52007SC0191

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.2.2007

SEC(2007) 191 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

par atjaunināto Apvienotās Karalistes konverģences programmu 2006./2007.-2011./2012. gadam saskaņā ar 9. panta trešo punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1466/97

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

VISPāRēJAIS PAMATOJUMS

Stabilitātes un izaugsmes pakta, kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, pamatmērķis ir sakārtot valsts finanses, lai tādējādi radītu vēl labākus nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicina darbavietu radīšanu. Ar pakta 2005. gada reformu, atzīstot pakta lietderību fiskālās disciplīnas stiprināšanā, tika meklētas iespējas uzlabot tā efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību.

Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1], kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta daļa, paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz Padomei un Komisijai stabilitātes vai konverģences programmas un to ikgadējie atjauninājumi (dalībvalstis, kas jau ir pieņēmušas vienoto valūtu, iesniedz (atjauninātas) stabilitātes programmas, bet dalībvalstis, kas to vēl nav pieņēmušas, iesniedz (atjauninātas) konverģences programmas). Apvienotās Karalistes pirmā konverģences programma tika iesniegta 1998. gada decembrī. Saskaņā ar minēto regulu Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, 1999. gada 8. februārī sniedza atzinumu par to. Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija novērtē un iepriekšminētā komiteja pārbauda atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas, ko vajadzības gadījumā var pārbaudīt arī Padome.

ATJAUNINāTāS PROGRAMMAS NOVēRTēJUMA PAMATOJUMS

Komisija ir pārbaudījusi jaunāko Apvienotās Karalistes konverģences programmas atjauninājumu, kas iesniegts 2006. gada 18. decembrī, un ir pieņēmusi ieteikumu Padomes atzinumam par to (sk. aili ar galvenajiem novērtējumā iztirzātajiem jautājumiem).

Lai radītu priekšstatu par kontekstu, kādā tiek novērtēta jaunās stabilitātes programmas budžeta stratēģija, turpmākajos punktos apkopota šāda informācija:

1. saimnieciskās darbības un budžeta izpildes rādītāji pēdējo desmit gadu laikā;

2. valsts stāvokļa novērtējums saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu (pārmērīga budžeta deficīta procedūra);

3. jaunākais valsts stāvokļa novērtējums saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu (kopsavilkums Padomes atzinumam par iepriekšējo konverģences programmas atjauninājumu);

4. Komisijas novērtējums par 2006. gada oktobra valsts reformu programmu.

Jaunākie saimnieciskās darbības un budžeta izpildes rādītāji

Apvienotās Karalistes saimnieciskās darbības attīstība pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi stabila ar salīdzinoši augstiem izaugsmes rādītājiem, zemu inflāciju un uzplaukumu darba tirgos, kas izturējuši vairākus ekonomiskus triecienus. Jo īpaši būtiski uzlabojusies stabilitāte, kam bija raksturīga produkcijas apjoma ciklisko svārstību samazināšanās un zemāka inflācijas nestabilitāte. Ievērojamo produkcijas apjoma pieaugumu galvenokārt veicinājis stabilais mājsaimniecību patēriņš, kam papildus bija raksturīgi salīdzinoši zemi mājsaimniecību ietaupījumi. Lai arī darba, kapitāla un ražojumu tirgū bija raksturīga būtiska elastība attiecībā uz lielāko daļu pasākumu, izrādījās neiespējami uzlabot dažus ar piedāvājumu saistītus trūkumus. Relatīvi nebūtiskā produktivitāte daļēji skaidrojama ar salīdzinoši augstajiem nodarbinātības līmeņiem, lai gan zināma nozīme ir arī vidēja līmeņa prasmju trūkumam un nepietiekamiem ieguldījumiem infrastruktūrā, piemēram, transportā. Salīdzinot ar ievērojamo fiskālo konsolidāciju, kas bija vērojama perioda pirmajā daļā, sākot no 2001. gada valsts finanšu stāvoklis, kā tas daļēji tika paredzēts, būtiski pasliktinājās, atspoguļojot valdības lēmumu risināt dažus minētos jautājumus, pilnībā nefinansējot pieaugušos izdevumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem; finanšu stāvokļa pasliktināšanos ietekmēja arī nepietiekamie plānotie ieņēmumi.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra attiecībā uz Apvienoto Karalisti

