6.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/8

A.

ņemot vērā EK līguma 280. panta 1. un 2. punkta būtību,

B.

tā kā Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) (Finanšu regulas) 53.b panta 2. punktā ir noteikts:

‘2.   Neskarot papildu noteikumus, kas ietverti attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumos, un lai dalītajā pārvaldībā nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic visus normatīvos un administratīvos vai citus pasākumus, kas vajadzīgi Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai. Šajā sakarā dalībvalstis jo īpaši:

Šajā nolūkā dalībvalstis veic pārbaudes un ievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas (..).’

1.

atzinīgi vērtē to, ka ziņojumi par Kopienu finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši ziņojums par 2006. finanšu gadu, ir kļuvuši analītiskāki; tomēr atzīmē, ka statistikas datu pamatā ir ārkārtīgi atšķirīgas dalībvalstu struktūras ar dažādām pārvaldības, tiesvedības, kontroles un pārbaudes sistēmām;

2.

prasa, lai gada ziņojumi par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un uz šo ziņojumu pamata sagatavotie Eiropas Parlamenta ziņojumi tiek iekļauti Padomes darba kārtībā un lai Padome pēc tam savus apsvērumus dara zināmus Parlamentam un Komisijai;

3.

konstatē, ka saistībā ar pašu resursiem, lauksaimniecības izdevumiem un dalībvalstu strukturālajām darbībām 2006. gadā paziņoto pārkāpumu kopējā summa ir EUR 1143 miljoni (salīdzinājumam — 2005. gadā šī summa bija EUR 1024 miljoni, 2004. gadā — EUR 982,3 miljoni, 2003. gadā — EUR 922 miljoni un 2002. gadā — EUR 1150 miljoni); summas, ko dalībvalstis 2006. gadā paziņojušas Komisijai, var iedalīt šādi:

turklāt konstatē, ka 2006. gadā paziņoto pārkāpumu, kas saistīti ar pirmspievienošanās fondiem, kopējā summa ir EUR 12,32 miljoni (2005. gadā — EUR 17,6 miljoni);

4.

uzskata, ka ar pārkāpumiem saistītajai finansiālajai ietekmei raksturīgās atšķirības pa gadiem var radīt daudzi un dažādi faktori;

5.

uzsver — tas, ka Komisijai ziņo par lielāku skaitu pārkāpumu, nebūt nenozīmē, ka pieaudzis krāpšanas apjoms; tikpat labi tas var liecināt par ieviesto kontroles pasākumu efektivitāti, kā arī par attiecīgās dalībvalsts un Komisijas ciešu sadarbību; atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā 2006. gada pārskatā ir īpaši uzsvērusi šādas sadarbības nozīmi;

6.

konstatē, ka attiecībā uz pašu resursiem ar pārkāpumiem saistītā summa ir palielinājusies par 7 % — no EUR 328 miljoniem 2005. gadā līdz EUR 353 miljoniem 2006. gadā; pārkāpumi jo īpaši skāruši šādus ražojumus: televizorus (2005. gadā — EUR 69 miljoni, 2006. gadā — EUR 62,3 miljoni) un cigaretes (2005. gadā — EUR 30,9 miljoni, 2006. gadā — EUR 27,6 miljoni); krasi palielinājies pārkāpumu skaits Itālijā (+122 %) un Nīderlandē (+81 %); 2006. gadā jau ir atgūti EUR 113,4 miljoni (32 %);

7.

konstatē, ka attiecībā uz lauksaimniecības izdevumiem ar pārkāpumiem saistītā summa ir samazinājusies no EUR 105 miljoniem 2005. gadā līdz EUR 87 miljoniem 2006. gadā; Francija, Itālija un Spānija ir atbildīgas par 57,2 % pārkāpumu, kas atbilst EUR 64,9 miljoniem, un pārkāpumi visvairāk skāruši lauku attīstības nozari, liellopu un teļa gaļas nozari, kā arī augļu un dārzeņu nozari;

8.

atzinīgi vērtē 2005. gada 21. jūnija Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanu (9) īstenošanu, kuras mērķis ir izveidot vienkāršotu un efektīvāku tiesisko regulējumu nepareizi veiktu maksājumu atgūšanai dalībvalstīs; aicina Komisiju izvērtēt šā tiesību akta piemērošanu un iesniegt attiecīgu ziņojumu Parlamentam;

