52008DC0804

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.12.2008

COM(2008) 804 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

„Virzība uz pieejamu informācijas sabiedrību”

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

„Virzība uz pieejamu informācijas sabiedrību”

[SEC(2008) 2915]

[SEC(2008) 2916]

1. KOPSAVILKUMS

Tā kā mūsu sabiedrība tiecas kļūt par „informācijas sabiedrību”, mūsu ikdienas dzīvē nenovēršami pieaug uz tehnoloģijām balstītu preču un pakalpojumu nozīmīgums. Tomēr vāja e-pieejamība nozīmē, ka daudzi eiropieši ar īpašām vajadzībām vēl aizvien nespēj izmantot informācijas sabiedrības priekšrocības .

Pēdējo gadu laikā šis e-pieejamības jautājums bijis politiskās pārredzamības un uzmanības centrā. Eiropas ministri 2006. gadā „Rīgas deklarācijā” vienojās par mērķi panākt ievērojamu attīstības tempu līdz 2010. gadam. 2007. gadā pārskats par paveikto liecināja, ka attīstības temps vēl joprojām ir nepietiekams, un ir nepieciešami turpmāki centieni, lai sasniegtu „Rīgas deklarācijā” ietvertos mērķus. Pieaugot interneta nozīmei ikdienas dzīvē, tīmekļa pieejamība, jo īpaši pieejamība valsts pārvaldes tīmekļa vietnēm, kļuvusi par svarīgu prioritāti.

Komisija uzskata, ka pašreiz ir steidzami jāpanāk lielāka saskaņotība, vienotība un efektivitāte e-pieejamības, jo īpaši tīmekļa pieejamības jomā, lai paātrinātu pieejamas informācijas sabiedrības rašanos, kā paziņots atjauninātajā sociālajā programmā[1]. Ar šo paziņojumu Komisija raksturo pašreizējo stāvokli, izveido pamatojumu Eiropas rīcībai un nosaka galvenos veicamos pasākumus.

Lai panāktu vienotību un saskaņotību e-pieejamības jomā

- Eiropas standartizācijas organizācijām ( ESO ) jāveic plašāka mēroga e-pieejamības standartizācijas pasākumi, lai samazinātu tirgus fragmentāciju un veicinātu ar IKT izmantošanu saistītu preču un pakalpojumu popularitāti.

- Dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un Komisijai jārosina aktīvāka inovācija un izvēršana e-pieejamības jomā, jo īpaši izmantojot ES pētniecības un inovācijas programmas un struktūrfondus.

- Visām ieinteresētajām personām pilnībā jāizmanto iespēja ieviest e-pieejamību, izmantojot pašreizējos tiesību aktus . Komisija iekļaus atbilstīgas prasības attiecībā uz e-pieejamību, pārskatot esošos tiesību aktus vai izstrādājot jaunus.

- Komisija atbalstīs ieinteresēto personu sadarbību, lai stiprinātu saskaņotību, koordināciju un pasākumu ietekmi. Īpaši tiks pilnvarota jauna augsta līmeņa ad hoc grupa, kuras uzdevums būs sniegt vadlīnijas par e-pieejamības (tostarp, tīmekļa pieejamības) vispārējo saskaņotību un ierosināt prioritārus pasākumus, lai pārvarētu barjeras e-pieejamības jomā.

Lai paātrinātu attīstības tempu tīmekļa pieejamības īpašajā gadījumā

- Pēc Globālā tīmekļa konsorcija koriģēto tīmekļa vadlīniju ( WCAG 2.0 ) izstrādes Eiropas standartizācijas organizācijām steidzami jāpieņem Eiropas standarti tīmekļa pieejamībai.

- Dalībvalstīm jāpaātrina darbs, lai padarītu pieejamas publiskās tīmekļa vietnes un kopīgi sagatavotos drīzumā pieņemt Eiropas standartus par tīmekļa pieejamību.

- Komisija pārraudzīs attīstības gaitu un informēs par sasniegto , kā arī vēlākā laika posmā varētu rosināt jaunu tiesību aktu pieņemšanu.

2. E-PIEEJAMīBA

E-pieejamība ir to tehnisko barjeru un grūtību pārvarēšana, ar kurām saskaras cilvēki ar īpašām vajadzībām, tostarp daudzi gados vecāki cilvēki, mēģinot līdzvērtīgi piedalīties informācijas sabiedrībā.

Ja pieņem, ka ikvienam ir vienādas tiesības Ja vēlamies, lai ikviens varētu līdzvērtīgi piedalīties mūsdienu sabiedrībā, tad visām IKT precēm, produktiem un pakalpojumiem jābūt pieejamiem. Tas ietver datorus, tālruņus, TV, tiešsaistes pārvaldi, iepirkšanos tiešsaistē, uzziņu centrus, pašapkalpošanās terminālus, piemēram bankas automātus ( ATM ) un biļešu automātus.

