52008DC0313

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.5.2008

COM(2008) 313 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

INTERNETA MODERNIZĀCIJA Rīcības plāns interneta protokola 6. versijas (IPv6) ieviešanai Eiropā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

INTERNETA MODERNIZĀCIJARīcības plāns interneta protokola 6. versijas (IPv6) ieviešanai Eiropā

1. MēRķIS

Šā rīcības plāna mērķis ir veicināt vērienīgu jaunās interneta protokola versijas (IPv6) ieviešanu šādu iemeslu dēļ:

- IPv6 ir jāievieš savlaicīgi, jo IPv4 nodrošinātais IP adrešu kopums izsīkst,

- IPv6 un tā milzīgais adrešu kopums rada pamatu inovācijām uz IP balstītu pakalpojumu un lietojumu jomā.

2. RīCīBAS PAMATOJUMS

2.1. Gatavosimies arvien augošajam interneta izmantojumam un nākotnes inovācijām

Interneta protokols (IP) ir kopīgs interneta arhitektūras elements, kas ikvienai ierīcei vai produktam, kurš pieslēdzas pie interneta, piešķir numuru jeb adresi, tādējādi nodrošinot to, ka tās var sazināties ar citām ierīcēm un/vai priekšmetiem. Lai varētu pieslēgties globālajam tīklam, adresei ir jābūt unikālai. Patlaban izmantotā versija — IPv4 — nodrošina vairāk nekā 4 miljardus minēto adrešu[1]. Tomēr pat ar to nepietiek, lai ietu kopsolī ar nemitīgo interneta izaugsmi. Apzinoties šo ilgstoši pastāvošo problēmu, interneta kopiena ir izstrādājusi uzlabotu protokolu — IPv6 —, kuru pakāpeniski ievieš jau kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigām[2].

Kādā no iepriekšējiem paziņojumiem par IPv6[3] Eiropas Komisija jau atbalstīja drīzu minētā protokola ieviešanu Eiropā. Ar minēto paziņojumu panāca IPv6 darba grupas izveidi[4], IPv6 izmantošanu pētniecības tīklos, standartu izstrādi un mācību programmas izveidi. Pēc paziņojuma publicēšanas finansējumu saņēma vairāk nekā 30 ar IPv6 saistītu Eiropas pētniecības un attīstības projektu. Nu Eiropā ir daudz IPv6 ieviešanā pieredzējušu ekspertu. Tomēr, neraugoties uz gūtajiem panākumiem, jaunā protokola ieviešana joprojām rit gausi, savukārt jautājums par nākotnē gaidāmo IP adrešu deficītu kļūst arvien neatliekamāks.

2.2. Saglabāsim Eiropas konkurētspēju

Ir pienācis laiks rīkoties aktīvāk. Pretējā gadījumā riskēsim ar to, ka daudzi nebūs savlaicīgi sagatavojušies arvien augošajam IPv6 ieviešanas tempam. Ja nerīkosimies, tad IPv6 ieviešana varētu kavēties vēl vairāk, kas savukārt mazinātu Eiropas industrijas konkurētspēju un nenāktu par labu lietotājiem.

Šajā paziņojumā analizēta pašreizējā situācija un ierosināta virkne pasākumu, lai nodrošinātu, ka līdz 2010. gadam Eiropā ir plaši ieviests IPv6.

2.3. Atbalstīsim Lisabonas stratēģijas mērķus

Šis rīcības plāns ir iekļauts Lisabonas stratēģijā, kuras mērķus īsteno ar iniciatīvu i2010[5]. Tas palīdzēs novērtēt ES sniegumu interneta ekonomikā un gatavību stāties pretī nākotnes pārbaudījumiem, ņemot vērā 2009. gada pavasara Eiropadomes sanāksmi.

3. PAšREIZēJā SITUāCIJA

3.1. Arvien lielāks IPv4 adrešu deficīts — sarežģījumi lietotājiem un šķērslis inovācijām

Sākumā visas interneta adreses pieder Internet numurpiešķires institūcijai ( IANA )[6]; IANA adreses lielos blokos iedala pieciem Reģionālajiem interneta reģistriem ( RIR )[7], savukārt RIR tās sadala mazākos blokos un iedala visiem, kam tās ir vajadzīgas, tostarp arī interneta pakalpojumu sniedzējiem ( ISP ). No IANA — ar RIR starpniecību — adrese pie interneta pakalpojumu sniedzēja nokļūst tikai tad, ja ISP to ir pieprasījis, iepriekšēja adrešu iedale nenotiek.

