23.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 45/41

---

FRONTEX aģentūras un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR novērtējums un turpmākā attīstība

P6_TA(2008)0633

Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūcija par FRONTEX aģentūras un Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR novērtējumu un turpmāko attīstību (2008/2157(INI))

(2010/C 45 E/08)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojumu “Ziņojums par FRONTEX aģentūras novērtējumu un turpmāko attīstību” (COM(2008)0067),

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojumu “Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveidošanas izpēte” (COM(2008)0068),

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojumu “Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā” (COM(2008)0069),

—	ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (1),

—	ņemot vērā Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, ko 27 dalībvalstis pieņēma 2008 gada 7. jūlijā Parīzē un kas apstiprināts 2008. gada 15. un 16. oktobra Eiropadomes laikā,

—	ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2005. gada 15. un 16. decembra secinājumus par “globālu pieeju migrācijas jautājumam: darbības prioritātes Āfrikā un Vidusjūras valstīs”, kas atkārtoti atrodami Eiropadomes prezidentūras 2006. gada 14. un 15. decembra secinājumos,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 863/2007, ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei (2),

—	ņemot vērā 2007. gada 26. septembra rezolūciju par trešo valstu pilsoņu nelegālās imigrācijas apkarošanas politikas prioritātēm (3),

—	ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0437/2008),

A.

tā kā nelegālās imigrācijas apkarošana un jo īpaši visu Eiropas Savienības robežu integrēta pārvaldība jāveic atbilstīgi vispārējai un saskaņotai pieejai migrācijas jautājumiem, kurā iekļauta arī legālās migrācijas organizēšana, legālo imigrantu integrācija un sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm;

B.	tā kā nelegālā imigrācija ir kopīga Eiropas Savienības problēma, tāpēc tās atrisināšanai nepieciešams īstenot kopēju Eiropas Savienības politiku šajā jomā;

C.	tā kā migrācija pastāvēs tikpat ilgi, cik atšķirības dažādu pasaules reģionu attīstībā un šā iemesla dēļ migrācijas plūsmas pārvaldība jāorganizē sinerģijā ar attīstības un sadarbības politiku ar trešām valstīm;

D.	tā kā Eiropas aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) nav panaceja visu nelegālās migrācijas izraisīto problēmu atrisināšanai;

E.

tā kā Eiropas Savienības ārējo robežu uzraudzība ir būtisks nelegālās imigrācijas apkarošanas elements, kas jāpapildina ar represīvās politikas pasākumiem, kas domāti nelegālās imigrācijas iemeslu novēršanai, un pasākumiem, kas paredz cīņu pret nelegālo nodarbinātību, īpaši, pieņemo direktīvu, kurā paredzētas sankcijas pret darba devējiem, kas nodarbina tādus trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelegāli (COM(2007)0249), un kura vērstos pret organizētās noziedzības pārvaldītajiem cilvēktirdzniecības tīkliem;

F.	tā kā nelegālā imigrācija saistīta ar augstu mirstības līmeni, tā kā sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm jāveic informācijas kampaņas par šāda veida imigrācijas risku un fatālajām sekām;

G.

tā kā tomēr katrai dalībvalstij ir jāuzņemas savas robežas daļas kontrole, migrācijas spiediena dēļ, kas īpaši aktuāls Eiropas Savienības austrumu un dienvidu daļā, nepieciešams nodrošināt obligāto līdzatbildību un solidaritāti starp dalībvalstīm, lai tādējādi atvieglotu ieguldāmo materiālo resursu un cilvēkresursu apvienošanu cīņai pret šo parādību;

H.	tā kā visu šo instrumentu (FRONTEX, EUROSUR, Elektroniskā sistēma ceļojumu atļaušanai (ESTA), iebraukšanas-izbraukšanas reģistrēšanas sistēma, ātrā izsekošana) mērķis ilgtermiņā ir pakāpeniska Eiropas integrētās robežu pārvaldības sistēmas ieviešana;

