6.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/71

A.

tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanas, veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

B.

tā kā UNHRC nodrošina efektīvu pamatu cilvēktiesību labākai aizsardzībai un veicināšanai ANO sistēmā;

C.

tā kā UNHRC septītajai sesijai būs izšķiroša nozīme, jo tā būs pirmā sesija, kurā saskaņā ar jaunajām darba metodēm izskatīs daudzus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar 2006. un 2007. gadā pieņemtajām iestāžu veidošanas reformām, un kurā precizēs vispārējā regulārā pārskata noteikumus;

D.

tā kā uzticība UNHRC ir atkarīga no šo reformu un mehānismu īstenošanas tādā veidā, kas stiprinās tās spēju novērst cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē;

E.

tā kā tiks izveidota Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija, kas piedalīsies UNHRC septītajā sesijā tāpat kā divos iepriekšējos gados un pirms tam, kad tā piedalījās UNHRC priekšgājējas — ANO Cilvēktiesību komisijas — sesijās,

1.

uzsver ANO Cilvēktiesību padomes būtisko nozīmi vispārējā ANO sistēmā; atkārtoti atgādina par to, ka tai jārisina galvenokārt jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu, jo jautājumus par vispārējo politisko situāciju risina citas ANO struktūras; uzsver UNHRC darba specifiku — būtisko īpašo procedūru nozīmi, īpašās sesijas, VRP, interaktīvo dialogu un spējas steidzami risināt krīzes;

2.

atzīmē UNHRC darba rezultātus; atzinīgi vērtē UNHRC pieņemto vērienīgo programmu, kurā ir paredzēts pārskatīt tās izmantotās procedūras un darba metodes, it īpaši vispārējā regulārā pārskata pilnveidošanu un īstenošanu, kā arī pārskatīt īpašās procedūras;

3.

apliecina cieņu pozitīvajiem UNHRC sasniegumiem un jo īpaši — tās sekmīgajai sadarbībai ar ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju (OHCHR); aicina ES, nodrošinot augstus integritātes standartus, kā prioritāti sniegt atbalstu pretendentiem jaunā UNHRC priekšsēdētāja vēlēšanās, kas notiks 2008. gada 23. jūnijā;

4.

atzinīgi vērtē īpašo sesiju rīkošanu, jo tās nodrošina būtisku saikni starp smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un neatkarīgu ekspertu slēdzieniem; tomēr ir nobažījies par UNHRC nespēju rīkoties, lai atrisinātu daudzas no pasaules vissteidzamākajām cilvēktiesību situācijām;

5.

atzīmē, ka īpašās sesijas rīko, lai steidzami risinātu krīzes, savukārt kārtējās sesijās jārisina pastāvīgi notiekošie cilvēktiesību pārkāpumi, lai varētu veikt padziļinātu analīzi un nodrošināt ilgtermiņa risinājumus;

6.

uzsver, ka ir jāveic īpašo sesiju sagatavošanas darbs un tajās jāizmanto strukturētas darba metodes, lai panāktu pozitīvu rezultātu; šajā sakarā atzīmē galveno ES iniciatīvu panākumus;

7.

atzīmē tiešo ietekmi, kāda bija 2007. gada oktobrī Ženēvā notikušajai īpašajai sesijai par Birmu, jo šajā sesijā izteica nosodījumu valdības veiktajām represijām un tajā piedalījās īpašais ziņotājs jautājumā par cilvēktiesību situāciju Birmā; pauž nožēlu par to, ka nav veikti turpmākie pasākumi un nav pārraudzīta īpašā ziņotāja ieteikumu īstenošana, jo situācija Birmā cilvēktiesību aizsardzības jomā pasliktinās;

8.

prasa 2008. gada maijā rīkot uz konkurenci balstītas vēlēšanas visos reģionos, lai ANO dalībvalstīm dotu reālas izvēles iespējas; pauž nožēlu, ka, pateicoties nevainojamai reputācijai, padomē ir ievēlētas dažas valstis, kurās ir fiksētas cilvēktiesību ievērošanas problēmas;

9.

aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk stingri pieprasīt kritēriju izveidi dalībai UNHRC vēlēšanās, tostarp pastāvīgu uzaicinājumu izsniegšanu dalībai īpašajās procedūrās, kā arī ANO dalībvalstu vēlēšanu solījumu faktiskās izpildes pārraudzību; pirms šādas reformas īstenošanas minētais noteikums ir jāpiemēro, nosakot ES dalībvalstu sniegto atbalstu UNHRC kandidātvalstīm;

10.

uzskata VRP mehānismu par potenciālu līdzekli, lai visā pasaulē uzlabotu cilvēktiesību ievērošanas saistību vispārējo pārraudzību un uzraudzītu praktiskās metodes, pret visām ANO dalībvalstīm attiecoties vienlīdzīgi un pakļaujot tās vienādai pārbaudei;

11.

