52007PC0356

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.6.2007

COM(2007) 356 galīgā redakcija

2007/0122 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko izveido „kopuzņēmumu ENIAC”

(iesniegusi Komisija) {SEC(2007) 851}{SEC(2007) 852}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Nanoelektronikai Eiropā ir stratēģiski svarīga nozīme, tā ir tehnoloģija, kas būtiski ietekmēs nozaru konkurētspēju un izaugsmi. Nanoelektronika veido pamatu galveno augsto tehnoloģiju ražošanas nozaru turpmākai attīstībai, tās savukārt nodrošina spēcīgu ES industriālo potenciālu, un to pētniecībā un attīstībā katru gadu tiek ieguldīti aptuveni 20 miljardi euro. Tās ir ievērojams jauninājumu un izaugsmes virzītājspēks un izšķirošs faktors Eiropas konkurētspējai un sabiedrības attīstībai nākotnē. Elektronisko komponentu vidējā vērtība novatoriskos izstrādājumos aizvien pieaug, nodrošinot tiem papildu funkcionalitāti un intelektu. ES saskaras ar risku, kura cēlonis ir pētniecības centienu sadrumstalotības, arvien lielākas tehnoloģiju sarežģītības un citu pasaules reģionu pieaugošas konkurences izraisīta pastāvīga konkurētspējas mazināšanās nanoelektronikas jomā. Ir apdraudētas ne tikai īstermiņa iespējas ieviest jaunus produktus un pakalpojumus, bet arī spēja rast novatoriskus risinājumus tajās nozarēs, kuru potenciāls vērtības radīšanai un ilgtermiņa izaugsmei ir vislielākais. Investīcijas pētniecībā ir vajadzīgas arī tādēļ, lai risinātu tehnoloģiskās problēmas un sagatavotu un piesaistītu labākos pētniekus. Īpašajā programmā „Sadarbība”[1], ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.), kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) ir ieviestas kā jauns veids publiskā un privātā sektora partnerību īstenošanai pētniecībā Eiropas mērogā. KTI ir viens no veidiem, kā izpaužas ES ciešā apņemšanās koordinēt pētniecības centienus. Mērķi ir panākt lielāku stratēģiskās darbības loku, atbalstot vērienīgas kopīgas pētniecības programmas, kas ir svarīgas konkurētspējai un izaugsmei, apkopot un koordinēt pētniecības kritisko masu ES mērogā, smeļoties no visiem — gan publiskā, gan privātā sektora — pētniecības un attīstības investīciju avotiem, un nodrošināt ciešāku saikni starp pētniecību un jauninājumiem, tādējādi veicinot Eiropas pētniecības telpas izveidi un Eiropas konkurētspējas mērķu īstenošanu. Īpašajā programmā „Sadarbība” nanoelektronika ir atzīta par vienu no jomām, kurā KTI varētu būt īpaši svarīgas. KTI galvenokārt rodas Eiropas Tehnoloģiju platformu (ETP) darba rezultātā. Dažas ETP ir sasniegušas tik plašu mērogu un darbības jomu, ka tām jāmobilizē ievērojami publiskā un privātā sektora resursi, lai tās varētu īstenot stratēģisko pētniecības programmu galvenos elementus. KTI tiek ierosinātas, lai efektīvi reaģētu uz šo ETP vajadzībām. Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot kopuzņēmumu, lai īstenotu nanoelektronikas jomā uzsākto KTI (KTI ENIAC). KTI ENIAC mērķis ir radīt vienotu Eiropas mēroga pētniecības un attīstības programmu, kas ES nozarēm nanoelektronikas jomā palīdzēs sasniegt tirgus līdera pozīciju. KTI pirmo reizi apvienos valstu, ES un privāto resursu kritisko masu, izveidojot saskaņotu, elastīgu un efektīvu juridisko pamatu. Tā sekmēs arī investīcijas pētniecībā un attīstībā Eiropā, radot stimulus nozares pārstāvjiem un dalībvalstīm palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai. Vispārīgais konteksts Tirgus apjoms, ko veido nanoelektronikas uzņēmējdarbības ķēde (t.i., ražotāji, kā arī dažādas saistītās nozares, piemēram, iekārtu un materiālu piegādātāji, projektētāji u.c.), patlaban ir nepilns 1 % no pasaules IKP, un tajā vērojams straujš ikgadējais pieaugums (aptuveni 15 %). Tomēr nozarēm, ko ietekmē nanotehnoloģija (piemēram, telekomunikācijas, patēriņa preces un izglītība, multivides pakalpojumi, transports, veselības aprūpe, drošība/drošums, vide), piemīt daudzkārt lielāka nozīme naudas izteiksmē (novērtēta kā aptuveni 5000 miljardi euro). Tāpēc spēcīgai iniciatīvai ES mērogā būs arī ievērojama ietekme šīs nozīmīgās tehnoloģijas radītā sviras efekta dēļ. Nanoelektronikas nozare ir arī būtisks faktors tādu darbavietu radīšanai, kurās nodarbināts augsti kvalificēts personāls, un tā dod lielu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Eiropai piemīt spējas būt par pasaules mēroga līderi, taču tās pozīcijas apdraudēs Āzija un ASV, ja ražošanas paplašināšanā netiks ieguldīti apjomīgi līdzekļi, lai izstrādātu nākamās paaudzes integrālshēmas. Pēdējos 10 gados Eiropas pētniecības programmas un Eureka ir atbalstījušas vērienīgus pasākumus, lai pētniecība un ražošana mikro/nanoelektronikas jomā Eiropā neatpaliktu no pasaules mēroga konkurentiem. Ņemot vērā saistīto izmaksu lielo apjomu un ierobežotos pieejamos resursus, dažādu iesaistīto aprindu koordinēta pieeja palīdzēs Eiropas nozarēm saglabāt līderpozīcijas. Ir svarīgi nodrošināt to, ka Eiropas pētniecībā un attīstībā tiek panākta pēc iespējas labāka zinātnisko mērķu un finansēšanas prioritāšu sinerģija, lai faktiski sasniegtu rūpnieciskās izmantošanas jomā izvirzītos nākotnes mērķus un panāktu vislielākās priekšrocības iedzīvotājiem. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Septītā pētniecības pamatprogramma Eiropai ir svarīgs atskaites punkts. Tā atspoguļo vienprātību par to, ka Eiropai vajadzētu divkāršot tās centienus, lai palielinātu un uzlabotu atdevi no investīcijām pētniecībā un attīstībā, ja tā vēlas nodrošināt konkurētspējīgu un dinamisku uz zinātnes atziņām balstītu ekonomiku. Jo īpaši nepieciešams panākt lielāku stratēģiskās darbības loku, lai apkopotu pētniecības kritisko masu galvenajās jomās, labāk koordinētu pētniecību un nodrošinātu ciešāku saikni starp pētniecību un jauninājumiem. Šīs KTI īstenošana tieši palīdzēs sasniegt Lisabonas stratēģijas izvirzīto konkurētspējas mērķi un Barselonas stratēģijas izvirzītos mērķus par līdzekļu novirzīšanu pētniecībai. KTI ENIAC rezultāti galvenajās lietojumu jomās netieši dos ieguldījumu arī citās ES politikas jomās, piemēram, vide (monitorings un pārvaldība), transports (drošums), enerģētika (pārvaldība un kontrole) un veselības aprūpe (metodes un instrumenti). KTI ENIAC risinās jautājumus, kas saistīti ar iespējamiem apdraudējumiem sabiedrības veselībai, drošumam, videi un patērētājiem, saskaņā ar Kopienas politiku minētajās jomās. Īpaši Eiropas rīcība saskaņā ar dokumentu „Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: Rīcības plāns Eiropai 2005.–2009. gadam” (COM(2005) 243) un darbs, ko veic Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR), veido satvaru KTI ENIAC darbībai. Kopuzņēmums ENIAC ir atbildīgs par Eiropas nozīmes pētniecības, attīstības un jauninājumu programmas pārvaldību, šo programmu uzskatīs par projektu visas Eiropas interesēs Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ierosinātā iniciatīva ir daļa no Kopienas plašās, tālejošās stratēģijas, kuras mērķis ir pārvarēt novatorisma trūkumu un kurā cita starpā iekļauts priekšlikums izveidot Eiropas Tehnoloģijas institūtu (ETI). |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Komisija plaši apspriedās gan ar ieinteresētajām aprindām nanoelektronikas nozarē pēc ENIAC Tehnoloģiju platformas un vairāku darba grupu izveidošanas 2004. gada jūnijā, gan ar valstu sabiedriskajām iestādēm, kas pārstāvētas „spoguļgrupā”, kurā pulcējas 21 dalībvalsts un asociētās valsts pārstāvji. Pēdējo 2 gadu gaitā šīs grupas regulāri tikās. Nozīmīgos pasākumos, tādos kā ENIAC foruma sanāksmes reizi pusgadā, Informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST) 2006. gada konference Helsinkos un plašas sabiedrības iepazīstināšana ar stratēģisko pētniecības programmu 2005. un 2006. gada septembrī, tika izklāstīti un apspriesti kopuzņēmumam svarīgi jautājumi, piemēram, stratēģiskā pētniecības programma un pārvaldes un darbības aspekti. Vairākās ad hoc sanāksmēs ar ieinteresētajām personām tika pieaicināts neatkarīgs konsultants, lai novērtētu iniciatīvas potenciālo ietekmi, galvenokārt politikas mērķu un efektivitātes ieguvumu ziņā. Attiecībā uz ekonomisko analīzi apspriešanās pamatā galvenokārt bija tirgus dati, jo īpaši 2005. gada decembrī publicēts pētījums, kurā bija sniegts sīks izklāsts par pētniecības un attīstības efektivitāti Eiropas konkurētspējas paaugstināšanā nanoelektronikas jomā saistībā ar pasaules mēroga tendencēm un programmām. Neatkarīgam konsultantam 2006. gada decembrī uzticēja veikt iniciatīvas potenciālās ekonomiskās ietekmes novērtēšanu. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Dažādu ieinteresēto personu nemitīgā iesaistīšana iniciatīvas izstrādes procesā nodrošināja to, ka varēja pārbaudīt atsevišķas hipotēzes un darba gaitā apkopot komentārus un ieteikumus, ko ņēma vērā priekšlikuma sagatavošanā. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Zinātnes nozares un specializācijas jomas Stratēģiskās pētniecības programmas izstrādē iesaistīja nanoelektronikas pētniecības un attīstības speciālistus. |

