta, ja tam nav pievienotas citas sastāvdaļas;

(d) sieram, sviestam, raudzētam pienam un krējumam, ja tiem nav pievienotas citas sastāvdaļas, izņemot piena produktus, fermentus un siera izgatavošanai nepieciešamās mikroorganismu kultūras, vai sāls, kas nepieciešama siera ražošanā, izņemot svaigu sieru un kausētu sieru;

(e) vīnam, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā noteikts 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regulā (EK) Nr. [..] par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.1576/89. Komisija [ piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ] sagatavo ziņojumu par 19. panta piemērošanu attiecībā uz šiem pārtikas produktiem un šim ziņojumam var pievienot īpašus pasākumus, ar ko nosaka sastāvdaļu marķēšanas noteikumus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;

(f) pārtikas produktiem, kam ir viena sastāvdaļa, ja:

(i) pārtikas produkta nosaukums sakrīt ar sastāvdaļas nosaukumu vai

(ii) pārtikas produkta nosaukums ļauj skaidri identificēt sastāvdaļas veidu.

21. pants Sastāvdaļu elementi, kurus neiekļauj pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstā

Sastāvdaļu sarakstā nav jāiekļauj šādi pārtikas produkta sastāvdaļu elementi:

(a) sastāvdaļas elementi, ko uz laiku atdala ražošanas procesā un vēlāk atkal pievieno, nepārsniedzot to sākotnējo daudzumu;

(b) pārtikas produktu piedevas vai fermenti:

(i) kas atrodas attiecīgajā pārtikas produktā tikai tādēļ, ka ir vienā vai vairākās šā pārtikas produkta sastāvdaļās, ja vien tie nepilda tehnoloģiskas funkcijas galaproduktā, vai

(ii) ko izmanto kā apstrādes palīglīdzekļus;

(c) vielas, ko attiecīgā daudzumā izmanto par šķīdinātāju vai vidi uzturvielām, pārtikas piedevām vai aromatizētājiem;

(d) vielas, kas nav pārtikas produktu piedevas, bet kuras lieto tādā pašā veidā un nolūkā kā pārstrādes palīglīdzekļus, un kas ir galaproduktā, arī pārveidotā veidā;

(e) ūdens:

(i) ja to izmanto ražošanas procesā tikai kādas koncentrētas vai atūdeņotas sastāvdaļas sākotnējās formas atgūšanai, vai

(ii) kā šķidra vide, ko parasti nelieto cilvēku uzturā.

22. pants Atsevišķu tādu vielu marķējums, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību

1. Uz visām sastāvdaļām, kas uzskaitītas II pielikumā, vai vielām, kas cēlušās no minētajā pielikumā uzskaitītajām sastāvdaļām, attiecas minētajā pielikumā noteiktie izņēmumi, un uz etiķetes norāda precīzu sastāvdaļas nosaukumu.

Šī norāde nav nepieciešama, ja:

(a) pārtikas produkta nosaukumā skaidri minēta attiecīgā sastāvdaļa; vai

(b) šīs regulas II pielikumā uzskaitītā sastāvdaļa, no kuras viela cēlusies, jau iekļauta sastāvdaļu sarakstā.

2. Komisija II pielikumā iekļauto sarakstu regulāri pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina, pamatojoties uz jaunākajām zinātniskajām un tehniskajām atziņām.

Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 4. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija attiecīgi var izstrādāt tehniskas pamatnostādnes II pielikumā iekļautā saraksta interpretācijai.

23. pants Sastāvdaļu daudzuma norāde

1. Sastāvdaļas daudzumu vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko izmanto, ražojot vai izgatavojot pārtikas produktu, uzrāda, ja:

(a) attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija ir norādīta pārtikas produkta nosaukumā vai nosaukumā, ar kuru patērētājs parasti to saista; vai

(b) attiecīgo sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju marķējumā izceļ ar vārdu, zīmējumiem vai grafiskiem simboliem; vai

(c) attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu kategorija būtiski raksturo pārtikas produktu un atšķir to no citiem produktiem, ar kuriem to var sajaukt nosaukuma vai izskata dēļ.

2. Komisija var grozīt šā panta 1. punktu, pievienojot citus gadījumus. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Šā panta 1. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi, ieskaitot īpašos gadījumus, kad dažu sastāvdaļu daudzums nav jānorāda, noteikti VII pielikumā.

24. pants Neto masa

1. Fasēto pārtikas produktu neto masu norāda attiecīgi litros, centilitros, mililitros, kilogramos vai gramos:

(a) tilpuma vienībās — šķidrumiem;

(b) masas vienībās — pārējiem produktiem.

2. Komisija attiecībā uz dažiem īpašiem pārtikas produktiem var noteikt tādu neto masas norādīšanas veidu, kas atšķiras no 1. punktā noteiktā veida. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Šā panta 1. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi, ieskaitot īpašos gadījumus, kad neto masa nav jānorāda, noteikti VIII pielikumā.

25. pants Minimālais derīguma termiņš un ,,izlietot līdz” datums

1. Pārtikas produktiem, kas no mikrobioloģijas viedokļa ir īpaši ātrbojīgi un tādēļ pēc īsa brīža var radīt tiešas briesmas cilvēka veselībai, minimālo derīguma termiņu aizvieto ar ,,izlietot līdz” datumu.

2. Attiecīgo datumu norāda saskaņā ar regulas IX pielikumu.

3. Regulas IX pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā minēto minimālā derīguma termiņa norādīšanas veidu var precizēt saskaņā ar regulas 49. panta 2. punktā noteikto procedūru.

26. pants Lietošanas instrukcija

1. Lietošanas instrukcijas formulējumam jābūt tādam, lai instrukciju varētu pienācīgi izmantot.

2. Komisija var paredzēt noteikumus, kādā veidā sagatavojamas lietošanas instrukcijas atsevišķiem pārtikas produktiem. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

27. pants Alkohola satura norāde

1. Normas attiecībā uz norādēm par alkohola tilpumkoncentrāciju produktiem, kas atbilst kopējā muitas tarifa pozīcijai Nr. 22.04 un 22.05, nosaka īpašie Kopienas noteikumi, ko piemēro šiem produktiem.

2. Faktisko alkohola tilpumkoncentrāciju tiem dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, izņemot tos, kas minēti šā panta 1. punktā, norāda saskaņā ar šīs regulas X pielikumu.

3. IEDAĻA

PAZIŅOJUMS PAR UZTURVĒRTĪBU

28. pants Saistība ar citiem tiesību aktiem

1. Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz pārtikas produktiem, kam piemēro šādus tiesību aktus:

(a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem[27];

(b) Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīva 80/777/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju[28].

2. Šīs iedaļas noteikumos piemēro, neskarot Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvu 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem[29] un attiecīgās minētās direktīvas 4. panta 1. punktā minētās direktīvas.

29. pants Saturs

1. Paziņojumā par uzturvērtību ietver šādu informāciju (turpmāk ,,obligātais paziņojums par uzturvērtību”):

(a) enerģētiskā vērtība;

(b) tauku, piesātināto tauku, ogļhidrātu (ar īpašu atsauci uz cukuru) un sāls daudzums.

Šis punkts neattiecas uz vīnu, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, alu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā noteikts 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regulā (EK) Nr. [..] par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89. Komisija [ piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ] sagatavo ziņojumu par šā punkta piemērošanu attiecībā uz šiem pārtikas produktiem un šim ziņojumam var pievienot īpašus pasākumus, ar ko nosaka obligātā paziņojuma par uzturvērtību noteikumus. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Paziņojumā par uzturvērtību var arī norādīt daudzumu vienam vai vairākiem šādiem savienojumiem:

(a) trans-taukskābes;

(b) mononepiesātinātās taukskābes;

(c) polinepiesātinātās tauksābes;

(d) polioli;

(e) ciete;

(f) šķiedrvielas;

(g) proteīns;

(h) jebkuras minerālvielas vai vitamīni, kas uzskaitīti XI pielikuma A daļas 1. punktā un ir sastopami ievērojamā daudzumā, kā norādīts XI pielikuma A daļas 2. punktā.

3. Uzturvērtības norādes gadījumā ir obligāti jāuzskaita vielas, kas pieder vienai no šā panta 2. punktā minētajām uzturvielu kategorijām vai ietilpst tajā kā sastāvdaļas.

4. Komisija var grozīt šā panta 1. un 2. punktā minētos uzskaitījumus. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

30. pants Aprēķins

1. Enerģētisko vērtību aprēķina, izmantojot XII pielikumā minētos pārrēķina koeficientus.

2. Lai varētu precīzāk aprēķināt pārtikas produkta enerģētisko vērtību, Komisija var šīs regulas XI pielikuma A daļas 1. punktā minētos pārrēķina koeficientus vitamīniem un minerālvielām noteikt un iekļaut šīs regulas XII pielikumā. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Enerģētiskā vērtība un uzturvielu daudzums, kas minēts šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā, attiecas uz pārtikas produktu, ko piedāvā pārdošanā.

Šī informācija var attiekties uz pārtikas produktu pēc apstrādes, ja pievieno pietiekami sīkus apstrādes norādījumus un šī informācija attiecas uz pārtikas produktu, kas ir gatavs lietošanai uzturā.

4. Katrā atsevišķā gadījumā minētās vērtības ir vidējās vērtības, kas noteiktas pamatojoties uz:

(a) ražotāja veikto pārtikas produktu analīzi; vai

(b) attiecīgā pārtikas produkta sastāvdaļu zināmo vai atzīto vidējo vērtību lietošanu aprēķinos; vai

(c) vispārēji noteiktu un pieņemtu lielumu izmantošanu aprēķinos.

Par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz paziņojumu par enerģētisko vērtību un uzturvērtību, jo īpaši attiecībā uz norādīto vērtību precizitāti, piemēram, atšķirības starp norādītajiem un oficiālo pārbaužu laikā noteiktajiem rādītājiem, var lemt saskaņā ar šīs regulas 49. panta 2. punktā noteikto kārtību.

