52008DC0199

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.4.2008

COM(2008) 199 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Gatavojoties Eiropas digitālajai nākotneii2010 termiņa vidusposma pārskats {SEC(2008) 470}

SATURS

1. Ievads 3

2. i2010 termiņa vidusposms 3

3. Nākotnes tīkli un internets 4

4. Ceļā uz īstenu vienoto tirgu — IST devums 6

5. atbilde uz konkurētspējas izaicinājumu — Inovācijas un pētniecība 8

6. Vajadzība izstrādāt ilgtermiņa politikas rīcības plānu digitālās vides lietotājiem 10

7. Secinājumi 12

IEVADS

Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) joprojām ir galvenais ekonomikas un sociālās modernizācijas dzinējspēks. Patlaban ES uzņēmumi 20 % investīciju iegulda IST, un 26 % pētniecības izdevumu rada minētā nozare. Turklāt 60 % pamata sabiedrisko pakalpojumu nu ir pieejami tiešsaistē, un vairāk nekā puse ES iedzīvotāju regulāri izmanto internetu[1].

i2010 ir šādi mērķi: 1) izveidot Eiropas informācijas telpu, proti, īstenu vienoto digitālās ekonomikas tirgu, tā pilnvērtīgi izmantojot apjomradītu ietaupījumu potenciālu, ko nodrošina 500 miljonu lielais Eiropas patērētāju tirgus, 2) palielināt inovācijas un ieguldījumus IST pētniecībā, ņemot vērā, ka IST ir būtisks ekonomikas virzītājspēks, un 3) panākt lielāku iekļautību, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un paaugstināt dzīves kvalitāti, t. i., radīt iespēju informācijas sabiedrībā izmantot priekšrocības, ko dod tādas Eiropas vērtības kā iekļautība un dzīves kvalitāte. |

i2010[2] stratēģija (tā uzsākta 2005. gada 1. jūnijā) bija pirmā saskaņotā politikas sistēma, kas veltīta konverģentu telekomunikāciju un plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu laikmetam. Pēdējos trijos gados gūti nozīmīgi panākumi. Pietiek ar dažiem piemēriem, kas raksturo sasniegumu nozīmību: ir izveidots jauns audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu tiesiskais regulējums; ir iesniegti priekšlikumi elektronisko sakaru tiesību aktu reformai[3]; ir stājušies spēkā tiesību akti par vienotā tirgus izveidi mobilo tālruņu pārrobežu izmantojumam; risinās diskusijas par iniciatīvām, kuru mērķis ir popularizēt tiešsaistes saturu Eiropā[4]; ir īstenotas jaunas iniciatīvas, kas finansē pētniecību, attīstību un inovācijas (Septītā pētniecības pamatprogramma un Konkurētspējas un inovāciju programmā ( CIP ) ietilpstošā IST politikas atbalsta programma); nesen izveidotas līdz šim nebijušas valsts un privātā sektora partnerības (Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas); pirmos soļus spērušas arī jaunas e-iekļautības iniciatīvas[5].

Eiropa ir arī viena no pasaules līderēm digitālās ekonomikas attīstības jomā. Salīdzinājumā ar citiem ekonomiskajiem reģioniem visvairāk abonentu ir Eiropas platjoslas pakalpojumu tirgū (to veido 90 miljoni sakaru līniju), turklāt puse Eiropas iedzīvotāju regulāri izmanto internetu. Atsevišķas dalībvalstis platjoslas pakalpojumu ieviešanas, mobilo pakalpojumu izvēršanas un datplūsmas jomā atrodas pasaules avangardā. Tomēr ir vērojamas milzīgas dalībvalstu atšķirības, turklāt, salīdzinot ar citiem industrializētiem reģioniem un ņemot vērā faktu, ka Ķīna un Indija kļūst arvien spēcīgākas konkurentes, Eiropa iegulda pārāk maz līdzekļu. Tāpēc saskaņā ar i2010 izstrādātais politikas satvars nu ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad iepriekš. Taču vai i2010 pamatplāns ir jāmaina tagad — termiņa vidusposmā?