Izmantotās metodes Eksperti tikās specializētos darbsemināros un iepazīstināja ar savu darbu publiskās konferencēs. |

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Apspriešanās notika ar galvenajiem Eiropas uzņēmumiem pusvadītāju jomā, to piegādātājiem un lietotājiem, kā arī ar neatkarīgām vadošām Eiropas pētniecības organizācijām. |

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Potenciāli nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām nav minēti. |

Ietekmes novērtējums Komisija veica ierosinātās regulas ietekmes novērtējumu (pievienots priekšlikumam). Tās galvenie secinājumi par KTI ENIAC ir šādi. Tā pavērs iespēju a) kopīgi segt pieaugošās izmaksas par pētniecības un attīstības pasākumiem un infrastruktūru, lai Eiropa varētu sekmīgi sacensties ar starptautiskiem konkurentiem; b) uzņemties vadošo lomu pusvadītāju tehnoloģiju lietojumu dažādošanā un to izmantošanā alternatīvos novatoriskos tirgos; c) panākt nozīmīgus sasniegumus elektroniskajā projektēšanā, lai pārvarētu arvien lielāko atšķirību starp to, ko var panākt tehnoloģijas līmenī un ko iespējams rentabli projektēt un testēt; d) nodrošināt Eiropas MVU ar lietderīgiem un efektīviem instrumentiem, lai atbalstītu tos jauninājumu ieviešanas procesā. KTI palielina arī pētniecības un attīstības pasākumiem paredzētā Kopienas ieguldījuma (valsts un privātā sektora) sviras efektu un rada drošāku un efektīvāku pamatu pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem, tādējādi likvidējot nenoteiktību attiecībā uz budžetu, vienkāršojot procedūras un saīsinot līgumu slēgšanas laiku salīdzinājumā ar pamata scenāriju. Tas savukārt paplašinās dalībnieku loku un palielinās jauno partneru skaitu pētniecības un attīstības pasākumos. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka tos valsts līdzekļus, ko paredzēts izmantot ar KTI ENIAC starpniecību, piešķirs, piemērojot kopīgas Eiropas procedūras un darba plānus, tā rezultātā panākot ES mēroga finansējumam līdzvērtīgu ietekmi, kas ir daudz lielāka nekā pamata scenārijā paredzētā. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Priekšlikumu veido Padomes regula par kopuzņēmuma ENIAC izveidošanu. |

Juridiskais pamats Priekšlikuma juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 171. pants. Kopuzņēmums būs Kopienas izveidota struktūra, un tāpēc Eiropas Parlaments izdos apstiprinājumu par tā budžeta izpildi[2], tomēr vienlaikus tiks ņemta vērā arī specifika, kas saistīta ar to, ka KTI ir publiskā un privātā sektora partnerība, un jo īpaši ar privātā sektora ieguldījumiem tā budžetā. |

Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

Ņemot vērā galvenās problēmas, ar ko saskaras Eiropas rūpniecība un ekonomika, jāatzīst, ka Eiropas pētniecības kopaina ir sadrumstalota un nespēj nodrošināt pārliecinošus risinājumus. Valstīs paralēli darbojas vairākas finansēšanas programmas. Dažās valstīs nozīmīgi pētniecības pasākumi nanoelektronikas jomā ir iekļauti vairākās (dažkārt savstarpēji nesaistītās) programmās, savukārt citās nav iespējams noteikt, vai minētajā jomā vispār tiek veikti nozīmīgi pasākumi. Vairākās valstīs piešķir papildu finansējumu, izmantojot starpvaldību shēmu Eureka. Pašreizējais fragmentārais stāvoklis Eiropā ir nelietderīgs un neefektīvs. Bez mērķtiecīgas un saskaņotas programmas Eiropas centieni nanoelektronikas pētniecības jomā arī turpmāk būs sadrumstaloti un nestrukturēti. Progress aizkavēsies nozaru pētniecības un attīstības mērķu koordinācijas trūkuma, pasākumu pārklāšanās, nevajadzīgas birokrātijas un ierobežotā pētniecības finansējuma nepietiekami optimālas izmantošanas dēļ. Tāpēc atsevišķu dalībvalstu rīcība nav labākais veids, kā stāties pretī lielajiem izaicinājumiem nanoelektronikas jomā. Nākamajos gados neviens atsevišķs mehānisms nebūs spējīgs apkopot visu vajadzīgo pieredzi un finanšu līdzekļus, lai izvirzītos līderpozīcijā pasaules mēroga konkurences skrējienā. Ir vajadzīga spēcīga publiskā un privātā sektora partnerība, lai piesaistītu lielāku apjomu finanšu un tehnisko līdzekļu un tādā veidā sekmīgi pārvarētu sarežģītību, ko rada arvien pieaugošais jauninājumu ieviešanas temps šajā nozarē. |

Priekšlikuma mērķi labāk tiks sasniegti ar Kopienas mēroga pasākumiem šādu iemeslu dēļ. |