9.

atzinīgi vērtē integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IAKS), ar kuru veic 68 % darījumu, sekmīgo darbību, jo tā ļāvusi atklāt lielu daļu konstatēto pārkāpumu;

10.

ar bažām konstatē, ka nepareizi veikto maksājumu atgūšana joprojām ir zemā līmenī un atgūto līdzekļu apjoms dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs; tā kā laika gaitā līdzekļu atgūšanas izredzes samazinās, aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai paaugstinātu nepareizi veikto maksājumu atgūšanas līmeni;

11.

uzskata, ka tad, ja līdzekļu atgūšana kādā noteiktā dalībvalstī sistemātiski turpina būt zemā līmenī, Komisijai jāpiemēro koriģējošie pasākumi;

12.

apliecina Komisijai pilnīgu atbalstu tam, ka konsekventi tiek piemēroti tiesību akti par maksājumu apturēšanu, un mudina, lai arī uz KLP finansējumu tiktu attiecināta līdzīga procedūra kā jau ierosinātie pasākumi (10) līdzekļu nepārskaitīšanai gadījumos, kad Komisijai nav pilnīgas pārliecības par pārvaldības un kontroles sistēmu uzticamību dalībvalstī, kura ir līdzekļu saņēmēja;

13.

aicina Komisiju saistībā ar gada pārskatu par Kopienu finanšu interešu aizsardzību novērtēt uzraudzības sistēmu efektivitāti un pārredzamību attiecībā uz maksājumiem lauksaimniekiem;

14.

atzinīgi vērtē Līdzekļu atgūšanas darba grupas (11) darbu, kura iepriekšējos gados spējusi novērst ļoti daudzus pārkāpumus (no 1971. līdz 2006. gadam — EUR 3 061 miljona apjomā); tādējādi dalībvalstis ir atguvušas EUR 898 miljonus, un ar “grāmatojumu noskaidrošanas” procedūras palīdzību ir svītroti EUR 1 200 miljoni; taču uzsver, ka dalībvalstīm jārīkojas vēl uzmanīgāk, lai novērstu pārkāpumus un atgūtu līdzekļus;

15.

atzīmē, ka Komisija ir pieņēmusi otro ziņojumu par nepilnībām attiecībā uz “melnā saraksta” sistēmas ieviešanu (Padomes Regula (EK) Nr. 1469/95) (12), un prasa, lai ES iestādes plašāk apspriež turpmāko rīcību, kas, acīmredzot, izpaudīsies, būtiski pastiprinot sankcijas pret tām dalībvalstīm, kuras nespēj pildīt savas saistības attiecībā uz nepareizi izmaksāto līdzekļu atmaksāšanu;

16.

norāda, ka ar pārkāpumiem saistītā summa strukturālo darbību jomā ir palielinājusies par 17 % no EUR 601 miljona 2005. gadā līdz EUR 703 miljoniem 2006. gadā (struktūrfondiem — EUR 517 miljoni, Kohēzijas fondam — EUR 186 miljoni); pārkāpumi galvenokārt (75 %) attiecās uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF); Itālija, Lielbritānija, Portugāle, Spānija un Vācija ir atbildīgas par aptuveni 85 % no summas (EUR 438,1 miljons), kas saistīta ar pārkāpumiem struktūrfondu jomā 2006. gadā; saņēmēji rēķinā bieži iekļāvuši neattaisnotus izdevumus; kļūdas atklātas, veicot dokumentu pārbaudi;

17.

pauž nožēlu, ka pašreizējā programmēšanas periodā no 95 pārbaudītajiem projektiem, kam piešķirts struktūrfondu finansējums, 60 projektos tika konstatētas būtiskas kļūdas deklarētajos projekta izdevumos un ka tādējādi pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies; uzskata, ka jāpārbauda vēl vairāk projektu, lai pārbaužu rezultātā gūtie secinājumi ļautu definēt konkrētus priekšlikumus finanšu pārvaldības uzlabošanai;

18.

