52007PC0393

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.7.2007

COM(2007) 393 galīgā redakcija

2007/0135 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm Ogļu un tērauda izpētes fonda pētniecības programmai

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

IEVADS

Eiropas Kopienas (EK) dibināšanas līgumam pievienotajā protokolā par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu noteikts, ka visi EOTK aktīvi un pasīvi tiek nodoti EK, kas tos izmanto pētniecībai ar ogļrūpniecību un tērauda rūpniecību saistītās nozarēs. Ieņēmumi no šiem aktīviem ir paredzēti pētījumiem tikai tajās nozarēs, kas nav minētas pamatprogrammā.

Padomes 2003. gada 1. februāra Lēmumā Nr. 2003/78/EK, ar ko paredz daudzgadu tehniskās pamatnostādnes Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmai,[1] noteikta šīs pētniecības programmas īstenošanas kārtība.

Programmā piešķir finanšu palīdzību pieļaujamajiem projektiem, papildu pasākumiem un citām darbībām, kas noteiktas pielikuma 1.5. punktā Padomes 2003. gada 1. februāra Lēmumā Nr. 2003/78/EK, ar ko paredz fonda pamatnostādnes, kā arī veicina sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm. Programma attiecas uz ražošanas metodēm, resursu izlietošanu un saglabāšanu, uzlabojumiem darba vides un drošības jomā ogļrūpniecības un tērauda rūpniecības nozarēs.

Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programma 2003.–2006. gadam ir palielināta aptuveni par 57 miljoniem euro gadā, no tiem 27,2 % paredzēti pētniecībai ogļrūpniecības jomā, bet 72,8 % — tērauda rūpniecības jomā. Šo budžetu galvenokārt veido procenti no kapitāla (apmēram 1,6 miljardi euro), kas bija atlicis 2002. gadā, izbeidzoties Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līguma darbībai. Pētniecības programmas finansiālo un tehnisko pārvaldību veiks struktūra, kas 2003. gadā šajā nolūkā tika izveidota Pētniecības ģenerāldirektorātā. Pēc trim darbības gadiem fonds tiek pārvaldīts efektīvi, un tā darbības rezultātus var salīdzināt ar citām Pētniecības ģenerāldirektorāta darbībām. 2006. gadā laikposms no pētniecības priekšlikuma iesniegšanas līdz attiecīgā līguma parakstīšanai tika samazināts līdz 9 mēnešiem. Maksājumi savukārt tika veikti vidēji 10 dienu laikā.

Pielikumā pievienotajā lēmuma priekšlikumā paredzēts atbilstoši Padomes Lēmuma Nr. 2003/78/EK 2. pantam pēc piecu gadu laikposma pārskatīt minēto lēmumu, nosakot daudzgadu tehniskās pamatnostādnes Ogļu un tērauda pētniecības fonda (OTPF) pētniecības programmai.

Pārskatot minēto lēmumu, ņemta vērā arī Komisijas apņemšanās pārskatīt termina „tērauds” definīciju saskaņā ar 2002. gada 27. februāra Padomē pieņemto dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumam 2002/234/EOTK 2002/234/EOTK[2] pievienoto paziņojumu Nr. 4.

Priekšlikumi lēmuma pārskatīšanai tika apspriesti ar tērauda un ogļu konsultatīvajām grupām, kā arī ar ogļu un tērauda programmas komiteju. Tajos ņemti vērā arī secinājumi no uzraudzības ziņojuma, ko sagatavojuši neatkarīgi eksperti, kuriem nesen bija dots uzdevums veikt programmas darbības novērtējumu, kā paredzēts Padomes Lēmuma Nr. 2003/78/EK pielikuma 4. punktā, kā arī ogļu un tērauda konsultatīvo grupu atsauksmes par šo ziņojumu. Tāpat kā pieņemts pētniecības pamatprogrammā attiecībā uz programmu uzraudzības ziņojumu rezultātu paziņošanu trešām personām, šis ziņojums un no ogļu un tērauda konsultatīvajām grupām saņemtās atsauksmes ir publiskoti Cordis tīmekļa vietnē, kuras adrese ir http://www.cordis.lu/coal-steel-rtd/home.html.

Vispārējā pieeja bija tāda, ka nav jāmaina procedūras, kas apliecinājušas savu lietderību un ir kļuvušas vispārpieņemtas, ieviešot nedaudzus, toties nepieciešamus pielāgojumus un administratīvus vienkāršojumus.

PĀRSKATĪTAIS LĒMUMS

Piemērojot principus, kas aprakstīti „Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējā praktiskajā ceļvedī personām, kas saistītas ar tiesību aktu sastādīšanu Kopienas iestādēs”, ir izveidota Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmas jauna struktūra un jauna redakcija. Lai atvieglotu tekstu pārbaudi, turpmāk aprakstīti galvenie apsvērumi, kuru dēļ saglabāta vai mainīta lēmuma 2003. gada redakcija.

1. EIROPAS SAVIENīBAS PAPLAšINāšANāS

Pēc Eiropas Savienības paplašināšanās vajadzēja grozīt noteikumus par ogļu un tērauda konsultatīvo komiteju sastāvu. Ierosināts nemainīt šo konsultatīvo komiteju ekspertu maksimālo skaitu, kas noteikts Lēmumā 2003/8/EK, jo īpaši tādēļ, lai neapgrūtinātu sanāksmju norisi un nepalielinātu to izmaksas. Tāpēc jāatsakās no principa, ka no katras ieinteresētās dalībvalsts tiek iecelts vismaz viens pārstāvis, aizstājot to ar iespējami plašāku ģeogrāfisko pārstāvību. Turklāt Igaunijas pievienošanās līguma (OV L 236, 23.9.2003., 589. lpp.) dēļ jāpaplašina termina „ogles” definīcija, iekļaujot tajā arī degslānekli (jaunā lēmuma 3. pants un iepriekšējo tehnisko pamatnostādņu A papildinājums).

2. SEPTīTāS PAMATPROGRAMMAS STāšANāS SPēKā

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko nosaka noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu dalībai Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas īstenošanā un paredz noteikumus pētniecības rezultātu izplatīšanai (2007.–2013. gads), arī ir ietekmējušas daudzgadu tehnisko pamatnostādņu pārskatīšanu attiecībā uz Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmu. Patiešām, Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmai jāpapildina pasākumi, kas dalībvalstīs notiek saskaņā ar spēkā esošajām Kopienas programmām, piemēram, pamatprogrammu. Komplementaritāte skar dažādus līmeņus, piemēram, pētniecības tēmas, programmās izmantoto instrumentu veidu, to budžetu utt.

Komisija pirmo reizi ir izvērtējusi, vai jāpārskata termina „tērauds” definīcija atbilstīgi tās paziņojumam, kas pievienots Lēmumam 2002/234/EOTK. Apsverot tēmas, ko varētu finansēt no Septītās pamatprogrammas, tā secināja, ka šī definīcija nav jāgroza (3. panta 2. punkts; agrāk OTPF Pētniecības programmas daudzgadu tehnisko pamatnostādņu A papildinājuma 2. punkts).