Kritiskās masas veidošana, iesaistoties iniciatīvā, kurā būtiskus ieguldījumus sniegs gan nozares aprindas, gan dalībvalstis. Paredz, ka KTI kļūs par Eiropas darbības stūrakmeni un ārējās mijiedarbības asi. Resursu mobilizēšana, ES resursiem piesaistot ievērojamu apjomu valsts un nozares līdzekļu. Tāda jauna rūpnieciskās pētniecības instrumenta pārbaude, kurš spēj dod konkrētu ieguldījumu Lisabonas stratēģijas un Barselonas mērķu sasniegšanā, panākot Kopienas, valsts un privātā sektora līdzekļu sinerģiju. Ja šis jaunais instruments izrādīsies veiksmīgs, to, visticamāk, izmantos arī citās jomās, kurās nepieciešama publiskā un privātā sektora partnerība. Daļa no valstu finansētās pētniecības tiks atzīta par Kopienas nozīmes pētniecību, tādējādi dodot spēcīgu ieguldījumu Eiropas pētniecības telpas izveidē. Riska mazināšana, ES saglabājot kontroli pār tās ieguldījumu, lai nodrošinātu minimālu finanšu risku. Rentabla īstenošana, KTI izveidojot vienkāršu administratīvo struktūru, kuras izmaksas segs nozare un kurai piešķirs tikai lēmumu pieņemšanas un finansiālās spējas. |

Mērķtiecība: pētniecības un attīstības programmas būs mērķtiecīgākas, nekā patlaban savstarpēji nesaistītās valsts programmas un augšupējās Eureka grupas. Priekšlikums palīdzēs izveidot Eiropas pētniecības telpu nanoelektronikas jomā. Lielāka elastība: nodrošināt mehānismu to dalībvalstu mobilizēšanai, kas ir gatavas elastīgi rīkoties, lai sasniegtu kopējus mērķus, atkarībā no pieejamajiem resursiem un veikli pielāgoties strauji mainīgajām vajadzībām šajā jomā, tādā veidā palīdzot radīt kritisko masu nanoelektronikas pētniecībai Eiropā. Valstu centienu integrācija: sasniegt mērķus, kas attiecīgās tehnoloģiju platformas stratēģiskajā pētniecības programmā noteikti kā Eiropas mēroga mērķi, un atlasīt projektus, ievērojot kopēju, vienotu Eiropas procedūru un iepriekš publicētus kritērijus. Sviras efekts: radīt stimulus nozarēm un dalībvalstīm, piesaistot papildu atbalstu no valstīm un lielāku nozares finansējumu. Tas tieši palīdzēs sasniegt Barselonas mērķus. Programmas efektivitāte: apvienot starpvaldību (Eureka) un Eiropas programmu priekšrocības, vienlaikus novēršot to nepilnības. Jo īpaši jānovērš nenoteiktība par valsts budžetā atvēlēto finansējumu (salīdzinājumā ar Eureka) un novērtēšanas un uzraudzības procedūru pārklāšanās. Pieņemot kopīgas procedūras varētu saīsināt laiku līdz līgumu slēgšanai, mazinot birokrātiju, ar ko jāsastopas dalībniekiem. Ekonomiskā efektivitāte: samazināt laiku līdz projekta uzsākšanai, ļaujot nozarei ātrāk izpildīt projektus un tādā veidā paātrināt pētījumu rezultātu ienākšanu tirgū. Ātrāka produktu izstrāde, mazāk zaudētu tirgus iespēju un augstāks ražīgums var radīt būtiskas priekšrocības uzņēmumiem tādā situācijā, kad samazinās rīcības nišas. Ekonomiskā ietekme: sasniegt tehnoloģiskos mērķus (līderība nanoelektronikas jomā), vienkāršākas un efektīvākas procedūras (mazākas pieskaitāmās izmaksas dalībniekiem un lielāka pētniecības resursu koncentrācija), īsāks laiks līdz līguma slēgšanai (labāka konkurētspēja un nodarbinātības pieaugums). |

Droša, integrēta un atbildīga pieeja: saliedējot visas ieinteresētās aprindas tiks panākts tas, ka jauninājumu izstrādē pievērsīsies visiem iespējamiem sabiedrības veselības, drošuma, vides un patērētāju apdraudējumiem. KTI ENIAC pavērs iespēju nacionālo finansējumu simtiem miljonu euro apmērā saskaņot ar kopīgi pieņemto stratēģiskās pētniecības programmu un Komisijas stratēģiju. Tā arī nodrošinās lielu Komisijas viedokļa ietekmi uz valstu atvēlēto līdzekļu izmantošanas veidu un mērķi; patlaban Komisijai nav šādas ietekmes. Darbu, ko veiks saskaņā ar KTI, nevajadzētu uzskatīt vienkārši par Eureka pasākumu nodošanu citas struktūras pārziņā. Tā drīzāk ir visu ieinteresēto aprindu (EK, dalībvalstis un nozares/pētniecības aprindas) pilnvērtīga partnerība, kuras mērķis ir pakāpeniski sasniegt Eiropas mēroga integrāciju, vienlaikus īstenojot jauna veida pārvaldību, kas ļauj cerēt uz mazāku birokrātiju. |

Tāpēc priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Ierosinātais kopuzņēmums ir vienīgā vienkārši īstenojamā iespēja, kas atbilst darbības mērķu sasniegšanai noteiktajiem ierobežojumiem un prasībām. Tā ir ilglaicīgi noturīga struktūra, tai ir juridiskas personas statuss, un tā rada skaidru juridisku pamatu pētniecības un attīstības veicēju, valsts iestāžu un Kopienas sadarbībai un līdzdalībai publiskā un privātā sektora partnerībā. |

Sevišķi svarīga ir visu ieinteresēto aprindu līdzdalība. Tā kā iniciatīva ir vērsta uz ļoti būtiskiem nozaru mērķiem, kas nodrošina konkurētspēju ekonomikā, ir vajadzīga nozaru līdzdalība pētniecības prioritāšu un jauninājumu politikas izstrādāšanā. Dalībvalstu iesaistīšanās ir nepieciešama, lai mobilizētu valsts finansējumu, kas veido lielāko publiskā ieguldījuma daļu pētniecībā un attīstībā šajā jomā. Visbeidzot Kopienai ir jāuzņemas vadošā loma integrācijas procesa virzīšanā, partneru dažādo interešu līdzsvarošanā un Kopienas finansējuma izmantošanas atbilstīgas uzraudzības nodrošināšanā. Ierosinātās darbības rezultātā tiks sasniegta vajadzīgā integrācija ES mērogā, vienlaikus nodrošinot elastīgus apstākļus dalībvalstu līdzdalībai. Tā ļaus lielāko daļu lēmumu pieņemt valsts līmenī, piemēram, par finanšu saistībām attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, pēc iespējas izmantojot valsts procedūras piešķīruma nolīgumu slēgšanai, izmaksu pieprasījumu apstrādei, maksājumiem un revīzijām. Tā kā tiks izmantotas valstī spēkā esošās procedūras, kopuzņēmums izveidos kompaktu lēmumu pieņemšanas un finanšu un administratīvās darbības struktūru. Tādējādi netiks traucēts valsts pārvaldes iestāžu darbs, tiks izmantoti pētniecības un attīstības veicējiem pierasti līgumu slēgšanas modeļi un panākta īpaša rentabilitāte: paredzams, ka darbības izmaksas būs zemākas par 1,5 % no kopuzņēmuma veikto pētniecības un attīstības pasākumu kopējām izmaksām. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi juridiskie instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Lai izveidotu kopuzņēmumu, kurā piedalās Kopiena, ir vajadzīga Padomes regula. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Budžeta novērtējums liecina, ka Kopienas maksimālie izdevumi kopuzņēmuma ENIAC pastāvēšanas sākotnējā posmā (līdz 2017. gadam) būs 450 miljoni euro, kuri būs jāpiešķir līdz Septītās pamatprogrammas budžeta izpildei 2013. gada 31. decembrī. Līdz 2008. gadam jāpiešķir sākotnēji 42,5 miljoni euro. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Vienkāršošana |

