52008DC0248

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.5.2008

COM(2008) 248 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2008. GADA KONVERĢENCES ZIŅOJUMS

(sagatavots saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu) {SEC(2008) 567}

1. Ziņojuma mērķis

Līguma 122. panta 2. punktā noteikts, ka Komisija un ECB vismaz reizi divos gados vai pēc dalībvalsts ar izņēmuma statusu pieprasījuma ziņo Padomei par panākumiem, ko dalībvalstis guvušas, pildot savas saistības attiecībā uz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi.

Pēdējie Komisijas un ECB regulārie konverģences ziņojumi tika pieņemti 2006. gada decembrī[1]. Dānija un Apvienotā Karaliste nav izteikušas vēlēšanos ieviest vienoto valūtu. Tādējādi šis konverģences novērtējums aptver pārējās desmit dalībvalstis ar izņēmuma statusu: Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Zviedriju. Tā kā Bulgārija un Rumānija iestājās ES 2007. gada 1. janvārī, tās tiek novērtētas pirmo reizi. Detalizēts šo valstu konverģences situācijas novērtējums ietverts šā ziņojuma tehniskajā pielikumā (SEC(2008) 567). 2008. gada 4. aprīlī Slovākija līdztekus iesniedza pieprasījumu novērtēt, vai tā izpilda nepieciešamos nosacījumus euro ieviešanai 2009. gada 1. janvārī.

Komisijas un ECB sagatavoto ziņojumu saturu nosaka Līguma 121. panta 1. punkts. Šajā pantā ir ietverta prasība, ka ziņojumos ir jāiekļauj vērtējums par valsts tiesību aktu, tostarp valsts centrālās bankas statūtu saderību ar Līguma 108. un 109. pantu, kā arī ECBS un ECB Statūtiem (turpmāk ECBS/ECB Statūti). Turklāt ziņojumos, atsaucoties uz konverģences kritērijiem (cenu stabilitāti, valsts budžeta stāvokli, valūtas kursa stabilitāti, ilgtermiņa procentu likmēm), kā arī ņemot vērā vairākus citus 121. panta 1. punkta pēdējā apakšpunktā minētos faktorus, ir arī jāvērtē, vai attiecīgajā dalībvalstī ir sasniegts augsts ilgtspējīgas konverģences līmenis. Četri konverģences kritēriji ir sīkāk iztirzāti Līgumam pievienotajā protokolā (Protokols Nr. 21 par konverģences kritērijiem).

Lai pārbaudītu valsts tiesību aktu, tostarp valstu centrālo banku statūtu, atbilstību Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS statūtiem, jāizvērtē monetārās finansēšanas aizlieguma (EK Līguma 101. pants) un priviliģētas piekļuves aizlieguma (EK 102. pants) ievērošana; saskanība ar ECBS mērķiem (EK Līguma 105. panta 1. punkts); centrālās bankas neatkarība (EK 108. pants); kā arī valstu centrālo banku integrācija ECBS (vairāki EK Līguma un ECBS Statūtu panti).

Cenu stabilitātes kritērija definīcija iekļauta Līguma 121. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā: par augstu cenu stabilitātes līmeni […] liecina inflācijas līmenis, kas ir samērojams ar „inflācijas līmeni, augstākais, trijās cenu ziņā stabilākajās dalībvalstīs”.

Protokola par konverģences kritērijiem 1. pantā noteikts, ka „cenu stabilitātes kritērijs […] nozīmē, ka attiecīgajā dalībvalstī ir stabilas cenas un vienā gadā pirms novērtējuma vidējais inflācijas līmenis nepārsniedz 1,5 procentu punktus, to samērojot ar, augstākais, tādu triju dalībvalstu datiem, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Inflāciju aprēķina, salīdzinot patēriņa cenu indeksus un ņemot vērā to, ka dažādās valstīs to nosaka dažādi[2]”. Prasība par ilgtspēju nozīmē, ka apmierinošu inflācijas rādītāju pamatā ir jābūt adekvātam resursu izmaksu līmenim un citiem faktoriem, kas ietekmē cenu izmaiņas strukturālā izpratnē, nevis īstermiņa faktoru ietekmei. Tāpēc konverģences pārbaude ietver inflāciju ietekmējošo faktoru un vidēja termiņa prognožu analīzi. Tāpat arī tiek vērtēts, vai valsts varētu sasniegt atsauces vērtību nākamo mēnešu laikā[3].

2008. gada martā[4] aprēķinātā inflācijas atsauces vērtība ir 3,2 %, un trīs dalībvalstis ar labākajiem darbības rādītājiem ir Malta, Nīderlande un Dānija.

Konverģences kritērijs, kas attiecas uz valsts budžeta stāvokli, Līguma 121. panta 1. punkta otrajā ievilkumā definēts kā „valsts finanšu stāvokļa stabilitāte, par ko liecina tas, vai ir sasniegts valsts budžeta stāvoklis bez pārmērīga deficīta, kā noteikts šā Līguma 104. panta 6. punktā” . Papildus tam Protokola par konverģences kritērijiem 2. pantā ir noteikts, ka šis kritērijs nozīmē, ka „ novērtējuma brīdī uz attiecīgo dalībvalsti neattiecas saskaņā ar šā Līguma 104. panta 6. punktu pieņemts Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību” .

Līguma 121. panta trešajā ievilkumā valūtas kursa kritērijs ir skaidrots kā „ valūtas kursa svārstības, kas vismaz divus gadus palikušas Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānisma noteiktajās robežās, un šīs valsts valūta nav devalvēta attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu” .

Protokola par konverģences kritērijiem 3. pantā noteikts, ka „kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā […] nozīmē, ka attiecīgā dalībvalsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez lielām grūtībām ir ievērojusi normālās valūtas kursa svārstību robežas, kas paredzētas Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā. Proti, dalībvalsts šajā laikposmā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi savas valūtas oficiālo maiņas kursu attiecībā pret nevienas citas dalībvalsts valūtu” . [5]

Attiecīgais valūtas kursa stabilitātes novērtēšanas divu gadu periods šajā ziņojumā aptver laika posmu no 2006. gada 19. aprīļa līdz 2008. gada 18. aprīlim.

Līguma 121. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā ietverta šāda prasība: „ stabilitāte, ko dalībvalsts panākusi konverģencē un ar piedalīšanos Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes ”. Protokola par konverģences kritērijiem 4. pants nosaka, ka „procentu likmju konverģences kritērijs (…) nozīmē, ka viena gada laikposmā pirms novērtējuma attiecīgās dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme par ne vairāk kā 2 % pārsniedz likmes, augstākais, trijās tādās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Procentu likmes aprēķina, par pamatu ņemot valsts ilgtermiņa obligācijas vai līdzīgus vērtspapīrus un ņemot vērā to, ka dažādās valstīs tās nosaka dažādi ”.

2008. gada martā aprēķinātā procentu likmju atsauces vērtība bija 6,5 %.

Līguma 121. pantā ir noteikta prasība vērtēt arī citus faktorus, kas ir nozīmīgi ekonomikas integrācijai un konverģencei. Minētie papildu faktori aptver finanšu un produktu tirgu integrāciju, kārtējo maksājumu bilances attīstību[6], kā arī izmaksu par vienu darbaspēka vienību un citu cenu rādītāju attīstību. Pēdējie ir atspoguļoti cenu stabilitātes vērtējumā

2. Bulgārija

Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī. Tādējādi valsts tiesību aktu atbilstība EK Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECS Statūtiem, kā arī tās progress attiecībā uz ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences izveidi šajā ziņojumā tiek novērtēti pirmo reizi.

Bulgārijas Nacionālās bankas (BNB) tiesiskais pamats ir 1997. gada 5. jūnija Likums par BNB. Pēdējie grozījumi tajā veikti 2007. gada jūnijā un jūlijā. Saistībā ar centrālās bankas integrāciju ECBS euro ieviešanas brīdī Bulgārijas tiesību akti, jo īpaši Likums par BNB, tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Saistībā ar banknošu un monētu izlaišanu, maksājumu sistēmu netraucētas darbības veicināšanu, ECB atļaujas saņemšanu līdzdalībai starptautiskajās monetārajās institūcijās, ECB un ES statistisko lomu, neatkarīgo ārējo auditoru auditēšanu, institucionālo un personīgo neatkarību, kā arī naudas finansēšanas aizliegumu pastāv nepilnības.

Divpadsmit mēnešu vidējā inflācija Bulgārijā ir bijusi augstāka par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Vidējā inflācija Bulgārijā 12 mēnešu laikā līdz 2008. gada martam bija 9,4 %, kas ir ievērojami augstāka par 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā saglabāsies augstāka par atsauces vērtību arī turpmāko mēnešu laikā.

SPCI inflācija Bulgārijā ievērojami pieauga pēdējo gadu laikā, kad gada vidējā inflācija no 2,3 % 2003. gadā pieauga līdz 7½ % 2006. un 2007. gadā un mēneša inflācija pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedza divciparu skaitli 2007. gada beigās. Inflācijas pieaugumu galvenokārt sekmēja augstākas enerģijas un pārtikas cenas, kā arī administrēto cenu un akcīzes nodokļu pieaugums, bet inflācijas spiedienu pastiprināja arī lielais pieprasījums un algu pieaugums. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek prognozēts, ka nākamo mēnešu laikā varētu saglabāties paaugstināta inflācija un gada vidējā inflācija 2008. gadā pieaugs līdz aptuveni 10 %. Domājot par tālāku nākotni, 2009. gadā tiek prognozēts pakāpenisks inflācijas pieaugums līdz 6 % saskaņā ar pieprasījuma spiediena samazināšanos ekonomikā un patēriņa preču cenu radītā satricinājuma pakāpenisku izzušanu. Zemais cenu līmenis Bulgārijā (2006. gadā tas bija 45 % no ES vidējā līmeņa) norāda uz cenu līmeņa izlīdzināšanās potenciālu ilgtermiņā.

Bulgārija neatbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Bulgāriju neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Bulgārijas valsts bilance vairāku pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies, mainoties no līdzsvarota stāvokļa 2003. gadā uz pozitīvu saldo 3,4 % no IKP 2007. gadā. Ieņēmumu un IKP attiecība pieauga, bet izdevumi kā daļa no IKP tika ierobežoti lielāko daļu laika. Vispārējā valsts kopējā parāda rādītājiem bija raksturīga lejupejoša tendence, no aptuveni 50 % no IKP 2002. gadā līdz 18 % no IKP 2007. gadā. Pamatojoties uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognoze paredz, ka pozitīvais saldo saglabāsies aptuveni 3 % no IKP 2008. un 2009. gadā, bet parāda attiecība turpinās samazināties, sasniedzot 11 % no IKP 2009. gadā.

