52007SC0870

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.7.2007

SEC(2007) 870

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Papilddokuments Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā

MAKSĀTSPĒJA II IETEKMES NOVēRTēJUMA KOPSAVILKUMS

{COM(2007) 361 galīgā redakcija}{SEC(2007) 871}

ZIŅOJUMS PAR PROJEKTA "MAKSĀTSPĒJA II" IETEKMES NOVĒRTĒJUMU

KOPSAVILKUMS

Projekts "Maksātspēja II" ( Solvency II ) ir izstrādāts pārredzamā veidā un sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām. Vairākus ziņojumus par ietekmes novērtējumu sagatavoja Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja ( CEIOPS ), CEA , AISAM un ACME [1], Eiropas Centrālā banka, FIN-USE [2] un Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts. Turklāt CEIOPS ir veicis divus kvantitatīvās ietekmes pētījumus, bet Komisija 2006. gadā noorganizēja atklātu izskatīšanu.

1. PROBLēMU PRECIZēšANA

Apdrošināšanas ekonomiskā un sociālā ietekme ir tāda, ka valsts iestāžu iejaukšanās konsultatīvās uzraudzības veidā parasti tiek uzskatīta par nepieciešamu. Apdrošinātāji ne tikai nodrošina aizsardzību pret nākotnes notikumiem, kas var radīt zaudējumus, bet arī novirza mājsaimniecību ietaupījumus uz finanšu tirgiem un reālo ekonomiku. Līdz šim valsts iestāžu darbība galvenokārt ir bijusi vērsta uz ieviešanas pasākumiem, kuru mērķis ir garantēt uzņēmējsabiedrību maksātspēju vai mazināt maksātnespējas izraisītos traucējumus vai zaudējumus.

1.1. Spēkā esošais ES režīms

ES apdrošināšanas tiesību aktu mērķis ir veicināt apdrošināšanas pakalpojumu vienotā tirgus attīstību, vienlaicīgi nodrošinot atbilstīgu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Vajadzīgā tiesiskā regulējuma izstrāde sākās 20. gadsimta 70. gados ar pirmās paaudzes apdrošināšanas direktīvām[3], bet tika pabeigta tikai 20. gadsimta 90. gados ar trešās paaudzes apdrošināšanas direktīvām. Ar trešās paaudzes apdrošināšanas direktīvām tika izveidota "ES pasu sistēma" (vienota licence) apdrošinātājiem, pamatojoties uz minimālās saskaņošanas un savstarpējas atzīšanas principu.

1.2. Pašreizējā ES režīma trūkumi

Direktīvas prasīja, lai Komisija vadītu maksātspējas prasību pārskatīšanu. Pēc šīs pārskatīšanas 2002. gadā tika panākta vienošanās par ierobežotu, bet paātrinātu reformu[4] – projektu "Maksātspēja I" ( Solvency I ). Taču projekta "Maksātspēja I" procesa laikā kļuva skaidrs, ka daži trūkumi joprojām nav novērsti.

- Riska jutīguma nepietiekamība. Pašreizējais ES režīms nav pilnā mērā attiecināms uz vairākiem svarīgiem pamatriskiem, tostarp uz tirgus, kredīta un operacionālo risku. Turklāt režīms nav vērsts uz nākotni, ietver pavisam nedaudzas kvalitatīvas prasības attiecībā uz riska vadību un pārvaldi un neizvirza prasību uzraudzības iestādēm regulāri pārskatīt šos kvalitatīvos aspektus. Riska jutīguma nepietiekamība nestimulē apdrošinātājus nedz nodrošināt pietiekamu risku vadību, nedz uzlabot un izdarīt ieguldījumus riska vadībā. Pašreizējais režīms nedz nodrošina precīzu un savlaicīgu uzraudzības iestāžu iejaukšanos, nedz veicina optimālu kapitāla sadali. Tā rezultātā pašreizējais ES režīms nenodrošina tik labu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību, cik tas varētu.

