52007SC0216

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.2.2007

SEC(2007) 216

KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS

Pavaddokuments KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Darba kvalitātes un ražīguma uzlabošana: Kopienas stratēģija darba drošības un veselības aizsardzības jomā no 2007. līdz 2012. gadam Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2007) 62 galīgā redakcija}{SEC(2007) 214}{SEC(2007) 215}

1. Ievads

Šis ietekmes novērtējums pievienots paziņojumam, kurā izklāstīta Kopienas Darba drošības un veselības aizsardzības stratēģija 2007. – 2012. gadam. Tā pamatā ir to datu analīze , kuri iegūti no Eurostat, darbaspēka apsekojumiem, Eiropas darba apstākļu apsekojumiem, valsts un starptautiska līmeņa pētījumiem un Kopienas iepriekšējās stratēģijas novērtējuma rezultātiem, kuri attiecas uz laikposmu no 2000. līdz 2006. gadam. Ir sarežģīti novērtēt Kopienas jaunās stratēģijas ietekmi, jo daudz rīcībā iekļautu pasākumu īstenos pakāpeniski; tādēļ šajā dokumentā uzmanība tiks pievērsta skaidrojumam par Kopienas jaunās stratēģijas pamatojumu un galveno rezultātu novērtējumu, ja visas ieinteresētās personas jebkurā līmenī pozitīvi vērtēs šo stratēģiju.

2. Kāda ir jautājuma politiskā pamatnostādne?

2.1. Problēmas apjoms ekonomiskajā un sociālajā nozīmē

Visā ES daudz darba ņēmēju darba vietās ir pakļauti dažādiem riskiem: ķīmiskiem, bioloģiskiem un fizikāliem faktoriem, nelabvēlīgiem ergonomiskiem apstākļiem, nelaimes gadījumu un darba drošības risku kopumam, turklāt vēl ir dažādi psihosociālā riska faktori. Kaut gan laikposmā, uz kuru attiecās Kopienas iepriekšējā stratēģija (no 2002. līdz 2006. gadam), ir veikti būtiski uzlabojumi arodveselības un darba drošības ( OSH ) jomā, joprojām ir daudz iespēju darba kvalitātes pilnveidošanai.

Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības joprojām ir būtisks šķērslis ekonomiskajā un sociālajā nozīmē, un rīcība, kuras mērķis ir uzlabot darba drošības un veselības standartus, sniedz būtisku potenciālu labumu ne vien darba devējiem, bet arī darba ņēmējiem un sabiedrībai kopumā.

Problēmas mērogu ilustrē rādītāji par nelaimes gadījumiem darbā. ES katru gadu notiek vairāk nekā četri miljoni nelaimes gadījumu darbā. Ja pieskaita vēl tos negadījumus, kuri izraisa ilgstošu prombūtni no darba vai līdz trīs dienām ilgu neierašanos darbā, aprēķināts, ka kopējais skaits pieaug līdz vairāk nekā sešiem miljoniem. 2004. gadā notika 4 400 nelaimes gadījumu, kuri izraisīja darbinieka nāvi.

Nelaimes gadījumu darbā un arodslimību sekas ir dažādas un sarežģītas. Tā kā ar darba vidi saistītu faktoru dēļ ir apmēram viena trešdaļa gadījumu, kad darbinieks neveic darbu darbnespējas dēļ, uzlabojot darba vidi, ir iespējas mazināt darbnespējas gadījumu skaitu.

Kopējās izmaksas saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām nav līdzvērtīgi sadalītas starp dažādajiem subjektiem. Personām, kas cietušas nelaimes gadījumā, prombūtne darbnespējas dēļ nozīmē zemāku ienākumu līmeni, jo īpaši, ja prombūtne ir ilgstoša. Aprēķināts, ka 2000. gadā ES-15 personu ienākumu zaudējuma dēļ radušās izmaksas bija 1,18 miljardi euro, un citas izmaksas, piemēram, neatlīdzinātas veselības aprūpes vai rehabilitācijas izmaksas, – apmēram 0,18 miljardi euro[1].

