52008DC0902

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.1.2009

COM(2008) 902 galīgā redakcija

KOMISIJAS GADA ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par 2007. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām

(iesniegusi Komisija)

KOMISIJAS GADA ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par 2007. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām

SATURS

KOMISIJAS GADA ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par 2007. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām 1

1. Ievads 3

2. Dalībvalstu gada ziņojumu kopsavilkums 3

2.1. Flotu raksturojums saistībā ar zvejniecību 4

2.2. Zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekme uz zvejas jaudu 6

2.3. Iekļaušanas/izslēgšanas režīma un robežlielumu ievērošana 9

3. Zvejas jaudas pārvaldības noteikumu ievērošana: kopējie rezultāti 9

3.1. Kontinentālā flote (izņemot attālākajos reģionos reģistrētos kuģus) 9

3.2. Attālākajos reģionos reģistrētās zvejas flotes 9

4. Komisijas secinājumi 10

1. Ievads

Dalībvalstīm katru gadu līdz 1. maijam jāiesniedz[1] Komisijai ziņojums par iepriekšējā gadā īstenotajiem centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp flotes zvejas jaudu un pieejamajām zvejas iespējām. Dalībvalstu ziņojumi ir pieejami Europa tīmekļa vietnē[2]. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem un Kopienas zvejas flotes reģistra datiem, Komisija ir sagatavojusi kopsavilkuma ziņojumu par 2007. gadu un iesniegusi to Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) un Zvejniecības un akvakultūras komitejai. Ar šo ziņojumu Komisija Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedz dalībvalstu ziņojumu kopsavilkumu, tehnisko pielikumu (I pielikums) un iepriekš minēto komiteju atzinumus (II pielikums). Pielikumā sniegti sīki komentāri par zvejas jaudas pārvaldību[3], kā arī tabulas un grafiki, kuros atspoguļotas vispārējās tendences attiecībā uz ES zvejas floti un to, kā dalībvalstis ievēro iekļaušanas/izslēgšanas režīmu. Europa tīmekļa vietnē angļu valodā ir pieejama arī šāda informācija:

- sīkas ziņas par minētā režīma ievērošanu katrā dalībvalstī,

- rezultāti katrā Kopienas attālākajā reģionā,

- dalībvalstu ziņojumi.

2. Dalībvalstu gada ziņojumu kopsavilkums

Šogad ziņojumus laikus iesniedza tikai 13 dalībvalstis; astoņi ziņojumi tika saņemti ar divu nedēļu līdz divu mēnešu novēlošanos. Šā ziņojuma sagatavošanas laikā Apvienotās Karalistes ziņojumi vēl nebija iesniegti Komisijai. Neraugoties uz šo kavēšanos, Komisija 2008. gada 31. jūlijā iesniedza kopsavilkuma ziņojumu iepriekš minētajām komitejām. Turklāt jānorāda, ka dalībvalstu sniegtās informācijas kvalitāte ne vienmēr bija pietiekama, lai to izmantotu šajā ziņojumā, kaut gan daudzas dalībvalstis bija ievērojušas Regulas (EK) Nr. 1438/2003 13. pantā paredzēto ziņojuma struktūru.

Šajā ziņojumā apkopota informācija par dalībvalstu zvejas flotēm, spēkā esošo zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekmi, iekļaušanas/izslēgšanas režīma ievērošanu dalībvalstīs un tajās piemēroto flotes pārvaldības sistēmu stiprajām un vājajām pusēm.

Lai dalībvalstīm būtu vieglāk veikt saskaņotu un labi pamatotu analīzi par līdzsvaru starp flotes zvejas jaudu un pieejamajām zvejas iespējām, Komisija lūdza ZZTEK izstrādāt vadlīnijas zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara labākai analīzei. Komisija tās nosūtīja dalībvalstīm un lūdza zvejas jaudas novērtēšanai izmantot dažādos ZZTEK ierosinātos indikatorus. Dažas dalībvalstis vadlīnijas nepiemēroja, argumentējot, ka tām nav bijis pietiekami daudz laika vai datu, lai izpildītu šo prasību. Neraugoties uz īso termiņu, vairākas dalībvalstis tomēr iekļāva ziņojumos dažu vai visu ierosināto indikatoru vērtību aprēķinus.