konstatē, ka par 2006. gadu no EUR 703 miljoniem vēl ir jāatgūst EUR 266,5 miljoni, turklāt EUR 762 miljoni vēl jāatgūst par iepriekšējiem gadiem; aicina Komisiju divreiz gadā informēt Parlamenta atbildīgās komitejas par padarīto un par īpašiem pasākumiem, kas veikti, lai paātrinātu nesamaksāto summu piedziņu;

19.

konstatē, ka pirmspievienošanās fondu jomā ar pārkāpumiem saistītā summa ir samazinājusies no EUR 26,5 miljoniem 2005. gadā līdz EUR 12,3 miljoniem 2006. gadā; visbiežāk kļūdas ir pieļautas, iekļaujot rēķinā neattaisnotus izdevumus un neievērojot līguma nosacījumus vai tiesību aktu prasības; kopš minētā fonda darbības sākuma ir atgūti EUR 11 miljoni, taču vēl ir jāatgūst EUR 14 miljoni;

20.

joprojām ir pārliecināts, ka dalībvalstīm un ES iestādēm, tostarp Revīzijas palātai, ir jāpanāk politiska vienošanās par to, ko nozīmē “pieļaujams kļūdas koeficients”, lai vispār būtu iespējams sniegt labvēlīgu ticamības deklarāciju;

21.

prasa, lai 2008. gada pārskatā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību Komisija analizē tās dalībvalstu struktūras, kas atbildīgas par pārkāpumu izskaušanu; lai sniegtu Parlamentam skaidrāku priekšstatu par tiesiskā regulējuma ieviešanu krāpšanas apkarošanas sistēmai, attiecīgajā ziņojuma sadaļā cita starpā būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem:

22.

prasa, lai attiecībā uz pašu resursiem Komisija norāda, kādus pasākumus tā turpmāk veiks, lai izbeigtu televizoru, cigarešu un jebkura veida viltotu preču nelikumīgu ievešanu; šajā sakarībā ar gandarījumu atzīmē, ka OLAF ir izdevies atvērt pārstāvniecību Ķīnā; mudina Komisiju pastiprināt cīņu pret viltojumiem; aicina Komisiju saistībā ar 2007. gada pārskatu par Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas tiks publicēts 2008. gada jūlijā, ziņot par iniciatīvām un pasākumiem, kas īstenoti, pamatojoties uz Parlamenta 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par Kopienas, dalībvalstu un Philip Morris nolīguma ietekmi uz krāpšanas un cigarešu kontrabandas apkarošanas pastiprināšanu (13);

23.

uzskata par absolūti nepieņemamu, ka Spānija un Vācija jau daudzus gadus nesniedz Komisijai elektroniskā veidā informāciju par pārkāpumiem lauksaimniecības izdevumu jomā; turklāt atzīmē, ka šīs abas valstis ir atbildīgas par 38 % (EUR 33,2 miljoni) pārkāpumu un ka Vācija vairs nesniedz datus par iesaistītām fiziskām personām un uzņēmumiem, lai gan tai ir pienākums to darīt; tāpēc mudina Komisiju pret šīm abām dalībvalstīm sākt īstenot pārkāpuma procedūru un līdz galīgā lēmuma pieņemšanai ieturēt 10 % no maksājumiem lauksaimniecībai; aicina Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāju nosūtīt vēstuli attiecīgajām pastāvīgajām pārstāvniecībām, pieprasot skaidrojumu;

24.

uzskata, ka 39 mēneši no dienas, kad pārkāpums veikts, līdz dienai, kad par attiecīgo pārkāpumu ir paziņots Komisijai, ir nepieņemams termiņš, jo tik ilgstoša kavēšanās apgrūtina līdzekļu atgūšanu; prasa Komisijai, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai sauktu dalībvalstis pie kārtības; atzīmē, ka dalībvalstu rīcība liecina par zināmu bezrūpību;

25.

prasa Komisijai, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai samazinātu pārkāpumu skaitu lauku attīstības jomā, liellopu un teļa gaļas nozarē, kā arī augļu un dārzeņu nozarē;

26.

aicina Komisiju ieņemt nelokāmu nostāju, ja Grieķija nepildīs rīcības plānu IAKS ieviešanai (14); vēlētos saņemt informāciju par subsīdiju/atbalsta maksājumu kopējo summu, kas Grieķijai līdz šim ir izmaksāta no Kopienas budžeta IAKS izveidei, un par to, vai šo summu var atgūt gadījumā, ja līdz 2008. gada septembrim sistēma nav pilnībā gatava darbam;