Padome 2006. gada 24. janvārī saskaņā ar 104. panta 6. punktu nolēma, ka Apvienotajai Karalistei ir pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar 104. panta 7. punktu ieteica novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2006./2007. finanšu gadam un iestādēm veikt efektīvus pasākumus līdz 2006. gada 24. jūlijam, t.i., sešu mēnešu laikposmā, kā norādīts paktā. Komisija 2006. gada 20. septembrī publicēja paziņojumu Padomei, kurā novērtēti Apvienotās Karalistes veiktie pasākumi. Pamatojoties uz attiecīgajā laikposmā pieejamo informāciju, Komisija uzskatīja, ka Apvienotajai Karalistei šķietami izdosies novērst tās pārmērīgo budžeta deficītu, lai gan šāds iznākums bija saistīts ar daudzām neskaidrībām un strukturālie pielāgojumi šķita zemāki par ieteiktajiem 0,5 procentiem no IKP. Padome 2006. gada 10. oktobrī apstiprināja Komisijas viedokli un secināja, ka tobrīd papildu pasākumu veikšana nebija nepieciešama.

Novērtējums Padomes atzinumā par iepriekšējo programmu

Padome 2006. gada 14. martā pieņēma atzinumu par iepriekšējo konverģences programmas atjauninājumu laikposmam no 2005./2006. finanšu gada līdz 2011./2012. finanšu gadam[2]. Padome uzskatīja, ka „plānotās korekcijas ir saistītas ar risku”, un aicināja Apvienoto Karalisti atbilstoši 104. panta 7. punktam un nolūkā risināt jautājumus saistībā ar draudiem ilgtermiņa ilgtspējībai, „nodrošināt, ka līdz 2006. — 2007. gadam ticamā un ilgtspējīgā veidā deficīts ir samazināts zem 3 % no IKP, un pēc tam turpināt konsolidēt budžetu, it īpaši izmantojot paredzēto izdevumu pieauguma samazināšanu pēc 2007. — 2008. gada”, kā arī „sasniegt vidēja termiņa mērķus, kas nodrošina strauju progresu virzībā uz stabilitāti, un saglabāt piesardzīgu parāda procentuālo vērtību zem 60 % no IKP, paredzēt pietiekamu drošības robežvērtību, lai nepārkāptu 3 % apmērā no IKP noteikto deficīta atsauces vērtību, kuru Apvienotajai Karalistei ir pienākums ievērot un izvairīties no tās pārkāpšanas, atstāj manevra iespēju budžetam, it īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts investīcijām.”

Komisijas novērtējums par 2006. gada oktobra valsts reformu programmu

Īstenošanas ziņojumu par Apvienotās Karalistes valsts reformu programmu, kas paredzēta saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, iesniedza 2006. gada 16. oktobrī. Apvienotās Karalistes valsts reformu programmā ir noteiktas šādas galvenās prioritātes: finanšu ilgtspējības saglabāšana, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas; aktīvas un elastīgas uzņēmējdarbības nozares izveide, veicinot jauninājumus un pētniecību un attīstību; iespēju paplašināšana iemaņu apgūšanā; novatoriskāka resursu izmantošana un piemērošana; taisnīguma nodrošināšana, īstenojot modernu un elastīgu labklājības sistēmu.

Komisijas novērtējums minētājai programmai (ko pieņēma kā daļu no 2006. gada decembra ikgadējā progresa ziņojuma [3] ) liecināja, ka Apvienotā Karaliste ir sekmīgi īstenojusi valsts reformu programmu. Stabila attīstība ir panākta visās politikas jomās, īpaši mikroekonomikas un nodarbinātības politikas jomā. Makroekonomikas politikas jomā ir izstrādāti fiskālās konsolidācijas un pensiju reformas plāni, bet tie vēl ir jāīsteno. Apvienotā Karaliste ir daudz paveikusi ieinteresēto personu iesaistīšanā.