I.	tā kā ar gandarījumu uzņemami FRONTEX aģentūras pirmie aprēķināmie rezultāti kopš darbības uzsākšanas 2005. gada oktobrī, un tā kā ir nepieciešams izstrādāt tādu vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju, kas šajā aģentūras attīstības stadijā kļuvusi būtiska;

J.	tā kā FRONTEX aģentūra ir Kopienas struktūra, kas attiecas uz pirmo pīlāru un uz to attiecas pilnīgas demokrātiskas kontroles un pārredzamības princips, tā kā šajā sakarā tai ir jāaizsargā un jāsekmē Eiropas Savienības pamatvērtības;

K.	tā kā FRONTEX veiktās saskaņošanas operācijas izlūkošanas jomā pamatojas uz riska analīzi un draudu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar slepenības noteikumiem;

L.

tā kā FRONTEX attīstības stratēģijā vajadzēs tieši izmantot iespēju, lai pārbaudītu dalībvalstu obligātās solidaritātes principa dzīvotspēju (šis princips jau bija noteikts Regulā (EK) Nr. 863/2007, ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei (RABIT sistēma — Rapid Border Intervention Teams), kas koordinē Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas kapacitāti ārkārtas gadījumos), lai varētu izvēlēties atbilstošu modus operandi, kas nodrošina nepieciešamo materiālo (uzskaitīti Centralizētajā pieejamā tehniskā aprīkojuma sarakstā (CRATE — Centralised Records of Available Technical Equipment)) un cilvēkresursu beznosacījumu nodošanu FRONTEX rīcībā tās efektīvas darbības nodrošināšanai;

M.	tā kā Parlaments ir vienmēr atbalstījis FRONTEX un ir apstiprinājis tās budžeta būtisku palielināšanu, lai tai būtu pietiekami finanšu resursi tās uzdevumu veikšanai;

N.

tā kā FRONTEX uzsāka jūras misiju gar to dalībvalstu krastiem, kas atrodas Vidusjūras reģionā, un šīs misijas panākumi mainījās atkarībā no sadarbības līmeņa ar tām trešām valstīm, no kurām izbrauc imigranti; tā kā misija “Hēra” pie Kanāriju salu krastiem bijusi veiksmīga un tās rezultātā ievērojami samazinājies iebraucēju skaits, tomēr “Nautilus” misija Vidusjūras centrālajā daļā nav bijusi sekmīga, jo iebraucēju skaits ir palielinājies, nevis samazinājies;

O.	tā kā pastāvīgi organizētajām jūras misijām nepārtraukti jāpatrulē imigrācijas galvenajos punktos jūras dienvidu apgabalos;

P.	tā kā jebkurai FRONTEX darbībai visos gadījumos jāatbilst starptautisko tiesību normām, jo īpaši attiecībā uz jūras tiesībām un cilvēktiesībām, cilvēka cieņu un bēgļiem, konkrēti — uz patvērumu un nerepatriēšanas principu;

Q.

tā kā FRONTEX savā darbībā būs jāiekļauj piesardzības pasākumi un nepieciešamie līdzekļi, lai tiktu ievērotas visneaizsargāto personu, sieviešu, jo īpaši grūtnieču un bērnu — jo īpaši nepilngadīgo bez pavadības, gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti vai ar nopietnām slimībām slimojošo tiesības;

R.	tā kā jāuzlabo FRONTEX darbības humānā dimensija, maksimāli nodrošinot juridisko drošību gan glābšanas operācijās, kuras tai jāveic, gan kopējās atpakaļatgriešanas operācijās, kurās tai jāpiedalās;

S.

tā kā to speciālistu, kas iesaistīti FRONTEX darbībā, apmācība norisinās sekmīgi, tā jāturpina un jo īpaši jāpaplašina, tajā iekļaujot to trešo valstu darbiniekus, kas sadarbojušās ar FRONTEX ikdienā, lai šos darbiniekus apmācītu glābšanas operāciju veikšanā jūrā un cilvēku glābšanā kuģu avāriju gadījumos;