31. pants Izteiksmes formas

1. Enerģētisko vērtību un uzturvielu vai to sastāvdaļu attiecības, kas minētas šīs regulas 29. panta 1. un 2. punktā, norāda, izmantojot šīs regulas XIII pielikuma A daļā minētās mērvienības.

2. Šā panta 1. punktā minēto enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu norāda uz 100 g vai 100 ml, vai arī uz porciju saskaņā ar 32. panta 2. un 3. punktu.

3. Obligāto paziņojumu par uzturvērtību attiecīgi izsaka procentos no XI pielikuma B daļā noteiktajiem daudzumiem uz 100 g vai 100 ml, vai uz porciju. Paziņojums par vitamīniem un minerālvielām arī ir jāizsaka procentos no XI pielikuma A daļas 1. punktā noteiktajiem daudzumiem.

4. Paziņojumu par poliolu un/vai cietes saturu, kā arī taukskābju tipu, izņemot 29. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās piesātinātās taukskābes, norāda saskaņā ar XIII pielikuma B daļu.

32. pants Informācijas norādīšana porcijai

1. Papildus 31. panta 2. punktā minētajam paziņojumam par uzturvērtību, kas norādīts uz 100 g vai 100 ml, informāciju var norādīt porcijai, kā noteikts uz etiķetes, ja ir minēts porciju skaits iepakojumā.

2. Uzturvērtību var norādīt vienai porcijai, ja pārtikas produkts ir iesaiņots kā atsevišķa porcija.

3. Komisija nosaka uzturvērtības noteikšanas kārtību vienai porcijai attiecībā uz pārtikas produktiem iepakojumā, kurā ir vairākas pārtikas produkta porcijas, kas nav iesaiņotas kā atsevišķas porcijas. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

33. pants Uzturvērtības papildu norādīšanas veidi

1. Papildus 31. panta 2. un 3. punktā minētajiem norādīšanas veidiem uzturvērtību var norādīt citos veidos, ja ievēro šādas pamatprasības:

(a) uzturvērtību norāda tā, lai veicinātu patērētāju izpratni par pārtikas produkta lomu vai nozīmi uztura enerģētiskās vērtības un uzturvielu satura nodrošināšanā; un

(b) uzturvērtību norāda saskaņotiem noteiktiem daudzumiem vai, ja tādu nav, vispārēji pieņemtiem zinātniskiem ieteikumiem par enerģisko vai uzturvērtību; kā arī

(c) ir pierādījumi, kas liecina, ka vidusmēra patērētājs saprot uzturvērtības norādes saturu un lietošanu.

2. Šā panta 1. punktā minētie papildu norādīšanas veidi jāidentificē 44. pantā minētajās valsts shēmās.

34. pants Noformējums

1. Regulas 31. panta 2. punktā minētās ziņas, kas attiecas uz obligāto paziņojumu par uzturvērtību, norāda galvenajā redzamības laukā. Tās norāda attiecīgi vienkopus skaidri salasāmā formā šādā secībā: enerģētiskā vērtība, tauki, piesātinātie tauki, ogļhidrāti ar īpašu atsauci uz cukuru un sāls.

2. Paziņojumu par uzturvērtību attiecībā uz 29. panta 2. punktā minētajām uzturvielām norāda vienkopus un attiecīgi šīs regulas XIII pielikuma C daļā noteiktajā kārtībā.

Ja paziņojumu par uzturvērtību nenorāda galvenajā redzamības laukā, to norāda vienkopus tabulas formā, sakārtojot skaitļus citu zem cita, ja ir pietiekami daudz vietas. Ja vietas nav, informāciju sniedz lineāri.

3. Ja obligātais paziņojums par uzturvērtību sniegts kopā ar paziņojumu par uzturvielām, kas minēts 29. panta 2. punktā, norādot enerģētisko vērtību un uzturvielas, ievēro XIII pielikuma C daļā noteikto kārtību.

4. Ja kāda elementa enerģētiskā vērtība vai uzturvērtība pārtikas produktā ir neliela, šo elementu paziņojumu par uzturvērtību var aizstāt ar tekstu ,,Satur nelielu daudzumu…” paziņojuma par uzturvērtību, ja tāds ir, tiešā tuvumā.

5. Paziņojumu par uzturvērtību var norādīt grafiski vai izmantojot simbolus saskaņā ar 44. pantā minēto valsts shēmu, ja ievēro šādas pamatprasības:

(a) šāds norādes veids nemaldina patērētāju; un

(b) ir pierādījumi, kas liecina, ka vidusmēra patērētājs saprot šādas uzturvērtības norādes.

6. Komisija var noteikt noteikumus attiecībā uz citiem paziņojuma par uzturvērtību noformējuma aspektiem, izņemot tos, kas norādīti 5. punktā. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

V NODAĻA

BRĪVPRATĪGI ŠNIEGTA PĀRTIKAS PRODUKTU INFORMĀCIJA

35. pants Piemērojamās prasības

1. Ja šajā regulā noteikto pārtikas produktu informāciju norāda pēc brīvas izvēles, tai jāatbilst šajā regulā noteiktajām īpašajām prasībām.

2. Neskarot marķēšanu atbilstoši īpašiem Kopienas tiesību aktiem, 3. un 4. punktu piemēro, ja pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta brīvprātīgi, lai patērētājus informētu, ka pārtikas produkta izcelsme ir Eiropas Kopienā vai attiecīgajā valstī vai vietā.

3. Ja pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta nav tā pati, kas tā galvenajām sastāvdaļām, norāda arī šo sastāvdaļu izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu.

4. Attiecībā uz gaļu, izņemot liellopa gaļu, norādītā izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta var būt viena vieta tikai tad, ja lopi ir dzimuši, audzēti un nokauti vienā un tajā pašā valstī vai vietā. Citos gadījumos norāda katru atšķirīgo dzimšanas, audzēšanas un nokaušanas vietu.

5. Komisija nosaka 3. punkta piemērošanas īstenošanas noteikumus. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas noteikumus par brīvprātīgi sniegto ziņu nosacījumiem un kritērijiem. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

36. pants Noformējums

Brīvprātīgi sniegto informāciju nedrīkst norādīt, pasliktinot vietu, kas paredzēta obligātās informācijas norādīšanai.

VI NODAĻA

VALSTS NOTEIKUMI

37. pants Princips

Dalībvalstis pieņem noteikumus attiecībā uz pārtikas produktu informāciju tikai šajā regulā noteiktajos gadījumos.

38. pants Valsts noteikumi par papildu obligātajām ziņām

1. Papildus 9. panta 1. punktā un 10. pantā minētajām obligātajām ziņām dalībvalstis var saskaņā ar 42. pantā noteikto procedūru noteikt papildu obligātās ziņas pašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām, pamatojoties uz:

(a) sabiedrības veselības aizsardzību;

(b) patērētāju aizsardzību;

(c) krāpšanas novēršanu;

(d) rūpniecisko un komerciālo īpašumtiesību, izcelsmes norāžu, reģistrēta izcelsmes apzīmējuma aizsardzību un negodīgas konkurences novēršanu.

2. Atbilstoši 1. punktam dalībvalstis var ieviest pasākumus attiecībā uz obligātu pārtikas produktu izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi vienīgi tad, ja ir pierādīta saikne starp pārtikas produkta noteiktu kvalitāti un tā izcelsmi. Ziņojot Komisijai par šādiem pasākumiem, dalībvalstīm jāsniedz pierādījums, ka lielākā daļa patērētāju piešķir būtisku nozīmi šai informācijai.

39. pants Piens un piena produkti

Dalībvalstīs ir pieļaujamas atkāpes no 9. panta 1. punkta un 10. panta 2. punkta attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas pildīti atkārtotai izmantošanai paredzētās stikla pudelēs.

Tās nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru šādu pasākumu.

40. pants Alkoholiskie dzērieni

Ņemot vērā, ka vēl nav pieņemti 20. panta e) apakšpunktā minētie Kopienas noteikumi, dalībvalstis var piemērot valsts noteikumus par sastāvdaļu uzskaitījumu attiecībā uz dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus.

41. pants Valsts pasākumi attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem

1. Ja pārtikas produktus piedāvā pārdošanai galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem bez iesaiņojuma vai ja pārtikas produktus iesaiņo tirdzniecības vietā pēc patērētāja lūguma, vai tos fasē tiešai pārdošanai, dalībvalstis var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz veidu, kā nodrošināt 9. pantā un 10. pantā noteikto ziņu norādes.

2. Dalībvalstis var nolemt nenoteikt citas prasības attiecībā uz 1. punktā minētajām ziņām, kā vien tās, kas minētas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ja vien patērētāji un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi saņem pietiekošu informāciju.

3. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru šādu pasākumu, kas veikts, ievērojot šā panta 1. un 2. daļu.

42. pants Paziņošanas procedūra

1. Ja tiek veikta atsauce uz šo pantu, dalībvalsts, kura uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus tiesību aktus par pārtikas produktu informāciju, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par paredzētajiem pasākumiem un to pamatojumu.

2. Komisija apspriežas ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu, ja tā uzskata, ka šāda apspriešanās būtu noderīga vai to pieprasa dalībvalsts.

3. Attiecīgā dalībvalsts var veikt šādi paredzētus pasākumus tikai trīs mēnešus pēc 1. punktā minētā paziņojuma un ar noteikumu, ka Komisija nesniedz negatīvu atzinumu.

4. Gadījumā, ja Komisijas atzinums ir negatīvs, Komisija sāk 49. panta 2. punktā paredzēto procedūru pirms iepriekšminētā termiņa beigām, lai noskaidrotu, vai paredzētos pasākumus var īstenot. Komisija vajadzības gadījumā var prasīt atbilstīgas izmaiņas paredzētajos pasākumos. Attiecīgā dalībvalsts var veikt paredzētos pasākumus vienīgi pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu.

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā[30], nepiemēro pasākumiem, par kuriem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 1. līdz 4. punktu.

