Pieteikuma publikācija atbilstīgi 6. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 179/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. (1) paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem sešu mēnešu laikā no pieteikuma publicēšanas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

“MIÓD WRZOSOWY Z BORÓW DOLNOŚLĄSKICH”

EK Nr. PL/PGI/005/0449/18.02.2005

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Informācijas nolūkā šajā kopsavilkumā ir minēti galvenie produkta specifikācijas elementi.

1.   Dalībvalsts atbildīgais dienests

2.   Pieteikuma iesniedzēja grupa

3.   Produkta veids

Medus — Kategorija 1.4.

4.   Produkta specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich”

4.2.   Apraksts:

Organoleptiskās īpašības

Pirms kristalizācijas medus krāsa ir no dzintarainas līdz melngani brūnai, pēc kristalizācijas — no dzelteni oranžas līdz brūnai. Medus konsistence ir bieza un tiksotropijas procesā — tā ir spēja veidot koloīdu šķīdumus un pāriet no koloidāla šķīduma želejas stāvoklī — veido stigru, želejveida šķidrumu. Viršu medus kristalizējas vidēji lielos graudiņos. Tā garša ir saldena, asa un rūgta; smarža — spēcīga, līdzīga viršu smaržai.

Fizikāli ķīmiskās īpašības:

Brīva prolīna vidējais saturs medū tomēr parasti ir lielāks un sasniedz aptuveni 64,6 mg/100 g. Šis rādītājs tomēr mēdz būt diezgan svārstīgs: no 30,9 mg līdz 103,3 mg/100 g. Brīvo aminoskābju saturs medū “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” sasniedz aptuveni 36 mg/100 g. Brīvo aminoskābju saturs, rēķināts kopā ar hidrolīzes rezultātā izveidotajām olbaltumvielām, ir aptuveni 875 mg uz 100 g medus; tostarp visvairāk ir feniloalanīnu (aptuveni 700 mg), kas ir tiksotropiskās reakcijas pamatā.

Mikroskopiskās iezīmes

Viršu ziedputekšņiem kā galvenajam ziedputekšņu veidam ir jābūt vismaz 50 % apmērā. Tiem ir jābūt iegūtiem no viršiem, kas pieder viršu dzimtas Ericaceae (viršu kārtai Ericales).

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Robežas apgabalam, no kura viršu audzēm iegūst produktu “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich”, ir šādas.

Apgabala dienvidu robežu iezīmē ceļš Nr. 353 no Zgoželecas (Zgorzelec) pilsētas līdz ceļam E40 virzienā uz Boleslavecu (Bolesławca), tālāk robeža iet no Boleslavecas (Bolesławca) līdz Hojnovai (Chojnów) (vispirms gar E40, tad pēc apdzīvotās vietas Lubkovekas (Lubkowek) tas pārtop par ceļu Nr. 94).

Apgabala austrumu robežu iezīmē ceļš Nr. 335 no Hojnovas pilsētas caur Brunuvu (Brunów), Šklari Dolne (Szklary Dolne), Tšmeluvu (Trzmielów) līdz Hocjanovai (Chocianowa); tālāk no Hocjanovas pa ceļu Nr. 331 līdz apdzīvotajai vietai Parhuva (Parchów), kas atrodas uz Hocjanovas virsmežniecības ziemeļaustrumu robežas; pēc tam gar Pšemkuvas (Przemków) virsmežniecības dienvidu, austrumu un ziemeļu robežu līdz Valsts mežu Reģionālās direkcijas robežai (Ziemeļu kanāls), līdz ceļam Nr. 328 Ņegoslavicas (Niegosławice) virzienā.

Apgabala ziemeļu robeža stiepjas no apdzīvotās vietas Ņegoslavica caur apdzīvotajām vietām Suha Dolna (Sucha Dolna) un Henrikuvas Vihļice (Henryków Wichlice) līdz apdzīvotajai vietai Šprotava (Szprotawa); tad no Šprotavas pa ceļu Nr. 12 virzienā uz Žagaņu (Żagań) un tālāk pa to pašu ceļu caur Žari (Żary) līdz pat apdzīvotajai vietai Žarki Vielke (Żarki Wielkie), kas atrodas pie Polijas rietumu robežas ar Vācijas Federatīvo Republiku.