2.1. Flotu raksturojums saistībā ar zvejniecību

Beļģijas flotes tilpība 2007. gadā tika nedaudz samazināta, par to nesaņemot publisko atbalstu, savukārt kopējā dzinēju jauda nedaudz pieauga. Beļģijas ziņojumā vadlīnijas bija piemērotas attiecībā uz Beļģijas flotes nozīmīgāko segmentu, proti, kuģiem zvejai ar rāmja trali. Zemais zvejas jaudas izmantojuma līmenis un negatīvie ienākumi no ieguldījumiem (pamatojoties uz 2006. gada datiem) liecina par zināmu jaudas pārpalikumu. 2007.–2013. gada EZF plānošanas periodā vairākus kuģus ir paredzēts nodot sadalīšanai, taču to attiecīgā zvejas jauda ziņojumā nav norādīta.

Bulgārijas flotē galvenokārt ir mazi kuģi; no 2536 kuģiem tikai 105 kuģu garums pārsniedz 12 metrus. Pirmais ziņojums par Bulgārijas floti liecina par nelielu zvejas jaudas pieaugumu (par aptuveni 1 %) 2007. gadā. Ziņojumā iekļauti dažu vadlīnijās ierosināto zvejas jaudas līdzsvara indikatoru vērtības aprēķini, taču secinājumi attiecībā uz flotes lielumu nav izdarīti.

Dānija līdzīgi kā iepriekšējos ziņojumos, kas iesniegti kopš 2003. gada, izmantoja ekonomiskās interpretācijas modeli ( EIAA ), lai aprēķinātu kuģu minimālo skaitu, kas vajadzīgs iedalīto kvotu apgūšanai 12 flotes segmentos, kuri noteikti saskaņā ar Datu vākšanas regulu[4]. Šiem kuģiem iedalīto jūrā pavadāmo dienu skaitu pieņēma par maksimālo iespējamo dienu skaitu gadā. Konstatēja, ka, ņemot vērā krājumu pašreizējo stāvokli, katrā segmentā ir lielāks vai mazāks zvejas jaudas pārpalikums. Saskaņā ar šo modeli pašreizējais aktīvo kuģu skaits tiek uzskatīts par sabalansētu ar pieejamajām zvejas iespējām. Salīdzinājumā ar 2006. gadu aktīvo kuģu skaits ir samazinājies par aptuveni 3 %. Vairāk nekā 800 kuģi, kuru kopējā tilpība ir 7143 GT un kopējā dzinēju jauda — 33 456 kW, ziņojumā minēti kā 2007. gadā neaktīvi kuģi. Zvejas jaudas samazināšana ar publisko atbalstu 2007. gadā nav notikusi. Minētie fakti palīdz veidot priekšstatu par zvejas jaudas pārpalikuma apmēru.

Vācijas ziņojumā vadlīnijas nebija izmantotas. Tā vietā zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara noteikšanai flotes segmentos tika izmantoti kvalitatīvie bioloģiskie kritēriji. Flotes segmentācija bija veikta saskaņā ar MAGP IV . Ziņojumā bija novērtēts, vai katra flotes segmenta zvejas jaudas tendence atbilst attiecīgo galveno krājumu apmēra un zvejas apjoma tendencēm. 2007. gadā bez publiskā atbalsta tika nedaudz samazināta pasīvo zvejas rīku segmenta, Ziemeļjūras traleru un kuģu zvejai ar rāmja trali zvejas jauda. Tāljūras flotes zvejas jauda ir pieaugusi. Liela tralera iekļaušana šajā segmentā ir izraisījusi Vācijas flotes kopējās zvejas jaudas palielinājumu (par 11 % GT, 3 % kW).

Igaunijas ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija iekļauts flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Flote ir iedalīta trīs segmentos, kas noteikti, pamatojoties uz kuģa garumu, zvejas rīkiem un zvejas apgabalu. Uz Igaunijas floti attiecas mencu KPN samazinājums Baltijas jūrā un NAFO resursu atjaunošanas plāns. 2007. gadā jauni daudzgadu pārvaldības un atjaunošanas plāni Baltijas jūrā un NAFO pārvaldības apgabalā nav ieviesti.

Grieķijas ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija iekļauts flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Arī 2007. gadā zvejas jauda tika samazināta, saņemot publisko atbalstu, šādā veidā no flotes izslēdza 1528 GT un 8264 kW. Lielāko daļu Grieķijas zvejas flotes veido mazapjoma piekrastes zvejas laivas, kas izmanto daudzveidīgus pasīvos zvejas rīkus.

