52007SC0619

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.5.2007

SEC(2007) 619 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko atceļ Lēmumu 2003/89/EK par pārmērīgu budžeta deficītu Vācijā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. VISPāRēJA INFORMāCIJA

Līguma 104. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga budžeta deficīta, un izstrādāta tā noteikšanas un novēršanas procedūra. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra ir sīkāk izklāstīta Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[1], kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa. Saskaņā ar Līguma 104. panta 2. punktu Komisijai jāuzrauga atbilstība budžeta disciplīnai, pamatojoties uz diviem kritērijiem, proti: a) vai plānotais vai reālais valsts budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību, kas ir 3% no IKP (izņemot gadījumus, kad vai nu šī attiecība ir būtiski un pastāvīgi pasliktinājusies un sasniegusi atsauces vērtībai tuvu līmeni, vai arī atsauces vērtība ir pārsniegta tikai izņēmuma kārtā un uz laiku, un šī attiecība joprojām ir tuva atsauces vērtībai), un b) vai valsts parāds pārsniedz atsauces vērtību, kas ir 60% no IKP (ja vien parāda attiecība pietiekami strauji nesamazinās un netuvinās atsauces vērtībai).

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3605/93[2] 4. pantu divas reizes gadā, tas ir, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim jāziņo par savu valsts budžeta deficītu, parādu un citiem mainīgajiem rādītājiem[3] .

Pieņemot ziņojumu saskaņā ar 104. panta 3. punktu, Komisija 2002. gada 19. novembrī uzsāka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru pret Vāciju, pamatojoties uz to, ka 2002. gadā plānotais valsts kopbudžeta deficīts bija 3,8% no IKP un valsts parāds – 60,9% no IKP[4]. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome 2003. gada 21. janvārī pieņēma lēmumu par to, ka Vācijā ir pārmērīgs budžeta deficīts (Līguma 104. panta 6. punkts)[5]. Vienlaikus, arī pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome atbilstīgi 104. panta 7. punktam sniedza ieteikumus Vācijai, lai varētu novērst pārmērīgo budžeta deficītu visvēlākais līdz 2004. gadam[6].

Komisija 2003. gada 18. novembrī uzskatīja, ka Vācijas veiktie pasākumi nav bijuši pietiekami, un pieņēma ieteikumu Padomei pieņemt attiecīgu lēmumu un pieprasīt Vācijai veikt pasākumus pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai (saskaņā ar 104. panta attiecīgi 8. un 9. punktu). Minētajā ieteikumā Komisija ierosināja pagarināt pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņu līdz 2005. gadam. Padome 2003. gada 25. novembrī pieņēma lēmumu neapstiprināt Komisijas ieteikumus, bet gan pieņēma secinājumus, kuros sniedza ieteikumus Vācijai pārmērīgā deficīta novēršanai līdz 2005. gadam, norādot, ka, ņemot vērā Vācijas apņemšanos, pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūra pagaidu kārtā tiek atcelta. Eiropas Kopienu Tiesa 2004. gada 13 jūlijā šos secinājumus anulēja[7].

Komisija 2004. gada 14. decembrī pieņēma paziņojumu Padomei, kurā tika secināts, ka, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādus radījuši Padomes 2003. gada 25. novembra secinājumi, un Eiropas Kopienu Tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu, pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņam jābūt 2005. gadam. Tobrīd Komisija uzskatīja, ka Vācija veic pasākumus pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2005. gadam un ka tādēļ nav jāveic turpmāki pasākumi atbilstīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai, lai gan tās budžeta stāvoklis joprojām saglabājās nestabils[8]. Padome savos 2005. gada 18. janvāra secinājumos piekrita Komisijas secinājumiem un apliecināja, ka tā sadarbībā ar Komisiju „ir gatava, ja vajadzīgs, veikt pasākumus atbilstīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai”.