I2010 TERMIņA VIDUSPOSMS

Jaunākais Lisabonas stratēģijas novērtējums[6] liecina, ka strukturālās reformas sāk atmaksāties, taču ekonomika ir sadrumstalota. Tāda pati aina vērojama arī informācijas sabiedrības jomā. Kaut arī 2007. gada stratēģiskais ziņojums par Lisabonas stratēģijā iestrādāto mērķu sasniegšanu apliecina, ka IST ir nozīmīgs strukturālās reformas aspekts un ka puse dalībvalstu nostiprinājušas gan pētniecības un attīstības, gan IST politiku, vairāki ES reģioni IST ieviešanas ziņā joprojām atpaliek.

Komisija 2007. gadā pārskatīja i2010 pieeju, ņemot vērā izaugsmes un nodarbinātības jomas aktuālās prioritātes. Kā Lisabonas stratēģijas novērtējumā un Vienotā tirgus pārskatā[7], tā arī Inovāciju rīcības plāna ieviešanā[8] un patērētāju acquis pārskatā[9] uzsvērts IST būtiskums. Tādēļ, runājot par konkurētspēju un IST izvēršanu Eiropā, stratēģiski nozīmīgi kļūst šādi aspekti.

- Eiropa ir guvusi vērā ņemamus panākumus virzībā uz ekonomiku, kurā liela nozīme ir darbībai tīklā, taču Eiropai ir jārīkojas straujāk, lai pāreju uz nākamās paaudzes tīkliem tā vadītu, nesamazinot centienus pārvarēt digitālo plaisu.

- Eiropai būtu pilnvērtīgāk jāizmanto tās vislielākā tautsaimniecības priekšrocība, proti, vislielākais patērētāju tirgus attīstītajā pasaulē; tomēr, lai gan internets ir pieejams visā pasaulē, ir jāturpina rīkoties, lai izveidotu vienoto tirgu digitālajai ekonomikai.

- Vairumā dalībvalstu IST pētniecības izdevumi joprojām nav sasnieguši noteikto mērķa summu. Lai resursus apvienotu, koordinējot pētniecībai un inovācijām veltīto enerģiju, ir jāpieliek vairāk pūliņu.

- Tā kā internets aizvien vairāk pārņem ikdienas dzīvi, tad sabiedrības gaidas un uzskati par informācijas sabiedrību mainās. Ir jāpilnveido drošības pasākumi, lai ietu kopsolī ar tehnoloģijas un tirgus attīstību, nenoniecinot iespējas, ko rada sabiedriskā dzīve un saimnieciskā darbība tiešsaistē.

Šajā paziņojumā ir iestrādāti priekšlikumi par i2010 pārorientāciju, kuras mērķis ir atrisināt minētos jautājumus, arī turpmāk sekmējot konkurētspēju un IST izvēršanu Eiropā.

NāKOTNES TīKLI UN INTERNETS

Digitālā konverģence ir realitāte, un internets ir nozīmīgs instruments mūsu ekonomikā un ikdienas dzīvē. Platjoslas pieslēgums kļūst par standarta pieslēguma veidu. Tiešsaistes saturs pilnveidojas ātri, galvenokārt jaunās un lietotāju radīta satura jomās.

Eiropas platjoslas pakalpojumu tirgus strauji attīstās, nu jau tam pārspējot ASV. 2008. gada janvārī izplatības rādītājs bija 20 % iedzīvotāju (trīskāršs pieaugums kopš 2004. gadā notikušās paplašināšanās), turklāt Dānija, Somija un Nīderlande ir pasaules līderes. Tomēr ir manāmi daži simptomi, kas liecina par pagurumu: izplatības pieaugums samazinās, un dalībvalstis arvien vairāk atšķiras izvērsuma, ātruma, cenas un pārklājuma ziņā. Platjoslas pakalpojumu pieprasījums pieaug, un, lai gan datu pārraides ātruma ziņā vērojamā attīstība līdzinās ASV valdošajai situācijai, pāreja uz ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem ES noris gausi.

1. diagramma

[pic]

Izšķirīgs pienācīga politikas satvara izveides aspekts ir kvalitatīva pārraudzība. Komisija ierosina salīdzinoši izvērtēt dalībvalstu veikumu kopumā — piemēram, tādās jomās kā pašreizējais izvērsums, ātrums, lauku reģionu pārklājums, finansiālā pieejamība, inovācijas un citi socioekonomiskie aspekti. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādās platjoslas pakalpojumu indeksu, ko izmantos dalībvalstu platjoslas pakalpojumu attīstības salīdzināšanai.