Bulgārija atbilst valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Bulgārijas leva nav VKM II dalībniece. Bulgārija kopš 1997. gada ir ievērojusi valūtas kursa stratēģiju, kas bija balstīts uz Vācijas marku un vēlāk euro. Valūtas kursa stratēģija palīdzēja stabilizēt makroekonomiku un kopš tās ieviešanas ir netraucēti darbojusies. Papildu indikatori neliecina par spiedienu uz valūtas maiņas kursu novērtēšanas periodā, lai arī investoru attieksme pret riskiem ir nedaudz saasinājusies neseno globālo finanšu tirgu satricinājumu kontekstā, kā to apliecina īstermiņa aizdevumu procentu likmju starpība, salīdzinot ar euro zonu, kopš 2007. gada beigām. Valūtas kursa stratēģiju nodrošina oficiālās rezerves, kuras pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugušas.

Bulgārija neatbilst valūtas kursa kritērijam.

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Bulgārijā gada laikā līdz 2008. gada martam bija 4,7 %, kas ir zemāka par 6,5 % atsauces vērtību. Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes Bulgārijā ir bijušas zemākas par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes ievērojami pieauga laika posmā starp 2003. un 2005. gadu, atspoguļojot gan samazinājumu globālajā ienesīgumā, gan samazinot starpību salīdzinājumā ar euro zonu. Starpība faktiski izzuda 2005. gada beigās, atspoguļojot augstu investoru uzticību Bulgārijas makroekonomikas attīstībai un tās izredzēm. Kopš 2006. gada vidus starpība atkal ir parādījusies, sasniedzot 80 bāzes punktus 2008. gada martā, ņemot vērā pieaugušās investoru bažas par riskiem, kuri rodas no ievērojamām makroekonomikas nestabilitātēm.

Bulgārija atbilst ilgtermiņa procentu likmju konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp kārtējo maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Bulgārijas ārējais deficīts pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies no 6 % no IKP 2004. gadā līdz 20 % no IKP 2007. gadā. Lielā ārējā nelīdzsvarotība galvenokārt atspoguļo gan patēriņu, gan investīcijas, kuri ātri paplašinās straujās attīstības kontekstā. Tās apjoms ir būtiski pārsniedzis to līmeni, ko var uzskatīt par ilgtspējīgu vidējā termiņā, netieši norādot, ka ilgākā laika posmā būs nepieciešamas ievērojams pielāgojums. Ārējo deficītu pilnībā finansēja ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmas, atspoguļot investoru pozitīvo attieksmi. Ņemot vērā ārējā parāda augsto līmeni, Bulgārijas ārējā situācija nozīmē ievērojamas finanšu vajadzības vidējā termiņā. Bulgārijas ekonomika ir cieši integrēta ES. Ir plaši attīstītas tirdzniecības un ĀTI attiecības ar citām dalībvalstīm, tāpat arī ir sasniegts ievērojams progress iekšzemes finanšu sektora integrācijā plašākajā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju izpildes novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Bulgārija neizpilda nosacījumus euro ieviešanai.

3. ČEHIJA

2006. gada konverģences ziņojumā iekļautajā tiesiskās konverģences novērtējumā norādīts, ka Čehijas tiesību akti — jo īpaši Likums par Čehijas Nacionālo banku (ČNB) un Likums par Finanšu arbitru — tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Likums par ČNB tika grozīts 2007. gadā. Taču nav risinātas neatbilstības, kas bija norādītas 2006. gada Konverģences ziņojumā. Saistībā ar centrālās bankas integrāciju ECBS euro ieviešanas brīdī, centrālās bankas neatkarību, kā arī monetārās finansēšanas aizliegumu, Čehijas tiesību akti, jo īpaši Likums par ČNB un Likums par Finanšu arbitru tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Likumā par ČNB ir nepilnības attiecībā uz ECB lomu starptautiskās sadarbības jomā, ECB un ES lomu statistikas apkopošanā un ārējo auditoru iecelšanā, netraucētas maksājumu sistēmas darbības veicināšanu, institucionālo un personīgo neatkarību un monetārās finansēšanas aizliegumu.

Kopš 2007. gada decembra 12 mēnešu vidējā inflācija Čehijā ir pārsniegusi atsauces vērtību. Vidējā inflācija Čehijā 12 mēnešu laikā līdz 2008. gada martam bija 4,4 %, kas ir augstāka par 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā vēl vairāk pārsniegs atsauces vērtību turpmāko mēnešu laikā.

Pēc tam, kad inflācija Čehijā kopš 2004. gada bija svārstījusies ap 2 %, tā ievērojami pieauga 2007. gada otrajā pusē pieaugošo enerģijas un pārtikas cenu apstākļos. Kopējā inflācija pieauga, neskatoties uz turpmāko ievērojamo kronas nostiprināšanos, kad jau kopš 2004. gada kronas vērtība ir izrādījusi ilgstošu pieauguma tendenci. 2008. gada 1. ceturksnī gada SPCI inflācija, ko vēl turpināja celt izmaiņas netiešajos nodokļos un administrēto cenu pieaugums, pacēlās līdz pēdējo deviņu gadu rekordlīmenim — gandrīz 8 %. Vienlaicīgais pamatinflācijas rādītāju pieaugums liecina, ka arī attiecīgie vietējie inflāciju ietekmējošie faktori ir pieauguši. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, visticamāk, ka inflācija saglabāsies paaugstināta gandrīz visu 2008. gadu, galvenokārt pateicoties augstākām patēriņa preču cenām un vienreizējiem administratīvajiem pasākumiem, bet pēc tam 2009. gadā tā strauji nokritīsies vidēji zemāk par 3 %, jo šie pieaugumi netiks atspoguļoti gada likmju aprēķinos. Relatīvi zemais cenu līmenis Čehijā (2006. gadā tas bija 62 % no vidējā ES līmeņa) norāda, ka ilgtermiņā pastāv potenciāls cenu līmeņa konverģencei.

Čehija neatbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Čehiju šobrīd attiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu (Padomes 2004. gada 5. jūlija lēmums).[7] Padome Čehijai ieteikusi uzsākt vidēja termiņa pasākumus, lai līdz 2008. gadam samazinātu deficīta apjomu zem 3 % no IKP, izmantojot uzticamas un ilgtspējīgas metodes. Čehijas vispārējais valsts budžeta deficīts kopš 2004. gada ir būtiski samazināts. Vispārējais valsts budžeta deficīts samazinājās līdz 2,7 % no IKP 2006. gadā un 1,6 % no IKP 2007. gadā. Tas ir tādēļ, ka ieņēmumi pārsniedza prognozes, kā arī izdevumu ierobežojumu dēļ. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, kura ir balstīta uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, deficīta un IKP attiecība sasniegs 1,4 % no IKP 2008. gadā un nedaudz nokritīsies līdz 1,1 % no IKP 2009. gadā, taču vispārējais valsts parāds nokritīsies no 28,1 % no IKP 2008. gadā līdz 27,2 % 2009. gadā.

Ņemot vērā šīs tendences un Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, Komisija uzskata, ka pārmērīgā deficīta korekciju atspoguļo ticams un noturīgs budžeta deficīta samazinājums līdz mazāk nekā 3 % no IKP. Tāpēc Komisija iesaka Padomei atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Čehijā (SEC(2008) 571).

Ja Padome nolems atcelt pārmērīga deficīta procedūru Čehijai, Čehija atbildīs valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Čehijas krona nav VKM II dalībniece. Čehija izmanto mainīgā valūtas maiņas kursa režīmu. Divu gadu periodā, par kuriem veikts novērtējums, kronas vērtība attiecībā pret euro pieauga par gandrīz 13 %. Šķiet, ka kronas īstermiņa svārstības ir atspoguļojušas izmaiņas globālo finanšu tirgu apstākļos, lai gan vietējiem faktoriem arī ir bijusi sava loma (piem., procentu likmju starpības attīstība salīdzinājumā ar galvenajām pasaules valūtām).

Čehija neatbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Čehijā gada laikā līdz 2008. gada martam bija 4,5%, kas ir zemāka par 6,5 % atsauces vērtību. Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes Čehijā ir bijušas zemākas par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Inflācijas prognozes paredz zemu līmeni, un kronas vērtības paaugstināšanās ir palīdzējusi noturēt ienesīgumu lejā. Ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes Čehijā jau kopš 2005. gada ir bijušas tuvu vai zem euro zonas līmeņa, lai gan starpība kopš 2007. gada otrās puses nedaudz ir kļuvusi pozitīva, galvenokārt atspoguļojot atšķirīgās prognozes par procentu likmes attīstību Čehijā, salīdzinot ar euro zonu, un kritumu globālajā vēlmē uzņemties risku.

Čehija atbilst ilgtermiņa procentu likmju konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Čehijas ārējais deficīts ievērojami samazinājās no aptuveni 6 % no IKP laika posmā no 2002. gada līdz 2004. gadam līdz 1,6 % no IKP 2005. gadā pirms tā palielināšanās līdz vidēji 2,6 % 2006.–2007. gadā. Ārējās bilances stabilā attīstība galvenokārt balstījās uz preču eksporta attīstību, ko būtiski ietekmēja ārvalstu investīcijas ražošanā. Ārējo deficītu pilnībā finansēja neto ienākošas ĀTI plūsmas pēc iestāšanās ES. Čehijas ekonomika ir cieši integrēta ES. Ir plaši attīstītas tirdzniecības un ĀTI attiecības ar citām dalībvalstīm, tāpat arī ir sasniegts ievērojams progress iekšzemes finanšu sektora integrācijā plašākajā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Čehija neizpilda nosacījumus euro ieviešanai.

4. Igaunija

Kā konstatēts 2006. gada konverģences ziņojumā, tiesiskās neatbilstības, kuras tika norādītas 2004. gada konverģences ziņojumā, ir likvidētas. Kas attiecas uz centrālās bankas integrāciju ECBS euro ieviešanas brīdī, Igaunijas Republikas konstitūcijas 111. pants formāli neatbilst EK Līguma un ECBS Statūtu prasībām. Taču Igaunijas Augstākās Tiesas Konstitucionālo lietu palātas 2006. gada 11. maija lēmums ievieš tiesisko skaidrību, jo īpaši attiecībā uz 111. panta nepiemērošanu pēc euro ieviešanas Igaunijā. Var uzskatīt, ka Igaunijas valsts tiesību akti atbilst Līguma un ECBS Statūtu prasībām, ar nosacījumu, ka pēc euro ieviešanas tiek atcelts Likums par valūtu un Likums par Igaunijas kronas drošību. Tomēr Likums par Eesti Pank joprojām ietver dažus trūkumus attiecībā uz Eesti Pank integrāciju ESCB saistībā ar dažu banknošu izlaišanu un statistikas apkopošanu.