Darba devēji sedz izmaksas, kas saistītas ar slimības pabalstu, ražīguma pazemināšanos un promesošu darbinieku aizvietošanu, un tas varētu negatīvi ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Nelaimes gadījumu un arodslimību izraisītais slogs pārsniedz ar darbinieka prombūtni saistītās izmaksas. Neliela ir to izmaksu daļa, kuru pēc nelaimes gadījuma vai negadījuma cietušajam atlīdzina apdrošinātājs. Attiecība starp izmaksātajām apdrošināšanas prēmijām un zaudējumiem, kuru rašanās risks nav apdrošināts, svārstās no 1:8 līdz 1:36[2]. To raksturo kā aisberga efektu, turklāt lielākajā daļā gadījumu persona nav bijusi apdrošināta pret zaudējumu rašanās risku, un tas ir slēpts.

Viena grupa, ko īpaši skar ar nelaimes gadījumiem saistītās izmaksas, ir mazie un vidējie uzņēmumi, jo tajos ir notikuši 82 % no visiem nelaimes gadījumiem darbā un 90 % no visiem negadījumiem, kuri izraisījuši darbinieka nāvi[3]. Salīdzinājumā ar lieluzņēmumiem riska relatīvā ietekme uz MVU ir lielāka, darbiniekus pamata darbā nav iespējams viegli vai ātri aizvietot, un īslaicīgi darba pārtraukumi var radīt to, ka uzņēmumi zaudē klientus un nozīmīgus līgumus.

Visumā ņemot, daļu no sloga, piemēram, veselības aprūpes, rehabilitācijas izmaksas un sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko izmaksā negadījumos cietušajiem, rada sabiedrība. Darbā notikušo nelaimes gadījumu kopējās izmaksas ES ekonomikai pēdējā gadā, par kuru ir pieejama sīkāka informācija (2000.), ir bijušas apmēram 55 miljardi euro, un šī summa ir līdzvērtīga 0,64 % no ES-15 IKP[4]. Šis aprēķins attiecas vienīgi uz nelaimes gadījumiem darbā; tajā nav iekļautas izmaksas par citām ar darbu saistītām veselības problēmām. Atbilstīgi apsekojumiem šādas problēmas pat rada lielākus darba laika zaudējumus vai veselības aprūpes izmaksas. Makroekonomiskā ziņā izmaksas, ko rada nelaimes gadījumi darbā un arodslimības, ES-15 svārstās no 2,6 % līdz 3,8 % no nacionālā bruto kopprodukta (NKP). Atbilstīgi dažiem pētījumiem ir aprēķinātas izmaksas, ko rada arodslimības, un tās uz vienu darbinieku ir vismaz trīsreiz lielākas nekā šo slimību profilakses izmaksas[5].

Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības izraisa arī virkni sociālu seku. Savainojumi, kas gūti nelaimes gadījumos darbā, un arodslimības var izraisīt pārejošu vai ilgstošu darbnespēju. Atbilstīgi 1999. gada darbaspēja apsekojuma ad hoc modulim apmēram 5 % cietušo, kuri pēc nelaimes gadījuma darbā ir izveseļojušies, nevar atgriezties tajā pašā darbā. Ierobežotas iespējas strādāt bieži vien ietekmē profesionālo darbību un izraisa psiholoģiskas un ar uzvedību saistītas reakcijas, radot darbinieka sociālu atstumtību, izraisot sekas daudzos līmeņos un palielina sociālā nodrošinājuma sistēmu izmaksas. Turklāt dažas grupas, piemēram uz laiku nodarbināti darbinieki, imigranti, personas ar īpašam vajadzībām, jaunieši un gados vecāki strādājošie, ir vairāk pakļauti riskam, ka šīm personām būs sliktāki darba drošības un veselības apstākļi.