T.	tā kā robežu uzraudzība attiecas ne tikai uz neatļautu robežu šķērsošanu, bet arī citiem pārrobežu noziegumu veidiem, piemēram, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību vai nelikumīgu ieroču tirdzniecību, tādējādi palīdzot nostiprināt iekšējo drošību kopumā;

U.	tā kā FRONTEX darbība nevar būt sekmīga bez Eiropas Savienības robežu pārvaldības politikas, kurā iekļautas ierosinātās jaunās Eiropas robežkontroles sistēmas, piemēram, Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēma (ESTA), iebraukšanas-izbraukšanas reģistrācijas sistēma, ātrās izsekošanas sistēma,

1.   aicina dalībvalstis apsvērt migrācijas izaicinājumu, izmantojot vispārēju pieeju, kas ar vienādu sparu sekmētu robežkontroles stiprināšanu uz Eiropas Savienības robežām, nelegālās imigrācijas apkarošanu un to ārvalstnieku, kuru uzturēšanās nav likumīga, nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes valsti, nelegālās nodarbinātības un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī organizētu legālo imigrāciju un veiktu pasākumus legālo imigrantu integrēšanas atvieglošanai, stiprinot vispārēju partnerību ar trešām valstīm, sekmējot pozitīvu saistību starp migrāciju un attīstību, kā arī viendabīgas politikas izveidi patvēruma tiesību jomā Kopienas līmenī;

2.   uzskata, ka FRONTEX aģentūra ir ļoti svarīgs Eiropas Savienības globālās stratēģijas instruments imigrācijas jomā, un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus aģentūras pilnvaru pārskatīšanai, lai stiprinātu tās lomu un padarītu tās darbu efektīvāku;

3.   uzsver, ka ir svarīgi apzināties, ka FRONTEX pilnībā jāspēj rēķināties ar to resursu pieejamību, kurus dalībvalstis nodevušas tās rīcībā, īpaši izmantojot Centralizēto pieejamā tehniskā aprīkojuma sarakstu (CRATE), gan individuālo kopīgo operāciju saskaņošanai, gan pastāvīgajām misijām; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis nav līdz šim pietiekami paudušas gribu piešķirt vajadzīgos līdzekļus un aicina dalībvalstis to izdarīt;

4.   atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi ES Imigrācijas un patvēruma paktu, kā arī to, ka tā aicina nostiprināt FRONTEX lomu;

5.   norāda, ka FRONTEX darbības jomā būtu jāiekļauj pasākumi cilvēku tirdzniecības apkarošanai, īpaši uz Eiropas Savienības ārējām robežām;

6.   šajā sakarā aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk piešķirt oficiālu statusu solidaritātes sistēmai, kura ir atkarīga no katras iesaistītās dalībvalsts īstenošanas iespējām un specifiskajām vajadzībām, lai dotu iespēju FRONTEX sagatavojot un īstenojot misijas, novērst nedrošību par to, kādi resursi būs pieejami reālā laikā;

7.   aicina veidot kopīgas pastāvīgas un nepārtrauktas operatīvās uzraudzības patruļas, kas darbotos visu gadu nopietna riska zonās, jo īpaši uz jūras robežām, kur ir nopietni draudi dzīvībai, jo tiesības uz dzīvību ir galvenās nepārkāpjamās pamattiesības;

8.   uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai Kopienas tiesības būtu saskaņotas ar starptautiskajām tiesībām, kas piemērojamas šajā jomā, lai Eiropas Savienība varētu sekmīgi piedalīties palīdzības sniegšanā nelaimē nonākušajiem bēgļiem;

9.   aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk konkretizēt solidaritātes principu, ievērojami palielinot materiālos resursus, ko dalībvalstis piešķir FRONTEX, īpaši ārējo aprīkojumu, praktiski nodrošinot, ka aģentūrai tie vajadzības gadījumā būs pilnīgi pieejami;