Ieguldījumi nākamās paaudzes tīklos netiek līdzi Eiropas vajadzību pieauguma tempam. Tāpēc Komisija 2008. gadā publicēs ieteikumu, kurā tā precizēs reglamentējošos noteikumus par nākamās paaudzes piekļuvi internetam. Papildinot fiksēto tālruņa līniju infrastruktūru, bezvadu sakari arvien vairāk kļūst par alternatīvu infrastruktūru, it īpaši lauku apvidos (un ne tikai tajos). Paziņojumā par digitālo dividendi[10] aicināts atsevišķas radiofrekvenču joslas padarīt pieejamas, lai izveidotu pārdomātu kombināciju no ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem, mobilās televīzijas un bezvadu platjoslas pakalpojumiem.

Tā kā vairumu pakalpojumu, lietojumu un satura piegādā ar interneta protokolu (IP), ir jāievieš jauna, daudz jaudīgāka versija, proti, IPv6. Tas krietni palielinās pieejamo IP adrešu skaitu un pavērs iespēju izmantot jaunākus, uz bezvadu tehnoloģijām balstītus lietojumus, kas savukārt radīs iespēju arī jaunākās mobilās ierīces lietot, izmantojot platjoslas pieslēgumu, tā nodrošinot universālu izmantojumu. Radiofrekvenču identifikācijas ierīču ( RFID ) un ražojumos iebūvēto sensoru tehnoloģiju ietekmē iekārtas krietni biežāk „sazināsies” cita ar citu [ machine-to-machine communication ] un internets kļūs par „lietisko internetu”.

Lūkojoties uz situācijas attīstību ilgtermiņā, Komisija gatavo starta platformu nākotnes lietiskajam internetam, piemēram, darbojoties RFID , interneta pārvaldības [ internet governance ] un tīkla integritātes jomā[11]. Juridiskās noteiktības labad un lai mazinātu par privātuma un drošības jautājumiem paustās bažas, Komisija 2008. gadā publicēs ieteikumus par RFID . Lai apvienotu dažādos uz nākotni vērstos pasākumus un lai jautājumā par informācijas sabiedrības sagatavošanu interneta nākotnei panāktu politikas saskaņotību, Komisija 2008. gadā publicēs paziņojumu par tīklu un interneta nākotni.

2008. gadā īstenojamie pasākumi

- Izveidot platjoslas pakalpojumu indeksu un aicināt dalībvalstis noteikt valsts mērķi, kas paredz līdz 2010. gadam panākt to, ka ātrdarbīga interneta pakalpojumus izmanto 30 % ES iedzīvotāju.

- Palīdzēt informācijas sabiedrību sagatavot nākotnē gaidāmajai interneta ekonomikai, publicējot Paziņojumu par tīklu un interneta nākotni.

- Veicināt pāreju uz jauniem tīkliem, publicējot ieteikumus par nākamās paaudzes piekļuves tīkliem.

- Popularizēt lietisko internetu, publicējot ieteikumus par RFID , par galveno tēmu izvēloties privātuma un drošības jautājumus.

- Ierosināt pasākumus, kuru mērķi ir šādi — nozīmīgos sakaru tīklos un informācijas infrastruktūrā (piemēram, internetā) nodrošināt augstu elastības pakāpi un garantēt pakalpojumu nepārtrauktību.

- Ierosināt pasākumu kompleksu, kas veicinātu pāreju uz IPv6.

CEļā UZ īSTENU VIENOTO TIRGU — IST DEVUMS

Pabeigt informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu vienotā tirgus izveidi — tas ir viens no galvenajiem i2010 iniciatīvas mērķiem. Nesen ir sperti nozīmīgi soļi minētā mērķa sasniegšanas virzienā, proti, ir pieņemti Komisijas priekšlikumi par telekomunikāciju noteikumu reformu un ir izveidota iniciatīva „Saturs tiešsaistē”.

