52008DC0032

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.1.2008

COM(2008) 32 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Otrais labāka regulējuma stratēģisks pārskats Eiropas Savienībā

{COM(2008) 33 galīgā redakcija}{COM(2008) 35 galīgā redakcija}{SEC(2008) 120}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Otrais labāka regulējuma stratēģisks pārskatsEiropas Savienībā

I. IEVADS

Pašreizējā Komisija piešķīra augstāko prioritāti normatīvās vides vienkāršošanai un pilnveidošanai Eiropā. Tā ir daļa no plašāka mērķa sniegt rezultātus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Labāka regulējuma programmas, kas pieņemta 2005. gadā, mērķi ir nodrošināt kvalitatīvas jaunas iniciatīvas un modernizēt un vienkāršot spēkā esošo tiesību aktu kopumu. Šādi rīkojoties, Komisija veicina uzņēmējdarbību un jauninājumus, palīdz izmantot visu vienotā tirgus potenciālu un tādējādi sekmē izaugsmi un darba vietu radīšanu. Tādēļ labāks regulējums ir Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas galvenais elements. Labāka regulējuma programma arī palīdz ES reaģētu uz globalizāciju un veidot globālu regulējumu, nevis pakļauties tā ietekmei.

Komisija panāk uzlabojumus dažādos politikas veidošanas cikla posmos. Labāks regulējums nenozīmē ierobežojumu atcelšanu vai jaunu Eiropas noteikumu neieviešanu, ja tādi ir vajadzīgi. Politikas un regulatīvie priekšlikumi tiek sistemātiski novērtēti, un katras iniciatīvas nolūkā tiek izskatītas dažādas iespējas – regulatīvas un neregulatīvas. Šo novērtējumu kvalitāti uzrauga neatkarīga Ietekmes novērtēšanas komisija. Pastāvošie noteikumi tiek vienkāršoti un kodificēti, saskaņoti rīkojoties ir samazinātas ES tiesību aktu administratīvās izmaksas. Neizlemtie priekšlikumi ir caurskatīti un atsaukti, ja tie vairs nav aktuāli vai neatbilst Komisijas prioritātēm. Sadarbībā ar dalībvalstīm ir izstrādāta efektīvāka politikas pieeja, lai pārvarētu grūtības, kas rodas, ieviešot Kopienas tiesību aktus un nodrošinot valsts tiesību aktu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

No labāka regulējuma programmas jau tagad iegūst uzņēmumi un patērētāji. Bet ieguvumus pilnā apjomā varēs saņemt tikai, Eiropas iestādēm strādājot kopā ar dalībvalstīm. Paziņojumā sniegts pārskats par panākumiem un norādītas jomas, kurās jāpieliek lielākas pūles. Tas arī dod ieguldījumu Eiropadomes novērtējumam par labāku regulējumu 2008. gada martā.

II SPēKā ESOšO TIESīBU AKTU KOPUMA MODERNIZēšANA

Eiropas tiesību aktu ieviešana bieži vienkāršo uzņēmumu, iedzīvotāju un valsts administrācijas situāciju, 27 noteikumu kopumus aizstājot ar vienu. Taču strauji mainīgajā pasaulē tiesību akti, kas pieņemti pēdējo 50 gadu laikā, nepārtraukti jāpārskata un jāmodernizē.

1. Spēkā esošo tiesību aktu vienkāršošana

Komisijas normatīvo aktu vienkāršošanas programmas uzdevums ir vienkāršot un modernizēt ES tiesību aktus. Programma attiecas uz 164 pasākumiem laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam un tagad tā ir daļa no gada darba programmas. Komisija jau ir ierosinājusi un pieņēmusi 91 no šiem pasākumiem un 2008. gadā piedāvās vēl 44 pasākumus.

Vienkāršošanas programma sniedz konkrētas priekšrocības. Piemēram, pašlaik zemnieki un lauksaimniecības uzņēmumi saskaras ar daudz vienkāršākiem reglamentējošiem noteikumiem. Tagad vienotā shēmā ir iesaistīta 21 kopējā tirgus organizācija. Uzņēmumi saskaras ar vienkāršākiem iepakošanas noteikumiem, jo aptuveni 70 patēriņa precēm ir atceltas fasējuma prasības. MVU, kas reģistrē farmaceitiskās vielas, piemēro samazinātas nodevas un sniedz administratīvo palīdzību. Vienkāršota veida apstiprinājums atvieglos automobiļu reģistrēšanu un pārdošanu, tajā pat laikā saglabājot drošības standartus. Efektīvāks un konkurētspējīgāks maksājumu tirgus ļaus jebkurus maksājumus Eiropas Savienībā padarīt par tikpat viegli, lēti un droši veicamiem, kā tas šodien jau ir dalībvalstīs. Uzņēmumi iegūs no vienkāršākiem apdrošināšanas noteikumiem pēc tam, kad tuvākajā nākotnē būs pieņemta esošā apdrošināšanas likuma (Solvency II) pārskatītā versija. Uzņēmumi arī iegūs, pateicoties modernizētam muitas kodeksam, un jau tagad uzņēmumi izmanto priekšrocības, ko dod muitā un tirdzniecībā ieviestā elektroniskā vide.

