52007SC0072

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.1.2007

SEC(2007) 72 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

par atjaunināto Slovākijas konverģences programmu 2006.-2009. gadam saskaņā ar 9. panta trešo punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1466/97

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Vispārējais pamatojums

Stabilitātes un izaugsmes pakta, kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, pamatmērķis ir sakārtot valsts finanses, lai tādējādi radītu vēl labākus nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicina darbavietu radīšanu. Ar pakta 2005. gada reformu, atzīstot pakta lietderību fiskālās disciplīnas stiprināšanā, tika meklētas iespējas uzlabot tā efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību.

Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1], kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta daļa, paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz Padomei un Komisijai stabilitātes vai konverģences programmas un to ikgadējie atjauninājumi (dalībvalstis, kas jau ir pieņēmušas vienoto valūtu, iesniedz (atjauninātas) stabilitātes programmas, bet dalībvalstis, kas to vēl nav pieņēmušas, iesniedz (atjauninātas) konverģences programmas). Pirmā Slovākijas konverģences programma tika iesniegta 2004. gada maijā. Saskaņā ar minēto regulu Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, 2004. gada 5. jūlijā sniedza atzinumu par to. Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija novērtē un iepriekš minētā komiteja pārbauda atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas, ko vajadzības gadījumā var pārbaudīt arī Padome.

atjauninātās programmas novērtējuma pamatojums

Komisija ir pārbaudījusi pēdējo Slovākijas konverģences programmas atjauninājumu, kas iesniegts 2006. gada 1. decembrī, un ir pieņēmusi ieteikumu Padomes atzinumam par to (sk. aili ar galvenajiem novērtējumā aplūkotajiem jautājumiem).

Lai radītu priekšstatu par kontekstu, kādā tiek novērtēta atjauninātās konverģences programmas budžeta stratēģija, turpmākajos punktos apkopoti

1. saimnieciskā darbības un budžeta izpildes rādītāji pēdējo desmit gadu laikā,

2. valsts stāvokļa novērtējums saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu (pārmērīga budžeta deficīta procedūra),

3. visjaunākais valsts stāvokļa novērtējums saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu (kopsavilkums Padomes atzinumam par iepriekšējo konverģences programmas atjauninājumu) un

4. Komisijas novērtējums par 2006. gada oktobra valsts reformu programmu.

Jaunākie saimnieciskās darbības rādītāji un budžeta izpilde

Vairumā pēdējo desmit gadu Slovākijā bija spēcīga izaugsme. Tomēr neuzlabojās situācijas ne darba tirgū, ne saistībā ar reģionālajām atšķirībām. Lai gan darba tirgus rādītāji 2005. gadā beidzot sāka uzlaboties, nodarbinātības līmenis 54,2% joprojām bija daudz zemāks nekā Lisabonas stratēģija noteiktais līmenis 70%. Bezdarba līmenis 16,3% 2005. gadā bija otrais augstākais ES jo īpaši jauniešu vidū. Nav vēl konstatēts, ka reģionālās atšķirības mazinātos. Enerģijas cenas joprojām diezgan jūtami ietekmē Slovākijas SPCI inflāciju un tādējādi var apdraudēt valsts inflācijas konverģenci vis-à-vis euro zonā, jo īpaši ņemot vērā neprognozējamās naftas cenas. Pateicoties pensiju reformai, ko īsteno no 2005. gada, ir mazināts ar novecošanos saistītais spiediens uz valsts finanšu ilglaicīgu ilgtspējību.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra attiecībā uz Slovākiju

Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, kurā teikts, ka saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu Slovākijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Vienlaikus Padome atbilstīgi Līguma 104. panta 7. punktam nosūtīja ieteikumu, nosakot, ka pārmērīgais budžeta deficīts jānovērš līdz 2007. gadam. Konkrēti, Slovākijai ieteica efektīvi rīkoties līdz 2004. gada 5. novembrim, lai sasniegtu 2005. gada mērķi attiecībā uz deficītu, lai aktīvi īstenotu pasākumus, kas paredzēti 2004. gada maija programmā, un lai paātrinātu fiskālās korekcijas, ja īstenoto strukturālo reformu rezultātā izaugsme būtu lielāka nekā prognozēts programmā, jo īpaši novirzot visus ieņēmumus, kuri pārsniedz budžetā paredzētos, galvenokārt ātrākai deficīta samazināšanai.