43. pants Sīki izstrādāti noteikumi

Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šīs nodaļas piemērošanu. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 2. punktā noteikto procedūru.

VII NODAĻA

VALSTS SHĒMU IZSTRĀDE

44. pants Valsts shēmas

1. Dalībvalstis var pieņemt, ieteikt vai citādi veicināt valsts shēmu izveidošanu, kas ietver vienīgi nesaistošus noteikumus, piemēram, ieteikumus, vadlīnijas, standartus vai jebkurus citus nesaistošus noteikumus (turpmāk saukti ,,valsts shēmas”), kuru mērķis ir nodrošināt šādu noteikumu piemērošanu un atbilstīgi tajos ietvertajām būtiskajām prasībām:

(a) 33. panta 2. punkts attiecībā uz paziņojuma par uzturvērtību papildu izteiksmes formām;

(b) 34. panta 5. punkts attiecībā uz paziņojuma par uzturvērtību noformējumu.

2. Papildus pirmajā punktā minētajiem noteikumiem Komisija var noteikt citus tiesību aktus par pārtikas produktu informāciju un būtiskām pamatprasībām, ko īsteno valstu shēmās. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas II un III nodaļā minētajiem vispārīgajiem principiem un prasībām var izstrādāt valsts shēmas pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma un:

(a) pēc tam, kad veikts padziļināts patērētāju pētījums; un

(b) pēc tam, kad veiktas daudzpusīgas apspriedes ar plašu ieinteresēto personu loku, ievērojot paraugpraksi.

4. Valsts shēmās iekļauj atbilstīgu mehānismu, kas ļauj patērētājiem identificēt pārtikas produktus, kas marķēti atbilstīgi valsts shēmai, lai pārraudzītu atbilstības līmeni shēmai un novērtētu tās ietekmi.

5. Dalībvalstis iesniedz Komisijai detalizētu informāciju valsts shēmām, kas minētas 1. punktā, tostarp ziņas par to pārtikas produktu identifikāciju, kuri marķēti atbilstoši valsts shēmai. Komisija šo informāciju dara pieejamu plašai sabiedrībai un jo īpaši ar specializētas tīmekļa vietnes palīdzību.

6. Komisija veicina un organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par jautājumiem saistībā ar valsts shēmu pieņemšanu un īstenošanu. Komisija veicina ieinteresēto personu dalību šajā apmaiņā, jo īpaši caur Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevēja grupu, kas izveidota ar Komisijas 2004. gada 6. augusta Lēmumu 2004/613/EK par padomdevējas grupas izveidi pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības jomā[31].

7. Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, var pieņemt šā panta piemērošanas vadlīnijas.

45. pants Atbilstības prezumpcija

1. Jebkāda pārtikas produktu informācija, kas norādīta saskaņā ar valsts shēmu, jāuzskata par atbilstīgu galvenajām prasībām, kas minētas 44. panta 1. un 2. punktā.

2. Valsts shēmu piemērošana nedrīkst radīt šķēršļus preču brīvai apritei.

46. pants Kopienas pasākumi

1. Ja Komisija uzskata, ka valsts shēma neatbilst šīs regulas noteikumiem, tā, iepriekš informējot 49. panta 1. punktā minēto komiteju, var ar pieņemt lēmumu, pieprasot dalībvalstij atcelt vai grozīt šo valsts shēmu.

2. Komisija attiecībā uz 44. panta 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem var pieņemt īstenošanas pasākumus. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

47. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šīs nodaļas piemērošanu. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 2. punktā noteikto procedūru.

VIII NODAĻA

ĪSTENOŠANA, GROZĪŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants Tehniskie pielāgojumi

Komisija var grozīt pielikumus atbilstīgi noteikumiem attiecībā uz grozījumiem II un III pielikumā, kas minēti šīs regulas 10. panta 2. punktā un 22. panta 2. punktā. Pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisku noteikumu grozīšanai, to attiecīgi papildinot, pieņem saskaņā ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

49. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

50. pants Regulas (EK) Nr. 1924/2006 grozījumi

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 7. panta pirmo un otro punktu aizstāj ar šādu tekstu:

,,Pienākumus un kārtību, saskaņā ar kuriem sniedz informāciju atbilstīgi [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. … IV nodaļas 3. iedaļai]*, veicot uzturvērtības un/vai veselīguma norādi, piemēro, mutatis mutandis , izņemot vispārīgas reklāmas gadījumus.

Turklāt un atkarībā no apstākļiem informācija par tās vielas daudzumu, uz ko attiecas uzturvērtības vai veselīguma norāde un kas neparādās uzturvērtības marķējumā, atrodas tuvu pie paziņojuma par uzturvērtību un ir norādīta saskaņā ar [Regulas (EK) Nr. …] 30. līdz 32. pantu.

* OV L …, dd/mm/gggg, … lpp.”.

51. pants Regulas (EK) Nr. 1925/2006 grozījumi

1. Regulas (EK) Nr. 1925/2006 6. panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„6. Vitamīna vai minerālvielas pievienošanu pārtikas produktiem veic tā, lai šis vitamīns vai minerālviela pārtikas produktā ir vismaz pietiekamā daudzumā, ja tāds noteikts saskaņā ar [Regulas (EK) Nr. ... XI pielikuma A daļas 2. punktu]*. Īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām minimālos daudzumus, tostarp jebkurus daudzumus, kas ir mazāki par iepriekš minēto pietiekamo daudzumu, nosaka saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību.

* OV L …, dd/mm/gggg, … lpp.”.

2. Regulas (EK) Nr. 1925/2006 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„3. Uzturvērtības marķējums ir obligāts tiem pārtikas produktiem, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas un uz kuriem attiecas šī regula. Marķējumā norāda [Regulas (EK) Nr. …] 29. panta 1. punktā uzskaitītos datus, kā arī pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu”.

52. pants Atcelšana

1. No dienas, kad šī regula stājas spēkā, atceļ Direktīvas 2000/13/EK, 87/250/EK, 94/54/EK, 1999/10/EK, 2002/67/EK, 2004/77/EK un Regula (EK) Nr. 608/2004.

2. Direktīvu 90/496/EEK atceļ [5 gadus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā].

3. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

53. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Regulas 14. panta 1. punkts stājas spēkā [ mēneša pirmajā datumā 3 gadus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā ].

Šīs regulas 29. līdz 34. pants stājas spēkā [ mēneša pirmajā datumā 3 gadus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā ], izņemot to pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku marķētos pārtikas produktus, kuri regulas stāšanās spēkā dienā nodarbina mazāk par 10 cilvēkiem un kuru gada apgrozījums un/vai ikgadējā bilance nepārsniedz 2 miljonus euro; šādiem uzņēmumiem minēto pantu noteikumus sāk piemērot [ mēneša pirmajā datumā 5 gadus pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā ].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ĪPAŠAS DEFINĪCIJAS, kā paredzēts šīs regulas 2. panta 4. punktā

1. ,,paziņojums par uzturvērtību” vai ,,uzturvērtības marķējums” ir jebkura informācija, kas ietver:

a) enerģētisko vērtību; vai

b) enerģētisko vērtību un vienu vai vairākas šādās uzturvielas:

- tauki,

- ogļhidrāti,

- šķiedrvielas,

- proteīni,

- sāls,

- vitamīni un minerālvielas, kas uzskaitīti XI pielikuma A daļas 1. punktā un ir sastopami ievērojamā daudzumā, kā definēts XI pielikuma A daļas 2. punktā.

2. „tauki” ir kopējais lipīdu saturs, ieskaitot fosfolipīdus;

3. ,,piesātinātās taukskābes” ir taukskābes, kas nesatur divkāršo saiti;

4. ,,trans-taukskābes” ir taukskābes ar vismaz vienu nesaistītu (proti, ar vismaz vienu metilēna grupas iestarpinājumu) oglekļa-oglekļa dubultsaitēm trans-konfigurācijā;

5. ,,mononepiesātinātās taukskābes” ir taukskābes ar vienu divkāršo cis -saiti;

6. ,,polinepiesātinātās taukskābes” ir taukskābes ar cis , cis -metilēna divkāršās saites iestarpinājumiem;

7. ,,ogļhidrāti” ir visi ogļhidrāti, ietverot poliolus, ko cilvēka organisms pārstrādā vielmaiņas ceļā;

8. ,,cukuri” ir visi monosaharīdi un disaharīdi, ko satur pārtikas produkti, izņemot poliolus;

9. ,,polioli” ir spirti, kas satur vairāk nekā divas hidroksilgrupas;

10 ,,proteīni” ir proteīnu saturs, kas aprēķināts pēc formulas: proteīni = pēc Kjeldāla metodes noteikts kopējais slāpeklis × 6,25;

11. ,,sāls” ir sāls saturs, kas aprēķināts pēc formulas: sāls = nātrijs × 2,5;

12 ,,vidējā vērtība” ir rādītājs, kas vislabāk raksturo uzturvielas daudzumu, ko satur konkrēts pārtikas produkts, un atspoguļo iespējamas sezonālas atšķirības, patēriņa modeli un citus faktorus, kuri var ietekmēt rādītāja faktisko lielumu;

13. ,,pamata redzamības lauks” ir redzamības lauks ar vislielāko varbūtību, ka tas tiks izvietots vai redzams parastos vai ierastos pārdošanas vai lietošanas apstākļos.

II PIELIKUMS

PĀRTIKAS SASTĀVDAĻAS, KAS IZRAISA ALERĢIJU VAI NEPANESAMĪBU

1. Labība, kas satur kviešu lipekli (t.i., kvieši, rudzi, mieži, auzas, speltas kvieši, triticum turgidum polonicum vai to hibridizēti celmi), un tās produkti, izņemot:

a) glikozes sīrupus uz kviešu bāzes, ieskaitot dekstrozi[32],

b) maltodekstrīnus uz kviešu bāzes1;

c) glikozes sīrupus uz miežu bāzes;

d) labību, ko izmanto, lai iegūtu destilātus vai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu stipro alkoholisko dzērienu un citu alkoholisko dzērienu ražošanai, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %.