Ņemot vērā konstatētos panākumus un nepilnības, Apvienotajai Karalistei ieteica veikt pasākumus pamatprasmju un vidēja līmeņa prasmju jomās.

Aile – galvenie novērtējumā iztirzātie jautājumi Kā paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā (stabilitātes programmām) un 9. panta 1. punktā (konverģences programmām), novērtējums attiecas uz šādiem jautājumiem: vai programmas pamatā esošie saimnieciskie pieņēmumi ir ticami; dalībvalsts norādītais vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM) un tas, vai korekcijas ir pietiekamas, lai to sasniegtu; vai veiktie un/vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šis korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu VTM attiecīgajā ekonomikas ciklā; vai, izvērtējot korekcijas, ko izdara, lai sasniegtu VTM, lielākas korekcijas tiek veiktas ekonomiskā uzplaukuma laikos, vai korekcijas var būt mazākas ekonomikas lejupslīdes laikā un (attiecībā uz euro zonas un VKM II dalībvalstīm) vai dalībvalsts cenšas panākt ikgadēju cikliski koriģētās bilances uzlabojumu (neskaitot vienreizējos un pārējos pagaidu pasākumus) par 0,5% no GDP, kurš ir kritērijs, lai sasniegtu VTM; nosakot VTM korekcijas (attiecībā uz dalībvalstīm, kas to vēl nav sasniegušas) vai atļaujot īslaicīgu novirzi no VTM (attiecībā uz dalībvalstīm, kuras to jau ir sasniegušas), tādu nozīmīgāko strukturālo reformu īstenošana, kas ilgā laika posmā ļauj tieši ietaupīt izmaksas (veicinot arī potenciālo izaugsmi) un tādējādi pārbaudāmi ietekmējot valsts finanšu ilglaicīgu ilgtspējību (ar nosacījumu, ka tiek saglabāta atbilstīga drošības rezerve attiecībā uz atsauces vērtību 3% no IKP un ka programmas periodā atkal ir gaidāma budžeta stāvokļa atbilstība VTM), un ar ko īpašu uzmanību velta pensiju reformām, ar kurām ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kas ietver obligātu pilnībā finansētu pensiju līmeni; vai dalībvalstu ekonomikas politikas virzība atbilst ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm. Programmas makroekonomisko pieņēmumu ticamību novērtē, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozi, izmantojot arī kopīgi apstiprināto metodoloģiju attiecībā uz iespējamo produkcijas apjoma novērtēšanu un cikliski koriģētām bilancēm. Atbilstību ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm novērtē, ņemot vērā ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes valsts finanšu jomā, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs 2005.—2008. gadam. Novērtējumā pārbauda arī: parāda attiecības dinamiku un stāvokli attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, kam saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana” budžeta uzraudzībā jāveltī pienācīga vērība. Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumā izklāstīta pieeja ilgtermiņa ilgtspējības novērtēšanai[4]; integrācijas pakāpi valsts reformu programmā, ko iesniegušas dalībvalstis saistībā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai; ECOFIN padome 2005. gada 7. jūnija pavadvēstulē Eiropas Padomei par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2005.—2008. gadam paziņoja, ka valsts reformu programmām jāatbilst stabilitātes un konverģences programmām; atbilstību rīcības kodeksam[5], kas cita starpā nosaka kopīgu struktūru un datu tabulas stabilitātes un konverģences programmām. |

- Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

par atjaunināto Apvienotās Karalistes konverģences programmu 2006./2007.-2011./2012. gadam saskaņā ar 9. panta trešo punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1466/97

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[6] un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

5. Padome [2007. gada 27. februārī] pārbaudīja atjaunināto Apvienotās Karalistes konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2006./07. finanšu gada līdz 2011./2012. finanšu gadam[7].