Komisijas 2004. gada 22. decembra paziņojumā secināts, ka, pamatojoties uz toreiz pieejamo jaunāko informāciju un pasākumiem, kas sīki izklāstīti 2005. gada budžetā, likās, ka Slovākijas valdība ir rīkojusies efektīvi, lai termiņā līdz 5. novembrim sasniegtu 2005. gada mērķi attiecībā uz deficītu, reaģējot uz Padome ieteikumu, kurš atbilst Līguma 104. panta 7. punktam, novērst pārmērīgo budžeta deficītu vēlākais līdz 2007. gadam.

Novērtējums Padomes atzinumā par iepriekšējo programmu

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma atzinumu par iepriekšējo konverģences programmas atjauninājumu periodam no 2005. līdz 2008. gadam. Padome uzskatīja, ka programma atbilst Padomes ieteikumā, kas ir saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu, noteiktajām deficīta korekcijām. Padome aicināja Slovākiju i) saistībā ar labiem izaugsmes rādītājiem un iespējām aktivizēt strukturālo budžeta korekciju centienus, lai paātrinātu VTM sasniegšanu, un ii) vēl stingrāk noteikt, ka centrālajai valdībai ir saistošas vidēja termiņa izmaksu robežvērtības.

Komisijas novērtējums par 2006. gada oktobra valsts reformu programmu

2006. gada 13. oktobrī tika iesniegts Īstenošanas ziņojums par Slovākijas valsts reformu programmu, kas paredzēta saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. Slovākijas valsts reformu programmā minēti šādi būtiskākie uzdevumi/prioritātes: attīstīt informācijas sabiedrību; aktivizēt pētniecību un attīstību un inovācijas; uzlabot uzņēmējdarbības vidi; uzlabot izglītību un paaugstināt nodarbinātības līmeni.

Komisijas novērtējums (ko pieņēma kā daļu no 2006. gada decembra ikgadējā progresa ziņojuma [2] ) par šo programmu liecina, ka Slovākija, īstenojot valsts reformu programmu, gūst sekmes. Tomēr vēl ir svarīgi uzdevumi un vajadzība pēc turpmākiem pasākumiem jo īpaši mikroekonomikas un nodarbinātības jomā.

Ņemot vērā apzinātās stiprās puses un vājās vietas, Slovākijai tika ietikts rīkoties tādās jomās kā pētniecība un attīstība un inovācijas; mūžizglītība un izglītības reforma; un aktīva darba tirgus politika vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Aile ar galvenajiem novērtējumā aplūkotajiem jautājumiem Kā paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā (stabilitātes programmām) un 9. panta 1. punktā (konverģences programmām) novērtējums attiecas uz šādiem jautājumiem: vai saimnieciskie pieņēmumi, kas ir programmas pamatā, ir reālistiski; dalībvalsts norādītais vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM) un tas, vai korekcijas ir pietiekamas, lai to sasniegtu; vai veiktie un/vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šis korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu VTM attiecīgajā ekonomikas ciklā; vai, izvērtējot korekcijas, ko izdara, lai sasniegtu VTM, lielākas korekcijas tiek veiktas ekonomiskā uzplaukuma laikos, vai korekcijas var būt mazākas ekonomikas lejupslīdes laikā un (attiecībā uz euro zonas un VKM II dalībvalstīm) vai dalībvalsts cenšas panākt ikgadēju cikliski koriģētās bilances uzlabojumu (neskaitot vienreizējos un pārējos pagaidu pasākumus) par 0,5% no GDP, kurš ir kritērijs, lai sasniegtu VTM; nosakot VTM korekcijas (attiecībā uz dalībvalstīm, kas to vēl nav sasniegušas) vai atļaujot īslaicīgu novirzi no VTM (attiecībā uz dalībvalstīm, kuras to jau ir sasniegušas), tādu nozīmīgāko strukturālo reformu īstenošana, kas ilgā laika posmā ļauj tieši ietaupīt izmaksas (veicinot arī potenciālo izaugsmi) un tādējādi pārbaudāmi ietekmējot valsts finanšu ilglaicīgu ilgtspējību (ar nosacījumu, ka tiek saglabāta atbilstīga drošības rezerve attiecībā uz atsauces vērtību 3% no IKP un ka programmas periodā atkal ir gaidāma budžeta stāvokļa atbilstība VTM), un ar ko īpašu uzmanību velta pensiju reformām, ar kurām ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kas ietver obligātu pilnībā finansētu pensiju līmeni; vai dalībvalstu ekonomikas politikas virzība atbilst ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm. Programmas makroekonomisko pieņēmumu reālistiskumu novērtē, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozi, izmantojot arī kopīgi apstiprināto metodoloģiju attiecībā uz iespējamo produkcijas apjoma novērtēšanu un cikliski koriģētām bilancēm. Atbilstību ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm novērtē, ņemot vērā ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes valsts finanšu jomā, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs 2005.—2008. gadam. Novērtējot tiek pārbaudīta arī parāda attiecības dinamika un stāvoklis attiecībā uz valsts finanšu ilglaicīgu ilgtspējību, kam saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana” budžeta uzraudzībā jāveltī pienācīga vērība. Komisijas 2006. gada 12. oktobra Paziņojumā izklāstīta pieeja ilglaicīgas ilgtspējības novērtēšanai[3]; integrācijas pakāpe valsts reformu programmā, ko iesniegušas dalībvalstis saistībā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai; Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN padome) 2005. gada 7. jūnija Pavadvēstulē Eiropas Padomei par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2005.—2008. gadam paziņoja, ka valsts reformu programmām jāatbilst stabilitātes un konverģences programmām; atbilstība rīcības kodeksam[4], kas cita starpā nosaka kopīgu struktūru un datu tabulas stabilitātes un konverģences programmām. |

- Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

par atjaunināto Slovākijas konverģences programmu 2006.-2009. gadam saskaņā ar 9. panta trešo punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1466/97

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[5] un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

5. Padome [2007. gada 27. februārī] izskatīja atjaunināto Slovākijas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 209. gadam.

6. Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēt, ka reālais IKP pieaugs no 6,6% 2006. gadā līdz 7,1% 2007, gadā un pēc tam samazināsies līdz attiecīgi 5,5% un 5,1% 2008. gadā un 2009. gadā. Šīs scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet pamatots ar piesardzīgiem pieņēmumiem par pieaugumu 2006. gadam un ticamiem pieņēmumiem par pārējo programmas periodu. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju arī šķiet reālistiskas.

7. Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka kopējais valsts budžeta deficīts ir 3,4% no IKP, salīdzinot ar mērķi 4,2% no IKP, kas noteikts iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā. Labākais budžeta izlietojums veidojas sakarā ar daudz lielāko IKP un nodarbinātības pieaugumu un mazākām procentu un pensijas reformas izmaksām nekā gaidīts. Tomēr daži no papildu ieņēmumiem, kas radās negaidītā pieauguma dēļ, tika iztērēti, nevis novirzīti ātrākai deficīta samazināšanai.

8. Tāpat, kā iepriekšējā atjauninājumā, galvenais jaunās programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir panākt valsts finanšu ilgstošu ilgtspējību 2010. gadā, konkrēti, sasniedzot strukturālās bilances (t.i. cikliski koriģētās bilances, neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķi (VTM) -0,9% no IKP. Saskaņā ar programmu nominālajam deficītam pakāpeniski jāsamazinās no 3,7% no IKP 2006. gadā līdz 1,9% no IKP 2009. gadā un primārajam deficītam jāsamazinās no 1,9% no IKP 2006. gadā līdz 0,2% no IKP 2009. gadā. Paredzētā fiskālā konsolidācija balstās uz izdevumu ierobežojumu gan attiecībā uz kārtējiem izdevumiem, gan kapitālizdevumiem (izmaksu attiecības samazināšanos par apmēram 3¼ procentu punktiem no IKP), kas ir mazāk nekā pilnīga kompensācija, samazinot ieņēmumu attiecību (1½ procentu punkti). Salīdzinot ar iepriekšējo atjauninājumu, jaunā programmu kopumā apstiprina plānotās korekcijas atbilstīgi labvēlīgākam makroekonomiskajam scenārijam.

9. Tiek plānots, ka strukturālā bilance, kas aprēķināta atbilstīgi kopīgi saskaņotajai metodoloģijai, uzlabosies no apmēram -3½% no IKP 2006. gadā līdz kādiem -2½% no IKP 2009. gadā. Tāpat kā iepriekšējā atjauninājumā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli, kas izklāstīts programmā, ir strukturāls deficīts, mazliet mazāks par 1% no IKP, kuru programmā nav paredzēts sasniegt programmas periodā, bet līdz 2010. gadam. Tā kā vidējā termiņa mērķis ir augstāks par minimālo robežvērtību (aplēsts deficīts aptuveni 2% no IKP), to sasniedzot, tiktu īstenots mērķis nodrošināta drošības rezervi pret pārmērīga deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

10. Programmā budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti. Makroekonomisko scenāriju riski kopumā neietekmē, kamēr nodokļu prognozes kopumā šķiet pamatotas ar piesardzīgiem pieņēmumiem. Programmā paredzētās fiskālās konsolidācijas pamatā ir galvenokārt izdevumu ierobežojums, bet programmā nav sniegta pietiekama informācija par pasākumiem, kas to sekmēs (pēc 2007. gada), un nav arī saistošas vidēja termiņa izdevumu shēmas. No otras puses, Slovākija pēdējos gados ir guvusi labas sekmes, kaut gan budžeta mērķu sasniegšanu veicināja lielāks pieaugums nekā gaidīts un mazāka ES fondu izmantošana nekā gaidīta.

11. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā kopumā šķiet atbilstošs pārmērīgā budžeta deficīta korekcijai līdz 2007. gadam, kā ieteikusi Padome. Tomēr korekciju periodā korekcijas strukturālā ziņā jāveic lielākas, ņemot vērā pieauguma prognožu augšupvērsto pārskatīšanu un ekonomiskā uzplaukuma laiku. Šķiet, ka turpmākajos gados budžeta stāvoklis programmā nenodrošina pietiekamu drošības rezervi pret deficīta robežvērtības 3 % no IKP pārsniegšanu parastu makroekonomisko svārstību gadījumā. Turklāt nešķiet pietiekami, ka VTM tiek sasniegts 2010. gadā kā paredzēts programmā. Attiecībā uz programmā norādīto programmas vidējā termiņa mērķi turpmākajos gados pēc pārmērīgā budžeta deficīta korekcijas jākāpina korekciju temps, lai panāktu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīm kritērijs ir ikgadējs strukturālās bilances uzlabojums 0,5 % apmērā no IKP un ka korekcijas ir lielākas ekonomiskā uzplaukuma laikā. Konkrēti, tiek prognozēts strukturālās bilances uzlabojums tikai ¾% no IKP laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam, kad gaidāms ekonomiskā uzplaukuma sākums.

12. Tiek lēsts, ka valsts kopējais parāds sasniegs 33,1% no IKP 2006. gadā, kas ir krietni zem Līgumā noteiktā atsauces vērtības — 60% no IKP. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība programmas perioda laikā samazināsies par 3,4 procentu punktiem.

13. Novecošanās ilglaicīgā ietekme uz budžetu Slovākijā ir mazāka par vidējo ES radītāju. jo nesenā pensiju reforma ietekmēja pensiju izdevumus, kas nepalielinās tik ļoti kā daudzās citās valstīs. Sākotnējais budžeta stāvoklis ietver risku ilgspējīgām valsts finansēm pat pirms tiek ņemta vērā ilgstošas iedzīvotāju novecošanās ietekme uz budžetu. Tādēļ valsts finanšu konsolidēšana sekmētu valsts finanšu ilgtspējības risku mazināšanu. Kopumā Slovākijas finanšu ilgtspējību apdraud vidēji liels risks.

14. Konverģences programmā nav ietverts kvalitatīvais novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Tomēr tā sniedz mazliet informācijas par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un šķiet, ka tās budžeta prognozēs ir paredzēts ņemt vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekmi uz valsts finansēm. Šķiet, ka Konverģences programmā minētie pasākumi valsts finanšu jomā pilnībā neatbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti, izņemot izglītību, programmā uzskaitītās izmaksu prioritātes atšķiras no galvenajiem uzdevumiem, kas noteikti valsts reformu programmā. Turklāt ievērojamais atbalsts izglītībai, kurš norādīts valsts reformu programmā, nav skaidri redzams 2007. gada budžetā vai konverģences programmā.

15. Programmā budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikam no 2005. līdz 2008. gadam.

16. Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādīti konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā sniegti visi nepieciešamie un lielākā daļa fakultatīvo datu[6].

Kopumā var secināt, ka programma atbilst pārmērīgā deficīta korekcijai līdz 2007. gadam, bet pēc tam nav paredzēts gūt lielas sekmes, lai sasniegtu VTM.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu un arī 2004. gada 5. jūlija Ieteikumu atbilstīgi Līguma 104. panta 7. punktam, Slovākija tiek aicināta

i) izmantot lielās izaugsmes prognozes, lai veicinātu strukturālās korekcijas nolūkā nodrošināt pārmērīgā deficīta korekciju 2007. gadā ar lielāku rezervi un paātrināt VTM sasniegšanu, un

ii) vēl stingrāk noteikt, ka centrālajai valdībai ir saistošas vidēja termiņa izmaksu robežvērtības.