2. Vēžveidīgie un to produkti.

3. Olas un to produkti.

4. Zivis un to produkti, izņemot:

a) zivju želatīnu, ko izmanto vitamīnu vai karotinoīdu preparātiem;

b) zivju želatīnu vai zivju līmi, ko izmanto alus un vīna dzidrināšanai.

5. Zemesrieksti un to produkti.

6. Sojas pupas un to produkti, izņemot:

a) pilnībā rafinētu sojaspupu eļļu un taukus1;

b) no sojaspupām iegūtus dabiskus jauktus tokoferolus (E306), dabisku D-alfa tokoferolu, dabisku D-alfa tokoferola acetātu, dabisku D-alfa tokoferola sukcinātu;

c) fitosterolus un fitosterolesterus, kas atvasināti no augu eļļas, kas iegūta no sojaspupām;

d) fitostanolesterus, kas iegūti no tādas augu eļļas steroliem, kura iegūta no sojaspupām.

7. Piens un tā produkti (ieskaitot laktozi), izņemot:

a) sūkalas, ko izmanto, lai iegūtu destilātus vai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu stipro alkoholisko dzērienu un citu alkoholisko dzērienu ražošanai, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %;

b) laktitolu.

8. Rieksti, t.i., mandeles ( Amygdalus communis L .), lazdu rieksti ( Corylus avellana ), valrieksti ( Juglans regia ), Indijas rieksti ( Anacardium occidentale ), pekanrieksti ( Carya illinoiesis (Wangenh.) K. Koch ), Brazīlijas rieksti (Bertholletia excelsa ), pistāciju rieksti ( Pistacia vera ), makadāmijas rieksti un Queensland rieksti ( Macadamia ternifolia ), un to produkti, izņemot:

a) riekstus, ko izmanto, lai iegūtu destilātus vai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu stipro alkoholisko dzērienu un citu alkoholisko dzērienu ražošanai, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %.

9. Selerijas un to produkti.

10. Sinepes un to produkti.

11. Sezama sēklas un to produkti.

12. Sēra dioksīds un sulfīti, ja to koncentrācija pārsniedz 10 mg/kg vai 10 mg/l, izteikts kā SO2.

13. Lupīna un tās produkti.

14. Gliemji un to produkti.

III pielikums

To pārtikas produktu saraksts, kuru marķējumā jāiekļauj viena vai vairākas papildu norādes

PĀRTIKAS PRODUKTA VEIDS VAI KATEGORIJA | NORĀDES |

1. PāRTIKAS PRODUKTI, KAS IEPAKOTI, IZMANTOJOT īPAšAS GāZES |

1.1. Pārtikas produkti, kuru derīguma laiks ir pagarināts, izmantojot iesaiņošanas gāzes, kas atļautas saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/107/EEK[33] | ,,iepakots aizsargatmosfērā” |

2. PāRTIKAS PRODUKTI, KAS SATUR SALDINāTāJU |

2.1. Pārtikas produkti, kas satur saldinātāju vai saldinātājus, kuri atļauti ar Direktīvu 89/107/EEK | ,,ar saldinātāju”; šo norādi pievieno pārtikas produkta nosaukumam |

2.2. Pārtikas produkti, kas satur cukura vai cukuru piedevu un saldinātāju vai saldinātājus, kuri atļauti ar Direktīvu 89/107/EEK | ,,ar cukuru un saldinātāju”; šo norādi pievieno pārtikas produkta nosaukumam |

2.3. Pārtikas produkti, kas satur aspartāmu, kas atļauts ar Direktīvu 89/107/EEK | ,,satur fenilalanīnu” |

2.4. Pārtikas produkti, kas satur vairāk nekā 10 % pievienota poliola, kas atļauts ar Direktīvu 89/107/EEK | ,,pārmērīga lietošana var izraisīt diareju” |

3. PāRTIKAS PRODUKTI, KAS SATUR GLICIRIZīNSKāBI VAI TāS AMONIJA SāLI |

3.1. Konditorejas izstrādājumi vai dzērieni, kas satur glicirizīnskābi vai tās amonija sāli 100 mg/kg vai 10 mg/l vai lielākā koncentrācijā, jo tiem šīs vielas pievienotas tīrā veidā vai ar lakricas augu Glycyrrhiza glabra | Ja vārds „lakrica” nav iekļauts produkta sastāvdaļu sarakstā vai tā nosaukumā, sastāvdaļu saraksta beigās iekļauj vārdus ,,satur lakricu”. Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus produkta nosaukumam |

3.2. Konditorejas izstrādājumi, kas satur glicirizīnskābi vai tās amonija sāli 4 g/kg vai lielākā koncentrācijā, jo tiem šīs vielas pievienotas tīrā veidā vai ar lakricas augu Glycyrrhiza glabra | Sastāvdaļu sarakstu papildina ar šādu paziņojumu: ,,satur lakricu — cilvēkiem, kuriem ir hipertonija, jāizvairās no produkta pārmērīgas lietošanas”. Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus produkta nosaukumam |

3.3. Dzērieni, kas satur glicirizīnskābi vai tās amonija sāli 50 mg/l vai lielākā koncentrācijā, jo tiem šīs vielas pievienotas tīrā veidā vai ar lakricas augu Glycyrrhiza glabra, vai dzērieni, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %, ja šo vielu saturs tajos ir 300 mg/l vai lielāks[34]. | Sastāvdaļu sarakstu papildina ar šādu paziņojumu: ,,satur lakricu — cilvēkiem, kuriem ir hipertonija, jāizvairās no produkta pārmērīgas lietošanas”. Ja sastāvdaļu sarakstu nenorāda, minēto informāciju norāda blakus produkta nosaukumam |

4. DZēRIENI AR AUGSTU KOFEīNA SATURU |

4.1. Dzērieni, izņemot tos kafijas dzērienus, tēju vai kafiju vai tējas ekstraktu, kuru nosaukums ietver terminus ,,kafija” vai ,,tēja”, kas: paredzēti lietošanai bez pārveides un satur kofeīnu, no jebkura avota, proporcijā, kas pārsniedz 150 mg/l, vai pēc koncentrēto vai žāvēto produktu atjaunošanas satur kofeīnu, no jebkura avota, proporcijā, kas pārsniedz 150 mg/l | Uz etiķetes tajā pašā redzamības laukā, kur norādīts produkta nosaukums, ir jānorāda paziņojums ,,augsts kofeīna saturs”, kam iekavās un saskaņā ar šīs regulas 14. panta 5. punktu seko norāde par kofeīna saturu, kas izteikts mg/100 ml |

5. PāRTIKAS PRODUKTI VAI PāRTIKAS SASTāVDAļAS AR FITOSTERīNU, FITOSTERīNA ESTERU, FITOSTANOLU UN FITOSTANOLA ESTERU PIEDEVU |

5.1 Pārtikas produkti vai pārtikas sastāvdaļas ar fitosterīnu, fitosterīna esteru, fitostanolu un fitostanola esteru piedevu | (1) tajā pašā redzamības laukā, kur ir pārtikas produkta nosaukums jābūt vārdiem ,,ar augu sterīnu piedevu” vai ,,augu stanolu piedevu”; (2) sastāvdaļu sarakstā jānorāda fitosterīnu, fitosterīna esteru, fitostanolu un fitostanola esteru piedevas saturs (izteikts gramos vai procentos brīvo augu sterīnu/stanolu veidā uz 100 g vai 100 ml produkta); (3) jābūt paziņojumam, ka konkrētais produkts paredzēts tikai cilvēkiem, kas vēlas samazināt holesterīna līmeni asinīs; (4) jābūt paziņojumam, ka pacienti, kas lieto medikamentus holesterīna līmeņa samazināšanai, produktu var lietot tikai ārsta uzraudzībā; (5) jābūt labi redzamam un salasāmam paziņojumam, ka produkts uzturvērtības ziņā var nebūt piemērots grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un bērniem līdz piecu gadu vecumam; (6) jābūt norādījumam, ka produkts izmantojams kā sabalansēta un dažāda uztura sastāvdaļa, kurā ietilpst regulārs augļu un dārzeņu patēriņš, kas palīdz uzturēt karotinoīdu līmeni; (7) tajā pašā redzamības laukā, kur ir iepriekš 3. punktā noteiktais paziņojums, jābūt paziņojumam, ka augu sterīnu/augu stanolu piedevas patēriņš nedrīkst pārsniegt 3 g/dienā; (8) jābūt noteiktai pārtikas produkta vai pārtikas sastāvdaļas devai (vēlams gramos vai mililitros), norādot augu sterīnu/augu stanolu daudzumu, ko satur viena tās deva. |

IV PIELIKUMS

PĀRTIKAS PRODUKTI, UZ KURIEM NEATTIECAS OBLIGĀTĀ PAZIŅOJUMA PAR UZTURVĒRTĪBU PRASĪBA

- neapstrādāti produkti, kas sastāv no vienas sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas;

- apstrādāti produkti, kuru vienīgais apstrādes veids ir bijis kūpināšana vai nogatavināšana, ar vienu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju;

- ūdeņi, kas paredzēti lietošanai uzturā, ieskaitot tos, kuros vienīgā pievienotā sastāvdaļa ir oglekļa dioksīds un/vai aromatizētāji;

- garšaugs, garšviela vai abu maisījums;

- sāls un sāls aizstājēji;

- pārtikas produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvā 1999/4/EK par kafijas ekstraktiem un cigoriņu ekstraktiem[35], veselas vai maltas kafijas pupiņas un veselas vai maltas kafijas pupiņas ar samazinātu kofeīna daudzumu;

- zāļu uzlējums, tēja, tēja ar samazinātu kofeīna daudzumu, šķīstošā vai beznosēduma tēja vai tējas ekstrakts, tēja ar samazinātu kofeīna daudzumu, šķīstošā vai beznosēduma tēja vai tējas ekstrakts, kas nesatur pievienotas sastāvdaļas;

- raudzēts etiķis vai etiķa aizstājēji, ieskaitot tos, kuros vienīgā pievienotā sastāvdaļa ir aromatizētāji;

- aromatizētāji;

- pārtikas piedevas

- pārstrādes palīgvielas;

- pārtikas fermenti;

- želatīns,

- cietināšanas sastāvdaļa;

- raugs;

- pārtikas produkti iepakojumā vai traukā, kura lielākā virsma ir mazāka nekā 25 cm2;

- pārtikas produkti, ko pārdod privātpersonas, kuri ar to nodarbojas neregulāri un neveic uzņēmējdarbību ar regularitātes un noteiktas organizētības pazīmēm;

- pārtikas produkti, kurus ražotāji mazos daudzumos tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tos tieši piegādā galapatērētājiem;

- pārtikas produkti iekšējā iepakojumā, kas nav paredzēti pārdošanai ārējā iepakojumā (uzturvērtības informāciju norāda uz ārējā iepakojuma, izņemot, ja produkts pieder tai pārtikas produktu kategorijai, uz ko attiecas šajā pielikumā minētie izņēmumi).