norāda, ka VRP uzdevums ir nodrošināt objektīvu pārskatu par situāciju valstī, lai noteiktu jomas, kurās notiek cilvēktiesību pārkāpumi, un šo situāciju varētu uzlabot, veicot pieredzes apmaiņu un uzlabojot sadarbību ieteikumu un secinājumu veidošanā; šajā sakarā aicina ES dalībvalstis un Komisiju ņemt vērā minētos ieteikumus un secinājumus, lai noteiktu ES palīdzības programmu mērķus un prioritātes;

12.

prasa VRP norises 1. un 2. kārtā, kas notiks 2008. gada 7.—18. aprīlī un 2008. gada 5.—16. maijā, piepildīt līdz šim izteiktās cerības; aicina ES dalībvalstis veikt VRP pārskatāmi un objektīvi, ņemot vērā iepriekšminēto Rezolūciju Nr. 60/251; aicina tās ES dalībvalstis, par kurām veiks VRP, būt paškritiskām un neaprobežoties tikai ar valsts pozitīvo sasniegumu atspoguļošanu;

13.

atzīmē, ka vēl jārisina vairāki jautājumi, piemēram, tā sauktās “VRP trijotnes” izraudzīšanās, kura veicinās pārskatu par cilvēktiesību ievērošanu ANO dalībvalstīs; šajā sakarā mudina ES dalībvalstis nepiekrist iespējai, ka valstis, par kurām veic pārskatu, konfidenciāli atsakās no valstīm, kuras izraudzītas par to pārskata atbildīgajām valstīm;

14.

aicina UNHRC locekļus iecelt neatkarīgus ekspertus par to pārstāvjiem darba grupā, kas būs atbildīga par VRP īstenošanu; aicina ES dalībvalstis pieņemt kopīgas pamatnostādnes saistībā ar VRP noteikumiem, tādējādi uzņemoties iniciatīvu šādas pieejas veicināšanā;

15.

uzsver pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju līdzdalības, kā arī īpašo procedūru nozīmību; atkārtoti pauž uzskatu, ka to secinājumiem un ieteikumiem jābūt neatkarīga un ticama pārskata pamatā;

16.

uzskata, ka īpašās procedūras ir ANO cilvēktiesību mehānisma pamats un ka tām ir izšķiroša nozīme, it īpaši Cilvēktiesību padomē; vēlreiz apliecina, ka UNHRC dalībvalstīm ir jāpilda pienākums pilnībā sadarboties saistībā ar īpašajām procedūrām;

17.

uzsver, ka UNHRC ticamība būs atkarīga no tā, ko 2008. gada martā nozīmēs par īpašo procedūru jaunajām pilnvarotajām pusēm;

18.

aicina par pilnvarotajām pusēm nozīmēt neatkarīgas, taisnīgas, godīgas un objektīvas personas ar atzītām zināšanām cilvēktiesību jomā, atbilstošu pieredzi, kā arī ar pietiekamām zināšanām par īpašo procedūru sistēmu;

19.

mudina valdības, nevalstiskās organizācijas un attiecīgās profesionālās asociācijas nosūtīt prasībām atbilstošo kandidātu vārdus, lai tos varētu iekļaut prasībām atbilstošo kandidātu publiskā sarakstā, kuru pārvalda OHCHR;

20.

aicina konsultatīvo grupu, kas izskata īpašo procedūru pilnvaroto pušu kandidatūras un iesaka Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājām personas, kuras var nozīmēt par pilnvarotajām pusēm, īstenot tās uzdevumu objektīvā un pārredzamā veidā un veikt izvēli, pamatojoties uz kandidatūru profesionālismu un godīgumu;

21.

nosoda Cilvēktiesību padomes lēmumu neatjaunot mandātu īpašajiem ziņotājiem par Baltkrieviju un Kubu;

22.

atzinīgi vērtē valsts mandātu atjaunošanu īpašajam ziņotājam par Sudānu un neatkarīgajiem ekspertiem par Libēriju, Haiti un Burundi;

23.

pauž nožēlu par ES pausto atbalstu UNHRC lēmumam pārtraukt tās ekspertu grupas par Darfūru darbu; atzīmē, ka ekspertu grupas darba turpināšanu iekļāva īpašā ziņotāja par Sudānu pilnvarās; tāpēc pauž bažas par to, ka palielinātā darba slodze var vājināt īpašā ziņotāja pilnvaras;

24.

aicina nākotnē ar lielāku piesardzību pārtraukt ekspertu grupu pilnvaras, jo šīs grupas sniedz nozīmīgu pievienoto vērtību;

25.

atzinīgi vērtē līdz šim pārskatīto tematisko mandātu atjaunošanu;

26.

aicina ES dalībvalstis nodrošināt, ka tiek atjaunots mandāts īpašajiem ziņotājiem par Birmu un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ka tiek pagarināts mandāts neatkarīgajiem ekspertiem par Somāliju un Kongo Demokrātisko Republiku;

27.