2.2. Kādi riski ir raksturīgi sākotnējā situācijā?

Tika noteiktas divas tendences kā galvenie, pašreizējā situācijā raksturīgie riski. Viena tendence ir saistīta ar apstākli, ka arodrisku samazināšanās noris nevienmērīgi. Dažas strādājošo kategorijas, piemēram, jaunieši, ir ārkārtīgi pakļauti arodriskiem, dažas uzņēmumu kategorijas, piemēram, MVU, ir mazāk aizsargāti, un dažās nozarēs joprojām ir liels skaits nelaimes gadījumu darbā un arodslimību[6].

[pic]

[pic]

[pic]

Avots: Eurostat.

Otra tendence ir saistīta ar arodrisku nepastāvību, ko rada aizvien lielāks jauninājumu ieviešanas temps un pārmaiņas darba dzīvē.

Attiecībā uz to Kopienas tiesību aktu praktiskas ieviešanas posmiem, kuri reglamentē darba drošību un veselību, dalībvalstu starpā joprojām ir lielas atšķirības. Tas, ka nepietiekami nosaka mērķus un nav pietiekamas virzības politikas mērķu sasniegšanas uzraudzībā, daudzās dalībvalstīs arī ir noteikts kā kopējas grūtības.

2.3. Kas notiks, rīkojoties pēc scenārija „nav politikas pārmaiņu”?

Ja šis status quo tiks saglabāts un īpaša uzmanība netiks pievērsta esošajiem uzdevumiem, reakcija uz jaunajām riska tendencēm vispārējas politiskas rīcības un īpašu profilakses pasākumu ziņā varētu būt nepietiekama. Stagnācija vai, sliktākajā gadījumā, palielināšanās varētu būt sagaidāma attiecībā uz rādītājiem par nelaimes gadījumiem darbā (jo īpaši augsta riska nozarēs, piemēram, celtniecībā, lauksaimniecībā, transportā vai veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu jomā), zaudējot izdevību mazināt sociālo un ekonomisko slogu, ko ES rada nelaimes gadījumi darbā un arodslimības.

Saglabājot atšķirības, praktiski īstenojot ES direktīvās noteiktā obligatās prasības, visā Eiropas Savienībā būs liegta iespēja radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un novērst tādu konkurenci, kuras pamatā ir zemi standarti attiecībā uz darba apstākļiem.

2.4. Kas ir rīcības dzinējspēks?

Ar vienu no galvenajām saistībām Lisabonas stratēģijā – ES palielināt nodarbinātību un darba ražīgumu, veicinot konkurētspēju, – aicināts visām iesaistītajām personām pastiprināt centienus darba kvalitātes uzlabošanā arodveselības un darba drošības ( OSH ) jomā. OSH galvenā nozīme ir uzņēmumu konkurētspējas un darba ražīguma uzlabošana, samazinot ar nelaimes gadījumiem un arodslimībām saistītās izmaksas un veicinot darbaspēka lielāku motivāciju. 8,8 % nelaimes gadījumu, kuri izraisa darbinieka nāvi un 8,1 % nelaimes gadījumu, kuru rezultātā netīši radītu savainojumu dēļ personai dzīves gadi ir saistīti ar invaliditāti ( DALYs )[7]. arodrisku faktori visā pasaulē[8] ir bijuši galvenie. Arodslimību vērienīgums ir nomācošs, un iemesli tam ir dažādi un sarežģīti. Problēmas mērogs prasa integrētu, koordinētu un stratēģisku reakciju un valsts līmeņa politiku pilnveidošanu, ko Eiropas Savienībā veic ietekmīgas ieinteresētās personas.

