(1)

Regula (EK) Nr. 994/98 saskaņā ar Līguma 87. pantu pilnvaro Komisiju paziņot, ka noteiktos apstākļos atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atbalsts pētniecībai un attīstībai, atbalsts vides aizsardzībai, atbalsts nodarbinātībai un mācībām un atbalsts, kas atbilst kartei, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā prasība par paziņošanu.

(2)

Komisija daudzos lēmumos ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu, un tai ir pietiekama pieredze, lai noteiktu vispārējus saderības kritērijus atbalstam par labu MVU, ko var īstenot kā ieguldījumu atbalstu atbalstāmos reģionos un ārpus tiem, riska kapitāla shēmu veidā un kā atbalstu pētniecībai un attīstībai, jo īpaši saistībā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (3), īstenošanu, Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulas (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai (4), īstenošanu, Komisijas Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu (5) un Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (6), īstenošanu.

(3)

Komisija tāpat ir guvusi pietiekamu pieredzi attiecībā uz Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam, nodarbinātības atbalstam, vides atbalstam, atbalstam pētniecībai un attīstībai un reģionālajam atbalstam par labu gan MVU, gan lielajiem uzņēmumiem, jo īpaši, īstenojot Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (7), Komisijas 2002. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (8), Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (9), Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (10), Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (11) un Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes (12).

(4)

Ņemot vērā šo pieredzi, ir nepieciešams pielāgot dažus iepriekš minētajās regulās paredzētos nosacījumus. Tos jāaizstāj ar vienu regulu, lai tos vienkāršotu un lai Komisija varētu efektīvāk uzraudzīt atbalstu.

(5)

Ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums jebkuram atbalstam, kas atbilst šīs regulas attiecīgajiem nosacījumiem, un jebkurai atbalsta shēmai, ja atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem šīs regulas attiecīgajiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu efektīvāku atbalsta uzraudzību, individuāliem atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar atbalsta shēmu, un individuāliem ad hoc atbalstiem, kas nav iekļauti nevienā shēmā, ir jānorāda tieša atsauce uz šo regulu un identifikācijas numuru, ko katram šādam pasākumam ir piešķīrusi Komisija; šī prasība nav attiecināma uz atbalsta shēmām. Lai uzraudzītu šīs regulas īstenošanu, Komisijai jāspēj iegūt no dalībvalstīm visu vajadzīgo informāciju par pasākumiem, kas īstenoti, izmantojot šajā regulā paredzētās priekšrocības. Ja dalībvalsts pamatota termiņa laikā nav iesniegusi informāciju par šiem atbalsta pasākumiem, tā var būt pazīme, ka nav ievēroti šīs regulas nosacījumi. Ja dalībvalsts neiesniedz informāciju, kas ļauj kontrolēt atbalsta pasākumu, Komisija var pieņemt lēmumu, ka konkrētajai dalībvalstij regula vai tās attiecīgā daļa nav piemērojama. Tiklīdz dalībvalsts iesniedz pareizu un pilnīgu informāciju, Komisija atļauj regulu atkal piemērot pilnībā.

(6)

Valsts atbalstam Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, uz kuru neattiecas šī regula, arī turpmāk piemēros Līguma 88. panta 3. punktā noteikto prasību par paziņošanu. Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu, kura mērķi ir atbilstīgi šajā regulā minētajiem mērķiem. Komisija šādu atbalstu novērtēs, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un ņemot vērā kritērijus, kas ir noteikti īpašās nostādnēs vai pamatnostādnēs, ko pieņēmusi Komisija, ja attiecīgais atbalsta pasākums ietilpst šāda dokumenta piemērošanas jomā.

(7)

Šo regulu nedrīkst piemērot eksporta atbalstam vai atbalstam par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Jo īpaši to nedrīkst attiecināt uz atbalstu izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Atbalsts par izdevumiem dalībai tirdzniecības izstādēs vai pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai laistu jaunu vai esošu produktu jaunā tirgū, parasti neuzskata par atbalstu eksportam.

(8)

Šī regula jāpiemēro praktiski visām nozarēm. Zivsaimniecības un akvakultūras nozarē ar šo regulu drīkst piešķirt atbrīvojumu tikai atbalstam pētniecības un attīstības jomā, atbalstam riska kapitāla veidā, mācību atbalstam un atbalstam nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai.

(9)

Lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības produktu primārai ražošanai, ar šo regulu drīkst piešķirt atbrīvojumu tikai atbalstam pētniecības un attīstības jomā, atbalstam riska kapitāla veidā, mācību atbalstam, vides atbalstam un atbalstam nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai.

(10)

Ņemot vērā, ka lauksaimniecības produktu un citu ražojumu pārstrāde un tirdzniecība ir līdzīga, šo regulu jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai ar noteikumu, ka tiek ievēroti noteikti nosacījumi.

(11)

Šīs regulas nolūkiem par pārstrādi un tirdzniecību neuzskata ne lauku saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu produktu pirmajai pārdošanai, ne pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem. Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir noteikts, ka tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās. Tāpēc šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam, kura summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu nopirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu, un nedrīkst piemērot arī atbalstam, kas ir saistīts ar pienākumu tajā dalīties ar sākotnējiem ražotājiem.

(12)

Ņemot vērā Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (13), šo regulu nedrīkst piemērot ogļu rūpniecības uzņēmumiem, izņemot mācību atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai un atbalstu vides aizsardzībai.

(13)

Ja reģionālā atbalsta shēma ir paredzēta reģionālo mērķu īstenošanai, bet ar to tiek atbalstītas konkrētas tautsaimniecības nozares, shēmas mērķiem un paredzamai ietekmei var būt drīzāk nozaru nevis horizontāls raksturs. Tāpēc reģionālā atbalsta shēmām, kas ir paredzētas konkrētām tautsaimniecības nozarēm, nedrīkst piemērot atbrīvojumu no prasības par paziņošanu. Tomēr tūrisma nozarei ir svarīga loma valstu ekonomikā, un kopumā tai ir īpaši pozitīva ietekme uz reģionu attīstību. Tāpēc reģionālā atbalsta shēmām, kas ir saistītas ar tūrisma darbībām, jāpiemēro atbrīvojums no pienākuma sniegt paziņojumu.

(14)

Atbalsts, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (14) nozīmē, jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, lai izvairītos no to apiešanas. Šīs regulas mērķiem MVU, kas ir dibināti ne agrāk kā pirms trīs gadiem un kuru uzņēmējdarbības plāns šo pirmo trīs gadu laikā paredz zaudējumus, šajā periodā neuzskata par grūtībās esošiem uzņēmumiem.

(15)

Komisija jānodrošina, ka atļautais atbalsts nerada tādas izmaiņas tirdzniecības nosacījumos, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpēc atbalsts par labu saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tādējādi katram individuālam ad hoc atbalstam, kas izmaksāts šādam saņēmējam, un katrai atbalsta shēmai, kas nesatur noteikumu, ar kuru īpaši izslēdz šādus saņēmējus, arī turpmāk piemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteikto prasību par paziņošanu. Šāds noteikums nedrīkst ietekmēt atbalsta shēmu saņēmēju likumīgās pretenzijas, ja attiecībā uz šiem saņēmējiem nav izdots līdzekļu atgūšanas rīkojums.

(16)

Lai nodrošinātu Komisijas valsts atbalsta noteikumu konsekventu piemērošanu un panāktu pārvaldības vienkāršošanu, jāsaskaņo to jēdzienu definīcijas, kas attiecas uz dažādām atbalsta kategorijām, kurām piemēro šo regulu.

(17)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto subsīdijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Šādu precīzu aprēķinu iespējams īstenot, piemēram, attiecībā uz subsīdijām, procentu likmju subsīdijām un nepārsniedzamiem nodokļu atbrīvojumiem.