- Ierobežojumi vienotā tirgus pareizai darbībai. Pašreizējais ES tiesiskais regulējums paredz minimālos standartus, kurus var papildināt ar papildu noteikumiem valstu līmenī. Šie papildu noteikumi rada nevēlamu ietekmi un apdraud apdrošināšanas vienotā tirgus pareizu darbību. Tas palielina ES apdrošinātāju (un apdrošinājuma ņēmēju) izmaksas un kavē konkurenci ES. Atšķirīgs ir arī veids, kādā tiek veikta uzraudzība, kas vēl jo vairāk apdraud vienotā tirgus pareizu darbību.

- Neoptimāli grupu uzraudzības noteikumi. Šī pašreizējā pieeja grupu uzraudzībai ir vēl vairāk attālinājusies no reālā veida, kādā grupas faktiski tiek strukturētas un organizētas, jo šīs pieejas pamatā ir juridiskās personas. Tā kā uzņēmumos ir ieviestas riska vadības sistēmas un ir konsolidētas pamatfunkcijas, grupu organizēšanas process ir kļuvis centralizētāks. Atšķirības starp veidu, kādā grupas tiek vadītas un uzraudzītas, palielina ne tikai apdrošināšanas grupu izmaksas, bet arī risku, ka kāds pamatrisks grupas līmenī varētu palikt nepamanīts.

- Starptautiskās un starpnozaru konverģences trūkums. Starptautiskā apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācija un Starptautiskā grāmatvedības standartu padome strādā pie jaunu maksātspējas standartu izstrādes un tehnisko rezervju novērtēšanas, lai varētu pāriet uz pieeju, kas balstīta uz ekonomisko risku un kas radikāli atšķiras no pašreizējā ES režīma pamatprincipiem. Tikmēr ar Kapitāla prasību direktīvas[5] starpniecību ir ieviests uz risku balstīts maksātspējas režīms bankām. Starptautiskās un starpnozaru konverģences trūkums vājina ES apdrošinātāju konkurētspēju. Regulatīvās arbitrāžas iespējamību palielina arī konsekvences trūkums starpnozaru jomā.

1.3. Vai ir nepieciešami pasākumi ES līmenī?

Kaut arī teorētiski dalībvalstīm ir iespējams ieviest līdzīgus regulatīvos režīmus, novēršot pašreizējās sistēmas nepilnības, bet uzraudzības iestādēm savukārt ir iespējams labāk saskaņot uzraudzības darbības, tādējādi novēršot vienotā tirgus pareizai darbībai radītos šķēršļus, ir maz liecību par to, ka tas notiek arī praksē. Pašreizējā pieredze varētu liecināt pat par pretējo. Ir jāveic pasākumi, lai veicinātu šādas pārmaiņas, un šie pasākumi veicami ES līmenī, lai uzlabotu saskaņošanas darbības.

2. PROJEKTA "MAKSāTSPēJA II" MēRķI

Ņemot vērā spēkā esošā ES režīma nepilnības, tika panākta vienošanās par šādiem vispārējiem mērķiem attiecībā uz projektu "Maksātspēja II":

- padziļināt ES apdrošināšanas tirgus integrāciju;

- uzlabot apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju aizsardzību;

- uzlabot ES apdrošinātāju un pārapdrošinātāju starptautisko konkurētspēju;

- sekmēt labāka regulējuma piemērošanu.

Lai izvērtētu dažādu politisko risinājumu efektivitāti un lietderību saistībā ar vispārējiem mērķiem, tika noteikti vairāki konkrēti darbības mērķi.

3. POLITISKIE RISINāJUMI, IETEKMES ANALīZE UN SALīDZINāJUMS

Dažādie politiskie risinājumi tika iedalīti stratēģiskā līmeņa un operatīvā līmeņa risinājumos:

- Politiskie risinājumi stratēģiskā līmenī attiecas uz projekta "Maksātspēja II" vispārējo koncepciju, tostarp arī uz to, vai ir vajadzīgas pārmaiņas, un, ja ir, kāda likumdošanas kārtība piemērojama. Citi galvenie analizētie jautājumi bija šādi: cik lielā mērā izmantojama pieredze, kas gūta saistībā ar projektu "Bāzele II" ( Basel II ) un kapitāla prasību direktīvu; kā uzraugāmas apdrošināšanas grupas; kāds režīms piemērojams mazām un vidējām apdrošināšanas sabiedrībām; vai ir jāsaskaņo tehnisko rezervju aprēķins; kāda pieeja izmantojama attiecībā uz kapitāla prasību aprēķināšanu (skatīt 1. tabulu).