2.1. Pašreizējā situācija

Pieejamības problēma ir plaša, un tai ir tendence paplašināties: aptuveni 15% no Eiropas iedzīvotāju kopējā skaita ir īpašas vajadzības, un vienam no pieciem nodarbinātības vecuma eiropiešiem ir veselības problēmas, kurām nepieciešami pieejamības risinājumi. Aptuveni trīs no katriem pieciem cilvēkiem e-pieejamība varētu sniegtbūtiskas priekšrocības, jo tā uzlabo vispārējo izmantojamību[2].

E-pieejamība ir saistīta ar sociāli ekonomisko aspektu, šī saistība attiecas gan uz katru indivīdu atsevišķi, gan uz Eiropu kopumā. Piemēram, ar IKT izmantošanu saistīti pieejamības risinājumi var palīdzēt gados vecākiem darbiniekiem saglabāt darbspējību un popularizēt tādus tiešsaistes publiskos pakalpojumus kā e-pārvalde un e-veselība. E-pieejamības trūkums atstumj ievērojamas iedzīvotāju grupas un neļauj tām pilnībā iekļauties profesionālajā, izglītības, izklaides jomā, demokrātiski līdzdarboties un piedalīties sabiedrības aktivitātēs. E-pieejamības uzlabošana ļaus sasniegt gan ekonomiskās, gan sociālās iekļaušanas mērķus.

Daudzās valstīs ir pieņemti kaut vai daži ar tiesību aktiem nostiprināti vai atbalsta pasākumi, lai veicinātu e-pieejamību, un atsevišķās IKT nozarēs vērojami būtiski centieni produktu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanā[3].

E-pieejamība ir arī galvenais elements Eiropas e-iekļaušanas politikā[4]. Plašākā kontekstā IKT iekļaujas ierosinātās direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi darbības jomā; šajā direktīvā ir ietverta piekļuve sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un to nodrošināšanai[5]. Eiropas Kopienai un dalībvalstīm arī jāizpilda prasības, kas noteiktas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām saistībā ar IKT preču un pakalpojumu pieejamību. Daļā no tiesību aktiem jau tagad tieši vai netieši tiek risināti e-pieejamības jautājumi.

2.2. ES turpmāko pasākumu pamatojums

Neskatoties uz ieguvumiem un e-pieejamībai pievērsto politisko uzmanību, tās attīstības temps vēl aizvien ir neapmierinošs. Ir daudzi satriecoši pieejamības trūkuma piemēri. Piemēram, teksta translēšanas pakalpojumi, kas ir būtiski nedzirdīgiem cilvēkiem un cilvēkiem ar runas traucējumiem, ir pieejami tikai pusē no visām dalībvalstīm; tieši sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot teksta telefonu, iespējams tikai septiņās dalībvalstīs; pārraides ar audio aprakstu, TV programmas ar subtitriem un zīmju valodā vēl aizvien ir vāji attīstītas; tikai 8 % bankas automātu ( ATM) , kurus uzstādījušas divas galvenās Eiropas privātklientu bankas, pieejams „runājošs” pakalpojums[6].

Pašreiz spēkā esošais ES acquis saistībā ar e-pieejamību ir ierobežots. Dalībvalstu līmenī ir ievērojama fragmentācija saistībā ar e-pieejamību, gan risināmo problēmu ziņā (parasti – fiksētās telefonijas pakalpojumi, TV pārraides pakalpojumi un publisko tīmekļa vietņu pieejamība), gan arī izmantotajos politiskajos instrumentos kopumā. Saskaroties ar atšķirīgām prasībām un nenoteiktību, IKT nozare cieš no šīs tirgus fragmentācijas, kas, savukārt, apgrūtina ilgtspējīgai inovācijas izplatībai un tirgus izaugsmei nepieciešamo apjomradīto ietaupījumu sasniegšanu. Atsevišķās jomās nozares pārstāvji ir aktīvi iesaistīti un sadarbojas ar lietotājiem (piemēram, digitālās televīzijas pieejamības jomā), bet tādu piemēru ir pārāk maz.

Galvenā e-pieejamības problēma ir tā, ka pašreizējiem centieniem ir nepietiekama ietekme, jo pietrūkst saskaņotības, skaidras prioritāšu noteikšanas, kā arī ir vājš likumdošanas un finansiālais atbalsts .

Tādēļ Eiropas mēroga vienotība un saskaņotība e-pieejamības jomā ir priekšnoteikums, lai sasniegtu ievērojamus uzlabojumus.

2.3. Ierosinātie pasākumi

1. Lai panāktu pārmaiņas, jānostiprina politiskās prioritātes, koordinācija un ieinteresēto personu sadarbība

Eiropas līmenī pēdējo gadu laikā tiek veikti vairāki pasākumi. Tagad ir jāpalielina sinerģija starp šiem pasākumiem, kā arī jāpastiprina noteiktas darbības jomas, lai panāktu lielāku un pastāvīgu ietekmi.