3. Kādi ir galvenie mērķi, kuri jāsasniedz politikā?

Ar jaunās stratēģijas mērķi jāturpina iesaistīt visas ieinteresētās personas, lai sasniegtu modernu un efektīvu Eiropas darba drošību un veselību, kas, savukārt, nodrošinās to, ka samazinās rādītāji par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un tā būs pozitīva nodarbinātībai un uzņēmumiem. Jaunās stratēģijas galvenais mērķis ir ES panākt nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita nepārtrauktu, ilgtspējīgu un vienmērīgu samazināšanos, un to nodrošina:

- veicinot saskanīgu valsts līmeņa stratēģiju pilnveidošanu un īstenošanu;

- saglabāt tādu tiesību aktu kopumu, kas ir piemērots mainīgajai darba pasaulei;

- no darba devēju un darba ņēmēju puses stimulēt saistības un motivāciju;

- saistībā ar demogrāfiskajām tendencēm pieņemt jaunu pieeju arodslimībām;

- uzlabot turpmākās virzības uzraudzību.

Vispārīgais mērķis ir no 2007. līdz 2012. gadam ES līmenī panākt nelaimes gadījumu darbā un arodslimību rezultātā gūtu savainojumu 25 % samazinājumu

4. Kādas ir galvenās politiskās iespējas, kas ir pieejamas mērķu sasniegšanai?

Lai konsolidētu riska profilakses kultūru un sasniegtu stratēģiskos mērķus, jāapvieno dažādi politikas instrumenti, piemēram, tiesību akti, sociālais dialogs, progresīvi pasākumi un paraugprakses, korporatīva sociālā atbildība, ekonomiskās iniciatīvas un racionalizācija. Kopienas jaunā stratēģija pieprasa iesaistīto personu rīcību visos līmeņos: Eiropas Savienības, valsts, pašvaldību un darba vietas līmenī. Dalībvalstīm, pilnveidojot nacionālās stratēģijas, jānosaka mērķi un prioritātes valsts līmeņa rīcībai un jāizvēlas piemēroti politikas instrumenti, kuru pamatā ir padziļināta un daudzdimensionāla analīze, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus.

Tā kā spēkā ir visaptveroši Kopienas tiesību akti, rīcība Kopienas līmenī tiks koncentrēta galvenokārt uz spēkā esošo juridisko pasākumu modernizēšanu un vienkāršošanu, nemazinot pašreizējos aizsardzības standartus. Līdz ar šiem centieniem, savukārt, no dalībvalstu puses jābūt līdzīgiem pasākumiem, lai vienkāršotu valsts līmeņa tiesību aktus darba drošības un veselības jomā. Lai tiesību aktu ieviešanu padarītu vieglāku, Komisija turpinās iesākto, sniedzot juridiski nesaistošas pamatnostādnes. Tā veicinās ciešāku sadarbību ieviešanas jomā, sniedzot palīdzību Vecāko darba inspektoru komitejai ( SLIC ), kura turpinās paraugprakses un pieredzes apmaiņu un vairāk pievērsīsies tādu problēmu praktiskai risināšanai, kuras ir būtiskas dažādām dalībvalstīm.

Lai palielinātu darba devēju un darba ņēmēju motivāciju, jāpilnveido politikas, kas vērstas uz to, lai mainītu attieksmi, padarot darba drošību un veselību par izglītības un apmācības neatņemamu daļu. Jāsniedz arī mērķtiecīgs atbalsts MVU. Jānodrošina labāka informēšana un jāpadziļina izpratne darba vietā, ko panāk apmainoties ar nozarē veikto paraugpraksi.

Jaunā pieejā arodveselībai saistībā ar demogrāfiskajam tendencēm jāņem vērā tādi pasākumi, kas nodrošina to, ka dažu darbaspēka grupu īpašajam vajadzībām tiek veltīta pienācīga vērība. Dalībvalstis tiek aicinātas pilnveidot OSH politikas instrumentus, mudinot uz to, lai personas ar īpašam vajadzībām no jauna integrētos darba tirgū, augstu vērtējot gan gados vecāku strādājošo, gan jauniešu darba ieguldījumu un apmierinot migrējošo darba ņēmēju vajadzības.

5. Stratēģijas ietekme

5.1. Ekonomiskā ietekme

Stratēģijas ietekmei ekonomiskā ziņā jābūt tādai, lai samazinātos tiešās un netiešās izmaksas saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kas skar darba ņēmējus, darba ņēmēju ģimenes locekļus, darba devējus un sabiedrību.