Spānijas ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija iekļauts flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Spānija flotes zvejas jaudas samazināšanai turpināja izmantot publisko finansējumu; 2007. gadā sadalīšanai tika nodoti kuģi, kuru kopējā zvejas jauda pārsniedza 9000 GT un 21 000 kW, taču ziņojumā nav sniegtas ziņas par zvejniecībām un flotes segmentiem, kurus skārusi šī kuģu ekspluatācijas pārtraukšana. Flotes pārvaldībai izmanto iedalījumu segmentos, kā tas bija saskaņā ar MAGP IV .

Francija ziņojumu iesniedza pārāk vēlu, un to nevarēja ņemt vērā šajā ziņojumā.

Īrijas ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija iekļauts flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Tomēr ziņojumā norādīts, ka daudzi mērķsugu krājumi neiekļaujas drošās bioloģiskās robežās. Kvotas un izkrāvumi samazinās daudz straujāk nekā zvejas jauda. 2007. gadā ekspluatācijas pārtraukšana nav notikusi, taču 2008. gadā paredzēts pārtraukt ievērojamas flotes daļas ekspluatāciju bentisko zivju zvejniecībā.

Itālijas flotes zvejas jaudu turpināja samazināt, proti, kuģus nodeva sadalīšanai, par to saņemot publisko atbalstu. 2007. gadā tika norakstīti 177 kuģi, kuru kopējā tilpība bija 9422 GT un kopējā dzinēju jauda — 38 372 kW. Itālijas ziņojumā bija iekļauti dažu vadlīnijās ierosināto līdzsvara indikatoru vērtību aprēķini. Itālijas zvejas flotes vidējā aktivitāte nemitīgi samazinās, 2007. gadā tā sasniedza 131 dienu uz vienu kuģi. Nedaudz samazinājās arī nozveja uz vienu zvejas piepūles vienību, ko aprēķina, GT reizinot ar dienu skaitu.

Kipras ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija novērtēts zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvars. 2007. gadā Kipras flotes zvejas jauda bez publiskā atbalsta tika samazināta par 3 % tilpības izteiksmē un 9 % dzinēja jaudas izteiksmē. Kipras ziņojumā norādīts, ka flotes zvejas jauda 2008. gadā palielināsies, jo mainīsies mazo zvejas kuģu statuss, proti, tie vairs nebūs atpūtas zvejas kuģi, bet gan profesionālās zvejas kuģi.

Latvijas ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija novērtēts zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvars. Tomēr tiek uzskatīts, ka flotes tāljūras segmenta (8 kuģi) zvejas jauda ir līdzsvarā ar pieejamajām kvotām. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir paredzēts norakstīt 70 kuģus Baltijas jūras segmentā un 110 kuģus mazapjoma zvejas segmentā, lai zvejas jaudu pielāgotu pieejamajām kvotām. 2007. gadā ar publisko atbalstu ir norakstīti 17 kuģi, kuru kopējā zvejas jauda ir 950 GT un 2228 kW.

Lietuvas ziņojumā iekļauti dažu vadlīnijās ierosināto zvejas jaudas līdzsvara indikatoru vērtību aprēķini, taču secinājumi attiecībā uz flotes lielumu nav izdarīti. Tomēr ierosināto indikatoru vērtības liecina par pārmērīgu Baltijas jūras flotes zvejas jaudu. 2007. gadā ar publisko atbalstu ir norakstīti vienpadsmit kuģi, kuru kopējā zvejas jauda ir 1173 GT un 1893 kW.

Maltas ziņojumā bija iekļauti vadlīnijās ierosināto līdzsvara indikatoru vērtību aprēķini. Flotes zvejas jauda ir atzīta par proporcionālu pieejamajiem resursiem, un tās samazināšana nav paredzēta. Maltas flotē ir pilnas slodzes un nepilnas slodzes kuģi. Ziņojumā ir iekļauta arī informācija par atpūtas zvejas kuģiem, lai gan tie nav komerciālas zvejas kuģi un KZP uz tiem neattiecas. 99 % flotes veido mazapjoma zvejas kuģi, kuru garums ir mazāks par 12 metriem. 2007. gadā Maltas flotes zvejas jauda salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav mainījusies, nekas neliecina par zvejas piepūles pieaugumu kādā zvejniecībā.