(18)

Atbalstu, kas iekļauts garantiju shēmās, uzskata par pārredzamu, ja bruto subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanas metode ir paziņota Komisijai un apstiprināta, un reģionālā atbalsta gadījumā Komisija šādu metodi ir apstiprinājusi pēc Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulas (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (15) pieņemšanas. Komisija pārbaudīs šādus paziņojumus, pamatojoties uz Komisijas Paziņojumu par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (16). Ņemot vērā, cik sarežģīta ir subsīdijas ekvivalenta aprēķināšana atbalstam, kas piešķirts atmaksājamu aizņēmumu veidā, šādam atbalstam šo regulu piemēro tikai tādā gadījumā, ja atmaksājamo aizdevumu kopējā summa ir mazāka par paziņošanas prasībai piemērojamo individuālo robežvērtību un maksimālajām atbalsta intensitātēm saskaņā ar šo regulu.

(19)

Ņemot vērā konkurences traucējumu augsto risku, lielas atbalsta summas Komisijai arī turpmāk jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Tāpēc katram atbalsta veidam, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, robežvērtības ir jānosaka tādā līmenī, lai ņemtu vērā attiecīgā atbalsta veidu un tā paredzamo ietekmi uz konkurenci. Jebkuram atbalstam, kas pārsniedz šīs robežvērtības, piemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteikto prasību par paziņošanu.

(20)

Lai nodrošinātu, ka atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo summu, robežvērtības, ja vien iespējams, izsaka kā atbalsta intensitāti attiecībā pret atbalstāmo izmaksu kopumu. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai un tāda atbalsta summas aprēķināšanai, kas nav piešķirts subsīdijas veidā, ir atsauces likme, ko piemēro subsīdijas piešķiršanas brīdī. Tā kā atbalsts riska kapitāla veidā ir atbalsta forma, kurai ir grūti noteikt atbalstāmās izmaksas, robežvērtības tam jānosaka kā maksimālās atbalsta summas.

(21)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, atbalsta intensitātes vai atbalsta summas robežvērtības jānosaka tādā līmenī, lai panāktu līdzsvaru starp konkurences traucējumu samazināšanu atbalstītajā nozarē un tirgus nepilnību novēršanu vai attiecīgā kohēzijas jautājuma risināšanu. Attiecībā uz reģionālo atbalstu, šo robežvērtību jānosaka tādā līmenī, lai ņemtu vērā reģionālā atbalsta plānā noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(22)

Lai noteiktu to, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās atsevišķās robežvērtības prasībai par paziņošanu un maksimālā atbalsta intensitāte, jāņem vērā publiskā atbalsta kopējā summa atbalstītajai darbībai vai projektam neatkarīgi no tā, vai palīdzība ir finansēta ar vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas līdzekļiem.

(23)

Turklāt šajā regulā jāprecizē apstākļi, kādos ir iespējama regulā paredzēto dažādu kategoriju atbalsta summēšana. Attiecībā uz šajā regulā izskatītā atbalsta kumulāciju ar valsts atbalstu, kas nav skatīts šajā regulā, jāņem vērā Komisijas lēmums, ar kuru apstiprina atbalstu, kas nav skatīts šajā regulā, kā arī valsts atbalsta noteikumi, kas ir šāda lēmuma pamatā. Īpaši noteikumi jāpiemēro attiecībā uz tāda atbalsta summēšanu, ko piešķir nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ar citiem atbalsta veidiem. Šajā regulā jāparedz arī noteikums par atbalsta pasākumu, kuriem ir precīzi nosakāmas atbalstāmās izmaksas, summēšanu ar atbalsta pasākumiem, kuriem atbalstāmās izmaksas nav precīzi nosakāmas.

(24)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un rada stimulu turpmāku pasākumu un projektu izstrādei, šo regulu nepiemēro tādu pasākumu atbalstam, kurus saņēmējs patstāvīgi uzsāktu arī tirgus apstākļos. Attiecībā uz jebkuru šajā regulā paredzētu MVU piešķirtu atbalstu uzskata, ka šāds stimuls pastāv, ja MVU ir iesniedzis pieteikumu dalībvalstij, pirms ir uzsākti pasākumi, kas saistīti ar atbalstīto projektu vai pasākumu īstenošanu. [Attiecībā uz jebkuru šajā regulā paredzētu atbalstu, kas piešķirts saņēmējiem, kuri ir lielie uzņēmumi, dalībvalstij papildus MVU piemērotajiem nosacījumiem jāpārbauda arī, vai saņēmējs ir sagatavojis iekšēju dokumentu ar analīzi par atbalstāmā projekta iespējamību ar atbalstu un bez tā. Saņēmējam šī analīze jāveic ex ante, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem. Dalībvalstij jāpārbauda šī analīze un jāuzglabā šādi dokumenti savos reģistros. Turklāt no šīs regulas darbības jomas jāizslēdz lieliem uzņēmumiem piešķirts ad hoc atbalsts, jo tiek uzskatīts, ka šāda atbalsta veida stimulējošo ietekmi noteikt ir sarežģīti. Komisijas pārbaudīs šāda stimulējoša efekta pastāvēšanu saistībā ar attiecīgā atbalsta paziņošanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti piemērojamās Kopienas pamatnostādnēs, pamatprogrammās vai citos dokumentos.]

(25)

Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu uzraudzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, ir lietderīgi izstrādāt standartizētu veidlapu, ko dalībvalstis izmantos, lai sniegtu Komisijai informācijas kopsavilkumu visos gadījumos, kad tiek īstenota atbalsta shēma vai ad hoc individuāls atbalsts atbilstoši minētajai regulai. Informācijas kopsavilkuma veidlapu izmantos pasākuma publiskošanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā. Informācijas kopsavilkums elektroniskā formā ir jānosūta Komisijai pirms pasākuma īstenošanas, izmantojot izstrādāto IT lietojumprogrammu. Komisija piešķirs katram paziņotajam atbalsta pasākumam identifikācijas numuru. Apstāklis, ka šāds numurs ir piešķirts, nenozīmē to, ka Komisija ir pārbaudījusi atbalsta atbilstību šīs regulas nosacījumiem. Tādējādi tas nav pamats dalībvalstu vai saņēmēju likumīgām pretenzijām attiecībā uz atbalsta pasākuma saderību ar šo regulu.

(26)

Šo pašu iemeslu dēļ Komisija izstrādās īpašas prasības attiecībā uz formu un saturu gada ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai. Turklāt ir lietderīgi izstrādāt noteikumus par datiem, ko dalībvalstis uzglabā par atbalsta shēmām un individuālo atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums.

(27)

Ir nepieciešams noteikt turpmākos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz jebkuru atbalsta shēmu vai individuālu atbalstu, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums. Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, šāds atbalsts ir Kopienas interesēs, ja tas ir samērīgs ar novēršamām tirgus nepilnībām vai trūkumiem. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas darbības jomu attiecināt tikai uz ieguldījumu atbalstu MVU, ar vidi saistītu ieguldījumu atbalstu, reģionālo atbalstu un atbalstu, kas piešķirts saistībā ar konkrētiem materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem. Ņemot vērā Kopienas jaudu pārpalikumu un īpašas konkurences traucējumu problēmas kravas autotransporta un gaisa transporta nozarē, atbalstāmās ieguldījumu izmaksās uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība ir šajās transporta nozarēs, nedrīkst iekļaut transportlīdzekļus un aprīkojumu. Īpašus nosacījumus piemēro materiālo aktīvu definīcijai vides aizsardzības atbalsta mērķiem.

(28)

Saskaņā ar principiem, kas reglamentē EK Līguma 87. panta 1. punkta jomā esošo atbalstu, atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu tad, kad saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu saņēmējam tiek nodotas juridiskās tiesības saņemt atbalstu.

(29)

Lai ieguldījumiem kapitālā nedotu priekšrocības pār darbaspēka faktoru, būtu jāparedz iespēja izmērīt atbalstu ieguldījumiem, kas veikti MVU, un reģionālo atbalstu, pamatojoties uz ieguldījuma izmaksām vai uz to papildus radīto darbavietu izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumu projekta veikšanu.