Lielākā daļa IPv4 adrešu kopuma jau ir aizņemta. 2008. gada janvāra beigās IANA rīcībā bija palikuši aptuveni 16 %, t. i., aptuveni 700 miljoni IPv4 adrešu. Vairākās bieži citētās un regulāri atjauninātās aplēsēs prognozēts, ka vēl neiedalītās IANA adreses izbeigsies no aptuveni 2010. līdz 2011. gadam[8]. Jauni galalietotāji arī zināmu laiku pēc tam varēs saņemt adresi no interneta pakalpojumu sniedzēja, taču tas kļūs arvien sarežģītāk.

Internets nepārstās darboties arī tad, ja IANA vai RIS rīcībā vairs nebūs nevienas vēl neiedalītas IPv4 adreses, jo jau piešķirtās adreses varēs un visticamāk arī izmantos vēl krietnu laika sprīdi. Tomēr pienācīga risinājuma trūkums nelabvēlīgi ietekmēs uz IP balstītu tīklu paplašināšanos un inovatīvo potenciālu. Ko darīt ar pāreju? — Tāds ir gan interneta kopienas, gan RIR diskusiju galvenais temats. Visi RIR nesen izdeva publiskus paziņojumus un steidzina ieviest IPv6.

3.2. IPv4 — tikai lielāku sarežģītību radošs īstermiņa risinājums

Bažas par nākotnē gaidāmo IP adrešu trūkumu nav nekas jauns. Interneta pirmsākumos — vēl pirms RIR dibināšanas un globālā tīmekļa uzvaras gājiena — adreses piešķīra vieglu roku. Pastāvēja risks, ka adrešu krājums izsīks ļoti strauji. Tāpēc mainīja adrešu iedalīšanas stratēģiju un tehnoloģiju, tā panākot lielāku iedalīšanas atbilsmi faktiskajām vajadzībām.

Savulaik viena no galvenajām IPv4 tehnoloģijām bija tīkla adrešu translēšana ( NAT )[9]. NAT nodrošina privātās adreses izmantojoša privātā (privātpersonas vai uzņēmuma) tīkla sasaisti ar publisko internetu, kurā vajadzīga publiskā IP adrese. Privāto adrešu avots ir īpaša, šim nolūkam rezervēta adrešu kopuma daļa. NAT iekārta, privātās adreses translējot publiskajās adresēs, darbojas kā vārteja starp privāto tīklu un publisko internetu. Tādējādi šis paņēmiens samazina IPv4 adrešu patēriņu. Tomēr jāteic, ka NAT izmantošanai ir divi lieli trūkumi, proti:

- tas rada šķēršļus tiešai saziņai no ierīces uz ierīci — starpsistēmu uzdevums ir atļaut ierīcēm vai produktiem, kam piešķirta privātā adrese, sazināties publiskajā internetā;

- NAT vēl vairāk sarežģī situāciju, citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka pastāv divas skaidri nodalītas datoru grupas — datori, kam piešķirta publiskā adrese, un datori, kam piešķirta privātā adrese, kas savukārt bieži vien palielina tīkla izveides un uzturēšanas izmaksas un lietojumu izstrādes izmaksas.

IPv4 adrešu pieejamību varētu paplašināt arī vairāki citi pasākumi. Proti, varētu izveidoties IPv4 adrešu tirgus, kas motivētu organizācijas pārdot neizmantotās adreses. Tomēr IP adreses nav „īsts” īpašums. Lai adreses būtu maršrutējamas visā pasaulē, tās ir arī jāpieņem visā pasaulē, taču pārdevējs to ne vienmēr spēj nodrošināt. Turklāt adreses varētu kļūt par ļoti dārgu resursu. Pagaidām RIR nostāja pret šādiem lietoto adrešu tirgiem ir skeptiska.

Vēl varētu mēģināt aktīvi pieprasīt atdot jau iedalītos, bet nepilnīgi izmantotos adrešu blokus. Tomēr patlaban nav mehānisma, kas būtu piemērots šādu adrešu atgūšanai. Minētā risinājuma iespējamās izmaksas ir jānovērtē, ņemot vērā, kā pagarināsies IANA adrešu kopuma izmantošanas laiks[10].

Lai gan šādi pasākumi varētu nozīmēt atelpas brīdi, pasaules IPv4 adrešu kopums agrāk vai vēlāk nespēs apmierināt pieprasījumu pēc IP adresēm. Mēģinot pārāk ilgi saglabāt IPv4, mēs riskējam radīt pārlieku sarežģītību un sadrumstalot internetu. Savlaicīga IPv6 ieviešana ir labāka stratēģija.