Kā politiskas rīcības dokuments šī stratēģija neievieš jaunas un īpašas prasības darba drošības un veselības jomā, un tādēļ tā nerada uzņēmumiem papildu izmaksas saistībā ar attiecīgo prasību saskaņošanu. Tajā ieteikts labāk ieviest un īstenot spēkā esošos tiesību aktus. Visā Eiropas Savienībā ieviešot obligātās prasības, kuras ir iekļautas ES direktīvās, tiks radīti līdzvērtīgi konkurences apstākļi un novērsta tāda konkurence, kuras pamatā ir zemi standarti attiecībā uz darba apstākļiem.

Ir sarežģīti sīki novērtēt ietekmi, jo lielāko daļu rīcībā iekļauto pasākumu veiks pakāpeniski, un tā ir atkarīga no ieinteresēto personu iesaistīšanas dažādos līmeņos. Tomēr tā kā stratēģijas vispārīgais mērķis ir tādu savainojumu 25 % samazinājums, kas gūti nelaimes gadījumos darbā, sagaidāmie rezultāti ekonomiskā izteiksmē galvenokārt būs vispārējo izmaksu samazinājums saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā, prombūtnes un slimības radītā sloga samazināšana (ārstēšanas un ar uzturēšanos slimnīcā saistītie izdevumi). Sasniedzot šo mērķi, tiks novērsts vairāk nekā 137,5 miljonu darba dienu zaudējums saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām. Samazināt prombūtni – tas nozīmē samazināt izmaksas darba ņēmējiem, darba devējiem un apdrošinātājiem. Tai ir tieša ietekme uz valsts ekonomiku, ņemot vērā medicīniskās un sociālā nodrošinājuma izmaksas un jaudas zudumus, ko izraisa darbaspēka samazinājums.

Salīdzinot aprēķinātās izmaksas, kas radušās saistībā ar arodslimību, un to profilakses izmaksas, redzams, ka pozitīvai ekonomiskai ietekmei ir milzīgs potenciāls, ko sniedz profilakse OSH jomā. Atbilstīgi dažiem pētījumiem ir aprēķinātās izmaksas, ko rada arodslimības, un tās uz vienu darbinieku ir vismaz trīsreiz lielākas nekā šo slimību profilakses izmaksas. Turklāt laba OSH sniedz uzņēmumiem daudz priekšrocību. Pozitīva drošības kultūra ir svarīga darbinieku morāles daļa un saistība uzņēmumam. Tā palīdz arī uzņēmumam veidot labu tēlu un attiecības ar darījumu partneriem.

5.2. Sociālā ietekme

Stratēģiskā programmā iekļautā politika sociālā ziņā palīdz mainīt darba ņēmēju un darba devēju izpratni par risku, pateicoties mācību procesam un labākai informētībai par problēmām un to risināšanas iespējām. Tā rezultātā gūta labāka sapratne par darba drošības un veselības nozīmi, un cieša uzticēšanās no darba ņēmēju un no darba devēju puses radīs iespēju neatkarīgi no OSH tiesību aktu saskanības un pavērs iespēju radīt labāku apmierinātību ar darbu un labklājību darbā.

Stratēģijas galvenā sociālā nozīmē attiecībā uz nodarbinātību un dažādu darbaspēka grupu sociālo iekļaušanu ir šāda.

- Personas ar īpašam vajadzībām. Labs OSH process varētu palīdzēt nelaimes gadījumos cietušajiem vai personām, kuram ir hroniska arodslimība, atgūt darbu vai atgriezties darbā. Nodrošinot savlaicīgu rehabilitāciju apvienojumā ar agrīnu intervenci, novērsīs apstākļu pasliktināšanos un spēju/motivācijas trūkumu no to darba ņēmēju puses, kas cietuši nelaimes gadījumā darbā.