ES tiesiskais regulējums ir ļoti labvēlīgi ietekmējis Eiropas elektronisko sakaru tirgus, taču tas nav spējis nodrošināt pietiekamu regulatīvo pieeju konsekvenci. Regulējuma fragmentācija 27 dalībvalstīs (tostarp arī tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas jomā) draud kļūt par būtisku šķērsli ceļā uz vienotā tirgus izveidi, un tā apdraud Eiropas mēroga pakalpojumu izveidi.

Īstenojot elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma reformu[12], Komisija ierosināja nodrošināt lielāku konsekvenci. Tā ierosināja izveidot Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi ( EECMA ), kurā sadarbosies valsts pārvaldes iestāžu eksperti. Tā veicinās arī to, ka dalībvalstis nodrošinās koordinētu pieeju radiofrekvenču spektram. Lai plūktu vienotā mobilā tirgus augļus, lai veicinātu Eiropas mobilo pakalpojumu izveidi un lai izmantotu apjomradītus ietaupījumus, radiofrekvenču spektra reformas priekšlikumos atbalstīta plašāka radiofrekvenču spektra tirdzniecība Eiropas Savienībā, kā arī pakalpojumu un tehnoloģiskā neitralitāte.

Vienotā tirgus pārskatā[13] uzsvērts IST potenciāls vienoto tirgu vērst par ko tādu, no kā labumu gūst iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts iestādes: vienotajā tirgū kā „piektā brīvība” ir jāpopularizē brīva zināšanu un inovāciju aprite. Eiropas Savienībai jārada inovācijām labvēlīgāki darbības pamatnosacījumi (it īpaši informācijas sabiedrībā), veicīgāk izstrādājot savstarpēji saderīgus standartus un virzoties uz kopīgāku radiofrekvenču spektra pārvaldību. Komisija ir centusies uzlabot situāciju IST standartizācijas jomā, un līdz 2008. gada beigām tā iesniegs priekšlikumus.

Viena no galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm, protams, ir novērst būtiskās vienotā tirgus nepilnības, it īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, proti, racionalizēt procedūras, mazināt administratīvos šķēršļus un sekmēt pārrobežu piekļuvi tirgum, it īpaši publiskā iepirkuma jomā. Būtu jāparedz šādi lietojumi: savstarpēji savietojamu Eiropas e-pārvaldības pakalpojumu sniegšana un e-parakstu atzīšana starptautiskā arēnā.

Informācijas sabiedrību pārvaldošais tiesiskais regulējums un tā dažkārt sadrumstalotā īstenošana dalībvalstīs var radīt grūtības IST potenciālu izmantot Eiropas mērogā, tā riskējot palielināt šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai tiešsaistē. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu „e-iekšējā tirgus” darbību, ir jāatrisina dublēto prasību, ieviešanas atšķirību vai nekonsekvences jautājums, nedrīkst atpalikt no tehnoloģiju attīstības tempa (sk. 2. diagrammu). Piemēram, 2008. un 2009. gadā ekspertu grupa risinās ar e-rēķiniem saistītos jautājumus, identificējot tiesību aktu trūkumus un e-rēķinu uzņēmējdarbības jomā pastāvošās prasības, un līdz 2009. gada beigām tā iesniegs Komisijai priekšlikumu par sistēmas izveidi, lai sekmētu e-rēķinu pilnīgu atzīšanu starptautiskos darījumos.

2. diagramma. Juridiskās un tehniskās ainas novērtējums

[pic]

Avots: DLA Piper , 2007

Pasākumi

- Atbalstīt reglamentējošo noteikumu kopuma pieņemšanu e-sakaru jomā un it īpaši atbalstīt EECMA izveidi.

- Panākt pilnvērtīgāku radiofrekvenču spektra pārvaldību, veicinot radiofrekvenču spektra Eiropas daļas harmonizāciju un tirdzniecību.

- Pilnveidot Eiropas mēroga sabiedriskos pakalpojumus, izmantojot lielus izmēģinājuma projektus saskaņā ar IST politikas atbalsta programmu.

- Izstrādāt priekšlikumus par to, kā uzlabot ES IST standartizācijas sistēmu.

- Pieņemt rīcības plānu, lai turpinātu popularizēt e-parakstu un e-autentifikāciju.

- Ieviest Eiropas e-rēķinu izrakstīšanas sistēmu.