3.3. IPv6 — īsākais ceļš uz nākotni

IPv6 vienkārši un uz ilgu laiku atrisina adrešu kopuma radīto problēmu. IPv6 protokols rada milzumu adrešu[11]. IPv6 ikvienam iedzīvotājam, ikvienam tīkla operatoram (tostarp arī tiem, kas izmanto tikai uz izstrādes pakalpojumi balstītus jaunākās paaudzes tīklus) un ikvienai organizācijai visā pasaulē varēs piederēt tik daudz IP adrešu, cik vajadzīgs, lai visas iedomājamās ierīces vai produktus varētu tieši pieslēgt pie interneta.

IPv6 tika izstrādāts arī tāpēc, lai īstenotu IPv4 trūkstošās funkcijas, proti, pakalpojuma kvalitāti, automātisku konfigurāciju, drošību un mobilitāti. Tomēr jāatzīmē, ka lielākā daļa minēto iezīmju jau ir integrētas sākotnējā IPv4 protokolā vai moduļos. Milzīgais adrešu kopums padara IPv6 ļoti pievilcīgu nākotnes lietojumiem, jo jaunais protokols salīdzinājumā ar IPv4 vienkāršos to izstrādi.

Tāpēc IPv6 priekšrocības visspilgtāk izpaužas tad, ja liels skaits ierīču vai produktu bez liekiem sarežģījumiem jāsaslēdz tīklā un, iespējams, jāpadara arī redzamas un tieši pieejamas internetā. Komisijas finansēta pētījuma rezultāti liecina, ka minētais potenciāls piemīt vairākiem tirgus sektoriem[12], piemēram, mājas tīklu, ēku apsaimniekošanas, mobilo sakaru, aizsardzības un drošības sektoram, kā arī automobiļu rūpniecībai.

Straujas un efektīvas IPv6 ieviešana Eiropai paver iespēju radīt inovācijas un kļūt par interneta modernizācijas līderi. Citi reģioni, it īpaši Āzija, jau izrādījušas nopietnu interesi par IPv6. Piemēram, Japānā sadzīves elektronisko iekārtu nozare ražo arvien vairāk produktu, kas spēj izmantot IP adresi un kurus iespējams izmantot tikai ar IPv6. Lai Eiropas industrija iegūtu konkurētspējas priekšrocības pasaules tirgos, tai ir jābūt gatavai apmierināt nākotnes pieprasījumu pēc pakalpojumiem, lietojumiem un ierīcēm, kas balstītas uz IPv6.

Visbeidzot jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar IPv4 galvenā IPv6 priekšrocība ir milzīgais un daudz vienkāršāk pārvaldāmais adrešu kopums. Turklāt tas jau tagad un uz ilgu laiku atrisina adrešu pieejamības nākotnes problēmas. Jaunais interneta protokols rada pamatu inovācijām, proti, tādu pakalpojumu un lietojumu izstrādei un ieviešanai, kas IPv4 videi būtu pārāk sarežģīti un dārgi. Arī lietotāji gūtu lielāku ietekmi, jo viņiem varētu piederēt pašiem savs, pie interneta pieslēgts tīkls.

3.4. Kas ir jādara?

IPv6 nav nepastarpināti sadarbspējīgs ar IPv4. IPv6 un IPv4 ierīces cita ar citu var sazināties tikai izmantojot lietojumam specifiskas vārtejas. Tomēr tas nav nākotnesdrošs risinājums, kas nodrošinātu viennozīmīgu sadarbspēju.

IPv6 un IPv4 var līdztekus pastāvēt kā vienā ierīcē, tā arī vienā fiziskajā tīklā. Pārejas posmā (sagaidāms, ka tas ilgs 10 līdz 20 gadus vai pat ilgāk) vienā iekārtā IPv4 pastāvēs vienlaikus ar IPv6 un datus pārraidīs pa vieniem un tiem pašiem tīkla pieslēgumiem (tehnikā to bieži vien dēvē par „duālo steku”). Turklāt vairāki standarti un tehnoloģijas (tehnikā tās dēvē par tunelēšanu) paver iespēju gan nosūtīt IPv6 datu paketes, izmantojot IPv4 adresācijas un maršrutēšanas mehānismus, gan izmantot pretēju procesu[13]. Minētie risinājumi veido pakāpeniskas IPv6 ieviešanas tehnisko bāzi.

Interneta protokola universalitātes dēļ IPv6 ieviešanā ir jāiesaistās visai pasaulei. Ieviešanā ir iesaistītas šādas personas un organizācijas.

