52008DC0705

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 5.11.2008

COM(2008) 705 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBAS INSTRUMENTS (IPA) INDIKATĪVĀ DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2010.-2012. GADAM

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBAS INSTRUMENTS ( IPA ) INDIKATĪVĀ DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2010.-2012. GADAM

Ievads

Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ( IPA ) indikatīvā daudzgadu finanšu shēma (IDFS) sniedz informāciju par paredzamo kopējo IPA līdzekļu sadalījumu, ko Komisija ierosināja atbilstīgi IPA Regulas (EK) Nr. 1085/2006 5. pantam. Šī shēma sasaista paplašināšanās paketes politisko struktūru ar budžeta procesu. Daudzgadu indikatīvajā plānošanas dokumentā (DIPD), ar ko piešķir pirmspievienošanās atbalstu un ko sagatavo katrai saņēmējvalstij un vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai, tiek ņemts vērā IDFS ierosinātais indikatīvais sadalījums.

IDFS pamatā ir trīsgadu plānošanas cikls. Parasti IDFS par gadiem N, N+1 un N+2 iesniedz N-2 gada pēdējā ceturksnī kā paplašināšanās paketes daļu; tā ietver priekšlikumu par to, kā paketē izvirzītās politiskās prioritātes ir finansiāli īstenojamas, ņemot vērā finanšu shēmu. Šī IDFS attiecas uz laikposmu no 2010. gada līdz 2012. gadam. Tajā ir norādīts pirmspievienošanās palīdzībai paredzēto līdzekļu sadalījums pa valstīm un komponentiem minētajiem gadiem, informācija par vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai plānotajiem līdzekļiem un atbalsta izdevumiem.

Ar pirmspievienošanos saistītās vispārējās politiskās prioritātes ir izklāstītas pievienošanās un Eiropas partnerībās, ikgadējos progresa ziņojumos un paplašināšanās stratēģijas dokumentā, kas ir paplašināšanās paketes daļa un ko katru gadu iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam.

Stratēģiskā finanšu plānošana

1. Līdzekļu sadale pa valstīm

Sākotnēji attiecībā uz 2007. gada piešķīrumiem Komisija apņēmās nodrošināt, lai neviena saņēmējvalsts 2007. gadā nesaņemtu mazāk līdzekļu, kā tā saņēma 2006. gadā, un lai Bosnija un Hercegovina un Albānija saņemtu ne mazāk kā gada vidējo finansējumu, kas tika piešķirts laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam. Pēdējais punkts liecina, ka minētajām valstīm finansējums tika piešķirts jau kopš 2004. gada. Saistību apropriācijas 2007. gadā tika gandrīz 100 % izlietotas (tostarp apropriācijas, kuras pārnesa uz 2008. gadu, par kurām bija pilnībā uzņemtas saistības).

Skaitļi 2008. gadam un turpmākajiem gadiem ir aprēķināti, pamatojoties uz piešķīrumu uz vienu iedzīvotāju, ko iepriekš izmantoja par vajadzību un ietekmes rādītāju. Tādējādi atbilstīgi šim aprēķinam Rietumbalkānu valstīm pašreizējās finanšu shēmas laikā ir jāuzlabo savs stāvoklis attiecībā pret vidējo piešķīrumu uz vienu iedzīvotāju EUR 23 apmērā (2004. gada cenās), ko CARDS ietvaros piešķīra laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam. Saskaņā ar IDFS 2008.-2010. gadam šis skaitlis visām Rietumbalkānu valstīm ir jāsasniedz vēlākais līdz 2010. gadam. Saskaņā ar skaitļiem Rietumbalkānu valstīm 2011. un 2012. gadā šāds atbalsta līmenis saglabājas katrai atsevišķai valstij. Finansējuma līmenis uz vienu iedzīvotāju Melnkalnē ir augstāks nekā citās potenciālajās kandidātvalstīs, kas atspoguļo to, ka neatkarīgi no valsts lieluma ir vajadzīgs noteikts minimālais finansējums, lai to varētu atbilstīgi pārvaldīt. Vispārējais līdzekļu sadalījums pa valstīm ir ievērots, izņemot Kosovu, kurai tika piešķirti jauni līdzekļi, tādējādi palielinot IPA finansējumu. Budžeta lēmējinstitūcija 2008. gadā jauno līdzekļu plašākas piesaistes ietvaros piešķīra 60 miljonus euro, lai veicinātu stabilitāti un attīstību Kosovā. Pēc donoru konferences, kas notika 2008. gada jūlijā, ar grozījumu vēstuli 2009. gada provizoriskajam budžeta projektam 2009. gadam tika pieprasīti papildu līdzekļi (40 miljoni euro).