(30)

Atbalsts vides aizsardzībai, ko veido nodokļu samazinājums, atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, reģionālais atbalsts vai atbalsts riska kapitāla veidā, kas saņēmējam piešķirts kā ad hoc atbalsts, var būtiski ietekmēt konkurenci attiecīgajā tirgū, jo tas dod priekšrocības saņēmējam attiecībā pret citiem uzņēmējiem, kas nav saņēmuši šādu atbalstu. Tā kā ad hoc atbalstu piešķir tikai atsevišķam uzņēmumam, tam, visticamāk, būs tikai ierobežota pozitīva strukturāla ietekme uz vidi, strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju nodarbinātību, reģionālo kohēziju vai riska kapitāla tirgus nepilnībām. Šā iemesla dēļ atbalsta shēmām, saskaņā ar kurām piešķir atbalstu vides aizsardzībai nodokļu samazinājumu veidā, reģionālo atbalstu vai atbalstu riska kapitāla veidā, ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums, savukārt par individuālu ad hoc atbalstu ir jāziņo Komisijai. Ar šo regulu tomēr jāpiešķir atbrīvojums ad hoc reģionālam atbalstam, ja šo atbalstu izmanto, lai papildinātu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar reģionālā atbalsta shēmu, un tā ad hoc sastāvdaļa nepārsniedz 50 % no kopējā atbalsta, kas piešķirts ieguldījumiem.

(31)

Noteikumi par atbalstu ieguldījumiem MVU un atbalstu nodarbinātībai neparedz, kā tas ir Regulā (EK) Nr. 70/2001, iespēju palielināt maksimālās atbalsta intensitātes, izmantojot reģionālās piemaksas. Tomēr maksimālās atbalsta intensitātes, kas paredzētas reģionālā atbalsta iedaļā, var piemērot arī MVU, ja ir ievēroti nosacījumi reģionālā atbalsta piešķiršanai. Tāpat noteikumi par vides aizsardzības ieguldījumu atbalstu neparedz iespēju palielināt maksimālās atbalsta intensitātes, izmantojot reģionālās piemaksas. Reģionālā atbalsta iedaļā paredzētās maksimālās atbalsta intensitātes var piemērot arī projektiem, kas pozitīvi ietekmē vidi, ja ir izpildīti visi nosacījumi reģionālā atbalsta piešķiršanai.

(32)

Risinot problēmas, kas saistītas ar mazāk attīstīto reģionu nelabvēlīgajiem apstākļiem, valstu reģionālais atbalsts veicina gan dalībvalstu, gan visas Kopienas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Valsts reģionālā atbalsta mērķis ir veicināt vismazāk attīstīto reģionu attīstību, ilgtspējīgas attīstības kontekstā, atbalstot ieguldījumus un darba vietu radīšanu. Tas sekmē mazāk attīstītajos reģionos esošo uzņēmumu saimnieciskās darbības paplašināšanu, racionalizāciju, modernizāciju un dažādošanu, jo īpaši rosinot uzņēmumus veidot jaunas ražotnes šajos reģionos.

(33)

Lai novērstu lielu reģionālo ieguldījumu projektu mākslīgu sadalīšanu apakšprojektos, tādējādi izvairoties no šajā regulā paredzēto paziņošanas robežvērtību piemērošanas, lielu ieguldījumu projektu uzskata par vienu ieguldījumu projektu, ja trīs gadu laikā ieguldījumi ir veikti vienā un tai pašā uzņēmumā vai uzņēmumos un tos veido pamatlīdzekļi, kas ir ekonomiski nedalāms kopums. Lai noteiktu, vai ieguldījumi ir ekonomiski nedalāms kopums, dalībvalstīm ir jāņem vērā tehniskās, funkcionālās un stratēģiskās saiknes, kā arī tiešas ģeogrāfisko atrašanās tuvumu. Ekonomisko nedalāmību jānosaka neatkarīgi no īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka, lai noteiktu, vai liels ieguldījumu projekts ir viens vienots ieguldījumu projekts, novērtējuma rezultātam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, vai projektu īsteno viens uzņēmums vai vairāki uzņēmumi, kuri savā starpā sadala ieguldījumu izmaksas, vai vairāki uzņēmumi, kuri uzņemas viena ieguldījumu projekta atsevišķu ieguldījumu izmaksas (piemēram, kopuzņēmuma gadījumā).

(34)

Reģionālo atbalstu var piešķirt tikai atbalstāmiem reģioniem, savukārt MVU ieguldījumu atbalstu un atbalstu nodarbinātībai var piešķirt gan atbalstāmos, gan neatbalstāmos reģionos. Tādējādi dalībvalstis atbalstāmos reģionos var piešķirt ieguldījumu atbalstu, ja tās ir ievērojušas visus nosacījumus iedaļā par reģionālo atbalstu vai visus nosacījumus iedaļā par atbalstu ieguldījumiem MVU.

(35)

Līdzās konkurētspējai un energoapgādes drošībai ilgtspējīga attīstība ir viens no galvenajiem elementiem Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā. Ilgtpējīgas attīstības pamatā cita starpā ir augsts apkārtējās vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas līmenis. Veicinot vides ilgtspējību un apturot klimata pārmaiņas, tiks paaugstināta arī piegāžu drošība un nodrošināta Eiropas valstu ekonomiskā konkurētspēja un enerģijas pieejamība par pieņemamām cenām. Vides aizsardzības jomā bieži nākas saskarties ar tirgus nepilnībām, kas izpaužas kā negatīva ārējā ietekme. Parastos tirgus apstākļos uzņēmumi ne vienmēr ir ieinteresēti mazināt to radīto piesārņojumu, jo tas var paaugstināt to izmaksas. Ja uzņēmumiem nav pienākuma internalizēt piesārņojuma izmaksas, šīs izmaksas sedz sabiedrība kopumā. Vides aizsardzības izmaksu internalizāciju var nodrošināt, nosakot tiesisku regulējumu vides jomā vai nodokļus. Vides standartu nepilnīga saskaņošana Kopienas līmenī rada nevienlīdzīgus noteikumus. Turklāt augstāku vides aizsardzības līmeni var panākt ar iniciatīvām, kas nosaka augstākas prasības par obligātajiem Kopienas standartiem; tomēr tās var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo uzņēmumu konkurētspēju.

(36)

Ņemot vērā, ka ir gūta pietiekama pieredze Kopienas pamatnostādņu piemērošanā attiecībā uz valsts atbalstu vides aizsardzībai, no prasības sniegt paziņojumu jāatbrīvo šādi atbalsta veidi: ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, kas nosaka augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas nosaka standartus, ja Kopienas standartu nav (piemēram, transportlīdzekļu modernizācijas gadījumā); atbalsts MVU, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas standartiem; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem energotaupībā; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, un vides aizsardzības atbalsts nodokļu samazinājumu veidā. Jo īpaši ir pieļaujams atbalsts jaunu transportlīdzekļu iegādei, ja tie atbilst pieņemtajiem Kopienas standartiem pirms to stāšanās spēkā un šie standarti, kad tie būs kļuvuši obligāti, vairs nebūs piemērojami ar atpakaļejošu spēku jau iegādātajiem transportlīdzekļiem.

(37)

Papildu ieguldījumu vai ražošanas izmaksu, kuru mērķis ir vides aizsardzība, pareiza aprēķināšana ir būtiska, lai noteiktu, vai atbalsts ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punktu. Šādi aprēķini jāveic, pamatojoties uz salīdzinājumu ar ieguldījumiem, kas nenodrošina attiecīgās priekšrocības vides aizsardzībā, bet kuriem ir tāda pati jauda efektīvai ražošanai. Ņemot vērā grūtības, kas var rasties, aprēķinot priekšrocības no papildu ieguldījumiem, jāparedz noteikumi par vienkāršotas metodes izmantošanu papildu ieguldījumu izmaksu aprēķināšanā. Tāpēc, izņemot vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem energotaupībā, šīs izmaksas, ko nosaka šīs regulas piemērošanas nolūkā, aprēķina, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus, izmaksu ietaupījumus vai papildu palīgprodukciju un neņemot vērā darbības izmaksas, kas radušās ieguldījuma darbības laikā. Attiecīgi tika noteiktas maksimālās atbalsta intensitātes dažāda veida atbalstam, kas saistīts ar ieguldījumiem vides aizsardzībā.