Apgabala rietumu robeža stiepjas no apdzīvotās vietas Žarki Vielke dienvidu virzienā līdz Zgoželecas pilsētai gar Polijas un Vācijas robežu.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Medus “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” izcelsmes autentiskuma un kvalitātes kontroles procedūrai ir vairāki posmi, sākot no ražošanas līdz pat gatavās produkcijas kontrolei tirgū. Šī kontrole veido visaptverošu uzraudzības sistēmu, kuras nolūks ir nodrošināt gala produkta labu kvalitāti.

Aizsargāta ģeogrāfiskā norāde “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” attiecas tikai un vienīgi uz medu, ko iegūst ražotāji, kas ir ierakstīti kontroles iestādes reģistros. Kontroles iestāde pārvalda šādus reģistrus:

reģistrs personām, kas nodarbojas ar medus ražošanu un fasēšanu vai ir ieguvušas atļauju izvietot bišu saimes Lejassilēzijas Mežu apgabalā,

to etiķešu reģistrs, kas izsniegtas personām, kuras nodarbojas ar medus ražošanu un fasēšanu.

Reģistrā ierakstītās personas pārbauda kontroles iestāde, kuras nolūks ir noteikt, vai produkti, kas apzīmēti ar aizsargātu ģeogrāfisko norādi “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” ir ražoti atbilstīgi regulai un specifikācijai. Kontrolē personas, kas nodarbojas ar medus ražošanu un fasēšanu. Pārbauda gan dokumentus, gan tirgū laistā gatavā produkta kvalitāti. Pārbauda arī to, vai pārdošanas apjoms atbilst ražošanas apjomam.

4.5.   Ražošanas metode: Pirms stropu ar bišu saimi ved uz viršu audzi, no citiem augiem iegūto medu izņem, bet stropu piepilda ar rāmīšiem, un vajadzības gadījumā bites piebaro ar cukura sīrupu. Bišu saimi piebaro mazās devās, kas nedrīkst pārsniegt 0,5 kg 24 h laikā. Piebarošana ir jābeidz vēlākais 7 dienas pirms bišu pārvietošanas uz viršu audzi. Bišu piebarošana “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” ievākšanas vietā nav pieļaujama.

Bites pārvadā, ievērojot higiēnas noteikumus un nodrošinot atbilstīgu gaisa piekļuvi stropam. Nektārs jāievāc Lejassilēzijas Mežu apgabalā viršu ziedēšanas laikā (augustā un septembrī). Medus izsviešana ar medus sviedi (veidota pēc centrifūgas principa, ar tangenciālu vai radiālu rāmīšu novietojumu) notiek stacionārās darba telpās pie dravnieka vai pārvadājamās darba telpās medus ieguves vietā.

Medu pilda pārtikas produktiem piemērotos traukos, kas atbilst Labas ražošanas prakses kodeksam dravniecībā (Kodeksem Dobrej Praktyki Produkcyjnej w Pszczelarstwie), kā arī saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Medu fasē dažādos traukos, parasti tādos, kuru ietilpība nepārsniedz 1 500 g. Medus filtrēšana, putošana, pasterizācija vai mākslīga sildīšana nav pieļaujama. Nevienā ražošanas posmā nedrīkst pieļaut, ka medus temperatūra šūnās pārsniedz 45 °C.

“Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” ražošanā drīkst izmantot bites tikai no šādām sugām vai to hibrīdiem:

Apis mellifera mellifera (Rietumeiropas un Viduseiropas bite),

Apis mellifera carnica (kraińska/krainka bite),

Apis mellifera caucasica (Kaukāza bite).

4.6.   Saikne: Pirmās norādes par medus ražošanu šajā apgabalā ir rodamas jau Kārļa Lielā valdīšanas laikā VIII un IX gs. mijā, un no tām izriet, ka pakļautajām ciltīm ir uzlikta nodeva medus un vaska veidā. Medus, tostarp viršu medus, ieguve šajā apgabalā ir daudzkārt minēta dažādu laikmetu literatūrā.