Paredzams, ka līdz 2008. gadam kandidātvalstīm – Horvātijai un Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai – piešķīrumu līmenis pārsniegs EUR 30 uz vienu iedzīvotāju (2004. gada cenās). Šāds līmenis ir saglabāts Horvātijai laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai finansējums uz vienu iedzīvotāju turpina palielināties, atspoguļojot to, ka neatkarīgi no valsts lieluma ir vajadzīgs noteikts minimālais finansējums, lai to varētu atbilstīgi pārvaldīt.

Savukārt Turcijai, ņemot vērā tās platību un līdzekļu apgūšanas spēju, finansējumu uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2007. gada līdz 2012. gadam pakāpeniski palielinās.

2. Līdzekļu sadale pa komponentiem

IPA sastāv no šādiem pieciem komponentiem: I – pārejas atbalsts un institūciju izveide; II – pārrobežu sadarbība; III – reģionālā attīstība; IV – cilvēkresursu attīstība un V – lauku attīstība.

I komponents – pārejas atbalsts un institūciju izveide – ietver visas institūciju izveides darbības un ieguldījumus saistībā ar acquis communautaire īstenošanu; tas palīdz saņēmējvalstīm palielināt administratīvo un tiesu darbspēju, kā arī atbilstoši prioritātei ietver sadarbības pasākumus, uz kuriem neattiecas viennozīmīgi citi komponenti.

II komponents – pārrobežu sadarbība – atbalsta pārrobežu darbības starp saņēmējvalstīm, kā arī starp saņēmējvalstīm un dalībvalstīm; tāpat šis komponents ietver IPA saņēmējvalstu līdzdalību ERAF starpvalstu un starpreģionu sadarbības programmās un EKPI jūras baseina programmās.

III komponents – reģionālā attīstība – ir pieejams kandidātvalstīm, un tas pēc iespējas lielākā mērā darbojas tāpat kā ERAF un Kohēzijas fonds, tādējādi ļaujot saņēmējvalstīm pēc iespējas lielākā mērā īstenot struktūrfondus saskaņā ar ārējās palīdzības noteikumiem.

IV komponents – cilvēkresursu attīstība – ir pieejams kandidātvalstīm un Eiropas nodarbinātības stratēģijas ietvaros sagatavo tās Eiropas Sociālā fonda plānošanai, īstenošanai un pārvaldībai.

V komponents – lauku attīstība – palīdz kandidātvalstīm sagatavoties ES finansētām pēcpievienošanās programmām lauku attīstībai, īstenojot pirmspievienošanās palīdzību ar sistēmām, kuras pēc iespējas lielākā mērā līdzinās tām, kas jāizmanto pēcpievienošanās periodā.

Sadalot piešķīrumus pa komponentiem, pienācīgi tiek ņemta vērā decentralizētās pārvaldes sistēmu gatavība īstenot III, IV un V komponentu pašreizējās kandidātvalstīs, kā arī II komponentam paredzētā finansējuma, ciktāl tas attiecas uz pārrobežu sadarbību ar dalībvalstīm, atbilstība attiecīgajam finansējumam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 1.b pozīcijas.

3. Citi piešķīrumi

Atbalsta izdevumi

Šajā finanšu shēmā ir ietvertas tās administratīvās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar IPA īstenošanu. 2007. un 2008. gadā tajā ir ietvertas arī administratīvās izmaksas saistībā ar iepriekšējā pirmspievienošanās finansējuma pabeigšanu, tostarp Bulgārijai un Rumānijai.

Piešķīrums vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai

Vairākiem saņēmējiem paredzēto programmu mērķis ir papildināt valstu programmas un stiprināt daudzpusējās attiecības ar Rietumbalkānu valstīm un Turciju. Šajā stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta tiem apgabaliem, kuriem attiecīgajā reģionā ir izšķiroša nozīme saistībā ar Eiropas integrāciju un stabilitāti. Šīs finanšu shēmas ietvaros finansē programmas, kurām ir reģionāla ietekme, un/vai programmas, kuras ietver apjoma vai diversifikācijas radītus ietaupījumus, ja tās vienlaicīgi īsteno vairākās saņēmējvalstīs.

