28.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/1

—

atzīstot pilsētu diplomātijas svarīgo un arvien pieaugošo lomu, kas plašākā nozīmē definēta kā instruments, ar kura palīdzību vietējās pašvaldības un to struktūras var veicināt sociālo kohēziju, vides ilgtspēju, krīžu novēršanu, to radīto seku likvidēšanu un atjaunošanas darbus globālā mērogā, lai radītu stabilu vidi, kas nodrošinātu iedzīvotājiem miermīlīgu līdzāspastāvēšanu demokrātijas, attīstības un labklājības gaisotnē;

—

atzīstot, ka mūsdienās diplomātiju pielieto ne vien valstu valdību līmenī un ka, ņemot vērā dialogu, sadarbību un koordināciju, kas nepieciešami tādu mērķu īstenošanai kā miers, demokrātija un cilvēktiesību ievērošana visos līmeņos, par vienlīdz pašsaprotamu un nepieciešamu priekšnosacījumu kļuvusi ciešākas sadarbības sekmēšana starp valstu valdībām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai īstenotu vairāklīmeņu un efektīvāku pieeju un stratēģiju. Pilsētām un pašvaldībām ir būtiska nozīme starptautiskajā sadarbībā, jo tās ar starptautisko tīklu starpniecību izvērš savstarpēju sadarbību;

—

uzskata, ka saistībā ar pārrobežu sadarbību tās plašākā nozīmē un jo īpaši saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu iespējams sekmēt sadarbību ar Eiropas Komisiju, lai izskatītu jautājumus, rīcībpolitikas un jo īpaši pasākumus, kas ir pilsētu diplomātijas kompetences jomā;

—

izsaka gandarījumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības atjaunināšanu un atzīmē, ka svarīgi, lai minētā partnerība būtu vērsta uz dialoga stiprināšanu starp ES dalībvalstu vietējām pašvaldībām un Eiropas kaimiņattiecību politikas partneriem Vidusjūras baseinā un Austrumeiropā;

—

atzīmē, ka ES pieredzei var būt izšķirīga nozīme zināšanu nodošanā pilsētu diplomātijas pasākumu īstenošanas visās jomās, sākot no labas pārvaldības, pārredzamības veicināšanas un korupcijas apkarošanas līdz pat tādām jomām kā vietējā attīstība, infrastruktūras, veselība, izglītība un apmācība, cilvēku tirdzniecības apkarošana, jaunieši, dzimumu līdztiesība un starpkultūru dialogs.

Ziņotāja

:

Eleni Loucaides (Kipra/PPE),

Nikosijas pašvaldības locekle

1.

atzīstot pilsētu diplomātijas svarīgo un arvien pieaugošo lomu, kas plašākā nozīmē definēta kā instruments, ar kura palīdzību vietējās pašvaldības un to struktūras var veicināt sociālo kohēziju, vides ilgtspēju, krīžu novēršanu, to radīto seku likvidēšanu un atjaunošanas darbus globālā mērogā, lai radītu stabilu vidi, kas nodrošinātu iedzīvotājiem miermīlīgu līdzāspastāvēšanu demokrātijas, attīstības un labklājības gaisotnē,

2.

apzinoties, ka šī loma ir starptautiski atzīta un ka pilsētu diplomātiju jau vairākus gadus īsteno daudzas ES dalībvalstu pilsētas, vietējās pašvaldības un citas valsts iestādes, ka to pārstāvjiem, kam ir vispusīgas zināšanas šajā jomā, ir svarīga nozīme, turklāt tie efektīvi rosina sadarbības partnerus sekmēt dialogu un novērst konfliktus, veicināt to atrisinājumu, likvidēt to radītās sekas un veikt atjaunošanas darbus, kā arī sekmēt trešo valstu attīstību Eiropā, īpaši Balkānos, Tuvajos Austrumos, Latīņamerikā, Āfrikā un pārējos pasaules reģionos,