Faktiskie Komisijas (Eurostat) sniegtie dati pēc Vācijas iesniegtā pagaidu ziņojuma 2006. gada februārī liecināja, ka valsts kopbudžeta deficīts 2005. gadā saglabājās virs 3% no IKP. Padome 2006. gada 14. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 3. punktu nekavējoties nolēma[9], pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, saskaņā ar Līguma 104. panta 9. punktu pieprasīt Vācijai veikt nepieciešamos deficīta samazināšanas pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu „iespējami īsākā laikā un vēlākais līdz 2007. gadam” . Padome īpaši ieteica to, lai „Vācija 2006. un 2007. gadā nodrošina kumulatīvu uzlabojumu vismaz viena procentu punkta apmērā cikliski koriģētajā bilancē, neskaitot vienreizējus un pagaidu pasākumus” . Padome pieprasīja Vācijai līdz 2006. gada 14. jūlijam iesniegt ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai ievērotu šo lēmumu, kā arī pēc šā termiņa iesniegt turpmākus regulārus ziņojumus par sasniegto. Tā arī aicināja Vāciju veikt „vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka budžeta konsolidācija virzībā uz vidējā termiņa mērķi – sasniegt līdzsvarotu budžetu strukturālā izteiksmē – tiek saglabāta, samazinot strukturālo deficītu vismaz par 0,5% no IKP gadā pēc tam, kad novērsts pārmērīgais budžeta deficīts” .

1. tabula. Korekcijas, kuras Padome pieņēma 2006. gada 14. martā

% no IKP, ja vien nav norādīts citādi | 2005 | 2006 | 2007 |

Valsts budžeta bilance | -3,3 | deficīts mazliet > 3 | deficīts pārliecinoši < 3 |

izmaiņas strukturālajā bilancē | Kumulatīvs uzlabojums vismaz viena procentu punkta apmērā |

p.m.: reālais IKP pieaugums (%) | 0,9 | 1,5 | tuvu 1 |

Piezīme : strukturālā bilance = cikliski koriģētā bilance, neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus.

Avots : Padomes prasība Vācijai atbilstīgi 104. panta 9. punktam, citējot Komisijas dienestu 2005. gada rudens prognozes un ietverot turpmākos novērtējumus (piemēram, Komisijas dienestu 2006. gada 21. februāra starpposma prognozes).

Saņēmusi Vācijas 2006. gada 5. jūlijā iesniegto īstenošanas ziņojumu, Komisija 2006. gada 19. jūlijā pieņēma paziņojumu, informējot Padomi, ka Vācija ir veikusi pasākumus, kuri ir pietiekami atbilstīgi, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu Padomes noteiktajā termiņā, un ka tobrīd nav nepieciešami nekādi turpmāki pasākumi saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru[10]. Padome 2006. gada 10. oktobra sanāksmē piekrita šim viedoklim.

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu jāatceļ, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, ja pēc Padomes uzskata pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

2. BUDžETA DEFICīTA ATTīSTīBA LīDZ 2006. GADAM

Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu Vācijā pamatojās uz 2002. gada decembra atjaunināto stabilitātes programmu, saskaņā ar kuru valsts kopbudžeta deficīts 2002. gadā bija 3,7% no IKP. Pēc ekonomiskā izvērtējuma Padome secināja, ka deviņdesmito gadu beigās, kad Vācijā bija salīdzinoši spēcīga ekonomikas izaugsme, fiskālās konsolidācijas pasākumi bija nepārliecinoši, atstājot mazas manevra iespējas budžeta jomā, lai varētu pielāgoties cikliskajam izaugsmes tempa samazinājumam. Tika prognozēts, ka valsts parāds 2002. gadā pieaugs līdz 60,9% no IKP, kas nedaudz pārsniedz atsauces vērtību 60% no IKP.

No 3,7% no IKP 2002. gadā budžeta deficīts pieauga pat līdz 4,0% 2003. gadā un tad samazinājās līdz 3,2% 2005. gadā. Nebija pietiekami daudz manevra iespēju budžeta jomā, lai pielāgotos vidējam reālajam IKP pieaugumam, kas tajā laikā bija 0,5% gadā. Turklāt budžetam papildu slodzi izraisīja virkne nodokļu samazinājumu, kas bija pieņemti 1999.–2000. gadā un tika veikti līdz 2005. gadam. Ieņēmumu un IKP attiecība samazinājās no 44,4% 2002. gadā līdz 43,5% 2005. gadā. Kompensējošie pasākumi saistībā ar izdevumiem tika īstenoti tikai ar zināmu nokavēšanos. Pasākumi, kas tajā pašā laika posmā īpaši samazināja izdevumu un IKP attiecību no 48,1% līdz 46,8%, bija ierobežojumi attiecībā uz publiskā sektora algām kopā ar personāla samazinājumiem, veselības aizsardzības sistēmas reforma 2004. gadā, subsīdiju un ieguldījumu samazināšana, kā arī tas, ka zems algu pieaugums privātajā sektorā samazināja izdevumus pensijām. Vācija maz izmantoja vienreizējus pasākumus[11]. Lai gan cikliski koriģētā bilance bija samazinājusies no 3½% no IKP 2002. gadā līdz 2¼% 2005. gadā, nominālais budžeta deficīts 2005. gadā saglabājās virs 3% no IKP (sk. 2. tabulu).