6. Programmā ir ietverti divi makroekonomiskie scenāriji: centrālais scenārijs un alternatīvs scenārijs, kas balstīts uz tāda pieauguma tendenci, kas ir par procenta punkta ceturtdaļu mazāks par centrālajā scenārijā norādīto. Prognozes attiecībā uz valsts finansēm atjauninātajā konverģences programmā ir balstītas uz centrālo scenāriju, ko šajā novērtējumā uzskata par standarta scenāriju. Tajā paredzēts, ka reālā IKP pieaugums 2006. un 2007. gadā būs 2¾%, samazinoties vidēji līdz 2½% pārējā programmas laikposmā. Izvērtējot šo scenāriju atbilstoši šobrīd pieejamai informācijai, šķiet, ka tā pamatā ir ticami pieņēmumi par pieaugumu. Prognozes attiecībā uz inflāciju, kas, paredzams, samazināsies no 2½% 2006. gadā līdz 2% no 2007. gada, īstermiņā šķiet zemas, salīdzinot ar pavisam nesen publicētajiem rezultātiem, bet citādi tās ir ticamas.

7. Attiecībā uz 2006./2007. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozes aprēķini liecina, ka valsts budžeta deficīts būs 3,0% no IKP. Pamatojoties uz pašreizējā konverģences programmas atjauninājuma aplēsēm, attiecībā uz to pašu gadu deficīts sasniegs 2,8% no IKP, kas nozīmē to, ka finanšu gada atlikušajos mēnešos saglabāsies aktuālās tendences, kas liecina par strauju ieņēmumu pieaugumu un palēninātu izdevumu pieaugumu.

8. Galvenie fiskālās politikas mērķi, kā norādīts konverģences programmas atjauninājumā, ir nodrošināt ilgtermiņa ilgtspējību, taisnīgumu paaudžu vidū un starp tām un, pamatojoties uz minēto, sekmēt monetāro politiku, jo īpaši ļaujot automātiskajiem stabilizatoriem nodrošināt ekonomikas attīstības vienmērīgumu. Programmā tiek prognozēts deficīta samazinājums zem 3% no IKP līdz 2006./2007. gadam (2,8%), sasniedzot 1,4% no IKP līdz prognožu perioda beigām 2011./2012. gadā. Paredzams, ka primārais deficīts, kas 2005./2006. gadā ir 0,6% no IKP, 2008./2009. gadā izlīdzināsies un līdz 2011./2012. gadam sasniegs pārpalikumu 0,7% no IKP. Budžeta korekcijas visā prognožu periodā ir vienmērīgi sadalītas starp ieņēmumiem un izdevumiem. Prognozes liecina, ka pieaugs ieņēmumu attiecība pirmajos divos prognožu perioda gados, kas daļēji saistīts ar racionālu pasākumu veikšanu, tomēr būtiskas korekcijas attiecībā uz izdevumiem paredzēts veikt no 2008./2009. gada, nodrošinot mērenāku kārtējo izdevumu pieaugumu. Paredzams, ka valsts ieguldījumi konverģences programmā lietotajā definīcijā[8] no 2006./2007. gada stabilizēsies, sasniedzot 2¼% no IKP, tādējādi tiek prognozēts, ka no 2007./2008. gada deficīts tiks izmantots vienīgi valsts ieguldījumu finansēšanai. Paredzētās korekcijas kopumā atbilst 2005. gada atjauninājumā prognozētajām labvēlīgāka makroekonomiskā scenārija apstākļos īstermiņā.

9. Prognozē, ka strukturālā bilance (proti, cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina, izmantojot kopīgi apstiprināto metodoloģiju, uzlabosies no 2 ½ % no IKP 2006./2007. gadā līdz aptuveni 1 ¼ % no IKP programmas pēdējā gadā, proti, 2011./2012. gadā. Šīs korekcijas ir izteiktākas no 2006./2007. gada līdz 2008./2009. gadam, bet pēc minētā laikposma samazinās. Tāpat kā 2005. gada atjauninājumā, arī strukturālajai bilancei nav norādīts kvantitatīvais vidēja termiņa mērķis (VTM). Programmā minēti valsts noteikumos paredzētie fiskālie mērķi, kas paredz vidēja termiņa virzību cikliski koriģētam deficītam, kas iespējama vienlaikus ar parāda pret IKP attiecības stabilizēšanu līdz relatīvi zemam līmenim, tomēr drošības rezervi attiecībā uz 3% robežu no IKP valsts budžeta deficītam paredz tikai īpašos gadījumos.