3.

atzīstot, ka pasaule kļūst arvien blīvāk apdzīvota un sarežģītāka un ka pilsētas un to vietējās pašvaldības nemitīgi ir nozīmīgākās jautājumu risinātājas daudzkultūru vidē, jo to darbības mērķis ir aizstāvēt iedzīvotāju tiesības, mazināt saspīlējumu, risināt krīzes situācijas, veicināt sociālo un ekonomisko integrāciju, teritoriālo kohēziju, sekmēt dialogu starp kultūrām, reliģijām, valstīm un tautām, kā arī veicināt mieru un stabilitāti,

4.

atzīstot, ka mūsdienās diplomātiju pielieto ne vien valstu valdību līmenī un ka, ņemot vērā dialogu, sadarbību un koordināciju, kas nepieciešami tādu mērķu īstenošanai kā miers, demokrātija un cilvēktiesību ievērošana visos līmeņos, par vienlīdz pašsaprotamu un nepieciešamu priekšnosacījumu kļuvusi ciešākas sadarbības sekmēšana starp valstu valdībām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai īstenotu vairāklīmeņu un efektīvāku pieeju un stratēģiju,

5.

atzīstot, ka pilsētām un pašvaldībām ir būtiska nozīme starptautiskajā sadarbībā, jo tās ar starptautisko tīklu starpniecību izvērš savstarpēju sadarbību. Svarīgi ir atzīmēt, ka pilsētas un pašvaldības minētos uzdevumus veic, pamatojoties uz pašu iniciatīvu,

6.

vienlaikus atzīstot, ka pilsētu diplomātija un decentralizēta sadarbība plašākā nozīmē ir papildu instrumenti, lai nodrošinātu mieru un veicinātu savstarpējo izpratni starp tautām, ka vietējās un reģionālās pašvaldības stiprina valstu un tautu līdzāspastāvēšanas un tuvināšanas iniciatīvas un ka to darbība vienmēr atbilst starptautisko tiesību normām saistībā ar cilvēktiesībām un Eiropas Savienības principiem un vērtībām,

7.

izsakot bažas par jaunajiem risināmiem uzdevumiem, ar ko saskaras cilvēce, piemēram, klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, dzeramā ūdens un citu dabas resursu nepieejamība, risks saistībā ar epidēmijām, badu, trūkumu un migrācijas plūsmu pastāvīgu pieaugumu, kas palielina ekstrēmisma izpausmes mūsu sabiedrībā, neiecietību un saspīlējumus starp kultūru kopienām, etniskām grupām, reliģijām un atšķirīgu tradīciju piekritējiem, kas nereti ir iekšēju un ārēju konfliktu cēlonis, kā arī, atzīstot nepieciešamību pieņemt kopīgu pieeju un paredzēt tuvināšanas un kolektīvu pasākumu iespējas,

8.

sekmējot ilgtspējīgu attīstību pilsētās un ES reģionos, lai panāktu tajos īstenoto pasākumu atbilstību, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības nodrošināšanu neatkarīgi no rases piederības, kultūras un reliģijas, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību sekmēt izglītības un darba tirgus pieejamību, lai veicinātu demokrātiju un vietējo autonomiju, kas ir būtiskākie faktori saliedētākas un mieru mīlošas pasaules veidošanā,

9.

atzīstot, ka konflikti, kuru būtība ir mainījusies, uzliek pašvaldībām pastāvīgas saistības nodrošināt iedzīvotāju labklājību un ka, izveidojot pastiprinātu dialogu un ciešāku starptautiska līmeņa sadarbību starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, varētu sekmēt savstarpēju sapratni, panākt kopīgo mērķu tālākvirzību un risināt konfliktus neatkarīgi no to cēloņiem,

10.