(38)

Šīs regulas piemērošanas nolūkiem papildu izmaksas saistībā ar vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem koģenerācijā un vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem atjaunojumu enerģijas avotu veicināšanai aprēķina, neņemot vērā citus atbalsta pasākumus, kuri ir piešķirti saistībā ar tām pašām atbalstāmām izmaksām, un izņemot cita veida vides aizsardzības ieguldījumu atbalstu.

(39)

Lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, un atvieglotu dažādu Kopienas un valsts iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī administratīvas skaidrības un juridiskas noteiktības nolūkā, šajā regulā izmanto mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, kas noteikta Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (17).

(40)

Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķirošā loma darba vietu radīšanā, un tie darbojas kā sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības dzinulis. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības, kas rada MVU tipiskas problēmas. MVU bieži ir grūtības iegūt kapitālu, riska kapitālu vai aizdevumus, jo dažos finanšu tirgos netiek akceptēti riski un šie uzņēmumi var piedāvāt tikai ierobežotu nodrošinājumu. To ierobežotie resursi var apgrūtināt piekļuvi informācijai, jo īpaši attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un iespējamiem tirgiem. Lai veicinātu MVU saimnieciskās darbības attīstību, ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums dažu kategoriju atbalstam, ja to piešķir par labu MVU. Tāpēc ir pamatoti atbrīvot šādu atbalstu no prasības par iepriekšēju paziņošanu un šīs regulas piemērošanas nolūkos uzskatīt, ka MVU attīstību kavē tirgus nepilnību radītas tipiskas MVU problēmas, ja atbalsta summa nepārsniedz paziņošanas prasībai piemērojamo robežvērtību un ja saņēmējs atbilst šīs regulas pielikumā sniegtās MVU definīcijas nosacījumiem.

(41)

Ņemot vērā atšķirības starp maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu jānosaka atšķirīga atbalsta pamata intensitāte un atšķirīgas piemaksas maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem. Salīdzinot mazos un vidējos uzņēmumus, tirgus nepilnības, kas skar MVU kopumā, tostarp attiecībā uz piekļuvi finansēm, rada lielākus šķēršļus mazo uzņēmumu attīstībai.

(42)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Paziņojumu par valsts atbalstu un riska kapitālu (18), var secināt, ka Kopienā pastāv vairākas specifiskas riska kapitāla nepilnības attiecībā uz noteiktu veidu ieguldījumiem noteiktos uzņēmuma attīstības posmos. Šīs tirgus nepilnības izraisa riska kapitāla nepietiekami saskaņotais piedāvājums un pieprasījums. Tādēļ tirgū piedāvātā riska kapitāla līmenis var būt pārāk ierobežots, un uzņēmumi neiegūst līdzekļus, lai arī tiem ir vērtīgs uzņēmējdarbības modelis un izaugsmes iespējas. Galvenais tirgus nepilnību iemesls saistībā ar riska kapitāla tirgiem, kas jo īpaši ietekmē kapitāla pieejamību MVU un kas var attaisnot valsts iejaukšanos, ir saistīts ar nepilnīgu vai asimetrisku informāciju. Tāpēc, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi, ir jāpiešķir atbrīvojums no prasības par paziņošanu riska kapitāla shēmām, kas darbojas kā ieguldījumu fondi, kuros ievērojama līdzekļu daļa ir pašu kapitāls. Šī regula neietekmēs EIF un EIB statusu, kā tas noteikts Kopienas nostādnēs par riska kapitālu.

(43)

Atbalsts pētniecībai un attīstībai var sekmēt ekonomisko izaugsmi, stiprināt konkurētspēju un veicināt nodarbinātību. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 364/2004, Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (19) un Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (20), var secināt, ka, ņemot vērā pašreizējās MVU un lielo uzņēmumu pētniecības un attīstības iespējas, tirgus nepilnības var neļaut tirgum sasniegt optimālo rezultātu un izraisīt neefektīvu tirgus darbību. Šāda neefektīva tirgus darbība galvenokārt ir saistīta ar pozitīviem ārējiem faktoriem/ zināšanu pārnesi, sabiedriskiem labumiem/ zināšanu pārnesi, nepilnīgu vai nevienlīdzīgu informāciju un koordinēšanas un sistēmas traucējumiem.

(44)

MVU ir īpaši svarīgi saņemt atbalstu pētniecībai un attīstībai, jo viens no MVU strukturālajiem trūkumiem ir saistīts ar to, ka tiem ir grūti iegūt pieeju jaunajām tehnoloģijām, nodrošināt tehnoloģiju pārņemšanu un nodarbināt augsti kvalificētu personālu. Tāpēc, ievērojot konkrētus nosacījumus, no prasības par iepriekšēju paziņošanu jāatbrīvo atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, atbalsts tehniskai priekšizpētei un atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām MVU.

(45)

Attiecībā uz atbalstu pētniecības un attīstības projektam pētniecības projekta atbalstāmai daļai pilnībā jāpieder pie kādas no šādām pētniecības kategorijām –fundamentālie pētījumi, rūpnieciskie pētījumi vai eksperimentālā izstrāde. Ja projekts paredz dažādus uzdevumus, katru uzdevumu klasificē kā piederošu fundamentālo pētījumu, rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālās izstrādes kategorijai vai kā nepiederošu nevienai no šīm kategorijām. Šī kvalificēšana nav noteikti jāveic hronoloģiskā kārtībā, bet gan secīgi, virzoties no fundamentālajiem pētījumiem līdz tirgum tuvākām darbībām. Līdz ar to tādu darbu, ko veic vēlākā projekta posmā, ir iespējams kvalificēt kā rūpniecisko pētījumu. Nav arī izslēgts, ka darbība, ko projektā veica agrāk, ir uzskatāma par eksperimentālo izstrādi.

(46)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas Paziņojumu par grozījumiem Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai (21) un attīstībai, lauksaimniecības nozarē jāpiešķir atbrīvojums noteikta veida pētniecības un attīstības atbalstam, ja ir izpildīti nosacījumi, kas ir līdzīgi tiem nosacījumiem, ko paredz īpašie noteikumi lauksaimniecības nozarei Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai. Ja šie īpašie nosacījumi nav izpildīti, atbalstam var piešķirt atbrīvojumu, ja tas atbilst nosacījumiem, ko paredz vispārējie noteikumi par pētniecību un attīstību šajā regulā.

(47)

Nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti mācību un darbā pieņemšanas veicināšana un kompensācijas par papildu izmaksām personu ar invaliditāti nodarbināšanai ir viens no Kopienas un tās dalībvalstu ekonomiskās un sociālās politikas galvenajiem uzdevumiem.

(48)

Mācības parasti ir pozitīvs ārējais faktors sabiedrībai kopumā, jo tās palielina kvalificētu darba ņēmēju skaitu, kurus var nodarbināt citi uzņēmumi, uzlabo Kopienas ražotāju konkurētspēju un ieņem nozīmīgu vietu Kopienas nodarbinātības stratēģijā. Mācības, tostarp e-mācības, ir būtiskas arī zināšanu, kas ir vissvarīgākais sabiedrības īpašums, veidošanā, apguvē un izplatīšanā. Ņemot vērā apstākli, ka Kopienas uzņēmumu ieguldījums darba ņēmēju apmācībā parasti ir pārāk mazs, jo īpaši gadījumos, kad mācībām ir vispārīgs raksturs un tās nesniedz tiešu un konkrētu labumu attiecīgajam uzņēmumam, ar valsts atbalstu ir iespējams labot šo tirgus nepilnību. Tāpēc, ievērojot konkrētus nosacījumus, šādam atbalstam ir jāpiešķir atbrīvojums no prasības par paziņošanu. Ņemot vērā, ka MVU saskaras ar īpašām problēmām un izmaksas, ko tie sedz par ieguldījumiem mācībās, ir relatīvi augstākas, MVU ir jāpaaugstina tā atbalsta intensitātes, kam ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums.

