52007SC1470

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 8.11.2007

SEC(2007) 1470

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Pavaddokuments

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas i2010 iniciatīva par e-integrāciju

„Iesaisties informācijas sabiedrībā”

KopsavilkumsIETEKMES NOVĒRTĒJUMS[COM(2007) 694 galīgā redakcija][SEC(2007) 1469]

Ievads

Ietekmes novērtējums (turpmāk — „IN”) papildina priekšlikumu Paziņojumam par Eiropas i2010 e-integrācijas iniciatīvu: „Iesaisties informācijas sabiedrībā” (turpmāk — paziņojums). Ietekmes novērtējums noslēdz ilgu politikas izstrādes un konsultēšanās posmu, kurā līdzdarbojās ieinteresētās aprindas un dalībvalstu pārstāvji; ietekmes novērtējuma sagatavošanai izmantoti rezultāti, kas gūti, pētot situācijas attīstību e-integrācijas jomā un saistītajās politikas nozarēs.

Tas papildina politikas pasākumu kopumu, kuru mērķis ir integratīvas informācijas sabiedrības izveide, tādējādi sasniedzot 34 Eiropas valstu pieņemtajā Rīgas Ministru deklarācijā par e-integrāciju[1]noteiktos politikas mērķus (deklarācija pieņemta 2006. gada 11. jūnijā).

Ar paziņojumu ierosinātie pasākumi nav juridiski saistoši un nerada administratīvu un finansiālu slogu. Ietekmes novērtējumā iztirzāti politikas uzdevumi, ieskicēti iespējamie risinājumi, iekļauts dažādo risinājumu kvalitatīvs ietekmes novērtējums un atsevišķu risinājumu kvantitatīvs novērtējums, pēdējā gadījumā pieņemot, ka ir sasniegti visi e-integrācijas mērķi. Tādējādi ir pilnīgi īstenots Ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs[2] iekļautais proporcionālas analīzes princips.

Ietekmes novērtējums atbilst 2005. gada paziņojumā par e-pieejamību noteiktajai prasībai 2007. gadā novērtēt šajā jomā panākto progresu. Lai cilvēki ar invaliditāti (e-pieejamība) un vecāka gadagājuma lietotāji, kuru Eiropā kļūst arvien vairāk, varētu gūt labumu no informācijas sabiedrības, būtisks aspekts ir informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) izmantojamība. Ietekmes novērtējumā atzīts, ka sasniegtais progress nav liels un ka 2008. gadā jāierosina papildu pasākumi. Pieņemot, ka 2008. gadā risināsies papildu konsultācijas ar ieinteresētajām aprindām un sagatavos jaunu ietekmes novērtējumu, šajā ietekmes novērtējumā paredzēts minēto pasākumu iepriekšējs novērtējums.

Kas ir e-integrācija un kāpēc tā ir nozīmīga?

E-integrācijas definīcija atrodama Rīgas Ministru deklarācijā, proti, tā ir gan integratīva IST, gan IST izmantošana plašāku integrācijas mērķu sasniegšanai. Citiem vārdiem sakot, e-integrācija ir saistīta ar to, cik daudz informācijas un sakaru tehnoloģijas — stiprinot sociālās saiknes, palielinot darba meklētāju un uzņēmumu ekonomiskās iespējas, rosinot sabiedrības darbību kultūras jomā un veicinot pilsonisko līdzdalību — sekmē līdzvērtīgāku un veiksmīgāku visu slāņu integrāciju sabiedrībā.

Problēmas apmērs: cik daudz ļaužu ar to saskaras?

IST straujā attīstība cilvēkiem paver lielisku iespēju izmantot informācijas un zināšanu sabiedrības priekšrocības.