- Interneta organizācijas (piemēram, ICANN , RIR un IETF ), kam ir jāpārvalda kopēji IPv6 resursi un pakalpojumi (IPv6 adrešu iedalīšana, DNS serveru pārvaldība u.c.) un jāturpina izstrādāt vajadzīgos standartus un specifikācijas.Kopš 2008. gada maija visvairāk IPv6 adrešu iedalīts Eiropai ( RIPE — 49 %), bet arī Āzijas un Ziemeļamerikas lietotāju skaits strauji palielinās ( APNIC — 24 %, ARIN —20 %)[14]. Mazāk nekā pusi minēto adrešu patlaban pieslēdz publiskajam internetam (t.i., tās iekļauj DFZ [ default-free zone ] maršrutēšanas tabulā).Domēna vārdu sistēmā iekļauj arvien vairāk saknes un augšējā līmeņa vārda serveru, kas spēj izmantot IPv6. Piemēram, pakāpeniska IPv6 un .eu vārda serveru savienojamības ieviešana sāksies 2008. gadā.

- Interneta pakalpojumu sniedzēji, kuru uzdevums ir laika gaitā klientiem piedāvāt uz IPv6 balstītus pakalpojumus un nodrošināt savienojamību ar IPv6.Ir konstatēts fakts, ka tikai mazāk nekā puse interneta pakalpojumu sniedzēju nodrošina zināmu starpsavienojamību ar IPv6. Standarta pakalpojumu, proti, uz IPv6 balstītu klienta pieslēgumu (kas galvenokārt pieejams uzņēmējiem), piedāvā un IPv6 adreses nodrošina tikai daži interneta pakalpojumu sniedzēji[15]. Aplēses liecina, ka IPv6 izmanto aptuveni 2,5 % autonomo sistēmu (parasti interneta pakalpojumu sniedzēji un lielie galalietotāji)[16].Tāpēc IPv6 datu plūsma, šķiet, ir relatīvi neliela. Parasti IPv6 un IPv4 attiecība interneta datu apmaiņas punktos (no kuriem aptuveni viens no pieciem atbalsta IPv6) ir mazāka par 0,1 % [17]. Taču minētajā attiecībā nav iekļauta tiešā datu plūsma no ISP uz ISP un IPv6 datu plūsma, kura ir tunelēta un tāpēc pirmajā brīdī izskatās pēc IPv4. Jaunākiem mērījumi liecina, ka tunelētā IPv6 datu plūsma kļūst arvien intensīvāka.

- Infrastruktūras piegādātāji (piemēram, tīkla aprīkojuma, operētājsistēmu, tīkla lietojumu programmatūras piegādātāji), kuru uzdevums ir iestrādāt IPv6 to produktos.Daudzi aprīkojuma un programmatūras piegādātāji ir atjaunojuši programmatūru, tajā iebūvējot IPv6[18]. Tomēr vēl ir jāatrisina vairāki jautājumi, kas saistīti ar atsevišķām funkcijām, veiktspēju un piegādātāju atbalstu, kas būtu līdzvērtīgs IPv4.Uzstādītais pamataprīkojums, kas ir patērētāju rīcībā, piemēram, nelieli maršrutētāji un māju modemi, kas nodrošina piekļuvi internetam, joprojām neatbalsta IPv6.

- Satura un pakalpojumu sniedzēji (piemēram, tīmekļa vietņu, tūlītējas ziņojumapmaiņas, e-pasta, datņu koplietošanas, IP balss pārraides pakalpojumu sniedzēji), kuru uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu sasniedzamību un kuru serveriem tāpēc ir jābūt sadarbspējīgiem ar IPv6.Visā pasaulē ir tikai dažas IPv6 tīmekļa vietnes. Nav gandrīz nevienas pasaules līmeņa vietnes, kurā būtu pieejams IPv6. Vislielākais šķērslis jaunā protokola ieviešanai ir tas, ka patiesībā internetā nav neviena ar IPv6 sasniedzama satura un pakalpojuma.

- Uzņēmumiem un privātpersonām paredzētu lietojumu piegādātāji (piemēram, programmatūra uzņēmumiem, viedkartes, vienādranga programmatūra, transporta sistēmas, sensoru tīkli), kuru uzdevums ir piegādāt ar IPv6 saderīgu programmnodrošinājumu, kā arī radīt arvien vairāk produktu un piedāvāt arvien vairāk pakalpojumu, kas izmanto IPv6 īpašību radītās iespējas.Patlaban ir tikai daži vai pat nav neviena lietojuma, kura izstrādes pamatā ir tikai IPv6. Sākotnēji cerēja, ka līdz ar intensīvu IP — kā visnozīmīgākā tīkla protokola — izplatīšanu IPv6 ieietu arī tādās jaunās jomās kā loģistika un satiksmes pārvaldība, mobilie sakari un vides monitorings; tomēr līdz šim nav gūti vērā ņemami panākumi.