Dalībvalstīm, lietotājiem un nozares pārstāvjiem jāapvieno pūles un ar aktīvāku sadarbību Eiropas līmenī un labāku pašreizējo ES politikas instrumentu izmantošanu jāmēģina panākt lielāka ietekme. Lai atbalstītu un stiprinātu vienotas pieejas saskaņotību un efektivitāti, un palīdzētu noteikt prioritātes, Komisija izveidos ad hoc augsta līmeņa grupu e-pieejamības jautājumos , kas sniegs ziņojumus i2010 augsta līmeņa grupai, iesaistot patērētāju organizācijas un cilvēku ar īpašām vajadzībām un gados vecāku lietotāju, IKT un atbalstošo tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu industrijas, zinātnisko aprindu un attiecīgo iestāžu pārstāvjus.

2009. gada sākumā Komisija izveidos ad hoc augsta līmeņa grupu, kas pārvaldīs prioritāšu un noteikšanu un veicinās saskaņotību e-pieejamības jomā. Ieinteresētās personas tiek aicinātas piedalīties šajā sadarbībā.

Komisija pastiprinās pašreizējo atbalstu sadarbībai ar ieinteresētajām personām un to vidū. Īpaši tām grupām, kuras izveidotas saistībā ar i2010 stratēģijas, standartizācijas jautājumu, telekomunikācijas jautājumu un rīcības plāna invaliditātes jomā īstenošanu, savu prioritāšu izstrādē jāizmanto augsta līmeņa grupas norādījumi. Ir svarīgi arī, ka lietotāji, attiecīgās iestādes un nozares pārstāvji apvieno centienus un sadarbojas e-pieejamības jomā.

Ir jāizraugās e-pieejamības prioritātes. Svarīgākā prioritāte ir tīmekļa pieejamība, kurā var izmantot ierosināto saskaņoto un vienoto pieeju. Nākamā prioritāte ir ciparu televīzijas un elektroniskās saziņas pieejamība, tostarp vienota Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura pieejamība. Tādēļ ir jāpastiprina lietotāju un nozares pārstāvju sadarbība, un ar augsta līmeņa grupas palīdzību jāpanāk labāka piesaiste ES līmeņa likumdošanas un inovācijas atbalstam.

Pašapkalpošanās termināli un elektroniskās bankas arī ir prioritāras jomas[7]. Ciešāka ieinteresēto personu sadarbība palīdzēs saņemt vadlīnijas par tālākajām prioritātēm un noteikt kopēju programmu turpmākam darbam.

Komisija jau ir pievērsusies e-pieejamības jautājumam priekšlikumā par pārskatīto e-pārvaldības Eiropas Sadarbspējas sistēmu[8], un darīs to arī saistībā ar i2010 iniciatīvas un rīcības plāna invaliditātes jomā izpildi.

Komisija nodrošinās, ka e-pieejamība arī turpmāk būs politikas prioritāte saistībā ar i2010 iniciatīvas un rīcības plāna invaliditātes jomā izpildi.

Šī ciešākā koordinācija un sadarbība tiks nostiprināta ar tālāk minēto darbību pastiprinātu īstenošanu.

2. Attīstības pārraudzība un labas prakses nostiprināšana

2009. gadā Komisija uzsāks pētījumu, lai turpinātu vispārējās e-pieejamības un tīmekļa pieejamības attīstības un ieviešanas pārraudzību, tādējādi papildinot divus 2006.–2008. gadā veiktos pētījumus[9].

2009. gada Konkurences un inovācijas programmas ietvaros Komisija ierosinās priekšlikumu par jaunu tematisku tīklu e-pieejamības un tīmekļa pieejamības jomā, lai stiprinātu ieinteresēto personu sadarbību, kā arī lai veicinātu pieredzes uzkrāšanu un popularizētu labu praksi. Komisija centīsies arī stiprināt platformu E-prakse – paraugprakses apmaiņas tīklu e-pārvaldības, e-veselības un e-iekļaušanas jautājumos –, kurā jau ir uzkrāts liels pieredzes apjoms e-pieejamības jomā.

Komisija pārraudzīs tīmekļa pieejamības un e-pieejamības attīstību un ieviešanu, atbalstīs sadarbību un labas prakses apmaiņu ar pētījumu palīdzību un Konkurences un inovācijas programmas tematisko tīklu , kas tiks izveidots 2009. gadā.

3. Inovācijas un izvēršanas atbalsts

Jau tagad atbalsts pētniecībai un inovācijai e-pieejamības jomā ir spēcīgs. 2008. gadā pētniecības programmas līdzekļus (aptuveni 43 miljonus euro) no ES saņēma 13 jauni projekti. Ar ES pētniecības programmām, kam 2009. gadā sekos kārtējais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija turpinās aktīvi atbalstīt e-pieejamību un IKT, lai veicinātu gados vecāku cilvēku neatkarīgu dzīvi.

Komisija nodrošinās, ka e-pieejamība ir stabila pētniecības un inovācijas prioritāte 2009. gadā un turpmāk.