Dravniekiem vērtīgo viršu audžu teritorija būtiski palielinājās pēc plašajiem mežu ugunsgrēkiem 1900. gadā. To rezultātā Lejassilēzijas Mežu apgabalā meža platības samazinājās, brīvajai teritorijai aizaugot ar viršiem. 1958. gadā veiktos viršu medus pētījumos ir pamatots, ka Lejassilēzijas Mežu apgabalā iegūtajā viršu medū viršu ziedputekšņu kā galveno ziedputekšņu saturs ir vislielākais, sasniedzot 59–98 %.

Šā apgabala senās medus iegūšanas tradīcijas, kā arī medus labā kvalitāte ir galvenie faktori, kas nosaka tur ražotā medus “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” labo reputāciju. Šo reputāciju apliecina Pšemkuvas (Przemków) Lejassilēzijas Medus un vīna svētkos (Dolnośląskie Święto Miodu i Wina) iegūtās godalgas, izstādes dalībnieku, patērētāju un viesu atbildes aptaujās par saražoto un pārdoto medu, kā arī tā cena, kas ir par 3 līdz 8 zlotiem par kilogramu dārgāka nekā citam viršu medum. Par medus “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” labo slavu liecina arī tas, ka šis produkts kā vienīgais medus no visas vojevodistes ir iekļauts reģiona dāvanu grozā, ar kuru parasti Lejassilēzijas vojevodistes pārvaldes vadītājs (marszałek) apdāvina ārzemju viesus un kuru ved kā dāvanu. “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” ir izcils produkts, kas pārstāv Lejassilēzijas vojevodisti daudzos tirgos un izstādēs, kuros produkti ir iedalīti pa vojevodistēm.

Par to, ka Lejassilēzijas Meži ir viršu zeme, liecina daudzas atsauces uz šo augu, kas atrodamas vairāku šajā apgabalā uzsāktu ierosmju nosaukumos. Mazā ciematā Boruvki (Borówki) ir “Viršu sēta” (Wrzosowa chata) — īpaša viršu audzēšanai veltīta māja, bet šā apvidus vietējās aktīvistu grupas nosaukums ir “Viršu zeme” (Wrzosowa kraina).

Lejassilēzijas Mežu apgabalā, konkrēti, Šventošuvas (Świętoszów) un Pšemkuvas poligonos, ir blīvas viršu audzes 10 tūkst. ha apmērā. Lejassilēzijas Mežu apgabalam ir raksturīga visaugstākā vidējā gada temperatūra un daudz saules gaismas, kas rada viršu nektāra veidošanai ļoti labvēlīgus apstākļus pat lietainos gados.

Papildus tam, ka “Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich” ir laba slava, ka tas ir pazīstams un saistās ar izcelsmes reģionu, tam ir arī īpaši labs sastāvs. Tajā ir ļoti daudz prolīna (ne mazāk par 30 mg/100 g), maz saharozes (ne vairāk par 4 g/100 g) un maz ūdens (ne vairāk par 22 %). Šim medum ir raksturīgs arī stabils pH līmenis (no 4 līdz 4,5), tajā ir daudz viršu ziedputekšņu kā galvenā ziedputekšņu veida (vismaz 50 %), kā arī tā ražošanā izmanto tikai noteiktas bišu sugas.

4.7.   Kontroles iestāde:

4.8.   Marķējums: Visiem ražotājiem, kas pārdod “Miód Wrzosowy z Borów Dolnośląskich”, uz medus traukiem ir jāizmanto vienota etiķete. Etiķetes izplata ar Vroclavas Reģionālās dravnieku asociācijas (Regionalny Związek Pszczelarzy we Wrocławiu) starpniecību. To izplatīšanas noteikumi un ieviestās procedūras ir darītas zināmas kontroles iestādei. Šie noteikumi un ieviestās procedūras nekādā gadījumā nedrīkst diskriminēt ražotājus, kas nav Vroclavas Reģionālās dravnieku asociācijas biedri

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.