Ievērojot prognozes par reālo IKP pieaugumu 1,4% apjomā 2006. gadā, atjauninātajā stabilitātes programmā, kas tika iesniegta 2006. gada februārī, bija noteikts mērķis 2006. gadā sasniegt budžeta deficītu 3,3% no IKP. Lai gan atjauninātajā stabilitātes programmā 2006. gada novembrī Vācijas iestādes budžeta deficītu bija novērtējušas 2,1% apjomā no IKP, dati, ko iesniedza Komisija (Eurostat) pēc Vācijas ziņojuma līdz 2007. gada 1. aprīlim saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3605/93, liecina, ka budžeta deficīts 2006. gadā faktiski sasniedza 1,7% no IKP, t.i., bija daudz zemāks par atsauces vērtību[12],[13].

Apmēram puse šā negaidītā uzlabojuma valsts bilancē ir sakarā ar cikliskiem faktoriem (reālais IKP pieaugums bija 2,7%). Tomēr uzlabojās arī strukturālais deficīts – no 2½% no IKP 2005. gadā līdz 1½% no IKP 2006. gadā. Galvenais ieguldījums labāku strukturālo rezultātu sasniegšanā nāk arī no ieņēmumu jomas. Tiešie nodokļi, sevišķi saistībā ar peļņu, nesa ievērojami lielākus ieņēmumus nekā varētu prognozēt pēc ekonomikas attīstības. Tādēļ nodokļu procentuālā daļa no IKP 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par vairāk nekā ½ procentu punkta. Tādējādi lielāka nodokļu proporcionālā daļa nav neseno diskrecionāro nodokļu politikas pasākumu rezultāts. To drīzāk noteica kavēto nodokļu maksājumi un tiešo nodokļu pirmstermiņa nomaksa, kas daļēji bija atbildīga par salīdzinoši zemo nodokļu procentuālo daļu iepriekš.

Turklāt 2006. gadā tika stingri kontrolēti valsts izdevumi, kas pieauga tikai par 0,6% un tādējādi palika mazliet zem prognozētā. Izdevumu ierobežošana 2006. gadā ir rezultāts iepriekš minētajiem pasākumiem, kuri pieņemti kopš 2002. gada, īpaši attiecībā uz publiskā sektora algām un subsīdijām, un kuru ietekme joprojām bija jūtama arī 2006. gadā. Turklāt ievērojamas tautsaimniecības atlabšanas rezultātā samazinājās darba tirgus izdevumi. Tā kā lielākā daļa izdevumu ierobežojumu bija ietverti izdevumu procentā, kas bija 46% no IKP, kā bija paredzēts 2006. gada februāra atjauninātajā stabilitātes programmā, turpmāks samazinājums līdz 45,7% galvenokārt bija sakarā ar to, ka IKP bija lielāks par prognozēto.

Kopumā ņemot, vienu gadu pirms Padomes noteiktā termiņa nominālais deficīts ir samazinājies ievērojami zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības. Turklāt Padome pieprasīja kumulatīvu strukturālās bilances uzlabojumu par vismaz vienu procentu punktu 2006. un 2007. gadā. Strukturālā bilance jau 2006. gadā uzlabojās par gandrīz vienu procentu punktu.

3. PROGNOZES PAR BUDžETA DEFICīTU 2007. UN TURPMāKAJIEM GADIEM

Ņemot vērā paredzamo lielo reālo IKP pieaugumu 2,5% 2007. gadā, Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozē redzams budžeta deficīta turpmāks samazinājums līdz 0,6% no IKP, ievērojot pašreizējo politiku. Vācijas iestādes savā atjauninātajā 2006. gada novembra stabilitātes programmā prognozēja budžeta deficītu 1,6% no IKP. Ņemot vērā makroekonomiskās situācijas uzlabošanos un 2006. gada budžeta deficīta saglabāšanos zem prognozētā, 2007. gada aprīļa ziņojumā deficīta prognoze tika pārskatīta uz 1,2% no IKP.