Dalībvalstis un Komisija izmantos Kopīgu pētniecības programmu par tehnoloģijām interaktīvai automatizētai dzīves videi, kas tika izveidota 2008. gadā, lai rosinātu inovatīvus, IKT balstītus risinājumus gados vecāku cilvēku neatkarīgai dzīvei un profilaksei un aprūpei hronisku saslimšanu gadījumos.

2008. gada Konkurences un inovācijas programmas ietvaros Komisija izveidoja izmēģinājuma projektu par pieejamu TV un izmēģinājumus par IKT gados vecākiem cilvēkiem, lai veicinātu tehnoloģiju izvēršanu. 2009. gadā Komisija finansēs izmēģinājuma projektu par vienlaicīgu visu sakaru kanālu izmantošanu (audio, teksta un video sakaru izmantošana, lai atbalstītu cilvēkus ar īpašām vajadzībām), kas palīdzēs dzirdes un runas invalīdiem izmantot Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru „112”.

Dalībvalstis un ieinteresētās personas ir aicinātas rosināt e-pieejamības inovāciju un izvēršanu , izmantojot struktūrfondus, 7. pētniecības pamatprogrammu, programmu interaktīvai automatizētai dzīves videi un valsts mēroga programmas.

Regulā par struktūrfondiem[10] noteikts, ka dalībvalstīm jāuztver pieejamības jautājums attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kā viens no kritērijiem, lai saņemtu finansējumu. Šajā kontekstā Komisija 2009. gadā izveidos instrumentu kopumu, kas atbilst cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, kurš būs piemērojams IKT un rosinās dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka IKT pieejamība ir ietverta iepirkuma un finansējuma kritērijos.

Komisija 2009. gadā izveidos instrumentu kopumu, kas atbilst cilvēku ar invaliditāti vajadzībām un būs piemērojams IKT, izmantošanai struktūrfondu un citu programmu darbībā.

4. Standartizācijas pasākumu sekmēšana

Komisija turpina spēcīgi atbalstīt e-pieejamību standartizācijas darba programmā. Īpaši pilnvarojums Nr. 376, kas tika sniegts Eiropas Standartizācijas organizācijām, ir būtisks standartizācijas pasākums, lai sekmētu e-pieejamību.[11] Komisija veicinās standartizācijas darba rezultātu izmantošanu un centīsies atrast drīzu turpinājumu 376. pilnvarojumam, lai pieņemtu attiecīgos standartus un ar tiem saistītās atbilstības novērtēšanas sistēmas. Šo procesu papildinās un atbalstīs ieinteresēto personu dialogs, labas prakses apmaiņa un izvēršanas izmēģinājuma projekti, kā tas norādīts šajā paziņojumā ierosinātajos pasākumos.

Saskaņā ar pilnvarojumu Nr. 376 2009. gadā un turpmāk ESO (Eiropas standartizācijas organizācijām) sadarbībā ar attiecīgām ieinteresētām personām steidzami jāizstrādā ES standarti e-pieejamībai.

5. Pašreizējo tiesību aktu izmantošana un jaunu tiesību aktu ierosināšana

Pastāv skaidra savstarpēja saistība valsts līmenī starp tiesību aktu esību un e-pieejamības attīstības patieso līmeni[12]. Pētniecības darbā tiek norādīts, ka pastāv ES likumdošanas fragmentācijas risks, ko rada normatīvo aktu dažādība. Pamatojoties uz šo, kā arī uz 2005. un 2007. gada paziņojumiem, Komisija sākusi pētīt iespēju e-pieejamības jautājumos izmantot vispārējas likumdošanas pieeju.

Tomēr, ņemot vērā e-pieejamības jomas sarežģītību un mainīgo raksturu, vēl aizvien nav noteiktas vienprātības par iespējamiem ES tiesību aktiem saistībā ar e-pieejamību[13], piemēram, par tādiem elementiem, kā piemērošanas joma, standarti, atbilstības mehānisms un saistība ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Turklāt, kaut arī ir skaidra vienprātība par kopīgas rīcības nepieciešamību, lai uzlabotu e-pieejamību, pastāv dažādi uzskati par turpmākajām prioritātēm. Tādēļ Komisija ir secinājusi, ka vēl nav atbilstošs laika periods attiecīgu tiesību aktu priekšlikumam par e-pieejamību, taču tā turpinās novērtēt tā iespējamību un atbilstību, ņemot vērā faktisko attīstību šajā jomā.

Tomēr pastāv noteikumi saskaņā ar pašreizējiem ES tiesību aktiem, kuri netiek pilnībā izmantoti, jo īpaši saistībā ar radio un telekomunikāciju iekārtām, elektronisko komunikāciju, valsts iepirkumu, autortiesībām informācijas sabiedrībā, nodarbinātības vienlīdzību, pievienotās vērtības nodokli, atbrīvojumiem saistībā ar valsts atbalstu[14]. Šo noteikumu pilnīga izmantošana varētu ievērojami uzlabot e-pieejamību dalībvalstīs. Tādēļ Komisija rosina dalībvalstis pilnībā izmantot jau esošos noteikumus, kamēr vēl netiek ierosināti jauni tiesību akti.