- Galalietotāji (patērētāji, uzņēmumi, akadēmiskā vide un valsts pārvaldes iestādes), kam ir jāiegādājas IPv6 gatavi produkti un pakalpojumi un jāiekļauj IPv6 tiem piederošos tīklos vai mājas interneta pieslēgumā.Daudzas privātpersonas, pašiem to nezinot un tādējādi nespējot lietderīgi izmantot tā radītās iespējas, jau tagad izmanto ar IPv6 saderīgu aprīkojumu.Uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm raksturīga visai piesardzīga nostāja pret funkcionējoša tīkla reorganizāciju bez vērā ņemama iemesla. Privātajos tīklos jauno protokolu izmantotu diezgan maz lietotāju.Vieni no pirmajiem jauno tehnoloģiju lietotājiem ir universitātes un pētniecības iestādes. Arī visu ES dalībvalstu pētniecības un izglītības tīklu darbības pamatā ir IPv6. Arī Eiropas tīkls Géant [19] ir balstīts uz IPv6, tomēr pats IPv6 veido tikai 1 % no kopējās datu plūsmas.

IPv6 ieviešanas pasākumu veids un intensitāte ir atkarīga no ieviešanas procesa dalībniekiem un katra atsevišķa gadījuma. Tāpēc ir gandrīz neiespējami precīzi prognozēt kopējās izmaksas par IPv6 ieviešanu visā pasaulē[20]. Projektos gūtā pieredze liecina, ka izmaksas ir iespējams ierobežot, ja ieviešana notiek pakāpeniski un saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu. IPv6 ir ieteicams ieviest pakāpeniski, kam, iespējams, saistībā ar tehniskā nodrošinājuma un programmnodrošinājuma atjaunināšanu, organizacionālām pārmaiņām un mācību pasākumiem (šķietami nesaistīti ar IPv6). Lai minētā mijiedarbība nepaliktu neievērota, ir jābūt vispārējai izpratnei par struktūru. Ja IPv6 ieviesīs kā steidzamu un atsevišķu projektu, izmaksas būs krietni lielākas.

IPv6 ieviešanas laikā turpinās darboties jau esošais IPv4 tīkls. Standarti un tehnoloģija nodrošinās to, ka dažādas ieinteresētās personas IPv6 ieviesīs vienmērīgi un pakāpeniski, tā samazinot izmaksas. Lietotāji var izmantot IPv6 lietojumprogrammas un radīt IPv6 datu plūsmu, negaidot uz interneta pakalpojumu piedāvātāju IPv6 piedāvājumu. Interneta pakalpojumu sniedzēji IPv6 kapacitāti un piedāvājuma klāstu var paplašināt atbilstīgi pieprasījuma apjomam.

3.5. Ir vajadzīga Eiropas mēroga stratēģija

Patlaban vairumam ieinteresēto personu nav skaidrs, ko tie iegūs no IPv6 ieviešanas. Tas ir ilgtermiņa guvums, turklāt tas ir atkarīgs arī no citu ieinteresēto personu lēmumiem par to, kā un kad ieviest IPv6.

Jo vairāk lietotāju izmanto IPv6, jo pievilcīgāks tas kļūst arī citiem lietotājiem. Līdz ar lietotāju skaita pieaugumu pieaugs produktu un pakalpojumu kvalitāte un kritīsies to cena. Paplašināsies arī kolektīvās zināšanas par IPv6 ekspluatāciju un pārvaldību. Rezultātā izveidosies tādu piegādātāju un pakalpojuma piedāvātāju ekosistēma, kas cits citu padara stiprākus, palielina uzticamību un paātrina ieviešanu. Tomēr līdzīgi tirgus spēki iedarbojas uz IPv4, kur šī ekosistēma jau ir darbojusies jau vairākus gadus, kā rezultātā ir izveidojusies liels šaurlietojuma ierīču un lietojumprogrammu mantojums.

Ir grūti panākt vispārēju IPv6 ieviešanu, jo ieinteresētajām personām ir diezgan sarežģīti prognozēt pārējo ieviešanā iesaistīto personu lēmumus. Nav vienas iestādes, kas vadītu IPv6 ieviešanu vai izstrādātu saskaņotu ieviešanas pamatplānu. Tāpēc pasaules mērogā IPv6 ieviešana ir diezgan decentralizēts un tirgus vadīts process. Šajā situācijā daudzas ieinteresētās personas attiecībā uz IPv6 ir nolēmušas nogaidīt vai arī ir izvēlējušās „veco, labo” IPv4. Taču jāteic, ka šāda rīcība kavē vērienīgu IPv6 ieviešanu. Ir radusies situācija, kurā situācijai piemēroti stratēģijas pasākumi varētu stimulēt tirgu, iedrošinot ļaudis un organizācijas pieņemt modernizācijai labvēlīgu lēmumu. Minētie pasākumi gūs lielākus panākumus, ja tos kopīgi īstenos visā Eiropā.