V PIELIKUMS

PĀRTIKAS PRODUKTA NOSAUKUMS UN ĪPAŠI PIEVIENOJAMĀS ZIŅAS

A. DAļA. PāRTIKAS PRODUKTA NOSAUKUMS

1. Noieta dalībvalstī ir atļauts izmantot arī produkta nosaukumu, ar kuru to legāli izgatavo un pārdod ražotāja dalībvalstī.

Tomēr, ja citu šīs regulas noteikumu piemērošana, jo īpaši 9. pantā noteikto, neļauj patērētājiem noieta dalībvalstī uzzināt pārtikas produkta īsto raksturu un atšķirt to no pārtikas produktiem, ar kuriem to var sajaukt, nosaukumam pievieno informatīvu papildaprakstu, kam jābūt nosaukuma tuvumā.

2. Izņēmuma gadījumos noieta dalībvalstī neizmanto ražotājas dalībvalstī izmantoto nosaukumu, ja pārtikas produkts, ko tas apzīmē, tik ļoti atšķiras pēc sava sastāva vai izgatavošanas no pārtikas produkta, kas pazīstams ar šādu nosaukumu, ka 1. punkta noteikumi patērētājiem noieta dalībvalstī nevar pietiekami nodrošināt precīzu informāciju.

3. Pārtikas produkta nosaukumu, ko aizsargā kā intelektuālo īpašumu, nedrīkst aizstāt ar preču zīmi vai izdomātu nosaukumu.

B. DAļA. PāRTIKAS PRODUKTA NOSAUKUMAM PIEVIENOJAMāS OBLIGATāS ZIņAS

1. Produkta nosaukums ietver sevī vai tam pievieno norādes par pārtikas produkta fizisko stāvokli vai īpašo apstrādi, kam tas bijis pakļauts (piemēram, pulverī, liofilizēts, iesaldēts, ātri sasaldēts, koncentrēts, kūpināts), visos gadījumos, kad šādas informācijas nepieminēšana varētu maldināt pircējus.

2. Jebkura ar jonizējošo starojumu apstrādāta pārtikas produkta marķējumā norāda:

,,apstarots” vai ,,apstrādāts ar jonizējošo starojumu”.

C. DAļA. ĪPAšIE NOSACīJUMI ATTIECīBā UZ APZīMēJUMU „MALTā GAļA”

1. Sastāva kritēriji, kurus pārbauda, pamatojoties uz dienas vidējo rādītāju:

Tauku saturs | Saistaudi: gaļas uzturvērtība |

— liesa maltā gaļa | ≤ 7 % | ≤ 12 |

— maltā tīrā liellopu gaļa | ≤ 20 % | ≤ 15 |

— maltā gaļa, kas satur cūkgaļu | ≤ 30 % | ≤ 18 |

— citu sugu maltā gaļa | ≤ 25 % | ≤ 15 |

2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV nodaļas V iedaļas noteikumiem, uz marķējuma jābūt arī šādam tekstam:

- ,,tauku procents mazāks par…”,

- ,,saistaudi: gaļas uzturvērtība mazāka par…”.

3. Dalībvalstis var atļaut tādas maltās gaļas tirdzniecību savā tirgū, kas neatbilst šīs daļas 1. punktā minētajiem kritērijiem, piemērojot valsts apzīmējumu, kas nedrīkst radīt sajukumu ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. panta 1. punktā paredzētajiem apzīmējumiem.

VI PIELIKUMS

SASTĀVDAĻU NORĀDĪŠANA UN APZĪMĒŠANA

A. DAļA. ĪPAšIE NOSACīJUMI ATTIECīBā UZ SASTāVDAļU NORāDīšANU DILSTOšā MASAS SECīBā

Sastāvdaļas kategorija | Norāde pēc masas |

1. Ūdens piedevas un gaistošie produkti | Uzskaita secīgi pēc to svara galaproduktā; ūdens piedevas lielumu kā pārtikas sastāvdaļu aprēķina, atskaitot no kopējā galaprodukta daudzuma pārējo izmantoto sastāvdaļu kopējo daudzumu. Šo daudzumu neņem vērā, ja tas nepārsniedz 5 % no galaprodukta svara. |

2. Izmantojamās koncentrētās vai atūdeņotās sastāvdaļas, kuru sākotnējo formu atjauno ražošanas brīdī | Var uzskaitīt secīgi pēc masas, kas reģistrēta pirms to koncentrēšanas vai atūdeņošanas. |

3. Koncentrēti vai atūdeņoti pārtikas produkti, kuru sākotnējo formu paredzēts atjaunot, pievienojot ūdeni | Var uzskaitīt secīgi pēc to satura atjaunotajā produktā ar noteikumu, ka sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno tādu vārdkopu kā ,,atjaunota produkta sastāvdaļas” vai ,,lietošanai gatava produkta sastāvdaļas”. |

4. Augļi, dārzeņi vai sēnes, no kuriem neviens nav ievērojamā pārsvarā svara ziņā un kas lietoti proporcijās, kuras, iespējams, var mainīties, ir lietoti maisījumā kā pārtikas produkta sastāvdaļas | Sastāvdaļu sarakstā var sadalīt grupās ar nosaukumu ,,augļi”, ,,dārzeņi” vai ,,sēnes”, kam seko frāze ,,mainīgās proporcijās” un uzreiz aiz tās ir saraksts ar sastāvā esošajiem augļiem, dārzeņiem vai sēnēm. Šādos gadījumos maisījums jāiekļauj sastāvdaļu sarakstā saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punktu, pamatojoties uz sastāvā esošo augļu, dārzeņu vai sēņu kopējo svaru. |

5. Garšvielu vai garšaugu maisījumiem, ja neviens no tiem nav ievērojamā pārsvarā pēc svara | Var uzskaitīt citā secībā ar noteikumu, ka šim sastāvdaļu uzskaitījumam pievieno vārdkopu ,,mainīgās attiecībās”. |

6. Sastāvdaļas, kas gala produkta sastāvā ir mazāk nekā 2 % | Var uzskaitīt dažādā secībā pēc pārējām sastāvdaļām. |

7. Sastāvdaļas, kas ir līdzīgas vai savstarpēji aizvietojamas, iespējams, tiek lietotas pārtikas produkta ražošanā vai izgatavošanā, nemainot tā sastāvu, veidu vai tā redzamās īpašības un ciktāl tās gala produkta sastāvā ir mazāk nekā 2 % | Var būt minētas sastāvdaļu sarakstā, izmantojot frāzi ,,satur … un/vai …”, ja vismaz viena no ne vairāk kā divām sastāvdaļām ir gala produkta sastāvā. Šis noteikums neattiecas uz piedevām vai sastāvdaļām, kas uzskaitītas šā pielikuma C daļā. |

B. DAļA. SASTāVDAļU KATEGORIJAS, KURU SASTāVDAļAS VAR APZīMēT AR KATEGORIJAS NOSAUKUMU, NEVIS AR KONKRēTU NOSAUKUMU

Sastāvdaļas, kas pieder vienai no turpmāk minētajām pārtikas produktu kategorijām un ir citu pārtikas produktu sastāvā, jāuzrāda, tikai apzīmējot šo kategoriju.

Pārtikas produkta kategorijas definīcija | Apzīmējums |

1. Rafinētas eļļas, izņemot olīveļļu | ,,Eļļa”, kopā ar apzīmētāju ,,augu” vai ,,dzīvnieku” (atkarībā no apstākļiem) vai konkrēti norādot to augu vai dzīvnieku izcelsmi Hidrogenētai eļļai nosaukumā jāpievieno apzīmētājs ,,hidrogenēta”, izņemot, ja piesātināto taukskābju un trans-taukskābju saturs ir iekļauts uzturvērtības norādē |

2. Rafinēti tauki | ,,Tauki”, kopā ar apzīmētāju ,,augu” vai ,,dzīvnieku” (atkarībā no apstākļiem) vai konkrēti norādot to augu vai dzīvnieku izcelsmi Hidrogenētiem taukiem nosaukumā jāpievieno apzīmētājs ,,hidrogenēti”, izņemot, ja piesātināto taukskābju un trans-taukskābju saturs ir iekļauts uzturvērtības norādē |

3. No divām vai vairākām graudaugu sugām iegūto miltu maisījumi | “Milti”, kam seko to graudaugu uzskaitījums, no kuriem tie iegūti, lejupejošā secībā pēc masas |

4. Ciete un fiziski vai fermentatīvi pārveidota ciete | ,,Ciete” |

5. Jebkuras sugas zivis, ja zivis ietilpst citā pārtikas produktā kā sastāvdaļa — ar noteikumu, ka šāda produkta nosaukumā un noformējumā neatsaucas uz konkrētu zivju sugu | ,,Zivis” |

6. Jebkura veida sieri, ja sieri vai sieru maisījums ietilpst citā pārtikas produktā kā sastāvdaļa, neatsaucoties uz konkrētu siera veidu | ,,Siers” |