ES tiesību aktu vienkāršošanas darbs norit stabilā tempā. Komisija turpinās aktīvi darboties. Tā pabeigs visu ES tiesību aktu caurskatīšanu, lai noteiktu jomas, kurās, iespējams, jāveic vienkāršošanas pasākumi. Iegūtos rezultātus Komisija iekļaus atjauninātajā vienkāršošanas programmā, kuru publicēs 2009. gadā. Vairāk vienkāršošanas iniciatīvu tiks sagatavotas ietekmes novērtējumā[1]. Komisija piešķirs prioritāti tiem vienkāršojumiem, kas palīdzēs MVU darbībā, kā arī izmaiņu sagatavošanā ciešāk iesaistīs ieinteresētās personas. Tā arī izmantos ietekmes novērtējuma sistēmu, lai nodrošinātu katru iespēju vienkāršot jaunas likumdošanas iniciatīvas.

Komisija arvien vairāk pārstrādā[2] tiesību aktus un turpina kodificēšanu[3]. No aptuveni 400 tiesību aktiem, kurus var kodificēt, Komisija ir pabeigusi 152 tiesību aktukodificēšanu: 87 ir pieņemti, 65 gaida izskatīšanu Padomē un Parlamentā. Kodifikācijas programma ir jāpabeidz nākamajos 18 mēnešos. Komisija arī identificē un atceļ novecojušus tiesību aktus, kuriem vairs nav reālas ietekmes, bet kuri formāli joprojām ir spēkā. Šo darbu, kas aptver aptuveni 2500 tiesību aktus, varētu paātrināt, ja Eiropas Parlaments un Padome vienotos par īpašām paātrinātām novecojušu tiesību aktu atcelšanas procedūrām.

Visbeidzot, Komisija regulāri padziļināti pēta visus citu likumdevēju neizlemtos priekšlikumus, lai nodrošinātu to aktualitāti un nodrošinātu kvalitātes standartus. Kopš 2005. gada 78 priekšlikumi ir atsaukti, vēl 30 ir identificēti Komisijas likumdošanas un darba programmā 2008. gadam.

2. Administratīvā sloga samazināšana

Komisija 2007. gada janvārī iepazīstināja ar Rīcības programmu, kuras mērķis ir līdz 2012. gadam samazināt ES uzņēmumu administratīvo slogu par 25% [4]. Eiropadome atbalstīja Rīcības programmu 2007. gada martā. Eiropadome piekrita piedāvātajam mērķim, kas paredz ES administratīvā sloga samazināšanu, un aicina “dalībvalstis līdz 2008. gadam nospraust līdzvērtīgi vērienīgus mērķus savas kompetences jomās”[5]. Divpadsmit dalībvalstis to ir izdarījušas[6].

Rīcības programmas galvenā daļa ir uzņēmumu administratīvo izmaksu mērīšana, kuras veido izdevumi, sniedzot informāciju ES saskaņā ar ES un dalībvalstu tiesību aktiem. Mērījumu programmu sāka 2007. gada jūlijā un tā aptver 43 tiesību aktus (13 prioritārās jomās), tiek lēsts, ka minētais apjoms veido 80% no ES administratīvā sloga[7].

Pašlaik tiek identificētas un aprakstītas simtiem saistību, kas izriet no ES tiesību aktiem. Ar vienota kontaktpunkta, ko nosaka katra dalībvalsts, atbalstu tiek pārskatīts veids, kādā dalībvalstis savos tiesību aktos ir transponējušas ES prasības. Sagaidāms, ka abas procedūras būs pabeigtas 2008. gada sākumā. Tad Komisija novērtēs cik daudz laika un naudas uzņēmumi iztērē šo prasību dēļ. Rezultāti liecinās, kuras prasības pārsniedz ES prasības un cik lielā mērā. Šāda mēroga salīdzinājums tiek izdarīts pirmo reizi, tas palīdzēs noteikt labāko transponēšanas praksi. Ieteikumiem administratīvā sloga samazināšanai jābūt sagatavotiem līdz 2008. gada beigām. Uzņēmējdarbības tiesību jomā šī programma norit ātrāk, tādēļ Komisija varēs šajā jomā iesniegt priekšlikumus līdz 2008. gada vasarai. Dalībvalstu mērījumu programmas liecina, ka šajā jomā ir nozīmīgs administratīvais slogs: tādēļ tūlītēja rīcība dotu ievērojamus rezultātus.