4. PASāKUMI — LīDZ 2010. GADAM IPV6 JāBūT IEVIESTAM VISā EIROPā

Eiropai būtu sev jānosprauž mērķis līdz 2010. gadam ieviest IPv6. Citiem vārdiem sakot, vismaz 25 % lietotāju būtu jāspēj pieslēgties pie IPv6 interneta un piekļūt lielākajiem satura un pakalpojumu sniedzējiem, neizjūtot pārāk lielu atšķirību salīdzinājumā ar IPv4.

4.1. Pasākumi, kas veicina IPv6 piekļuvi saturam, pakalpojumiem un lietojumiem

- Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm panāks to, ka IPv6 izmanto publiskā sektora tīmekļa vietnēs un e-pārvaldes pakalpojumos. Tāpēc ir jāpanāk vienošanās par kopējiem ieviešanas mērķiem. Būs jāizmanto pieejamie instrumenti, piemēram, i2010 E-pārvaldes rīcības plāns un IDABC programma[21] . Komisija gādās par to, lai 2010. gadā Europa un CORDIS tīmekļa vietne būtu pieejama, izmantojot IPv6.

- Komisija aicina satura un pakalpojumu sniedzējus nodrošināt, lai 2010. gadā to piedāvājumam, tostarp 100 lielākajām Eiropas tīmekļa vietnēm varētu piekļūt ar IPv6. Tā ir iecerējusi Konkurētspējas un jauninājumu programmas ietvaros veicināt sadarbību, izveidojot tematiskos tīklus, kuros būtu iesaistīti piegādātāji, interneta pakalpojumu sniedzēji, kā arī satura un pakalpojumu sniedzēji.

- Komisija aicina uzņēmumus, kuru pamatdarbībā arvien vairāk ienāk IP tehnoloģijas, uzskatīt IPv6 par lietojumprogrammu vai šaurlietojuma ierīču (piemēram, sensoru, kameru u.c.) izstrādes galveno platformu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir iecerējusi atbalstīt ar IPv6 saistītu izmēģinājuma lietojumprogrammu testēšanu un validāciju, no 2009. gada finansējot saskaņā ar Konkurētspējas un jauninājumu programmu.

- Komisija ir sniegusi finansiālu atbalstu, īstenojot standartizācijas atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot tīklu sadarbspēju. Ņemot vērā iepriekšminēto faktu, Komisija ir gatava atbalstīt IPv6 tīklos izmantoto protokolu (piem., SIP — sesijas inicializācijas protokola) standartizācijas pasākumus. Turklāt Komisija aicina Eiropas Standartizācijas organizāciju izstrādāt paraugprakses rokasgrāmatas ar IPv6 saderīgu interneta pakalpojumu ieviešanai.

- Komisija rosinās Septītā pētniecības pamatprogrammas finansētos projektus, kuri nonākuši protokola izvēles priekšā, pēc iespējas izmantot IPv6.

4.2. Pasākumi, kas palielina pieprasījumu pēc IPv6 savienojamības un produktiem, izmantojot publisko iepirkumu

Sabiedriskajā apspriešanā[22] noskaidroja, ka publiskais iepirkums ir efektīvs veids, kā paātrināt pāreju uz IPv6. Piemēram, 2005. gadā, ASV valdība noteica, ka līdz 2008. gada vidum visām federālās valdības aģentūrām ir jāpāriet uz IPv6 izmantošanu to pamattīklos[23].

- Komisija rosina dalībvalstis sagatavoties IPv6 izmantošanai tām piederošajos tīklos un, noslēdzot līgumus par ārējo tīkla pakalpojumu sniegšanu, nodrošināt to, ka līgumos ir iekļauta prasība par IPv6 pieslēdzamību un ka viss iegādātais aprīkojums ir saderīgs ar IPv6. Komisija pulcēs dalībvalstu IT jomas speciālistus, lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu un pārraudzītu gūtos rezultātus.

- Komisija noteiks arī to, ka Komisijas tīkla aprīkojumam un pakalpojumiem ir jāspēj izmantot IPv6, lai spētu nodrošināt nepārtrauktu atjaunošanas ciklu. Lai sagatavotos IPv6 ieviešanai, Komisija īstenos savlaicīgus un situācijai atbilstīgus iekšējos izmēģinājumus un projektus.