atzinīgi vērtē no pieciem neatkarīgiem locekļiem sastāvoša ekspertu mehānisma izveidi darbam saistībā ar pamatiedzīvotāju cilvēktiesībām;

28.

aicina pēc iespējas ātrāk un pēdējais 2008. gadā rīkot diskusijas par visu veidu vardarbību pret sievietēm visās tās izpausmēs un noteikt UNHRC turpmāko pasākumu un darba programmu prioritātes šī jautājumu risināšanai atbilstoši Ģenerālās asamblejas 2006. gada 19. decembra rezolūcijai A/RES/61/143 par centienu pastiprināšanu, lai samazinātu visu veidu vardarbību pret sievietēm;

29.

atzīmē, ka 2007. gada 18. jūnijā tika pieņemts īpašo procedūru pilnvaroto pušu rīcības kodekss; aicina UNHRC šo rīcības kodeksu īstenot, ņemot vērā iepriekšminētorezolūciju Nr. 60/251 un ievērojot īpašo procedūru neatkarību;

30.

atzinīgi vērtē īpašo procedūru koordinācijas komitejas centienus, izstrādājot atbilstošu procedūru, lai rīcības kodeksu un citus būtiskus dokumentus, tostarp īpašo procedūru rokasgrāmatu, varētu ieviest pēc iespējas labāk, tādējādi stiprinot to spēju aizsargāt un veicināt cilvēktiesības; aicina īpašo procedūru koordinācijas komiteju darboties efektīvi un pārredzami, lai tādējādi nepieļautu debates par tehniskiem jautājumiem, kuras varētu aizkavēt debates par būtiski svarīgiem jautājumiem un negatīvi ietekmēt īpašo procedūru pilnvaras;

31.

atzīmē, ka UNHRC darba uzlabošanas procesā izstrādātā sūdzību procedūra, liekas, ir ļoti līdzīgu bijušajai 1503. procedūrai; aicina izstrādāt jaunu procedūru, kas ļautu efektīvāk noteikt, novērst un risināt situācijas, kad nepārprotami un nopietni tiek pārkāptas cilvēktiesības;

32.

atzīst, ka ES un tās dalībvalstis ir aktīvi iesaistījušās UNHRC darba pirmajā gadā;

33.

atzinīgi vērtē ES iesaistīšanos sestās kārtējās sesijas sarežģītajās sarunās, kuru mērķis bija panākt pozitīvus rezultātus, it sevišķi attiecībā uz pilnvaru atjaunošanu saistībā ar īpašajām procedūrām;

34.

uzsver, ka ES vajadzētu būt vienotai cilvēktiesību jautājumos, tomēr svarīgi ir, lai ES nostāju paustu katra ES dalībvalsts, tādējādi šai nostājai piešķirot lielāku nozīmi;

35.

aicina ES piedāvāt risinājumu vienprātības panākšanai jautājumā par pašreizējiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar Gazas sektora blokādi un raķešu uzbrukumiem Izraēlai;

36.

aicina ciešāk sadarboties ar OHCHR un nodrošināt šī biroja neatkarību, tam piešķirot atbilstošus līdzekļus;

37.

aicina arī turpmāk, nodrošinot līdzekļus un personālu, sniegt atbalstu īpašajām procedūrām; pauž atbalstu Eiropas Iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām (7), jo tas ir nozīmīgs īpašo procedūru finansēšanas avots; atzinīgi vērtē cilvēktiesību darba grupas (COHOM) priekšsēdētāja iniciatīvas, lai veicinātu sadarbību ar īpašajiem ziņotājiem, piemēram, regulāri aicinot īpašos ziņotājus apmeklēt svarīgas sanāksmes;

38.

aicina Komisiju un Padomi pieņemt kopēju nostāju, lai tādējādi nodrošinātu, ka ES dalībvalstis automātiski paraksta un ratificē visus starptautiskos dokumentus cilvēktiesību jomā;

39.

atzīmē ES darbu, lai panāktu, ka rezolūcijas tiek pieņemtas vienprātīgi; aicina ES dalībvalstis arī turpmāk censties sadarboties ar citu reģionālo grupu valstīm, lai tādējādi nodrošinātu vispārēju atbalstu rezolūcijām, kuras aicina stiprināt un veicināt cilvēktiesības; aicina ES efektīvāk izmantot savu palīdzību un politisko atbalstu trešām valstīm, lai tās stimulētu sadarboties ar UNHRC;

40.

pilnvaro Eiropas Parlamenta delegāciju UNHRC septītajā sesijā paust šajā rezolūcijā izklāstītās bažas; aicina šo delegāciju sniegt Cilvēktiesību apakškomitejai ziņojumu par savu vizīti un uzskata, ka ir lietderīgi arī turpmāk sūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju uz attiecīgajām UNHRC sesijām;

41.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās Asamblejas 62. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos, kā arī Ārlietu komitejas izveidotajai ES un ANO darba grupai.