Nīderlandes ziņojumā bija izmantotas Komisijas ierosinātās vadlīnijas. Tomēr ziņojumā bija norādīts, ka ir grūti spriest par līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām, jo ir grūti iegūt pareizai analīzei vajadzīgos detalizētos datus par attiecīgajiem flotes segmentiem. Nīderlandes ziņojumā teikts, ka vadlīnijās ierosinātie indikatori nav piemēroti pelaģiskās zvejas segmentam, jo šā segmenta kuģi pamatā darbojas starptautiskos ūdeņos. Šie indikatori rāda zvejas jaudas pārpalikumu ar rāmja trali zvejojošo kuģu flotes segmentā. Zvejas jauda ir samazināta par 15 %, izmantojot ekspluatācijas pārtraukšanas shēmu, kas īstenota līdz gada beigām, taču šis samazinājums būs atspoguļots tikai datos par 2008. gada sākumu. Pelaģisko traleru segmenta zvejas jauda 2007. gadā palielinājās par 7 % tilpības izteiksmē un par 12 % dzinēju jaudas izteiksmē, jo tika aizstāta 2006. gadā no flotes izslēgtā zvejas jauda.

Polijas ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija iekļauts flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Baltijas jūras flotes zvejas jauda 2005. un 2006. gadā tika ievērojami samazināta, savukārt 2007. gadā īstenotais samazinājums bija krietni mazāks; ar publisko atbalstu no flotes tika pastāvīgi izslēgti 24 kuģi, kuru kopējā zvejas jauda veidoja 700 GT un 2600 kW.

Portugāles ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija iekļauts flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Portugāles kontinentālās flotes kopējā zvejas jauda 2007. gadā tika samazināta tikai par 0,4 %, lielāko daļu no šā samazinājuma panāca, saņemot publisko atbalstu.

Slovēnijas ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija iekļauts flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Slovēnijas zvejas flotes jauda 2007. gadā tika nedaudz samazināta, par to nesaņemot publisko atbalstu. Flotei ir strukturālas problēmas, proti, veci kuģi un novecojuši zvejas rīki. Pārvaldības plānā, kas izstrādāts saskaņā ar Vidusjūras regulas noteikumiem, galvenā uzmanība pievērsta zvejas jaudas koriģēšanai un grunts tralēšanas apjoma samazināšanai.

Somijas ziņojumā vadlīnijas nebija piemērotas, un tajā nebija iekļauts flotes zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvara novērtējums. Somijas flotes zvejas jauda un kuģu skaits 2007. gadā nedaudz samazinājās, taču kuģu ekspluatācijas pārtraukšana ar publisko atbalstu nenotika. Salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni 2003. gada 1. janvārī ir panākts samazinājums par 19 % GT jeb 12% kW.

Zviedrijas ziņojumā bija iekļauti līdzsvara indikatoru vērtību aprēķini atbilstīgi vadlīnijām. Rezultāti liecina, ka daži krājumi tiek pārzvejoti, flotes lielākās daļas aktivitāte ir ļoti zema un tās ekonomiskās darbības rādītāji nav apmierinoši. Vairākas pazīmes skaidri norāda uz pārmērīgu zvejas jaudu, un tas ziņojumā ir atzīts; laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam zvejas jaudu ir paredzēts samazināt par 50 % bentiskās zvejas segmentā un par 30 % pelaģiskās zvejas segmentā.

Apvienotās Karalistes ziņojums šā ziņojuma sagatavošanas laikā vēl nebija saņemts.

2.2. Zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekme uz zvejas jaudu

Dalībvalstis ziņoja par dažādiem 2007. gadā īstenotiem atjaunošanas pasākumiem un zvejas piepūles samazināšanas shēmām. Kopumā dalībvalstu ziņojumi skaidri neparāda, vai zvejas piepūles shēmas ir bijušas vai būs efektīvs līdzeklis, lai panāktu zvejas jaudas un resursu ilgtspējīgu līdzsvaru. Komisija uzskata, ka zvejas piepūles koriģēšanas shēmu vispārējie rezultāti flotes lieluma ziņā ir vāji un ka šajā jomā jāveic papildu darbs.