7. Jebkuras garšvielas, kuru saturs pārtikas produktā nepārsniedz 2 % pēc svara | ,,Garšvielas” vai ,,jauktas garšvielas” |

8. Jebkuri garšaugi vai garšaugu daļas, kuru saturs pārtikas produktā nepārsniedz 2 % pēc svara | ,,Garšaugi” vai ,,jaukti garšaugi” |

9. Jebkuras gumijveidīgas izejvielas, ko izmanto, ražojot gumijveidīgu pamatu košļājamai gumijai | ,,Gumijveidīgs pamats” |

10. Jebkuri drupināti ceptu graudaugu produkti | ,,Rīvmaize” vai ,,sausiņi” (atkarībā no apstākļiem) |

11. Jebkura veida saharoze | ,,Cukurs” |

12. Bezūdens dekstroze vai dekstrozes monohidrāts | ,,Dekstroze” |

13. Glikozes sīrups un bezūdens glikozes sīrups | ,,Glikozes sīrups” |

14. Jebkura veida piena proteīni (kazeīni, kazeināti un sūkalu proteīni) un to maisījumi | ,,Piena proteīni” |

15. Izspaidu, ekstrūzijas vai rafinēts kakao sviests | ,,Kakao sviests” |

16. Visi vīna veidi, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 | ,,Vīns” |

17. To zīdītāju un putnu sugu, kas atzītas par piemērotām cilvēku patēriņam, skeleta muskuļi[36], dabīgi savienoti ar tiem piederīgiem audiem, kuru kopējais tauku un saistaudu sastāvs nepārsniedz turpmāk minētos daudzumus un ja gaļa ir kāda cita pārtikas produkta sastāvdaļa. Produkti, uz kuriem attiecas Kopienas definīcija ,,mehāniski atdalīta gaļa”, šajā definīcijā nav ietverti. Maksimālais pieļaujamais tauku un saistaudu saturs sastāvdaļās, ko apzīmē ar terminu ,,…gaļa” | ,,…gaļa” un dzīvnieku sugas nosaukums[37], kuru gaļa tā ir |

Sugas | Tauki (%) | Saistaudi[38] (%) |

Zīdītāji (izņemot trušus un cūku dzimtas dzīvniekus) un sugu sajaukumi, ja dominējošie ir zīdītāji | 25 | 25 |

Cūku dzimtas dzīvnieki | 30 | 25 |

Putni un truši | 15 | 10 |

Ja šie maksimāli pieļaujamie daudzumi ir pārsniegti, bet citi ,,gaļas” definīcijā noteiktie kritēriji ir izpildīti, sastāvdaļa ,,…gaļa” attiecīgi jāsamazina un sastāvdaļu sarakstā bez termina ,,…gaļa” jāmin tauku un/vai saistaudu daudzums. |

18. Visa veida produkti, ko apzīmē ar terminu ,,mehāniski atdalīta gaļa”. | ,,mehāniski atdalīta gaļa” un dzīvnieku sugas nosaukums(3), kuru gaļa tā ir |

C. DAļA. SASTāVDAļU KATEGORIJAS, KURAS JāAPZīMē AR SAVAS KATEGORIJAS NOSAUKUMU, TAM PIEVIENOJOT SASTāVDAļAS KONKRēTO NOSAUKUMU VAI EK NUMURU

Pārtikas piedevas un fermenti, kas nav minēti 21. panta b) apakšpunktā un pieder vienai no šajā pielikumā minētajām kategorijām, jāapzīmē ar šīs kategorijas nosaukumu, aiz tā norādot konkrētu nosaukumu vai EK numuru. Ja sastāvdaļa pieder vairāk nekā vienai kategorijai, uzrāda kategoriju, kas skar minētā pārtikas produkta pamatfunkciju. Tomēr apzīmējumam ,,pārveidota ciete” ikreiz papildus jānorāda tās konkrētā auga izcelsme, ja šī sastāvdaļa var saturēt lipekli.

Skābe |

Skābuma regulētājs |

Pretsaķepes viela |

Pretputu viela |

Antioksidants |

Apjoma palielinātājs |

Krāsa |

Emulgators |

Glazūras veicinātājviela[39] |

Cietinātājs |

Garšas veicinātājs |

Miltu apstrādes līdzeklis |

Recinātājs |

Glazūras veicinātājviela |

Pildviela |

Pārveidota ciete[40] |

Konservants |

Pildviela |

Izcēlājviela |

Stabilizētājviela |

Saldinātājs |

Biezinātājs |

D. DAļA. AROMATIZēTāJU APZīMēšANA SASTāVDAļU SARAKSTā

1. Aromatizētājus apzīmē ar vārdu „aromatizētājs” vai lieto konkrētu aromatizētāja nosaukumu vai aprakstu.

2. Hinīnu un/vai kofeīnu, ko lieto kā aromatizētāju pārtikas produkta ražošanā vai pagatavošanā, apzīmē ar nosaukumu un norāda sastāvdaļu sarakstā uzreiz aiz termina ,,aromatizētājs”.

3. Vārdu ,,dabisks” vai jebkuru citu vārdu ar būtībā tādu pašu nozīmi var pievienot tikai tiem aromatizētājiem, kuru aromatizējošais komponents satur vienīgi aromatizētājvielas, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un/vai aromātiskiem preparātiem, kā tas noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

4. Ja aromatizētāja nosaukums satur atsauci uz ietilpstošo vielu augu vai dzīvnieku dabu vai izcelsmi, vārdu ,,dabisks” vai jebkuru citu vārdu ar būtībā tādu pašu nozīmi nedrīkst lietot, ja vien aromātiskais komponents nav izdalīts, izmantojot attiecīgos fiziskos paņēmienus, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos paņēmienus vai ierastos ēdienu gatavošanas paņēmienus, tikai vai gandrīz tikai no attiecīgā pārtikas produkta vai aromātiskās izejvielas.

E. DAļA. KOMBINēTU SASTāVDAļU APZīMēšANA SASTāVDAļU SARAKSTā

1. Kombinētu sastāvdaļu var iekļaut sastāvdaļu sarakstā, izmantojot tās nosaukumu, ja vien to nosaka tiesību akti vai iedibināts paradums, saskaņā ar tās absolūto masu — ar noteikumu, ka pēc tās uzreiz seko sastāvdaļu uzskaitījums.

2. Pirmajā punktā minētais saraksts nav obligāts:

a) ja kombinētās sastāvdaļas sastāvs ir noteikts spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos un ciktāl kombinētā sastāvdaļa gala produkta sastāvā ir mazāk nekā 2 %; tomēr šo noteikumu nepiemēro piedevām, ievērojot šīs regulas 21. panta a) līdz d) apakšpunktu; vai

b) attiecībā uz kombinētām sastāvdaļām, kas sastāv no garšvielu un/vai lapu garšaugu maisījumiem, kuri gala produkta sastāvā ir mazāk nekā 2 %, izņemot piedevas, ievērojot šīs regulas 21. panta a) līdz d) apakšpunktus; vai

c) ja kombinētā sastāvdaļa ir pārtikas produkts, kam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem netiek prasīts sastāvdaļu saraksts.

VII PIELIKUMS

SASTĀVDAĻU DAUDZUMA NORĀDE SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ

1. Sastāvdaļu daudzuma apzīmēšana nav obligāta:

a) sastāvdaļai vai sastāvdaļu kategorijai:

i) kā sausais tīrsvars norādīts saskaņā ar VIII pielikuma 5. punktu, vai

ii) kā daudzums obligāti jāuzrāda marķējumā saskaņā ar Kopienas noteikumiem, vai

iii) ko izmanto nelielos daudzumos kā aromatizētāju, vai

iv) kas, lai arī tam piešķirts pārtikas produkta nosaukums, nevar ietekmēt patērētāja izvēli noieta valstī, jo daudzuma svārstības būtiski neskar pārtikas produkta raksturu un neatšķir to no līdzīgiem pārtikas produktiem;

b) ja īpaši Kopienas noteikumi precīzi fiksē sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu, ko nav paredzēts norādīt marķējumā; vai

c) VI pielikuma A daļas 4. un 5. punktā minētajos gadījumos.

2. Šīs regulas 23. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumus nepiemēro šādos gadījumos:

a) attiecībā uz jebkuru sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju, ko apzīmē ar norādi ,,ar saldinātāju” vai ,,ar cukuru un saldinātāju”, ja šāds apzīmējums pievienots pārtikas produkta nosaukumam atbilstīgi III pielikumam; vai

b) attiecībā uz jebkuriem pievienotiem vitamīniem vai minerālvielām, ja šādas vielas jāuzrāda uzturvērtības marķējumā.

3. Sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas daudzumu apzīmējums:

a) jānorāda procentos atbilstīgi sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas daudzumam tās/to izmantošanas brīdī; un

b) jāparāda pārtikas produkta komercnosaukumā vai blakus tam vai arī to sastāvdaļu uzskaitījumā, kas ir saistībā ar attiecīgo sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju.

4. Atkāpjoties no šī pielikuma 3. punkta noteikumiem:

a) pārtikas produktiem, kas pēc termiskās vai cita veida apstrādes zaudējuši mitrumu, daudzumu izsaka procentos, kas atbilst izmantotās sastāvdaļas vai izmantoto sastāvdaļu daudzumam gatavā produktā. Ja sastāvdaļas daudzums vai visu marķējumā norādīto sastāvdaļu kopējais daudzums pārsniedz 100 %, tad procentuālo sastāvu tomēr aizstāj ar sastāvdaļas (sastāvdaļu) svaru, kāds izlietots 100 g gatava produkta pagatavošanai;

b) gaistošu sastāvdaļu svaru norāda, pamatojoties uz to svara samēru gatavajā produktā;

c) to sastāvdaļu daudzumu, kas izmantotas koncentrētā vai atūdeņotā veidā un ražošanas procesā izšķīdinātas, var norādīt, pamatojoties uz to svara samēru, kāds fiksēts līdz to koncentrēšanai vai atūdeņošanai;

d) koncentrētiem vai atūdeņotiem pārtikas produktiem, ko paredzēts atjaunot sākotnējā formā, pievienojot ūdeni, sastāvdaļu daudzumu var norādīt, pamatojoties uz to svara samēru atjaunotajā produktā.