Vairāki no minētajiem ES tiesību aktiem pašreiz tiek pārskatīti vai drīz tiks pārskatīti[15]. Komisija attiecīgos gadījumos centīsies nodrošināt, ka e-pieejamības prasības tiek ievērotas un īstenotas tiesību aktu pārskatīšanā. Turklāt tiesību aktu priekšlikumi par elektroniskiem paziņojumiem ievērojami uzlabo noteikumus lietotājiem ar īpašām vajadzībām pašreiz spēkā esošajā regulējumā. Komisija arī rūpīgi pārraudzīs Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu direktīvas[16] transponēšanu un īstenošanu, jo īpaši šīs direktīvas 3.c pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis rosina to jurisdikcijā esošos informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējus nodrošināt, ka to pakalpojumi pakāpeniski kļūst pieejami arī redzes un dzirdes invalīdiem.

Komisija nodrošinās, ka atbilstīgi e-pieejamības noteikumi ir iekļauti ES tiesību aktu pārskatīšanā . Dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un Komisijai pilnībā jāizmanto pašreizējo tiesību aktu sniegtās iespējas , lai stiprinātu e-pieejamību.

3. TīMEKļA PIEEJAMīBA

Tīmekļa pieejamība ir būtisks e-pieejamības aspekts, kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām paver iespēju uztvert, saprast un pārlūkot tīmeklī ievietoto informāciju, darboties tīmeklī, kā arī to papildināt. Pieejams tīmeklis lieti noder arī cilvēkiem, kam ir redzes, roku veiklības vai uztveres problēmas, piemēram, gados veciem cilvēkiem. Ļoti straujās tiešsaistes informācijas un interaktīvo pakalpojumu attīstības dēļ tīmekļa pieejamība ir kļuvusi īpaši nozīmīga kā tiešsaistes banku pakalpojumiem, tirdzniecībai, pārvaldei un sabiedriskajiem pakalpojumiem, tā arī saziņai ar tālumā mītošiem radiem un draugiem.

3.1. Pašreizējā situācija

Kaut arī tīmekļa pieejamība ir nozīmīgs aspekts, Eiropas Savienībā tīmekļa pieejamības līmenis vēl aizvien ir zems. Vairākos pēdējo gadu laikā veiktos valstu un Eiropas mēroga apsekojumos konstatēts, ka vairums tīmekļa vietņu — gan valsts pārvaldes iestāžu, gan privātās tīmekļa vietnes — neatbilst pat visvienkāršākajām starptautiski pieņemtajām tīmekļa pieejamības pamatnostādnēm. Nesen veiktā apsekojumā konstatēts, ka tīmekļa pieejamības pamatnostādnēm pilnībā atbilst tikai 5,3 % apsekoto pārvaldes iestāžu tīmekļa vietņu un gandrīz neviena no apsekotajām komerciālajām tīmekļa vietnēm[17]. Tas atbild uz jautājumu, kāpēc daudzi cilvēki uzskata, ka nozīmīgas tīmekļa vietnes ir sarežģītas, kā rezultātā viņus apdraud daļēja vai pilnīga atstumtība no informācijas sabiedrības .

Dalībvalstīs valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietņu pieejamības jautājumam pēdējos gados veltīts arvien vairāk politiķu uzmanības[18]. Eiropas līmenī 2001. gada paziņojums par tīmekļa pieejamību rosināja dalībvalstis atbalstīt Pamatnostādnes par satura pieejamību internetā ( WCAG )[19]. Padome divās rezolūcijās[20] uzsvēra nepieciešamību straujāk panākt tīmekļa un tā satura pieejamību. Eiropas Parlaments 2002. gadā ierosināja līdz 2003. gadam panākt to, ka visas valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnes ir pilnīgi pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām[21]. 2006. gadā pieņemtajā Rīgas ministru deklarācijā par iekļaujošu informācijas sabiedrību ir pausta apņemšanās panākt to, ka 2010. gadā valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnes būs 100 % pieejamas tīmekļa vietnes.

Starptautiskā mērogā 1999. gadā Globālā tīmekļa konsorcijs ( W3C) pieņēma WCAG 1. versiju. Tomēr neskaidrību dēļ ieviešana dalībvalstīs bija fragmentēta, turklāt, ņemot vērā jaunākās interneta attīstības tendences, WCAG 1.0 jau noveco. W3C vairākus gadus ir strādājis, lai sagatavotu jaunu specifikāciju versiju (WCAG 2.0) ; patlaban šīs versijas pieņemšana ir sasniegusi noslēdzošo posmu. Šoreiz galvenais uzdevums ir izvairīties no fragmentētas ieviešanas.