Kopš 2004. gada septembra 12 mēnešu vidējā inflācija Igaunijā ir pārsniegusi atsauces vērtību. Vidējā inflācija Igaunijā 12 mēnešu laikā līdz 2008. gada martam bija 8,3 %, kas ir augstāka par 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā vēl vairāk pārsniegs atsauces vērtību turpmāko mēnešu laikā.

SPCI inflācija Igaunijā pēdējo gadu laikā ir strauji palielinājusies, kad gada vidējā inflācija pieauga līdz 6¾ % 2007. gadā, un 2008. gada sākumā mēneša inflācija pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi sasniedza divciparu skaitli. Pieaugošā inflācija atspoguļoja spēcīgu vietējā pieprasījuma pieaugumu un pieaugošās darba algu izmaksas, ko papildināja ievērojams pārtikas un enerģijas cenu spiediens. Inflācijas rādītāji turpmāko mēnešu laikā atspoguļos ilgstošu paaugstinājuma spiedienu, ko rada darbaspēka izmaksu attīstība, augstākas enerģijas un pārtikas cenas, kā arī akcīzes pieaugums. Domājot par tālāku nākotni, tiek prognozēts, ka inflācija samazināsies no 9½ % 2008. gadā līdz 5 % 2009. gadā, saskaņā ar ekonomikas atvēsināšanos un vienreizēju pasākumu pakāpenisku izzušanu. Relatīvi zemais cenu līmenis Igaunijā (2006. gadā tas bija 67 % no ES vidējā līmeņa) norāda, ka ilgtermiņā pastāv potenciāls cenu līmeņa konverģencei.

Igaunija neatbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Igauniju šobrīd neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Laika posmā no 2002. gada līdz 2007. gadam vidējais valsts budžeta pozitīvais saldo Igaunijā bija 2 % no IKP. 2007. gadā valsts budžeta pozitīvais saldo bija 2,8 %, salīdzinot ar tā augstāko rādītāju pirms gada, kas bija 3,4 %. Vispārējā valsts kopējā parāda attiecība 2007. gadā bija 3,4 % no IKP, kas ir zemākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm. Valsts iestādes ir izmantojušas spēcīgās izaugsmes periodu, lai izveidotu ievērojamas valdības rezerves. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, kura ir balstīta uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, pozitīvais saldo ievērojami nokritīsies līdz 0,4 % no IKP 2008. gadā, un 2009. gadā deficīts būs 0,7 % no IKP strauji palēninošās ekonomikas dēļ. Tiek prognozēts, ka parāda attiecība stabilizēsies pašreizējā līmenī 2008. un 2009. gadā.

Igaunija atbilst valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Igaunijas krona ir VKM II dalībniece kopš 2004. gada 28. jūnija, t. i., vairāk nekā divus gadus pirms šā ziņojuma pieņemšanas. Pirms pievienošanās VKM II Igaunija kopš 1992. gada bija sekmīgi ievērojusi valūtas maiņas kursa stratēģiju, kas bija balstīta uz Vācijas marku un vēlāk euro. Iestājoties VKM II, Igaunija ir vienpusēji apņēmusies mehānisma ietvaros saglabāt savu valūtas režīmu. Papildu indikatori nenorāda uz valūtas maiņas kursa krīzēm, lai gan 2007. gada beigās notikušais īstermiņa aizdevumu procentu likmju pieaugums norādīja uz to, ka tirgus uztver paaugstināta riska iespējas. Valūtas stratēģiju spēcīgi stiprina oficiālās rezerves. Divu gadu ilgajā novērtēšanas periodā Igaunijas krona nav zaudējusi savas pozīcijas un nav piedzīvojusi nopietnas grūtības.

Igaunija atbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

Igaunijas zemā valsts parāda līmeņa dēļ nav pieejami dati par ilgtermiņa valsts obligācijām vai salīdzināmiem vērtspapīriem, lai novērtētu konverģences ilgtspēju, ko atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes. Pamatojoties uz procentu likmes indikatoru, kurš balstīts uz ilgtermiņa bankas aizdevumiem kronās mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem, un cita starpā ņemot vērā valsts parāda zemo līmeni, nav iemesla secināt, ka Igaunija neatbilst ilgtermiņa aizdevumu procentu likmju konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Igaunijas ārējais deficīts pēdējo gadu laikā ir palielinājies, pieaugot vidēji no aptuveni 10 % no IKP laika posmā starp 2002. un 2005. gadu līdz 16 % no IKP 2007. gadā. Lai gan augstā ārējā deficīta parādīšanos galvenokārt var attiecināt uz pārejas ietekmi strauji attīstīgajā ekonomikā, tā lielums ir būtiski pārsniedzis līmeņus, ko var uzskatīt par ilgtspējīgiem vidējā termiņā, paredzot, ka laika gaitā būs nepieciešams ievērojams pielāgojums. Tekošā konta deficītu lielā mērā ir finansējuši iekšējie grupas banku aizdevumi. Ienākošo ĀTI plūsmas ir ievērojamas, bet nesen tās daļēji pārspēja izejošās ĀTI. Ņemot vērā augsto ārējā parāda līmeni, Igaunijas ārējā situācija nozīmē ievērojamas finanšu vajadzības vidējā termiņā. Igaunijas ekonomika ir cieši integrēta ES. Ir plaši attīstītas tirdzniecības un ĀTI attiecības ar citām dalībvalstīm, tāpat arī ir sasniegts ievērojams progress iekšzemes finanšu sektora integrācijā plašākajā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Igaunija neizpilda nosacījumus euro ieviešanai.

5. Latvija

2006. gada konverģences ziņojumā iekļautajā tiesiskās konverģences novērtējumā norādīts, ka Latvijas tiesību akti tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Likums „Par Latvijas Banku” tika grozīts 2006. gada jūnijā, un kopš tā laika tajā nav veikti nekādi grozījumi. Saistībā ar centrālās bankas integrāciju ECBS euro ieviešanas brīdī, centrālās bankas neatkarību un monetārās finansēšanas aizliegumu Latvijas tiesību akti, jo īpaši Likums „Par Latvijas Banku”, tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Nepilnības attiecas uz ECBS mērķiem, maksājumu sistēmas netraucētas darbības veicināšanu, ECB un ES Padomes statistisko lomu, ārējo auditoru iecelšanu, ECB lomu starptautiskās sadarbības jomā, bankas institucionālo neatkarību, kā arī Latvijas Bankas lēmumu pieņemšanas institūciju biedru personīgo neatkarību .

Divpadsmit mēnešu vidējā inflācija Latvijā ir bijusi augstāka par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Vidējā inflācija Latvijā 12 mēnešu periodā līdz 2008. gada martam bija 12,3 %, ievērojami pārsniedzot 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā vēl vairāk pārsniegs atsauces vērtību turpmāko mēnešu laikā.

Pēdējo gadu laikā Latvija ir piedzīvojusi augstu un kopš 2007. gada sākuma arī ātri augošu SPIC inflāciju, kas atspoguļo ilgstošu darba algu un pieprasījuma spiedienu, kā arī ārējo faktoru ietekmi. Laika posmā starp pievienošanos ES 2004. gada maijā un 2007. gada sākumu SPIC inflācija svārstījās robežās no 6 % līdz 8 %. Taču 2007. gada laikā kopējā SPIC inflācija strauji pieauga, un 2008. gada 1. ceturksnī tā pārsniedza 16 %. Augstā inflācija daļēji atspoguļoja administrēto cenu un akcīzes pieaugumu, kā arī globālo enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr inflācijas uzplaukumu ievērojami veicināja spiediens no vietējo avotu puses, par ko liecina augošā inflācija visos galvenajos SPIC komponentos, izņemot neenerģijas rūpniecības preces. Tiek prognozēts, ka 2008. gadā inflācija saglabāsies pašreizējā paaugstinātā līmenī ar vidējo rādītāju gandrīz 16 % gadā un 2009. gadā tā samazināsies, kaut gan tā joprojām saglabāsies relatīvi augstā līmenī aptuveni 8½ %, reaģējot uz paredzamo ekonomikas palēninājumu un patēriņu preču cenu pieauguma ietekmes izzušanu. Relatīvi zemais cenu līmenis Latvijā (2006. gadā tas bija 61 % no ES vidējā līmeņa) norāda, ka ilgtermiņā pastāv potenciāls cenu līmeņa konverģencei.

Latvija neatbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Latviju šobrīd neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Kopš 2002. gada vispārējais valsts budžeta stāvoklis ir pakāpeniski uzlabojies, sasniedzot sabalansētu budžetu 2007. gadā. Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognoze, kura balstīta uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, prognozē vispārējā valsts stāvokļa pasliktināšanos 2008.un 2009. gadā, jo ekonomika strauji palēninās, un 2009. gadā deficīts nedaudz pārsniegs 2 % no IKP. Vispārējais valsts parāds ir saglabājies zem 15 % no IKP kopš desmitgades sākuma, 2007. gadā tas sasniedza 9,7 % no IKP, un tiek prognozēts, ka 2008. un 2009. gadā tas pieaugs tikai nedaudz.

Latvija atbilst valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Latvijas lats ir VKM II dalībnieks kopš 2005. gada 2. maija, t. i., vairāk nekā 2 gadus šā ziņojuma pieņemšanas laikā. Pirms pievienošanās VKM II Latvijas valūtas maiņas kurss sākotnēji bija piesaistīts SDR (speciālās aizņēmuma tiesības) grozam un euro no 2005. gada 1. janvāra. Līdz ar pievienošanos VKM II Latvija ir vienpusēji apņēmusies saglabāt lata maiņas kursu ± 1 % svārstību amplitūdas robežās attiecībā pret centrālo kursu. Novērtējuma periodā lata maiņas kurss saglabājas tuvu centrālajam kursam un nav konstatētas nopietnas grūtības, lai gan tas pārdzīvoja īslaicīgas finanšu tirgus svārstības. Līdz 2007. gada februāra vidum lats tika tirgots tuvu amplitūdas augšējai robežai ar ļoti ierobežotām svārstībām. 2007. gada februāra vidū valūtas maiņas kurss pret euro pēkšņi samazinājās augstas tirgus nenoteiktības dēļ un līdz 2007. gada martam lats tika tirgots tuvu ± 1 % svārstību amplitūdas zemākajai robežai. Tomēr pēc tam valūtas maiņas kurss atkal nostiprinājās un galvenokārt saglabājās svārstību amplitūdas augšējā daļā ar dažām īstermiņa svārstībām. Papildu indikatori, piemēram, ārvalstu valūtas rezervju un īstermiņa aizdevumu procentu likmju izmaiņas, neliecina par ilgstošu spiedienu uz valūtas maiņas kursu, lai gan īstermiņa aizdevumu procentu likmju attiecībā uz euro zonu pieaugums kopš 2007. gada sākuma (sasniedzot augstāko robežu 2007. gada beigās) ir norādījis uz to, ka tirgi uztver paaugstināta riska iespējas.