Beļģijas zvejas flotei tika piemērota II pielikuma[5] shēma un Rietumu ūdeņu režīms. Visas flotes kopējais jūrā pavadāmo dienu skaits netika pārsniegts, jo daži kuģi neizmantoja visu iedalīto dienu skaitu. Tomēr jūrā pavadāmo dienu skaita ierobežojums nekavēja pieejamo kvotu pilnīgu apguvi. Pieejamās gliemeņu zvejas iespējas tika izmantotas gandrīz pilnībā. Savukārt ICES VIII apgabalā iedalītā zvejas piepūle bija nepietiekama, un vajadzēja veikt kvotu un zvejas piepūles apmaiņu ar Nīderlandi.

Dānijas flotei II pielikuma pasākumus piemēro kā daļu no mencas krājumu atjaunošanas plāna. Svarīgākais II pielikuma piemērošanas panākums ir zvejas piepūles vidējais samazinājums par 47 % salīdzinājumā ar 2003. gadu. Kopējais zvejas dienu skaits ir samazināts par 49 %. Zvejas dienu nodošanas un nododamu individuālo kvotu piemērošanas rezultātā 2007. gadā panāca to, ka atlikušo zvejas piepūli izmantoja daudz mazāks skaits kuģu, kamēr daļa flotes 2007. gadā bija neaktīva vai arī tās aktivitāte bija neliela.

Vācijā tāpat kā 2006. gadā zvejas piepūles samazināšanas shēmām bija niecīga ietekme uz floti, galvenokārt Baltijas jūrā. Ietekme nebija novērtēta skaitliski.

Igaunijas flotei Baltijas jūrā nepiemēro zvejas piepūles samazināšanas shēmu, taču tai piemēro Baltijas jūras mencas krājumu atjaunošanas pasākumus. Tomēr ziņojumā nav sniegts šo pasākumu ietekmes novērtējums.

Grieķijas flotei zvejas piepūles koriģēšanas shēmas netika piemērotas.

Spānijas flotei piemēroja zvejas piepūles samazināšanas pasākumus attiecībā uz dienvidu heku un Norvēģijas omāru (IIB pielikums), dziļūdens sugām un resursiem NAFO pārvaldības apgabalā. Nacionālos pārvaldības plānus turpināja piemērot Vidusjūrā, Kadisas jūras līcī un Kanāriju salu ūdeņos. Ziņojumā norādīts, ka dziļūdens sugu zvejas piepūles faktiskais samazinājums bija 12 %, tas atbilst maksimālās zvejas piepūles nominālajam samazinājumam 10 % apmērā. Turpretī faktiskā zvejas piepūle, īstenojot heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plānu, palielinājās, jo attiecīgajam flotes segmentam 2007. gadā tika iedalītas papildu zvejas dienas par kuģu nodošanu sadalīšanai. Tomēr ziņojumā nav izskaidrots, kādā mērā ar publisko atbalstu panāktais zvejas jaudas pastāvīgais samazinājums par aptuveni 100 kuģiem jeb 9000 GT ir saistīts ar minētajiem zvejas piepūles samazināšanas pasākumiem.

Francija ziņojumu iesniedza pārāk vēlu, un to nevarēja ņemt vērā šajā ziņojumā.

Īrijas flotei piemēro gan zvejas piepūles samazināšanas shēmas, kas pieņemtas saskaņā ar KPN un kvotu regulas II pielikumu, gan Rietumu ūdeņu režīmu, taču 2007. gadā neviens no tiem nav ietekmējis flotes zvejas jaudu. Zvejniecības, uz kurām attiecas krājumu atjaunošanas plāni ( ICES VIa un VIIa apgabals), ir ļoti daudzveidīgas. Tāpēc zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekmi Īrijas iestādēm ir bijis grūti novērtēt skaitliskā izteiksmē.

Itālijas flotei zvejas piepūles koriģēšanas shēmas netika piemērotas.

Kiprā netika piemērotas obligātas zvejas piepūles samazināšanas shēmas.

Latvijas flotei piemēroja Baltijas jūras mencas krājumu atjaunošanas pasākumus, tomēr ziņojumā nav norādīts, kā tie ietekmējuši zvejas piepūli. Mencas krājumu sliktā stāvokļa, novecojošo kuģu un aizvien pieaugošo degvielas cenu dēļ kuģu īpašniekiem nākas pieteikties ekspluatācijas pārtraukšanas piemaksu saņemšanai.