4.3. Pasākumi, kas nodrošinās savlaicīgu sagatavošanos IPv6 ieviešanai

Pārejai uz IPv6 būs vajadzīgs zināms laiks, tāpēc būs tīklam būs jāspēj vienlaikus izmantot IPv4 un IPv6. Šāds duālais tīkls ir saistīts ar vairākiem īpašiem jautājumiem. Visiem ieviešanā iesaistītajiem pēc iespējas drīzāk ir jāsagatavojas ar IPv6 saderīgu risinājumu izstrādei un ieviešanai. Organizācijām nebūtu jāgaida uz interneta pakalpojumu sniedzējiem, līdz tie nodrošinās īstenu IPv6 savienojamību, bet gan jau laikus jāievieš protokols pašu tīklos.

- Komisija rīkos mērķtiecīgas, uz dažādām lietotāju grupām vērstas informācijas kampaņas. Šādi pasākumi vislabākos panākumus gūst, ja tie rīkoti publiskā un privātā sektora partnerībā un sadarbībā ar dalībvalstīm.

- Lai izplatītu praktiskās zināšanas par jaunā protokola ieviešanu, Komisija ir iecerējusi saskaņā ar Septīto pamatprogrammu atbalstīt „īpašus atbalsta pasākumus”.

- Saskaņā ar satvaru par izstrādāto IPv6 protokolu testēšanu Komisija turpinās atbalstīt standartizācijas pasākumus, kas saistīti ar IPv6 sadarbspēju, pāreju un pieejamību.

- Komisija aicina informācijas pakalpojumu sniedzējus panākt to, ka 2010. gadā klientiem ir nodrošināta pilnīgu IPv6 savienojamība un vajadzības gadījumā ir atjaunināts patērētājiem piegādātais aprīkojums.

- Komisija aicina dalībvalstis iekļaut zināšanas par IPv6 tehnoloģiju attiecīgajos mācību plānos, kā arī universitāšu mācību priekšmetos par datoru un tīklu inženieriju utt. Komisija veiks arī situācijas izpēti un ir iecerējusi 2009. gadā organizēt konferenci.

4.4. Pasākumi, kas risina drošības un privātuma jautājumus

IPv6 drošības parametri salīdzinājumā ar IPv4 nav nedz labāki, nedz sliktāki. Tie ir vienkārši citādi. Duālā IPv4/IPv6 vidē varētu būt diezgan grūti atrisināt ar ieviešanu un konfigurāciju saistītos drošības jautājumus[24].

Tiesa ir atzinusi, ka IP adresi var uzskatīt par personas datiem, uz kuriem attiecas Datu aizsardzības direktīva[25]. Ar 29. pantu izveidotajai datu aizsardzības grupai radušies vairāki jautājumi par IPv6 un privātumu[26]. Viens no apsvērumiem ir iestrādāts standartā. Tomēr minētajiem jautājumiem uzmanība būtu jāpievērš jau tajā brīdī, kad ir sākusies konfigurēšana un ieviešana.

- Komisija izplatīs labākos tehniskos paņēmienus un sadarbosies ar piegādātājiem, lai nodrošinātu pilnīgu IPv6 funkcionalitāti. Nepieciešamības gadījumā Komisija lūgs palīdzību Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) ekspertiem.

- Komisija pārraudzīs vērienīgās IPv6 ieviešanas ietekmi uz privātumu un drošību, konsultējoties ar iesaistītajām personām, piemēram, datu vai tiesību aizsardzības iestādēm.

5. RīCīBAS PLāNA IZPILDE

Rīcības plānu paredzēts īstenot nākamo trīs gadu laikā. Komisija uzraudzīs IPv6 ieviešanu; tā veiks ieviešanas testu, lai noteiktu IPv6 pieejamību un funkcionalitāti Eiropā.

Komisija turpinās sekot un vajadzības gadījumā sniegt atbalstu tādiem interneta organizāciju pasākumiem kā pašlaik notiekošajai reģistru diskusijai par IPv4 sadales stratēģiju.

Komisija regulāri iesniegs ziņojumus par gūtajiem rezultātiem i2010 Augsta līmeņa grupai. Ziņojumus par gūtajiem rezultātiem tā publicēs Komisijas tīmekļa vietnē un arī citos informācijas nesējos.

Lai izvērtētu, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, Komisija 2010. gadā sagatavos pārskatu.

[1] IPv4 parametri norādīti RFC 791, 1981. RFC — lūgums sniegt komentārus, sk. Interneta tehniskās uzdevumgrupas ( IETF ) tīmekļa vietni, http://www.ietf.org.

[2] RFC 2460, 1998. http://www.ietf.org/html.charters/OLD/ipv6-charter.html un http://www.ietf.org/html.charters/6man-charter.html.

[3] COM(2002) 96 “Nākamās paaudzes internets – prioritārie pasākumi pārejai uz jauno interneta protokolu IPv6”. ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/ict/docs/ipv6-communication_en.pdf.