Tomēr ir svītroti daži fonda papildu pasākumi (konferenču organizēšana un stipendijas pētniecībai), jo tie jau ir ietverti Septītajā pamatprogrammā (īpašā programma „Personāls”).

Turklāt ierosināts dalībvalstu uzdevumus ogļu un tērauda programmas komitejā pieskaņot Septītās pamatprogrammas īpašajās programmās paredzētajiem uzdevumiem.

Priekšlikumā iecerēts arī mainīt OTPF programmas uzraudzības periodu, palielinot to no 5 uz 7 gadiem.

Visbeidzot, ierosināts uz ekspertu iecelšanu pēc analoģijas attiecināt tos pašus noteikumus, kas paredzēti 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1906/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai[3].

3. EIROPAS ENERģėTIKAS UN ILGTSPēJīGAS ATTīSTīBAS POLITIKA

Valstu vadītāju apspriedes Hemptonkortā, kur 2007. gada martā notika Eiropas augstākā līmeņa sanāksme, Komisijas 2006. gada pirmajā pusē pieņemtā zaļā grāmata par enerģiju un Komisijas 2007. gada janvāra paziņojums par enerģiju skaidri liecina, ka dalībvalstu politiskās prioritātes ir Eiropas energoapgādes drošība, Eiropas rūpniecības konkurētspēja un vides aspektu pārvaldība dažādās Eiropas politikas jomās.

Tā rezultātā ierosināts nemainīt pētniecības mērķus ogļu un tērauda nozarē (tie sākotnēji bija ietverti fonda pētniecības programmas tehnisko pamatnostādņu B un C papildinājumā un tagad veido jaunā lēmuma 3. un 4. sadaļu (4. līdz 10. pants). Šādi pētniecības mērķi ir prioritāri:

- ogļrūpniecības konkurētspējas uzlabošana Kopienā;

- efektīva vides aizsardzība, ogļu kā tīra enerģijas avota izmantošanas pilnveidošana, CO2 emisiju samazināšana saistībā ar ogļu izmantošanu, kā arī šīs siltumnīcefekta gāzes piesaistīšana un uzglabāšana;

- ārējas atkarības pārvaldība energoapgādes jomā;

- emisiju, enerģijas patēriņa un tērauda rūpniecības ietekmes uz vidi samazināšana;

- resursu un ekosistēmas saglabāšana saistībā ar tērauda rūpniecību;

- pārbaudes un vides aizsardzība tērauda ražotnēs un to apkārtnē.

Lai radītu lielāku komplementaritāti starp pamatprogrammu un pētniecības fondu un/vai koncentrētu finansējumu izraudzītajās jomās, ierosināts dot Komisijai iespēju izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus specifiskiem pētniecības priekšlikumiem, kas atbilstu šiem pētniecības mērķiem.

Šie īpašie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tiks formulēti, ņemot vērā darba programmas, kas tiks publicētas Septītajai pamatprogrammai, kā arī vajadzības gadījumā programmas tehnoloģiskās interešu platformas ( ESTEP (Eiropas tērauda tehnoloģiskā platforma), ZEP (Nulles emisiju līmeņa fosilā kurināmā spēkstaciju platforma), SMR (Ilgtspējīgu minerālresursu platforma) utt.).

4. HORIZONTāLIE NOTEIKUMI

Pārskatītajā Pētniecības programmā ir ņemti vērā Komisijas pieņemtie horizontālie noteikumi, kas jāievēro, īstenojot visas Komisijas vadītās pētniecības programmas. No tiem pārskatītajās tehniskajās pamatnostādnēs ir iekļauts noteikums par dzimumu līdzsvaru dažādās ekspertu grupās un komisijās (Komisijas 2000. gada 19. jūnija Lēmums par dzimumu līdzsvaru tās izveidotajās komitejās un ekspertu grupās[4]).

5. FINANšU VADīBA

Tā kā ir saņemts pozitīvs vērtējums no Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmu saņēmējiem un ekspertiem, kas īstenoja fonda programmu uzraudzību (tie jo īpaši bija ogļu un tērauda konsultatīvo komiteju dalībnieki), ierosināts saglabāt pamatprincipus, kas regulē pētniecības subsīdiju finanšu aspektus.

Piemēram, iecerēts saglabāt pieļaujamo izmaksu struktūru, kas bija noteikta Lēmuma 2003/78/EK tehniskajās pamatnostādnēs, t.i., pieļaujamo izmaksu kategoriju definīciju un vienotas likmes izmantošanu netiešo izmaksu segšanai (finansējuma likme ir paaugstināta līdz 35 % no attaisnotajām personāla izmaksām). Modelējot situāciju, pamatojoties uz pētniecības līgumiem, kas parakstīti kopš 2002. gada, tika konstatēts, ka ierosinātais finansējuma palielinājums no 30 līdz 35 % sedz ceļa izmaksas, kas vairs nebūs iekļautas attaisnoto izmaksu kategoriju sarakstā. Modelējot situāciju, tika arī konstatēts, ka netiešās izmaksas, ko aprēķina kā 35 % no attaisnotajām personāla izmaksām, var pielīdzināt netiešajām izmaksām, ko aprēķina, piemērojot 20 % lielu vienotu likmi kopējām tiešajām izmaksām, no kurām atņemtas apakšlīgumu izmaksas (šāda pieeja izmantota pētniecības programmās, kas finansētas no Sestās un Septītās pamatprogrammas).

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta pirmajos piecos fonda pastāvēšanas gados, ierosināts ieviest precīzāku dažādu darbības izmaksu kategoriju definīciju.

Tomēr, lai veicinātu pētniecības projektus, kas saistīti ar izmēģinājuma projektiem vai demonstrējumu projektiem, ierosināts paaugstināt maksimālo finanšu ieguldījumu no 40 līdz 50 % no atļautajām izmaksām. Citiem pasākumiem maksimālais finanšu ieguldījums netiek mainīts.

Visi pārējie noteikumi paliek nemainīgi.

2007/0135 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm Ogļu un tērauda izpētes fonda pētniecības programmai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 1. februāra Lēmumu 2003/76/EK, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu[5], un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[6],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[7],

tā kā:

(1) Ieņēmumus no likvidējamās EOTK tīrās aktīvu vērtības ieguldījumiem un, likvidāciju beidzot, no Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīviem piešķir Ogļu un tērauda pētniecības fondam, kas paredzēts tikai to ar ogļrūpniecību un tērauda rūpniecību saistīto zinātnisko projektu finansēšanai, kuri neietilpst Pētniecības pamatprogrammā.

(2) Ogļu un tērauda pētniecības fonds jāpārvalda Komisijai saskaņā ar principiem, kas ir līdzīgi principiem, kuri regulē agrākās EOTK ogļu un tērauda tehniskās pētniecības programmas, un saskaņā ar daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm, kam pilnā mērā jāturpina šīs EOTK programmas, nodrošinot pētniecības darbību vērā ņemamu koncentrāciju un to, ka tās papildina Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas.