(49)

Iespējams nodalīt vispārējās un speciālās mācības. Pieļaujamām atbalsta intensitātēm ir jābūt atšķirīgām atkarībā no sniegto mācību veida un uzņēmuma apjoma. Vispārējas mācības paredz plaši izmantojamas zināšanas un būtiski uzlabo apmācītā darba ņēmēja nodarbināmību. Šādam atbalstam ir mazāka traucējoša ietekme uz konkurenci, tādēļ no prasības par iepriekšēju paziņošanu var atbrīvot lielāku atbalsta intensitāti. Speciālās mācības, kas galvenokārt dod labumu uzņēmumam, ir saistītas ar lielāku konkurences traucējumu risku, tādēļ atbalsta intensitātei, ko var atbrīvot no prasības par iepriekšēju paziņošanu, būtu jābūt daudz mazākai. Mācības uzskata par vispārējām arī tad, ja tās ir saistītas ar vides vadību, ekojauninājumiem vai uzņēmumu sociālo atbildību un tādējādi palielina saņēmēja spēju veicināt vispārēju mērķu sasniegšanu vides aizsardzības jomā.

(50)

Dažām strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju kategorijām joprojām ir lielas grūtības iekļūt darba tirgū. Tāpēc ir pamatoti, ka valsts ievieš pasākumus, lai mudinātu uzņēmumus paaugstināt to darba ņēmēju nodarbinātības līmeni, kas ietilpst šādās nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju kategorijās. Algu izmaksas ir daļa no jebkura uzņēmuma darbības izmaksām. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir, lai atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju nodarbināšanai pozitīvi ietekmētu šo darba ņēmēju nodarbinātības līmeni un neaprobežotos tikai ar uzņēmuma iespēju samazināt izmaksas, kas tam būtu jāsedz arī citos apstākļos. Tāpēc šāds atbalsts ir jāatbrīvo no prasības par iepriekšēju paziņošanu, ja ir paredzams, ka tas palīdzēs šīm darba ņēmēju kategorijām atgriezties darba tirgū vai atgriezties darba tirgū un saglabāt darbu, ja tās ir strādājošas personas ar invaliditāti.

(51)

Ir svarīgi noteikt pārejas noteikumus atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā un par kuru, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, netika paziņots. Atceļot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006 ar Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam pieņemšanas, esošās reģionālo ieguldījumu shēmas, kurām ir piešķirts atbrīvojums, var turpināt savu darbību atbilstoši minētajā regulā paredzētajiem nosacījumiem saskaņā ar tās 9. panta 2. punkta pēdējo ievilkumu.

(52)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā un jo īpaši to, cik bieži parasti jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas laika posmu. Ja šīs regulas piemērošanas periods beidzas un netiek pagarināts, atbalsta shēmām, kas jau ir atbrīvotas ar šo regulu, atbrīvojumu piemēro vēl sešus mēnešus, lai dalībvalstīm dotu laiku pielāgoties.

(53)

Jāatceļ šādas regulas: Regula (EK) Nr. 70/2001, Regula (EK) Nr. 68/2001, Regula (EK) Nr. 2204/2002 un (EK) Regula Nr. 1628/2006,

a)

reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai;

b)

atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai;

c)

atbalsts vides aizsardzībai;

d)

atbalsts konsultācijām un MVU līdzdalībai tirdzniecības izstādēs;

e)

atbalsts riska kapitāla veidā;

f)

atbalsts pētniecībai un attīstībai;

g)

mācību atbalsts;

h)

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju vai strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai.

a)

eksporta atbalsta pasākumiem, t. i., atbalstu, kas tieši saistīts ar eksporta apjomiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi un izmantošanu vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību;

b)

atbalstu, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces.

a)

atbalsts, kas piešķirts uzņēmumiem zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ko reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (22), izņemot mācību atbalstu, atbalstu riska kapitāla veidā, atbalstu pētniecībai un attīstībai un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai;

b)

atbalsts, kas piešķirts uzņēmumiem, kas nodarbojas ar Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, izņemot mācību atbalstu, atbalstu riska kapitāla veidā, atbalstu pētniecībai un attīstībai, vides aizsardzības atbalstu un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai;

c)

atbalsta, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, šādos gadījumos:

d)

atbalsts, kas piešķirts ogļu nozares uzņēmumiem, izņemot mācību atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai un atbalstu vides aizsardzībai;

e)

atbalsts, kas piešķirts tērauda nozares uzņēmumiem, izņemot atbalstu vides aizsardzībai, mācību atbalstu un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai;

f)

reģionālais atbalsts, ko piešķir kuģu būves uzņēmumiem;

g)

reģionālais atbalsts, kuru piešķir sintētisko šķiedru ražošanas uzņēmumiem (23).

a)

atbalsta shēmas, no kurām nav īpaši izslēgti individuāli atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

b)

individuāls ad hoc atbalsts uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

c)

atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

(1)

“atbalsts” ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Līguma 87. panta 1. punktā;

(2)

“atbalsta shēma” ir visi dokumenti, uz kuru pamata bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas ir vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos dokumentos, un visi dokumenti, uz kuru pamats vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu;

(3)

“ad hoc individuāls atbalsts” ir individuāls atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

(4)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta summa, kas izteikta procentos no atbalstāmām izmaksām;

(5)

“pārredzams atbalsts” ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto subsīdijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu;

(6)

“mazie un vidējie uzņēmumi” vai “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(7)

“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(8)

“atbalstāmi reģioni” ir reģioni, kam ir tiesības saņemt reģionālo atbalstu, kā noteikts attiecīgajai dalībvalstij apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē 2007. līdz 2013. gadam;

(9)

“materiālie aktīvi” ir aktīvi, kas saistīti ar zemi, ēkām, ražošanas telpām, iekārtām un aprīkojumu. Transporta nozarē, izņemot kravas autotransportu un gaisa transportu, transportlīdzekļus un transporta aprīkojumu uzskata par atbalstāmām izmaksām, izņemot reģionālā atbalsta izmaksas;

(10)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu, iegādājoties patentu tiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehniskās zināšanas;

(11)

“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums pamatlīdzekļos ar atbalstāmām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus, aprēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā;

(12)

“darbinieku skaits” ir gada darba vienību (GDV) skaits, proti, vienā gadā uz pilnu slodzi nodarbināto personu skaits; daļas slodzes un sezonas darbs ir GVD daļas;

(13)

“darba vietas, kas radušās ieguldījumu projekta rezultātā” ir darba vietas, kas saistītas ar aktivitātēm, kam ir paredzēti ieguldījumi, tostarp darba vietas, kas radušās ieguldījuma izraisītās jaudas izmantošanas koeficienta paaugstināšanās rezultātā;

(14)

“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir jāsedz attiecībā uz konkrēto darba vietu un kas ietver:

(15)

“MVU ieguldījumu atbalsts un atbalsts nodarbinātībai” ir atbalsts, kas atbilst 12. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

(16)

“ieguldījumu atbalsts” ir atbalsta veidi, kas paredzēti šādos pantos: 11. pants par reģionālo atbalstu ieguldījumiem un nodarbinātībai; 12. pants par MVU ieguldījumu atbalstu un atbalstu nodarbinātībai un 14. līdz 18. pants par ieguldījumu atbalstu vides aizsardzībai;

(17)

“nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona, kas pieder kādai no šādām kategorijām:

(18)

“strādājoša persona ar invaliditāti” ir persona:

(19)

“aizsargāta nodarbinātība” ir nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 50 % no darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti;

(20)

“atbalstīta nodarbinātība” ir strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšana uzņēmumā, kas nodrošina personīgu palīdzību vai atbalstu, bet nav uzskatāma par aizsargātu nodarbinātību;

(21)

“lauksaimniecības produkts” ir

(22)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauksaimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai;

(23)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu pārdošanu gala patērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;

(24)

“tūrisma darbība” nozīmē šādus uzņēmējdarbības veidus saskaņā ar NACE Rev. 1.1:

(25)

“atmaksājamais avanss” ir aizdevums projektam, ko maksā vienā reizē vai pa vairākām daļām un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no pētniecības un attīstības projekta rezultāta;

(26)

“riska kapitāls” ir pašu kapitāla un kvazikapitāla finansējums uzņēmumiem to agrīnajā izaugsmes posmā (sagatavošanas, sākuma un paplašināšanās stadija);

(27)

“tērauda nozare” ir nozares, kas iekļautas Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.-2013. gadam (25) I pielikumā.

a)

atbalsts, ko veido aizdevumi, ja bruto subsīdijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kas ir spēkā subsīdijas piešķiršanas laikā, un ņemot vērā standarta nodrošinājuma esamību un/vai iespējamo aizdevuma saistību ar nesamērīgu risku;

b)

atbalsts, ko veido garantiju shēmas, ja garantiju bruto subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanas metodika ir tikusi pieņemta pēc šīs metodes paziņošanas Komisijai, ievērojot šo regulu Regulu (EK) Nr. 1628/2006, un apstiprinātā metodika pilnībā atbilst attiecīgo garantiju veida un to pamatā esošo darījumu veida novērtēšanai saistībā ar šīs regulas piemērošanu;

c)

atbalsts, ko veido fiskālie pasākumi, ja pasākums paredz ierobežojumu, kas nodrošina to, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība.

a)

atbalsts, ko veido kapitāla ieguldījumi;

b)

atbalsts, ko veido riska kapitāla pasākumi, izņemot atbalstu, kas atbilst 23. panta nosacījumiem.

a)

atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

b)

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai: EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

c)

atbalsts konsultācijām MVU un atbalsts MVU līdzdalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

d)

atbalsts pētniecības un attīstības projektiem un priekšizpētei:

Uzskata, ka projekts sastāv galvenokārt no fundamentāliem pētījumiem vai galvenokārt no rūpnieciskiem pētījumiem, ja vairāk nekā 50 % no atbalstāmām projekta izmaksām ir saistītas darbībām, kas ietilpst fundamentālo pētījumu vai attiecīgi rūpniecisko pētījumu kategorijā. Ja projekta galvenais raksturojums nav nosakāms, piemēro zemāko robežvērtību.

e)

atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām – EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

f)

mācību atbalsts – EUR 2 miljoni vienam mācību projektam;

g)

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā – EUR 5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

h)

atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ko piešķir kā subsīdijas algām – EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

i)

atbalsts, ar ko kompensē papildu izdevumus strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai – EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam gadā.

a)

pateicoties atbalstam, ir palielināts projekta/pasākuma apjoms;

b)

pateicoties atbalstam, ir palielināta projekta/pasākuma darbības joma;

c)

pateicoties atbalstam, ir palielināta kopsumma, ko saņēmējs ir iztērējis projektam/pasākumam.]

a)

ieguldījums materiālos un/vai nemateriālos aktīvos, kas ir saistīti ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu, vai

b)

tādu pamatlīdzekļu iegāde, kas ir tieši saistīti ar uzņēmumu, ja uzņēmums ir slēgts vai būtu slēgts, ja nebūtu iegādāts, un minētos līdzekļus ir iegādājies neatkarīgs ieguldītājs.

a)

tie ir jāizmanto vienīgi ražotnē, kas saņem atbalstu;

b)

tie ir jāuzskata par amortizējamiem aktīviem;

c)

tie ir jāiegādājas no trešām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem, un pircējs Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (28) 3. panta nozīmē nekontrolē pārdevēju vai otrādi;

d)

tiem ir jābūt iekļautiem uzņēmuma aktīvos un jāpaliek uzņēmumā, kas saņem atbalstu, vismaz piecus gadus vai trīs gadus, ja tas ir MVU.

a)

darba vietas ir izveidotas trīs gadu laikā pēc ieguldījumu veikšanas; kā arī

b)

ieguldījumu projekts izraisa darbinieku skaita tīru pieaugumu attiecīgajā uzņēmumā, salīdzinot ar vidējo pieaugumu iepriekšējos divpadsmit mēnešos, kā arī

c)

izveidotās darba vietas lieliem uzņēmumiem tiek saglabātas vismaz piecus gadus, un MVU — vismaz trīs gadus.

a)

50 % no atbalstāmiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un 40 % no atbalstāmiem ieguldījumiem citos reģionos, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu, kā noteikts reģionālā atbalsta kartē, kas attiecīgajām dalībvalstīm apstiprināta laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, ja atbalsta saņēmējs ir mazs vai vidējs uzņēmums;

b)

25 % no atbalstāmiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un 20 % no atbalstāmiem ieguldījumiem citos reģionos, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu, kā noteikts reģionālā atbalsta kartē, kas attiecīgajām dalībvalstīm apstiprināta laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, ja atbalsta saņēmējam ir mazāk nekā 750 darbinieku un/vai apgrozījums, ko aprēķina saskaņā ar I pielikumu, ir mazāks nekā EUR 200 miljoni.

a)

20 % mazajiem uzņēmumiem;

b)

10 % vidējiem uzņēmumiem.

a)

ieguldījumu atbalstāmās materiālās un nemateriālās izmaksas, vai

b)

paredzamās algu izmaksas, ko aprēķina par diviem gadiem attiecībā uz darba vietām, kas izveidotas tieši ieguldījumu projekta rezultātā.

a)

75 % no atbalstāmiem ieguldījumiem attālākajos reģionos;

b)

65 % no atbalstāmiem ieguldījumiem nelielajās Egejas jūras salās Padomes Regulas (EK) Nr. 2019/93 (29) nozīmē;

c)

50 % no atbalstāmiem ieguldījumiem reģionos, kas atbilst Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta kritērijiem;

d)

40 % no atbalstāmiem ieguldījumiem citos reģionos.

a)

“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir labot vai novērst saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem vai veicināt šo resursu efektīvu izmantošanu, mazināt šāda kaitējuma risku vai efektīvāk izmantot dabas resursus, tostarp izmantojot energotaupības pasākumus un atjaunojamos enerģijas avotus;

b)

“energotaupības pasākumi” ir darbības, kas ļauj uzņēmumiem samazināt ražošanas ciklā izmantojamo enerģiju, izņemot mašīnu vai transportlīdzekļu projektēšanu un ražošanu, kurus var darbināt ar mazākiem dabas resursiem, un izņemot pasākumus drošības vai higiēnas uzlabošanai;

c)

“Kopienas standarts” ir obligāts Kopienas standarts, kas nosaka līmeni, kāds jāsasniedz vides aizsardzībā. Šīs regulas nolūkiem Padomes Direktīvā Nr. 96/61/EK (30) noteiktos pienākumus neuzskata par Kopienas standartiem;

d)

“atjaunojamie enerģijas avoti” ir atjaunojami nefosilie enerģijas avoti (vēja enerģija, saules enerģija, ģeotermālā enerģija, viļņu enerģija, plūdmaiņu enerģija, hidroelektroiekārtas, kuru jauda ir mazāka par 10 MW, tieša biomasas sadedzināšana, atkritumu deponēšanas vietās un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās iegūtās gāzes un biogāzes);

e)

“enerģijas ražošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem” ir enerģija, kas ražota ar procesiem, kuros izmanto tikai atjaunojamos enerģijas avotus; to izsaka arī kā enerģijas siltumietilpības daļu, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem kombinētās iekārtās, piemēram, ar līdzsadedzināšanu, izmantojot arī parastos enerģijas avotus, ietverot atjaunojamo elektrību, ar ko piepilda enerģijas nesējus, un izņemot elektrību, kas rodas enerģijas nesēju pielietojuma rezultātā;

f)

“koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

g)

“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK (31) II un III pielikumā noteiktajiem kritērijiem un saskaņotajām efektivitātes atskaites vērtībām, kas definētas minētās direktīvas 4. pantā;

h)