10.   aicina FRONTEX iesniegt ziņojumu Padomei un Parlamentam, kurā jo īpaši precīzi atspoguļota CRATE uzskaitītā aprīkojuma konkrētā izmantošana un faktiskā pieejamība, vajadzības gadījumā norādot grūtības, ar kurām jāsaskaras, un sniedzot pilnīgu informāciju par to, kuras dalībvalstis piešķir šos resursus un kuras tos nepiešķir;

11.   aicina dalībvalstis, ja ilgāku laiku nepietiek resursu, steidzami paredzēt būtiski grozīt FRONTEX budžeta apjomu, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, un šai nolūkā eventuāli izskatīt turpmākās aprīkojuma izīrēšanas un/vai iegādes juridiskos aspektus;

12.   atgādina, ka Parlaments kā budžeta lēmējiestāde jau ir palielinājis FRONTEX budžetu kopš tās izveides un uzraudzīs tā atbilstošu izlietojumu, kā arī pielāgošanu tās funkciju uzlabošanai;

13.   norāda, ka ES sadarbībai ar trešām valstīm ir jābalstās uz starptautiskajām saistībām attiecībā uz bēgļu un patvēruma meklētāju aizstāvību, konkrētāk — ar Ženēvas konvencijas par bēgļu statusu (1951) noteikumiem;

14.   atzinīgi vērtē nozīmīgos sadarbības pasākumus, ko īstenoja gandrīz visas trešās valstis, ar kurām FRONTEX ikdienā jāsadarbojas, un kas ir palīdzējuši sasniegt ļoti labus rezultātus, piemēram, Kanāriju salu gadījumā; tomēr pauž nožēlu, ka sadarbība imigrācijas jomā joprojām nenotiek ar dažām citām valstīm, piemēram, ar Turciju un Lībiju;

15.   prasa Eiropas Savienībai pārrunās ar trešām valstīm iekļaut jautājumu par lielāku sadarbību imigrācijas jomā un aicināt tās trešās valstis, kuru sadarbība bijusi nepietiekoša vai vispār tās nebija, pielikt visas pūles, lai atvieglotu FRONTEX darbu, jo īpaši nodrošinot šo valstu dienestu efektīvāku sadarbību profilakses jomā;

16.   aicina Komisiju un dalībvalstis divkāršot pūliņus, lai panāktu lielāku trešo valstu sadarbību, jo īpaši, apspriežot atpakaļuzņemšanas nolīgumus; uzskata, ka imigrācijai būtu jābūt neatņemamai sastāvdaļai visās pārrunās par nolīgumiem ar tām trešām valstīm, kuras ir izcelsmes vai tranzīta valstis;

17.   uzsver, ka FRONTEX sadarbībā ar trešām valstīm pilnībā jāņem vērā to dalībvalstu atzinumi, kuras guvušas vislielāko pieredzi nelegālās imigrācijas jautājumu risināšanā attiecīgajās valstīs; piebilst, ka trešo valstu dalībai kopīgajās dalībvalstu operācijās FRONTEX vadībā vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kurā risinās operācija;

18.   prasa, lai FRONTEX pilnvarās būtu skaidri norādīts pienākumu ievērot starptautiskās cilvēktiesību normas un pienākums rūpēties par patvēruma meklētājiem glābšanas operācijās atklātā jūrā, un oficiāli iekļaut šajās pilnvarās sadarbību ar ANO Augstāko komisiju bēgļu jautājumos (UNCHR) un citām attiecīgām NVO;

19.   pauž bažas par to, ka trešo valstu pilsoņu rīcībā var nebūt pietiekamu līdzekļu, lai pārbaudītu, vai attiecībā uz viņiem savāktā informācija paredzētajā Eiropas Savienības “sistēmu sistēmā” tiek apstrādāta atbilstīgi tiesību aktos par datu aizsardzību iekļautajiem principiem, kurus piemēro Eiropas Savienībā; aicina Komisiju precizēt, kādā apjomā personas dati būs pieejami trešo valstu pārvaldes iestādēm;