(3) Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.), kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 1982/2006/EK[8], rosina pārskatīt Padomes 2003. gada 1. februāra Lēmumu 2003/78/EK, ar ko paredz daudzgadu tehniskās pamatnostādnes Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmai[9], lai nodrošinātu, ka Ogļu un tērauda pētniecības fonds papildina Septīto pētniecības pamatprogrammu ar oglēm un tēraudu saistītās nozarēs.

(4) Pētniecība un tehnikas attīstība ir ļoti nozīmīgi faktori, kas sekmē Kopienas enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu saistībā ar Kopienas ogļu piegādi un to konkurētspējīgu un videi draudzīgu konversiju un izlietošanu. Tas, ka ogļu tirgus arvien lielākā mērā kļūst starptautisks, un tas, ka problēmas, ar ko tas saduras, ir globālas, nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma to problēmu risināšanā, kuras saistītas ar mūsdienu tehnoloģiju, raktuvju drošību un vides aizsardzību pasaules līmenī, nodrošinot zinātības nodošanu, kas vajadzīga turpmākai tehnoloģiju attīstībai, labākiem darba apstākļiem (veselība un drošība) un pilnīgākai vides aizsardzībai.

(5) Vispārīgā nolūkā palielināt konkurētspēju un veicināt ilgtspējīgu attīstību galvenā uzmanība pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā pievērsta jaunu vai uzlabotu tehnoloģiju izstrādei, lai garantētu tādu ekonomisku, tīru un drošu tērauda un tērauda izstrādājumu ražošanu, kam raksturīgas aizvien labākas tehnoloģiskās īpašības, piemērotība izmantošanai, pircēju apmierinātība, ilgāks lietošanas laiks, vienkārša pārstrāde un otrreizēja izmantošana.

(6) Šajā lēmumā minētie pētniecības mērķi ogļu un tērauda jomā nav sakārtoti pēc svarīguma.

(7) Ogļu un tērauda pētniecības fonda darbības pārvaldībā Komisijai palīdz un konsultatīvās un tehniskās grupas, kuras pārstāv plašas attiecīgās nozares dalībnieku un citu ieinteresēto personu intereses.

(8) Pēc nesenās paplašināšanās ES pievienojušās jaunas dalībvalstis, tāpēc ir jāgroza 2003. gada 1. februārī pieņemtās tehniskās pamatnostādnes, jo īpaši attiecībā uz konsultatīvo grupu sastāvu un ogļu definīciju.

(9) Saskaņā ar 2002. gada 27. februāra Padomē pieņemtajam dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumam 2002/234/EOTK pievienoto paziņojumu Nr. 4[10] Komisija ir pārskatījusi tērauda definīciju un secinājusi, ka šī definīcija nav jāmaina. Tik tiešām, tērauda lējumi, kalumu un pulvermetalurģijas izstrādājumi jau aplūkoti Septītajā pamatprogrammā.

(10) Pārskatot Padomes Lēmumu 2003/78/EK, vispārējā pieeja bija nemainīt tās procedūras, kuras palīggrupas atzinušas par lietderīgām, kā arī ieviest nedaudzus, toties nepieciešamus grozījumus un administratīvus vienkāršojumus, lai nodrošinātu komplementaritāti ar Septīto pētniecības pamatprogrammu.

(11) Šie grozījumi ietver dažu papildu pasākumu svītrošanu, kas jau paredzēti Septītajā pamatprogrammā. Tāpat programmas pārskatīšanas un ekspertu iecelšanas biežums jāpielīdzina Septītajā pamatprogrammā noteiktajam.

(12) Jāpārskata noteikumi par konsultatīvo grupu sastāvu, jo īpaši attiecībā uz ieinteresēto dalībvalstu pārstāvību un dzimumu līdzsvaru[11].

(13) Komisijai jādod iespēja publicēt īpašus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajiem pētniecības mērķiem.

(14) Maksimālais kopējais finanšu ieguldījums no Pētniecības fonda izmēģinājumu un demonstrējumu projektiem ir jāpalielina līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām.

(15) Jāsaglabā līdzšinējā pieeja attaisnotajām izmaksām, tomēr precīzāk jānosaka izmaksu kategorijas un jāpārskata procenti pieskaitāmo izmaksu aprēķināšanai.

(16) Komisija ir no jauna izvērtējusi Lēmumā 2003/78/EK paredzētās tehniskās pamatnostādnes un konstatējusi, ka, ņemot vērā vajadzīgos grozījumus, ir lietderīgi minēto lēmumu aizstāt ar citu.

(17) Lai nodrošinātu vajadzīgo Lēmuma 2003/78/EK pēctecību, šo lēmumu piemēro no […]. gada 16. septembra. Pieteikumu iesniedzēji, kas priekšlikumus iesnieguši laikā no 16. septembra līdz dienai, kad šis lēmums stājas spēkā, tiks aicināti priekšlikumus iesniegt atkārtoti saskaņā ar šo lēmumu; tas ļaus pieteikumu iesniedzējiem izmantot priekšrocības, ko sniedz šā lēmuma labvēlīgākie nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz finanšu ieguldījumu izmēģinājumu un demonstrējumu projektiem.

(18) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[12], kuru piemēro pēc analoģijas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1. pants Priekšmets

Ar šo lēmumu tiek pieņemta Ogļu un tērauda Pētniecības fonda pētniecības programma un noteiktas daudzgadu tehniskās pamatnostādnes minētās programmas īstenošanai.

II nodaļa Pētniecības programma

1. iedaļaPētniecības programmas pieņemšana

2. pants Pieņemšana

Ar šo pieņem Ogļu un tērauda pētniecības fonda Pētniecības programmu, še turpmāk — Pētniecības programmu.

Pētniecības programmas mērķis ir sekmēt to Kopienas nozaru konkurētspēju, kas saistītas ar ogļrūpniecību un tērauda rūpniecību. Programma atbilst Kopienas zinātnes, tehnoloģijas un politikas mērķiem, un tā papildina darbības, ko veic dalībvalstis un ko īsteno saskaņā ar pašreizējām Kopienas pētniecības programmām, jo īpaši Pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pamatprogrammu (še turpmāk — Pētniecības pamatprogramma).

Šo programmu starpā veicina koordināciju, komplementaritāti un sinerģiju, kā arī informācijas apmaiņu starp projektiem, ko finansē saskaņā ar šo Pētniecības programmu, un tiem, ko finansē saskaņā ar Pētniecības pamatprogrammu.

Saskaņā ar Pētniecības programmu tiek atbalstītas pētniecības darbības, lai sasniegtu mērķus, kuri izvirzīti 3. iedaļā attiecībā uz oglēm un 4. iedaļā attiecībā uz tēraudu.

2. IEDAļA TERMINU „OGLES” UN „TēRAUDS” DEFINīCIJA

3. pants Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas.