Lietuvas flotei piemēroja Baltijas jūras mencas krājumu atjaunošanas pasākumus, tomēr ziņojumā nav norādīts, kā tie ietekmējuši zvejas piepūli. 2007. gadā turpinājās šīs flotes samazināšanās, jo vecākos un mazāk efektīvos kuģus nodeva sadalīšanai, par to saņemot publisko atbalstu. 2005.–2006. gadā veiktais zvejas jaudas samazinājums, palielinot nozvejas apjomu uz vienu kuģi, ir uzlabojis ekonomikas rādītājus (2006. gada dati).

Maltas flotei zvejas piepūles koriģēšanas shēmas netika piemērotas.

Nīderlandes flotei Ziemeļjūrā tiek piemērots “jūrā pavadāmo dienu” ierobežojums (II pielikuma režīms). Ar šiem pasākumiem nav panākts būtisks kopējās zvejas jaudas samazinājums ar rāmja trali zvejojošo kuģu flotē; kopējā dzinēju jauda samazinājās par 2,9 %, bet tilpība — par 0,5 %. Krājumu atjaunošanas apgabalos 2007. gadā izmantotā jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejas piepūle salīdzinājumā ar 2006. gadu pieauga par 6 %, kaut arī tā joprojām ir zemāka nekā 2005. gadā. Viens no šādas situācijas rašanās iemesliem ir zvejas rīku nomaiņa apvienojumā ar lielāku skaitu dienu. Īstenojot IIA pielikuma noteikumus, Nīderlande izvēlējās viselastīgāko iespējamo pieeju — tika atļauts veikt dienu nodošanu starp kuģiem un pārnešanu starp pārvaldības periodiem.

Polijā zvejas piepūles samazināšanas programmas rezultātā 2007. gadā dienu skaits, ko Baltijas jūras flotes segmenta kuģi pavadīja zvejojot, samazinājās par 44 % salīdzinājumā ar 2004. gadu un gandrīz par 70 % attiecībā uz kuteriem, kuru garums ir 24–40 metri. Laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dienu skaits, ko jūrā pavadīja mencu zvejas kuģi, samazinājās aptuveni par 56 %.

Portugālē 2007. gadā turpināja piemērot heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas plānu (KPN regulas IIB pielikums), taču nav ziņots, ka tāpēc būtu samazinājusies zvejas jauda. Tomēr ziņojumā norādīts, ka attiecīgie kuģi ir pielikuši vērā ņemamas pūles, arī apturējuši zvejas darbības, lai iekļautos jūrā pavadāmo dienu skaitā, kas tiem ir bijis pieejams. Tomēr kopējā faktiskā zvejas piepūle salīdzinājumā ar 2006. gadu ir pieaugusi. 2007. gadā turpināja samazināties NAFO pārvaldības apgabalā pavadīto dienu skaits. Dziļūdens sugām piemēro valsts līmeņa pasākumus, kuru mērķis ir zvejas piepūles limitēšana.

Slovēnijas flotei zvejas piepūles samazināšanas shēmas netika piemērotas.

Somijas flotei 2007. gadā zvejas piepūles samazināšanas shēmas netika piemērotas. Kaut arī 2003.–2006. gadā zvejas jauda ir ievērojami samazinājusies, Somijas flotes kopējā zvejas piepūle pieaug kopš 2005. gada, un 2007. gadā tā bija par 10 % lielāka nekā 2003. gadā. Šis zvejas piepūles pieaugums attiecas uz pelaģisko zveju. Mencas zvejā izmantoto statisko zvejas rīku segmentā zvejas piepūle ir pakāpeniski samazinājusies, un dreifējošo tīklu aizlieguma dēļ 2007. gadā šajā segmentā vairs nav aktīvu kuģu.

Zviedrijas flotei piemēro IIA pielikumu, un mazākas KPN un mazāka jūrā pavadāmo dienu skaita dēļ pakāpeniski ir samazināta arī zvejas piepūle. 2007. gads ir pēdējais gads, kurā atļauts izmantot dreifējošos tīklus. Ņemot vērā gaidāmo šo tīklu lietošanas aizliegumu, desmit kuģus zvejai ar žaunu tīkliem nodeva sadalīšanai un par to saņēma publisko atbalstu. 2007. gadā tika ieviestas individuālās pelaģisko sugu zvejas kvotas.