3.2. ES pasākumu pamatojums

Dažkārt tīmekļa vietnes pieejamības uzlabošana var sagādāt problēmas, kuru novēršana rada izmaksas, turklāt ir vajadzīgas arī speciālas zināšanas. Tomēr ir aizvien vairāk pierādījumu un dokumentētu piemēru tam, ka labāk pieejamas tīmekļa vietnes ir īstens ieguvums ne tikai lietotājiem ar īpašām vajadzībām, bet arī tīmekļa vietņu īpašniekiem un lietotājiem kopumā. Pakalpojumi kļūst vieglāk lietojami, tos ir vienkāršāk uzturēt, un tos izmanto vairāk lietotāju[22]. Uzlabojot tīmekļa vietnes pieejamība, uzlabojas apstākļi gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan citiem lietotājiem, turklāt tas var stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

Praktiska gadījumu izpēte — pieejamas tīmekļa vietnes priekšrocības

Apvienotās Karalistes finanšu pakalpojumu uzņēmums padarīja pieejamu savu tīmekļa vietni; rezultātā tas konstatēja šādus guvumus.

– Klienti ātrāk atrada meklēto informāciju un tīmekļa vietnē pavadīja vairāk laika.

– Pakalpojumu sāka izmantot jauni klienti, tādējādi palielinot pārdošanas apjomu tiešsaistē.

– Tīmekļa vietnes uzturēšana kļuva vienkāršāka, ātrāka un lētāka.

– Tīmekļa vietne saņēma ievērojami augstāku meklētājprogrammu vērtējumu.

– Tika novērstas sadarbspējas problēmas, kā arī uzlabota iespēja vietni izmantot ar mobilajām ierīcēm.

– 100 % ieguldīto līdzekļu atmaksājās laika posmā, kas īsāks par 12 mēnešiem.

Tomēr pastāvīgā, dalībvalstu starpā vērojamā tiesību aktu fragmentācija un Eiropas līmenī pastāvošais skaidru likumdošanas pasākumu trūkums turpina traucēt iekšējā tirgus darbību, rada šķēršļus patērētājiem un iedzīvotājiem šajā pārrobežu vidē un kavē visas nozares attīstību. ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām iestrādāti ar internetu saistīti pienākumi, kas ir jāizpilda konvenciju parakstījušajām valstīm. Tāpēc ir jāīsteno turpmāki Eiropas mēroga pasākumi.

3.3. Ierosinātie pasākumi

Galvenā atbildība par tīmekļa pieejamības uzlabošanu gulstas uz dalībvalstīm un individuāliem pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr ir vairāki tādi pasākumi, kurus Komisija var sākt īstenot vai veicināt un kas palīdzēs paātrināt tīmekļa pieejamības uzlabošanas procesu Eiropā — pat tad, ja šim nolūkam nav izstrādātu īpašu ES tiesību normu par tīmekļa pieejamību. Kopumā panākumus gūs tikai tad, ja izmantos kopēju un vienotu pieeju. Galvenie īstenojamie pasākumi ir šādi.

6. Veicināt starptautisko vadlīniju drīzu pieņemšanu un ieviešanu Eiropā

Pastāv vienots viedoklis par to, ka tīmekļa pieejamības jomā ir stingri jāievēro WCAG 2.0 vadlīnijās iestrādātās tehniskās specifikācijas. Tiklīdz W3C panāks drīzumā gaidāmo vienošanos par vadlīnijām, saskaņā ar pilnvarojumu Nr. 376 varēs pabeigt harmonizāciju Eiropas līmenī. Līdz tam dalībvalstīm jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiek sasniegti „Rīgas deklarācijā” izvirzītie mērķi par pieejamām valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnēm, un jāgatavojas straujai, vienotai un saskaņotai jaunās tīmekļa pieejamības specifikācijas iestrādei valsts tiesību aktos.

- Laika posmā no 2009. līdz 2010. gadam jāpublicē atjauninātas tehniskās vadlīnijas un vajadzības gadījumā jātulko attiecīgās W3C specifikācijas.

- 2009. gadā jāizpēta, kuras valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnes un kuri iekštīkli ir jāpārveido[23], un līdz 2010. gadam tie ir jāpadara pieejami.

Komisija turpinās darbu tās tīmekļa vietņu pieejamības uzlabošanas jomā un atjauninās iekšējās vadlīnijas, tajās iestrādājot jaunās specifikācijas.

Tīmekļa pieejamību ir rosināti (no 2008. gada) uzlabot arī tie pakalpojumu sniedzēji, kas nesniedz sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši to tīmekļa vietņu īpašnieki, kurās sniedz vispārējus pakalpojumus[24], kā arī saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē nozīmīgu komerciālo tīmekļa vietņu nodrošinātāji.

Dalībvalstīm līdz 2010. gadam ir jāpanāk 100 % valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietņu pieejamība un jāsagatavojas pārejai uz vienotu un saskaņotu atjaunināto tīmekļa pieejamības specifikāciju izmantošanu.

Vispārējus pakalpojumus sniedzošu tīmekļa vietņu īpašniekiem un citu attiecīgo tīmekļa vietņu īpašniekiem jāuzlabo tīmekļa vietņu pieejamība.