Komisija arī pārskata dalībvalstu un respondentu iesūtītos priekšlikumus, atbildot uz tiešsaistes aptaujas jautājumiem par administratīvā sloga samazināšanu[8]. Komisija saņems ieteikumus no “Neatkarīgas ieinteresēto personu augsta līmeņa grupas administratīvā sloga jautājumos”, kas sāka darbu 2008. gada janvārī Edmunda Štoibera ( Dr Edmund Stoiber ) vadībā. Grupas dalībnieku vidū ir vadītāji vairākām iestādēm, kas uzrauga birokrātijas samazināšanas programmas dalībvalstīs, kā arī pārstāvji no rūpniecības nozares, maziem un vidējiem uzņēmumiem un vides aizsardzības un patērētāju organizācijām, kuriem visiem ir tieša labāka regulējuma pieredze. Komisija arī turpinās samazināt nevajadzīgus administratīvos slogus, veicinot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izmantošanu.

Lai sasniegtu ātrus rezultātus, Rīcības programma arī noteica 10 „ātri īstenojamus pasākumus”, kuru mērķis ir sasniegt būtisku ieguvumu (tiek lēsti 1,3 miljardi euro) ar relatīvi nelielām izmaiņām pamata tiesību aktos. Aptuveni pusgada laikā Komisija pieņēma četras atbilstošas likumdošanas pasākumu paketes. Par vienu priekšlikumu ļoti īsā laikā tika panākts kopējs lēmums; atlikušie pieci jāpieņem 2008. gada sākumā. Komisija pavasara Eiropadomei ierosinās vairākus turpmākus ātri īstenojamus pasākumus[9].

III. IETEKMES NOVĒRTĒJUMA IZMANTOŠANA POLITIKAS VEIDOšANAS PROCESĀ

Komisijas integrētā ietekmes novērtēšanas sistēma palīdz ES iestādēm izstrādāt labāku politiku un tiesību aktus. Ietekmes novērtējums veicina labāku lēmumu, kas balstīti uz informāciju, pieņemšanu likumdošanas procesā; tas uzlabo priekšlikumu kvalitāti; tas veicina subsidiaritātes un samērīguma principu ievērošanu; un nodrošina atbilstību augsta līmeņa mērķiem (Lisabonas stratēģija un Ilgstpējīgas attīstības stratēģija). Ietekmes novērtējums Komisijai dod iespēju efektīvāk informēt par savu politiku. Komisija kopš 2003. gada ir veikusi un publicējusi 284 ietekmes novērtējumus. Šie novērtējumi ir publiski pieejami, un kopsavilkums ir pieejams visās oficiālajās valodās[10].

Kā daļa no vispārīgākas kultūras maiņas, ietekmes novērtējums ir iekļauts Komisijas darba praksē un lēmumu pieņemšanā. Tas ir izmainījis politikas veidošanu. Komisijas lēmumi par iniciatīvas īstenošanu un veidu, kā to darīt, balstās uz skaidrām liecībām, ieinteresēto personu ieguldījumu un iespējamo variantu padziļinātu analīzi, tostarp pašregulējuma un kopīga regulējuma analīzi. Tā 2007. gadā Komisija apturēja trīs plānotas darbības, pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem, jo tie norādīja, ka ES rīcība šajā laikā nedos pietiekamu rezultātu.[11] Tas attiecās uz kapitāla un kontroles pilnīgas proporcionalitātes izveidošanu, grozījumiem četrpadsmitajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā par sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu, un par liecinieku aizsardzību. Tāpat Komisijas dienesti uzņemas iniciatīvu veikt ietekmes novērtējumus pat, ja formāli tas tiem nav jādara[12]. Ietekmes novērtēšanas komisija nodrošina neatkarīgu kvalitātes kontroli un palīdz izstrādāt metodiku.

Komisija apņemas turpināt uzlabot ietekmes novērtējuma sistēmu. Tā atjaunina metodiku un konsolidē ietekmes novērtējumu politikas ciklā, izmantojot iekšējās zināšanas, ieteikumus no citām iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētām personām un 2007. gada ārējā novērtējuma atzinumus[13]. Izvērtējumā secināts, ka Komisija ir panākusi progresu attiecībā uz ietekmes novērtējuma mērķiem: uzlabojusi priekšlikumu kvalitāti, sniedzot efektīvu palīdzību lēmumu pieņemšanā, un veicinājusi pārskatāmību. Tomēr atklāta arī vajadzība precizēt proporcionālas analīzes jēdzienu (piemēram, analīze atbilstoši priekšlikuma nozīmīgumam) un tādējādi labāk noteikt iniciatīvas, kuras jānovērtē. Izvērtējumā ieteikts ietekmes novērtējumus sagatavot agrākā politikas veidošanas procesa stadijā, kā arī uzlabot kvalitātes atbalstu, tostarp piekļuvi datu avotiem. Izvērtējumā norādīts uz pieņēmumu, ka pārāk daudz ietekmes novērtējumu izdarīts, lai attaisnotu iepriekš noteiktu politikas izvēli.