- Politiskie risinājumi operatīvā līmenī ietvēra šādus elementus: tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes; kapitāla prasību kalibrēšanas līmenis; kā arī kapitāla prasību struktūra. Papildus tika izskatīti dažādi varianti attiecībā uz ieguldījumiem piemērojamo režīmu (skatīt 2. tabulu).

4. PROJEKTA "MAKSāTSPēJA II" PAREDZAMā KOPēJā IETEKME

Veiktā analīze un no ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes par dažādajiem politiskajiem risinājumiem rāda, ka visefektīvākais un lietderīgākais līdzeklis projekta "Maksātspēja II" vispārējo mērķu sasniegšanai ir jauna, uz ekonomisko risku balstīta maksātspējas režīma ieviešana, pilnā mērā piemērojot Lamfalisī ( Lamfalussy ) procedūru.

4.1. Projektam "Maksātspēja II" saglabātā pieeja: uz ekonomisko risku balstīta pieeja

Sistēma, kuras pamatā būs pareizi ekonomiskā vērtējuma principi, atspoguļos apdrošinātāju patieso finanšu stāvokli, uzlabos pārredzamību un uzticēšanos nozarei kopumā. Uz risku balstītu normatīvo prasību ieviešana nodrošinās taisnīgu līdzsvaru starp apdrošinājuma ņēmēju interešu stingru aizsardzību un samērīgām apdrošinātāju izmaksām.

Kapitāla prasības jo īpaši atspoguļos katrai apdrošināšanas sabiedrībai raksturīgo riska profilu. Apdrošinātāji, kas labi vada savus riskus, īstenojot stingru politiku, izmantojot piemērotas riska mazināšanas metodes vai dažādojot savas darbības, tiks atalgoti tādā veidā, ka tiem tiks izvirzītas mazākas kapitāla prasības. No otras puses, apdrošināšanas sabiedrībām ar nepietiekamu risku vadību vai apdrošināšanas sabiedrībām ar vēlmi uzņemties lielāku risku tiks izvirzītas lielākas kapitāla prasības, lai nodrošinātu apdrošinājuma ņēmēju prasību izpildi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

Projekta "Maksātspēja II" ietvaros daudz lielāks uzsvars tiks likts uz pārdomātu riska vadību un stingru iekšējo kontroli. Atbildība par apdrošinātāju finanšu stabilitāti tiks stingri novirzīta uz vadību, kas citādāk nemaz nevar būt. Apdrošinātājiem tiks dota lielāka rīcības brīvība, t.i., tiem būs jāievēro saprātīgi principi, nevis patvaļīgi noteiktas normas. Normatīvās prasības tiks saskaņotas ar nozares praksi, un apdrošinātāji tiks atalgoti par tādu riska un kapitāla vadības sistēmu ieviešanu, kas vislabāk atbilst to vajadzībām un kopējā riska profilam. Taču šā iemesla dēļ tie būs pakļauti pastiprinātas konsultatīvās uzraudzības procedūrām.

Jaunais režīms uzlabos arī pārredzamību un informācijas nodošanu atklātībai. Ieguldītāji, tirgus dalībnieki un patērētāji savukārt atalgos tos apdrošinātājus, kas piemēros paraugpraksi.

Jaunā Lamfalisī procedūra ļaus pielāgot jauno režīmu nākotnes tirgus prasībām un tehnoloģijas attīstībai, kā arī starptautiskajām izmaiņām grāmatvedības un apdrošināšanas nozares regulējuma jomā. Turklāt, kaut arī augsta līmeņa principi tiks piemēroti visiem apdrošinātājiem, īstenošanas pasākumi ļaus pielāgot noteikumus tā, lai tos varētu piemērot proporcionāli katra apdrošinātāja darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai. Jaunā Lamfalisī procedūra, veicinot uzraudzības konverģenci un sadarbību, radīs saskaņotāku pieeju apdrošinātājiem visā Eiropā.

