3.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 294/58

A.

tā kā Ķīna un ES ir apņēmušās veicināt mieru, drošību un ilgtspējīgu attīstību pasaulē;

B.

ņemot vērā dienvidrietumu Ķīnā 2008. gada 12. maijā notikušās spēcīgās zemestrīces izraisīto postījumu apmēru; tā kā par šīs zemestrīces upuriem kļuva vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju tieši Šučuaņas apgabalā; tā kā pēc pēdējām aplēsēm zemestrīce skāra 10 miljonus cilvēku un nogalināja gandrīz 70 000 cilvēku, tostarp tūkstošiem skolēnu, kuri gāja bojā, sabrūkot skolu telpām;

C.

tā kā Ķīnas valdība izvērsa ārkārtīgi plašus glābšanas darbus, izvietoja personālu, tostarp daļu armijas, kā arī mediķu vienības, lai palīdzētu nelaimes skartā reģiona iedzīvotājiem;

D.

ņemot vērā ārkārtējo visu Ķīnas iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības mobilizāciju un solidaritāti, cenšoties palīdzēt katastrofā cietušajiem iedzīvotājiem;

E.

tā kā Tibetas atvēršanu tūristiem un plašsaziņas līdzekļiem nevajadzētu izmantot kā “sabiedrisko attiecību pasākumu”, bet kā patiesu atvēršanu, kas ļaus žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļiem un tūristiem apmeklēt Tibetas reģionu;

F.

ņemot vērā Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) noslēguma secinājumus, kuros ir uzsvērts, ka 2008. gada olimpisko spēļu rīkošanas tiesību piešķiršana Ķīnai varētu veicināt valsts atvēršanos un uzlabot cilvēktiesību stāvokli;

1.

atzinīgi vērtē ES un Ķīnas attiecību uzlabošanos, nozaru dialogu un ciešāku sadarbību daudzu globālo tēmu jomā;

2.

aicina Ķīnas varas iestādes atcerēties, ka brīdināšana par zemestrīci ir viens no valsts attīstības rādītājiem; uzsver, ka ļoti būtiski ir aktīvi un ātri rīkoties saistībā ar jebkuru brīdinājumu, ko zinātnes pārstāvji sniedz varas iestādēm par maz ticamu, bet iespējamu citu dabas katastrofu Ķīnā;

3.

atzinīgi vērtē saziņas atsākšanos starp Dalailamas un Ķīnas varas iestāžu pārstāvjiem pēc 2008. gada marta notikumiem Lasā; mudina abas puses pastiprināt šo saziņu, tādējādi veidojot pamatu tam, lai varētu savstarpēji uzticēties viena otrai, jo tas ir vienīgais veids, kā atrast abpusēji pieņemamu politisku risinājumu;

4.

pauž nožēlu, ka attiecībās ar Ķīnu nozīmīgi panākumi gūti tikai tirdzniecības un ekonomikas jomā bez ievērojamiem sasniegumiem cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos;

5.

pauž nožēlu, ka Ķīnas rādītāji attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu joprojām rada pamatu bažām biežo un sistemātisko cilvēktiesību pārkāpumu dēļ; atgādina par cilvēktiesību ievērošanas saistībām, ko Ķīna apņēmās pildīt, kad valstij tika piešķirtas tiesības rīkot olimpiskās spēles;

6.

nosoda biežo nāvessoda piemērošanu Ķīnā un aicina Ķīnas varas iestādes noteikt moratoriju nāvessodu izpildei;

7.

ar nožēlu konstatē faktu, ka nevienam no starptautiskajiem aicinājumiem nav izdevies novērst Ķīnas varas iestāžu atbildes pasākumus 2008. gada 14. martā Tibetā notikušajiem nemieriem, jo Lasā notikušo demonstrāciju dalībnieki joprojām tiek meklēti, aizturēti un patvaļīgi arestēti, ģimenēm nesniedzot informāciju par viņu atrašanās vietu, lai gan tas ir pretrunā Ķīnas tiesību aktiem; aicina Ķīnas varas iestādes olimpisko spēļu laikā un izsenis iedibinātā olimpiskā pamiera vārdā pārtraukt “patriotiskās audzināšanas” kampaņu, kura ir pastiprinājusies kopš aprīļa sākuma;

8.

ar atzinību konstatē, ka Ķīna nekavējās pieņemt starptautiskās sabiedrības atbalstu zemestrīcē cietušo glābšanai Šučuaņas reģionā un atvieglot brīvprātīgo humānās palīdzības organizāciju iesaistīšanos palīdzības sniegšanā;

9.

uzsver Eiropas Savienības, dalībvalstu un starptautiskās sabiedrības atbalsta nozīmi šā reģiona atjaunošanas posmā;

10.

aicina Ķīnu ievērot saistības, ko tā publiski apņēmās cilvēktiesību, minoritāšu, demokrātijas un tiesiskuma jomā un par kurām Starptautiskā olimpiskā komiteja informēja, pieņemot lēmumu par atļauju šai valstij organizēt olimpiskās spēles;

11.

mudina Ķīnas varas iestādes izmantot vēsturisko iespēju parādīt pasaulei, ka atļauja rīkot olimpiskās spēles Pekinā ir vienreizēja iespēja uzlabot cilvēktiesību stāvokli, apžēlojot visus politiskos ieslodzītos un cietumos esošos cilvēktiesību aktīvistus, tostarp pēc šā gada martā Tibetā notikušās sacelšanās ieslodzītās personas (protams, izņemot smagus noziegumu izdarījušos); turklāt aicina Ķīnas iestādes pārtraukt lauku migrantu, mazākumtautību diskrimināciju un atturēties no arodbiedrību pārstāvju, advokātu un žurnālistu vajāšanas, ja viņi liecina par pamatbrīvību pārkāpumiem; atkārtoti atgādina pārliecību, ka šādu cilvēku ieslodzīšana ir pret universālo un vispārpieņemto ius gentium (nāciju tiesību) ideju;

12.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un Starptautiskās olimpiskajās komitejas izpildkomitejai.