Ar finanšu shēmas ietvaros finansētajām programmām atbalsta, cita starpā, Reģionālo valsts pārvaldes skolu, Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumu ( CEFTA ), Reģionālās sadarbības padomi (RSP) un jauno pilsoniskās sabiedrības mehānismu. Institūciju izveide tiek veicināta ar TAIEX instrumentu, kur līdzekļi ir piešķirti revīzijai un reģionālo un valstu programmu novērtēšanai, kā arī informācijas un saziņas darbībām. Nozīmīga reģionālo un horizontālo piešķīrumu daļa joprojām tiks paredzēta, lai segtu MVU vajadzības pēc ieguldījumiem, energoefektivitāti un infrastruktūras attīstību ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Šis atbalsts tiks balstīts uz to pārrunu rezultātiem, ko veic saistībā ar pārrunām par infrastruktūras iniciatīvu jaunā ieguldījumu plāna Rietumbalkānu valstīs ietvaros, kura mērķis ir uzlabot koordināciju un sadarbību starp dažādajām iniciatīvām, ko sponsorē donori un tās starptautiskās finanšu iestādes, kuras aktīvi darbojas Rietumbalkānu valstīs. Vēl viena prioritāte ir izglītība, kurai tiks palielināti piešķīrumi stipendijām.

Tabulā norādītie skaitļi

Turpmākajā tabulā ir norādīti iepriekš minētie skaitļi pašreizējās cenās un euro . Tajā norādīta līdzekļu sadale pa valstīm un komponentiem, kā arī piešķīrumi vairākiem saņēmējiem paredzētajai programmai un atbalsta izdevumu piešķīrumi. Galīgie skaitļi par 2007. gadu un atjaunināti skaitļi par 2008. un 2009. gadu ir ietverti uzziņas vajadzībām.

Indikatīvā daudzgadu finanšu shēma – Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta līdzekļu sadalījums pa valstīm un komponentiem 2010.-2012. gadam

Komponents | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads |

HORVĀTIJA |

Pārejas atbalsts un institūciju izveide | 49 611 775 | 45 374 274 | 45 601 430 | 39 483 458 | 39 959 128 | 40 872 310 |

Pārrobežu sadarbība | 9 688 225 | 14 725 726 | 15 898 570 | 16 216 542 | 16 540 872 | 16 871 690 |

Reģionālā attīstība | 45 050 000 | 47 600 000 | 49 700 000 | 56 800 000 | 58 200 000 | 59 348 000 |

Cilvēkresursu attīstība | 11 377 000 | 12 700 000 | 14 200 000 | 15 700 000 | 16 000 000 | 16 040 000 |

Lauku attīstība | 25 500 000 | 25 600 000 | 25 800 000 | 26 000 000 | 26 500 000 | 27 268 000 |

KOPĀ | 141 227 000 | 146 000 000 | 151 200 000 | 154 200 000 | 157 200 000 | 160 400 000 |

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA |

Pārejas atbalsts un institūciju izveide | 41 641 613 | 41 122 001 | 38 128 499 | 36 317 068 | 34 503 410 | 32 979 479 |

Pārrobežu sadarbība | 4 158 387 | 4 077 999 | 5 571 501 | 5 682 932 | 5 796 590 | 5 912 521 |

Reģionālā attīstība | 7 400 000 | 12 300 000 | 20 800 000 | 29 400 000 | 35 000 000 | 39 400 000 |

Cilvēkresursu attīstība | 3 200 000 | 6 000 000 | 7 100 000 | 8 400 000 | 9 400 000 | 10 580 000 |

Lauku attīstība | 2 100 000 | 6 700 000 | 10 200 000 | 12 500 000 | 14 000 000 | 16 928 000 |

KOPĀ | 58 500 000 | 70 200 000 | 81 800 000 | 92 300 000 | 98 700 000 | 105 800 000 |

TURCIJA |

Pārejas atbalsts un institūciju izveide | 256 702 720 | 256 125 297 | 233 200 653 | 211 312 664 | 230 620 919 | 250 900 336 |

Pārrobežu sadarbība | 2 097 280 | 2 874 703 | 9 399 347 | 9 587 336 | 9 779 081 | 9 974 664 |

Reģionālā attīstība | 167 500 000 | 173 800 000 | 182 700 000 | 238 100 000 | 291 400 000 | 350 805 000 |

Cilvēkresursu attīstība | 50 200 000 | 52 900 000 | 55 600 000 | 63 400 000 | 77 600 000 | 89 930 000 |

Lauku attīstība | 20 700 000 | 53 000 000 | 85 500 000 | 131 300 000 | 172 500 000 | 197 890 000 |