1. Ogles ir:

2. akmeņogles, tostarp augstās un vidējās pakāpes „A” kategorijas ogles (melnais lignīts), kas definētas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Starptautiskajā akmeņogļu kodifikācijas sistēmā;

3. akmeņogļu briketes;

4. akmeņogļu kokss un puskokss;

5. lignīts, tostarp tās pašas kodifikācijas zemās pakāpes „C” kategorijas ogles (jeb ortolignīts) un zemās pakāpes „B” kategorijas ogles (jeb metalignīts);

6. lignīta briketes;

7. lignīta kokss un puskokss;

8. degslāneklis.

9. Tērauds ir:

10. izejvielas dzelzs un tērauda ražošanai, piemēram, dzelzsrūda, porains dzelzs un dzelzs lūžņi;

11. čuguns (tajā skaitā šķidrs čuguns) un ferosakausējumi;

12. dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda neapstrādāti ražojumi vai pusfabrikāti (to skaitā ražojumi atkārtotai lietošanai un atkārtotai velmēšanai), piemēram, nepārtraukti vai citādi liets šķidrais tērauds un tādi pusfabrikāti kā sagataves, bluķi, stieņi, plāksnes un sloksnes;

13. karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda ražojumi (pārklāti vai nepārklāti ražojumi, izņemot tērauda lējumus, kalumus un pulvermetalurģijas ražojumus), piemēram, sliedes, rievkonstrukcijas, fasonprofili, stieņi, stieples stienīši, plāksnes un universālās plāksnes, sloksnes un loksnes, un apaļš un kvadrātveidīgs tērauds caurulēm;

14. dzelzs, parastā tērauda vai īpašā tērauda galaprodukti (pārklāti vai nepārklāti), piemēram, auksti velmētas sloksnes un plāksnes un elektrotehniskās loksnes;

15. ražojumi, ko iegūst tērauda pirmās pakāpes apstrādē, kas var uzlabot iepriekš minēto dzelzs un tērauda ražojumu konkurētspēju, piemēram, cauruļveida ražojumi, stiepti un pulēti ražojumi, auksti velmēti un auksti formēti ražojumi.

3. IEDAļA PēTNIECīBAS MēRķI ATTIECīBā UZ OGLēM

4. pants Kopienas ogļu konkurētspējas uzlabošana

1. Mērķis ir samazināt kalnrūpniecības kopējās izmaksas, uzlabot ražojumu kvalitāti un samazināt ogļu izmantošanas izmaksas. Pētniecības projekti aptver visu ogļrūpniecības ķēdi:

(a) mūsdienu tehnoloģijas atradņu izpētei;

(b) koordinēta raktuvju plānošana;

(c) īpaši efektīvas, pārsvarā automatizētas ekskavācijas un kalnrūpniecības tehnoloģijas, kas atbilst Eiropas akmeņogļu atradņu ģeoloģiskajām īpašībām;

(d) attiecīgas palīgtehnoloģijas;

(e) transporta sistēmas;

(f) energoapgādes pakalpojumi, sakaru un informācijas sistēmas, pārvades, uzraudzības un procesu kontroles sistēmas;

(g) ogļu pārstrādes tehnoloģijas, kas vērstas uz patērētāju tirgu vajadzībām;

(h) ogļu konversija;

(i) ogļu dedzināšana.

2. Pētniecības projektu mērķis ir arī zinātnes un tehnoloģijas attīstība, lai panāktu labāku norišu izpratni un atradņu kontroli saistībā ar iežu spiedienu, gāzu emisijām, eksplozijas draudiem, ventilāciju un visiem citiem faktoriem, kas ietekmē raktuvju izmantošanu. Pētniecības projektiem ar šādiem mērķiem ir tādi, kuru rezultātus īsā vai vidēji ilgā laikā varētu izmantot attiecībā uz būtisku Kopienas ražošanas daļu.

Priekšroku dod projektiem, kas sekmē vismaz viena šāda mērķa sasniegšanu:

16. atsevišķu paņēmienu integrēšana sistēmās un metodikā un integrētu kalnrūpniecības metožu izstrāde;

17. ražošanas izmaksu būtiska samazināšana;

18. ieguvumi raktuvju drošības un vides ziņā.

5. pants Veselība un drošība raktuvēs

Līdztekus projektiem, kas aptver 4. panta a) līdz f) punktā minētos pasākumus, pienācīgas pūles jāvelta raktuvju drošībai, kā arī gāzu kontrolei, ventilācijai un gaisa kondicionēšanai, lai uzlabotu darba apstākļus pazemē, darba drošību un veselības aizsardzību.

6. pants Efektīva vides aizsardzība un ogļu kā tīra enerģijas avota izmantošanas pilnveidošana

Pētniecības projekti ar šādu mērķi ir vērsti uz to, lai Kopienā samazinātu raktuvju izmantošanas un ogļu izmantošanas ietekmi uz atmosfēru, ūdeni un zemes virsmu, ievērojot integrētu vadības stratēģiju attiecībā uz piesārņojumu. Tā kā Kopienas ogļrūpniecībā pastāvīgi noris pārstrukturēšana, pētniecībai jāpievēršas arī tam, lai mazinātu slēgšanai paredzēto pazemes raktuvju ietekmi uz vidi.

Priekšroku dod projektiem, kas paredz vismaz viena šāda mērķa sasniegšanu:

19. to emisiju samazināšana, kas rodas, izmantojot ogles, tostarp CO2 piesaistīšana un glabāšana;

20. siltumnīcefekta gāzu, jo īpaši metāna, emisiju samazināšana no ogļu atradnēm;

21. kalnrūpniecības atkritumu, kvēpu un desulfurizācijas produktu atgādāšana atpakaļ raktuvē, vajadzības gadījumā kopā ar citiem atkritumu veidiem;

22. atkritumu kaudžu attīrīšana un ogļu ražošanas un patēriņa atliekvielu rūpnieciska izmantošana;

23. gruntsūdeņu aizsardzība un raktuvju kanalizācijas ūdeņu attīrīšana;

24. to iekārtu ietekmes uz vidi mazināšana, kuras galvenokārt izmanto Kopienas ogles un brūnogles;

25. virszemes iekārtu īslaicīga un ilglaicīga aizsardzība pret iegruvumiem.

7. pants Ārējās atkarības pārvaldība energoapgādes jomā

Pētniecības projekti ar šādu mērķi ir saistīti ar izredzēm uz ilglaicīgu energoapgādi un attiecas uz to ogļu iegulu modernizāciju saimnieciskā, enerģētiskā un vides ziņā, kuru ieguve ar parastajiem kalnrūpniecības paņēmieniem nevar būt rentabla. Projekti var ietvert izpēti, stratēģiju definēšanu, fundamentālus un lietišķos pētījumus un to inovatīvo metožu testēšanu, kas nodrošina iespējas pilnveidot Kopienas ogļu resursus.

Priekšroku dod projektiem, ar ko ievieš papildu tehnoloģijas, piemēram, metāna vai oglekļa dioksīda absorbciju, ogļu slāņa metāna ekstrakciju un ogļu pazemes gazifikāciju.