- Migrējošie darba ņēmēji. Darba vide ir bijusi potenciālā un viena no galvenajām platformām migrējošo darba ņēmēju integrācijai. Ir būtiski nodrošināt to, ka šī sociālā grupa uz vienlīdzības pamata saņem priekšrocības, ko sniedz visi OSH standarti, jo tai būs pozitīva ietekme, piemēram, izpratnes radīšana par vienlīdzīgu attieksmi un iesaistīšanu, un tā palīdzēs novērst migrējošo darba ņēmēju sociālo atstumtību.

- Novecojošs darbaspēks. Labai OSH būt pozitīva ietekme uz darba mūža pagarināšanu, palielinot apmierinātību ar darbu un novēršot saspīlētus un monotonus darba apstākļus, kas rada veselības stāvokļa pāragru pasliktināšanos un pāragru aiziešanu no darba dzīves.

- Jaunieši, kas strādā. Tādu jauniešu izpratnes padziļināšana, kuri bieži vien ir nepietiekami informēti par arodriskiem, ietekmēs to, ka labāk tiks pielāgota šādu darba ņēmēju iesaistīšana darba tirgū.

5.3. Ietekme uz vidi

Arodveselības un darba drošības politikas ietekmēs ne tikai apstākļus darba vietā, bet arī vidi. Iespējamās mijiedarbības tiks rūpīgi apsvērtas, izstrādājot atsevišķu politisku rīcību vai praktiskus risinājumus, un iespējamās sinerģijas tiks izmantotas politikas veidošanas procesā.

6. Kā pēc ieviešanas uzraudzīs rezultātus un priekšlikuma ietekmi?

Komisija izveidos visaptverošu uzraudzības sistēmu, lai novērtētu dalībvalstu un citu stratēģijas īstenošanā iesaistīto personu veikto pasākumu virzību. Komisija kopā ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju ( ACSH ) izstrādās kopēju sistēmu, lai vāktu un apmainītos ar informāciju par nacionālo stratēģiju saturu, tajās sasniegtajiem mērķiem un profilakses struktūru darba efektivitāti.

Turklāt Komisija uzraudzīs politiku, izmantojot pašreizējos statistiskos rādītājus, kas izmantoti ESAW [9] programmā un EODS [10] projektos, darbaspēka apsekojumā un darba apstākļu apsekojumu. Komisija apsvērs arī iespēju pilnveidot jaunus kvalitātes rādītājus, lai novērtētu to, kas paveikts, īstenojot nacionālajās stratēģijās iekļautās iniciatīvas.

[1] Sociāli – ekonomisko izmaksu statistikas analīze par Eiropas Savienībā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā, Eurostat .

[2] http://www.hse.gov.uk/costs/costs_overview/costs_overview.asp.

[3] http://sme.osha.europa.eu/.

[4] Sociāli – ekonomisko izmaksu statistikas analīze par Eiropas Savienībā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā, Eurostat.

[5] Izmaksas, ko rada slikti darba apstākļi, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds.

[6] Standartizētu rādītāju, kas raksturo nelaimes gadījumus darbā aprēķina, katrai jomai gan valsts, gan Eiropas Savienības līmenī, paredzot vienu un to pašu kategoriju. Informāciju par pilnu metodiku skatīt: European Statistics at Work (ESAW) Methodology – 2001.

[7] DALYs –ar invaliditāti saistīti dzīves gadi. DALYS ir to gadu summa, kurā iekļauti zaudēti gadipāragras nāves dēļ iedzīvotāju vidū, un zaudēti produktīvas dzīves gadi, kas darbnespējas dēļ, kura iegūta darbā notikuša nelaimes gadījuma dēļ.

[8] Moving Knowledge of Global Burden into Preventive Action, Gerry J.M. Eijkemans, Jukka Takala,American Journal of Industrial Medicine.

[9] Eiropas statistika par nelaimes gadījumiem darbā.

[10] Eiropas Statistika par arodslimībām.