Ar šo priekšlikumu paredzēts vienkāršot administratīvās procedūras gan sabiedriskām iestādēm (ES vai atsevišķu valstu), gan privātām struktūrām. |

Salīdzinot ar pašreizējo Eureka shēmā paredzēto starpvalstu finansēšanas kārtību, ar kopuzņēmuma procedūrām panāks šādus rezultātus. o Tiks likvidēta nenoteiktība budžeta jautājumos, dalībvalstu saistības iestrādājot regulā. o Tiks novērsta dubulta novērtēšana/uzraudzība, kas rodas tāpēc, ka patlaban dažādās valstīs piemēro dažādas procedūras. o Tiks samazināts laiks līdz līguma noslēgšanai. o Tiks likvidēti nevajadzīgi birokrātiskie šķēršļi dalībniekiem. |

Šī vienkāršošana pētniecībā ieinteresētās personas ietekmēs šādā veidā. o Laiks un izmaksas, kas pretendentam vajadzīgas priekšlikumu sagatavošanai, tiks ievērojami samazinātas salīdzinājumā ar Eureka shēmā spēkā esošo kārtību pieteikumu iesniegšanai. o Turklāt patlaban daļu priekšlikumu pārtrauc, jo netiek saņemts valsts finansējumu, tāpēc priekšlikumus neīsteno. Ar KTI palīdzību šādi gadījumi tiks novērsti. o Paredzami arī turpmāki ietaupījumi, projektu izpildes laikā piemērojot vienkāršotas pārskatu sniegšanas procedūras. Īstenojot KTI, uz projektiem attiecinās vienu procedūru, nevis vairākas, dažādās valstīs atšķirīgas procedūras, kādas piemēro Eureka shēmā. |

1. 2007/0122 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko izveido „kopuzņēmumu ENIAC ”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 171. un 172. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[6], turpmāk tekstā — „Septītā pamatprogramma”, ir paredzēts Kopienas ieguldījums, lai uzsāktu publiskā un privātā sektora ilgtermiņa partnerības kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu (turpmāk tekstā — „KTI”) veidā, ko īsteno, izveidojot kopuzņēmumus Līguma 171. panta nozīmē. Šīs KTI rodas jau saskaņā ar Sesto pamatprogrammu izveidotu Eiropas Tehnoloģiju platformu darba rezultātā, un tās aptver atsevišķus pētniecības aspektus attiecīgajā jomā. Tām jāapvieno privātā sektora investīcijas un Eiropas publiskais finansējums, tostarp finansējums no Septītās pamatprogrammas budžeta.

(2) Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumā Nr. 971/2006/EK par Īpašo programmu „Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)[7], ir uzsvērta nepieciešamība Eiropas mērogā veidot vērienīgas publiskā un privātā sektora partnerības, lai paātrinātu galveno tehnoloģiju attīstību, veicot plašas pētniecības darbības Kopienas mērogā, jo īpaši uzsākot KTI.

(3) Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības programmā ir uzsvērta vajadzība radīt Kopienā labvēlīgus apstākļus investīcijām zināšanās un jauninājumos, lai palielinātu konkurētspēju, sekmētu izaugsmi un nodarbinātību.

(4) Padome 2004. gada 25. un 26. novembra sanāksmes secinājumos rosināja Komisiju turpināt Tehnoloģiju platformu un KTI koncepcijas izstrādi. Sanāksmes gaitā uzsvēra, ka šādas iniciatīvas varētu veicināt visu pētniecības centienu koordinēšanu Kopienā, lai panāktu sinerģiju ar pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar jau uzsāktām shēmām, piemēram, EUREKA , ņemot vērā to ievērojamo ieguldījumu pētniecībā un attīstībā (turpmāk tekstā — „pētniecība un attīstība”).

(5) Eiropas uzņēmumi un citas pētniecības un attīstības organizācijas, kas darbojas nanoelektronikas jomā, uzņēmās vadību, lai saskaņā ar Sesto pamatprogrammu izveidotu Eiropas Tehnoloģiju platformu nanoelektronikas jomā (turpmāk tekstā — „ ENIAC tehnoloģiju platforma”). ENIAC tehnoloģiju platformā tika izstrādāta stratēģiska pētniecības programma, kuras pamatā bija plaša apspriešanās ar publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām. Stratēģiskajā pētniecības programmā tika noteiktas prioritātes nanoelektronikas jomā un ieteikti KTI darbības virzieni šajā sfērā.

(6) KTI nanoelektronikas jomā ir reakcija uz Komisijas 2005. gada 6. aprīļa Paziņojumu „Uz zinātnes atziņām balstītas Eiropas pētniecības telpas veidošana izaugsmei”[8] un 2005. gada 20. jūlija Paziņojumu „Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma”[9], minētajos paziņojumos ir izteikts aicinājums izstrādāt jaunu un daudz tālejošāku pieeju plaša mēroga publiskā un privātā sektora partnerību veidošanai Eiropas konkurētspējai nozīmīgās jomās, kuras apzinātas dialogā ar nozares pārstāvjiem.

(7) KTI nanoelektronikas jomā ir atbilde uz nepieciešamību atbalstīt informācijas un sakaru tehnoloģiju ieviešanu, kā konstatēts 2006. gada janvāra ziņojumā „ Novatoriskas Eiropas veidošana ”. Šajā ziņojumā tiek pozitīvi vērtēts arī ENIAC kopīgo tehnoloģiju modelis valsts un Kopienas finansējuma apvienošanai skaidras juridiskas struktūras satvarā un saskaņotā un sinhronā veidā.

(8) Ar KTI nanoelektronikas jomā ir jāizveido ilgtspējīga publiskā un privātā sektora partnerība, kā arī jāveicina privātā sektora un valsts investīcijas un jāpalielina to apjoms nanoelektronikas jomā Eiropā, kas šajā regulā aptver dalībvalstis un Septītās programmas asociētās valstis. KTI nanoelektronikas jomā jāsasniedz pamatprogrammas, nozares, nacionālo pētniecības un attīstības programmu un starpvaldību pētniecības un attīstības shēmu resursu un finansējuma efektīva koordinācija un sinerģija, tādējādi veicinot Eiropas turpmāko izaugsmi, konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Visbeidzot tās mērķim jābūt šādam: veicināt sadarbību starp visām ieinteresētajām aprindām, proti, nozares pārstāvjiem, valsts iestādēm, akadēmiskajām aprindām un pētniecības centriem, apvienojot un mērķtiecīgi virzot pētniecības centienus.

(9) Īstenojot KTI nanoelektronikas jomā, jāsagatavo kopīgi saskaņota pētniecības programma (turpmāk tekstā — „pētniecības programma”), rūpīgi ievērojot ieteikumus, kas iekļauti ENIAC tehnoloģiju platformas izstrādātajā stratēģiskajā pētniecības programmā. Šajā pētniecības programmā jānosaka un regulāri jāpārskata pētniecības prioritātes, lai dažādās lietojumu jomās izstrādātu un ieviestu galvenās prasmes nanoelektronikā, tādējādi stiprinot Eiropas konkurētspēju un paverot iespēju veidoties jauniem tirgiem un jauniem lietojumu veidiem sabiedrībā.

(10) KTI nanoelektronikas jomā jāpievēršas diviem mērķiem, kas ir būtiska ENIAC tehnoloģiju platformas izstrādātās stratēģiskās pētniecības programmas daļa, proti, ierīču turpmākas integrēšanas un miniaturizācijas veicināšana un to funkcionalitātes paplašināšana. KTI darba rezultātā jāizstrādā jauni materiāli, aprīkojums un procesi, jaunas arhitektūras, novatoriski ražošanas procesi, radikāli atšķirīga projektēšanas metodika un jauni pakošanas un „sistematizēšanas” paņēmieni. Tai jārosina un tās virzības pamatā jābūt novatoriskiem augsto tehnoloģiju lietojumiem komunikāciju un skaitļošanas, transporta, veselības aprūpes un uzlabošanas, energopārvaldības un vides pārvaldības, drošības un drošuma, kā arī izklaides jomā.