atzīstot, ka iedzīvotājus un vietējās pašvaldības vistiešāk ietekmē centrālo valdību nespēja uzsākt dialogu problēmu atrisināšanai konstruktīvā ceļā, lai panāktu situācijas normalizēšanos un stabilitātes atjaunošanu,

11.

arī atzīstot, ka vietējās pašvaldības, kas ir iedzīvotājiem vistuvāk esošās iestādes, apzinās savas vajadzības un pašas vislabāk spēj tās definēt un apmierināt gan krīzes vai konflikta apstākļos, gan arī preventīvos nolūkos,

12.

uzskatot, ka vietējo pašvaldību uzdevums ir strādāt brīvības, demokrātijas un progresa vārdā un tādējādi sekmēt starptautisko attīstību un miera nodrošināšanu,

13.

atzīstot, ka ES un tās īstenotās politikas, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību politika, saskarsies ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar minēto politiku visa potenciāla attīstīšanu, ja netiks atrisināti konflikti, kuri jo īpaši apgrūtina reģionālo sadarbību, padarot to pat neiespējamu,

14.

apzinoties, ka pilsētu diplomātijas nozīmību un arvien pieaugošo ietekmi atzina tikai nesen, pirmajā pasaules konferencē par pilsētu diplomātiju un vietējo pašvaldību lomu konfliktu novēršanā, miera procesā, konfliktu seku likvidēšanā un atjaunošanas darbu veikšanā, kas notika 2008. gada 11. un 13. jūnijā Hāgā un kurā piedalījās arī Reģionu komitejas pārstāvji,

15.

atzīstot, ka Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress, Eiropas Pašvaldību un reģionu padome, Pilsētu diplomātijas, apvienoto pilsētu un vietējo pašvaldību miera un cilvēktiesību stiprināšanas komiteja, Vietējo pārstāvju savienība demokrātijas stiprināšanai, Pilsētu mēru vispasaules kustība miera nodrošināšanai, ANO kompetentās aģentūras, Vispasaules forums un starptautiskās NVO jau ir īstenojušas un turpina īstenot mērķtiecīgu izpētes darbu pilsētu diplomātijas jomā,

16.

aicina visas vietējās pašvaldības izvērtēt savus pienākumus miera uzturēšanas un tiesiskuma jomā un sekmēt ikvienas personas cilvēktiesības, veidojot mūsdienu apstākļiem atbilstīgas pilsētas,

17.

atgādina nepieciešamību starptautiskā līmenī attīstīt efektīvākus un pārskatāmākus atbalsta mehānismus, vienkāršot procedūras un iesaistīt vietējās pašvaldības minēto pasākumu izstrādē un īstenošanā,

18.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2008. gada 8. oktobra paziņojumu, kurā uzsvērts, ka vietējām pašvaldībām aktīvāk jāiesaistās ES izaugsmes veicināšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā un ar Reģionu komitejas starpniecību jāuzsāk strukturēts dialogs ar Komisiju,

19.

pauž gandarījumu par šajā paziņojumā minēto atsauci uz Reģionu komitejas ierosinātās ES vietējo pašvaldību informācijas apmaiņas platformas izveidi,

20.

atkārtoti uzsver, ka ES tiešās interesēs ir censties atrisināt reģionālus konfliktus un problēmas, kas apdraud Eiropas drošību, nekontrolētu migrācijas plūsmu apkarošanu, energoapgādes nepārtrauktību un vispārīgākā nozīmē arī mieru pasaulē,

21.

atkārtoti pauž pārliecību, ka kaimiņattiecību attīstības un pastāvēšanas priekšnosacījums ir vietējā un reģionālā līmeņa efektīva sadarbība,

22.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pašas vislabāk var noteikt iedzīvotāju vajadzības un tās apmierināt gan preventīvi, gan arī konfliktu skartajos reģionos,

23.

uzskata, ka saistībā ar pārrobežu sadarbību tās plašākā nozīmē un jo īpaši saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu iespējams sekmēt sadarbību ar Eiropas Komisiju, lai izskatītu jautājumus, rīcībpolitikas un jo īpaši pasākumus, kas ir pilsētu diplomātijas kompetences jomā,