27.

konstatē, ka strukturālo darbību jomā Itālija (2006. gadā — EUR 228,2 miljoni), Spānija (2006. gadā — EUR 85,7 miljoni), Lielbritānija (2006. gadā — EUR 59,8 miljoni), Portugāle (2006. gadā — EUR 37,2 miljoni) un Vācija (2006. gadā — EUR 27,2 miljoni) ir atbildīgas par 84 % pārkāpumu; turklāt konstatē, ka ne Spānija, ne Vācija neizmanto Informācijas sistēmas krāpšanas apkarošanai elektronisko versiju un ka Vācija turklāt nesniedz datus par iesaistītām fiziskām personām un uzņēmumiem; tāpēc aicina Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāju nosūtīt vēstuli attiecīgajām pastāvīgajām pārstāvniecībām, pieprasot skaidrojumu;

28.

ņemot to vērā, uzskata — 2000.—2006. gada plānošanas periods ir apliecinājis, ka konstatētie pārkāpumi radušies pārāk sarežģītu noteikumu un neefektīvu administrēšanas un kontroles sistēmu dēļ; turklāt norāda, ka maksājumi saņēmējiem bieži veikti ar novēlošanos; tāpēc atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko nodrošina Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK, Euratom) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (15); jebkurā gadījumā prasa, lai reģionālās un vietējās iestādes aktīvāk iesaistītos līdzekļu plānošanā un apguvē;

29.

norāda, ka 2006. gada 15. jūnija rezolūcijā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu — 2004. gada pārskatu (16) 11. punktā Parlaments ir norādījis: “ (..) 2005. gada pārskata periodā īpaša uzmanība jāpievērš pārkāpumiem strukturālajās darbībās”; taču atzīmē, ka stāvoklis, šķiet, ir pasliktinājies;

30.

uzskata, ka Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība organizētās noziedzības grupējumiem, kas nelikumīgi piesavinās Eiropas līdzekļus;

31.

aicina Komisiju sniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai sīki izstrādātu tās sistēmas (vai vairāku sistēmu) analīzi, ko izmanto gan mafijas klanu, gan citi organizētās noziedzības grupējumi, lai kaitētu Kopienu finanšu interesēm;

32.

pauž nopietnas bažas par to, ka Revīzijas palātas priekšsēdētājs ir konstatējis: “Kontroles un uzraudzības sistēmu darbība dalībvalstīs kopumā ir neefektīva vai mazefektīva, un Komisijas veiktā šo sistēmu pārraudzība arī ir bijusi mazefektīva” (17);

33.

tāpēc prasa, lai dalībvalstis garantē savu kontroles un uzraudzības sistēmu kvalitāti, attiecīgā politiskajā līmenī pieņemot valsts deklarāciju par to Kopienas līdzekļu administrēšanu, kuru izlietojumu nodrošina saskaņā ar dalīto pārvaldību; aicina Komisiju aktīvi atbalstīt šo ierosinājumu un gada ziņojumā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību sniegt pārskatu par padarīto;

34.

aicina Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus, iespējams, arī īstenojot pārkāpuma procedūras, pret tām dalībvalstīm, kas nepalīdz Komisijas dienestiem veikt pārbaudes uz vietas, kā noteikts Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96;

35.

šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt saistību un piesardzības elementu iekļaušanu dalītās pārvaldības līmenī turpmākajos EK tiesību aktos, lai maksājumu pārkāpumus varētu pilnībā novērst līdzekļu atgūšanas procedūras noslēgumā, piemēram, nodrošinot, ka dalībvalstis iemaksā depozītu Kopienu budžetā, lai saņēmēji varētu lietot Eiropas līdzekļus;

36.

norāda, ka saistībā ar strukturālajām darbībām joprojām vēl ir jāatgūst EUR 1 000 miljoni par 2006. gadu un iepriekšējiem gadiem;

37.