10. Budžeta prognožu riski programmā kopumā šķiet līdzsvaroti līdz 2007./2008. gadam, bet budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki par programmā prognozētajiem. Prognozētais nodokļa un IKP attiecības pieaugums ir daļēji atkarīgs no salīdzinoši nepastāvīgiem faktoriem, piemēram, peļņas finanšu un naftas ražošanas nozarēs. Tomēr samērā perspektīvās prognozes attiecībā uz ieņēmumiem šķietami apstiprina jaunākie notikumi ekonomikā, tostarp stabilā rentabilitāte. Tomēr programmā noteiktā deficīta mērķa sasniegšana no 2008./2009. gada būs atkarīga no tā, vai izdosies nodrošināt izdevumu mērenāku pieaugumu, kā paredzēts, kā arī no aktīvas uzraudzības, lai īstenotu izdevumu ierobežošanu. Lai gan Apvienotās Karalistes iestādes ir iepriekš paziņojušas par budžeta piešķīruma samazinājumu vairākām mazākām struktūrvienībām, lielākā daļa izdevumu samazinājuma pēc 2008./2009. gada vēl nav apstiprināta ar īpašiem pasākumiem, bet ir atkarīga no iestāžu visaptverošās izdevumu pārbaudes, ko paredzēts veikt 2007. gada jūlijā, saskaņā ar ko paziņos konkrētus izdevumu plānus par laikposmu līdz 2010./2011. gadam. Aktīvās uzraudzības rezultāti attiecībā uz izdevumu ierobežošanu ir pozitīvi.

11. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet kopumā atbilstošs pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2006./2007. gadam, kā ieteikusi Padome. Tomēr pietiekama drošības rezerve, lai nepārkāptu noteikto deficīta slieksni - 3% no IKP, ar normālām makroekonomiskajām svārstībām tajā paredzēta tikai aptuveni 2009./2010. gadā, kad prognozes būs atkarīgas no vispārējo izdevumu pārskata rezultātiem. Tādējādi turpmākajos gados pēc pārmērīgā deficīta novēršanas programmā paredzētajam fiskālās konsolidācijas tempam vajadzētu pastiprināties, jo īpaši prognožu perioda beigās, kad nebūs nekādu plānotu turpmāku būtisku korekciju, lai arī ekonomikas perspektīvas kopumā ir daudzsološas.

12. Paredzams, ka kopējā parāda attiecība, kas 2005./2006. gadā bija 42,1% no IKP, lai arī joprojām būs ievērojami zemāka par Līgumā minēto atsauces vērtību 60% apjomā no IKP, prognožu periodā lēnām pieaugs, pat pārsniedzot 44% no IKP 2008./2009. gadā. Paredzams, ka pēc tam minētā attiecība stabilizēsies un tad sāks samazināties programmas perioda beigās.

13. Sabiedrības novecošanās ietekme uz budžetu ilgtermiņā Apvienotajā Karalistē ir gandrīz tāda pati kā vidēji visā ES, tikai attiecībā uz pensiju izdevumiem ir vērojams nedaudz mazāks pieaugums nekā vidēji ES, kas daļēji ir sekas tam, ka Apvienotā Karaliste vienmēr relatīvi vairāk ir izmantojusi privātās pensiju shēmas nekā citas ES valstis. Jautājumi saistībā ar bažām par iespējami nepietiekamu pensiju nodrošinājumu nākotnē tiek risināti ar ierosinātajām reformām pensiju nodrošinājumam, stiprinot stimulus veidot privātos uzkrājumus pensijai un palielinot valsts pensiju nodrošinājumu, tādējādi ietverot nedaudz lielāku valsts pensiju izdevumu palielinājumu, nekā iepriekš tika paredzēts; reformā ir arī paredzēts ar likumu noteiktā pensionēšanās vecuma palielinājums. Sākotnējais budžeta stāvoklis, lai arī nedaudz labāks salīdzinājumā ar 2005. gadu, apdraud valsts finanšu ilgtspējību, arī tad, ja neņem vērā sabiedrības novecošanās ietekmi uz budžetu ilgtermiņā. Valsts finanšu konsolidācija, nostiprinot budžeta stāvokli vairāk par konverģences programmā paredzēto, tādējādi palīdzētu samazināt ar valsts finanšu ilgtspējību saistītos riskus. Kopumā šķiet, ka Apvienotās Karalistes valsts finanšu ilgtspējību apdraud vidējs risks.