Eiropas standartizācijas organizācijām sadarbībā ar nozares pārstāvjiem nekavējoties jāpieņem ES tīmekļa pieejamības standarti, kuru izstrādes pamatā ir WCAG 2.0 .

Komisija uzlabo tās tīmekļa vietņu pieejamību un atjaunina iekšējās vadlīnijas, tajās iestrādājot jaunās specifikācijas.

Komisija uzraudzīs un atbalstīs šo pilnveidi, aicinot dalībvalstis uz straujāku rīcību saistībā ar ieviešanas galvenajiem aspektiem un veicinot praksē gūtās pieredzes uzkrāšanu un apmaiņu, galvenokārt tam izmantojot platformu E-prakse[25]. Atkarībā no gūtajiem panākumiem, un tiklīdz būs pieņemti standarti, Komisija lems par to, vai ir nepieciešami kopēji ES norādījumi, tostarp jaunu tiesību aktu pieņemšana[26].

Komisija uzraudzīs izaugsmes gaitu, publicēs pārskatu par gūtajiem panākumiem un lems, vai ir nepieciešami kopēji ES norādījumi, tostarp jaunu tiesību aktu pieņemšana (no 2009. gada).

7. Uzlabot izpratni par tīmekļa pieejamību un veicināt tīmekļa pieejamību

Ir nekavējoties jāpanāk labāka tīmekļa pieejamības jomas problēmu un risinājumu pamanāmība un izprotamība, kā arī jāuzlabo informētība par šajā jomā valdošajām problēmām un risinājumiem. Lai to sasniegtu, dalībvalstīm ir jārāda priekšzīme:

- plaši popularizējot tīmekļa vietņu pieejamību, sniedzot skaidru informāciju un norādījumus par tīmekļa vietņu pieejamību, tostarp par atbalsta tehnoloģijām[27], un rosinot informēt par tīmekļa pieejamību[28];

- atbalstot apmācību programmas, zināšanu apmaiņu un labas prakses apmaiņu;

- valsts iepirkumā iegādājoties pieejamības rīkus un tīmekļa vietnes;

- 2009. gadā izveidojot valsts kontaktpunktu tīmekļa pieejamības jomā, piemēram, izstrādājot īpašu tīmekļa vietni;

- uzraugot gūtos panākumus un ierosinātajai augsta līmeņa grupai un sabiedrībai sniedzot pārskatu par panākumiem, kas gūti tīmekļa pieejamības prasību izpildes jomā, par lietotāju apmierinātību un tīmekļa pieejamības ieviešanas izmaksām — gan par valsts pārvaldes iestāžu, gan citām tīmekļa vietnēm.

Dalībvalstīm ir jārāda priekšzīme, kā saskaņoti, iedarbīgi un efektīvi uzlabot informētību un izpratni par tīmekļa pieejamību, kā arī par gūtajiem panākumiem jāsniedz pārskats augsta līmeņa grupai .

4. SECINāJUMI

Lai nodrošinātu e-pieejamību, ir vajadzīga vienota un saskaņota rīcība vairākās jomās. Jo īpaši būtiski ir panākt tūlītēju un strauju tīmekļa pieejamības izaugsmi. Šā kopējā mērķa — patiesi iekļaujošu informācijas sabiedrības — sasniegšanā izšķirīga loma ir ikvienam nozares pārstāvim.

Komisija aicina Padomi, Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izteikt viedokli par pasākumiem, kas jāveic, lai informācijas sabiedrība kļūta visiem pieejama.

Pielikums. Pasākumu kopsavilkums

E-pieejamība

Pasākumi | Datums | Atbildīgie |

Nodibināt ad hoc augsta līmeņa grupu, kura sniedz norādījumus par prioritātēm un sekmē saskaņotību e-pieejamības jomā. Nozares pārstāvji ir aicināti sadarboties ar šo grupu. | 2009. gada sākums | EK, nozares pārstāvji |

Nodrošināt to, ka e-pieejamība arī i2010 un attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti pieņemtā rīcības plāna turpmākajos pasākumos saglabā politikas prioritāti. | 2009.– | EK |

Uzraudzīt tīmekļa pieejamības un e-pieejamības izaugsmi un ieviešanu, atbalstīt sadarbību un labas prakses apmaiņu, kas notiek, izmantojot pētījumus un Konkurences un inovācijas programmas tematisko tīklu. | 2009.– | EK, nozare un un nozares pārstāvji |

Nodrošināt to, ka e-pieejamība ir būtiska pētniecības un inovāciju prioritāte. | 2009.– | EK |

Veicināt inovāciju un izvēršanu e-pieejamības jomā, izmantojot struktūrfondus, 7. pamatprogrammu, programmu interaktīvai automatizētai dzīves videi un nacionālās programmas. | 2009.– | Dalībvalstis, pārējie nozares pārstāvji |

Izveidot struktūrfondos un citās programmās izmantojamu IKT instrumentu kopumu, kas atbilst cilvēku ar invaliditāti vajadzībām [disability toolkit]. | 2009. | EK |