Latvija atbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Latvijā gada laikā līdz 2008. gada martam bija 5,4 %, kas ir zemāka par 6,5 % atsauces vērtību. Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes Latvijā ir bijušas zemākas par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Ienesīguma starpība, salīdzinot ar euro zonas ilgtermiņa standarta obligāciju kritēriju, izlīdzinājās 2006. gada pavasarī. Tomēr pēc tam ilgtermiņa aizdevumu procentu likmju starpība salīdzinājumā ar euro zonu pieauga līdz aptuveni 120 bāzes punktiem 2008. gada martā, ņemot vērā pieaugušās investoru bažas par riskiem, kuri rodas ievērojamas makroekonomikas nelīdzsvarotības rezultātā.

Latvija atbilst ilgtermiņa procentu likmju konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Latvijas ārējais deficīts pēdējos gados ir palielinājies, pārsniedzot 10 % no IKP kopš 2004. gada un pieaugot līdz 20,9 % no IKP 2007. gadā. Tas galvenokārt atspoguļoja deficītu preču tirdzniecībā, jo bija spēcīgs vietējais pieprasījums pēc importa. Lai gan augstā ārējā deficīta parādīšanos galvenokārt var attiecināt uz pārejas posma ietekmi strauji attīstīgajā ekonomikā, tā apjoms ir būtiski pārsniedzis līmeņus, kurus var uzskatīt par ilgtspējīgiem vidējā termiņā, norādot, ka laika gaitā būs nepieciešams ievērojams pielāgojums. Ārējās tirdzniecības bilances deficītu galvenokārt finansēja pārējo ienākošo investīciju plūsmas, kuras lielā mērā ir saistītas ar iekšējo grupas banku finansējumu. Ņemot vērā augsto ārējā parāda līmeni, ārējā situācija nozīmē ievērojamas finanšu vajadzības vidējā termiņā. Latvijas ekonomika arvien ciešāk integrējas ES. Jo īpaši pieaug tirdzniecības un ĀTI attiecības ar citām dalībvalstīm, un ir panākts ievērojams progress iekšzemes finanšu sektora integrācijā plašākā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Latvija neizpilda nosacījumus euro ieviešanai.

6. Lietuva

Kā jau norādīts 2006. gada konverģences ziņojumā, Lietuvas tiesību akti, jo īpaši Likums par Lietuvas banku, pilnībā atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem.

Divpadsmit mēnešu vidējā inflācija Lietuvā kopš 2005. gada aprīļa ir pārsniegusi atsauces vērtību, izņemot 2006. gada aprīli, kad tā bija vienāda ar atsauces vērtību. Vidējā inflācija Lietuvā 12 mēnešu periodā līdz 2008. gada martam bija 7,4 %, ievērojami pārsniedzot 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā vēl vairāk pārsniegs atsauces vērtību turpmākajos mēnešos.

SPCI inflācija Lietuvā kopš 2005. gada vidus ir nepārtraukti pieaugusi, inflācijai palielinoties līdz 5,8 % 2007. gadā, un 2008. gada sākumā mēneša ikgadējie inflācijas rādītāji sasniedza divciparu skaitli. Inflācijas pieaugums atspoguļoja faktoru kombināciju, tostarp augstākas enerģijas cenas pasaules tirgos, administrēto cenu pieaugumu, kā arī pārtikas jēlproduktu un apstrādāto pārtikas produktu pieaugošās cenas, pēdējās jo īpaši 2007. gadā. Ņemot vērā pieaugošo spiedienu no darbaspēka tirgus un pieaugošās darba algu izmaksas, inflācijas paātrinājumu aizvien vairāk noteica arī pieprasījuma faktori, panākot strauju pakalpojumu cenu pieaugumu.

Nākamais ievērojamais inflācijas pieaugums tiek prognozēts 2008. gadā, atspoguļojot naftas un lauksaimniecības produktu cenu paaugstināšanos, lielo pieaugumu importētās gāzes cenām un akcīzes nodokļiem tabakai, degvielai un alkoholam, kā arī straujo darba algu pieaugumu. Tiek prognozēts, ka inflācija atslābs pakāpeniski, no gada vidējās inflācijas aptuveni 10 % 2008. gadā līdz aptuveni 7 % 2009. gadā, atspoguļojot novēloto cenu reakciju uz izaugsmes palēnināšanos un lielāku stabilitāti naftas un pārtikas cenās. Relatīvi zemais cenu līmenis Lietuvā (2006. gadā tas bija 57 % no ES vidējā līmeņa) norāda, ka ilgtermiņā pastāv potenciāls cenu līmeņa konverģencei.

Lietuva neatbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Lietuvu neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Fiskālās konsolidācijas centieni ir panākuši budžeta deficīta samazināšanos no 2 % no IKP 2002. gadā līdz 0,5 % no IKP 2005. gadā. Pēc tam budžeta deficīts atkal pieauga, un 2007. gadā tas bija 1,2 %. Ieņēmumu un IKP attiecība palielinājās pēc 2004. gada, galvenokārt atspoguļojot pieaugošās ienākošo ES fondu plūsmas, bet kārtējo primāro izdevumu un IKP attiecība palika relatīvi nemainīga. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, kura balstīta uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, budžeta deficīta un IKP attiecība turpmāk pieaugs līdz 1,7 % 2008. gadā un tikai nedaudz samazināsies līdz 1,5% 2009. gadā. Lietuvas vispārējais valsts parāds vienmērīgi samazinājās no 22,4% no IKP 2002. gada beigās līdz 17,3 % no IKP 2007. gada beigās, un tiek prognozēts, ka aptuveni šajā līmenī tas stabilizēsies 2008. un 2009. gadā.

Lietuva atbilst valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Lietuva ir VKM II dalībniece kopš 2004. gada 28. jūnija, t. i., vairāk nekā divus gadus šā ziņojuma pieņemšanas brīdī. Pirms pievienošanās VKM II Lietuvas Bankā kopš 1994. gada aprīļa darbojās valūtas kursa stratēģija, kad lits bija sākotnēji piesaistīts ASV dolāram un tad 2002. gada februārī piesaistīts euro. Līdz ar pievienošanos VKM II Lietuva ir vienpusēji apņēmusies mehānisma ietvaros saglabāt savu valūtas stratēģiju. Novērtējuma periodā lits nenovirzījās no centrālā kursa un nav konstatētas nopietnas grūtības. Papildu indikatori, piemēram, ārvalstu valūtas rezervju un īstermiņa aizdevumu procentu likmju izmaiņas, neliecina par ilgstošu spiedienu uz valūtas maiņas kursu, lai gan tirgus dalībnieku pieņēmumi par paaugstinātu risku ir atspoguļoti izteiktā īstermiņa aizdevumu procentu likmju starpības pieaugumā, salīdzinot ar euro zonu 2007. gada laikā, kas lielā mērā mainījās 2008. gada sākumā.

Lietuva atbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Lietuvā gada laikā līdz 2008. gada martam bija 4,6 %, kas ir zemāka par 6,5 % atsauces vērtību. Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes Lietuvā ir bijušas zemākas par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Ienesīguma starpība, salīdzinot ar euro zonas ilgtermiņa standarta obligāciju kritēriju, izteikti samazinājās laika posmā līdz iestāšanās VKM II 2004. gada jūnijā un sasniedza viszemāko līmeni 20 bāzes punktus 2007. gada vidū, pēc tam sāka pieaugt — līdz apmēram 60 bāzes punktiem 2007. gada beigās. Šis starpības pieaugums daļēji atspoguļo augstāku valsts riska prēmiju, kā arī lielākas investoru bažas par riskiem, kurus rada ievērojamas makroekonomikas neatbilstības.

Lietuva atbilst ilgtermiņa procentu likmju konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Lietuvas ārējais deficīts pieauga no 4,7 % no IKP 2001. gadā līdz 12 % no IKP 2007. gadā, galvenokārt kā sekas lielajam vietējam pieprasījumam. Galvenais dzinējspēks bija augošais preču tirdzniecības deficīts. Lai gan pieaugošais ārējais deficīts atbilst straujajam ekonomikas attīstības tempam, tā apjoms ir nepārprotami pārsniedzis līmeņus, kurus var uzskatīt par ilgtspējīgiem vidējā termiņā, netieši norādot, ka laika gaitā būs nepieciešams ievērojams pielāgojums. Negatīvo ārējo bilanci galvenokārt finansēja iekšējo grupas banku aizdevumi un mazākā mērā tiešās ārvalstu investīcijas. Ņemot vērā ievērojamo ārējo parādu, Lietuvas ārējā situācija nozīmē ievērojamas finanšu vajadzības vidējā termiņā. Lietuvas ekonomika ir cieši integrēta ES.Jo īpaši pieaug tirdzniecības un ĀTI attiecības ar citām dalībvalstīm, un Lietuvas iekšzemes finanšu sektors ir būtiski integrēts plašākā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Lietuva neizpilda nosacījumus euro ieviešanai.

7. Ungārija

2006. gada konverģences ziņojumā iekļautajā tiesiskās konverģences novērtējumā norādīts, ka Ungārijas tiesību akti tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. 2007. gada jūlijā tika veikti grozījumi Likumā par Magyar Nemzeti banku. Lai gan vairākas 2006. gada konverģences ziņojumā atklātās neatbilstības ir likvidētas, joprojām daudzas no tām ir palikušas. Saistībā ar centrālās bankas integrāciju ECBS euro ieviešanas brīdī, neatkarību, kā arī monetārās finansēšanas aizliegumu, esošie Ungārijas tiesību akti, jo īpaši Likums par Magyar Nemzeti banku, Magyar Nemzeti bankas statūti, Ungārijas Konstitūcija un Likums par kredītiestādēm tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Neatbilstības attiecas uz ECBS mērķiem, banknošu un monētu izlaišanu, maksājumu sistēmas netraucētas darbības veicināšanu, ECB un ES Padomes statistisko lomu, ECB lomu starptautiskās sadarbības jomā, neesošām saistībām ievērot Eirosistēmas finanšu ziņošanas režīmu, pārvaldnieka personīgo neatkarību un monetārās finansēšanas aizliegumu.