20.   prasa paplašināt FRONTEX kompetenci, lai mudinātu aģentūru uzsākt projektus un operācijas trešās valstīs, jo īpaši, lai pastiprinātu spēkā esošo nolīgumu efektivitāti un noskaidrotu, kas nepieciešams robežu pārvaldībai piešķirto kapacitāšu stiprināšanai trešās valstīs;

21.   prasa FRONTEX nostiprināt tās vadošo lomu, atbalstot kopīgas atpakaļatgriešanas operācijas, ņemot vērā visus šo procedūru apstākļus; aicina dalībvalstis solidāri iesaistīt aģentūru FRONTEX kopīgu atpakaļatgriešanās reisu plānošanā un organizēšanā, kā arī noskaidrot, vai šādas operācijas nepieciešamas;

22.   aicina dalībvalstis atļaut pārskatīt FRONTEX pilnvaras, lai novērstu juridiskās nepilnības, kas varētu traucēt tās darbībai, jo īpaši iekļaujot precīzus juridiskos nosacījumus attiecībā uz tās piedalīšanos glābšanas operācijās jūrā, kā arī ieguldījumu atpakaļatgriešanas operācijās un iespēju trešām valstīm pielietot tās aprīkojumu, īpaši īstenojot izpētes projektus, ko tās varētu izmantot savā labā;

23.   aicina Komisiju pilnība izvērtēt FRONTEX darbības ietekmi uz pamatbrīvībām un pamattiesībām, jo īpaši attiecībā uz atbildību par cilvēku aizsardzību;

24.   prasa apmācīt FRONTEX personālu attiecībā uz tiem jautājumiem par dzimumu, kuri rodas tās darbā;

25.   uzskata, ka šādi paplašināta FRONTEX kompetences joma un tās pastāvīgs ieguldījums nelegālās imigrācijas apkarošanā ikdienā varētu attaisnot aģentūras loģistikas un administratīvās kapacitātes strukturālo attīstību, ievērojot proporcionalitātes principu;

26.   jo īpaši uzskata, ka gadījumā, ja izvēlētais temps un izmantotie līdzekļi vēl neattaisno decentralizētu aģentūru skaita palielināšanu, tad divu atsevišķu nodaļu izveidi — vienas, kas koordinē darbību pie sauszemes robežām, otras, kas koordinē jūras operācijas, — var plānot jau tagad, paturot prātā, ka nākotnē migrantu sauszemes maršruti uz austrumu robežas būs aizvien sarežģītāk risināms jautājums un tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāpalielina izmantojamie līdzekļi;

27.   aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt ES robežapsardzes sistēmas īstenojamību;

28.   uzsver, ka nepieciešams turpināt aģentūras operācijās mobilizētā darbaspēka izglītošanu — īpaši jūras tiesību, patvēruma tiesību un pamattiesību jautājumos —, tostarp pēc tās pilnvaru paplašināšanas iekļaut šajā apmācībā arī darbiniekus no trešām valstīm; šajā nolūkā mudināt FRONTEX sadarboties ar citām iestādēm, piemēram, Starptautisko Migrācijas organizāciju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un UNCHR, ANO struktūru, kas atbild par jūras tiesībām, kā arī NVO un citām apvienībām, kurām ir pieredze un zinātība šajās jomās;

29.   aicina Komisiju atbilstīgi dalībvalstu paraugpraksei organizēt informācijas kampaņas par nelegālās imigrācijas radīto risku;

30.   atzinīgi vērtē Padomes apspriedes saistībā robežu uzraudzības sistēmas EUROSUR izveidi, lai panāktu visu novērošanas ierīču optimālu izmantošanu, galvenokārt paplašinot to pašreizējo pārklājumu, kas pašreiz aptver tikai daļu no teritorijām, kurās nepieciešams veikt darbības;