Apvienotās Karalistes ziņojums šā ziņojuma sagatavošanas laikā vēl nebija saņemts.

2.3. Iekļaušanas/izslēgšanas režīma un robežlielumu ievērošana

Saskaņā ar 2008. gada 22. jūlijā pieejamajiem Kopienas zvejas flotes reģistra ( CFR ) datiem 2007. gada beigās neviena dalībvalsts nebija pārsniegusi tai noteikto flotes zvejas jaudas maksimālo robežlielumu. Kopumā ES flotes zvejas jaudu raksturo stabila samazinājuma tendence. Visas attiecīgās dalībvalstis ir ievērojušas attiecībā uz kontinentālo floti noteiktos robežlielumus.

3. Zvejas jaudas pārvaldības noteikumu ievērošana: kopējie rezultāti

3.1. Kontinentālā flote (izņemot attālākajos reģionos reģistrētos kuģus)

Saskaņā ar CFR datiem piecu gadu laikposmā no 2003. līdz 2007. gadam un neraugoties uz divām secīgām paplašināšanās kārtām, ES flotes kopējā zvejas jauda tika samazināta par aptuveni 197 000 GT un 720 000 kW, un tas nozīmē tilpības neto samazinājumu par aptuveni 11 %. “ES-15 flotes” daļa šajā samazinājumā bija 207 000 GT un 788 000 kW, bet “ES-10 flotes” daļa — 71 000 GT un 152 000 kW. “ES-10 flotes” samazinājums kopš pievienošanās dienas ir bijis relatīvi lielāks nekā “ES-15 flotes” samazinājums 2003.–2007. gadā (26 % salīdzinājumā ar 11 %, dzinēju jaudas izteiksmē). Piecu gadu laikposmā no 2003. līdz 2007. gadam no ES flotes (izņemot attālākos reģionus) ar publisko atbalstu izslēdza aptuveni 198 000 GT un 638 000 kW, no kuriem 25 000 GT un 81 000 kW izslēdza 2007. gadā.

Raugoties vispārīgi, ES flotes neto samazinājums joprojām šķiet nepietiekams, ja ņem vērā pastāvīgos tehnoloģiskos uzlabojumus, kas neļauj izpausties zvejas jaudas samazinājuma ietekmei, un Kopienas zvejniecību, jo īpaši bentisko sugu zvejniecību, lielākoties slikto stāvokli, kura dēļ ir nepieciešams krasi samazināt zvejas piepūli.

Šā ziņojuma pielikuma 1. un 2. tabulā ir apkopoti 2007. gada 31. decembra dati par iekļaušanas/izslēgšanas režīma un robežlielumu ievērošanu dalībvalstīs. Visas dalībvalstis ir ievērojušas šos noteikumus.

Sīkāki dati (tabulas un grafiki) par dalībvalstu flotu zvejas jaudas izmaiņām ir pieejami Europa tīmekļa vietnē[6].

3.2. Attālākajos reģionos reģistrētās zvejas flotes

Attālākajos reģionos reģistrēto flotu zvejas jauda un tās izmaiņas laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim ir parādītas šā ziņojuma pielikuma 4. tabulā. Rezultāti liecina, ka Spānijas un Portugāles attālākajos reģionos reģistrētās zvejas flotes ievērojami samazinātas gan tilpības, gan dzinēju jaudas ziņā. Francijas aizjūras departamentos nedaudz samazinājies kuģu kopskaits, samazinājusies tilpība, bet palielinājusies dzinēju jauda.

Attālākajos reģionos 2007. gada beigās tikai vienā no 17 flotes segmentiem bija nedaudz pārsniegts noteiktais robežlielums. Šis flotes segments ir CA2 (Kanāriju salās reģistrēti kuģi, kuru garums pārsniedz 12 metrus un kuri zvejo Kopienas ūdeņos).

4. Komisijas secinājumi

Kopš pirmā ziņojuma par 2003. gadu dalībvalstu ziņojumu kvalitāte ir pastāvīgi uzlabojusies, un tomēr tā vēl nav pietiekama. Tāpat kā iepriekšējos gados vairumā ziņojumu dalībvalstu flotes nav raksturotas pa zvejniecībām, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1438/2003 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tas neļauj Komisijai izvērtēt, cik daudz ir paveikts, lai panāktu līdzsvaru starp flotes zvejas jaudu un pieejamajām zvejas iespējām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 14. pantā. Tā vietā dalībvalstis galveno uzmanību pievērsušas valsts līmenī īstenotajām flotes pārvaldības sistēmām un flotes zvejas jaudas izmaiņām saistībā ar iekļaušanas/izslēgšanas režīmu.