Saskaņā ar Komisijas dienestu aprēķiniem tāpat kā iepriekšējā gadā apmēram puse no valsts bilances uzlabojuma ir strukturāla. Konsolidāciju veicina vairāki pasākumi, lielākā daļa no kuriem tika pieņemti 2006. gada sākumā. Standarta PVN likmes palielināšanai no 16% uz 19% vajadzētu palielināt ieņēmumus par apmēram 1% no IKP. Likme iemaksām pensiju fondā tika palielināta no 19,5% uz 19,9%, un paredzams, ka publiskie veselības apdrošinātāji palielinās iemaksu likmes vidēji par ½ procentu punkta. Savukārt bezdarba apdrošināšanas iemaksu likme ir samazināta no 6,5% uz 4,2%, tādēļ sociālo iemaksu slogs kopumā samazināsies. Tāpat kā 2006. gadā pozitīvas tendences vērojamas ar ieņēmumiem saistītiem nodokļiem. Tomēr, neskatoties uz labvēlīgo ekonomisko vidi, ieņēmumiem bagātās nodokļu bāzes – algas – paplašinās nedaudz mazāk dinamiski kā nominālais IKP, tādēļ pat ar PVN likmes palielinājumu paredzams, ka nodokļu slogs samazināsies. Izdevumu proporcijai būtu jāsamazinās par vairāk nekā vienu procentu punktu, atkal atspoguļojot publiskā sektora algu ierobežojumus un izdevumu samazinājumu saistībā ar darba tirgu, kas rodas jau īstenoto pasākumu rezultātā, piemēram, samazināts pabalstu izmaksas periods gados vecākiem saņēmējiem un labvēlīga attīstība darba tirgū. Tomēr paredzams, ka publiskie ieguldījumi palielināsies, ņemot vērā labāku fiskālo situāciju visos valsts pārvaldes līmeņos. Tā kā netiks izmantoti vienreizēji pasākumi, paredzams, ka strukturālais deficīts salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazināsies par ¾ procentu punkta.

Pieņemot, ka uzsāktā politika nemainīsies, Komisijas dienesti prognozē, ka valsts kopbudžeta deficīts samazināsies arī turpmāk – līdz 0,3% no IKP 2008. gadā, kas notiks gandrīz pilnībā sakarā ar pastāvīgi labvēlīgiem cikliskajiem apstākļiem. Spēkā esošo pasākumu nepārtraukto konsolidējošo ietekmi vairāk nekā kompensēs plānotās uzņēmumu nodokļa reformas ietekme uz budžetu, kuras likumprojektu valdība izstrādāja 2007. gada maijā, un šī ietekme pirmajā gadā būs vairāk nekā 0,3% no IKP.

Kopumā šķiet, ka pārmērīgais budžeta deficīts līdz 2006. gadam ir novērsts pastāvīgi. Paredzama strukturālās bilances uzlabošanās procentos no IKP līdz pat ¾ procentu punkta 2007. gadā, kā rezultātā varētu sagaidīt kumulatīvo uzlabojumu 1½ procentu punkta apjomā 2006. un 2007. gadā. Tādējādi Vācija ir ievērojusi Padomes prasību pēc kumulatīva strukturālās bilances uzlabojuma par vismaz vienu procentu punktu 2006. un 2007. gadā.

Saskaņā ar Komisijas dienestu pavasara prognozi par 2008. gadu, pieņemot, ka Vācijas iestādes nemainīgi turpina aizsākto politiku, strukturālā bilance neturpinās uzlaboties, bet pieprasījumā atbilstīgi 109. panta 4. punktam Padome aicināja Vāciju nodrošināt to, ka budžeta konsolidācija vidēja termiņa mērķa sasniegšanai – nodrošināt strukturāli sabalansētu budžetu – būtu ilgtspējīga, pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas samazinot strukturālo deficītu par vismaz 0,5% no IKP gadā. Padome savā 2007. gada 27. februāra atzinumā par 2006. gada novembra atjaunināto stabilitātes programmu[14] atzīmēja, ka programmā nav plānots sasniegt vidēja termiņa mērķi programmas darbības laikā (tā beidzas 2010. gadā). Tā aicināja Vāciju „Izmantojot ekonomikas uzplaukumu, 2008. gadā uzlabot strukturālās korekcijas, tostarp, jebkurus papildu ieņēmumus izmantojot deficīta samazināšanai, pēc tam turpmākajos gados turpināt fiskālo konsolidāciju, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi, saglabājot stingru izmaksu kontroli un vienlaikus nodrošinot, ka izsludinātā uzņēmumu peļņas nodokļu sistēmas reforma neapdraud fiskālo konsolidāciju” .