4. IEDAļA PēTNIECīBAS MēRķI ATTIECīBā UZ TēRAUDU

8. pants Jaunas un uzlabotas tērauda ražošanas un pēcapstrādes metodes

Pētniecībai un tehnikas attīstībai jābūt vērstai uz tērauda ražošanas procesu pilnveidi ar mērķi uzlabot produkcijas kvalitāti un paaugstināt produktivitāti. Emisiju, enerģijas patēriņa un ietekmes uz vidi mazināšana, kā arī izejvielu izmantošanas uzlabošana un resursu saglabāšana ir paredzamo uzlabojumu neatņemama daļa. Pētniecības projektiem jābūt vismaz vienā no šādām jomām:

(a) jauni un uzlaboti dzelzsrūdas reducēšanas procesi;

(b) čuguna ražošanas procesi un operācijas;

(c) elektroloka krāsns procesi;

(d) tērauda ražošanas procesi;

(e) metalurģijas sekundārās metodes;

(f) vienlaidu liešanas un galaprodukta formai tuva lējuma metodes ar tiešu velmēšanu vai bez tās;

(g) velmēšanas, pēcapstrādes un pārklāšanas metodes;

(h) aukstās un karstās velmēšanas metodes, kodināšanas un pēcapstrādes procesi;

(i) procesu aprīkojums, kontrole un automatizācija;

(j) ražošanas līniju apkope un izturība.

9. pants PTA un tērauda izmantošana

PTA tērauda izmantošanas jomā ir būtiska, lai ievērotu turpmākās tērauda izmantotāju prasības un radītu jaunas tirgus iespējas. Pētniecības projektiem jābūt vismaz vienā no šādām jomām:

(a) jaunu marku tērauds sarežģītiem izmantojumiem;

(b) tērauda īpašības, kas saistītas ar mehāniskajām īpašībām zemā un augstā temperatūrā, piemēram, izturība un stigrība, nogurums, nolietošanās, korozija un izturība pret plīšanu;

(c) lietošanas laika paildzināšana, īpaši, uzlabojot tēraudu un tērauda struktūru izturību pret karstumu un koroziju;

(d) tēraudu saturoši kompozīti un slāņainas struktūras tērauds;

(e) prognostiski simulācijas modeļi attiecībā uz mikrostruktūrām un mehāniskām īpašībām;

(f) konstrukciju drošums un konstruēšanas metodes, īpaši attiecībā uz ugunsizturību un izturību pret zemestrīcēm;

(g) tehnoloģijas, kas saistītas ar formēšanu, metināšanu un tērauda un citu materiālu savienošanu;

(h) testēšanas un novērtēšanas metožu standartizēšana.

10. pants Resursu saglabāšana un darba apstākļu uzlabošana

Resursu saglabāšana, ekosistēmas saudzēšana, drošības problēmas — visiem šiem jautājumiem jābūt PTA darba neatņemamai daļai gan tērauda ražošanas, gan izmantošanas jomā. Pētniecības projektiem jābūt vismaz vienā no šādām jomām:

(a) dažādas izcelsmes novecojuša tērauda pārstrādes metodes un tērauda lūžņu klasifikācija;

(b) tērauda markas un montēto konstrukciju projektēšana, kas sekmē tērauda lūžņu pārstrādi un to pārveidošanu izmantojamā tēraudā;

(c) darba vides un apkārtējās vides uzraudzība un aizsardzība;

(d) tēraudlietuvju atjaunošana;

(e) darba apstākļu un labklājības darba vietā uzlabošana;

(f) ergonomikas metodes;

(g) arodveselība un darba drošība;

(h) emisiju iedarbības mazināšana darba vietā.

III nodaļa

Daudzgadu tehniskās pamatnostādnes

1. iedaļaLīdzdalība

11. pants Dalībvalstis

Visi kādas dalībvalsts teritorijā reģistrēti uzņēmumi, valsts iestādes, pētniecības organizācijas, augstākās un vidējās izglītības iestādes vai citi tiesību subjekti, kā arī fiziskas personas var piedalīties Pētniecības programmā un pieteikties finansiāla atbalsta saņemšanai, ja tās plāno veikt PTA darbības vai var dot būtisku ieguldījumu šādās darbībās.

12. pants Kandidātvalstis

Visi kandidātvalstīs reģistrēti uzņēmumi, valsts iestādes, pētniecības organizācijas, augstākās un vidējās izglītības iestādes vai citi tiesību subjekti, kā arī fiziskas personas var piedalīties Pētniecības programmā, nesaņemot nekādu finansiālu atbalstu, ja vien attiecīgajos Eiropas līgumos un to papildprotokolos vai dažādu Asociācijas padomju lēmumos nav noteikts citādi.

13. pants Trešās valstis

Visi trešās valstīs reģistrēti uzņēmumi, valsts iestādes, pētniecības organizācijas, augstākās un vidējās izglītības iestādes vai citas juridiskas personas, kā arī fiziskas personas var piedalīties atsevišķos projektos, nesaņemot nekādu finansiālu atbalstu saskaņā ar Pētniecības programmu, ja šāda līdzdalība ir Kopienas interesēs.

2. IEDAļA ATBILSTīGAS DARBīBAS

14. pants Pētniecības projekti

Pētniecības projekta mērķis ir aptvert izpētes vai eksperimentālo darbu nolūkā paplašināt zināšanas, lai veicinātu konkrētu praktisku mērķu sasniegšanu, piemēram, ražojumu, ražošanas procesu vai pakalpojumu izveidi vai pilnveidi.

15. pants Izmēģinājuma projekti

Izmēģinājuma projektu būtība ir kādas iekārtas vai kādas iekārtas būtiskas daļas būvniecība, ekspluatācija un pilnveidošana atbilstošā mērogā, izmantojot pietiekami lielus komponentus, lai pārbaudītu, vai teorētisko vai laboratorijas pētījumu rezultātus var izmantot praksē, un/vai vairotu to tehnisko un ekonomisko datu uzticamību, kas vajadzīgi, lai pārietu uz demonstrējumu posmu un atsevišķos gadījumos ražošanas un/vai tirdzniecības posmu.

16. pants Demonstrējumu projekti

Demonstrējumu projektu būtība ir kādas rūpnieciska mēroga iekārtas vai kādas rūpnieciska mēroga iekārtas būtiskas daļas būvniecība un/vai ekspluatācija ar mērķi apkopot visus tehniskos un ekonomiskos datus, lai ar minimālu risku varētu uzsākt tehnoloģijas rūpniecisku un/vai komerciālu izmantošanu.

17. pants Papildu pasākumi

Papildu pasākumi ir saistīti ar iegūto zināšanu izmantošanas veicināšanu vai īpašu semināru vai konferenču organizēšanu saistībā ar programmas projektiem vai prioritātēm.