Divpadsmit mēnešu vidējā inflācija Ungārijā ir bijusi augstāka par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Vidējā inflācija Ungārijā 12 mēnešu laikā līdz 2008. gada martam bija 7,5 %, kas ir ievērojami augstāka par 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā saglabāsies ievērojami augstāka par atsauces vērtību arī turpmāko mēnešu laikā.

Pēdējo gadu laikā inflācija Ungārijā ir bijusi ļoti nestabila, galvenokārt atspoguļojot naftas un pārtikas cenu attīstību. Administrēto cenu un nodokļu izmaiņas vēl turpināja pastiprināt inflācijas nestabilitāti. Šie faktori, ko papildināja forinta vērtības pazemināšanās, radīja strauju inflācijas pieaugumu, sākot no 2006. gada 2. ceturkšņa. Inflācija sasniedza augstāko rādītāju 9 % apmērā 2007. gada martā, un tam sekoja lejupejoša tendence līdz 2007. gada septembrim, atspoguļojot zemāku inflāciju attiecībā uz jēlpārtiku un enerģiju, kā arī forinta vērtības paaugstināšanos. Augstāka pārtikas produktu cenu inflācija atkal izraisīja SPIC inflācijas pieaugumu, sākot no 2007. gada pēdējā ceturkšņa. 2007. gadā vidējā inflācija bija 7,9 %.

Tiek prognozēts, ka, atspoguļojot augstās pārtikas, naftas, elektroenerģijas un gāzes cenas, kā arī forinta vērtības pazemināšanās novēloto ietekmi 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā, inflācija saglabāsies paaugstinātā 6 % līmenī 2008. gadā. Tiek prognozēts, ka negatīvā bāzes ietekme uz pārtiku un enerģiju pazeminās inflāciju zem 4 % 2009. gadā. Relatīvi zemais cenu līmenis Ungārijā (2006. gadā tas bija 60 % no ES vidējā līmeņa) norāda, ka ilgtermiņā pastāv potenciāls cenu līmeņa konverģencei.

Ungārija neatbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Ungāriju šobrīd attiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu (Padomes 2004. gada 5. jūlija lēmums)[8]. Padome ir ieteikusi Ungārijai vidējā termiņā izlabot pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2009. gadam, izmantojot uzticamas un ilgtspējīgas metodes. Pateicoties 2006. gada vidū uzsāktajai fiskālajai konsolidācijas programmai, budžeta deficīts samazinājās no 9,2 % 2006. gadā līdz 5,5 % no IKP 2007. gadā. Izdevumu attiecība nedaudz samazinājās 2007. gadā, bet ieņēmumu attiecība uzlabojās to pasākumu rezultātā, kuri risināja izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, kura balstīta uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, deficīta un IKP attiecība 2008. gadā sasniegs 4 % no IKP, un 2009. gadā tam sekos neliels uzlabojums līdz 3,6 % no IKP. Pastāvīgā fiskālā atslābuma dēļ līdz 2006. gada vidum parāda un IKP attiecība ievērojami palielinājās, un 2007. gadā tā sasniedza aptuveni 66 %. Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognoze paredz, ka vispārējais valsts parāds 2008. un 2009. gadā saglabāsies pašreizējā līmenī.

Ungārija neatbilst valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Ungārijas forints nav VKM II dalībnieks. Forints tika vienpusēji piesaistīts euro ar ( 15 % svārstību amplitūdu laika posmā starp 2001. gadu un 2008. gada februāri, kad valūtas maiņas kursa amplitūdas tika atceltas un tika pieņemts brīvi mainīgs valūtas maiņas kurss. Laika posmā starp 2005. gada augustu un 2006. gada augustu forinta vērtība pret euro ievērojami nokritās, pieaugot bažām par fiskālo situāciju. 2006. gada jūnijā forints sasniedza zemāko punktu, bet pēc tam tas pakāpeniski nostiprinājās. Šis stiprināšanās temps mainījās 2007. gada vidū, galvenokārt atspoguļojot pieaugošo vēlmi izvairīties no riska attiecībā uz jaunattīstības tirgiem un pieaugošajām bažām par Ungārijas ekonomisko situāciju, taču valūtas maiņas kurss atkal sāka pieaugt 2008. gada martā. Divu gadu laikā, par kuriem veikta novērtēšana, forinta vērtība pret euro paaugstinājās par aptuveni 4,5 %.

Ungārija neatbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Ungārijā gada laikā līdz 2008. gada martam bija 6,9 %, kas ir augstāka par 6,5 % atsauces vērtību. Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes Ungārijā ir bijušas augstākas par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Obligāciju ienesīguma starpība, salīdzinot ar euro zonu, palielinājās līdz aptuveni 400 bāzes punktiem 2006. gada oktobrī, atspoguļojot pieaugošās investoru bažas par fiskālajām nepilnībām, un pakāpeniski pēc tam samazinājās. Starpība atkal pieauga 2007. gada novembrī un sasniedza aptuveni 400 bāzes punktus 2008. gada sākumā saistībā ar mazāku globālo vēlmi uzņemties risku un bažām par vietējo ekonomisko situāciju.

Ungārija neatbilst ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Ungārijas ārējais deficīts sasniedza augstāko vērtību 8,1 % 2004. gadā un pēc tam pakāpeniski samazinājās, atspoguļojot lielo eksporta pieaugumu. 2007. gadā tas vēl samazinājās līdz 4 % no IKP, pateicoties vājākam vietējam pieprasījumam. Būtiskie ārējie budžeta deficīti pēdējo gadu laikā galvenokārt tika finansēti no ienākošajām ĀTI un portfolio investīcijām, lai gan 2007. gadā bankas ārējie aizņēmumi bija galvenais finansēšanas avots, jo vienreizēji faktori izraisīja strauju kritumu ienākošajās ĀTI un portfolio investīciju plūsmās. Ņemot vērā augsto ārējā parāda līmeni, atgriešanās pie lielāka ārējā deficīta nozīmē ievērojamas finanšu vajadzības vidējā termiņā. Ungārijas ekonomika ir cieši integrēta ES. Ir plaši attīstītas tirdzniecības un ĀTI attiecības ar citām dalībvalstīm, tāpat arī ir sasniegts ievērojams progress iekšzemes finanšu sektora integrācijā plašākajā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Ungārija neizpilda nosacījumus euro ieviešanai.

8. POLIJA

2006. gada konverģences ziņojumā iekļautajā tiesiskās konverģences novērtējumā norādīts, ka Polijas tiesību akti — konkrēti Polijas Konstitūcija, Likums par Polijas Nacionālo banku (PNB), un Likums par bankas garantiju fondu — tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. 2007. gada janvārī Likumā par PNB tika veikti grozījumi. Taču šie grozījumi nelikvidēja tās neatbilstības, kas bija norādītas 2006. gada Konverģences ziņojumā. Saistībā ar centrālās bankas integrāciju ECBS euro ieviešanas brīdī, centrālās bankas neatkarību un monetārās finansēšanas aizliegumu, kā arī monetārās politikas mērķiem Polijas tiesību akti tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Neatbilstības attiecas uz ECBS mērķiem, ECBS un ES Padomes statistisko lomu, ECB lomu starptautisko attiecību jomā, ECB un ES Padomes lomu ārēja auditora iecelšanā, ECB lomu maksājumu sistēmu darbībā, pienākumu apspriesties ar ECB par atsevišķiem tiesību aktiem un PNB lēmumu pieņemšanas institūciju personīgo neatkarību.

12 mēnešu vidējā inflācija Polijā ir bijusi atsauces vērtības līmenī vai zemāka par to no 2005. gada novembra līdz 2008. gada februārim. Vidējā inflācija Polijā 12 mēnešu laikā līdz 2008. gada martam bija 3,2 % atsauces vērtības līmenī, un tiek prognozēts, ka tā nedaudz palielināsies virs atsauces vērtības turpmāko mēnešu laikā.

Pēc augstās un svārstīgās inflācijas 20. gs. 90. gados SPIC inflācija Polijā laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam strauji samazinājās līdz ļoti zemam līmenim, vidēji 2 %. Ilgstoša zlota nostiprināšanās tendence kopš 2004. gada ir ievērojami samazinājusi inflāciju pēdējo gadu laikā. Tomēr SPIC inflācija 2007. gada otrajā pusē spēcīgi palielinājās pieaugošo pārtikas un enerģijas cenu rezultātā, un lielais vietējais pieprasījums veicināja cenu ietekmi virknē kategoriju. Gada kopējā SPIC inflācija sasniedza 4,5 % 2008. gada 1. ceturksnī, kas kopš 2004. gada beigām ir visaugstākais rādītājs.

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. pavasara prognozi SPIC inflācija visticamāk paliks paaugstināta gandrīz visu 2008. gadu. Tas galvenokārt atspoguļo augsto patēriņa preču cenu ietekmi, no kurām dažas ietekmes bija novēlotas (piemēram, gāzes un elektroenerģijas cenas), kā arī pieprasījuma pieaugumu, kuru savukārt izraisa lielais darba algu un kreditēšanas pieaugums. Tiek prognozēts, ka gada inflācija pēc tam nedaudz samazināsies no 4,3 % 2008. gadā līdz 3,4 % 2009. gadā, jo vienreizējie cenu kāpumi neatspoguļojas gada likmju aprēķinā. Šis inflācijas profils arī balstās uz pieņēmumu, ka īslaicīgo faktoru sekundārās ietekmes pazīmes, kuras ietekmē pašreizējo kopējo inflāciju, kopumā saglabāsies pieaugošās kapacitātes izmantošanas un situācijas saasināšanās darba tirgū kontekstā. Relatīvi zemais cenu līmenis Polijā (2006. gadā tas bija 62 % no ES vidējā līmeņa) norāda, ka ilgtermiņā pastāv potenciāls cenu līmeņa konverģencei.

Ilgtspējīga konverģence nozīmē, ka atsauces vērtības ievērošana atspoguļo pamatfaktorus, nevis īslaicīgu ietekmi. Polijas gadījumā valūtas maiņas kursa vērtības palielināšanās ietekme uz inflācijas pazemināšanos atspoguļo šādu īslaicīgu faktoru, un tiek prognozēts, ka vidējā gada inflācija drīz pieaugs virs atsauces vērtības.