4. PARāDA ATTīSTīBA UN PROGNOZES

Valsts parāds pieauga no 60,3% no IKP 2002. gadā līdz 67,9% 2005. gadā, bet nostabilizējās 2006. gadā. Parāda attiecības straujais pieaugums pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras uzsākšanas 2002. gadā galvenokārt skaidrojams ar nelabvēlīgu „lavīnas efektu”. Runa ir par parāda un IKP attiecības pieaugumu, jo procentu likmes pārsniedza nominālā IKP pieauguma tempu. Tikai 2006. gadā ar strauju IKP pieaugumu primārā pārpalikuma palielinājums ar uzviju kompensēja šo „lavīnas efektu”. Laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam parāda pieaugums tika ierobežots, samazinot finanšu aktīvus, sevišķi dalību pašu kapitālā un aizdevumus, ko valdība piešķir citiem sektoriem, tādējādi kopumā panākot negatīvu krājumu–plūsmu korekciju.

Tā kā tiek prognozēts straujš IKP pieaugums, Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozē tiek norādīts, ka parāda attiecība 2007. gadā samazināsies līdz 65,4% no IKP. Kopā ar budžeta deficīta samazinājumu arī parāds 2008. gadā turpinās samazināties līdz pat 63,6% no IKP. Šis samazinājums ir lielāks nekā prognozēts 2006. gada novembra atjauninātajā stabilitātes programmā, kur valsts parāds 2008. gadam bija paredzēts 66½ % apjomā.

5. SECINāJUMI

Valsts kopbudžeta deficīts samazinājās no visaugstākās vērtības 4,0% no IKP 2003. gadā līdz pat 1,7% no IKP 2006. gadā, kas ir krietni zem atsauces vērtības 3% no IKP. Budžeta deficīta samazināšanas pamatā esošie pasākumi ir galvenokārt pastāvīgi pasākumi, bet cikla augšupejošā tendence ir vēl pastiprinājusi budžeta konsolidāciju. Strukturālā bilance (cikliski koriģētā bilance, neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) procentos no IKP 2006. gadā uzlabojās par gandrīz vienu procentu punktu. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi pamata deficīts 2007. gadā samazināsies līdz 0,6% no IKP, kam palīdzēs prognozētais strukturālās bilances uzlabojums par ¾ procentu punkta 2007. gadā. Tādēļ prognozētais strukturālais uzlabojums 2006. un 2007. gadā būs saskaņā ar Padomes ieteiktajiem fiskālajiem uzlabojumiem par vismaz vienu procenta punktu. Ja uzsāktā politika nemainīsies, pamata deficīts 2008. gadā tiek lēsts 0,3% apjomā. Tas norāda, ka budžeta deficīts ir ticami un ilgtspējīgi novirzīts zem 3% no IKP līmeņa.

Kopējais valsts parāds pieauga no 60,3% no IKP 2002. gadā līdz visaugstākajam līmenim 67,9% 2005. gadā, bet nostabilizējās 2006. gadā. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi sagaidāma valsts parāda samazināšanās līdz 65,4% no IKP 2007. gadā, bet pēc tam kopā ar budžeta deficīta samazināšanos – līdz 63½% no IKP 2008. gadā (ja nemainīsies uzsāktā politika), tādējādi tuvojoties atsauces vērtībai ātrāk, nekā tas bija prognozēts visnesenākajā stabilitātes programmas atjauninājumā.

Kopumā jāsecina, ka pārmērīgais budžeta deficīts Vācijā ir novērsts. Tāpēc Komisija ierosina Padomei atcelt lēmumu par pārmērīgu budžeta deficītu Vācijā.

2. tabula. Budžeta attīstība 2002.–2008. gadā

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko atceļ Lēmumu 2003/89/EK par pārmērīgu budžeta deficītu Vācijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 104. panta 12. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1) Pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu ar Padomes Lēmumu 2003/89/EK[15] tika nolemts, ka Vācijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka valsts kopbudžeta deficīts 2002. gadā bija 3,7% no IKP, ievērojami pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3% no IKP, bet kopējais valsts parāds tika prognozēts 60,9% no IKP, mazliet pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 60% no IKP.