ATBILDE UZ KONKURēTSPēJAS IZAICINāJUMU — INOVāCIJAS UN PēTNIECīBA

Pētniecība un inovācijas ir ES ekonomikas reformas plāna pirmais punkts. Lai gan 22 no 27 dalībvalstīm norādījušas, ka valsts reformu programmās vislielākās grūtības rada minētās jomas, un 2007. – 2013. gadā tās vairāk nekā 14 % struktūrfondu investīciju paredzējušas RTD un inovācijām, nospraustais mērķis līdz 2010. gadam panākt to, ka 3 % no IKP veltī pētniecībai, joprojām ir nesasniedzams[14].

Eiropas Savienība IST pētniecībā un attīstībā iegulda aptuveni uz pusi mazāk nekā ASV, turklāt ES ir specializējusies apakšnozarēs, kam raksturīga zema pētniecības intensitāte. Visattīstītākajās valstīs IST veltīti aptuveni 30 % no kopējiem pētniecībā ieguldītajiem pūliņiem, un ES un galveno konkurentu centienu atšķirība apdraud ES spēju nākotnē atrasties informācijas sabiedrības inovāciju avangardā.

Lai rosinātu ieguldīt arvien vairāk, ES ir sagatavojusi ceļu, IST padarot par visnozīmīgāko Septītās pamatprogrammas aspektu. Līdz ar kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu ARTEMIS (iegultās sistēmas) un ENIAC (nanoelektronika) izveidi ES ir kļuvusi arī par publiskā un privātā sektora partnerības jomas līderi. Kopīgās valstu programmas ir izveidotas tā, lai dalībvalstis un rūpniecības sektors vairāk ieguldītu pētniecībā un attīstībā.

Finansiālu atbalstu papildina uz inovāciju pieprasījumu vērsti pasākumi, piemēram, Vadošā tirgus iniciatīva[15]. Iniciatīvas uzmanības centrā atrodas augsta potenciāla tirgi Eiropā, un tās pamatu veido kopums, kas sastāv no pētniecības un attīstības finansējuma, inovāciju finansējuma, inovāciju publiskā iepirkuma, reglamentējošiem instrumentiem un dalībvalstu un ieinteresēto personu koordinācijas un partnerības.

Eiropas Savienībā inovāciju iepirkumu izmanto pārāk maz. It īpaši tas attiecas uz pētniecības un attīstības iepirkumu, kura mērķis ir būtiski uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, vienlaikus paverot Eiropas uzņēmumiem iespēju kļūt par starptautiskiem līderiem jaunajos tirgos un sekmējot patērētājiem labvēlīgu standartu izstrādi.

Vadošā tirgus iniciatīva — e-veselība: sabiedrības novecošanās kombinācijā ar krasu hronisko slimību skaita pieaugumu un arvien lielāko pieprasījumu pēc labākas veselības aprūpes radīs veselības aprūpes izmaksu eksploziju. IST ir izšķirīga nozīme veselības aprūpes sistēmu pārveidē, un Eiropa ļoti daudz līdzekļu ir ieguldījusi veselības aprūpes lietojumu pētniecībā un attīstībā. Prognozes liecina, ka līdz 2020. gadam tirgus kļūs par 43 % lielāks, kas nozīmē, ka tā vērtība no 2006. gada 21 miljarda euro ES-15 valstīs pieaugs līdz 30 miljardiem euro. Taču ir diezgan sarežģīti panākt, lai dalībvalstu e-veselības sistēmas būtu savstarpēji savietojamas. Tāpēc vadošā tirgus iniciatīvas E-veselība mērķis ir izveidot Eiropas tirgu inovatīvām e-veselības tehnoloģijām un cīnīties ar to, ka dalībvalstīs veselības aprūpi nenodrošina vienādi. |

Eiropas Tehnoloģiju platformas ir palīdzējušas izstrādāt stratēģiskāku un koordinētāku Eiropas pētniecības programmu un pilnveidot Eiropas, valstu un reģionālās pētniecības un inovāciju programmas un stratēģijas, taču ir jāpanāk, lai tās labāk papildinātu cita citu.