18. pants Atbalsta pasākumi un priekšdarbi

Atbalsta pasākumi un priekšdarbi sekmē Pētniecības programmas pareizu un efektīvu vadību; tie ir, piemēram, 27. un 28. pantā minētā priekšlikumu izvērtēšana un atlase, 38. pantā minētā periodiskā uzraudzība un novērtēšana, pētījumi, kopu veidošana vai kontaktu dibināšana saistībā ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar programmu.

Ja Komisija to uzskata par vajadzīgu, tā var iecelt neatkarīgus un augsti kvalificētus ekspertus, kas palīdz atbalsta pasākumu un priekšdarbu īstenošanā.

3. IEDAļA PROGRAMMAS PāRVALDīBA

19. pants Pārvaldība

Programmu pārvalda Komisija. Komisijai palīdz Ogļu un tērauda komiteja, ogļu un tērauda konsultatīvās grupas un ogļu un tērauda tehniskās grupas.

20. pants Ogļu un tērauda konsultatīvo grupu izveide

Ogļu un tērauda konsultatīvās grupas (še turpmāk — konsultatīvās grupas) ir neatkarīgas tehnisko ekspertu konsultatīvās grupas.

21. pants Ogļu un tērauda konsultatīvo grupu uzdevumi

Katra konsultatīvā grupa attiecīgajā PTA jomā konsultē Komisiju šādos jautājumos:

26. Pētniecības programmas 25. pantā minētās informācijas paketes un turpmāko pamatnostādņu izstrāde kopumā;

27. saskanība un iespējamā dublēšanās ar citām PTA programmām Kopienas un valstu līmenī;

28. PTA projektu uzraudzības pamatprincipu noteikšana;

29. darbi, kas uzsākti konkrētos projektos;

30. Pētniecības programmas pētniecības mērķi, kas uzskaitīti 3. un 4. iedaļā;

31. ikgadējie prioritārie mērķi, kas minēti informācijas paketē un, ja vajadzīgs, prioritārie mērķi attiecībā uz īpašiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kā minēts 25. pantā;

32. PTA novērtēšanas un atlases rokasgrāmatas sagatavošana, kā minēts 27. un 28. pantā;

33. PTA darbību priekšlikumu izvērtēšana un šiem priekšlikumiem piešķiramā prioritāte, ņemot vērā pieejamos līdzekļus;

34. 24. punktā minēto tehnisko grupu skaits, kompetence un sastāvs;

35. īpašu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošana, kā minēts 25. pantā;

36. citi pasākumi, ja Komisija to pieprasa.

22. pants Ogļu un tērauda konsultatīvo grupu sastāvs

Katru konsultatīvo grupu veido saskaņā ar pielikumā ievietotajām tabulām. Locekļus ieceļ Komisija, un tie privātpersonas statusā darbojas grupā 42 mēnešus. Iecelšanu amatā var atsaukt.

Komisija izskata priekšlikumus iecelšanai amatā, kas saņemti

(a) no dalībvalstīm,

(b) no pielikuma tabulās minētajām organizācijām,

(c) atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus iekļaušanai rezerves sarakstā.

Komisija nodrošina, ka katrā konsultatīvajā grupā ir sabalansētas speciālās zināšanas un pēc iespējas plašāka ģeogrāfiskā pārstāvība.

Locekļiem jādarbojas attiecīgajā jomā un jābūt informētiem par rūpniecības prioritātēm. Turklāt, ieceļot konsultatīvās grupas locekļus, Komisija cenšas panākt dzimumu līdzsvaru.

23. pants Ogļu un tērauda konsultatīvo grupu sanāksmes

Konsultatīvo grupu sanāksmes organizē un vada Komisija, kas arī nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs var lūgt locekļus balsot. Katram loceklim ir tiesības uz vienu balsi. Priekšsēdētājs attiecīgā gadījumā var uzaicināt viesekspertus vai novērotājus piedalīties sanāksmēs. Viesekspertiem un novērotājiem nav balsstiesību.

Ja vajadzīgs, abas konsultatīvās grupas rīko kopīgas sanāksmes (piemēram, lai sniegtu atzinumu par jautājumiem, kas nozīmīgi gan tērauda, gan ogļu nozarei).

24. pants Ogļu un tērauda tehnisko grupu izveide un uzdevumi

Ogļu un tērauda tehnisko grupu uzdevums ir konsultēt Komisiju par pētniecības, izmēģinājuma vai demonstrējumu projektu uzraudzību un, ja vajadzīgs, par Pētniecības programmas prioritāro mērķu noteikšanu.

Locekļus ieceļ Komisija, un tie ir no nozarēm, kas saistītas ar ogļrūpniecību un tērauda rūpniecību, pētniecības organizācijām vai izmantotāju rūpniecības nozarēm, kurās tie ir atbildīgi par pētniecības stratēģiju, vadību vai ražošanu.

Turklāt, ieceļot tehnisko grupu locekļus, Komisija cenšas panākt dzimumu līdzsvaru.

Ja iespējams, tehnisko grupu sanāksmju norises vietu izraugās tā, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu projektu uzraudzību un rezultātu novērtējumu.

4. IEDAļA PēTNIECīBAS PROGRAMMAS īSTENOšANA

25. pants Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus

1. Ar šo lēmumu pauž atklātu un laika ziņā neierobežotu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Ja vien nav norādīts citādi, izvērtēšanai paredzēto priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir katra gada 15. septembris.

2. Ja Komisija saskaņā ar 41. panta d) un e) punktu nolemj mainīt 1. punktā minēto priekšlikumu iesniegšanas termiņu vai izsludināt īpašus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tā šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Īpašajos uzaicinājumos norāda priekšlikumu iesniegšanas termiņu un kārtību, tostarp to, vai tā noritēs vienā vai divos posmos, priekšlikumu izvērtēšanas termiņu un kārtību, prioritātes, vajadzības gadījumā atbilstīgo projektu veidu saskaņā ar 14. līdz 18. pantu, un paredzēto finansējumu.

3. Komisija izveido informācijas paketi, kurā sīki izklāstīta šāda informācija: līdzdalības noteikumi, administratīvās metodes attiecībā uz priekšlikumiem un projektiem, pieteikumu veidlapas, priekšlikumu iesniegšanas noteikumi, piešķīruma līgumu paraugi, attaisnotās izmaksas, maksimālais pieļaujamais finanšu ieguldījums, maksāšanas veidi un Pētniecības programmas ikgadējie prioritārie mērķi.

Komisija šo informācijas paketi publisko ar Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta ( CORDIS ) vai attiecīgas tīmekļa vietnes starpniecību.

Pieteikumus iesniedz Komisijai atbilstoši noteikumiem, kas izklāstīti minētajā informācijas paketē, un to rakstisku eksemplāru pēc pieprasījuma var saņemt no Komisijas.