Polija neatbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Poliju šobrīd attiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu (Padomes 2004. gada 5. jūlija lēmums)[9]. Padome ir ieteikusi Polijai realizēt vidēja termiņa pasākumus, lai samazinātu deficītu zem 3 % no IKP līdz 2007. gadam, izmantojot uzticamas un ilgtspējīgas metodes. Polijas vispārējais valsts deficīts kopš 2004. gada ir būtiski samazinājies. 2007. gadā deficīta un IKP attiecība bija 2 %, un saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi tā pieaugs līdz aptuveni 2½ % no IKP gan 2008., gan 2009. gadā saskaņā ar pieņēmumu par politikas nemainīšanu. Vispārējais valsts parāds 2007. gadā sasniedza 45,2 % no IKP. Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognoze paredz, ka 2008. un 2009. gadā vispārējais valsts parāds nedaudz samazināsies.

2007. gada beigās Komisija un Padome uzaicināja Polijas iestādes iesniegt konverģences programmas atjauninājumu, kurā tiktu atspoguļota tās vidējā termiņa budžeta stratēģija attiecībā uz visām tiesību normām, kas apstiprinātu ilgstošu pārmērīga budžeta deficīta korekciju 2007. gadā un pēc tam censtos sasniegt vidējā termiņa mērķus. Polija iesniedza atjaunoto konverģences programmu 2008. gada marta beigās. Šā ziņojuma sagatavošanas laikā Komisija izvērtē minēto programmu. Pamatojoties uz šo novērtējumu un Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, Komisija varētu ieteikt pārmērīgas budžeta deficīta procedūras atcelšanu.

Polija neatbilst valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Polijas zlots nav VKM II dalībnieks. Polija izmanto mainīgā valūtas maiņas kursa režīmu. Divu gadu laikā, par kuriem veikts novērtējums, zlota vērtība pret euro pieauga par gandrīz 13 %. Zlota īstermiņa svārstības atspoguļo dominējošās izmaiņas globālajos finanšu tirgus apstākļos, tādos kā pārmaiņas vēlmē uzņemties risku, lai gan arī vietējiem faktoriem ir bijusi sava loma (piem., nesenā īstermiņa aizdevumu procentu likmju starpības palielināšanās, salīdzinot ar euro).

Polija neatbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Polijā gada laikā līdz 2008. gada martam bija 5,7 %, kas ir zemāka par 6,5 % atsauces vērtību. Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes kopš 2006. gada janvāra Polijā ir bijušas zemākas par atsauces vērtību. Pazeminātā valsts riska prēmija, zlota vērtības paaugstināšanās un pozitīva investoru uztvere attiecībā uz Polijas ekonomikas izredzēm palīdzēja noturēt zemu ienesīgumu. Samazinoties inflācijai un monetārās politikas rādītājiem 2005. gadā, pozitīvā ilgtermiņa ienesīguma starpība, salīdzinot ar euro zonu, nokritās un tad palika tieši virs 100 bāzes punktu līmeņa, lai gan starpība atkal palielinājās kopš 2007. gada vidus, īpaši atspoguļojot atšķirīgās prognozes par procentu likmes attīstību Polijā attiecībā pret euro zonu un kritumu globālajā vēlmē uzņemties risku.

Polija atbilst ilgtermiņa aizdevumu procentu likmju konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Polijas ārējais deficīts nedaudz paaugstinājās līdz aptuveni 2,6 % no IKP 2007. gadā, pēc tam, kad bija noslīdējis 0,9 % līmenim no IKP, galvenokārt tādēļ, ka pasliktinājās tirdzniecības bilance, jo spēcīgais vietējais pieprasījums sekmēja importu. Neto ienākošās ĀTI plūsmas ir ievērojami pieaugušas pēc iestāšanās ES, lai gan no zemāka līmeņa, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, un tās nodrošina pietiekamus resursus ārējā deficīta finansēšanai. Polijas ekonomika ir cieši integrēta ES. Ir plaši attīstītas tirdzniecības un ĀTI attiecības ar citām dalībvalstīm, tāpat arī ir sasniegts ievērojams progress iekšzemes finanšu sektora integrācijā plašākajā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Polija neizpilda nosacījumus euro ieviešanai.

9. Rumānija

Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī. Tādējādi šajā ziņojumā tās tiesību aktu atbilstība EK Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem, kā arī tās progress attiecībā uz ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences izpildi tiek novērtēts pirmo reizi.

Rumānijas Nacionālās bankas Banca Naţională a României (RNB) tiesiskais pamats ir noteikts 2004. gada 28. jūnija Likumā par RNB Statūtiem Nr. 312. Šis Likums stājās spēkā 2004. gada 30. jūlijā un kopš tā laika nav grozīts. Saistībā ar centrālās bankas integrāciju ECBS euro ieviešanas brīdī, tās neatkarību, kā arī monetārās finansēšanas aizliegumu Rumānijas tiesību akti, jo īpaši Likums par RNB Statūtiem, tikai daļēji atbilst EK Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Neatbilstības attiecas uz ECBS mērķiem, institucionālo un personīgo neatkarību, ECBS tiesībām sniegt konsultācijas tās kompetences ietvaros, maksājumu sistēmu netraucētas darbības veicināšanu, ECBS un ES Padomes statistisko lomu, ECBS un ES Padomes lomu ārēja auditora iecelšanā.

Divpadsmit mēnešu vidējā inflācija Rumānijā ir bijusi augstāka par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Vidējā inflācija Rumānijā 12 mēnešu laikā līdz 2008. gada martam bija 5,9 %, kas ir ievērojami augstāka par 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā vēl vairāk pārsniegs atsauces vērtību turpmāko mēnešu laikā.

Inflācija Rumānijā ir uzrādījusi ilgtspējīgu augšupejošu tendenci vairāku gadu laikā līdz 2006. gadam, ko inter alia veicināja lejas vērtības palielināšanās kopš 2004. gada. Kopējā SPIC inflācija sasniedza minimālo līmeni — nedaudz zem 4 % — 2007. gada sākumā, bet pēc tam tā ievērojami pieauga, ko daļēji izraisīja straujš lauksaimniecības cenu pieaugums, kas savukārt atspoguļoja gan spēcīgo sausumu 2007. gada vasarā, gan pasaules tirgus cenu tendences. Pastāvīgais darba algu un pieprasījuma spiediens, degvielas cenu pieaugums un ievērojamā lejas pavājināšanās 2007. gada otrajā pusē veicināja inflācijas pieaugumu. 2007. gadā SPIC inflācija vidēji bija 4,9 %, un tiek prognozēts, ka tā ievērojami palielināsies 2008. gadā, vidēji nedaudz zem 8 % līmeņa, pirms tā 2009. gadā nokritīsies tuvu 5 %, jo samazināsies patēriņa preču cenu pieauguma inflācijas ietekme. Relatīvi zemais cenu līmenis Rumānijā (2006. gadā tas bija 57 % no ES vidējā līmeņa) norāda, ka ilgtermiņā pastāv potenciāls cenu līmeņa konverģencei.

Rumānija neatbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Rumāniju neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Rumānijas vispārējā valsts bilance pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami pasliktinājusies, kad deficīts pieauga no 1,2 % no GDP 2005. gadā līdz 2,5 % no IKP 2007. gadā. Gan ieņēmumu, gan izdevumu attiecība pret IKP dažu pēdējo gadu laikā ir pakāpeniski palielinājusies. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, kura balstīta uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, vispārējā valsts bilance 2008. gadā nedaudz pasliktināsies līdz deficītam zem 3 % no IKP, kam sekos deficīta pieaugums līdz 3,7 % 2009. gadā. Vispārējais valsts parāds nokritās no 25 % no IKP 2002. gadā līdz 13 % no IKP 2007. gadā. 2008. un 2009. gadā tiek prognozēts neliels tā pieaugums.

Rumānija atbilst valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Rumānijas leja nav VKM II dalībniece. Rumānija izmanto mainīga valūtas maiņas kursa režīmu. Kopš 2004. gada beigām līdz 2007. gada jūlija sākumam lejas valūtas maiņas kurss pret euro un citām galvenajām valūtām ļoti pieauga, ko veicināja ienākušais ārzemju kapitāls un pozitīva investoru attieksme. Satricinājumi, kuri sākās pasaules finanšu tirgos 2007. gada vasarā, iezīmēja lejas valūtas maiņas kursa būtisku pavājināšanos. Pēdējo gadu laikā oficiālās rezerves ir uzrādījušas tendenci palielināties, un līdz 2007. gada vidum valūtas maiņas kursa pieaugums norisinājās vienlaicīgi ar naudas tirgus procentu likmju starpības samazināšanos, salīdzinot ar euro zonu. Pārmaiņām valūtas maiņas kursos 2007. gada vasarā sekoja izteikta trīs mēnešu procentu likmju starpības palielināšanās.

Rumānija neatbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes Rumānijā ir bijušas augstākas par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Rumānijā gada laikā līdz 2008. gada martam bija 7,1 %, kas ir augstāka par 6,5 % atsauces vērtību. Pēc iestāšanās ES ilgtermiņa obligāciju ienesīguma starpība, salīdzinot ar euro zonu, sākotnēji nokritās, bet 2007. gada otrajā pusē atkal palielinājās globālo finansiālo nemieru periodā, kas izraisīja kritumu vēlmē uzņemties risku.

Rumānija neatbilst ilgtermiņa aizdevumu procentu likmju konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Rumānijas ārējais deficīts pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis, galvenokārt atspoguļojot deficītu preču tirdzniecībā, jo lielais vietējais pieprasījums veicināja importu. Ārējais deficīts pieauga no 7,5 % no IKP 2004. gadā līdz nedaudz virs 13 % no IKP 2007. gadā. Lai gan pieaugošā ārējā budžeta deficīta mehānisms atbilst straujajiem ekonomikas attīstības tempiem, tā apjoms ir izteikti pārsniedzis līmeņus, ko var uzskatīt par ilgtspējīgiem vidējā termiņā, norādot, ka laika gaitā būs nepieciešams ievērojams pielāgojums. Straujā ārējā budžeta deficīta palielināšanās ir veicinājusi izteiktu ārējo saistību pieaugumu, kas nozīmē augstākas finansēšanas izmaksas vidējā termiņā. Līdz 2006. gadam ārējo budžeta deficītu lielā mērā finansēja ievērojamas ĀTI plūsmas, taču 2007. gadā pastiprinājās ievērojamas pārējo ienākošo investīciju plūsmas (lielā mērā saistītas ar iekšējo grupas banku finansēšanu). Rumānija ir ceļā uz tirdzniecības integrācijas procesu, taču tās eksports joprojām ir koncentrējies uz diezgan zemu tehnoloģiju segmentiem. Rumānijas finanšu sektors ir pietiekami integrējies plašākajā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Rumānija neizpilda nosacījumus par euro ieviešanu.