(11) Ņemot vērā nanoelektronikas jomā uzsāktās KTI izvirzīto mērķu vērienīgumu un mērogu, piesaistāmo finanšu un tehnisko resursu apjomu un vajadzību sasniegt resursu un finansējuma efektīvu koordināciju un sinerģiju, ir nepieciešama Kopienas rīcība. Tāpēc saskaņā ar Līguma 171. pantu ir jāizveido kopuzņēmums (turpmāk tekstā — „kopuzņēmums ENIAC ”) kā juridiska persona nanoelektronikas jomā uzsāktās KTI īstenošanai. Lai nodrošinātu Septītajā pamatprogrammā uzsākto pētniecības un attīstības pasākumu pienācīgu pārvaldību, kopuzņēmums ENIAC jāizveido uz laikposmu, kurš beidzas 2017. gada 31. decembrī un kuru var pagarināt.

(12) Kopuzņēmumam ENIAC ir jābūt Kopienu izveidotai struktūrai, un Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma jāizdod apstiprinājums par tā budžeta izpildi[10]. Tomēr jāņem vērā arī specifika, kas saistīta ar to, ka KTI ir publiskā un privātā sektora partnerība, un jo īpaši ar privātā sektora ieguldījumiem tā budžetā.

(13) Kopuzņēmumam ENIAC jāpilda starptautiskos nolīgumos paredzētās saistības. Tādēļ tas ir jāuzskata par starptautisku organizāciju tās definīcijas nozīmē, kas iekļauta 22. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs[11], un 15. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[12].

(14) Kopuzņēmuma ENIAC mērķi jāīsteno, apkopojot publiskā un privātā sektora resursus, lai atbalstītu projektu veidā īstenotus pētniecības un attīstības pasākumus. Tāpēc kopuzņēmumam ENIAC ir jābūt spējīgam organizēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros konkursa kārtībā atlasa projektus pētniecības programmas daļu īstenošanai. Veicot šādus pētniecības un attīstības pasākumus, jāievēro Septītajā pamatprogrammā piemērojamie ētikas pamatprincipi.

(15) Kopuzņēmums ENIAC nodrošinās un veicinās drošu, integrētu un atbildīgu pieeju nanoelektronikai, ievērojot augstos drošuma standartus, kas jau ieviesti nanoelektronikas nozarē un kas ir saskaņā ar Kopienas politiku[13],[14] sabiedrības veselības, drošuma, vides un patērētāju jomā un Eiropas dokumentu „Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: Rīcības plāns Eiropai 2005.–2009. gadam”[15].

(16) Kopuzņēmumu ENIAC jādibina Eiropas Kopienai, […dalībvalstīm...] un AENEAS — bezpeļņas asociācijai, kas pārstāv uzņēmumus un citas pētniecības un attīstības organizācijas, kuras darbojas nanoelektronikas jomā Eiropā. Kopuzņēmumam ENIAC ir jābūt atvērtam jauniem dalībniekiem.

(17) Kopuzņēmuma ENIAC organizācijas un darbības noteikumi jāizklāsta kopuzņēmuma ENIAC statūtos.

(18) AENEAS ir parakstījusi dokumentu par saistībām sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma ENIAC izveidošanā un īstenošanā atbilstīgi tā statūtiem.

(19) Pētniecības un attīstības pasākumi daļēji jāatbalsta ar Kopienas ieguldījumu kopuzņēmumā ENIAC .

(20) ENIAC dalībvalstu finanšu ieguldījumiem un kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījumam jāveido publiskais finansējums pētniecības un attīstības pasākumiem, kas konkursa kārtībā atlasīti kopuzņēmuma ENIAC publicētos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījumam jāatbilst noteiktai procentuālai daļai no projekta dalībnieku pētniecības un attīstības pasākumu izmaksām. Šai procentuālajai daļai jābūt vienādai attiecībā visiem dalībniekiem projektos, kas atlasīti vienā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

(21) Visā kopuzņēmuma ENIAC darbības laikā pētniecības un attīstības organizācijām, kuras piedalās projektos, jānodrošina resursi, kas ir vienādi ar pētniecības un attīstības pasākumu kopējo publisko finansējumu vai pārsniedz to.

(22) Lai nodrošinātu stabilu nodarbināšanas kārtību un vienādu attieksmi pret personālu, kā arī piesaistītu kvalificētu augstākā līmeņa zinātnisko un tehnisko personālu, attiecībā uz visu kopuzņēmumā ENIAC nodarbināto personālu jāpiemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (turpmāk tekstā — „noteikumi par personālu”).

(23) Ņemot vērā faktu, ka kopuzņēmums ENIAC nav izveidots ekonomiskos nolūkos, jāparedz, ka kopuzņēmumam ENIAC un tā personālam piemēro Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās, lai tas varētu pildīt tiem uzticētos uzdevumus.

(24) Kā struktūrai, kam ir juridiskas personas statuss, kopuzņēmumam ENIAC jābūt atbildīgam par savu darbību. Attiecīgā gadījumā Eiropas Kopienu Tiesai jābūt kompetentai risināt visus strīdus, kas radušies sakarā ar kopuzņēmuma darbību.

(25) Komisijas un kopuzņēmuma ENIAC pienākums ir regulāri ziņot Padomei un Eiropas Parlamentam par sasniegtajiem rezultātiem.

(26) Iepriekš saņemot Komisijas piekrišanu, kopuzņēmumam ENIAC jāpieņem īpaši finanšu noteikumi, kuros ņemtas vērā tā īpašās darbības vajadzības, kas rodas jo īpaši tāpēc, ka efektīvi un laikus jāapvieno Kopienas un valsts finansējums pētniecības un attīstības pasākumu atbalstam. Noteikumu pamatā jābūt principiem, kas izklāstīti Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[16].

(27) Jāveic arī attiecīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[17], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[18], un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[19].

(28) Intelektuālā īpašuma politikai jāveicina zināšanu radīšana un izmantošana.

(29) Komisijai un AENEAS jāveic visi vajadzīgie sagatavošanas pasākumi kopuzņēmuma ENIAC izveidošanai.

(30) Tā kā ierosinātās rīcības mērķi, proti, kopuzņēmuma ENIAC izveidošanu, nevar veiksmīgi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo trūkst piemērotas Eiropas mēroga juridiskas un organizatoriskas struktūras, un tāpēc tas ir veiksmīgāk sasniedzams Kopienas mērogā, jo tādu juridisku un organizatorisku pētniecības un attīstības struktūru, kas ļauj efektīvi apvienot pētniecības un attīstības veicēju, Komisijas un valstu valdību resursus, iespējams izveidot, tikai rīkojoties Kopienas mērogā; Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz tikai tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Kopuzņēmuma izveidošana

1. Lai īstenotu nanoelektronikas jomā uzsākto kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu (turpmāk tekstā — „KTI”), uz laikposmu, kas beidzas 2017. gada 31. decembrī, tiek dibināts kopuzņēmums Līguma 171. panta nozīmē (turpmāk tekstā — „kopuzņēmums ENIAC ”). Minēto laikposmu var pagarināt, pārskatot šo regulu.

2. Kopuzņēmumam ENIAC ir juridiskas personas statuss. Dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.To uzskata par starptautisku organizāciju Direktīvas 2004/17/EK 22. panta c) punkta un Direktīvas 2004/18/EK 15. panta c) punkta nozīmē.