(2) Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[16], 3. panta 4. punktu Padome pēc Komisijas ieteikuma 2003. gada 21. janvārī ieteica Vācijai iespējami drīz un ne vēlāk kā 2004. gadā novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Ieteikums tika publiskots. Kā norādīts Komisijas 2004. gada 14. decembra paziņojumā[17], ņemot vērā īpašos apstākļus, kādus radījuši Padomes 2003. gada 25. novembra secinājumi, un Eiropas Kopienu Tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu[18], par piemērotu termiņu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai var uzskatīt 2005. gadu. Padome 2005. gada 18. janvārī tam piekrita.

(3) Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai nepieciešamos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 4. pantu Padomes 1993. gada 22. novembra Regulā (EK) Nr. 3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru[19], divas reizes gadā, tas ir, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim jāziņo par savu valsts budžeta deficītu, parādu un citiem mainīgajiem rādītājiem.

(4) Faktiskie Komisijas (Eurostat) sniegtie dati pēc Vācijas iesniegtā pagaidu ziņojuma 2006. gada februārī liecināja, ka pārmērīgais deficīts līdz 2005. gadam nebija novērsts. Padome 2006. gada 14. martā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 3. punktu un pamatojoties uz Komisijas ieteikumu nekavējoties pieņēma lēmumu atbilstīgi Līguma 104. panta 9. punktam pieprasīt Vācijai veikt nepieciešamos deficīta samazināšanas pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu iespējami īsākā laikā un vēlākais līdz 2007. gadam. Padome īpaši pieprasīja, lai Vācija 2006. un 2007. gadā nodrošina kumulatīvu uzlabojumu vismaz viena procentu punkta apmērā cikliski koriģētajā bilancē, neskaitot vienreizējus un pagaidu pasākumus.

(5) Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu jāatceļ, ja pēc Padomes uzskata pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(6) Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) sniegtajiem datiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktu pēc Vācijas ziņojuma līdz 2007. gada 1. aprīlim un pamatojoties uz Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

- pēc tam, kad valsts kopbudžeta deficīts pieauga no 3,7% no IKP 2002. gadā līdz 4,0% no IKP 2003. gadā, tas tika samazināts līdz 3,7% no IKP 2004. gadā, 3,2% no IKP 2005. gadā un visbeidzot līdz 1,7% no IKP 2006. gadā. Tas jau vienu gadu pirms Padomes noteiktā termiņa ir zemāks nekā 2006. gada februārī atjauninātajā stabilitātes programmā noteiktais mērķis 3,3% no IKP, kā arī ievērojami zemāks nekā budžeta deficīta atsauces vērtība 3% no IKP,

- iepriekšējos gados, kad cikliskie apstākļi bija labvēlīgi, Vācija nebija radījusi pietiekamas manevra iespējas budžeta jomā, lai pielāgotos ilgajam lēnās izaugsmes periodam laikā no 2002. līdz 2005. gadam, kad vidējais reālais IKP pieaugums bija 0,5% gadā. Virkne nodokļu samazinājumu, kas tika īstenoti līdz 2005. gadam, uzlika vēl lielāku slogu budžetam, bet kompensējošie pasākumi saistībā ar izdevumiem tika īstenoti tikai ar zināmu nokavēšanos. Konsolidācijas pasākumi ietvēra ierobežojumus attiecībā uz publiskā sektora algām kopā ar personāla samazinājumiem, veselības aizsardzības sistēmas reformu 2004. gadā, subsīdiju un publisko ieguldījumu samazināšanu, un vienlaikus zems algu pieaugums privātajā sektorā samazināja izdevumus pensijām. Turklāt 2006. gadā tiešie nodokļi, sevišķi saistībā ar peļņu, nesa lielākus ieņēmumus nekā varētu prognozēt pēc ekonomikas attīstības. Cikliski koriģētā bilance pēc 2002. gada uzlabojās, pat neizmantojot ievērojamus vienreizējus pasākumus. Sevišķi 2006. gadā lēstā strukturālā bilance (t.i., neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) procentos no IKP uzlabojās par gandrīz vienu procentu punktu,