Daudziem IST ir kļuvusi par priekšnoteikumu, lai viņi spētu būt aktīvi un spēcīgi sabiedrības locekļi. Tomēr IST rada arī jaunus šķēršļus, proti, IST pievienotās vērtības pakalpojumu ģeogrāfiskā pieejamība, cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku iespējas izmantot IST, nevienlīdzīgas iespējas atrast darbu, kuras ir atkarīgas no iegūtās izglītības, prasmēm un motivācijas, un sociālā stratifikācija, kas saistīta ar IST izmantošanas finansiālo nodrošinājumu. Ja minētos šķēršļus nenovērsīs, tie cits citu pastiprinās un līdztekus tam, ka rodas digitālā plaisa, iespējams, notiks arī dziļa Eiropas sabiedrības sociālā un ekonomiskā šķelšanās. Lēš, ka 30–40 % iedzīvotāju informācijas sabiedrības sniegtās priekšrocības neizmanto ģeogrāfiskās atrašanās vietas, invaliditātes un vecuma, dzimuma, tautības, nepietiekamu prasmju un informācijas trūkuma vai sliktu ekonomisko apstākļu dēļ (par atskaites punktu pieņemot IST kopējo izmantojumu, lēsts, ka internetu neizmanto 200 miljoni eiropiešu) [3].

Visvairāk skartās grupas, kuras tāpēc ir arī politikas potenciālās mērķa grupas (2006. gada dati par ES-27 dalībvalstīm). Cilvēki ar invaliditāti — aplēsts, ka tie ir 74 miljoni eiropiešu (tostarp cilvēki ar smagu un vieglu invaliditāti) [4]. Nabadzības apdraudētie eiropieši — 98 miljoni cilvēku (no kuriem aptuveni 9 % ir trūcīgi darba ņēmēji). Ārzemēs dzimušie rezidenti — aptuveni 15 miljoni. Turklāt internetu neizmanto aptuveni 74 miljoni mazizglītotu cilvēku, aptuveni 89,5 miljoni nodarbināto, aptuveni 18 miljoni gados jaunu cilvēku (15 līdz 24 g.v.). |

- Kāpēc Eiropai ir jārīkojas?

Atbilde uz jautājumu — kāpēc jāstiprina e-integrācijas politika un jāuzlabo tās koordinēšana Eiropas Savienībā — rodama ietekmes novērtējumā. Pieredze liecina, ka pastāv milzīgs risks, ka jaunās IST radīs jaunus, spēcīgākus izstumšanas veidus, proti, digitālo izstumšanu. Taču, ja neizmanto visu IST potenciālu, daudzas iespējas paliek neīstenotas, radot zaudējumus nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes ziņā. Ja neīstenos visaptverošus politikas pasākumus, daudzi eiropieši nevarēs izmantot informācijas sabiedrības ekonomiskās un sociālās priekšrocības.