Komisija uz to atbildēja, ieviešot turpmāk izklāstītos uzlabojumus. Citi uzlabojumi tiks īstenoti, kā daļa no Komisijas ietekmes novērtējuma vadlīniju pārskatītās versijas, kas tiks pabeigta pēc tam, kad Eiropadome pārskatīs labāka regulējuma progresu 2008. gada martā.

1. Konsolidēts ietekmes novērtējums politikas veidošanā

Ietekmes novērtējuma sistēma ir efektīva un ir sevi pierādījusi lēmumu pieņemšanā, galvenokārt attiecībā uz pašu Komisiju, bet arī attiecībā uz citām iestādēm. Turklāt Komisija ir nodrošinājusi, ka ietekmes novērtējums un attiecīgie Ietekmes novērtēšanas komisijas atzinumi plaši tiek izmantoti lēmumu pieņemšanas procesā. Ņemot vērā panākto progresu, tomēr ir jomas, kurās sistēmu var uzlabot. Viena no tām ir laika izvēle. Ietekmes novērtējumi jāsagatavo agrākā politikas veidošanas procesa stadijā, lai varētu padziļināti izpētīt dažādas rīcības iespējas pirms priekšlikuma ierosināšanas . Tas nozīmē, ka ietekmes novērtējuma priekšmeti jāizvēlas un ieteikumi no Ietekmes novērtēšanas komisijas par plānoto darbu jāsaņem savlaicīgi. Komisija turpinās veidot augšup vērsto koordināciju un turpinās sniegt galveno iniciatīvu ietekmes novērtējuma kvalitātes atbalstu.

2. Līdzekļus virzīšana uz jomām ar vislielāko pievienoto vērtību

Kad ietekmes novērtējuma sistēmu sāka īstenot, tika veikts ietekmes novērtējums visiem Komisijas likumdošanas un Darba programmas subjektiem. Pieredze liecina, ka šāda pieeja ir jāpilnveido. Ietekmes novērtējumi jāveic tikai pašiem svarīgākiem priekšlikumiem un tiem priekšlikumiem, kuriem ir liela ietekme, neskatoties uz to, vai tie ir iekļauti KLDP. Tiem jābūt proporcionāliem attiecībā pret attiecīgās iniciatīvas nozīmīgumu, tas nozīmē, ka vajag pazemināt ietekmes novērtējuma prasību kritērijus vai atteikties no ietekmes novērtējuma tām iniciatīvām, kuru ietekme ir ierobežota vai vispārēja. Komisija 2008. gadā veiks aptuveni 180 ietekmes novērtējumus (salīdzinājumam, 2007. gadā – 130). Vairāk kā puse attiecas uz iniciatīvām, kas neattiecas uz KLDP, tostarp pasākumi, kas pieņemti ar komitoloģijas procedūru.

3. Lielāka atbalsta sniegšana

Jāpalielina kvalitatīvs atbalsts un ieteikumi. Komisija to apņemas izdarīt, īpaši ar ietekmes novērtējuma vadlīnijām un Ietekmes novērtēšanas komisijā. Jomas, kurām jāpievērš uzmanība:

- Lēmumu pieņemšana par to, kāds analīzes līmenis ir proporcionāls katra ietekmes novērtējuma gadījumā, ņemot vērā iespējamās ietekmes nozīmīgumu un iniciatīvas analīzes politisko jūtīgumu.

- Subsidiaritāte un proporcionalitāte Lēmuma pieņemšana par to, kā ES jārīkojas, ir neatņemama ietekmes novērtējuma procesa sastāvdaļa. Komisija atzīst, ka lielāka uzmanība jāpievērš reģionālai un valsts ietekmei, kas bieži ir svarīga, lai ievērotu samērīguma un proporcionalitātes principu. Šā mērķa sasniegšanai būs vajadzīgi jauni līdzekļi.