3. Kopuzņēmuma ENIAC galvenais birojs atrodas Briselē, Beļģijā.

4. Kopuzņēmuma ENIAC statūti ir izklāstīti pielikumā.

2. pants Mērķi

Kopuzņēmums ENIAC palīdz īstenot Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.) un tēmu „Informācijas un komunikācijas tehnoloģija”, kura iekļauta īpašajā programma „Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.). Tas jo īpaši:

2. sagatavo un īsteno pētniecības programmu, lai dažādās lietojumu jomās izstrādātu galvenās prasmes nanoelektronikā, ar mērķi stiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējību un veicināt jaunu tirgu veidošanos un jaunus lietojumu veidus sabiedrībā;

3. atbalsta pētniecības programmas īstenošanai vajadzīgos pasākumus (turpmāk tekstā — „pētniecības un attīstības pasākumi”), proti, piešķir finansējumu dalībniekiem projektos, kuri konkursa kārtībā atlasīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus;

4. veicina publiskā un privātā sektora partnerību, kuras mērķis ir mobilizēt un apvienot Kopienas, valsts un privātos centienus, palielināt kopējās investīcijas nanoelektronikas pētniecībā un attīstībā un sekmēt publiskā un privātā sektora sadarbību;

5. nodrošina nanoelektronikas jomā uzsāktās KTI efektivitāti un ilgtspējību;

6. veicina nanoelektronikas jomā Eiropā ieguldīto pētniecības un attīstības centienu sinerģiju un koordināciju, tostarp pakāpeniski integrējot kopuzņēmumā ENIAC tādus ar šo jomu saistītus pasākumus, kas pašreiz tiek īstenoti ar starpvaldību pētniecības un attīstības shēmu palīdzību ( EUREKA ).

3. pants Dalībnieki

1. Kopuzņēmuma ENIAC dibinātāji ir:

7. Eiropas Kopiena, ko pārstāv Komisija;

8. [ …dalībvalstis… ];

9. asociācija AENEAS (turpmāk tekstā — „ AENEAS ”).

2. Par kopuzņēmuma ENIAC dalībniekiem var kļūt turpmāk minētie tiesību subjekti, ar nosacījumu, ka tie atbalsta 2. pantā izklāstītos mērķus:

10. citas dalībvalstis un Septītās pamatprogrammas asociētās valstis;

11. jebkura valsts, kas nav ES dalībvalsts, kandidātvalsts vai asociētā valsts (turpmāk tekstā — „trešā valsts”) un kam ir pētniecības un attīstības politika vai programma nanoelektronikas jomā;

12. jebkurš tiesību subjekts, kas spēj dot būtisku finanšu ieguldījumu kopuzņēmuma ENIAC mērķu sasniegšanā.

3. Dibinātāji, kas minēti 1. punktā, un jaunie dalībnieki, kas minēti 2. punktā, turpmāk tekstā tiek saukti par „dalībniekiem”.

4. Dalībvalstis un asociētās valstis, kas ir kopuzņēmuma ENIAC dalībnieki, turpmāk tekstā tiek sauktas par „ ENIAC dalībvalstīm”.

4. pants Finansējuma avoti

1. Kopuzņēmuma ENIAC pasākumus kopīgi finansē, izmantojot tā dalībnieku finanšu ieguldījumus, ko budžetā iemaksā pa daļām, un ieguldījumus natūrā darbības izmaksu un pētniecības un attīstības pasākumu izmaksu segšanai.

2. Kopuzņēmuma ENIAC darbības izmaksas laikposmā, kas beidzas 2017. gada 31. decembrī, sedz no šādiem ieguldījumiem:

13. AENEAS finanšu ieguldījums līdz 20 miljoniem euro vai līdz 1 % no kopējām projektu izmaksām, izvēloties lielāko summu, taču nepārsniedzot 30 miljonus euro;

14. Kopienas finanšu ieguldījums līdz 10 miljoniem euro;

15. ENIAC dalībvalstu ieguldījumi natūrā.

3. Kopuzņēmuma ENIAC pētniecības un attīstības pasākumus laikposmā, kas beidzas 2007. gada 31. decembrī, sedz no šādiem ieguldījumiem:

16. Kopienas finanšu ieguldījums līdz 440 miljoniem euro projektu finansēšanai;

17. ENIAC dalībvalstu finanšu ieguldījumi ikgadēju saistību veidā, tie izmaksājami tieši pētniecības un attīstības organizācijām, kas piedalās pētniecības un attīstības projektos;

18. pētniecības un attīstības organizāciju ieguldījumi natūrā, lai tās segtu savu daļu no projektu izpildei nepieciešamajām izmaksām.

4. Kopienas maksimālais ieguldījums kopuzņēmumā ENIAC ir 450 miljoni euro; to maksā no budžeta apropriācijām, kas atvēlētas tēmai „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”, kura iekļauta īpašajā programmā „Sadarbība”, ar ko īsteno Septīto pamatprogrammu.

5. Kopienas finanšu ieguldījuma izpildes kārtību nosaka ar vispārēju nolīgumu un gada finansēšanas līgumiem, kas jānoslēdz starp Komisiju, kura pārstāv Kopienu, un kopuzņēmumu ENIAC .

6. Kopuzņēmuma ENIAC dalībnieki finanšu ieguldījumus maksā pa daļām.

7. Visi jaunie kopuzņēmuma ENIAC dalībnieki, kas nav dalībvalstis vai asociētās valstis, veic finanšu ieguldījumu kopuzņēmumā ENIAC .

5. pants Struktūrvienības

Kopuzņēmuma ENIAC struktūrvienības ir:

19. Valde;

20. Sabiedrisko iestāžu padome;

21. Rūpniecības un pētniecības komiteja;

22. izpilddirektors.

6. pants Finanšu noteikumi

1. Kopuzņēmums ENIAC pieņem īpašus finanšu noteikumus, kuru pamatā ir Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2343/2002 principi. Tajos var pieļaut atkāpes no minētās regulas, ja tas nepieciešams īpašām kopuzņēmuma ENIAC darbības vajadzībām un iepriekš ir saņemta Komisijas piekrišana.

2. Kopuzņēmums ENIAC spēj veikt iekšējo revīziju.

7. pants Pētniecības un attīstības pasākumu finansējums

1. ENIAC dalībvalstu finanšu ieguldījumi un/vai kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījums veido publisko finansējumu projektiem, kas atlasīti kopuzņēmuma ENIAC publicētos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

2. Kopienas ieguldījumu kopuzņēmumā ENIAC izmanto to projektu finansēšanai, kas konkursa kārtībā atlasīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Šo finansējumu ir tiesības saņemt šādiem tiesību subjektiem:

23. tiesību subjekti, kas ir reģistrēti ENIAC dalībvalstīs, kuras ar attiecīgo valsts iestādi noslēgušas piešķīruma nolīgumu par šādu projektu, saskaņā ar kopuzņēmuma ENIAC finansējuma piešķiršanas procedūrām;

24. tiesību subjekti, kas ir reģistrēti dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, kuras nav kopuzņēmuma ENIAC dalībnieki. Šajā gadījumā šādas valstis var noslēgt administratīvas vienošanās ar kopuzņēmumu ENIAC , lai atvieglotu to uzņēmumu un pētniecības un attīstības organizāciju līdzdalību, kas atrodas šajā valstī.

3. Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko izsludina un publicē kopuzņēmums ENIAC , precīzi norāda kopējo budžetu, kas pieejams katram uzaicinājumam. Šajā budžetā norāda summas, ko valsts līmenī atvēlējusi katra ENIAC dalībvalsts, un kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījuma aptuveno summu. Uzaicinājumos izklāsta novērtēšanas kritērijus saistībā ar uzaicinājuma mērķiem.

4. Kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījums katra uzaicinājuma budžetā ir 55 % no ENIAC dalībvalstu atvēlētās kopējās summas, ja vien Sabiedrisko iestāžu padome pēc Kopienas pārstāvja ierosinājuma nav nolēmusi citādi.

5. Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, priekšlikumu novērtēšanā un atlasē ievēro šādus noteikumus.