Turklāt acquis kodifikācija un jauno principu integrēšana vienā dokumentā ļaus uzlabot Eiropas likumu saprotamību un pieejamību visām ieinteresētajām personām atbilstoši labāka regulējuma iniciatīvas darba kārtībai.

4.2. Ieinteresētajām personām radītās priekšrocības

Kopumā projekts "Maksātspēja II" varētu sniegt ievērojamas priekšrocības ieinteresētajām personām, un sagaidāms, ka tas atstās pozitīvu ietekmi uz visām ieinteresētajām personām.

- Apdrošināšanas nozare. Projekta "Maksātspēja II" tiešie ieguvēji būs apdrošinātāji. Papildus pārdomātai riska vadībai, uzraudzības prasību saskaņošanai ar tirgus praksi un labi vadītu apdrošināšanas sabiedrību atalgošanai jaunais režīms radīs arī patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus un veicinās ES apdrošināšanas tirgus tālāku integrāciju. ES apdrošinātāju un pārapdrošinātāju starptautiskā konkurētspēja uzlabosies, ko nodrošinās kvantitatīva rakstura normatīvo prasību saskaņošana ar apdrošinātāju un pārapdrošinātāju uzņemto risku patiesajām ekonomiskajām izmaksām.

- Uzraudzības iestādes. Uzraudzības iestādēs tiks ieviesti labāki uzraudzības mehānismi, kas tām ļaus veikt savlaicīgus un efektīvus pasākumus, un tām tiks piešķirtas pilnvaras veikt visu apdrošinātāju uzņemto risku novērtējuma vispārēju pārskatīšanu. Uzdevumu sadale starp individuālo apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību grupu uzraudzības iestādēm ļaus labāk saprast to sabiedrību darbību, kas ir apdrošināšanas sabiedrību grupas dalībnieces, un sekmēs uzraudzības sadarbību un konverģenci.

- Apdrošinājuma ņēmēji. Projekta "Maksātspēja II" galvenie netiešie ieguvēji būs apdrošinājuma ņēmēji. Pirmkārt, jaunais režīms nodrošinās vienotu un labāku apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību visā ES, samazinot zaudējumu iespējamību apdrošinājuma ņēmējiem apdrošinātāja finansiālu grūtību gadījumā. Otrkārt, ieviešot uz ekonomisko risku balstītu pieeju, uzlabosies apdrošinājuma ņēmēju uzticēšanās apdrošinātāju piedāvātajiem produktiem, jo projekts "Maksātspēja II" veicinās labāku riska vadību, saprātīgu cenu noteikšanu un pastiprinātu uzraudzību. Treškārt, projekts "Maksātspēja II" palielinās konkurenci, īpaši tajos apdrošināšanas darījumu veidos, kas piedāvā privātpersonām paredzētus masveida produktus, kā sauszemes transporta un mājsaimniecības apdrošināšana, izraisot daudzu apdrošināšanas produktu cenu lejupslīdes tendenci, kā arī uzlabos izvēles iespējas, sekmējot produktu inovāciju.

- Ekonomika kopumā. Tāpat kā pieaugošā apdrošinātāju starptautiskā konkurence, arī normatīvo prasību pielāgošana ekonomiskajai realitātei nodrošinās labāku kapitāla sadali apdrošināšanas sabiedrību līmenī, nozares līmenī un visā ES ekonomikā. Tādējādi ar apdrošināšanas nozares kā institucionālā ieguldītāja lomas starpniecību samazināsies izmaksas, ko rada kapitāla piesaistīšana apdrošināšanas nozarei, un, iespējams, visai ES ekonomikai kopumā. Riska un kapitāla efektīvāka sadale ekonomikas jomā sekmēs arī finanšu stabilitāti vidēja termiņa un ilgtermiņa posmā.