Pirmais Riga Dashboard[5] (ietekmes novērtējuma 2. pielikums) un citi pētījumi liecina, ka joprojām krietni atšķiras informācijas sabiedrības instrumentiem un pakalpojumu pieejamība, krietni atšķiras arī iespēja tiem piekļūt un tos izmantot. Atšķirības IST izmantojumā ir iespaidīgas. 2006. gadā ES-27 valstīs internetu regulāri izmantoja: 76 % eiropiešu ar augstu formālo izglītību, 25 % eiropiešu, kam nav formālās izglītības vai ir zems formālās izglītības līmenis, 58 % nodarbināto un 36 % bezdarbnieku, 51 % cilvēku, kas dzīvo blīvi apdzīvotos apvidos, 35% cilvēku, kas dzīvo reti apdzīvotos apvidos. Aptuveni 15 miljoni studentu joprojām neizmanto internetu — tas ir lielākais trūkums ceļā uz vispusīgu izglītību. Internetu neizmanto 18 miljoni 16–24 g.v. iedzīvotāju un aptuveni 50 % 24–55 g.v. iedzīvotāju. Internetu neizmanto aptuveni 20 miljoni bezdarbnieku. Sievietes gandrīz vairs neatpaliek no IST izmantojuma intensitātes, tomēr ar dzimumu saistīti integrācijas jautājumi joprojām atrodas e-integrācijas uzmanības centrā. IST neizmantojamība (e-pieejamības trūkums) rada šķērsli cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma ļaudīm: tikai 5 % no ES-27 valsts iestāžu mājaslapām atbilst minimālajām tīmekļa pieejamības standartu prasībām un pamatnostādnēm, subtitrētu audiovizuālo programmu klāsts variē no 2,5 % līdz 95 %, surdotulkoto programmu ir krietni mazāk nekā subtitrēto, un to piedāvājums variē no mazāk nekā 0,5 % līdz 5 %, audioapraksta apraide aptver no mazāk nekā 1 % līdz vairāk nekā 10 % lielu diapazonu, vērā ņemama produktu klāsta fragmentācija vērojama personālajos datoros un programmnodrošinājumā iebūvēto izmantojamības uzlabotājinstrumentu jomā. Lauku un pilsētas apvidus atšķiras ar platjoslas pārklājumu un piekļuvi: 89 % ES-27 valstu iedzīvotāju kopš 2006. gada beigām var piekļūt platjoslas pakalpojumiem (92 % ES-15 valstīs), lauku apvidos vidējais pārklājums sasniedz tikai 71 %, turklāt lejupielādes ātrums ir mazāks nekā pilsētā. Digitālās prasmes: tikai 57 % eiropiešu ir zināmas iemaņas darbā ar internetu un datoru, cilvēki, kam ir nelielas iemaņas darbā ar datoru un internetu, parasti ir mazizglītoti, vecāka gadagājuma vai ekonomiski neaktīvi ļaudis. E-pārvaldes pakalpojumu izmantojums. 2006. gada dati par 15–74 g.v. ES-27 iedzīvotājiem: 21 % pakalpojumus izmantoja, lai saņemtu informāciju, 13,3 % lejupielādēja veidlapas, 8,8 % veica pilnīgas transakcijas. IST izmantojums un vecuma grupa: 71 % interneta lietotāju ir 16-24 gadus veci, bet 10 % ir 65–74 gadus veci, 43 miljoni 55–64 gadus vecu cilvēku un 37 miljoni 65–74 gadus vecu cilvēku neizmanto internetu. |

- Ko Eiropa var iegūt no e-integrācijas?

E-integrācijai Eiropā ir milzīga ekonomiska vērtība. Tā ir panākumu atslēga ceļā uz vērienīgu ilgtspējīgu izaugsmi, un e-integrācija sabiedrībai ir liels guvums. Sākotnējās aplēses liecina, ka priekšrocības, ko Eiropas Savienība gūst, izmantojot e-integrāciju, pēc pieciem gadiem varētu sasniegt 35 līdz 85 miljardus euro.

Kādus mērķus atbalsta?

Galvenais e-integrācijas stratēģijas mērķis ir veicināt gan integratīvas IST, gan IST izmantošanu, lai sasniegtu vērienīgāku mērķu integrāciju, vienlaikus nodrošinot pamatu ekonomiskajai izaugsmei un jaunām uzņēmējdarbības iespējām .

Paredzēts, ka mobilizējot visus iesaistītos (dalībvalstu, nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus) un pieejamos politikas instrumentus, e-integrācija no sociālas vajadzības kļūs par būtisku ekonomisku izdevību Eiropai. Palielināt informētību par minēto nolūku un apņemšanos uzlabot e-integrāciju — tas ir tikai viens šajā ietekmes novērtējumā ierosinātais pasākums. Turklāt

ietekmes novērtējumā ierosināti trīs detalizētāki mērķi, kas saistīti ar tādu e-integrācijas problēmu risināšanu, ar kurām saskaras lietotāji, nozare un iestādes:

- lietotāji — novērst digitālās izmantojamības, pieejamības, finansiālo iespēju un prasmju radītās robežšķirtnes ,

- IST nozare un pakalpojumu sniedzēji — stimulēt un izveidot integratīvu IST, dzīvotspējīgu un ietekmīgu uzņēmējdarbības veidu ,

- valsts iestādes — īstenot pasākumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir saskaņota un efektīva e-integrācijas politika .