25. Kopuzņēmuma ENIAC izsludinātajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus var piedalīties dalībnieki, kas reģistrēti ENIAC dalībvalstīs un jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai asociētā valstī.

26. Dalībnieku konsorciji, kas iesniedz projektu priekšlikumus, atsaucoties uz šādiem uzaicinājumiem, aptver vismaz trīs nesaistītus tiesību subjektus, kuri reģistrēti vismaz trīs ENIAC dalībvalstīs.

27. Novērtēšanas un atlases procesā nodrošina to, ka kopuzņēmuma ENIAC publiskā finansējuma sadalē ievēro izcilības un konkurences principus.

28. Pēc priekšlikumu novērtēšanas Sabiedrisko iestāžu padome sarindo priekšlikumus prioritārā secībā, pamatojoties uz skaidriem vērtēšanas kritērijiem un to kopīgo ieguldījumu uzaicinājumā norādīto mērķu sasniegšanā.

29. Sabiedrisko iestāžu padome lemj par priekšlikumu atlasi un publiskā finansējuma piešķiršanu atlasītajiem priekšlikumiem pieejamo budžetu robežās, ņemot vērā atbilstības kritērijus valstī. Šis lēmums ir saistošs ENIAC dalībvalstīm bez jebkādiem turpmākiem novērtēšanas vai atlases procesiem.

6. Finansējot projektus, ievēro šādus noteikumus.

30. Kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījums projekta dalībniekiem veido noteiktu procentuālo daļu no kopējām izmaksām, kas radušās projekta īstenošanā; šo daļu attiecīgā gadījumā nosaka finansētājas iestādes, kuras sagatavo piešķīruma nolīgumus. Kopuzņēmums ENIAC katru gadu nosaka šo procentuālo daļu, un tā nepārsniedz 16,7 %. Šī procentuālā daļa ir vienāda visiem dalībniekiem projektos, kas atlasīti vienā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

31. ENIAC dalībvalstis noslēdz piešķīruma nolīgumus ar projektu dalībniekiem atbilstīgi to valsts noteikumiem, jo īpaši atbilstības kritērijiem un citām vajadzīgām finansiālām un juridiskām prasībām. Attiecīgā gadījumā valsts finanšu ieguldījumus no ENIAC dalībvalstīm izmaksā tieši projektu dalībniekiem saskaņā ar valsts piešķīruma nolīgumiem. ENIAC dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sinhronizētu piešķīruma nolīgumu slēgšanu un laikus izmaksātu to finanšu ieguldījumus.

8 . pants Noteikumi par personālu

1. Kopuzņēmuma ENIAC personālam un tā izpilddirektoram piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un noteikumus, ko Eiropas Kopienu iestādes kopīgi pieņēmušas šo civildienesta noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanas nolūkos.

2. Attiecībā uz personālu kopuzņēmums ENIAC izmanto pilnvaras, kādas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos paredzētas iecēlējiestādei un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā — iestādei, kura pilnvarota slēgt līgumus.

3. Vienojoties ar Komisiju, Valde pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 110. pantā un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

4. Valde var pieņemt noteikumus, lai dalībnieku ekspertus varētu norīkot darbā kopuzņēmumā ENIAC.

9. pants Privilēģijas un neaizskaramība

Kopuzņēmumam ENIAC un tā personālam piemēro Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās.

10. pants Atbildība

1. Kopuzņēmuma ENIAC līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgajiem līguma noteikumiem.

2. Attiecībā uz nelīgumisku atbildību kopuzņēmums ENIAC saskaņā ar vispārējiem principiem, kas kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, kurus tā personāls radījis, pildot savus pienākumus.

3. Visus kopuzņēmuma ENIAC maksājumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto atbildību un ar to saistītajām izmaksām un izdevumiem uzskata par kopuzņēmuma ENIAC izdevumiem, un tos sedz no kopuzņēmuma ENIAC līdzekļiem.

11. pants Eiropas Kopienu Tiesas kompetence un piemērojamie tiesību akti

1. Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir:

32. visi dalībnieku strīdi, kas saistīti ar šīs regulas darbības jomu un/vai 1. pantā minētajiem statūtiem;

33. visas arbitrāžas klauzulas, kas iekļautas kopuzņēmuma ENIAC noslēgtos nolīgumos un līgumos;

34. prasības, kas celtas pret kopuzņēmumu ENIAC , tostarp par tā struktūrvienību lēmumiem, saskaņā ar Līguma 230. un 232. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

35. strīdi, kas saistīti ar kompensāciju par zaudējumiem, kurus kopuzņēmuma ENIAC personāls radījis, pildot savus pienākumus.

2. Visos citos gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Kopienas tiesību akti, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas kopuzņēmuma ENIAC galvenais birojs.

12. pants Ziņojums, novērtējums un izpildes apstiprinājums

1. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par kopuzņēmuma ENIAC sasniegtajiem rezultātiem.

2. Komisija ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī un 2015. gada 31. decembrī veic kopuzņēmuma ENIAC starpposma novērtēšanu, piesaistot neatkarīgus ekspertus. Šis novērtējums attiecas uz kopuzņēmuma ENIAC darbības kvalitāti un efektivitāti, kā arī panākumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā. Komisija novērtējuma secinājumus un savus atzinumus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Līdz 2018. gada 31. martam Komisija veic kopuzņēmuma ENIAC nobeiguma novērtēšanu, piesaistot neatkarīgus ekspertus. Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Apstiprinājumu par kopuzņēmuma ENIAC budžeta izpildi dod Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ievērojot procedūru, kas paredzēta kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumos.

13. pants Dalībnieku finanšu interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošanas pasākumi

1. Kopuzņēmums ENIAC nodrošina to, ka tā dalībnieku finanšu intereses tiek pienācīgi aizsargātas, veicot vai pasūtot atbilstīgas iekšējas vai ārējas kontroles.

2. Nelikumību gadījumā dalībnieki patur tiesības atgūt nepareizi iztērētās summas, tostarp samazināt vai pārtraukt turpmākos ieguldījumus kopuzņēmumā ENIAC .

3. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

4. Vajadzības gadījumā Komisija un/vai Eiropas Revīzijas palāta var veikt kopuzņēmuma ENIAC finansējuma saņēmēju un par tā sadali atbildīgo aģentūru pārbaudes uz vietas. Šim nolūkam kopuzņēmums ENIAC nodrošina to, lai piešķīruma nolīgumos un līgumos Komisijai un/vai Revīzijas palātai būtu nodrošinātas tiesības veikt piemērotas kontroles un piemērot preventīvus un samērīgus sodus konstatētu nelikumību gadījumā.

5. Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) attiecībā uz kopuzņēmumu ENIAC ir tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām. Tūlīt pēc kopuzņēmuma izveidošanas tas pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par OLAF veiktu iekšējo izmeklēšanu[20]. Valde apstiprina šo pievienošanos un pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu OLAF veiktas iekšējās izmeklēšanas.

14. pants Konfidencialitāte

Kopuzņēmums ENIAC nodrošina tādas sensitīvas informācijas aizsardzību, kuras atklāšana varētu kaitēt tā dalībnieku interesēm.

15. pants Intelektuālais īpašums

Kopuzņēmums ENIAC pieņem noteikumus, ar ko reglamentē pētniecības rezultātu izplatīšanu un kas attiecīgā gadījumā nodrošina to, ka tiek aizsargāts intelektuālais īpašums, kurš radīts saskaņā ar šo regulu veikto pētniecības un attīstības pasākumu laikā, un ka pētniecības rezultāti tiek izmantoti un izplatīti.

16. pants Sagatavošanas darbības

Komisija un AENEAS veic visas sagatavošanas darbības, kas vajadzīgas kopuzņēmuma ENIAC izveidošanai, līdz tā struktūrvienības ir pilnībā gatavas darbam.