uzsver, ka dalībvalstis ir tieši atbildīgas par līdzekļu atgūšanu tajos gadījumos, kad veiktie maksājumi saistīti ar pārkāpumiem; atkārtoti mudina Komisiju apturēt starpposma maksājumus dalībvalstīm gadījumos, ja ir konstatēti nopietni pārkāpumi; atzīst, ka ir nepieciešams pienācīgi reaģēt uz trūkumiem dalībvalstu vadības kontroles sistēmās un atgādina, ka krāpšana un pārkāpumi kaitē Eiropas Savienības darbībai, jo īpaši struktūrfondu projektiem;

38.

atzinīgi vērtē faktu, ka saistībā ar Eiropas pārredzamības iniciatīvu tiks publicēta informācija par struktūrfondu finansējuma saņēmējiem, un mudina dalībvalstis ieviest obligātu pienākumu publicēt informāciju par visu Kopienas fondu, kuriem tiek piemērota dalītā pārvaldība, projektiem un finansējuma saņēmējiem;

39.

aicina dalībvalstis katru gadu ziņot Komisijai par finanšu zaudējumiem, ko radījušas neatgriezeniski zaudētās summas, kuras Komisija iekļaus savā gada ziņojumā;

40.

aicina arī dalībvalstu kompetentās iestādes reizi gadā informēt Komisiju, tai skaitā OLAF, par tiesas spriedumiem, kas pieņemti par struktūrfondu nelikumīgu izmantošanu;

41.

aicina Komisiju paust savu nostāju par tās darba negatīvo vērtējumu, ko sniegusi Revīzijas palāta, un turklāt paskaidrot, ko Komisija ir darījusi, lai uzlabotu šo nevēlamo stāvokli dalībvalstīs, kurš kaitē Kopienu finanšu interešu aizsardzībai;

42.

turklāt aicina Komisiju biežāk ziņot dalībvalstīm, sniedzot izsmeļošu informāciju par to, kā ir izmantoti no dalībvalstīm saņemtie dati un kādi kontroles pasākumi ir veikti saistībā ar paziņotajiem pārkāpumiem;

43.

konstatē, ka pirmspievienošanās fondu izmantošanas jomā Bulgārija (2006. gadā — EUR 1,7 miljoni), Polija (2006. gadā — EUR 2,4 miljoni), Rumānija (2006. gadā — EUR 5,5 miljoni) un Slovākija (2006. gadā — EUR 1,9 miljoni) ir atbildīgas par 94 % pārkāpumu; šajā sakarībā atzīmē — Komisija uzsver, ka ir jānodrošina pamatnostādņu un darba dokumentu vienota interpretācija un vienveidīgs pielietojums; tādēļ prasa, lai Komisija informē par pasākumiem, ko tā šajā nolūkā ir iecerējusi veikt;

44.

aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm iespēju jau sākumā precīzāk identificēt šos pārkāpumus, kas rada aizdomas par līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, jo dalībvalstīm joprojām ir grūti precīzi noteikt, kas ir uzskatāms par pārkāpumu vai krāpšanu un par ko ir jāziņo Komisijai/OLAF, kaut arī tās pilda prasību par ziņojuma sniegšanu reizi ceturksnī;

45.

aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm izmantot OLAF Informācijas sistēmu krāpšanas apkarošanai/Ciginfo (instruments informācijas nodošanai attiecībā uz cigarešu aizturēšanu); uzskata, ka šī vienotā administratīvā mājaslapa varētu uzlabot datu apmaiņu (jo īpaši par pārkāpumiem) starp OLAF un dalībvalstīm, tiklīdz būs nodrošināta valstu un Eiropas sistēmu savietojamība;

46.

atzinīgi vērtē to, ka Budžeta kontroles komiteja jau divreiz ir rīkojusi kopīgas sanāksmes ar dalībvalstu parlamentu attiecīgajām komitejām; uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi reizi gadā rīkot dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta budžeta kontroles komiteju kopīgu sanāksmi, lai uzlabotu dalībvalstu kontroles un uzraudzības sistēmas un iegūtu katras dalībvalsts sagatavotu deklarāciju par pārvaldību;

47.

vēlas Eiropas Revīzijas palātas un valstu un reģionālo revīzijas institūciju iespējami ciešāku sadarbību, lai aizvien vairāk izmantotu šo institūciju sagatavotos ziņojumus, pārraugot ES līdzekļu izlietojumu dalībvalstīs;