Kādi politikas risinājumi ir novērtēti?

Ietekmes novērtējumā analizēti tālāk norādītie e-integrācijas politikas risinājumi, un saskaņā ar prasībām 2005. gada paziņojumā par e-pieejamību [6] tajā sīki analizēta e-pieejamība.

1. Saglabāt pašreizējo stāvokli. Konkrētajā e-pieejamības sektorā šo risinājumu iztirzāja, analizējot spēkā esošo saistošo noteikumu ietekmi.

2. Daļējas izmaiņas , t.i., atsevišķu īpašu ES mēroga pasākumu īstenošana vairākās jomās, pasākumus tikai daļēji vēršot uz riska grupām un neveicot koordinācijas vai integrācijas papildu pasākumus. Konkrētajā e-pieejamības sektorā ar šo risinājumu novērtēti ierobežoti centieni uzlabot dalībvalstu un nozares pārstāvju īstenoto pasākumu koordināciju.

3. Integrēta un saskaņota stratēģija sinerģiju un ietekmes uzlabošanai: a) mērķtiecīgāk risināt atsevišķu riska grupu vajadzība; b) koordinētāka un integrētāka rīcība stratēģijas jomā; c) mērķtiecīga darbība, lai grupām palīdzēt izmantot visas informācijas sabiedrības sniegtās priekšrocības un IST izmantotu efektīvākai pakalpojumu sniegšanai; d) pamatojoties uz spēcīgākām un noturīgākām zināšanām un kvantitatīvajiem pierādījumiem, ieguldīt līdzekļus uzraudzības un novērtēšanas mehānismos un e) uzlabot informētību un palielināt saistības. Konkrētajā e-pieejamības sektorā šis risinājums paredz iepriekš izpētīt, kā situāciju ietekmētu šajā nozarē pieņemto tiesību aktu nostiprināšana.

Kādi pasākumi ir ierosināti?

Ietekmes novērtējums ir galvenais pierādījums un arguments tam, ka ir būtiski e-integrācijas jautājumus risināt Eiropas mērogā, Eiropas Savienībā panākot saskaņotu politiku, mobilizējot galvenos dalībniekus (dalībvalstis, nozari un lietotājus), e-integrāciju iekļaujot visos politikas darbības sektoros un izpētot, kā uzlabot tiesību aktus par e-pieejamību. Lai to īstenotu, ir jāpalielina informētība un politiskās/ieinteresēto aprindu saistības, izgaismojot notikumus un iniciatīvas, kas norāda uz to, ka e-integrācija ir vajadzīga, un kas atspoguļo panākto progresu.

Turklāt pasākumi ir ierosināti trīs jomās.

- Pirmkārt, ir jārada tādi apstākļi, lai ikviens varētu iesaistīties informācijas sabiedrībā. Informācijas sabiedrībai joprojām ceļā stājas virkne būtisku šķēršļu. Viena no tām ir e-pieejamība. E-pieejamības trūkuma dēļ ir samazinājusies produktivitāte, tomēr saglabājoties mērenām pielāgošanās izmaksām. Konstatēts, ka progresu kavē fragmentācija: nozarē valda uzskats, ka vienotas pieejas trūkums e-pieejamībai ir šķērslis iekšējam tirgum. Taču pietiekams progress nav sasniegts arī prioritāšu nenoteikšanas un lietotāju un nozares sadarbības trūkuma dēļ: nozarei (un dalībvalstīm) būtu vairāk jācenšas novērst e-pieejamības problēmas. Ietekmes novērtējums liecina, ka šis ir vissteidzamāk risināmais jautājums; tajā ierosināts izpētīt arī horizontālo pieeju tiesību aktiem par e-pieejamību (t.i., ne tikai tiesību aktus par vienu konkrētu tehnoloģiju vai izmantošanas veidu), rīkojoties saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

- Jāuzlabo ne tikai e-pieejamība, bet arī digitālās pamatprasmes (sagaidāms, ka šajā jomā nozare un dalībvalstis sadarbosies ciešāk), kā arī platjoslas tīklu pieejamība, jo īpaši lauku apvidos (šajā jautājumā pašvaldības un nozare jāaicina ieguldīt vairāk pūliņu).