26. pants Priekšlikumu saturs

Priekšlikumi ir saistīti ar II nodaļas 3. un 4. iedaļā izklāstītajiem pētniecības mērķiem un, attiecīgā gadījumā, ar prioritārajiem mērķiem, kas minēti informācijas paketē saskaņā ar 25. panta 3. punktu, vai prioritārajiem mērķiem, kas noteikti 25. panta 2. punktā minētajos īpašajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

Katrā priekšlikumā iekļauj sīku iecerētā projekta aprakstu un pilnīgu informāciju par mērķiem, partnerībām (tostarp precīzi raksturojot katra partnera funkcijas), pārvaldības struktūru, gaidāmajiem rezultātiem, paredzamo izmantojumu un novērtējumu par gaidāmo ieguvumu rūpnieciskā, ekonomiskā, sociālā un vides ziņā.

Iecerētās kopējās izmaksas un to sadalījums ir reālistisks un lietderīgs, un projektam jābūt izdevīgam no izmaksu un ieguvumu viedokļa.

27. pants Pieteikumu novērtēšana

Komisija nodrošina konfidenciālu, taisnīgu un objektīvu priekšlikumu novērtēšanu.

Komisija sagatavo un publicē PTA darbību novērtēšanas un atlases rokasgrāmatu.

28. pants Priekšlikumu atlase un projektu uzraudzība

1. Komisija reģistrē saņemtos priekšlikumus un pārbauda to atbilstību prasībām.

2. Komisija priekšlikumus novērtē ar neatkarīgu ekspertu palīdzību.

3. Komisija saņemto vērtējumu secībā sastāda pieņemto priekšlikumu sarakstu. Priekšlikumu novērtējumus var apspriest attiecīgajā konsultatīvajā grupā.

4. Komisija izvēlas projektus un nosaka līdzekļu sadalījumu. Ja paredzamais Kopienas ieguldījuma apjoms, kas piešķirams saskaņā ar Pētniecības programmu, ir 0,6 miljoni euro vai vairāk, piemēro 41. panta a) punktu.

5. Komisija, piedaloties 24. pantā minētajām tehniskajām grupām, uzrauga pētniecības projektus un darbības.

29. pants Piešķīruma līgumi

Piešķīruma līgumus slēdz par projektiem, kuru pamatā ir izraudzītie priekšlikumi un 14. līdz 18. pantā paredzētie pasākumi un darbības. Piešķīruma līgumu pamatā ir attiecīgi piešķīruma līgumu paraugi, ko sastādījusi Komisija, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo darbību specifiku.

Līgumos nosaka saskaņā ar programmu piešķirto finanšu ieguldījumu, pamatojoties uz attaisnotajām izmaksām, kā arī noteikumus par izmaksu pārskatiem, kontu slēgšanu un apliecinājumiem par finanšu pārskatiem. Turklāt tajos iekļauj arī noteikumus par izplatīšanu un izmantošanu, un piekļuves tiesībām.

30. pants Finanšu ieguldījums

Pētniecības programmas pamatā ir PTA piešķīruma līgumi, kas paredz dalītas izmaksas. Kopējais finanšu ieguldījums, ieskaitot jebkuru citu papildu publisku finansējumu, atbilst piemērojamiem noteikumiem par valsts atbalstu.

Publiskus līgumus noslēdz par tādu kustamu un nekustamu lietu piegādi, darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kas vajadzīgi, lai īstenotu atbalsta pasākumus un priekšdarbus.

Neskarot šā panta pirmo daļu, maksimālais kopējais finanšu ieguldījums, kas izteikts kā 31. līdz 35. pantā minēto attaisnoto izmaksu procentuālā daļa, ir šāds:

pētniecības projektiem | līdz 60% |

izmēģinājuma un demonstrējumu projektiem | līdz 50% |

papildu pasākumiem, atbalsta pasākumiem un priekšdarbiem | līdz 100% |

37. 31. pants Attaisnotās izmaksas

1. Pie attaisnotajām izmaksām pieder šādas izmaksas:

38. aprīkojuma izmaksas,

39. personāla izmaksas,

40. darbības izmaksas,

41. netiešās izmaksas.

2. Attaisnotās izmaksas ietver tikai faktiskās izmaksas, kas radušās, īstenojot projektu saskaņā ar piešķīruma līguma noteikumiem. Piešķīrumu saņēmēji, saistītie saņēmēji un apašsaņēmēji nevar pretendēt uz budžetā paredzētām likmēm vai komerclikmēm.

32. pants Aprīkojuma izmaksas

Ar projekta izpildi tieši saistītā aprīkojuma pirkšanas vai nomāšanas izmaksas sedz kā tiešās izmaksas. Attaisnotās izmaksas par aprīkojuma nomāšanu nepārsniedz attaisnotās izmaksas par tās pirkšanu.

33. pants Personāla izmaksas

Sedz to faktisko stundu izmaksas, ko zinātniskais personāls, personāls ar akadēmisko grādu vai tehniskais personāls veltījis tieši projektam, un to fiziskā darba strādnieku izmaksas, ko tieši nodarbinājis piešķīruma saņēmējs. Jebkurām citām personāla izmaksām (piemēram, stipendijām) ir vajadzīgs iepriekšējs rakstisks Komisijas apstiprinājums. Viss apmaksātais darba laiks ir jāreģistrē un jāapliecina.

34. pants Darbības izmaksas

Darbības izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta izpildi, ietver tikai šādas izmaksas par

42. izejvielām;

43. palīgmateriāliem;

44. enerģiju;

45. izejvielu, palīgmateriālu, aprīkojuma, ražojumu, izejmateriālu vai kurināmā transportu;

46. esošā aprīkojuma apkopi, remontu, pielāgošanu vai pārveidošanu;

47. IT un citiem specifiskiem pakalpojumiem;

48. aprīkojuma nomu;

49. analīzēm un testiem;

50. īpašu semināru organizēšanu;

51. finanšu pārskatu un bankas garantiju apliecināšanu;

52. zināšanu aizsardzību;

53. trešo pušu palīdzību.

35. pants Netiešās izmaksas

Visus citus izdevumus, piemēram, pieskaitāmās izmaksas, kas var rasties saistībā ar projektu un kas nav konkrēti minēti iepriekšējās kategorijās, tostarp ceļa un uzturēšanās izmaksas, sedz pēc vienotas likmes — 35 % no attaisnotajām personāla izmaksām, kuras minētas 33. pantā.

5. IEDAļA PēTNIECīBAS DARBīBU NOVēRTēšANA UN UZRAUDZīBA

36. pants Tehniskie ziņojumi

Piešķīruma saņēmējs vai saņēmēji regulāri sagatavo ziņojumus par 14., 15. un 16. pantā minētajiem pētniecības, izmēģinājumu un demonstrējumu projektiem. Šos ziņojumus izmanto, lai izklāstītu tehniskos sasniegumus.

Pēc darba pabeigšanas piešķīruma saņēmējs vai saņēmēji sagatavo nobeiguma ziņojumu, kurā ietverts izmantošanas un ietekmes novērtējums. Komisija atkarībā no projekta stratēģiskās nozīmes un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar attiecīgo konsultatīvo grupu publicē visu ziņojumu vai tā kopsavilkumu.