Vadlīniju piemērošana, lai novērtētu zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvaru, ir solis pareizajā virzienā, taču ne visas dalībvalstis šo iespēju ir izmantojušas. Komisija atzīst, ka dažām dalībvalstīm grūtības varēja sagādāt saspringtais vadlīniju piemērošanas termiņš un samērā tehniskais raksturs. Kārtējā gada gaitā jāpieliek papildu pūles, lai varētu pilnībā iestrādāt vadlīnijas 2008. gada ziņojumos.

Lielākā daļa ziņojumu sagatavoti tā, ka nekļūst skaidrs, kāda ir zvejas piepūles pārvaldības un zvejas jaudas koriģēšanas pasākumu savstarpējā saistība, un pietrūkst kritiskas analīzes par faktiski izmantotās zvejas piepūles dinamiku. Kopumā šķiet, ka zvejas piepūles koriģēšanas pasākumiem ir visai ierobežota ietekme uz flotes zvejas jaudu. Dažos gadījumos zvejas jaudas samazināšanas galvenais stimuls izrādās flotes sliktie ekonomiskie rādītāji apvienojumā ar Kopienas vai valsts līmeņa finansējuma pieejamību. Tas var būt daļēji tāpēc, ka vairākām zvejniecībām nav izstrādātas zvejas piepūles pārvaldības sistēmas, un daļēji tāpēc, ka arī esošo sistēmu efektivitāte ir nepilnīga (piemēri ir II pielikums, Rietumu ūdeņi, dziļūdens zvejniecības, dažas valsts līmeņa shēmas u.c.).

ES flotes zvejas jauda 2007. gadā turpināja lēni, taču pastāvīgi samazināties par 2–3 % gadā. Pielikuma 3.–5. attēlā redzams, ka kopumā šāda tendence turpinās jau 16 gadus, taču individuālu dalībvalstu līmenī stāvoklis nav tik viendabīgs. Tas liek apšaubīt KZP satvarā īstenoto zvejas jaudas koriģēšanas pasākumu efektivitāti.

To krājumu zinātniskais novērtējums, par kuriem ir pieejami dati, liecina, ka 30 % šo krājumu tiek zvejoti, pārsniedzot drošas bioloģiskās robežas, un 80 % — pārsniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Vienlaikus lielā daļā flotes zvejas jauda netiek pilnībā izmantota, t.i., zvejas dienu skaits ir mazāks, nekā būtu iespējams, ekonomiskie rādītāji ir slikti, un 2008. gadā tie turpināja pasliktināties. Ņemot vērā šos apsvērumus, zvejas jaudas samazinājums, kuru ir izdevies panākt, nav pietiekams, lai tuvākajā laikā sasniegtu ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām. Turklāt saskaņā ar dažiem novērtējumiem tehnoloģisko uzlabojumu efektivitāte ir tāda, ka konstatētā zvejas jaudas samazinājuma ietekme praksē var arī neizpausties.

Padome 2008. gada 22. jūlijā pieņēma konkrētus pagaidu pasākumus ES zvejas flotes pārstrukturēšanai, tādējādi piedāvājot flotes pārstrukturēšanas iespēju, kuru nevajadzētu laist garām.

[1] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 14. pantu un Regulas (EK) Nr. 1438/2003 12. pantu.

[2] http://ec.europa.eu/fisheries/fleet/index.cfm?method=FM_Reporting.AnnualReport.

[3] Saskaņā ar 2002. gada decembrī pieņemto kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) zvejas flotes pārvalda, ievērojot vispārīgu principu, ka jauniekļautā zvejas jauda kuģu tilpības un dzinēju jaudas izteiksmē nedrīkst pārsniegt no flotes izslēgto zvejas jaudu.

[4] Komisijas Regula (EK) Nr. 1639/2001 (OV L 222, 17.8.2001., 53.–115. lpp.).

[5] Padomes Regula (EK) Nr. 51/2006 (OV L 1, 20.1.2006., 1.–183. lpp.).

[6] http://ec.europa.eu/fisheries/fleet/index.cfm?method=FM_Reporting.AnnualReport.