- Otrkārt, jāpaātrina efektīva izstumtības apdraudēto mērķa grupu iesaistīšanās un dzīves kvalitātes uzlabošanās. Lai augsta izstumtības riska grupas ātrāk gūtu labumu no informācijas sabiedrības, ir jāsāk virkne mērķtiecīgu pasākumu vai (ja tie jau sākti) jāturpina ar spēcīgākām un saskaņotākām programmām. Tie ir pasākumi, kas īstenojami, lai, balstoties uz kopējo ES programmu, kas izklāstīta rīcības plānā „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā” un jaunajā iniciatīvā par telemedicīnu, informācijas sabiedrībā novērstu risku no tās izstumt vecāka gadagājuma ļaudis un veselības stāvokļa dēļ. Konstatēts, ka īpaši nozīmīga ir informācijas apmaiņa un kopīgas pieejas izstrāde (saskaņā ar e-pārvaldības rīcības plānu) integratīvai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem. Līdz 2008. gada beigām ir jāsāk rīkoties, lai vajadzības gadījumā noteiktu mērķtiecīgus papildu pasākumus (piemēram, par jauniešiem nelabvēlīgos apstākļos un migrantiem, ko apdraud izstumtība).

- Treškārt, iekļaut e-integrācijas pasākumus, lai sasniegtu maksimāli ilgstošu ietekmi . Lai gan e-integrācija aspektu un dalībnieku ziņā ir plaša joma, neatsverami ir kopējie uzraudzības pasākumi un salīdzinošie novērtējumi, ja to pamatā ir Riga Dashboard (to jau izstrādā), ciešāka lietotāju un to pārstāvju, nozares, iestāžu un Eiropas Komisijas sadarbība minētās kopējās stratēģijas jomā, lietotāju ietekmi pastiprinot ar spēcīgākām prasmēm e-integrācijas jomā un ciešāku sadarbību. Uzskata, ka e-integrācijas ietekmes ilgtspējība ir saistīta ar integratīvu e-integrāciju; tas nozīmē, ka jau pirmajā vispārējas nozīmes tehnoloģijas izstrādes un pilnveides posmā ir jāņem vērā izstumtības aspekts (integratīva izstrāde) un ka informācijas sabiedrībai ir jākļūst par neatņemamu tādu vispārējo stratēģiju daļu, kuras risina sociālās un ekonomiskās izstumtības jautājumus (informācijas sabiedrības atbalstīta integrācijas politika).

Visbeidzot, ņemot vērā pašreizējo e-integrācijas fragmentāciju un mazo un nekoordinēto pasākumu pārpilnību, ES ir jāpievērš uzmanība informētības uzlabošanai un jānodrošina apmaiņa ar labu praksi. Šai stratēģijai būtu jābalstās uz vairākām ieinteresēto aprindu iniciatīvām, tās papildinot ar vispārējo reklamēšanu, kas būtu informatīvu pasākumu kopums, kuru vainagotu vispārējs ieguldījums politikā un ievērojama e-integrācijas konference, kas risinātos 2008. gada beigās.

Kāda ir kopējā Eiropas pievienotā vērtība?