Komisija var pieprasīt, lai piešķīruma saņēmējs vai saņēmēji sagatavo nobeiguma ziņojumus par 17. pantā minētajiem papildu pasākumiem, kā arī par 18. pantā minētajiem atbalsta pasākumiem un priekšdarbiem, un var pieņemt lēmumu šos ziņojumus publicēt.

37. pants Gada pārskats

Komisija ik gadus pārskata saskaņā ar Pētniecības programmu veiktās darbības un PTA darba sekmes. Ziņojumu, kurā ietverts minētais pārskats, nosūta komitejai.

Komisija var iecelt neatkarīgus ekspertus un augsti kvalificētus ekspertus, kas palīdz sagatavot gada pārskatu.

38. pants Programmas uzraudzība un novērtēšana

1. Komisija veic Pētniecības programmas uzraudzību, tostarp izvērtē gaidāmos ieguvumus. Uzraudzības ziņojumu publicē līdz 2013. gada beigām un pēc tam ik pēc septiņiem gadiem. Komisija šos ziņojumus publisko ar Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta ( CORDIS ) vai attiecīgas tīmekļa vietnes starpniecību.

2. Komisija novērtē Pētniecības programmu, proti, to, kā pabeigti finansētie projekti katrā septiņu gadu periodā. Novērtē arī sabiedrības un attiecīgo nozaru ieguvumus no PTA. Novērtējuma ziņojumu publicē.

3. Veicot 1. un 2. punktā minēto uzraudzību un novērtēšanu, Komisijai palīdz Komisijas ieceltu augsti kvalificētu ekspertu grupas.

39. pants Neatkarīgu un augsti kvalificētu ekspertu iecelšana

Ieceļot 18. pantā, 28. panta 2. punktā un 38. pantā minētos neatkarīgos un augsti kvalificētos ekspertus, pēc analoģijas piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1906/2006[13] 14. un 17. pantu.

IV nodaļa Nobeiguma noteikumi

40. pants Daudzgadu tehnisko pamatnostādņu pārskatīšana

III nodaļā izklāstītās daudzgadu tehniskās pamatnostādnes pārskata ik pēc septiņiem gadiem, un pirmais periods beigsies 2014. gada 31. decembrī. Šajā nolūkā un ne vēlāk kā katra septiņu gadu perioda pēdējā gada pirmajos sešos mēnešos Komisija atkārtoti novērtē tehnisko pamatnostādņu darbību un lietderību un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus grozījumus.

Komisija var veikt šādu atkārtotu novērtēšanu un iesniegt visus attiecīgos grozījumu priekšlikumus Padomei, pirms beidzies septiņu gadu periods, ja tā uzskata to par lietderīgu.

41. pants Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 42. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem šādus īstenošanas pasākumus:

(a) apstiprina finansēšanas pasākumus, ja Komisijas ieguldījums saskaņā ar šo programmu ir 0,6 miljoni euro vai vairāk;

(b) sagatavo darba aprakstu programmas uzraudzībai un novērtēšanai, kas minēta 38. pantā;

(c) groza II nodaļas 3. un 4.iedaļu;

(d) groza 25. pantā minēto termiņu;

(e) sagatavo īpašus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus;

(f) izskata citus ar programmu saistītus jautājumus.

42. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz Ogļu un tērauda komiteja (še turpmāk — komiteja).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, pēc analoģijas piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Minētā lēmuma 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

43. pants Atcelšana un pagaidu pasākumi

[Ja lēmumu pieņem pirms 2008. gada 15. jūnija:]

[„Lēmumu 2003/78/EK atceļ. Tomēr Lēmumu 2003/78/EK līdz 2008. gada 31. decembrim turpina piemērot to darbību finansēšanai, par kuriem priekšlikumi iesniegti līdz 2007. gada 15. septembrim.”]

[Ja lēmumu pieņem pēc 2008. gada 15. jūnija:]

[„Lēmumu 2003/78/EK atceļ. Tomēr Lēmumu 2003/78/EK līdz 2009. gada 31. decembrim turpina piemērot to darbību finansēšanai, par kuriem priekšlikumi iesniegti līdz 2008. gada 15. septembrim.”]

44. pants

Piemērošana

[„Šo lēmumu piemēro no 2007. gada 16. septembra.”]

[vai]

[„Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 16. septembra.”]

45. pants Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, […]

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

[…]

PIELIKUMS

Šā lēmuma 23. pantā minētajā ogļu konsultatīvajā grupā ietilpst:

Locekļi | Maksimālais kopskaits |

a) no ogļrūpniekiem/valsts federācijām vai saistītiem zinātniskās pētniecības centriem | 8 |

b) no organizācijām, kas pārstāv ogļrūpniekus Eiropas līmenī | 2 |

c) no ogļu lietotājiem vai attiecīgiem zinātniskās pētniecības centriem | 8 |

d) no organizācijām, kas pārstāv ogļu lietotājus Eiropas līmenī | 2 |

e) no organizācijām, kas pārstāv darba ņēmējus | 2 |

f) no organizācijām, kas pārstāv iekārtu piegādātājus | 2 |

24 |

Locekļiem jābūt plašām zināšanām un personiskai pieredzei vienā vai vairākās no šādām jomām: ogļu ieguve un izmantošana, vides un sociālie jautājumi, tostarp drošības aspekti.

Šā lēmuma 23. pantā minētajā tērauda konsultatīvajā grupā ietilpst:

Locekļi | Maksimālais kopskaits |

a) no tērauda rūpniecības nozarēm/valstu federācijām vai saistītiem zinātniskās pētniecības centriem | 21 |

b) no organizācijām, kas pārstāv ražotājus Eiropas līmenī | 2 |

c) no organizācijām, kas pārstāv darba ņēmējus | 2 |

d) no organizācijām, kas pārstāv turpmākās apstrādes rūpniecību vai tērauda lietotājus | 5 |

30 |

Locekļiem jābūt plašām zināšanām un personīgai pieredzei vienā vai vairākās no šādām jomām: izejvielas; čuguna ražošana; tērauda ražošana; nepārtrauktā liešana; karstā un/vai aukstā velmēšana; tērauda pēcapstrāde un/vai virsmas apstrāde; tērauda marku un/vai ražojumu izstrāde; tērauda lietojumi un īpašības; vides un sociālie jautājumi, tostarp drošības aspekti.

[1] OV L 29, 5.2.2003., 28. lpp.

[2] OV L 79, 22.3.2002., 60. lpp.

[3] OV L 391, 30.12.2006.,7. lpp.

[4] OV L 154, 27.6.2000., 34. lpp.

[5] OV L 29, 5.2.2003., 22. lpp.

[6] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[7] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[8] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[9] OV L 29, 5.2.2003., 28. lpp.

[10] OV L 79, 22.03.2002., 42. lpp.

[11] OV L 154, 27.6.2000., 34. lpp.

[12] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[13] OV L 391, 30.12.2006., 6. lpp.