VIII PIELIKUMS

NETO DAUDZUMA UZRĀDĪŠANA

1. Neto daudzuma norāde nav obligāta pārtikas produktiem:

a) kas var ievērojami zaudēt savu tilpumu vai masu un ko pārdod pēc skaita vai sver pircēja klātbūtnē; vai

b) kuru neto daudzums ir mazāks par 5 g vai 5 ml; tomēr šo noteikumu nepiemēro garšvielām un garšaugiem;

2. Ja Kopienas noteikumi vai, ja tādu nav, valsts noteikumi pieprasa norādīt noteikta tipa daudzumu (piemēram, nominālo daudzumu, minimālo daudzumu, vidējo daudzumu), šis daudzums šajā regulā uzskatāms par neto daudzumu.

3. Ja fasētā prece sastāv no divām vai vairākām atsevišķām fasētām vienībām, kas satur vienāda produkta vienādu daudzumu, neto daudzumu uzrāda, minot neto daudzumu katrā atsevišķā iesaiņojumā un šādu iesaiņojumu kopējo skaitu. Šīs norādes tomēr nav obligātas, ja atsevišķo iesaiņojumu kopējo skaitu var skaidri saredzēt un viegli saskaitīt no ārpuses un ja vismaz vienu neto daudzuma norādi, kas ietilpst katrā atsevišķā iesaiņojumā, var skaidri saredzēt no ārpuses.

4. Ja fasētā prece sastāv no divām vai vairākām atsevišķām vienībām, kas nav uzskatāmas par realizācijas vienībām, neto daudzumu uzrāda, minot kopējo neto daudzumu un atsevišķo iesaiņojumu kopējo skaitu.

5. Ja cietais pārtikas produkts atrodas uzlietajā šķidrumā, marķējumā norāda arī pārtikas produkta sauso tīrsvaru.

Šajā punktā ,,uzlietais šķidrums” nozīmē šādus produktus, iespējams, maisījumā, kā arī saldētā vai iesaldētā veidā, ja vien šis šķidrums ir tikai pamatkomponentu papildinājums šajā izstrādājumā un tādējādi nav izšķirošais pirkuma faktors: ūdens, sāļi ūdens šķīdumā, sālījums, pārtikas skābes ūdens šķīdumā, etiķis, cukurs ūdens šķīdumā, pārējie saldinātāji ūdens šķīdumā, augļu un dārzeņu sulas augļu un dārzeņu gadījumā.

IX PIELIKUMS

MINIMĀLAIS DERĪGUMA TERMIŅŠ

1. Pārtikas produkta minimālo derīguma termiņu norāda šādi:

a) Pirms šā termiņa jābūt vārdiem:

- ,,Ieteicams līdz…”, kad termiņā ietilpst dienas norāde,

- ,,Ieteicams līdz…beigām” pārējos gadījumos.

b) Vārdkopu, kas minēta a) apakšpunktā, papildina ar:

- konkrētu datumu vai

- norādi uz to, kur šis datums atrodams marķējumā.

Vajadzības gadījumā šīm norādēm pievieno glabāšanas noteikumu aprakstu, kas jāievēro, ja produkts uzglabājams šajā noteiktajā laikposmā.

c) Datums sastāv no dienas, mēneša un gada šādā secībā nešifrētā veidā.

Tomēr attiecībā uz pārtikas produktiem:

- kuru derīgums nepārsniedz trīs mēnešus, pietiek norādīt dienu un mēnesi,

- kuru derīgums pārsniedz trīs mēnešus, bet nepārsniedz 18 mēnešus, pietiek norādīt mēnesi un gadu,

- kuru derīgums pārsniedz 18 mēnešus, pietiek norādīt gadu.

d) Ievērojot Kopienas noteikumus, kas ievieš citus datuma norādes veidus, derīgums nav jānorāda:

- svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti; šī atkāpe neattiecas uz diedzētām sēklām un līdzīgiem produktiem, piemēram, uz pākšaugu dzinumiem;

- vīniem, liķiera vīniem, dzirkstošajiem vīniem, aromatizētiem vīniem un līdzīgiem produktiem, kas iegūti no pārējiem augļiem, nevis no vīnogām, un dzērieniem ar KN kodu 2206 00 91, 2206 00 93 un 2206 00 99, kas izgatavoti no vīnogām vai vīnogu mizas;

- dzērieniem, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda ar vai lielāka nekā 10 %;

- bezalkoholiskajiem dzērieniem, augļu sulām, augļu nektāram un alkoholiskajiem dzērieniem atsevišķā traukā, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %, atsevišķos traukos, kuru tilpums pārsniedz piecus litrus, un kuri paredzēti ēdināšanas iestādēm,

- maizes vai konditorejas izstrādājumiem, ko, ņemot vērā to īpatnības, parasti patērē 24 stundu laikā pēc izgatavošanas;

- etiķim;

- vārāmajam sālim;

- cukuram cietā veidā;

- saldumiem, kas sastāv gandrīz vienīgi no aromatizēta un/vai iekrāsota cukura;

- košļājamai gumijai un līdzīgiem košļājamiem produktiem;

- porcijsaldējumam.

2. ,,Izlietot līdz” datumu norāda šādi:

a) pirms šā datuma jābūt vārdiem ,,izlietot līdz...”;

b) šā punkta a) apakšpunktā minētos vārdus papildina ar:

- konkrētu datumu vai

- norādi uz to, kur šis datums atrodams marķējumā.

Šīs norādes papildina ar glabāšanas noteikumu aprakstu, kas jāievēro.

c) Datums ietver dienu, mēnesi un, iespējams, gadu, šādā secībā un nešifrētā veidā.

X PIELIKUMS

SPIRTA TILPUMKONCENTRĀCIJA

Faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas skaitlis to dzērienu marķēšanā, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %, jānorāda ne vairāk kā līdz vienai zīmei aiz komata. Pēc skaitļa jāuzrāda simbols ,,tilp. %”, un pirms tā var norādīt vārdu ,,spirts” vai abreviatūru ,,alc.”.

Spirta koncentrācija jānosaka 20°C.

Pozitīvās un negatīvās pielaides normas robežās attiecībā uz spirta tilpumkoncentrāciju, izteiktas absolūtos skaitļos, ir uzskaitītas nākamajā tabulā. Pielaides piemērojamas, neņemot vērā pielaides, kas izriet no spirta koncentrācijas noteikšanai lietotās metodes.

Dzēriena apraksts | Pozitīva vai negatīva pielaide |

1. Alus, kura spirta koncentrācija nepārsniedz 5,5 tilp. %; dzērieni, kuri klasificēti kopējā muitas tarifa pozīcijā 22.07 B II un kuri ražoti no vīnogām | 0,5 tilp. % |

2. Alus, kura spirta koncentrācija pārsniedz 5,5 tilp. %; dzērieni, kuri klasificēti kopējā muitas tarifa pozīcijā 22.07 B I un kuri ražoti no vīnogām; sidri, bumbieru vīni, dzirkstoši, pusdzirkstoši vai nedzirkstoši augļu vīni un līdzīgi dzērieni, kuri ražoti no augļiem, izņemot vīnogas; dzērieni ar raudzētu medus bāzi | 1 tilp. % |

3. Dzērieni, kas satur macerētus augļus vai augu daļas | 1,5 tilp. % |

4. Jebkuri citi dzērieni, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 % | 0,3 tilp. % |

XI PIELIKUMS

DEVAS

A DAĻA. VITAMĪNU UN MINERĀLVIELU DEVAS (PIEAUGUŠIE)

1. Vitamīni un minerālvielas, kuras drīkst uzskaitīt marķējumā, un to ieteicamās diennakts devas (IDD)

A vitamīns (µg) D vitamīns (µg) E vitamīns (mg) C vitamīns (mg) Tiamīns (mg) Riboflavīns (mg) Niacīns (mg) B6 vitamīns (mg) Folijskābe (µg) | 800 5 10 60 1,4 1,6 18 2 200 | B12 vitamīns (µg) Biotīns (mg) Pantotēnskābe (mg) Kalcijs (mg) Fosfors (mg) Dzelzs (mg) Magnijs (mg) Cinks (mg) Jods (µg) | 1 0,15 6 800 800 14 300 15 150 |

2. Vitamīnu un minerālvielu ievērojams daudzums

Spriežot par to, kas ir uzskatāms par ievērojamu daudzumu, parasti būtu jāņem vērā 15 % no ieteicamās diennakts devas, kas norādīta šī pielikuma 1. punktā un ietilpst 100 g vai 100 ml produkta vai vienā iepakojumā, ja tas satur tikai vienu porciju.