E-veselība ir labs piemērs tam, kā IST inovācijas var noderēt nosprausto Eiropas politikas mērķu pārsniegšanai[16]. IST var palīdzēt sasniegt ES mērķi klimata pārmaiņu jomā un panākt lielāku energoefektivitāti. Pirmām kārtām IST nozare pati var „ieviest kārtību savā namā”, paaugstinot energoefektivitāti komponentu, sistēmu un lietojumu līmenī. Piemērs: atkarībā no lietojuma datu centra potenciālais energoietaupījums ir 20 – 70 %. Kopumā IST var paaugstināt tautsaimniecības energoefektivitāti „dematerializējot”, radot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, uzlabojot pārraudzību un rūpīgāk kontrolējot procesus un pasākumus. Pirmo soli Komisija spers, uzmanības centrā novietojot IST — līdzekli, kas paver iespēju paaugstināt energoefektivitāti.

Ņemot vērā Sestās pamatprogrammas novērtējumu[17], Komisija 2009. gadā izveidos virkni iniciatīvu, lai nodrošinātu to, ka Eiropas līderi turpinās pilnveidot IST, lai modernizētu un paaugstinātu kvalitāti un efektivitāti tās publiskajā sektorā un lai pārzinātu ekonomikai un sabiedrībai būtiskas tehnoloģijas. Šo procesu 2009. gadā sāks Paziņojums par IST pētniecību un inovācijām, kā arī sagatavošanās pasākumu izstrāde Septītās pamatprogrammas un CIP ietvaros.

IST ieguldījumu Lisabonas stratēģijā iestrādāto mērķu sasniegšanā papildina e-infrastruktūru izstrāde (piemēram, GEANT vai Grids ), kas lieti noder jaunas pētniecības vides izveidei un produktivitātes un attiecīgās zinātnes kvalitātes paaugstināšanai. Minētās infrastruktūras veido saites starp visu nozaru pētniekiem, proti, nodrošinot milzīgu radiofrekvenču joslas un datortehnikas jaudu, nojaucot ģeogrāfiskos šķēršļus un veicinot izvērstu sadarbību, tādējādi radot izkliedētu pētniecības grupu sinerģiju un paaugstinot to potenciālu atrisināt sarežģītas problēmas.

Pasākumi

- Izveidot Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas — pirmo īsteno Eiropas publiskā un privātā sektora pētniecisko partnerību.

- Atbalstīt Eiropas tehnoloģiju platformas, it īpaši ciešāku platformu sadarbību.

- Īstenot vadošā tirgus iniciatīvu E-veselība: e-veselības inovāciju rezultātu apkopojums, ieteikumi par e-veselības savstarpējo savietojamību, pievērsties standartizācijas un sertifikācijas prasību nepieciešamībai, īstenot pasākumus, kas nodrošina lielāku juridisko noteiktību.

- Popularizēt publiskā sektora — inovāciju galvenā pircēja — nozīmi.

- Publicēt Paziņojumu par IST un energoefektivitāti.

- Ar Paziņojumu par IST pētniecību un inovācijām sākt procesu, kas nodrošina Eiropas līderību IST jomā.

- Paaugstināt e-infrastruktūru nozīmi mainīgajā un globālajā pētniecības vidē.

VAJADZīBA IZSTRāDāT ILGTERMIņA POLITIKAS RīCīBAS PLāNU DIGITāLāS VIDES LIETOTāJIEM

Internets ir daļa ikdienas dzīves: 2007. gadā viens no diviem eiropiešiem regulāri izmantoja internetu un gandrīz 80 % internetu izmantojošo mājsaimniecību jau bija pārgājušas no iezvanpieejas uz platjoslas pieslēgumu, turklāt lietotāji arvien vairāk izvēlas jaunos lietojumus.

[pic]

Tomēr jāatzīmē, ka aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju vispār neizmanto internetu un 46 % Eiropas mājsaimniecību vēl nevar piekļūt internetam.

Komisija soli pa solim virzās arvien tuvāk mērķim nodrošināt to, ka informācijas sabiedrība ir pieejama visiem Eiropas iedzīvotājiem. Iniciatīva E-iekļaušana veido stratēģisko satvaru, lai atstumtības apdraudētās grupas iesaistītos arvien pilnvērtīgāk un lai paaugstinātu dzīves kvalitāti, izmantojot IST. Pēdējo jautājumu risina arī i2010 vadošās iniciatīvas (piemēram, iniciatīva Viedais automobilis), kas kļuvušas par patstāvīgiem politikas projektiem.

Elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma reforma nostiprinās lietotāju tiesības telekomunikāciju nozarē, vienkāršojot uz informāciju pamatota lēmuma pieņemšanu pirms pakalpojumu iegādes un pakalpojuma sniedzēja nomaiņas. Uzlabos arī piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem (tālruņa līnija „112”), kas nāks par labu lietotājiem invalīdiem. Arī privātuma un drošības noteikumi kļūs stingrāki. Turklāt saskaņā ar tai uzticētajiem pienākumiem Komisija 2008. gadā sagatavos ziņojumu par universālā pakalpojuma saistību piemērošanu sabiedrības, ekonomikas un tehnoloģiskās attīstības kontekstā.

E-komercija attīstās lēnāk nekā citas interneta jomas. Produktu un pakalpojumu sarežģītība un daudzveidība patērētājam rada grūtības novērtēt tirgū piedāvāto produktu un pakalpojumu kvalitāti; jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošanas jomā vērojamais faktiskais un šķietamais uzticēšanās un drošības trūkums varētu kavēt plašāku izvēršanu. Lietotāju tiesības un pienākumi ir prioritārs jautājums, ko risinās 2008. gadā. Būtiski ir arī panākt lielāku uzticēšanos un paļāvību tiešsaistes vidē. Patlaban notiekošajā EK patērētāju jomas tiesību aktu pārskatīšana risinās minētos jautājumus, it īpaši harmonizējot un uzlabojot lietotāju tiesības un pienākumus[18]. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija sagatavos priekšlikumu, kura galvenais mērķis būs nodrošināt lielāku starptautisko darījumu (tostarp tiešsaistes darījumu) uzticamību, vienkāršojot un uzlabojot patērētāju jomas tiesisko regulējumu.

Vērā ņemama tiešsaistes satura (it īpaši lietotāju radītā satura) apjoma pieauguma galvenais iemesls bija jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveide, kur arvien lielāka nozīme ir reklāmai tiešsaistē. Autortiesību aizsardzība gan dalībvalstīs, gan Komisijā ir nemainīgi aktuāls jautājums. Līdz ar platformas „Saturs tiešsaistē” izveidi[19] būs pieejams forums, kur diskutēt par šiem jautājumiem. Jautājumā par personas datu izpaušanu autortiesību aizsardzības vajadzībām Tiesa[20] uzsvēra, ka ir jāpanāk līdzsvars starp intelektuālā īpašuma pamattiesībām un personas datu aizsardzību.

Draugošanās jeb līdzdalīgs tīmeklis ir viens no pēdējos četros gados vērojamiem izaugsmes fenomeniem, kas tūdaļ pēc e-pasta un meklēšanas tiešsaistē kļūst par vienu no populārākajiem tiešsaistes lietojumiem Eiropas iedzīvotājiem. 2007. gadā tiešsaistes forumos bija iesaistījušies 24 % Eiropas iedzīvotāju (2006. gadā 18 %), turklāt arvien lielāku interesi pauž jaunāko paaudžu pārstāvji. Iniciatīva E-līdzdalība internetu uzlūko kā ceļu, pa kuru politiskā informācija sasniedz iedzīvotājus. Radot līdzdalīgākus interneta izmantošanas veidus, radām arī jaunas problēmas. Arvien augošais lietotāju pulks pauž bažas par satura kvalitāti, informācijas precizitāti, informācijas privātuma integritāti un nepilngadīgo aizsardzību. Personas, kas reklamē un izplata saturu un gūst ienākumus no lietotāju radīta satura platformām, saskaras ar neatļautu viņiem piederošā autortiesību aizsargātā satura izmantošanu. Šos jautājumus turpinās risināt arī 2008. gadā.

Pasākumi

- Ziņojums par universālā pakalpojuma saistībām.

- Īstenot iniciatīvu E-iekļautība: priekšlikums par e-pieejamības tiesību aktiem, vadošā iniciatīva Automatizēta dzīves vide [ Ambient Assisted Living ] — ar sabiedrības novecošanos saistīto problēmu risinājums; digitālo prasmju politikas pārstrāde; sammits E-iekļautība.

- Publicēt vadlīnijas, kurās skaidrotas lietotāju tiesības un pienākumi digitālajā vidē.