4.3. Iespējamā blakus iedarbība īstermiņā

Kaut arī projekta "Maksātspēja II" kopējā ietekme uz visām iesaistītajām pusēm būs pozitīva, līdzšinējais analītiskais darbs liecina par vairāku īstermiņa problēmu iespējamību, kas jāpatur prātā. Šīs problēmas galvenokārt ir saistītas ar apdrošināšanas tirgu pašreizējām struktūrām, un, ieviešot uz ekonomisko risku balstītu maksātspējas režīmu, tās pastiprināsies. Atkarībā no ieinteresēto personu reakcijas īstermiņā tam var būt neliela negatīva ietekme. Bet, kopumā ņemot, jo vairāk apdrošinātāji būs sagatavoti projekta "Maksātspēja II" ieviešanai, jo mazāka būs šādas negatīvās ietekmes iespējamība īstermiņā.

- Ieviešanas sākotnējās izmaksas. Projekts "Maksātspēja II" radīs ievērojamas sākotnējās izmaksas gan apdrošinātājiem, kas vēl nav ieviesuši modernas riska vadības sistēmas, gan uzraudzības iestādēm, kas vēl nav pārgājušas uz sistēmu, kuras pamatā ir riska uzraudzība. Analītiskais darbs, kas veikts, sagatavojot šo ziņojumu, liecina, ka projekta "Maksātspēja II" ieviešanas sākotnējās neto izmaksas visai ES apdrošināšanas nozarei kopumā varētu būt 2-3 miljardi euro. Taču ilgtermiņā projekta gaidāmie ieguvumi kompensēs šīs izmaksas.

- Apdrošināšanas iespējas. Tā kā riskiem tiks piemērota normatīvā pieeja atbilstoši to patiesajām ekonomiskajām izmaksām, apdrošināšanas darījumu veidiem, kas sedz lielus riskus ilgtermiņā, tiks izvirzītas augstākas kvantitatīvās prasības. Īstermiņā tas var izraisīt apdrošināšanas seguma samazināšanos dažiem apdrošināšanas veidiem, lai gan parasti, ja apdrošināšanas darbība kopumā ir ekonomiski dzīvotspējīga, ilgtermiņā apdrošinātāji šādu segumu spēj nodrošināt, izmantojot riska mazināšanas paņēmienus, ieviešot jaunus inovatīvus produktus un koriģējot cenas.

- Šķērssubsidēšana. Pārredzama cenu noteikšana izcels iespējamo pašreizējo šķērssubsidēšanu starp darījumu veidiem, kas sedz augstas iespējamības, bet nelielu izmaksu riskus (piem., sauszemes transporta apdrošināšana), un darījumu veidiem, kas sedz zemas iespējamības, bet lielu izmaksu riskus (piem., aviācijas apdrošināšana). Var gadīties, ka apdrošinātāji pieņems lēmumu par šķērssubsidēšanas ierobežošanu, kas var izraisīt cenu kāpumu atsevišķās jomās.

- Kapitāla ieguldījumi. Atšķirībā no pašreizējā režīma tirgus riski tiks pakļauti jaunās sistēmas "Maksātspēja II" kapitāla prasībām, kas līdz ar to var ietekmēt apdrošinātāju ieguldījumu stratēģiju. Jo īpaši saskaņā ar sistēmas "Maksātspēja II" noteikumiem fiksēta ienākuma produktiem būs mazākas kapitāla prasības nekā parastām akcijām, jo tie ir mazāk pakļauti svārstībām. Līdz ar to var gadīties, ka apdrošinātāji pieņem lēmumu par savu portfeļu pārkārtošanu, lai labāk saskaņotu aktīvus ar saistībām un iegādātos lielāku skaitu obligāciju uz pašu kapitāla rēķina, ja tie uzskata, ka iespējamā lielāku kapitāla ieguldījumu peļņa, ko dod parastās akcijas, nekompensē izmaksas, ko rada lielāka kapitāla turēšana. Īstermiņā tas var ietekmēt ES akciju tirgus.