“dabas resursu nodoklis” ir nodoklis, kura apliekamajai bāzei piemīt izteikti negatīva ietekme uz vidi un kura mērķis ir noteiktu preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai vides aizsardzības izmaksas varētu iekļaut to cenā, un/vai tādā veidā, lai ražotājus un patērētājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi.

i)

“materiālie aktīvi”: šīs regulas 3. iedaļas nolūkiem un, atkāpjoties no 2. panta 9. punkta, transportlīdzekļus un transporta aprīkojumu arī uzskata par atbalstāmām izmaksām.

a)

ieguldījumi ļauj saņēmējam mazināt tā darbības radīto piesārņojumu, nosakot augstākus standartus par Kopienā piemērojamiem standartiem, neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki nekā Kopienas standarti;

b)

ieguldījumi ļauj saņēmējam mazināt tā darbības radīto piesārņojumu, nepastāvot Kopienas standartiem.

a)

“pašu kapitāls” ir līdzdalība uzņēmumā, ko apliecina ieguldītājiem piešķirtās akcijas;

b)

“kvazikapitāls” ir finanšu instrumenti, kuru peļņa turētājam galvenokārt ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma peļņas vai zaudējumiem, un saistību neizpildes gadījumā tiem nav nodrošinājuma;

c)

“privāts pašu kapitāls” ir privāti — atšķirībā no valsts kapitāla — pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi uzņēmumos, kas nav akciju tirgus sarakstos; tostarp arī riska kapitāls;

d)

“sagatavošanas kapitāls” ir finansējums, ko sniedz, lai izpētītu, novērtētu un attīstītu sākotnēju koncepciju pirms uzņēmējdarbības sākuma stadijas;

e)

“sākuma kapitāls” ir finansējums, ko uzņēmumi, kas vēl nav komerciāli pārdevuši savas preces vai pakalpojumus un vēl negūst peļņu, saņem ražojumu izstrādei un tirdzniecības sākumposmam;

f)

“attīstības kapitāls” ir finansējums, ko nodrošina tāda uzņēmuma izaugsmei un darbības paplašināšanai, kas spēj vai nespēj strādāt bez zaudējumiem vai rentabli, ražošanas jaudas paaugstināšanas nolūkiem, tirgus vai produktu attīstīšanai vai papildu apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai;

g)

“izejas stratēģija” ir stratēģija riska kapitāla fonda vai privātā pašu kapitāla fonda līdzdalības izbeigšanai saskaņā ar plānu maksimālas peļņas nodrošināšanai, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam; norakstīšanu, priekšrocību akciju/aizdevumu atmaksu, pārdošanu citam riska kapitālistam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošana publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskā piedāvājumā;

h)

“mērķa uzņēmums” ir uzņēmums, kurā ieguldītājs vai ieguldījumu fonds paredzējis veikt ieguldījumu.

a)

pastāv uzņēmējdarbības plāns katram ieguldījumam, kas ietver sīkas ziņas par produktiem, pārdošanas un rentabilitātes attīstību un ar kuru nosaka projekta iepriekšēju dzīvotspēju; kā arī

b)

katram ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

a)

pastāv vienošanās starp profesionālu fonda pārvaldītāju vai pārvaldītāju uzņēmējsabiedrību un fonda dalībniekiem, nodrošinot, ka pārvaldītāja atalgojums ir saistīts ar fonda mērķu un ierosinātā ieguldījumu grafika izpildi; kā arī

b)

fonda ieguldījumu struktūrā ir pārstāvēti privātā pašu kapitāla ieguldītāju pārstāvji, piemēram, ar ieguldītāju vai padomdevējas komitejas starpniecību; kā arī

c)

fondu pārvaldē tiek piemērota labākā prakse un veikta reglamentējoša pārraudzība.

a)

“pētniecības organizācija” ir tāda struktūra, piemēram, universitāte vai zinātniskais institūts, kuras galvenais uzdevums neatkarīgi no tās juridiskā statusa (vai tas ir publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida ir veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādni, un izplatīt to rezultātus mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā. Visa peļņa tiek reinvestēta šajā darbībā, tās rezultātu izplatīšanā vai mācībās. Uzņēmumiem, kas var ietekmēt šādu organizāciju, piemēram, būdami tās akcionāri vai dalībnieki, nav piekļuves priekšrocību attiecībā uz šādas organizācijas pētījumu kapacitāti vai tās radītajiem pētniecības rezultātiem;

b)

“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko sākotnēji veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu praktisko pielietojumu vai izmantošanu;

c)

“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunas produkcijas, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošās produkcijas, procesu un pakalpojumu uzlabošanai. Šeit ietilpst komplektējošo daļu radīšana kompleksām sistēmām, kas vajadzīgas rūpnieciskajiem pētījumiem, jo īpaši vispārējo tehnoloģiju apstiprināšanai, izņemot prototipus;

d)

“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko zināšanu, uzņēmējdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju apgūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana jaunu, izmainītu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu projektēšanai. Šie pasākumi var ietvert, piemēram, citas darbības, kuru mērķis jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu jēdzieniskā noteikšana, plānošana un dokumentācija. Šajās darbībās var ietilpt projektu, rasējumu, plānu un citu dokumentu izstrādāšana, ja vien tie nav paredzēti komerciālām vajadzībām.

Šeit ietilpst arī komerciāli izmantojamu prototipu un eksperimentālu projektu izstrāde, ja prototipam ir jābūt gala komercproduktam un ja tā ražošana tikai demonstrēšanas un apstiprināšanas nolūkā izmaksā pārāk dārgi. Gadījumā, ja demonstrāciju vai eksperimentālos projektus vēlāk izmanto komerciāli, visi ienākumi no šādas izmantošanas ir jāatskaita no atbalstāmām izmaksām.

Produktu, procesu un pakalpojumu eksperimentālā ražošana un testēšana arī ir pamatota, ja to nevar izmantot vai pārveidot tā, lai to varētu pielietot rūpniecībā vai izmantot komerciāli.

Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulāras izmaiņas, kas skar produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, esošos pakalpojumus un citas darba operācijas, pat ja šādas izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem.

a)

fundamentālie pētījumi;

b)

rūpnieciskie pētījumi;

c)

eksperimentālā izstrāde.

a)

100 % fundamentālo pētījumu gadījumā;

b)

50 % rūpniecisko pētījumu gadījumā;

c)

25 % eksperimentālās izstrādes gadījumā.

a)

ja atbalstu piešķir MVU, atbalsta intensitāti par paaugstināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem maziem uzņēmumiem, kā arī

b)

var pievienot piemaksu 15 procentu punktu apmērā līdz maksimāli atbalsta intensitātei 80 %, ja:

Šā punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļas nolūkiem apakšuzņēmuma līgumus neuzskata par aktīvu sadarbību.

a)

personāla izmaksas (pētnieki, tehniskais un cits palīgpersonāls, ciktāl tas nodarbināts pētniecības projektā);

b)

instrumentu un iekārtu izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto pētniecības projektā. Ja šīs aparatūras un iekārtu mūžs ir garāks par zinātniskā projekta ilgumu, par atbalstāmām izmaksām uzskata tikai amortizācijas izmaksas, kas atbilst zinātniskā projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar labas grāmatvedības praksi;

c)

ēku un zemes izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto pētniecības projektā. Attiecībā uz ēkām par atbalstāmām izmaksām uzskatāmas tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta laikam, tās aprēķinot saskaņā ar labu grāmatvedības praksi. Attiecībā uz zemi par atbalstāmām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

d)

līgumpētījumu, tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, iegādājoties tos no citiem avotiem, ja darījums ir veikts normālas konkurences apstākļos un nav bijušas slepenas norunas, kā arī konsultantu pakalpojumu un tamlīdzīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti tikai un vienīgi pētniecības darbībai;

e)

papildu pieskaitāmās izmaksas, kas radušās tieši pētniecības projekta rezultātā;

f)

citi darbības izdevumi, ieskaitot materiālu, piegāžu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši pētniecības darbības rezultātā.

a)