48.

atzīmē, ka 2006. gadā ir veikta OLAF pārstrukturēšana, ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 1/2005; uzskata, ka OLAF darbība ir jāvērtē Parlamentam OLAF regulas pārskatīšanas procedūrā;

49.

aicina Komisiju nodrošināt, lai no 2009. gada 1. janvāra var pilnībā izmantot Finanšu regulas 95. pantā minēto datubāzi;

50.

atzīmē, ka OLAF ir saņēmis 802 jaunus paziņojumus 2005. gadā un 826 jaunus paziņojumus 2006. gadā; atzinīgi vērtē to, ka vērtēšanas sistēma ir ļāvusi samazināt uzsāktas izmeklēšanas gadījumu skaitu līdz 254 gadījumiem, un vēl jo atzinīgāk to, ka statistikas dati liecina — pabeidzot izmeklēšanu, vairumā gadījumu ir veiktas administratīvas, disciplināras, finansiālas, tiesvedības vai likumdošanas darbības; atzīmē, ka visu uzsāktas un pabeigtas izmeklēšanas gadījumu finansiālā ietekme skaitliskā izteiksmē 2005. gada beigās bija EUR 6 600 miljoni un 2006. gada beigās — EUR 7 400 miljoni un ka tas visvairāk attiecās uz struktūrfondiem (2006. gadā — EUR 1 606,7 miljoni), cigaretēm (2006. gadā — EUR 1 320,1 miljons), muitu (2006. gadā — EUR 989,8 miljoni) un PVN (2006. gadā — EUR 727,8 miljoni);

51.

aicina Komisiju sagatavot atbilstīgu juridisko pamatu to fizisko un juridisko personu sarakstu publicēšanai, kas veikušas krāpnieciskas darbības attiecībā uz Kopienu;

52.

atzinīgi vērtē kārtību, kādā OLAF informē Parlamentu par kontroles pasākumiem, kas veikti, pabeidzot izmeklēšanu; tomēr atzīmē, ka 20 gadījumos no 134 gadījumiem, kuros tiesai pieprasīts veikt izpildes pārbaudi, attiecīgās prokuratūras ir atteikušās to darīt ierobežotu pilnvaru vai pierādījumu trūkuma dēļ;

53.

tomēr pauž nožēlu, ka OLAF nav atsācis dialogu par rakstisko informāciju, ko regulāri saņem Parlamenta kompetentā komiteja, kā prasīts Parlamenta iepriekšminētajā 2006. gada 15. jūnija rezolūcijā;

54.

konstatē, ka tāpat kā iepriekšējos gados vairums gadījumu reģistrēti Beļģijā, Itālijā un Vācijā;

55.

pievērš uzmanību iepriekšminētajai 2007. gada 11. oktobra rezolūcijai;

56.

atzīmē — saistībā ar OLAF veikto izmeklēšanu 2006. gadā tika konstatēts, ka ir jāatgūst vairāk nekā EUR 450 miljoni, un atzīmē, ka šī summa noteikta saistībā ar 2006. gadā pabeigtu izmeklēšanu (aptuveni EUR 114 miljoni) un uzsāktiem izpildes pārbaudes pasākumiem (aptuveni EUR 336 miljoni, kas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības nozari (EUR 134,6 miljoni) un struktūrfondiem (EUR 146,3 miljoni));

57.

atzinīgi vērtē OLAF, Eiropola, Eurojust un dažu starptautisko organizāciju sadarbību, kas cita starpā ir vērsta uz organizētās noziedzības apkarošanu; vienlaikus uzsver, ka šādai sadarbībai ir jābūt pārredzamai un ka tā nekādi nedrīkst ietekmēt OLAF neatkarību;

58.

saprot, ka Komisija vēlas ierobežot tās ziņojumu valodu versiju skaitu taupības apsvērumu dēļ; tomēr uzstāj, ka gada ziņojuma par Kopienu finanšu interešu aizsardzību 2. pielikumam un darbības pārskatiem ir jābūt pieejamiem vismaz angļu, franču un vācu valodā;

59.