KOPĀ | 497 200 000 | 538 700 000 | 566 400 000 | 653 700 000 | 781 900 000 | 899 500 000 |

Komponents | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads |

ALBĀNIJA |

Pārejas atbalsts un institūciju izveide | 54 318 790 | 62 117 756 | 70 917 079 | 82 711 421 | 84 301 650 | 85 987 683 |

Pārrobežu sadarbība | 6 681 210 | 8 582 244 | 10 282 921 | 10 488 579 | 10 698 350 | 10 912 317 |

KOPĀ | 61 000 000 | 70 700 000 | 81 200 000 | 93 200 000 | 95 000 000 | 96 900 000 |

BOSNIJA UN HERCEGOVINA |

Pārejas atbalsts un institūciju izveide | 58 136 394 | 69 854 783 | 83 892 254 | 100 688 099 | 102 681 861 | 104 700 000 |

Pārrobežu sadarbība | 3 963 606 | 4 945 217 | 5 207 746 | 5 311 901 | 5 418 139 | 5 526 501 |

KOPĀ | 62 100 000 | 74 800 000 | 89 100 000 | 106 000 000 | 108 100 000 | 110 200 000 |

MELNKALNE |

Pārejas atbalsts un institūciju izveide | 27 490 504 | 28 112 552 | 28 632 179 | 29 238 823 | 29 843 599 | 30 446 471 |

Pārrobežu sadarbība | 3 909 496 | 4 487 448 | 4 667 821 | 4 761 177 | 4 856 401 | 4 953 529 |

KOPĀ | 31 400 000 | 32 600 000 | 33 300 000 | 34 000 000 | 34 700 000 | 35 400 000 |

SERBIJA |

Pārejas atbalsts un institūciju izveide | 181 496 352 | 179 441 314 | 182 551 643 | 186 206 679 | 189 956 810 | 193 801 948 |

Pārrobežu sadarbība | 8 203 648 | 11 458 686 | 12 248 357 | 12 493 321 | 12 743 190 | 12 998 052 |

KOPĀ | 189 700 000 | 190 900 000 | 194 800 000 | 198 700 000 | 202 700 000 | 206 800 000 |

KOSOVA[1] |

Pārejas atbalsts un institūciju izveide[2] | 68 300 000 | 184 700 000 | 103 339 798 | 64 484 594 | 65 828 286 | 67 070 852 |

Pārrobežu sadarbība | 0 | 0 | 2 760 202 | 2 815 406 | 2 871 714 | 2 929 148 |

KOPĀ | 68 300 000 | 184 700 000 | 106 100 000 | 67 300 000 | 68 700 000 | 70 000 000 |

VALSTU PROGRAMMAS KOPĀ |

1 109 427 000 | 1 308 600 000 | 1 303 900 000 | 1 399 400 000 | 1 547 000 000 | 1 685 000 000 |

2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads |

VALSTU PROGRAMMAS KOPĀ |

1 109 427 000 | 1 308 600 000 | 1 303 900 000 | 1 399 400 000 | 1 547 000 000 | 1 685 000 000 |

REĢIONĀLĀS UN HORIZONTĀLĀS PROGRAMMAS |

108 980 000 | 135 700 000 | 160 000 000 | 157 700 000 | 160 800 000 | 164 200 000 |

ATBALSTA IZDEVUMI |

44 793 000 | 54 000 000 | 56 500 000 | 64 600 000 | 75 000 000 | 80 500 000 |

PAVISAM KOPĀ |

1 263 200 000 | 1 498 300 000 | 1 520 400 000 | 1 621 700 000 | 1 782 800 000 | 1 929 700 000 |

Skaitļi ir norādīti euro pašreizējas cenās.

[1] Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244.

[2] Grozījumu vēstulē Nr. 1 2009. gada provizoriskajam budžeta projektam Komisija jaunu līdzekļu plašākas piesaistes ietvaros ierosināja veicināt stabilitāti un attīstību Kosovā un palielināt IPA finansējumu Kosovai 2009. gadā par 40 miljoniem euro. Turklāt Komisija plāno pārvietot 60 miljonus euro no budžeta 1. nodaļas, kas sākotnēji tika paredzēti makrofinansiālai palīdzībai Kosovai, uz 22. nodaļu, kas jāīsteno saskaņā ar IPA. Abas summas uz pagaidu laiku ir iekļautas šajā tabulā norādītā I komponenta piešķīrumos Kosovai.