- Konkrētas ietekmes analīzes stiprināšana Komisijas departamenti pievērsīs lielāku uzmanību analīzei konkrētās jomās, piemēram, sociālā un izplatīšanas ietekmes analīze, ietekme uz iekšējo tirgu, patērētājiem, MVU, ietekme uz reģioniem un vietējās varas iestādēm, starptautiskā ietekme. Pastāv arī vajadzība ņemt vērā labākas transponēšanas un īstenošanas jautājumus.

- Kvantitatīva noteikšana Ietekmes novērtējumā jānosaka kvantitatīvā ietekme gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, tomēr nepārejot uz ikdienas praksi. Neskatoties uz panākumiem (piemēram, administratīvās izmaksas tiek sistemātiski ņemtas vērā, ja tās ir ievērojamas, tās mēra ar ES standarta izmaksu modeli), nepietiekami un neuzticami dati neļauj veikt kvantitatīvu noteikšanu. Lielāks atbalsts un ieteikumi nozīmē sadarbību šajā jautājumā ar dalībvalstīm, Reģionu komiteju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un ieinteresētajam personām.

- Ieinteresēto personu un ekspertu ieguldījums ir neaizstājams Konsultācijas ir kļuvušas par ikdienišķu procedūru, un ieinteresēto personu viedokļi tiek ņemti vērā jau politiskā procesa sākumā. Plaši tiek iesaistīti eksperti no malas. Komisija 2007. gadā pārskatīja ārējo konsultāciju minimālos standartus. Tā apstiprināja pašreizējos noteikumus un nolēma tos piemērot efektīvāk, uzlabojot atgriezenisko saiti, nodrošinot viedokļu daudzveidību, utt.[14] Ietekmes novērtējuma komisija pārbauda pareizu standartu piemērošanu.

4. Stingras kvalitātes kontroles nodrošināšana

Komisija 2006. gada nogalē izveidoja Ietekmes novērtējuma komisiju, kas pakļauta Komisijas prezidentam un ko veido augsta līmeņa Komisijas ierēdņi, kas darbojas neatkarīgi no departamentiem, kas pasākumu ierosina. Tā konsultē par metodiku un kvalitāti, kā arī kontrolē tās, vajadzības gadījuma arī piesaista zināšanas no malas. Ietekmes novērtējuma komisijas viedokli Komisija izmanto, pieņemot galīgo lēmumu, to publisko pēc iniciatīvas pieņemšanas[15].

Komisija ir novērtējusi pirmā gada pieredzi, kas daļēji balstīta uz Ietekmes novērtējuma komisijas pašas ziņojumu[16]. Komisija atzinīgi vērtē Ietekmes novērtējuma komisijas neitrālo vadība un profesionālās rekomendācijas, kas vairumā gadījumu patiesi uzlaboja ietekmes novērtējumu. Ietekmes novērtēšanas komisija palīdzēja paaugstināt standartus un sniedza ieteikumus par metodiku. Iekšējās darba metodes un procedūras turpmāk tiks uzlabotas. Piemēram, nodrošinot, ka ietekmes novērtējumos, ko sagatavojuši dienesti par konkrētiem priekšlikumiem, tiek ņemti vērā Ietekmes novērtēšanas komisijas ieteikumi, pirms attiecīgie priekšlikumi ir iesniegti kolēģijā politiska lēmuma pieņemšanai.

IV. Atbildības dalīšana

ES noteikumus ierosina Komisija, tos pieņem Eiropas Parlaments un Padome. Valstu valdības un parlamenti noteikumus transponē savu valstu tiesību aktos, kā arī pieņem tiesību aktus uz savu atbildību, bieži tos papildinot ar reģionāliem un vietējiem noteikumiem. Visi šie noteikumi ietekmē uzņēmumus un pilsoņus. Tādēļ labāka regulējuma programma jāīsteno kā ES iestāžu un dalībvalstu kopējs pasākums[17]. Šajā kontekstā Komisija turpinās vērtīgo apmaiņu ar Regulatīvo jautājumu augsta līmeņa valsts ekspertu grupu.

1. Visa ES lēmumu pieņemšanas procesa aptveršana

Labāka regulējuma programma dos praktisku labumu tikai tad, ja Komisijas ierosinātie uzlabojumi tiesību aktos tiek pieņemti un stājas spēkā. Process prasa laiku. Augstākas kvalitātes standarti prasa vairāk laika, lai Komisijas iniciatīvas sagatavotu. Tiesību akta pieņemšanai likumdevējiem vajadzīgi vidēji divi gadi . Kopā ņemot laiku, kas atvēlēts jaunu direktīvu transponēšanai, un laiku, lai tās stātos spēkā[18], starp ES iniciatīvas koncepciju un tās īstenošanu paiet vismaz četri gadi un bieži arī vairāk.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tomēr ir vajadzība nodrošināt ilglaicīgu Eiropas iestāžu atbalstu vienkāršošanas programmai. Līdz šim Padome un Parlaments ir pieņēmuši tikai 16 vienkāršošanas programmas iniciatīvas. Komisija 2008. gadā turpinās sagatavot vienkāršošanas priekšlikumus ar cerību, ka likumdevēji piešķirs tiem prioritāti, nodrošinot pieņemšanu 2009. gadā. Līdzīgi 2008. gadā un 2009. gada sākumā Komisija gribētu, lai likumdevēji piešķirtu prioritāti un pieņemtu priekšlikumus, kas samazina administratīvo slogu.