31.   tāpēc uzstāj, lai nekavējoties tiktu uzsākta valstu novērošanas sistēmu uzlabošana un to savienošana tīklā, un saskaņošanas nolūkos FRONTEX tiktu uzticēta pieejamo instrumentu grupēšana un īpaši internetam pieslēgta un droša Dalībvalstu migrācijas lietu pārvaldes dienestu informācijas un sadarbības tīkla (ICONET)  (4) pārvaldība un Informācijas, apspriežu un informācijas par robežšķērsošanu un imigrāciju apmaiņas centra (CIREFI) darbības atjaunošana kā minēts 1994. gada 30. novembra Eiropadomes secinājumos;

32.   prasa, lai attiecībā uz riska analīzi FRONTEX vairāk sadarbotos ar Europol un citām Eiropas Savienības aģentūrām, kā arī ar citām starptautiskām organizācijām un trešo valstu robežuzraudzības iestādēm, īpaši, lai atklātu starptautiskos cilvēku tirdzniecības tīklus un nodotu tiesībsargājošām iestādēm personas, kas iesaistītas nelegālo imigrantu pārvadāšanā; uzskata par būtisku tāda mehānisma radīšanu, kas ļautu FRONTEX nosūtīt svarīgākos izlūkdatus personām, kas var tos visefektīvāk izmantot;

33.   aicina dalībvalstis nodrošināt, lai pētniecības procesā tiktu īpaši ņemtas vērā par robežkontroli atbildīgo dienestu konkrētās vajadzības;

34.   uzskata par pamatotu mērķi izveidot patiesi integrētu ES robežu pārvaldības sistēmu un piekrīt, ka ir svarīgi nemitīgi attīstīt un stiprināt ES kopējo robežu pārvaldības politiku; tomēr uzsver nepieciešamību, pirms uzsākt jaunu posmu ar tiem instrumentiem, ko piedāvā Komisija iepriekš minētajā ziņojumā “Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā”, novērtēt un analizēt pašreizējās sistēmas, kā arī tās, kas tiek gatavotas; neatlaidīgi pieprasa visaptverošu ģenerālo plānu, kurā izstrādāta vispārējā ES robežu stratēģija, kā arī izklāsts par to, kā visas saistītās programmas un shēmas kopīgi darbosies un kā uzlabot saistību starp attiecīgajām programmām;

35.   aicina FRONTEX uzņemties iniciatīvu kopīgas informācijas apmaiņas vides izveidē starp valstu kompetentajām iestādēm, lai optimizētu šo jutīgo datu apkopšanu, analīzi un izplatīšanu; prasa Eiropas Drošības pētījumu un jauninājumu forumam (ESRIF) sniegt savu ieguldījumu šā mērķa īstenošanā, savos darbos priekšplānā izvirzot kopīgus centienus uzlabot un ieviest jauninājumus novērošanas ierīču jomā;

36.   aicina pastiprināt EP veikto FRONTEX demokrātisko kontroli un aicina aģentūru informēt Parlamentu par sarunām attiecībā uz to nolīgumu noslēgšanu, kas parakstīti ar trešām valstīm, iesniegt taktiska rakstura novērtējumu, īpaši par pierobežas reģioniem, kā arī publicēt novērtējuma ziņojumus par kopīgajām operācijām un citām saskaņotām misijām, riska analīzi, priekšizpēti un statistiku par migrācijas tendencēm; uzsver, ka demokrātiska aģentūras darbības pārraudzība cita starpā stiprinās tās leģitimitāti; tomēr šajos ziņojumos publicētā informācija nedrīkst ietvert tādus konfidenciālus datus, kas var kaitēt uzsākto operāciju norisei;

37.   aicina Komisiju norādīt, kāda veida loģistikas palīdzība robežu uzraudzībai ir paredzēta kaimiņos esošām trešām valstīm, kā tas norādīts EUROSUR 1. posma 3. solī;

38.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam un Starptautiskajai Migrācijas organizācijai.

---

(1)  OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 199, 31.7.2007., 30. lpp.

(3)  OV C 219 E, 28.8.2008., 223. lpp.

(4)  Padomes 2005. gada 16. marta Lēmums 2005/267/EK (OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp.).

---