19.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 279/69

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši 2003. gada 16. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīguma slēgšanu ar Libānas Republiku (1), 2005. gada 10. marta rezolūciju par situāciju Libānā (2), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par situāciju Tuvajos Austrumos (3), 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Tuvajiem Austrumiem (4) un tā 2007. gada 29. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru piešķir makroekonomisku palīdzību Libānai (5),

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2004. gada rezolūciju Nr. 1559, 2005. gada rezolūciju Nr. 1636, 2006. gada rezolūciju Nr. 1680 un 1701 un 2007. gada rezolūciju Nr. 1757,

—

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (6) (Asociācijas līgums),

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 10. decembra Lēmumu 2007/860/EK, ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Libānai (7),

—

ņemot vērā ES Augstā pārstāvja Javier Solana2008. gada 16. maija paziņojumu par stāvokli Libānā,

—

ņemot vērā deklarāciju par Tuvajiem Austrumiem, ko 2008. gada 14. martā Eiropas Savienības vārdā pieņēma prezidentūra,

—

ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.

paužot milzīgu satraukumu par vardarbības palielināšanos Libānā un izjūtot nopietnas bažas par iestāžu situāciju Libānā pēc neveiksmīgām prezidenta vēlēšanām;

B.

tā kā nesenajās sadursmēs starp Hezbollah un citu grupējumu kaujiniekiem, kuras notika Beirutā un citās Libānas daļās pēc Libānas valdības 2008. gada 6. maijā pieņemtajiem lēmumiem, un vardarbīgās sadursmēs pēc tam, kad atlaida par lidostas drošību atbildīgo ģenerāli un aizliedza Hezbollah saziņas sistēmas, tika nogalināti desmitiem cilvēku un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti;

C.

tā kā Libānas valdība, lai pārtrauktu sadursmes, ir anulējusi lēmumus, kas izraisīja vardarbību, un nodevusi atbildību par krīzes atrisināšanu Libānas armijai;

D.

tā kā Libānas parlaments nepildīja savu konstitucionālo lomu pat pirms 2007. gada novembra, kad beidzās Libānas Republikas prezidenta pilnvaru termiņš, un tā kā valstī ir sabrukusi iestāžu sistēma, nopietni apdraudot valsts demokrātisku funkcionēšanu;

E.

tā kā Hezbollah nav tikai opozīcijas partija, bet arī bruņots grupējums, kura kontrolē ir ievērojama Libānas teritorijas daļa, tostarp šiītu kopienas apdzīvotais reģions;

F.

tā kā ieinteresētās puses, balstoties uz Arābu valstu līgas iniciatīvu, 2008. gada 15. maijā panāca vienošanos, lai nekavējoties pārtrauktu bruņotās sadursmes, atjaunotu nacionālo dialogu, koncentrējoties uz jautājumiem par nacionālas vienotības valdību un jaunu vēlēšanu likumu, un atjaunotu normālu dzīvi un tādu situāciju, kāda bija pirms nesenajiem notikumiem;

G.

tā kā pašreizējais politiskais strupceļš Libānā paralizē valsts pareizu darbību; tā kā šī politiskā krīze ievērojami apdraud trauslo stabilitāti Libānā un visā reģionā kopumā; tā kā stabila, pilnīgi suverēna, vienota un demokrātiska Libāna ir ārkārtīgi svarīga visu Tuvo Austrumu stabilitātei un miermīlīgai attīstībai;

H.

tā kā Libānai ir ciešas politiskās, ekonomiskās un kultūras saiknes ar Eiropu un tā ir nozīmīgs Eiropas Savienības partneris Tuvajos Austrumos; tā kā suverēnai un demokrātiskai Libānai var būt izšķiroša loma, izveidojot ciešu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību;

I.

tā kā Asociācijas nolīguma 2. pantā ir paredzēts, ka pušu attiecības saistībā ar to, kā arī visi paša Nolīguma noteikumi balstās uz demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanu, ka noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, pēc kuras tās vadās savā iekšpolitikā un starptautiskajā politikā un kas veido būtisku šā nolīguma sastāvdaļu; tā kā izmantojot nolīgumā paredzēto parasto politisko dialogu, Asociācijas padome ir pilnvarota veikt nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Libānas parlamenta sadarbību;

J.

tā kā ANO Drošības padomes 2007. gada rezolūcija Nr. 1757 izveidoja starptautisku tribunālu, lai tiesātu personas, kas ir atbildīgas par kādreizējā premjerministra Rafik Hariri slepkavību un citām politiskajām slepkavībām, kas izdarītas Libānā;

K.

tā kā Libānā pastāv ievērojamas finanšu un tautsaimniecības problēmas; tā kā Libānas iestādes 2007. gada 4. janvārī pieņēma visaptverošu sociālekonomisko reformu programmu; tā kā Eiropas Savienība ir piedāvājusi finansiālu palīdzību EUR 80 miljonu apmērā, kuras mērķis ir atbalstīt Libānas iekšējās pūles veikt pēckara rekonstrukciju un īstenot ilgtspējīgu tautsaimniecības atveseļošanos, un tādējādi mazināt finanšu ierobežojumus saistībā valdības ekonomiskās programmas īstenošanu;