- Sākt patērētāju jomas acquis pārskatīšanas nākamo fāzi — Pamatdirektīva par patērētāju līgumtiesībām.

- Izveidot 2009. – 2013. gada programmu „Drošāks internets”, kuras mērķis ir aizsargāt nepilngadīgos un cīnīties pret nelegālu saturu.

- Risināt ar privātumu nu lietotāju uzticēšanos saistītus sarežģījumus, ko nākotnes universālajā informācijas sabiedrībā rada jauni konverģējoši pakalpojumi.

- Izveidot platformu „Saturs tiešsaistē”.

- Ieteikumos „Saturs tiešsaistē” iztirzāt sarežģījumus, kas lietotājiem rodas digitālo tiesību pārvaldes sistēmu ( DRM ) savstarpējās savietojamības un pārredzamības jomā.

SECINāJUMI

Paziņojumā apstiprināts, ka informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu politika ir devusi lielu ieguldījumu Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā apstiprināts arī tas, ka i2010 ir piemērota būt par Eiropas informācijas sabiedrības politikas un plašsaziņas līdzekļu politikas atsauces sistēmu. Tajā ir iestrādāti priekšlikumi par i2010 pārorientāciju, lai turpinātu veicināt konkurētspēju un IST izvēršanu Eiropā. Komisija 2008. – 2009. gadā izstrādās arī informācijas sabiedrības politikas un plašsaziņas līdzekļu politikas ilgtermiņa rīcības plānu un sagatavos novērtējumu par IST devumu Eiropas saimnieciskās darbības attīstībā[21]. Ir jāizstrādā Eiropas politika, kas veicina vadošo valstu konkurētspēju un tuvina vislabākos un vissliktākos rezultātus guvušās valstis, tādējādi rīkojoties pret fragmentāciju starp dalībvalstīm.

[1] Visus minētos skaitļus skatīt pielikumā iekļautajos dienestu darba dokumentos (ja vien nav norādīts citādi).

[2] http://ec.europa.eu/i2010.

[3] http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/tomorrow/index_en.htm.

[4] COM(2007) 836 http://ec.europa.eu/avpolicy/other_actions/content_online/index_en.htm.

[5] COM(2007) 694, http://ec.europa.eu/information_society/activities/einclusion/index_en.htm.

[6] COM(2007) 803, http://ec.europa.eu/growthandjobs/european-dimension/200712-annual-progress-report/index_en.htm.

[7] COM(2007) 724, http://ec.europa.eu/internal_market/strategy/index_en.htm.

[8] COM(2006) 502, http://ec.europa.eu/enterprise/innovation/index_en.htm.

[9] http://ec.europa.eu/consumers/rights/cons_acquis_en.htm.

[10] COM(2007) 700, http://ec.europa.eu/information_society/policy/radio_spectrum/index_en.htm.

[11] Sk. http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/tomorrow/index_en.htm.

[12] http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/tomorrow/index_en.htm.

[13] COM(2007) 724.

[14] COM(2007) 803.

[15] COM(2007) 860, http://ec.europa.eu/enterprise/leadmarket/leadmarket.htm.

[16] COM(2007) 860.

[17] Esko Aho vadīta neatkarīga komisija ziņojumu publicēs 2008. gada vidū.

[18] COM(2006) 744, 1. lpp., http://ec.europa.eu/consumers/rights/cons_acquis_en.htm.

[19] COM(2007) 724.

[20] Lieta C-275/06.

[21] Dokumenta sagatavošanai izmantos informāciju, kas gūta no pašlaik ritošās analīzes un apspriešanām par šādām tēmām: IST ekonomiskā un sociālā ietekme (tostarp ietekme uz nodarbinātību); informācijas sabiedrības vienotā tirgus juridiskie un ekonomiskie aspekti; politikas nākotnes vajadzības tīklu un interneta jomā, ar privātumu un lietotāju uzticēšanos saistīti jautājumi universālajā informācijas sabiedrībā; lietotāju radīts saturs; ilgtermiņa novērtējums par IST nozīmi ilgtspējīgā attīstībā un visiem pieejamas informācijas sabiedrības izveide, tostarp reģionālās stratēģijas,http://ec.europa.eu/information_society/eeurope/i2010/studies/index_en.htm.