[4] Piemēram, http://www.IPv6tf.org.

[5] COM(2005) 229 galīgā redakcija „i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”.

[6] IANA funkcijas patlaban pilda ICANN — Interneta vārdpiešķires un numurpiešķires korporācija; http://www.icann.org/general/iana-contract-17mar03.htm.

[7] AfriNIC (Āfrikai), APNIC (Āzijas un Klusā okeāna reģionam), ARIN (Ziemeļamerika un Karību salas), LACNIC (Latīņamerika) un RIPE NCC (Eiropa, Vidējie Austrumi un daļa Centrālāzijas).

[8] http://www.potaroo.net/tools/ipv4/index.htmlhttp://www.tndh.net/~tony/ietf/ipv4-pool-combined-view.pdfIepriekšējās aplēses, kurās iekļauts arī analītiskās pamatinformācijas izklāsts, publicētshttp://www.cisco.com/web/about/ac123/ac147/archived_issues/ipj_8-3/ipv4.html.

[9] RFC 2663, 1994.

[10] Izveidojot bloku, kura izmērs ir vienāds ar bloku, ko IANA ir iedalījusi RIR , adreses būtu pieejamas tikai aptuveni 3 nedēļas ilgāk.

[11] Adrešu skaits ir vienāds ar 3,4 un 1038 reizinājumu.

[12] „IPv6 ietekme uz vertikālajiem tirgiem”, 2007. gada oktobris. http://ec.europa.eu/information_society/policy/IPv6/docs/short-report_en.pdf.

[13] Sk. RFC 2893, 3056, 4214 un 4380.

[14] http://www.ripe.net/rs/ipv6/stats/index.html.

[15] http://www.sixxs.net/faq/connectivity/?faq=IPv6transit,http://www.sixxs.net/faq/connectivity/?faq=native.

[16] http://bgp.he.net/IPv6-progress-report.cgi.

[17] Amsterdamas interneta datu apmaiņas punktā veiktā datu plūsmas analīze liecina, ka 2007. gada pirmajos desmit mēnešos vidējā IP datu plūsma sasniedza 177 Gbps, 47 Mbps (t.i., 0,03 %) no tiem bija IPv6 datu plūsma. http://www.ripe.net/ripe/meetings/ripe-55/presentations/steenman-IPv6.pdf.

[18] http://www.IPv6-to-standard.org/.Ir arī IPv6 foruma programma, kurā ir izveidots pēc izvēles lietojams logo „Gatavs darbam ar IPv6” ( IPv6 Ready ).http://www.IPv6ready.org/pdf/IPv6_Ready_Logo_White_Paper_Final.pdf,http://www.IPv6ready.org/logo_db/approved_list_p2.php,http://www.IPv6ready.org/logo_db/approved_list.php.

[19] Géant ir Eiropas sakaru tīkls, kas Eiropā un citur pulcē 30 miljonus pētnieku un izglītības darbinieku, http://www.geant.net/ .

[20] Vienā no pētījumiem mēģināts aplēst izmaksas ASV tautsaimniecības pārejai uz IPv6 un secināts, ka tās būtu aptuveni 25 miljardus ASV dolāru (izmantoti 2003. gada dati), taču pētījums radīja virkni jautājumu par metodiku: http://www.nist.gov/director/prog-ofc/report05-2.pdf.

[21] Sadarbspējīga e-pārvaldes pakalpojumu sniegšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, http://ec.europa.eu/idabc/en/document/5101/3.

[22] 2006. gada februārī notikusī sabiedriskā apspriešana ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/fp7/ict/docs/IPv6-public-consultation-report_en.pdf .

[23] OMB memorands Nr. 05-22, „Plāns pārejai uz IPv6”, http://www.whitehouse.gov/omb/memoranda/fy2005/m05-22.pdf, 2005. gada 2. augusts.

[24] http://www.IPv6forum.com/dl/white/NAv6TF_Security_Report.pdf.

[25] Lieta Nr. C-275/06, Promusicae vs. Telefonica , 2008. gada 29. janvāra spriedums, 45. punkts. Direktīva 95/46/EK un Direktīva 2002/58/EK.

[26] Atzinums Nr. 2/2002 par unikālu identifikatoru izmantojumu telekomunikāciju galiekārtās — IPV6. http://ec.europa.eu/justice_home/fsj/privacy/docs/wpdocs/2002/wp58_en.pdf. Problēmu sagādāja fakts, ka konfigurācijas vienkāršošanas labad Ethernet MAC adreses izmantoja kā IPv6 adreses daļu. To novērsa, nodrošinot to, ka adreses daļu ir iespējams ģenerēt ar gadījumskaitļu ģeneratoru (sk. RFC 4941).