- attiecībā uz 2007. gadu Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognoze liecina, ka deficīts tiks vēl samazināts līdz 0,6% no IKP – to stimulē pastāvīgais lielais IKP pieaugums un jo īpaši standarta PVN likmes palielināšana no 16% līdz 19% ar 2007. gada janvāri (vienreizēji pasākumi nav paredzēti). Vācijas iestādes 2007. gada pavasara ziņojumā prognozēja, ka 2007. gada budžeta deficīts būs 1,2% no IKP. Turklāt Komisijas dienesti paredz, ka 2007. gadā par ¾ procentu punkta uzlabosies strukturālā bilance procentos no IKP. Tādējādi Vācija ir ievērojusi ieteikumu panākt kumulatīvu strukturālās bilances uzlabojumu par vismaz vienu procentu punktu 2006. un 2007. gadā. Pavasara prognozē paredzēta budžeta deficīta turpmāka samazināšanās līdz 0,3% no IKP 2008. gadā, ja uzsāktā politika nemainīsies. Tas norāda, ka budžeta deficīts ir ticami un ilgtspējīgi novirzīts zem 3% no IKP līmeņa. Ja uzsāktā politika nemainīsies, sagaidāms, ka 2008. gadā strukturālais deficīts samazināsies tikai pavisam nedaudz. Tas jāskata kopā ar nepieciešamību sasniegt vidēja termiņa mērķi saistībā ar budžetu, kas Vācijā ir sabalansēts budžets strukturālā nozīmē,

- pēc pieauguma no 60,3% no IKP 2002. gadā līdz visaugstākajam līmenim 67,9% no IKP 2005. gadā parāda attiecība 2006. gadā stabilizējās, un Komisijas 2007. gada pavasara prognozē tiek lēsts, ka 2007. gadā tas samazināsies līdz 65,4% no IKP un apmēram 63½% 2008. gadā (ja līdzšinējā politika nemainīsies), tādējādi tuvojoties atsauces vērtībai ātrāk nekā tika prognozēts visnesenākajā stabilitātes programmas atjauninājumā.

(7) Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts Vācijā ir novērsts un tāpēc ir jāatceļ Lēmums 2003/89/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopējs novērtējums liecina, ka pārmērīgs budžeta deficīts Vācijā ir novērsts.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2003/89/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, …

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

[1] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1056/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 5. lpp.).

[2] OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).

[3] Visnesenākais Vācijas ziņojums atrodams:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=2373,58110711&_dad=portal&_schema=portal.

[4] SEC(2002) 1245.

[5] OV L 34, 11.2.2003., 16. lpp.

[6] Visi dokumenti, kas attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Vācijai, ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/sgp/edp/edpde_en.htm.

[7] Lieta C-27/04, Komisija pret Padomi, [2004], ECR I-6649 (OV C 228, 11.9.2004., 16. lpp.).

[8] Komisijas paziņojums Padomei: „Vācijas un Francijas stāvoklis saistībā ar to pienākumiem, ievērojot pārmērīga deficīta novēršanas procedūru pēc Tiesas sprieduma”, 2004. gada 14. decembris, COM (2004) 813.

[9] OV L 126, 13.5.2006., 20. lpp.

[10] SEC(2006) 990.

[11] 2004. gadā tika noteikta nodokļu amnestija, tomēr ieņēmumi no tā nebija lieli. 2004. un 2005. gadā pēc Komisijas lēmumiem Landesbanken tika pieprasīts atmaksāt subsīdijas.

[12] Eurostat paziņojums presei nr. 55, 23.4.2007.

[13] Valsts finanšu uzskaiti parasti pārskata 4 gadus, pirms tā kļūst galīga. Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, statistika par Vācijas kopbudžeta deficītu ir ļoti uzticama. Tādēļ paredzams, ka jebkādi deficīta procenta grozījumi (uz augšu vai uz leju) būs ļoti nelieli.

[14] OV C 70, 27.3.2007., 5. lpp.

[15] OV L 34, 11.2.2003., 16. lpp.

[16] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1056/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 5. lpp.).

[17] Komisijas paziņojums Padomei: „Vācijas un Francijas stāvoklis saistībā ar to pienākumiem, ievērojot pārmērīga deficīta novēršanas procedūru pēc Tiesas sprieduma”, 2004. gada 14. decembris, COM (2004) 813.

[18] Lieta C-27/04, Komisija pret Padomi, [2004], ECR I-6649 (OV C 228, 11.9.2004., 16. lpp.).

[19] OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).