10. Slovākija

2006. gada konverģences ziņojumā iekļautajā tiesiskās konverģences novērtējumā norādīts, ka Slovākijas tiesību akti, jo īpaši Likums par Slovākijas Nacionālo banku (SNB), un Likums par bankas noguldījumu aizsardzību un atsevišķu likumu grozījumiem, tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Neatbilstības attiecās uz tiesisko integrāciju ECBS un monetārās finansēšanas aizliegumu. Lai risinātu šos jautājumus un nodrošinātu pilnīgu atbilstību Līgumam un ECBS/ECB Statūtiem, tika grozīts Likums par SNB. Pārskatīto Likumu par SNB 2007. gada 28. novembrī pieņēma Parlaments un 2007. gada 14. decembrī parakstīja Slovākijas prezidents. Visas 2006. gada konverģences ziņojumā norādītās neatbilstības ir likvidētas. Slovākijas tiesību akti, jo īpaši Likums par Slovākijas Nacionālo banku un Likums par bankas noguldījumu aizsardzību un atsevišķu likumu grozījumiem tagad pilnībā atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem.

Divpadsmit mēnešu vidējā inflācija Slovākijā ir bijusi atsauces vērtības līmenī vai zemāka par to kopš 2007. gada augusta. Vidējā inflācija Slovākijā 12 mēnešu laikā līdz 2008. gada martam bija 2,2 %, kas ir zemāka par 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā saglabāsies zemāka par atsauces vērtību arī turpmāko mēnešu laikā, lai arī ar mazāku starpību.

Pēdējo gadu laikā Slovākija ir piedzīvojusi svārstīgu un brīžiem augstu SPIC inflāciju, kas atspoguļo ārējo faktoru ietekmi un administrēto cenu un netiešo nodokļu izmaiņas. Atrēķinot administrēto cenu pieaugumu, pamata inflācijas attīstība visumā ir bijusi labvēlīga. Kronas vērtības paaugstināšanās kopš 2002. gada ir pazeminājusi inflāciju, jo īpaši 2007. gadā un 2008. gada sākumā, pēc lielā vērtības pieauguma laika posmā starp 2006. gada vidu un 2007. gada pavasari (reālais rādītājs 14 % ).

Spēcīgais kronas valūtas maiņas kurss apvienojumā ar nelielo regulēto enerģijas cenu un degvielas cenu pieaugumu veicināja gada SPIC inflācijas samazināšanos līdz vēsturiski zemam 1,2 % līmenim 2007. gada vasarā. Pēc tam inflācija palielinājās līdz 3,4 % 2008. gada 1. ceturksnī, galvenokārt globālo satricinājumu rezultātā, kuri ietekmēja pārtikas un degvielas cenas, bet arī pateicoties neregulēto pakalpojumu cenu pieaugumam. Tiek prognozēts, ka šie faktori turpinās palielināt inflāciju nākamo mēnešu laikā, panākot vidējo 2008. gada inflāciju 3¾ %. Tiek prognozēts, ka vidējā inflācija 2009. gadā nokritīsies līdz 3¼ %. Labvēlīgajai bāzes ietekmei 2008. gada beigās saistībā ar paredzēto zemāku patēriņa preču cenu pieaugumu un turpmāku valūtas maiņas kursa palielināšanos 2008. gada 1. ceturksnī vajadzētu kompensēt un pat pārsniegt augstāku tabakas akcīzes nodokļu novēloto ietekmi un valūtas maiņas kursa palielināšanās deflācijas 2006.–2007. gadā ietekmes izzušanu, tādējādi veicinot atgriešanos pie zemākām inflācijas likmēm līdz gada beigām. Saasinājums darba tirgū un spēcīgā cikliskā pozīcija (ar iespējamo mājsaimniecību pieprasījuma un darba algu pieaugumu), kā arī iespējamais administrēto cenu pieaugums nozīmē riskus vidēja termiņa inflācijas izredzēm. Relatīvi zemais cenu līmenis Slovākijā (2006. gadā tas bija 58% no ES vidējā līmeņa) norāda, ka ilgtermiņā pastāv potenciāls cenu līmeņa konverģencei.

Ilgtspējīga konverģence nozīmē, ka atsauces vērtības ievērošana atspoguļo pamatfaktorus, nevis īslaicīgu ietekmi. Slovākijas gadījumā valūtas maiņas kursa vērtības palielināšanās ietekme uz inflācijas samazinājumu atspoguļo īslaicīgu faktoru. Tomēr pamatfaktoru analīze un pats fakts, ka atsauces vērtība ir ievērota un pat ievērojami pārsniegta, ļauj pozitīvi vērtēt cenu stabilitātes kritērija izpildi.

Slovākijai ir jāsaglabā modrība, lai aizsargātu zemo inflācijas vidi un labvēlīgo konkurences pozīciju. Jo īpaši jāturpina algu disciplīna pēc tam, kad ražīguma uzplaukums saistībā ar ienākošo ĀTI plūsmām samazinās, un var turpināt strukturālās reformas produktu tirgus darbības uzlabošanai, lai stiprinātu konkurējošo vidi. Vēl ambiciozāka fiskālās politikas pozīcija arī palīdzēs mīkstināt inflācijas riskus. Lai varētu uzraudzīt inflāciju pēc iespējamās euro ieviešanas, Slovākijas valdība un sociālie partneri 2008. gada sākumā parakstīja Deklarāciju par Sociālo vienošanos ieviest un izmantot euro Slovākijā, kas uztic darba devējiem un arodbiedrībām uzturēt algu pieaugumu atbilstoši ražīguma pieaugumam. Turklāt valdība uzņēmās citas politiskas saistības, piemēram, līdz 2011. gadam sasniegt sabalansētu vispārējo valsts budžetu un saasināt fiskālo pozīciju negaidītu inflācijas spiedienu gadījumā, kā arī dažādu strukturālo pasākumu kopumu. Tomēr šīs politikas saistības arī jārealizē darbībā.

Slovākija atbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Slovākiju šobrīd attiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu (Padomes 2004. gada 5. jūlija lēmums)[10]. Padome ir ieteikusi Slovākijai realizēt vidēja termiņa pasākumus, lai samazinātu deficītu zem 3 % no IKP līdz 2007. gadam, izmantojot uzticamas un ilgtspējīgas metodes. Kopš 2002. gada Slovākijas vispārējais valsts budžets ir ievērojami samazinājies. Gan ienākumu, gan izdevumu rādītāji attiecībā pret IKP ir samazinājušies, un izdevumu rādītāja samazināšanās ir bijusi straujāka. Deficīta un IKP attiecība 2007. gadā bija 2,2 % un saskaņā ar Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, kura balstīta uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, tā sasniegs 2 % no IKP 2008. gadā, kam sekos neliels tās pieaugums līdz 2,3 % 2009. gadā. Vispārējais valsts parāds ievērojami samazinājās kopš desmitgades sākuma un sasniedza 29,4 % no IKP 2007. gadā. Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognoze paredz vispārējo valsts parādu 29,2 % no IKP 2008. gadā un 29,7 % 2009. gadā.

Ņemot vērā šīs tendences un Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozi, Komisija uzskata, ka pārmērīgā deficīta korekciju atspoguļo ticams un noturīgs budžeta deficīta samazinājums, kas nepārsniedz 3 % no IKP. Tāpēc Komisija iesaka Padomei atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Slovākijā (COM(2008)572).

Ja Padome nolems atcelt pārmērīga deficīta procedūru Slovākijai, Slovākija atbildīs valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Slovākijas krona ir VKM II dalībniece kopš 2005. gada 28. novembra, t. i., vairāk nekā 2 gadus līdz šā ziņojuma pieņemšanai. Pirms pievienošanās VKM II Slovākija izmantoja regulētu mainīgā valūtas maiņas kursa režīmu. Pēc pievienošanās VKM II kronas vērtība turpināja pirms VKM II iesākto paaugstināšanos. Pastāvīgā paaugstināšanās tika pārtraukta 2006. gada otrajā ceturksnī, kad kronas vērtība īslaicīgi samazinājās, pateicoties pēcvēlēšanu neziņai par fiskālās politikas perspektīvām, kā arī vispārējam spiedienam uz Centrāleiropas valūtām. Lielais kronas vērtības pieaugums laikā posmā starp 2006. gada jūliju un 2007. gada martu izraisīja kronas centrālās paritātes revalvāciju par 8,5 % no 2007. gada 19. marta. Pēc revalvācijas kronas valūtas maiņas kurss mainījās robežās no 3 % līdz 7,3 % virs jaunās centrālās paritātes līdz 2008. gada janvārim, kad atjaunotie paaugstināšanās spiedieni pacēla kronu līdz 8–9 % virs VKM II centrālās paritātes likmes laika posmā no marta līdz aprīlim. Divu gadu laikā, par kuriem veikts novērtējums, krona gandrīz vienmēr tika tirgota tuvu augšējai amplitūdas robežai ar vidējo novirzi 5,4 % no centrālās paritātes. Kronas vērtības pieaugumu VKM II novērtējuma periodā var uzskatīt par atbilstošu pamatfaktoriem, un krona nav pārdzīvojusi nopietnas grūtības.

Slovākija atbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Slovākijā gada laikā līdz 2008. gada martam bija 4,5 %, kas ir zemāka par 6,5 % atsauces vērtību. Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes Slovākijā ir bijušas zemākas par atsauces vērtību kopš pievienošanās ES. Starpība, salīdzinot ar euro zonas ilgtermiņa standarta obligāciju kritēriju, ir ievērojami samazinājusies kopš 2002. gada, 2007. gada aprīlī tā praktiski izzuda. Šo tendenci veicinošie faktori bija samazinātā valsts riska prēmija saistībā ar fiskālo konsolidāciju un tālejošām strukturālām reformām 2002.–2005. gadā, un, pavisam nesen, arī labvēlīgās inflācijas izredzes un ar to saistītais samazinājums īstermiņa likmēs. Kopš 2007. gada vidus atkal parādījās neliela pozitīva atšķirība par aptuveni 30 bāzes punktiem, atspoguļojot ievērojamu kritumu ilgtermiņa aizdevumu procentu likmēs euro zonā.