B DAĻA. ENERĢĒTISKĀS UN UZTURVĒRTĪBAS DEVAS, IZŅEMOT VITAMĪNUS UN MINERĀLVIELAS (PIEAUGUŠIE)

Enerģētiskā vai uzturvērtība | Deva |

Enerģētiskā vērtība | 8400 kJ (2000 kcal) |

Kopējie tauki | 70 g |

Piesātinātie tauki | 20 g |

Ogļhidrāti | 230 g |

Cukuri | 90 g |

Sāls | 6 g |

XII PIELIKUMS

PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI

PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI ENERĢĒTISKĀS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANAI

Uzrādāmo enerģētisko vērtību aprēķina, izmantojot šādus pārrēķina koeficientus:

— ogļhidrāti (izņemot poliolus) | 4 kcal/g — 17 kJ/g |

— polioli | 2,4 kcal/g — 10 kJ/g |

— proteīns | 4 kcal/g — 17 kJ/g |

— tauki | 9 kcal/g — 37 kJ/g |

— salatrimi | 6 kcal/g — 25 kJ/g |

— spirts (etanols) | 7 kcal/g — 29 kJ/g |

— organiskās skābes | 3 kcal/g — 13 kJ/g |

XIII PIELIKUMS

UZTURVĒRTĪBAS IZTEIKŠANA UN NORĀDĪŠANA

A DAĻA. UZTURVĒRTĪBAS NORĀDES MĒRVIENĪBAS

Uzturvērtību norāda skaitliski, izmantojot šādas mērvienības:

— enerģētiskā vērtība | kJ un kcal |

— tauki | gramos (g) |

— karbohidrāti |

— šķiedrvielas |

— proteīns |

— nātrijs |

— vitamīni un minerālvielas | XI pielikuma A daļas 1. punktā minētās mērvienības |

— citas vielas | katrai atsevišķajai vielai atbilstīga mērvienība |

B DAĻA. OGĻHIDRĀTU UN TAUKU SATURA NORĀDĪŠANA

1. Norādot poliolu un/vai cietes saturu, šo informāciju iekļauj uzreiz aiz ogļhidrātu satura norādes šādā veidā:

karbohidrāti | g |

to skaitā: |

— cukuri | g |

— polioli | g |

— ciete | g |

2. Norādot taukskābju daudzumu un/vai tipu, šo informāciju iekļauj uzreiz aiz kopējo tauku satura norādes šādā veidā:

tauki | g |

to skaitā: |

— piesātinātās taukskābes | g |

— trans-taukskābes | g |

— mononepiesātinātās taukskābes | g |

— polinepiesātinātās taukskābes | g |

C DAĻA. ENERĢĒTISKĀS UN UZTURVĒRTĪBAS NORĀDĪŠANAS KĀRTĪBA UZTURVĒRTĪBAS NORĀDĒ

Norādot enerģētisko un uzturvērtību, jāievēro šāda kārtība:

enerģētiskā vērtība | kJ un kcal |

tauki | g |

to skaitā: |

— piesātinātās taukskābes | g |

— trans-taukskābes | g |

— mononepiesātinātās taukskābes | g |

— polinepiesātinātās taukskābes | g |

karbohidrāti | g |

to skaitā: |

— cukuri | g |

— polioli | g |

— ciete | g |

šķiedrvielas | g |

proteīns | g |

nātrijs | g |

vitamīni un minerālvielas | XI pielikuma A daļas 1. punktā minētās mērvienības |

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA UN SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgā politikas joma un saistītā darbība: veselības un patērētāju aizsardzība, pārtikas produktu drošums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Ilgums nav stingri noteikts

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu līdzekļi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmāk | Kopā |

Darbības izdevumi[41] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[42] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c |

Maksājumu apropriācijas | b+c |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[43] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a + c + d + e |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b + c + d + e |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmāk | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[44] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Priekšlikuma konteksts jāizklāsta paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata punktā jāiekļauj šāda papildinformācija.

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ierosinātā regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem pārstrādā un atjaunina pašreizējos noteikumus pārtikas marķējuma jomā, ko piemēro visai pārtikai. Priekšlikums nosaka elastīgu apgriezto mehānismu, kas ļautu ieinteresētajām personām ieviest jauninājumus pārtikas produktu marķēšanas jomā un ļautu piemērot marķēšanas noteikumus dažādiem un pastāvīgi mainīgiem tirgus apstākļiem un patērētāju prasībām.

Uzturvērtības marķēšanas noteikumi ir pārstrādāti, izmantojot vispārīgos pārtikas produktu marķēšanas noteikumus. Priekšlikums paredz, ka uzturvērtības marķējumam obligāti jābūt pārtikas produkta etiķetes galvenajā redzamības laukā un atļauj paraugprakses izstrādi attiecībā uz informācijas norādēm par uzturvērtību.

Jauno noteikumu piemērošanas pārejas periods ir 3 gadi.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Tiesību akta galvenie mērķi ir šādi:

- nodrošināt, ka patērētāji saņem atbilstīgu informāciju, kas dod viņiem iespēju veikt apzinātu, drošu, veselīgu un ilgtspējīgu izvēli;

- sniegt patērētājiem atbilstošu un noderīgu informāciju, kādu tie gaida no tiesību aktiem;

- nodrošināt nevainojamu iekšējā tirgus darbību;

- veicināt tirgū konkurenci.

Ievērojot šos mērķus, plašajam pārstrādāšanas darbam ir šādi konkrēti mērķi:

- sniedzot informāciju, nodrošināt konsekvenci un skaidrību;

- aizsargāt patērētāju veselību un risināt konkrētas patērētāju prasības attiecībā uz informāciju;

- izvairīties no maldinoša marķējuma;

- pieļaut nozares inovācijas, ļaujot tai marķējumu izmantot, reklamējot savus ražojumus.

Uzraudzīs to, kā dalībvalstis informē par valstu shēmām, kas saistītas ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto metodi[46].

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Pārraudzības sistēma

Pārtikas produktu marķēšanas tiesību aktu vispārīgo pārraudzību paredz Regula 882/2004 par dzīvnieku barības un pārtikas produktu oficiālo kontroli. Šī regula nosaka, ka dalībvalstīm efektīvi jāīsteno tiesību akti par pārtikas produktu informāciju. Komisija (Pārtikas un veterinārais birojs) kontrolē, vai dalībvalstis pareizi īsteno minētos tiesību aktus.

Komisija un dalībvalstis veic pārraudzību, piemēram, ar dalībvalstu un nevalstisko organizāciju ziņojumu starpniecību un nozares pašuzraudzības pasākumiem.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Iepriekšējais novērtējums

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un biežums

Komisijai jāveic jauno tiesību aktu novērtējums 5 – 7 gadu laikā pēc tiesību aktu galīgas īstenošanas, lai novērtētu to atbilstību ieinteresēto pušu vajadzībām. Jo īpaši šāda novērtējuma pamatā jābūt valstu shēmu efektivitātes izvērtēšanai saistībā ar vajadzību pēc Kopienas noteikumiem aspektos, kuriem piemēroti valstu shēmu nesaistošie noteikumi.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[48] (XX 01 01) | A*/AD | 3,5 | 3,5 | 3,5 | 3,5 | 3,5 | 3,5 |

B*, C*/AST | 1/0.2 | 1/0.2 | 1/0.2 | 1/0.2 | 1/0.2 | 1/0.2 |

Personāls, ko finansē[49] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[50], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 4,7 | 4,7 | 4,7 | 4,7 | 4,7 | 4,7 |

8.2.2. No darbības izrietošie izdevumi

Regulas īstenošana, piemēram, pieņemot vadlīnijas un īstenošanas pasākumus, informācijas sniegšanas un valsts pasākumu pārvaldība, apspriežoties ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju. Komisija turklāt vienkāršos savu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm par valstu shēmām, darīs zināmu atklātībai informāciju par valstu shēmām un uzraudzīs to pilnveidošanu un piemērošanu.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (ar likumu noteiktie)

Ja izvēlas vairākas iespējas, jānorāda amata vietu skaits saistībā ar katru no tām.

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmāk | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmāk |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmāk | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[52] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

[1] OV C xxx, xx.xx.xxxx., xx. lpp.

[2] OV C xxx, xx.xx.xxxx., xx. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta viedoklis par …………….., Padomes Kopējā nostāja par ………..

[4] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

[5] OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

6 OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/142/EK (OV L 368, 23.12.2006., 110. lpp.).

[6] OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/120/EK (OV L 333, 20.12.2003., 51. lpp.).

[7] COM(2007) 279.

[8] OV L 113, 30.4.1987., 57. lpp.

[9] OV L 300, 23.11.1994., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/77/EK (OV L 162, 30.4.2004., 76. lpp.).

[10] OV L 69, 16.3.1999., 22. lpp.

[11] OV L 191, 19.7.2002., 20. lpp.

[12] OV L 97, 1.4.2004., 44. lpp.

[13] OV L 162, 30.4.2004., 76. lpp.

[14] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[15] OV […], […], […]. lpp.

[16] OV L 302, 19.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

[17] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).

[18] OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar…

[19] OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

[20] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[21] OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

[22] OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.

[23] OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.

[24] OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

[25] OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

[26] OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

[27] OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp.

[28] OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp.

[29] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

[30] OV L 275, 25.8.2004., 17. lpp.

[31] Un to produktus, ja vien to apstrādes procesā nevar palielināties alergēniskuma līmenis, ko attiecīgā iestāde izvērtējusi atbilstošajam produktam, no kura tie iegūti.

[32] OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.

[33] Šo līmeni piemēro produktiem, kas ir gatavi lietošanai pārtikā vai atjaunoti saskaņā ar ražotāju norādījumiem.

[34] OV L 66, 13.3.1999., 26. lpp.

[35] Diafragma un apakšžokļa muskuļi ir skeleta muskuļu daļas, savukārt sirds, mēle un galvas muskuļi (izņemot apakšžokļa muskuļus), priekškājas pēdas pamata, pakaļkājas pēdas pamata muskuļi un aste nav tiem pieskaitāmi.

[36] Uz etiķetes angļu valodā šo apzīmējumu var aizstāt ar vispārīgu attiecīgās dzīvnieku sugas sastāvdaļas nosaukumu.

[37] Saistaudu saturu aprēķina, par pamatu ņemot kolagēna un gaļas proteīna satura attiecību. Kolagēna saturs ir hidroksiprolīna saturs, reizināts ar 8.

[38] Tikai kausētiem sieriem un produktiem, kuru pamatā ir kausēti sieri.

[39] Konkrētais nosaukums vai EK numurs nav jānorāda.

[40] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. iedaļas xx 01. nodaļā.

[41] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[42] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. un xx 01 05. pantu.

[43] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[44] Vajadzības gadījumā, t.i., ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus, jāpievieno papildu slejas.

[45] Ja norādītas vairākas metodes, lūdzam sniegt sīkāku paskaidrojumu šā punkta „Piezīmju” daļā.

[46] Kā minēts 5.3. iedaļā.

[47] Attiecīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[48] Attiecīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[49] Attiecīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[50] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[51] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.