24.

izsaka gandarījumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības atjaunināšanu un atzīmē, ka svarīgi, lai minētā partnerība būtu vērsta uz dialoga stiprināšanu starp ES dalībvalstu vietējām pašvaldībām un Eiropas kaimiņattiecību politikas partneriem ne vien Vidusjūras baseinā, bet arī Austrumeiropā un Kaukāzā, kur kopš karadarbības uzliesmojuma 2008. gada augustā jāatzīmē ES svarīgā loma miera procesa sekmēšanā un humānās palīdzības sniegšanā,

25.

atkārto savu ieceri atbalstīt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālās un vietējās asamblejas izveidi, lai par realitāti pārvērstu Barselonas procesu un Vidusjūras savienību saskaņā ar 13. jūlijā Parīzē notikušās Eiropadomes sanāksmes lēmumu un veicinātu pilsētu diplomātijas mērķu īstenošanu,

26.

izsaka gandarījumu par Marseļā 2008. gada 3. un 4. novembrī notikušās ministru konferences “Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība” gala deklarāciju, kurā ministri konceptuāli atbalsta Marseļā 22. un 23. jūnijā notikušajā vietējo un reģionālo pašvaldību forumā izvirzīto priekšlikumu, kas atkārtoti minēts Reģionu komitejas 8. oktobra atzinumā, kurā pausta apņemšanās pievienot izveidoto Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleju Vidusjūras reģiona valstu savienībai,

27.

atzīst, ka, neraugoties uz visu iesaistīto pušu iepriekšminēto pieredzi, konstruktīvo un nozīmīgo darbu, nav precīza modeļa pilsētu diplomātijas pielietošanai un īstenošanai,

28.

atzīmē, ka joprojām pastāv grūtības precīzi definēt nozīmīgākos faktorus, kas nosaka ar pilsētu diplomātiju saistīto pasākumu sekmīgu vai nesekmīgu īstenošanu; uzskata, ka metodēm jābūt pielāgotām katrai atsevišķai situācijai un elastīgām, lai tās spētu darboties strauji mainīgajos apstākļos,

29.

izsaka pārliecību, ka pilsētu diplomātijā iesaistītajām pusēm jāapzinās, ka diplomātija ir sarežģīts process, kas vienmēr papildina citus centienus; tām labi jāpārzina konflikta zonu konkrētās īpatnības, nesaskaņu vēsturiskie iemesli un jāsaņem attiecīgo vietējo pašvaldību piekrišana ikvienas iniciatīvas vai pasākuma uzsākšanai,

30.

uzskata, ka ES iestāžu sadarbībai un pieredzei šajā jomā ir izšķirīga nozīme un atgādina, ka ir nepieciešams vēl lielāks politiskais un tehniskais atbalsts, lai nodrošinātu ES kaimiņvalstu pastāvīgu pārrobežu sadarbību vietējo pašvaldību līmenī, aicina dalībvalstis un iesaistītās valstis pilnībā izmantot instrumentus, piemēram, TAIEX programmu un citus esošos sadraudzības līdzekļus, kā arī programmu “Eiropa pilsoņiem 2007–2013”, kuras mērķis ir radīt pamatu, kas nepieciešams pilsētu diplomātijas pieejas attīstībai,

31.

uzsver, ka ir iespējams veikt ES dalībvalstu vietējo pašvaldību ierēdņu apmaiņu, lai sekmētu pilsētu diplomātijas dimensiju un stiprinātu savstarpējo sadarbību un koordināciju pieredzes apmaiņas un darbības tīklu izveides nolūkā,

32.