Slovākija atbilst ilgtermiņa aizdevumu procentu likmju konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Slovākijas ārējā bilance pēdējo gadu laikā ir bijusi ļoti svārstīga, atspoguļojot svārstības eksporta rādītājos, kurus ietekmē jaunās ar ĀTI saistītās ražošanas jaudas, jo īpaši automobiļu un elektronisko iekārtu rūpniecībā. Bilance ievērojami pasliktinājās no 0,8 % no IKP 2003. gadā līdz aptuveni 8% no IKP 2005.–2006. gadā, ko izraisīja dinamiskais privātais patēriņš un ar ĀTI saistītais importa pieaugums. Pēc tam ārējais deficīts atkal samazinājās līdz 5,3 % no IKP 2007. gadā, jo eksporta rādītājus būtiski paaugstināja ražošanas uzsākšana ar jaunajām ĀTI finansētajām jaudām. Ārējo deficītu galvenokārt finansēja lielas ienākošās neto ĀTI plūsmas. Slovākijas ekonomika ir cieši integrēta ES. Ir plaši attīstītas tirdzniecības un FDI attiecības ar citām dalībvalstīm, tāpat arī ir sasniegts ievērojams progress iekšzemes finanšu sektora integrācijā plašākajā ES sektorā, galvenokārt pateicoties tam, ka finanšu starpnieki lielā mērā pieder tieši ārvalstu investoriem.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, un pieņemot, ka Padome ņems vērā Komisijas ieteikumu pārmērīgā deficīta likvidācijai, Komisija uzskata, ka Slovākija izpilda nosacījumus euro ieviešanai.

11. Zviedrija

2006. gada konverģences ziņojumā iekļautajā tiesiskās konverģences izvērtējumā norādīts, ka Zviedrijas tiesību akti tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Likums par Sveriges Riksbank tika grozīts 2006. un 2007. gadā, taču netika risinātas 2006. gada Konverģences ziņojumā norādītās neatbilstības. Kas attiecas uz centrālās bankas finansiālo neatkarību, kā arī tās integrāciju ECBS euro ieviešanas brīdī, Zviedrijas tiesību akti, jo īpaši Likums par Sveriges Riksbank , Valdības dokuments (daļa no valsts Konstitūcijas) un Likums par valūtas maiņas kursa politiku, tikai daļēji atbilst Līguma 108. un 109. pantam un ECBS/ECB Statūtiem. Neatbilstības attiecas uz Sveriges Riksbank mērķiem, maksājumu sistēmas netraucētas darbības veicināšanu, monetārās finansēšanas aizliegumu, ECB lomu maksājumu sistēmu darbībā un starptautiskās sadarbības jomā, ECB un ES statistisko lomu un to lomu ārējo auditoru iecelšanā.

Divpadsmit mēnešu vidējā inflācija Zviedrijā ir bijusi zemāka par atsauces vērtību kopš uzraudzības sākuma 1996. gada decembrī. Vidējā inflācija Zviedrijā 12 mēnešu laikā līdz 2008. gada martam bija 2,0 %, kas ir ievērojami zemāka par 3,2 % atsauces vērtību, un tiek prognozēts, ka tā saglabāsies ievērojami zemāka par atsauces vērtību arī turpmāko mēnešu laikā.

SPIC inflācija Zviedrijā ir uzrādījusi lejupejošu tendenci līdz 2005. gada beigām, bet kopš tā laikā tā ir pieaugusi. Lejupslīdošā SPIC inflācija līdz 2005. gada beigām galvenokārt bija saistīta ar augstu ražīguma pieaugumu, ko ietekmēja cikliskais komponents, kā arī plašās investīcijas informācijas tehnoloģiju jomā. Otrs veicinošais faktors bija zemākas importa cenas, pateicoties pakāpeniskam kronas vērtības pieaugumam laika posmā no 2002. gada līdz 2004. gadam un starptautiskās konkurences pieaugumam. Augšupejošā dinamika kopš 2005. gada beigām galvenokārt atspoguļoja augstākas naftas un elektroenerģijas cenas. Arī pārtikas cenas ir veicinājušas augstāku inflāciju 2007. gada beigās atbilstoši globālajai attīstībai. Tiek prognozēts, ka inflācija samazināsies no 2,4 % 2008. gadā līdz aptuveni 1,9 % 2009. gadā.

Zviedrija atbilst cenu stabilitātes kritērijam.

[pic]

Uz Zviedriju neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Laika posmā no 2002. gada līdz 2007. gadam Zviedrijas budžeta stāvoklis pastāvīgi uzlabojās, un vispārējā valsts bilance no deficīta aptuveni 1 % no IKP 2002. gadā palielinājās līdz 3,5 % pārpalikumam 2007. gadā, daļēji ekonomikas cikliskās atveseļošanās dēļ. Ieņēmumu attiecība saglabājās nemainīga — 55 % no IKP —, bet izdevumu daļa IKP pakāpeniski samazinājās (no 56,5 % 2002. gadā līdz 52,5 % 2007. gadā). Saskaņā ar labvēlīgo fiskālo attīstību valsts kopējais parāds ir samazinājies no 52,6 % no IKP 2002. gadā līdz 40,6 % 2007. gadā. Pamatojoties uz pieņēmumu par politikas nemainīšanu, Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognoze paredz vispārējā valsts budžeta pozitīvā saldo samazinājumu līdz vairāk nekā 2 % no IKP 2008. un 2009. gadā, bet parāda attiecība turpinās samazināties, sasniedzot 32 % no IKP 2009. gadā.

Zviedrija atbilst valsts budžeta stāvokļa kritērijam.

[pic]

Zviedrijas krona nav VKM II dalībniece. Zviedrija izmanto mainīgā valūtas maiņas kursa režīmu un inflācijas risināšanu kopš 90. gadu sākuma. Pēc straujas valūtas maiņas kursa vērtības pazemināšanās tūlīt pēc fiksētās sistēmas atcelšanas 1992. gadā kronas kurss ir mainījies relatīvi nelielā amplitūdā pret vācu marku un pēc tam — euro. Divu gadu laikā, par kuriem veikts novērtējums, kronas maiņas kurss bija starp 9 un 9,50 SEK/EUR, vidēji virs 9,2 SEK/EUR.

Zviedrija neatbilst valūtas maiņas kursa kritērijam.

2008. gada martā Zviedrijas desmit gadu valdības standarta obligāciju divpadsmit mēnešu vidējais mainīgais bija 4,2 % — zemāk par 6,5 % atsauces vērtību. Vidējās ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes pēdējo gadu laikā patstāvīgi bija zemākas par atsauces vērtību. Starpība, salīdzinot ar euro zonas ilgtermiņa aizdevumu procentu likmēm, ir ievērojami samazinājusies no aptuveni 50 bāzes punktiem 2003. gadā līdz 25 bāzes punktiem 2007. gada vidū. Pēc tam, izzūdot īstermiņa aizdevumu procentu likmju starpībai, atšķirība starp Zviedrijas un euro zonas ilgtermiņa aizdevumu procentu likmēm pakāpeniski samazinājās līdz pašreizējam nulles līmenim.

Zviedrija atbilst ilgtermiņa aizdevumu procentu likmes konverģences kritērijam.

Ir izvērtēti arī papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un produktu un finanšu tirgu integrācija. Zviedrijas ārējais konts ir bijis ar pozitīvu saldo kopš 90. gadu vidus, ko radīja augstais neto preču eksports un mazākā mērā pakalpojumu eksports. Ārējā konta pozitīvais saldo ir pieaudzis no 4,9 % no IKP 2002. gadā līdz aptuveni 6–7 % no IKP pēdējo gadu laikā. Zviedrijas ekonomika ir atvērta ekonomika un integrēta ES, jo iekšējā ES preču tirdzniecība aizņem gandrīz divas trešdaļas gan no importa, gan no eksporta. Relatīvā iekšējās ES pakalpojumu tirdzniecības nozīme ir nedaudz pieaugusi attiecīgajā perioda laikā un pašreiz ir virs vidējā ES-27 līmeņa. Zviedrijas finanšu sektora integrācija plašākā ES sektorā galvenokārt ir saistīta ar pārējām Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Zviedrijas finanšu sektors kopumā ir labi attīstīts gan lieluma, gan attīstības ziņā un atbilst tās augstajai ekonomiskajai attīstībai.

Ņemot vērā tās juridiskās atbilstības un konverģences kritēriju atbilstības novērtējumu, kā arī ņemot vērā papildu faktorus, Komisija uzskata, ka Zviedrija neizpilda nosacījumus euro ieviešanai.

[1] 2007. gadā Komisija un ECB sagatavoja konverģences ziņojumus par Kipru un Maltu, atsaucoties uz attiecīgo valsts iestāžu pieprasījumu. Kipra un Malta ieviesa euro 2008. gada 1. janvārī.

[2] Lai novērtētu kritēriju par cenu stabilitāti, inflāciju aprēķina pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI), kurš definēts Padomes Regulā (EK) 2494/95, ko groza ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1882/2003.

[3] Inflācijas un citu mainīgo lielumu prognozes ir atrodamas Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozē. Komisijas dienestu prognozes balstās uz virkni kopējo pieņēmumu attiecībā uz ārējiem mainīgajiem lielumiem un pieņēmumu par politikas nemainīšanu, tajā pašā laikā ņemot vērā pietiekami zināmus pasākumus. Atsauces vērtības prognozi ietekmē būtiska nenoteiktība, ņemot vērā, ka to aprēķina, pamatojoties uz to trīs dalībvalstu inflācijas prognozi, kurās pārskata periodā prognozēta viszemākā inflācija, tādējādi palielinot iespējamo kļūdas robežu.

[4] Šajā ziņojumā izmantotie dati pēdējo reizi apkopoti 2008. gada 18. aprīlī.

[5] Izvērtējot atbilstību valūtas kursa kritērijam, Komisija pārbauda, vai valūtas kurss ir bijis pēc iespējas tuvāk VKM II centrālajai likmei, bet vienlaikus var ņemt vērā cēloņus vērtības pieaugumam saskaņā ar Neoficiālās ECOFIN padomes Kopējo paziņojumu par pievienošanās valstīm un VKM2 , 2003. gada 5. aprīlis, Atēnas.

[6] Galvenā uzmanība novērtējumā ir vērsta uz „ārējo bilanci”, kas definēta kā tekošā un kapitāla konta apvienojums (tīrā aizdošana/aizņemšanās pret pārējo pasaules daļu). Šī koncepcija jo īpaši ļauj ņemt vērā ārējos pārskaitījumus (tostarp ES pārskaitījumus), kuri daļēji tiek atspoguļoti kapitāla kontā.

[7] 2005/185/EK, OV L 62, 9.3.2005., 20. lpp.

[8] 2004/918/EK, OV L 389, 30.12.2004., 27. lpp

[9] 2005/183/EK, OV L 62, 9.3.2005., 18. lpp.

[10] 2005/182/EK, OV L 62, 9.3.2005., 16-17. lpp.