L.

tā kā vairāk nekā 300 000 palestīniešu bēgļu vēl arvien sliktos apstākļos dzīvo Libānā; tā kā vardarbības uzliesmojumi un sadursmes ar armiju, kas notiek dažās palestīniešu bēgļu nometnēs, ir saasinājušas situāciju valstī;

M.

tā kā vēl joprojām neatrisināts ir jautājums par Šebā saimniecībām,

1.

atzinīgi vērtē Dohā panākto vienošanos par ģenerāļa Michel Sleiman ievēlēšanu valsts prezidenta amatā jau tuvākajās dienās, par jaunas nacionālās vienotības valdības izveidi un vēlēšanu likuma pieņemšanu; aicina vienošanās puses pilnībā īstenot šo vienošanos; uzsver to, cik nozīmīga ir starptautiskās sabiedrības labvēlīgā reakcija; apsveic Libānas partijas ar panākto vienošanos, kā arī Katāru un Arābu valstu līgu — ar sekmīgo starpniecības darbību;

2.

uzsver Libānas stabilitātes, suverenitātes, neatkarības, vienotības un teritoriālās integritātes nozīmi; norāda, ka politisku stabilitāti Libānā jāpanāk ar uzticības atjaunošanu visu pušu starpā, attiekšanos no vardarbības un ārējas ietekmes noraidīšanu;

3.

atzinīgi vērtē armijas un drošības dienestu devumu, lai izbeigtu nesenos notikumus; aicina visas iesaistītās puses atbalstīt Libānas armiju, lai tā varētu pilnībā garantēt iestāžu darbību, drošību, likuma varu un kārtību, suverenitāti un stabilitāti Libānā;

4.

tādēļ uzskata, ka valsts un visu Libānas iedzīvotāju drošība ir atkarīga no visu bruņoto grupu, jo īpaši Hezbollah atbruņošanas un ieroču tirdzniecības kontroles Libānā; uzskata, ka ir būtiski, lai visus importētos ieročus Libānā virzītu tikai uz oficiālo Libānas armiju; atkārto aicinājumu Libānas valdībai sadarbībā ar ANO Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL) īstenot pilnīgu valsts suverenitāti un šajā sakarībā efektīvu valsts robežu un teritorijas kontroli; šajā sakarībā aicina visas puses atteikties no vardarbības, pilnībā pieņemt demokrātijas noteikumus un atzīt visas demokrātiski ievēlētās valsts varas iestādes un institūcijas neatkarīgi no to etniskās, reliģiskās vai partiju piederības un izcelsmes;

5.

atgādina, ka Asociācijas nolīgumā ir paredzēts politiskais dialogs starp Eiropas Parlamentu un Libānas parlamentu, pamatojoties uz politiskās sadarbības izveidi starp šīm divām institūcijām;

6.

atkārtoti uzsver nozīmīgo UNIFIL lomu; uzskata, ka ir svarīgi, lai Libānas valdībai būtu pilna suverenitāte un, veicot visas darbības, kas atrodas valsts jurisdikcijā, tās efektīvā kontrolē atrastos valsts robežas un teritorija, tā, lai tiktu garantēta valsts un tās pilsoņu drošība;

7.

atkārtoti aicina visas attiecīgās puses atbalstīt starptautiskā tribunāla darbu, lai tiesātu personas, kas ir atbildīgas par kādreizējā premjerministra Rafik Hariri slepkavību un citām politiskajām slepkavībām, kas izdarītas Libānā, un mudina Sīriju pilnībā ar to sadarboties;

8.

mudina Libānas varas iestādes darīt visu iespējamo, lai pārtrauktu jebkādu diskrimināciju pret palestīniešu bēgļiem; atkārto aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai palielināt palīdzību, lai sasniegtu noturīgu izlīgumu;

9.

aicina Sīriju atturēties no jebkādas iejaukšanās, kas var negatīvi ietekmēt Libānas iekšējās ietas, un konstruktīvā veidā tiekties uz valsts stabilitāti; vēršas pie Irānas un Sīrijas rīkoties konstruktīvi; aicina visas attiecīgās puses atbilst prasībām, kas ietvertas ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1559 (2004) un rezolūcijā Nr. 1701 (2006), attiecībā uz Libānas neatkarības, suverenitātes ievērošanu un tās drošības un stabilitātes neapdraudēšanu, atgādinot aizliegumu pārdot ieročus bruņotiem kaujinieku grupējumiem;

10.

atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Savienības darbībām, lai palīdzētu Libānai pārstrukturēt ekonomiku; aicina Padomi un Komisiju turpināt centienus atbalstīt Libānas atjaunošanu un tautsaimniecības atveseļošanu, kā arī nodibināt ciešāku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību valstī, lai veicinātu valsts tālāku demokratizāciju;

11.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstajam pārstāvim, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Kvarteta īpašajam sūtnim Tuvajos Austrumos, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Libānas valdībai un parlamentam, Sīrijas prezidentam un valdībai un Irānas valdībai un parlamentam.