Pārbaudot priekšlikumus, Parlaments un Padome arvien vairāk izmanto Komisijas ietekmes novērtējumus, taču to centieni ir jāpastiprina. Parlamentam un Padomei arī jāsagatavo savi ietekmes novērtējumi, ja šīs iestādes ir paredzējušas būtiskus grozījumus Komisijas priekšlikumā par jautājumiem, kuriem Komisija nav veikusi ietekmes novērtējumu. Komisija arī centīsies nodrošināt, lai ietekmes novērtējumos plašāk tiktu ņemti vērā jautājumi, kurus Padome vai Parlaments varētu aktualizēt (piemēram, ES rīcības instrumenta izvēle). Padome un Parlaments var arī lūgt Komisiju papildināt sākotnējā novērtējuma aspektus. Lai gan novērtējumi, pirmkārt, ir paredzēti Komisijai lēmumu pieņemšanai, Komisija konstruktīvi nolems, kā atbildēt uz katru atsevišķu šāda veida pieprasījumu. „Vienotas pieejas ietekmes novērtējuma”[19] trīs iestāžu veiktais pārskats 2008. gada vidū dos iespēju panākt turpmāku progresu šajos jautājumos.

2. Kopienas tiesību aktu piemērošana

Komisija piešķir augstu prioritāti Kopienas tiesību aktu pareizai piemērošanai. Komisija 2007. gada septembrī ieteica veidus, kādos tā var strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai uzlabotu pašreizējo problēmu risināšanas veidu, sasniedzot ātrākus un labākus rezultātus[20]. Tajā arī norādīts kā Komisijai un dalībvalstīm pievērsties preventīvam darbībām un kā Komisijai efektīvāk risināt pārkāpumus un sniegt vairāk informācijas. Komisija tuvākajos mēnešos sagatavos un īstenos šīs iniciatīvas un 2009. gadā novērtēs panākto progresu.

V. GLOBāLA REGULēJUMA VEIDOšANA

Pasaulē, kas ir pakļauta arvien lielākai globalizācijai un pēc daudzu gadu darba, lai atceltu tarifu barjeras, ar tarifiem nesaistītās barjeras (piemēram, normatīvās atšķirības) aizvien vairāk tiek uzskatītas par šķērsli starptautiskai tirdzniecībai un ieguldījumiem. Daudzas normatīvās atšķirības atspoguļo likumīgas politikas izvēles un atbilst PTO un citiem starptautiskiem nolīgumiem. Tomēr dažas atšķirības rodas kā neplānoti blakus efekti regulējumiem, ko ieviesuši konkrēti subjekti. Tie var izrādīties nevajadzīgi vai kaitīgi uzņēmumiem un patērētājiem.

Sagatavojot iniciatīvas, Komisija jau tagad iegūst no trešo valstu ieguldījuma attiecībā uz konsultāciju procesu. Turklāt ietekmes novērtējuma sistēmā jāņem vērā ārējā ietekme. Komisija rūpīgi izpētīs, piemēram, ārējās ietekmes uz tirdzniecību un ieguldījumiem, kā arī uz attīstības valstīm. Gadījumos, ja pastāv starptautiski standarti, ietekmes novērtējums, tā vietā, lai ierosinātu īpašu Eiropas iniciatīvu, būs balstīts uz šiem starptautiskiem standartiem.

Komisijai ir ilgstoša pieredze dialogā par normatīvajiem jautājumiem risināšanā starptautiskās organizācijās, piemēram, ESAO, ANO, kā arī ar galvenajiem tirdzniecības partneriem. Lai parādītu Lisabonas stratēģijas piedāvātos risinājumus ārzemēs, Komisija izmantos starptautisku dialogu, lai pārvarētu horizontālās un sistēmas barjeras un pēc iespējas veicinātu konverģenci. ES labāka regulējuma pieeja var dot ierosmi ārzemēs, un otrādi.

VI. TURPMĀKIE SOĻI

Pārskats liecina, ka ES pilda savas saistības labāka regulējuma ieviešanā. Tomēr vairāk var izdarīt Komisijai, Parlamentam un Padomei darbojoties kopā.

Tiesību aktu vienkāršošana

- Komisija plāno piedāvāt 45 iniciatīvas vienkāršošanas programmā kā daļu no tās darba programmas 2008. gadā un 8 iniciatīvas 2009. gadā. Kodifikācijas programma būs pabeigta turpmākajos 18 mēnešos.

- Padomei un Parlamentam jānodrošina ātra lēmumu pieņemšana par neizlemtajiem vienkāršošanas priekšlikumiem, šobrīd tādu ir 45, kā arī procesā nodrošināt vienkāršošanu.

- Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu kopā izvērtēt iespējas paātrināt procedūru novecojušu tiesību aktu atcelšanai .

- Komisija turpina caurskatīt ES acquis , jo šāda veida analīze ļauj nākt klajā ar jaunām iniciatīvām. Pašreizējā Komisija līdz sava termiņa beigām pārbaudi pabeigs.

- Komisija turpina savas gada darba programmas ietvaros izskatīt vēl neizlemtos priekšlikumus . Komisija patur spēkā savu ieteikumu, ka nākama Komisija turpina izskatīt vēl nepieņemtos priekšlikumus pēc darba uzsākšanas, lai nodrošinātu tiesību aktu projektu atbilstību politiskajām prioritātēm.

Administratīvo izmaksu samazināšana

- Zinot, ka tikai kopējiem spēkiem var samazināt birokrātiju, Komisija ierosina dalībvalstīm, kas to vēl nav paspējušas izdarīt, pieņemt vai paziņot par saviem birokrātijas samazināšanas mērķiem līdz 2008. gada maijam, lai pavasara Eiropadomē situāciju varētu izanalizēt un sagatavot turpmākus ieteikumus.

- Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu pieņemt atlikušos priekšlikumus, kas jāizskata paātrināti , pirms Eiropadomes sanāksmes un piešķirt prioritāru nozīmi paātrinātas nozīmes priekšlikumiem, kurus Komisija sagatavos 2008. gadā.

- Komisija strādās ar dalībvalstīm un sniegs ieteikumus.

- Lai sasniegtu 25% mērķi, novērtējuma uzdevuma, kā arī papildu pasākumu rezultātus, Komisija publiskos līdz gada beigām. Priekšlikumus par administratīvo slogu samazināšanu uzņēmējdarbības tiesību aktos sagatavos līdz vasarai. Informācija, kas iegūta novērtējuma rezultātā, palīdzēs dalībvalstīm samazināt slogu, ko rada ES tiesību aktu transponēšana un īstenošana.

Ietekmes novērtējuma izmantošana iniciatīvu projektos

- Komisija 2008. gadā plāno sagatavot vairāk nekā 180 ietekmes novērtējumus.

- Komisija 2008. gada pavasarī pārskatīs ietekmes novērtējuma vadlīnijas un izstrādās pamatnostādnes, kā arī sniegs atbalstu saskaņā ar šo paziņojumu.

- Komisija stiprinās Ietekmes novērtējumu komisijas lomu.

- Padomei un Parlamentam vajadzētu pastiprināt ietekmes novērtējuma izmantošanu likumdošanā , analizējot Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus un sagatavojot savus ietekmes novērtējumus, kas attiecas uz nozīmīgākiem grozījumiem. Komisija aicina citas iestādes palielināt caurskatāmību attiecībā uz savu ietekmes novērtējuma darbu, kā to paredz „Vienota pieeja ietekmes novērtējumam”.

- „Vienotas pieejas ietekmes novērtējuma” pārskatā Komisija sagaida, ka iestādes veiks dalībvalstu iniciatīvu ietekmes novērtējumu Līguma par ES VI sadaļā minētajās jomās (policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās) .

Atbildības dalīšana

- Eiropadome 2008. gadā pārskatīs labāka regulējuma progresu, Parlaments, Padome un Komisija kopā pārskatīs „Vienotu pieeju ietekmes novērtējumam” .

Kopienas tiesību aktu piemērošana

- Komisija aicina dalībvalstis ar to sadarboties, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu pareizu piemērošanu.

Globāla regulējuma veidošana

- Komisija biežāk veiks novērtējumu (gadījumos, kad tam ir nozīme) par ES rīcības ietekmi starptautiskā līmenī, lai veicinātu starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī atbalstīs attīstības valstis.

- Komisija aktīvi sadarbosies ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm , lai izveidotu attiecīgas pieejas globālā regulējuma veidošanā, kā arī iespēju robežās veicinās konverģenci.

VII. SECINĀJUMS

Labāka regulējuma veidošanas jomā ES ir daudz izdarīts. Regulēšanas procesa uzlabošanai un ieguvumu nodrošināšanai iedzīvotajiem un uzņēmumiem ir vajadzīgs laiks, finansiālie un cilvēku resursi, kā arī pašreizējo institucionālo un administratīvo struktūru pielāgošana. To nevar sasniegt bez ilgstoša politiska atbalsta.

Komisija ir stingri apņēmusies pildīt savu uzdevumu, veicot nozīmīgus ieguldījumus vienkāršošanas programmā un rīcības programmā, kuru mērķis ir samazināt administratīvos slogus un nepārtraukti stiprināt ietekmes novērtējuma sistēmu. Panākumi būs atkarīgi no citu Eiropas iestāžu, dalībvalstu, vietējo/reģionālo varas iestāžu, ieinteresēto personu ieguldījuma. Komisija aicina visus dot savu ieguldījumu kopējā lietā.

[1] Gandrīz puse no Komisijas iniciatīvām saskaņā ar vienkāršošanas programmu (76) tiks papildinātas ar ietekmes novērtējumu, salīdzinājumam – iepriekš tie bija aptuveni 10 %.

[2] Ar pārstrādāšanu saprot tiesību akta un visu iepriekšējo grozījumu iekļaušanu vienā dokumentā pēc jaunu grozījumu pieņemšanas.

[3] Ar kodificēšanu saprot spēkā esošo tiesību aktu un visu turpmāko grozījumu iekļaušanu vienā dokumentā bez jauniem grozījumiem. Šādā veidā tiek samazināts tiesību aktu apjoms un juridiskie teksti ir skaidrāki.

[4] COM(2007) 23.

[5] Eiropadomes prezidentvalsts secinājumi (2007. gada marts), 10. lpp.

[6] Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu „Administratīvā sloga samazināšana ES”, COM(2008) 35.

[7] http://ec.europa.eu/enterprise/admin-burdens-reduction/admin_burdens_en.htm. Turklāt tika veikts un vēlāk publicēts pētījums, kurā novērtēts administratīvais slogs zemnieku saimniecībām, kas rodas Kopējās lauksaimniecības politikas rezultātā.

[8] http://ec.europa.eu/enterprise/admin-burdens-reduction/index_en.htm.

[9] Skatīt COM(2008) 35.

[10] Jāatzīmē, ka 2007. gadā Komisija pastiprināja novērtējuma politiku (Paziņojums “Reaģējot uz stratēģiskām vajadzībām: novērtēšanas pastiprināta izmantošana.” SEC(2007) 213), un plāno tiesību aktus un citas darbības izvērtēt sistemātiskāk, lai pārbaudītu pieņēmumus, kas izdarīti ietekmes novērtējuma stadijā.

[11] Ietekmes novērtējumi ir publicēti (skatīt http://ec.europa.eu/governance/impact/cia_2007_en.htm un COM(2007) 693). Komisija no 2008. gada arī publicēs iniciatīvu ietekmes novērtējumus KLDP, kas tika pārtraukta ietekmes novērtējuma rezultātā.

[12] Komisijas departamenti 2006. un 2007. gadā veica, attiecīgi, aptuveni [10] un [15] “brīvprātīgus” ietekmes novērtējumus; 2008. gadā ir plānoti aptuveni 50 ietekmes novērtējumi.

[13] Komisijas ietekmes novērtējuma sistēmas izvērtējums “ The Evaluation Partnership ” ir publicēts http://ec.europa.eu/governance/impact/key_en.htm Komisija šo novērtējumu apsprieda ar ieinteresētām personām no valsts iestādēm konferencē 2007. gadā, kā arī ar Regulatīvo jautājumu augsta līmeņa valsts ekspertu grupu.

[14] Paziņojums par Follow-up to the Green Paper ‘European Transparency Initiative’, COM(2007) 127, 21.3. 2007.

[15] http://ec.europa.eu/governance/impact/cia_2007_en.htm.

[16] Skatīt pievienoto 2007. gada ziņojumu.

[17] Par sasniegtiem panākumiem dalībvalstīs skatīt Otro progresa ziņojumu par Lisabonas stratēģijas īstenošanu - COM(2006) 816.

[18] Piemēram, vienkāršošanas iniciatīva, kas groza direktīvu 70/156/EEK par tipa apstiprinājumu un mehāniskiem transportlīdzekļiem, tika publicēta Oficiālajā Vēstnesī 2007. gadā, bet stāsies spēkā 2009. gada aprīlī. Komisija priekšlikumu iesniedza 2003. gada jūlijā COM(2003) 418).

[19] Pieņemts saskaņā ar 2003. gada Iestāžu nolīgumu par labāku tiesību aktu izstrādi.

[20] Paziņojums – „Rezultātu Eiropa - kopienas tiesību aktu piemērošana” COM(2007) 502.