- Konsolidācija. Diversifikācijas ietekmes atzīšana nozīmē to, ka labi diversificētas apdrošināšanas sabiedrības vai tās sabiedrības, kas ir apdrošināšanas sabiedrību grupas dalībnieces, praktiski būs pakļautas mazākām kapitāla prasībām nekā individuālās apdrošināšanas sabiedrības, kuru darbība nav tik diversificēta. Kaut arī šāda ietekme pilnīgi atbilst priekšlikuma pamatā esošajiem ekonomiskajiem principiem un nemazina apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni, tā tomēr var veicināt jau šobrīd ES apdrošināšanas tirgiem raksturīgo konsolidācijas tendenci un palielināt jau esošo konkurences spiedienu uz mazām un vidējām apdrošināšanas sabiedrībām. Taču daudzi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir konkrētos apdrošināšanas veidos specializējušās apdrošināšanas sabiedrības, kas rūpīgi uzrauga un vada savus riskus un gūst lielas priekšrocības no savas tiešās saskares ar klientiem. Tādos gadījumos šīs dabiskās konkurences priekšrocības tiks pilnā mērā atzītas, un līdz ar to šie MVU būs pakļauti mazākām kapitāla prasībām. Turklāt saskaņā ar projektu "Maksātspēja II" ļoti mazas apdrošināšanas sabiedrības joprojām būs atbrīvotas no kapitāla pietiekamības prasību ievērošanas.

4.4. Riski uz ekonomisko risku balstītas pieejas nepiemērošanas gadījumā

Ja, pamatojoties uz projektu "Maksātspēja II", apdrošinātajiem netiks izvirzīta prasība turēt kapitālu atbilstoši to uzņemto risku ekonomiskajām izmaksām, tas var mazināt šī projekta efektivitāti un lietderību. Jo īpaši tas var palielināt iepriekš aprakstītās iespējamās īstermiņa blakus iedarbības atsevišķo faktoru iespējamību un šo faktoru radīto seku nopietnību.

5. īSTENOšANAS PASāKUMU IZSTRāDE, UZRAUDZīBA UN NOVēRTēJUMS

Maksātspējas II direktīva noteiks jaunās maksātspējas sistēmas pamatprincipus. Šīs sistēmas kopējā struktūra, tostarp kapitāla prasību vispārējā struktūra, būs direktīvas galvenā sastāvdaļa. Pēc direktīvas pieņemšanas tiks izstrādāti īstenošanas pasākumi, kurus ieviesīs, izmantojot komitoloģijas procedūru.

Komisija lūgs Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai turpināt kvantitatīvās ietekmes pētījumus, ietverot visus jaunā režīma aspektus. Trešā kvantitatīvās ietekmes pētījuma rezultāti ( QIS3 ) gaidāmi 2007. gada otrajā pusē, un tie būs savlaicīgi un noderīgi Parlamenta un Padomes sarunu risināšanai. Atkarībā no pētījuma rezultātiem var rasties nepieciešamība izdarīt grozījumus ierosinātās Maksātspējas II direktīvas noteikto kapitāla prasību vispārējā struktūrā.

Ceturtā kvantitatīvās ietekmes pētījuma ( QIS4 ) rezultāti būs pamats (kvantitatīvo aspektu ziņā) CEIOPS nākamajiem ieteikumiem par iespējamajiem īstenošanas pasākumiem. Taču Komisija neizslēdz to, ka pēc ceturtā kvantitatīvās ietekmes pētījuma varētu rasties nepieciešamība veikt vēl vienu kvantitatīvās ietekmes pētījumu, lai saskaņotu jaunā maksātspējas režīma kalibrēšanu, pirms tas stājas spēkā.

1. tabula: Stratēģiskā līmeņa politisko risinājumu īss salīdzinājums |

Politiskais risinājums | Politisko risinājumu novērtējumu sarindošana atbilstoši attiecīgajiem mērķiem |

Elements | Nr. | Apraksts | Efektivitāte | Ilgtspējība | Lietderība | Atbilstība |

Status quo vai izmaiņas? | 1.1 | Saglabāt status quo | 3 | 3 |

1.2 | Atjaunināt spēkā esošās direktīvas | 2 | 3 |

1.3 | Gaidīt risinājumu starptautiskā līmenī | 2 | 2 |

2.2 | Atjaunināt spēkā esošās direktīvas ar 1. un 2. līmeņa tiesību aktiem | 2 | 1 |

2.3 | Kodificēt spēkā esošās direktīvas un atjaunināt tās ar 1. līmeņa tiesību aktiem | 3 | 2 |