Saskaņā ar pilnvarojumu Nr. 376 un sadarbībā ar attiecīgajiem nozaru pārstāvjiem nekavējoties izstrādāt ES e-pieejamības standartus. | 2009.– | ESO |

Nodrošināt to, ka, veicot ES tiesību aktu pārskatīšanu, tiek iekļauti piemēroti e-pieejamības noteikumi. | 2008.– | EK |

Pilnībā izmantot spēkā esošo tiesību aktu iespējas, lai uzlabotu e-pieejamību. | 2008.– | Dalībvalstis, nozare un nozares pārstāvji |

Tīmekļa pieejamība

Panākt to, ka valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnes ir 100 % pieejamas, un sagatavoties straujai, vienotai un saskaņotai atjaunināto tīmekļa pieejamības. | 2009.–2010. | Dalībvalstis |

Steidzami izstrādāt uz ES tīmekļa pieejamības standartus, par pamatu izmantojot WCAG 2.0. | 2009.– | ESO (un nozares pārstāvji) |

Uzlabot Komisijas tīmekļa vietņu pieejamību, atjauninot iekšējās vadlīnijas, tajās iestrādājot jaunās specifikācijas. | 2009.– | EK |

Aicināt to tīmekļa vietņu īpašniekus, kuras sniedz vispārējus pakalpojumus, un citu nozīmīgu tīmekļa vietņu īpašniekus uzlabot tīmekļa vietņu pieejamību. | 2009.– | Pārējie nozares pārstāvji |

Uzraudzīt gūtos panākumus un publicēt pārskatu par tiem, lemt par to, vai ir nepieciešami kopēji ES norādījumi, tostarp jaunu tiesību aktu pieņemšana. | 2009.– | EK |

Rādīt priekšzīmi, kā saskaņoti, lietderīgi un efektīvi uzlabot izpratni un informētību par tīmekļa pieejamību, kā arī augsta līmeņa grupai sniegt pārskatu par gūtajiem panākumiem. | 2008.– | Dalībvalstis |

[1] COM(2008)412.

[2] Demogrāfiskās pārmaiņas — Jauno tehnoloģiju ietekme uz informācijas sabiedrību.

[3] Sīkāku informāciju var atrast pievienotajā [Komisijas] dienestu darba dokumentā.

[4] i2010 Paziņojums COM(2005) 229., Paziņojums par e-pieejamību COM(2005) 425. un Paziņojums par e-iekļaušanu COM(2007) 694.

[5] COM(2008) 426.

[6] Sīkāka informācija pieejama MeAC pētījumā (par e-pieejamības attīstības līmeni Eiropā).

[7] Ziņojums par publisko apspriežu rezultātiem.

[8] http://ec.europa.eu/idabc/en/document/7728

[9] MeAC un pētījums par IKT produktu un pakalpojumu gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām e-pieejamību.

[10] Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006.

[11] Pilnvarojuma Nr. 376. mērķis ir veicināt valsts iepirkuma un prakses izmantošanu IKT, lai pārvarētu barjeras, kas attur cilvēkus ar īpašām vajadzībām un gados vecākus cilvēkus no dalības informācijas sabiedrībā. Eiropas Komisija izsniedza pilnvarojumu ESO , lai panāktu atbilstību kopējām prasībām (piemēram, teksta lielumam, ekrāna kontrastam, papildtastatūras izmēram) un novērtētu šo atbilstību.

[12] Informāciju var atrast MeAC un pētījumā par IKT produktu un pakalpojumu gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām e-pieejamību.

[13] Pēc sabiedriskās apspriešanās datiem 90% lietotāju organizāciju uzskatīja saistošos tiesību aktus par svarīgu prioritāti, pret to bija 33% rūpniecības uzņēmumu un valsts iestāžu.

[14] Direktīvas 2000/78/EK, 2002/21/EK, 1999/5/EK, 2004/18/EK, 2001/29/EK, 2007/65/EK.

[15] Piemēram, Direktīva 1999/5/EK par termināla iekārtām tiek pārskatīta šajā kontekstā; Komisija nodrošinās iespēju aktivizēt atbilstīgu 3. panta 3. punkta f) apakšpunktu.

[16] Direktīva 2007/65/EK.

[17] MeAC pētījums.

[18] Sk. saistīto dienestu darba dokumentu.

[19] COM(2001) 529.

[20] 2002/C 86/02 un 2003/C 39/03.

[21] C5-0074/2002–2002/2032(COS).

[22] Darbinieku darba dokuments:

[23] Saskaņā ar Direktīvu 2000/78/EK par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību.

[24] Kā norādīts COM(2007) 725.

[25] http://www.epractice.eu/

[26] Sk. COM(2007) 694 iekļauto ietekmes novērtējumu.

[27] IKT aprīkojums, kas atbalsta funkcionālās iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

[28] Skaidrojumi, kuros sniegtas derīgas ziņas, piemēram, tīmekļa vietnes pieejamības politika, attiecīgo specifikāciju izpilde, atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, informācija par to, kā nosūtīt atsauksmes.