Eiropas e-integrācijas iniciatīvas pievienotās vērtības pamatā ir tās ieguldījums kopēju un sistemātisku e-integrācijas pieeju īstenošanā , uzlabojot sinerģiju starp politikas iniciatīvām ES, valsts un vietējā mērogā. Tās pamatā ir arī pūliņi, kas ieguldīti, lai apkopotu uzņēmējdarbības vadītas iniciatīvas, uzlabotu to popularitāti un nodrošinātu veiksmīgo pasākumu atkārtošanu. Tādējādi iniciatīvas mērķis ir radīt tā saucamo „reizinātājefektu”, kas nepieciešams, lai palielinātu visos līmeņos notiekošo pasākumu labvēlīgo ietekmi.

Digitālās izstumtības iemesli — tāpat kā no integrēšanās informācijas sabiedrībā gūtās priekšrocības — cits citu pastiprina, kad ir aktivizēti un cits citu papildinoši darbojas vajadzīgie virzītājspēki. Ir sagaidāms, ka šī procesa sociālā un ekonomiskā ietekme arvien palielināsies, stiprinot indivīdu aktīvu integrāciju Eiropas saimnieciskajā dzīvē un sabiedrībā, kā arī veicinot integratīvu tehnoloģiju un pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi un sekmējot izpēti un inovācijas šajā jomā. Ir ierosināts progresu mērīt, izmantojot piedāvājuma un pieprasījuma rādītājus ( Riga Dashboard ). Cita starpā šajā ietekmes novērtējumā izklāstītās sākotnējās aplēses minēto progresu saista ar ekonomiskajiem guvumiem. Nākotnē veiktie pētījumi un situācijas modeļu izstrāde arvien stiprinās pierādījumus un izpratni par minēto rādītāju savstarpējo saistību, kā arī palielinās ekonomisko un sociālo izaugsmi.

[1] Deklarācijā (2006. gada 11. jūnijs) noteikti mērķi samazināt digitālo plaisu šādās jomās: vecāka gadagājuma cilvēkiem domātas IST, ģeogrāfiskā šķirtne, e-pieejamība, digitālās prasmes, IST kultūru daudzveidībai un integratīva e-pārvalde. http://ec.europa.eu/information_society/events/ict_riga_2006/doc/declaration_riga.pdf.

[2] „Pamatdokumentā par politikas izveidi” ( Broad policy-defining document ) noteikts, ka ietekme jānovērtē iepriekš un izmantojot vispiemērotāko paņēmienu (Pamatnostādnes par ietekmes novērtējumu, SEC(2005) 791, 8. lpp.).

[3] Eurostat , 2006. gada Kopienas aptauja par to, cik mājsaimniecībās un cik fizisku personu (16 līdz 74 g.v.) lieto IST.

[4] Komunikāciju komitejas (COCOM) 2004. gada ziņojumā, kas sagatavots, pamatojoties uz Eurostat datiem un aplēsēm, minēts, ka 15 % Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir invaliditāte. Cits izmantotais rādītājs ir procentos no nodarbināto iedzīvotāju skaita izteikts cilvēku ar invaliditāti skaits (izmantoti Eurostat dati). 2002. gadā ES-25 valstīs 44,6 miljoni 16 līdz 64 gadus vecu cilvēku —, t.i., viena sestā daļa (15,7 %) — norādīja, ka tiem ir bijuši ilgstoši veselības traucējumi vai invaliditāte. Eurostat , Statistics in focus , Theme 3 , 26/2003 (http://ec.europa.eu/employment_social/health_safety/docs/disabled_%202002_en.pdf ).

[5] Rādītāju kopums, ko izmanto, lai uzraudzītu Rīgas Ministru deklarācijā noteikto mērķu sasniegšanu.

[6] Paziņojums par e-pieejamību COM(2005) 425: „ Kopsavilkums par situāciju e-pieejamībā būs pieejams pēc diviem gadiem no šā paziņojuma publicēšanas brīža. (..) Komisija var apsvērt papildu pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā tiesību aktus. Šis e-pieejamības darbs sekmēs jau paziņoto 2008. gada Eiropas e-integrācijas iniciatīvu.”