atgādina Komisijai, ka Parlaments savas iepriekšminētās 2006. gada 15. jūnija rezolūcijas 30. punktā aizstāv “(..) visu OLAF izmeklēšanas pilnvaru apvienošanu vienā regulā”; taču uzsver, ka Padomes darba grupa cīņai pret krāpšanu arī, šķiet, atbalsta ierosinājumu racionalizēt spēkā esošo juridisko pamatu (18); tāpēc aicina OLAF saistībā ar savu 2007. gada darbības pārskatu steidzami iesniegt analīzi par to dažādo juridisko pamatu savietojamību, ar kuriem saskaņā Birojam piešķirtas izmeklēšanas pilnvaras, lai šīs analīzes rezultātus, iespējams, ņemtu vērā turpmākajā OLAF regulas pārskatīšanas procesā; šajā sakarībā norāda, ka ar Lisabonas līgumu (19) ir grozīts arī EK līguma 280. pants par cīņu pret krāpšanu;

60.

atzīmē, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gada 27. novembrī lietā 20477/05 Tillack pret Beļģiju nosprieda, ka, veicot kratīšanu žurnālista telpās, Beļģijas valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu (vārda brīvība); taču atzīmē, ka spriedums neattiecās ne uz OLAF, ne uz Komisijas iepriekš veikto administratīvo izmeklēšanu; ņemot to vērā, uzskata, ka jebkurā gadījumā ir jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu tās personas tiesību aizsardzību, pret kuru veic izmeklēšanas darbības;

61.

ir ļoti nobažījies par finanšu zaudējumiem, ko rada “karuseļveida” krāpnieciskie darījumi; atzīmē, piemēram, ka pēc Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta aplēsēm 2003.—2005. gadā valsts zaudēto PVN ieņēmumu summa bijusi EUR 17 000—18 000 miljoni gadā, ka pēc vispārējām dalībvalstu aplēsēm tās ik gadu zaudē aptuveni 10 % PVN ieņēmumu un ka viena trešdaļa no šiem zaudējumiem ir saistīta ar pārrobežu “karuseļveida” krāpnieciskajiem darījumiem;

62.

turklāt atzīmē, ka pēc Apvienotās Karalistes Lordu palātas aplēsēm 2005.—2006. gadā valsts zaudēto PVN ieņēmumu summa bijusi GBP 3 500—4 750 miljoni, t. i., vismaz 9,6 miljoni sterliņu mārciņu dienā; citē ziņojumu, kurā teikts: “Pašreizējais Kopienas iekšējo PVN darījumu mehānisms nav ilgtspējīgs.” (20);

63.

norāda, ka PVN pašu resursu iekasēšanas vajadzībām var ņemt vērā tikai faktiskos ieņēmumus;

64.

ir ļoti nobažījies par to, ka daudzas dalībvalstis joprojām nevēlas stiprināt sadarbību nedz starp dalībvalstu kompetentajiem dienestiem, nedz arī starp Komisiju, tai skaitā OLAF, un attiecīgās dalībvalsts dienestiem;

65.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu Padomei par vairākiem nozīmīgiem aspektiem, kas ir noderīgi, izstrādājot ES stratēģiju krāpšanas apkarošanai PVN jomā (COM(2007)0758); tāpēc aicina Parlamenta atbildīgo komiteju aktīvi rīkoties, nodrošinot šīs stratēģijas īstenošanas pārraudzību;

66.

kritizē to, ka Padome joprojām nav pieņēmusi nostāju attiecībā uz priekšlikumu regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību (21) — regulas priekšlikumu, kuru Parlaments pirmajā lasījumā izskatīja 2005. gada 23. jūnijā (22); aicina priekšsēdētāju sazināties ar Padomes prezidentūru, lai paātrinātu šā jautājuma risināšanu;

67.

uzskata, ka atbildīgo dienestu labākai savstarpējai sadarbībai un sadarbībai ar Komisiju (OLAF) ir izšķiroša nozīme, lai apkarotu pārrobežu “karuseļveida” krāpniecību, un ka šajā kontekstā ir jāstiprina PVN informācijas apmaiņas sistēma un ar Komisijas (OLAF) palīdzību būtu jāstiprina arī sadarbība datu analīzes jomā;

68.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Kopienu tiesai, Revīzijas palātai, OLAF Uzraudzības komitejai un OLAF.