atzīmē, ka ES pieredzei var būt izšķirīga nozīme zināšanu nodošanā pilsētu diplomātijas pasākumu īstenošanas visās jomās, sākot no labas pārvaldības, pārredzamības veicināšanas un korupcijas apkarošanas līdz pat tādām jomām kā vietējā attīstība, infrastruktūras, veselība, izglītība un apmācība, cilvēku tirdzniecības apkarošana, jaunieši, dzimumu līdztiesība un starpkultūru dialogs,

33.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt sadarbību ar vietējām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai sekmētu cilvēktiesību, jo īpaši vietējo mazākumtautību grupu cilvēktiesību aizsardzību, un aicina Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības partnervalstis vēl vairāk ņemt vērā ieguldījumu, ko sniedz pilsoniskā sabiedrība, vietējās pašvaldības, kā arī pilsētu diplomātija,

34.

piekrīt atziņai, ka starptautiskajiem pārstāvjiem jāstiprina un jāsekmē ar pilsētu diplomātiju saistītie pasākumi, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka jebkura jauna struktūra jāizveido tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams un ja tā attaisno īpašās vajadzības,

35.

precizē, ka Komitejas ārējo attiecību un decentralizētas sadarbības komisija rūpīgi seko līdzi jaunākajām norisēm šajā jomā, sekmē komunikāciju starp iesaistītajām pusēm, nevalstiskajām organizācijām un Eiropas un starptautiskajiem tīkliem, kā arī vajadzības gadījumā nosaka reģionus, kuros iespējams īstenot ar pilsētu diplomātiju saistītos pasākumus un kuros Reģionu komitejas nozīme var būt īpaši svarīga,

36.

ierosina informēt ES par vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām konfliktu skartajos reģionos un aicina aktīvāk iesaistīties konfliktu atrisināšanā, atbalstot pilsētu diplomātiju un saistībā ar to īstenotos pasākumus,

37.

aicina ES iekļaut pilsētu diplomātiju darba kārtībā sanāksmēs ar kompetentām starptautiskajām struktūrām,

38.

rosina Eiropas Komisiju veicināt reģionālās programmas, kuru mērķis ir iesaistīt pilsētu diplomātijā vietējās un reģionālās pašvaldības un to kopīgās struktūrvienības, lai sekmētu kopīgos mērķus un principus,

39.

izsaka gandarījumu par Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa iniciatīvu izstrādāt Eiropas pilsētu diplomātijas hartu, kā arī tās fonda izveides projektu; aicina ES apsvērt iespēju izveidot finansēšanas instrumentu, lai stiprinātu pilsētu diplomātijas pasākumus un popularizētu diplomātiju plašākā nozīmē,

40.

ņemot vērā, ka Atvērto durvju dienu – Reģionu un pilsētu Eiropas nedēļas – ikgadējie pasākumi izpelnījās plašu rezonansi, ierosina sagatavot īpašu informatīvu semināru par pilsētu diplomātiju, kurš tiks iekļauts 2009. gada Atvērto durvju dienu pasākuma programmā,

41.

vērš dalībvalstu uzmanību uz pilsētu diplomātiju, uzsverot to demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību vērtības un aicinot minētās valstis gan daudzpusējā, gan divpusējā līmenī atbalstīt uzsāktās iniciatīvas saistībā ar pilsētu diplomātiju kā ļoti daudzsološu instrumentu, lai veicinātu starptautiska līmeņa dialogu gan starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, gan arī dalībvalstu ārpolitikas vispārējās sistēmas ietvaros, vienlaikus atbalstot pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas miera uzturēšanai ilgtermiņā,

42.

informēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, ES augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, ārējo attiecību komisāru, attīstības un humānās palīdzības komisāru un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju par šā atzinuma saturu, uzsverot uzdevumus, ko Komiteja iecerējusi īstenot saistībā ar pilsētu diplomātiju, kā arī Eiropas Savienībai sniegtās priekšrocības ārpolitikas stiprināšanā un mērķu izpildē miera, drošības un stabilitātes jomā.