MVU — 75 % izpētei, kas ir vajadzīga rūpniecisko pētījumu priekšdarbiem, un 50 % — izpētei, kas ir vajadzīga eksperimentālās izstrādes priekšdarbiem;

b)

lielajiem uzņēmumiem — 65 % izpētei, kas ir vajadzīga rūpniecisko pētījumu priekšdarbiem, un 50 % — izpētei, kas ir vajadzīga eksperimentālās izstrādes priekšdarbiem.

a)

visas izmaksas pirms tiesību piešķiršanas pirmajā jurisdikcijā, ieskaitot tādas izmaksas, kas attiecas uz pieteikumu sagatavošanu, reģistrāciju un izskatīšanu, kā arī tādas izmaksas, kas radušās, atjaunojot pieteikumu, pirms tika piešķirtas tiesības;

b)

tulkošanas izmaksas un citas izmaksas, kas radās, lai varētu saņemt tiesības vai to apstiprinājumu citā jurisdikcijā;

c)

tiesību spēkā esamības aizstāvēšanas izmaksas, kas rodas, oficiāli izskatot prasību tiesā un, iespējams, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pat ja šīs izmaksas rodas jau pēc tiesību piešķiršanas.

a)

tajā ir kopumā ieinteresēta konkrētā nozare vai attiecīgā apakšnozare;

b)

informācija par paredzēto pētījuma īstenošanu un tā mērķi ir publicēta internetā pirms pētījuma uzsākšanas. Jānorāda paredzamo rezultātu aptuvenais datums un to publicēšanas vieta internetā, kā arī norāde, ka rezultāti būs pieejami bez maksas;

c)

pētījumu rezultāti ir pieejami internetā vismaz 5 gadus. Šīs ziņas internetā publisko ne vēlāk kā tad, kad tās var tikt sniegtas jebkuras organizācijas biedriem;

d)

atbalstu piešķir tieši pētniecības iestādei vai organizācijai, un tajā nedrīkst iesaistīt tiešo atbalstu, kas ir ar pētniecību nesaistīts atbalsts uzņēmumam, kurš ražo vai apstrādā lauksaimniecības produktus, kā arī nedrīkst nodrošināt cenu atbalstu šādu produktu ražotājiem.

1.

“speciālās mācības” ir mācības, kuru mācību priekšmets ir tieši un galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā uzņēmumā un kas sniedz kvalifikāciju, kas citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs nav plaši izmantojama vai ir izmantojama tikai ierobežoti;

2.

“vispārējās mācības” ir mācības, kuru mācību priekšmets nav tieši un galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā uzņēmumā, bet sniedz kvalifikāciju, kas ir plaši izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs.

Mācības uzskata par vispārējām, ja, piemēram:

a)

25 % speciālām mācībām un

b)

60 % vispārējām mācībām.

a)

par 10 procentu punktiem, ja mācības tiek sniegtas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;

b)

par 10 procentu punktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentu punktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.

a)

mācību personāla izmaksas;

b)

mācību personāla un apmācāmo ceļošanas izdevumi, ieskaitot uzturēšanos;

c)

citi kārtējie izdevumi, tādi kā izdevumi par materiāliem un piegādēm, kas ir tieši saistīti ar projektu;

d)

instrumentu un iekārtas amortizācija tādā mērā, kādā tos izmanto vienīgi mācību projektam;

e)

ar mācību projektu saistītās konsultāciju izmaksas;

f)

apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas), kas nepārsniedz citu a) līdz e) apakšpunktā minēto atbalstāmo izmaksu kopsummu. Iepriekš minētās izmaksas ņem vērā tikai par to laiku, kurā apmācāmie faktiski piedalās mācībās, pēc produktīvā darba stundu atskaitīšanas.

a)

telpu pielāgošanas izmaksas;

b)

izmaksas, kas saistītas ar tādu personu nodarbināšanu, kuru vienīgais uzdevums ir palīdzība strādājošām personām ar invaliditāti;

c)

izmaksas par personu ar invaliditāti lietoto iekārtu iegādi un pielāgošanu vai programmnodrošinājuma iegādi un validēšanu, ietverot arī pielāgotas iekārtas un palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām, kas rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti;

d)

ja atbalsta saņēmējs uzņēmums nodrošina aizsargātu nodarbinātību, būvniecības, aprīkošanas un paplašināšanas izmaksas konkrētajā uzņēmumā, kā arī administrēšanas un transporta izmaksas, kas tieši izriet no personu ar invaliditāti nodarbināšanas;

e)

ja atbalsta saņēmējs nodrošina atbalstītu nodarbinātību, visas administrēšanas un transporta izmaksas, kas tieši izriet no personu ar invaliditāti nodarbināšanas.

a)

atklātas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un investē pašu kapitālu (business angels) uzņēmumos, kurus nekotē biržā, ja vien minēto “business angels” kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000;

b)

akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;

c)

ieguldītājinstitūcijas, arī reģionālās attīstības fondi;

d)

autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000.

a)

uzņēmumam ir akcionāru vai locekļu balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b)

uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu citā uzņēmumā;

c)

uzņēmumam ir tiesības būt noteicējam citā uzņēmumā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d)

uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

a)

darbiniekus;

b)

personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmi nodarbinātām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

c)

īpašniekus vadītājus;

d)

partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un gūst labumu no uzņēmuma, izmantojot savas finansiālās priekšrocības.

1.

Atbalsts par labu (uzņēmuma(-u), kas saņem atbalstu, nosaukums, vai tas ir MVU):

2.

Atbalsta shēmas atsauce (Komisijas atsauce uz esošu(-ām) shēmu(-ām), saskaņā ar kuru(-ām) tiek piešķirts atbalsts):

3.

Valsts iestāde(-s), kas piešķir atbalstu (piešķīrējas(-ēju) iestādes(-žu) nosaukums un koordinātes):

4.

Dalībvalsts, kurā veic atbalstāmo projektu vai pasākumu:

5.

Projekta vai pasākuma veids:

6.

Īss projekta vai pasākuma apraksts:

7.

Attiecīgā gadījumā atbalstāmās izmaksas (EUR):

8.

Atbalsta (bruto) summas diskontētā vērtība (EUR):

9.

Atbalsta intensitāte ( % kā bruto subsīdijas ekvivalents):

10.

Ierosinātā atbalsta maksāšanai piesaistītie nosacījumi (ja tādi ir):

11.

Plānotais projekta vai pasākuma sākuma un beigu datums:

12.

Atbalsta piešķiršanas datums:

1.

Atbalsts par labu (atbalstu saņemošā(-o) uzņēmuma(-u) nosaukums):

2.

Atbalsta shēmas atsauce (Komisijas atsauce uz esošu(-ām) shēmu(-ām), saskaņā ar kuru(-ām) tiek piešķirts atbalsts):

3.

Valsts iestāde(-s), kas piešķir atbalstu (piešķīrējas(-ēju) iestādes(-žu) nosaukums un koordinātes):

4.

Dalībvalsts, kurā tiek veikti ieguldījumi:

5.

Reģions (NUTS 3 līmenī), kurā tiek veikti ieguldījumi:

6.

Pašvaldība (iepriekš NUTS 5 līmenis, tagad LAU 2 līmenis), kurā tiek veikti ieguldījumi:

7.

Projekta veids (jauna uzņēmuma izveide, esoša uzņēmuma paplašināšana, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtiska maiņa):

8.

Ieguldījumu projekta ietvaros ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi (PRODCOM/NACE nomenklatūra vai pakalpojumu projektu gadījumā — CPA nomenklatūra):

9.

Īss ieguldījumu projekta apraksts:

10.

Ieguldījumu projekta atbalstāmo izmaksu diskontētā vērtība (EUR):

11.

Atbalsta (bruto) summas diskontētā vērtība (EUR):

12.

Atbalsta intensitāte ( % no BDE):

13.

Ierosinātā atbalsta maksājumiem piekārtotie nosacījumi (ja tādi ir):

14.

Projekta plānotais sākuma un beigu datums:

15.

Atbalsta piešķiršanas datums: