9.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/76

—

aicina Eiropas Komisiju sagatavot pamatprogrammu, kas veicina visu iesaistīto pārvalžu sadarbību un savienošanu tīklā, un noteikt vadlīnijas klasteru veidošanai, to savienošanai tīklā, kā arī to pārvalstu sadarbībai. Klasteru sadarbība tiek uzskatīta par daudzsološu līdzekli, lai stiprinātu inovācijas iespējas Eiropā un piesaistītu investoru un inovāciju veicinātāju uzmanību pasaules līmenī; tādēļ klasteru organizāciju pārvalstu sadarbībai būtu jāaptver ne tikai Eiropa, bet arī pasaule, par galamērķi izvirzot tā saucamā pasaules mēroga klastera (world level clusters) izveidi;

—

uzskata, ka ir jāizstrādā kopēja stratēģija, kurā būtu iekļautas dažādu iesaistīto dalībnieku — pārvalžu, universitāšu, pētniecības centru un uzņēmumu — redzējums, kas ļautu koordinēti pārvaldīt trīs augstāk aprakstītos procesus

—

šajā sakarā ierosina, lai pirmais solis uz stratēģijas izstrādi būtu augsta līmeņa ekspertu grupas izveide. Grupa veiktu pētījumus klasteru jomā un iesniegtu Padomei un Komisijai vadlīnijas kritēriju saskaņošanai un integrācijai.

Ziņotājs

:

Antonio GONZALEZ TEROL kgs (ES/EPP), Madrides autonomā apgabala ģenerāldirektors Eiropas jautājumos

1.

aicina nākamo prezidentvalsti Franciju arī turpmāk veicināt ziņojumu un pētījumu par klasteriem izstrādi, organizēt politiskas debates, kā arī veikt jaunus pasākumus, īstenojot klasteru politikas stratēģiju, kuru pašlaik izstrādā Komisija;

2.

uzskata, ka klasteris ir ģeogrāfiski koncentrētu vienas nozares specializētu uzņēmumu kopums, kas saistīti ar noteiktiem piegādātājiem un citu nozaru uzņēmumiem, kuri ne tikai savstarpēji konkurē, bet arī sadarbojas. Šim sektoram ir vairākas nozares, kā arī raksturīga disciplīnu un darbības savstarpēja bagātināšanās. Klasteri sasniedz augstāko attīstības pakāpi, ja spēj izmantot savstarpējās atkarības potenciālu papildu darījumu veikšanai un rada sinerģijas, kas veicina visas nozares izaugsmi, no kuras visi klastera dalībnieki gūst labumu. Tādēļ runājot par klasteriem, izmanto terminu “coopetition”, lai aprakstītu uzņēmumu stratēģiju, kas vienlaikus aptver sadarbību un konkurenci, kas ir raksturīga klasteriem un maksimāli veicina konkurētspēju. Klasteru dalībnieku starpā ir jāvalda savstarpējai uzticībai, viņiem ir jāizvirza vieni un tie paši mērķi un prioritātes, lai panāktu pilnīgu koordināciju daudzveidīgajā vairāklīmeņu situācijā;

3.

atzīst, ka Eiropas Savienība saskaras ar grūtībām, pārveidojot idejas jaunā produkcijā un pakalpojumos, un ka ir jāizstrādā jaunas valstu politikas, lai atvieglotu dažādu sociālo partneru, kas nodarbojas ar zināšanu radīšanu, nodošanu un piemērošanu, savienošanu tīklā; Konkrēti jādibina jaunas saiknes starp valsts iestādēm, universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem;

4.

uzskata, ka investīcijas pētniecībā un izstrādē ir vajadzīgas, taču līdz šim tās nav bijušas pietiekamas. Lai stiprinātu inovācijas Eiropā, ir jāapvieno pūles un jāiegulda līdzekļi stratēģiski svarīgās pētniecības jomās;

5.

uzsver, ka, uzņēmumu teritoriālā koncentrācija vien nenodrošina ne klasteru, ne arī tīklu ekonomijas, sinerģijas un konkurētspējas attīstību; ir jāsasniedz kritiskā masa, jānodrošina pietiekams produkcijas daudzums, bez kura nav iespējams runāt par klasteru pastāvēšanu; Īpaša uzmanība jāpievērš arī kvalitātei un ārējiem nosacījumiem, jo īpaši jāveicina savstarpējā uzticēšanās un stabilas attiecības ar uzņēmumiem, lai varētu sekmīgi veikt kopīgus un ilgtspējīgus pasākumus;

6.

uzskata, ka minēto divu aspektu novērtēšanai nav pietiekamu statistikas datu, un ierosina Eiropas Klasteru novērošanas centram izstrādāt pētījumu par nepieciešamajiem nosacījumiem, lai ņemtu vērā minētos divus aspektus, kuriem ir izšķiroša nozīme klastera pastāvēšanā, un piedāvā savu palīdzību nolūkā izmantot tās pieredzi un tuvumu reģioniem;

7.

piekrīt, ka klasteri ir nozīmīgs inovāciju virzītājspēks, tie veicina rūpniecības un pakalpojumu konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, nostiprina reģionu tautsaimniecības attīstību, radot vērtības un darbavietas, un tādējādi veicina teritoriālo kohēziju, kas ir viens no Eiropas Savienības Lisabonas Līguma mērķiem;

8.

uzskata, ka daudzos gadījumos valsts iestādēm un privātajām struktūrām jāiesaistās klasteru veidošanas veicināšanā, kā arī jāsniedz atbalsts klasteriem, lai tie varētu saglabāt vadošās pozīcijas attiecīgajās nozarēs;

9.

Publiskais sektors arī var uzņemties svarīgus uzdevumus, risinot ar klasteriem saistīto iniciatīvu īstenošanu traucējošas problēmas šādos veidos:

10.

vienlaikus uzskata, ka publiskā sektora uzdevums ir nodrošināt klasteru sekmīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, piemēram,

Tomēr uzsver, ka valsts iestādes nedrīkst pieļaut divas nopietnas kļūdas:

11.

apstiprina, ka klasteriem jāveido cieša saikne ar uzņēmumiem, augstskolām un valsts iestādēm, lai tie būtu konkurētspējīgi pasaules tirgū, kā arī jāveicina pastāvīgs inovāciju process, kas ļauj jebkurā laikā veidot jaunas sinerģijas. Tikai tādā veidā var nodrošināt klasteru turpmāku dzīvotspēju. Vispirms ir jānorāda, ka ne visi klasteri varēs sasniegt tādu pašu attīstības līmeni, ne arī starptautisku dimensiju, pat ja tiem ir iezīmīga izcilība. Izcilība šajā jomā veidojas pakāpeniski laika gaitā, tam ir vajadzīgi īpaši finanšu resursi, laba pārvaldība un uz tirgu vērstas strukturālas reformas, kas ļauj nodrošināt nepieciešamo faktoru mobilitāti (riska kapitāls un pētnieki);

12.

uzskata, ka pašreizējos tirgus globalizācijas apstākļos “vispārējo pievienotās vērtības ķēžu” radīšanai, izmantojot klasterus, ir būtiska nozīme, lai uzlabotu koordināciju starp uzņēmumiem un jo īpaši kopējo konkurētspēju; kaut arī inovācijas ir visu klasteru pamatiezīme, tomēr ir jānorāda, ka klasteri veidojas ne tikai augstas tehnoloģijas nozarēs, bet arī nozarēs ar vidēju un zemu tehnoloģisko intensitāti;

13.

uzsver, ka klasteri ir īpaši interesanti MVU, jo tie veicina MVU saikni ar augstskolām un lieliem uzņēmumiem, kā arī nodrošina piekļuvi starptautiskās tirdzniecības tīkliem;

14.

tomēr brīdina, ka dažas valstis un reģioni dažkārt velta pārāk lielu uzmanību MVU un aizmirst, ka lielu uzņēmumu zema līdzdalība var mazināt klasteru ekonomisko ietekmi;

15.

uzskata, ka brīva faktoru aprite un augstās izmaksas ekonomiski attīstītajās valstīs veicina uzņēmumu pārvietošanas procesu; minētā problēma jārisina, virzot ražošanas sistēmas uz darbībām ar lielāku pievienoto vērtību, pirmām kārtām pētniecību, izstrādi un inovācijām;

16.

uzskata, ka Lisabonas stratēģija ir izstrādāta, lai risinātu jaunas, ar globalizāciju saistītas problēmas. Tās mērķi ir novērtēt Eiropas Savienības cilvēkkapitālu, saskaņot inovāciju politikas, izstrādāt tiesisku regulējumu minēto politiku saskaņošanai, veicināt inovatīvu uzņēmumu dibināšanu un attīstību, uzlabot inovācijas sistēmu saskarnes. Minēto mērķu īstenošana veicinās uz inovācijām un zināšanām atvērtas sabiedrības attīstību un līdz ar to arī konkurētspēju — varbūt nevis izmaksu, bet gan pievienotās vērtības radīšanas jomā;

17.

uzsver, ka reģioniem jāattīsta nozares ar lieliem ieguldījumiem, augsti specializētiem cilvēkresursiem un inovatīvu tirgu, lai nodrošinātu lielāku konkurētspēju;

18.

norāda, ka Eiropā ir ievērojams deficīts attiecībā uz privātiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē. Šajā sakarā RK uzskata, ka publisko izdevumu palielināšana pētniecībā un izstrādē negūs rezultātus, ja uzņēmumi necentīsies sasniegt minētos mērķus un neveiks nepieciešamos pasākumus. Tomēr svarīgi, lai pētniecībā un attīstībā ieguldīto publiskā sektora investīciju apjoms valsts līmenī būtu pietiekami liels, lai tās būtu efektīvas. Tas ir vienīgais veids, kā minētie līdzekļi var nokļūt tirgū ar pētniecības un inovāciju starpniecību. Publiskajām investīcijām pētniecībā un izstrādē jābūt izšķirīgai nozīmei, lai tās ievērojami veicinātu pētniecību, izstrādi un inovācijas privātajā sektorā, nodrošinot minēto darbību īpatsvara palielināšanu Eiropas reģionu IKP. Tādēļ ir jākombinē četri svarīgākie darbības veidi:

19.

pauž gandarījumu par sasniegumiem, kas gūti ar Eiropas Komisijas atbalstu, īstenojot daudzas programmas un veidojot tīklus, un kas ir ļāvuši gūt ievērojamus panākumus klasteru definīcijas un koncepcijas izstrādē un veicinājušas pieredzes apmaiņu;

20.

nešaubās par Eiropas Komisijas atbalstu jaunu un labāku klasteru veidošanai valstu vai reģionālajā līmenī, taču ir jānodrošina informācija par paraugprakšu nodošanu un attīstību, ka arī jāveido centri, lai noteiktu instrumentus, kurus var regulāri izmantot vai saņemt par tiem informāciju. Dalībniekiem jāsniedz vienkārša un saprotama informācija par minētajiem instrumentiem. Komiteja norāda, ka šajā sakarā tā pašlaik uzsāk pētījumu “Klasteri un klasteru politika — rokasgrāmata reģionālā un vietējā līmeņa politikas veidotājiem”;

21.

aicina Eiropas Komisiju sagatavot pamatprogrammu, kas veicina visu iesaistīto pārvalžu sadarbību un savienošanu tīklā, un noteikt vadlīnijas klasteru veidošanai, to savienošanai tīklā, kā arī to pārvalstu sadarbībai. Klasteru sadarbība tiek uzskatīta par daudzsološu līdzekli, lai stiprinātu inovācijas iespējas Eiropā un piesaistītu investoru un inovāciju veicinātāju uzmanību pasaules līmenī; tādēļ klasteru organizāciju pārvalstu sadarbībai būtu jāaptver ne tikai Eiropa, bet arī pasaule, par galamērķi izvirzot tā saucamā pasaules mēroga klastera (world level clusters) izveidi;

22.

uzskata, ka klasteru sadarbība izriet no būtiskām MVU vajadzībām, jo tā nodrošina vieglāku pieejamību svarīgai informācijai, tehnisku apmaiņu un iespējas kopīgi izmantot pētniecības infrastruktūras un ražošanas līdzekļus;

23.

konstatē, ka pastāv liela atšķirība starp daudzu klasteru vēlmi attīstīt darbību savā reģionā vai valstī un milzīgām iespējām, kuras rodas, pateicoties informācijas un paraugprakšu apmaiņai ar citiem kaimiņvalstu klasteriem;

24.

aicina Eiropas Komisiju novērst visus šķēršļus, kas kavē tirdzniecību un investīcijas Eiropā. Iekšējā tirgus izveide ir pamatinstruments tirgu atvēršanai konkurencei;

25.

norāda, ka pašreizējie šķēršļi tirdzniecībai, kā arī atšķirīgie tiesību akti, sociālās aizsardzības sistēmas un administratīvās un nodokļu sistēmas var ievērojami kavēt pārvalstu sadarbību. Visbeidzot arī valodas barjera kavē klasteru mērķu pārvaldīšanu un īstenošanu savas valsts teritorijā un mazina starptautiskos sakarus;

26.

ierosina Eiropas Komisijai veikt pasākumus sadrumstalotības pārvarēšanai attiecībā uz darbības virzieniem, kurus Eiropas Savienība noteica klasteru veicināšanai, un uzskata, ka vienlaikus ir jāveicina klasteri un jāstiprina to sadarbība;

27.

Ņemot vērā arvien pieaugošo nozīmi, ko Komisija piešķir reģionālām pašvaldībām klasteru veidošanas iniciatīvu veicināšanā, koordinēšanā un izmantošanā (COM(2007) 474 galīgā redakcija, “Pētniecība un jauninājumi Eiropas reģionu konkurētspējai”), RK uzskata, ka Komisijai pašai jānodrošina reģioniem lielāka iniciatīvu redzamība, kuras tā tieši pārvalda saistībā ar pētniecību un jauninājumiem (galvenokārt Septīto pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP)). Tas attiecas gan uz efektīvāku mijiedarbību ikgadējo programmu ieviešanas posmā, gan uz lielāku un savlaicīgu finansēto iniciatīvu redzamību. Sevišķi jāraugās, lai nodrošinātu pareizu mijiedarbību ar autonomām aģentūrām, kuras izveidoja Komisija pētniecības un jauninājumu jomā, kā arī ar kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām (KTI).

28.

atzinīgi vērtē klasteru veicināšanas kritēriju integrāciju un saskaņošanu Eiropas līmenī uzskata, ka būtiski svarīgi būtu papildināt jau esošās sadarbības politikas visos līmeņos, t.i., izveidot strukturētu vienotu pieeju darbībai, pretstatā nepilnīgai pieejai dažādām, pašlaik daudzās jomās veiktajām klasteru veicināšanas iniciatīvām Eiropā (pētniecība un izstrāde, reģionālās sadarbības politikas, tehnoloģiju un konkurētspējas pārraudzība, projektu finansēšana utt.);

29.

uzsver, ka visiem pasākumiem, kas izriet no integrētas pieejas, jābūt vērstiem uz izaugsmi, konkurētspējas veicināšanu un prioritāras darbības jomām, kas aptvertu ne tikai pieredzes un informācijas apmaiņu, bet arī kopējus projektus un darbības, personāla un atbalsta saņēmēju apmaiņu starp dažādiem projektiem, Kopienas iestāžu un tīklu attīstību.

Tādēļ RK ierosina