3.2 | Pieņemt Bāzeles 1.un 2. pīlāru | 3 | 1 |

3.3 | Pieņemt Bāzeles 1., 2. un 3. pīlāru | 2 | 2 |

Politiskie risinājumi | Politisko risinājumu novērtējumu sarindošana atbilstoši attiecīgajiem mērķiem | Atbilstība operatīvā līmeņa risinājumiem |

Elements |Nr. |Apraksts |Efektivitāte |Lietderība |Atbilstība |Ilgtspējība | | |Rezervju aprēķināšanas metodes

|8.1 |Nediskontēts visprecīzākais novērtējums ar procentiles riska rezerves aprēķinu |3 |3 |2 |2 |3 | | |8.2 |Diskontēts visprecīzākais novērtējums ar procentiles riska rezerves aprēķinu |2 |2 |1 |2 |2 | | |8.3 |Diskontēts visprecīzākais novērtējums un riska rezerves aprēķins, pamatojoties uz kapitāla izmaksām |1 |1 |1 |1 |1 | |Maksātspējas kapitāla prasības (MKP) kalibrēšana

|9.1 |0,5 % maksātnespējas varbūtība vienu gadu ilgā darbības laikā MKP |1 |1 | | |1 | | |9.2 |Mazāka maksātnespējas varbūtība MKP (lielākas kapitāla prasības) |2 |2 | | |2 | | |9.3 |Lielāka maksātnespējas varbūtība MKP (mazākas kapitāla prasības) |3 |2 | | |2 | |Riska aprēķina izvēle

|10.1 |Izmantot riskam pakļautās vērtības ( value-at-risk ) aprēķinu |1 |2 |2 | |2 | | |10.2 |Izmantot riskam pakļautās marginālās vērtības ( tail value-at-risk ) aprēķinu |2 |3 |3 | |3 | | |10.3 |Izmantot riskam pakļautās vērtības ( value-at-risk ) aprēķinu ar dažiem izņēmumiem |1 |1 |1 | |1 | |MKP koncepcija

Formula |11.1 |Izmantot uz scenāriju balstītu pieeju visiem MKP riska moduļiem |2 |3 | | |3 | | |11.2 |Izmantot jaukto pieeju (uz scenārijiem un faktoriem balstītu pieeju) |2 |2 | | |2 | | |11.3 |Izmantot jaukto pieeju (uz scenārijiem un faktoriem balstītu pieeju), kas paredz vienkāršotas uz faktoriem balstītas pieejas tiem moduļiem, kuriem tiek izmantoti scenāriji |1 |1 | | |1 | | |11.4 |Izmantot uz faktoriem balstītu pieeju visiem riska moduļiem |2 |2 | | |3 | |Minimālā kapitāla prasības (MiKP) aprēķins |12.1 |MiKP aprēķinātas % no maksātspējas kapitāla prasībām (MKP) |1 |1 | | |1 | | |12.2 |MiKP aprēķinātas, izmantojot vienkāršotu MKP versiju |1 |1 | | |1 | | |12.3 |MiKP aprēķinātas % no pašreizējās maksātspējas normas prasības |2 |2 | | |2 | |Ieguldījuma noteikumi |13.1 |Saglabāt pašreizējos ieguldījumu noteikumus un dalībvalstu variantus |4 |3 | | |3 | | |13.2 |Ieviest saskaņotus ieguldījumu noteikumus |3 |2 | | |2 | | |13.3 |Atcelt ieguldījumu noteikumus, bet saglabāt piesardzības principu |1 |1 | | |1 | | |13.4 |Atcelt ieguldījumu noteikumus un piesardzības principu |2 |1 | | |2 | |

[1] Eiropas Apdrošināšanas komiteja ( CEA ), Starptautiskā savstarpējās apdrošināšanas biedrību asociācija ( AISAM ) un Eiropas Kooperatīvās un savstarpējās apdrošināšanas biedrību asociācija ( ACME).

[2] FIN-USE ir ekspertu forums finanšu pakalpojumu jomā, ko Komisija izveidoja 2004. gadā.

[3] Direktīva 79/267/EEK, Direktīva 73/239/EEK un Direktīva 73/240/EEK.

[4] Direktīva 2002/12/EK un 2002/13/EK.

[5] Direktīva 2006/48/EK un 2006/49/EK.