14. Konverģences programmā ietverts valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējās ietekmes kvalitatīvais novērtējums vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tā sniedz sistemātisku informāciju par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un tās budžeta prognozēs skaidri paredzēts ņemt vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekmi uz valsts finansēm. Stabilitātes programmā minētie pasākumi valsts finanšu jomā, šķiet, atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Jo īpaši abās programmās ir paredzēta pakāpeniska valdības mērķu īstenošana, lai uzlabotu efektivitāti un nodrošinātu labākas cenas sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā, savukārt ilgtermiņa valsts finanšu prognozēs ir ietvertas ierosinātās pensiju reformas paredzamās izmaksas.

15. Programmā budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. gada līdz 2008. gadam.

16. Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem[9], kas ir nopietnāki par iepriekšējā atjauninājumā esošajiem trūkumiem, jo laikposms, par kuru tiek noteikti izdevumu plāni, ir īsāks.

Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka programmā izklāstītais budžeta stāvoklis kopumā šķietami ir tāds, lai līdz Padomes noteiktajam termiņam (2006./2007. finanšu gadam) varētu novērst pārmērīgu deficītu. Tomēr pēc 2009./2010. gada turpmāka būtiska konsolidācija nav paredzēta, un budžeta mērķu sasniegšana pēc 2007./2008. gada ir atkarīga no prognozēto izdevumu ierobežojumu efektīvas īstenošanas.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu, Apvienotā Karaliste tiek aicināta konsolidēt budžetu programmas periodā, jo īpaši īstenojot paredzēto izdevumu pieaugumu samazināšanu pēc 2007./2008. gada, un turpināt sava fiskālā stāvokļa stiprināšanu, lai risinātu jautājumus saistībā ar riskiem valsts finanšu ilgtspējai ilgtermiņā.

Turklāt Apvienotā Karaliste tiek aicināta ievērot rīcības kodeksa informācijas prasības.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

2005./06. g. | 2006./07. g. | 2007./08. g. | 2008./09. g. | 2009./10. g. | 2010./11. g. | 2011./12. g. |

[1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

[2] Apvienotās Karalistes finanšu gads sākas aprīlī un beidzas martā.

[3] Komisijas paziņojums Eiropadomes pavasara sanāksmē „Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunotās stratēģijas īstenošana — rezultātu gads”, 12.12.2006., COM(2006) 816.

[4] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam „Valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība Eiropas Savienībā”, 12.10.2006., COM(2006) 574 galīgā redakcija, un Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, (2006.), „The long-term sustainability of public finances in the European Union”, European Economy No 4/2006.

[5] „Specifikācijas par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, ko ECOFIN padome atbalstīja 2005. gada 11. oktobrī.

[6] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

[7] Apvienotās Karalistes finanšu gads sākas aprīlī un beidzas martā.

[8] Apvienotās Karalistes konverģences programmā valsts ieguldījumu definīcija, kas nav EKS koncepcija, attiecas uz visiem valsts sektora (proti, valsts sabiedrību, kā arī vispārējās valdības) ieguldījumiem un ietver kapitāla dotācijas privātajam sektoram, atskaitot nolietojumu.

[9] Jo īpaši nav norādīta informācija par nodarbinātības, bezdarba, algu inflācijas prognozēm, kā arī detalizēts paredzēto ieņēmumu un izdevumu sadalījums saistībā ar vispārējo valdību pēc 2007./2008. gada. Salīdzinājumā ar 2005. gada atjauninājumu pašreizējā atjauninājumā, kas ir jaunākais atjauninājums pirms detalizētu izdevumu plānu noteikšanas 2007. gada jūlija vispārējā izdevumu pārskatā, termiņš izdevumu sadalījumam valsts līmenī ir īsāks.