Nozīmīgāko makroekonomisko un budžeta prognožu salīdzinājums

2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 |

Reālais IKP (% izmaiņas) | KP 2006. g. dec. | 6,1 | 6,6 | 7,1 | 5,5 | 5,1 |

COM 2006. g. nov. | 6,0 | 6,7 | 7,2 | 5,7 | n.p. |

KP 2005. g. dec. | 5,1 | 5,4 | 6,1 | 5,6 | n.p. |

SPCI inflācija (%) | KP 2006. g. dec. | 2,8 | 4,4 | 3,1 | 2,0 | 2,4 |

COM 2006. g. nov. | 2,8 | 4,5 | 3,4 | 2,5 | n.p. |

KP 2005. g. dec. | 2,2 | 1,5 | 2,2 | 2,5 | n.p. |

Ražošanas apjoma starpība (% no iespējamā IKP) | KP 2006. g. dec.1 | -2,2 | -0,9 | 1,0 | 1,6 | 1,9 |

COM 2006. g. nov.5 | -2,0 | -0,7 | 1,1 | 1,6 | n.p. |

KP 2005. g. dec.1 | -1,6 | -1,1 | 0,1 | 0,8 | n.p. |

Valsts bilance6 (% no IKP) | KP 2006. g. dec. | -3,1 | -3,7 | -2,9 | -2,4 | -1,9 |

COM 2006. g. nov. | -3,1 | -3,4 | -3,0 | -2,9 | n.p. |

KP 2005. g. dec. | -4,9 | -4,2 | -3,0 | -2,7 | n.p. |

Primārā bilance6 (% no IKP) | KP 2006. g. dec. | -1,4 | -1,9 | -0,9 | -0,6 | -0,2 |

COM 2006. g. nov. | -1,4 | -1,7 | -1,1 | -0,9 | n.p. |

KP 2005. g. dec. | -3,1 | -2,3 | -1,1 | -0,8 | n.p. |

Cikliski koriģētā bilance6 (% no IKP) | KP 2006. g. dec.1 | -2,4 | -3,4 | -3,2 | -2,9 | -2,5 |

COM 2006. g. nov. | -2,5 | -3,2 | -3,3 | -3,3 | n.p. |

KP 2005. g. dec.1 | -4,4 | -3,9 | -3,0 | -2,9 | n.p. |

Strukturālā bilance2 (% no IKP) | KP 2006. g. dec.3 | -1,6 | -3,5 | -3,2 | -2,9 | -2,5 |

COM 2006. g. nov.4 | -1,7 | -3,3 | -3,3 | -3,3 | n.p. |

KP 2005. g. dec. | -3,6 | -3,9 | -3,1 | -2,9 | n.p. |

Valsts kopējais parāds6 (% no IKP) | KP 2006. g. dec. | 34,5 | 33,1 | 31,8 | 31,0 | 29,7 |

COM 2006. g. nov. | 34,5 | 33,0 | 31,6 | 31,0 | n.p. |

KP 2005. g. dec. | 33,7 | 35,5 | 35,2 | 36,2 | n.p. |

Piezīmes 1Komisijas dienestu aprēķini, kuru pamatā ir programmā atrodamā informācija. ² Cikliski koriģētā bilance (kā iepriekšējās rindās), izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. 3Vienreizēji un citi pagaidu pasākumi no programmas (0,8% no IKP 2005. gadā — palielina deficītu; 0,1% 2006. gadā — samazina deficītu). 4Vienreizēji un citi pagaidu pasākumi saskaņā ar Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozi (0,9% no IKP 2005. gadā — palielina deficītu; 0,1% 2006. gadā — samazina deficītu). 5Pamatojoties uz aplēsēm par attiecīgi 5,2%, 5,3%, 5,3% un 5,2% lielo iespējamo izaugsmi 2005.–2008. gadā. 6Kopš 2006. gada oktobra Slovākija ir īstenojusi Eurostat 2004. gada 2. marta Lēmumu par otrā līmeņa fondēto pensiju shēmu klasifikāciju. Vispārīgie valsts dati iepriekšējā atjauninājumā ir attiecīgi koriģēti, lai atvieglotu salīdzināšanu ar jauno atjauninājumu un Komisijas dienestu 2006. gada prognozi. Avots Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2006. gada rudens ekonomiskās prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini. |

[1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

[2] Komisijas paziņojums Eiropadomes pavasara sanāksmē „Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunotās stratēģijas īstenošana — rezultātu gads”, 12.12.2006., COM(2006) 816.

[3] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam „Valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība Eiropas Savienībā”, 12.10.2006., COM(2006) 574 galīgā redakcija, un Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, (2006.) , “The long-term sustainability of public finances in the European Union”, European Economy No 4/2006 .

[4] „Specifikācijas par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, ko ECOFIN padome atbalstīja 2005. gada 11. oktobrī.

[5] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm .

[6] Konkrēti, nav sniegti dati par vispārējiem valsts izdevumiem pēc funkcijas 2009. gadam.