17. pants Uzņēmējas valsts atbalsts

Starp kopuzņēmumu ENIAC un Beļģiju noslēdz uzņēmējas valsts nolīgumu par biroja izvietošanu, privilēģijām un neaizskaramību, un citu atbalstu, ko Beļģijai jāsniedz kopuzņēmumam ENIAC .

18. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS KOPUZŅĒMUMA ENIAC STATŪTI

1. pants Nosaukums, atrašanās vieta, darbības ilgums, juridiskais statuss

1. Kopuzņēmuma nosaukums ir: „kopuzņēmums ENIAC ”.

2. Tā galvenais birojs atrodas Briselē, Beļģijā.

3. Kopuzņēmumu ENIAC uzskata par izveidotu dienā, kad šos statūtus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , uz laikposmu, kas beidzas 2017. gada 31. decembrī.

4. Izdarot grozījumus šajos statūtos saskaņā ar 22. panta noteikumiem, šo laikposmu var pagarināt, ņemot vērā rezultātus kopuzņēmuma ENIAC mērķu sasniegšanā, ja vien tiek nodrošināta tā finansiāla ilgtspējība.

5. Kopuzņēmumam ENIAC ir juridiskas personas statuss. Visās Eiropas Kopienas dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

2. pants Mērķi un uzdevumi

1. Kopuzņēmuma ENIAC mērķis ir palīdzēt īstenot Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.) un tēmu „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”, kura iekļauta īpašajā programma „Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.). Tas jo īpaši:

36. sagatavo un īsteno pētniecības programmu, lai dažādās lietojumu jomās izstrādātu galvenās prasmes nanoelektronikā, ar mērķi stiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējību un veicināt jaunu tirgu veidošanos un jaunus lietojumu veidus sabiedrībā. Pasākumi pētniecības programmas īstenošanai turpmāk tekstā tiek saukti par „pētniecības un attīstības pasākumiem”;

37. atbalsta pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanu, proti, piešķir finansējumu dalībniekiem projektos[21], kuri konkursa kārtībā atlasīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus;

38. veicina publiskā un privātā sektora partnerību, kuras mērķis ir mobilizēt un apvienot Kopienas, valsts un privātos centienus, palielināt kopējās investīcijas nanoelektronikas pētniecībā un attīstībā un veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību;

39. nodrošina nanoelektronikas jomā uzsāktās KTI efektivitāti un ilgtspējību;

40. veicina nanoelektronikas jomā Eiropā ieguldīto pētniecības un attīstības centienu sinerģiju un koordināciju, tostarp pakāpeniski integrējot kopuzņēmumā ENIAC tādus ar šo jomu saistītus pasākumus, kas pašreiz tiek īstenoti, izmantojot starpvaldību pētniecības un attīstības shēmas ( Eureka ).

2. Kopuzņēmuma ENIAC galvenie uzdevumi ir šādi:

41. nodrošināt KTI izveidošanu nanoelektronikas jomā un tās ilgtspējīgu pārvaldību;

42. sagatavot un vajadzības gadījumā pielāgot daudzgadu stratēģisko plānu, tostarp pētniecības programmu, kā minēts 13. pantā;

43. sagatavot un izpildīt ikgadējos īstenošanas plānus daudzgadu stratēģiskā plāna īstenošanai, kā minēts 13. pantā;

44. izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, novērtēt priekšlikumus un pieejamā finansējuma robežās piešķirt finansējumu atlasītajiem projektiem, ievērojot atklātu, pārskatāmu un efektīvu procedūru;

45. izveidot ciešu sadarbību un nodrošināt koordināciju starp Eiropas, valsts un starpvalstu mēroga pasākumiem, iestādēm un ieinteresētajām aprindām ar mērķi sekmēt radošas jauninājumu vides izveidi Eiropā un labāku sinerģiju, un pētniecības un attīstības rezultātu izmantošanu nanoelektronikas jomā;

46. uzraudzīt virzību uz kopuzņēmuma ENIAC mērķu sasniegšanu un veikt vajadzīgās korekcijas, ņemot vērā attīstību, kas notikusi īstenošanas gaitā;

47. pārvaldīt kopuzņēmuma ENIAC pasākumu publiskošanu un izplatīšanu, ievērojot prasības par konfidencialitāti;

48. publicēt informāciju par projektiem, norādot dalībnieku nosaukumu un kopuzņēmuma ENIAC piešķirtā finanšu ieguldījuma summu;

49. veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus.

3.pants Dalībnieki

1. Kopuzņēmuma ENIAC dibinātāji (turpmāk tekstā — „dibinātāji”) ir:

50. Eiropas Kopiena, ko pārstāv Komisija;

51. [ …dalībvalstis… ];

52. asociācija AENEAS (turpmāk tekstā — „ AENEAS ”), asociācija, kas reģistrēta atbilstoši Francijas tiesību aktiem (reģistrācijas Nr. …) ar juridisko adresi Parīzē (Francijā) un kas darbojas kā pārstāvis uzņēmumiem un citiem pētniecības un attīstības veicējiem, kuri darbojas nanoelektronikas jomā Eiropā.

2. Par kopuzņēmuma ENIAC dalībniekiem var kļūt turpmāk minētie tiesību subjekti, ar nosacījumu, ka tie atbalsta 2. pantā izklāstītos mērķus:

53. citas dalībvalstis un Septītās pamatprogrammas asociētās valstis;

54. jebkura valsts, kas nav ES dalībvalsts, kandidātvalsts vai asociētā valsts (turpmāk tekstā — „trešā valsts”) un kam ir pētniecības un attīstības politika vai programma nanoelektronikas jomā;

55. jebkurš cits tiesību subjekts, kas spēj dot būtisku finanšu ieguldījumu kopuzņēmuma ENIAC mērķu sasniegšanā.

3. Dibinātāji un jaunie dalībnieki, kas minēti 2. punktā, turpmāk tekstā tiek saukti par „dalībniekiem”.

4. Dalībvalstis un asociētās valstis, kas ir kopuzņēmuma ENIAC dalībnieki, turpmāk tekstā tiek sauktas par „ ENIAC dalībvalstīm”. Katra ENIAC dalībvalsts ieceļ savu pārstāvi kopuzņēmuma ENIAC struktūrvienībās un izraugās tiesību subjektu vai subjektus, kas ir atbildīgi par tās saistībām attiecībā uz kopuzņēmuma ENIAC pasākumu veikšanu.

5. ENIAC dalībvalstis un Komisija turpmāk tekstā tiek sauktas par kopuzņēmuma ENIAC „sabiedriskajām iestādēm”.

4. pants Pievienošanās un izmaiņas dalībā

1. Saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu visus pieteikumus par pievienošanos kopuzņēmumam ENIAC adresē Valdei.

2. Eiropas Savienības dalībvalstis vai asociētās valstis, kas nav kopuzņēmuma ENIAC dibinātāji, kļūst par dalībniekiem pēc tam, kad tās ir paziņojušas Valdei to, ka ir rakstiski apstiprinājušas šos statūtus un visus citus noteikumus, kas reglamentē kopuzņēmuma ENIAC darbību.

3. Visus trešo valstu pieteikumus par pievienošanos kopuzņēmumam ENIAC izskata Valde, kas sniedz ieteikumu Komisijai. Komisija var ierosināt grozīt šo regulu attiecībā uz trešās valsts pievienošanos, ja tai izdodas sekmīgi noslēgt sarunas ar kopuzņēmumu ENIAC .

4. Valdes lēmumus par jebkura cita tiesību subjekta pievienošanos vai Valdes ieteikumus par trešo valstu pievienošanos pieņem, ņemot vērā pieteikumu iesniedzēja atbilstību un potenciālo pievienoto vērtību kopuzņēmuma ENIAC mērķu sasniegšanā.

5. Ikviens dalībnieks var izbeigt dalību kopuzņēmumā ENIAC . Dalības izbeigšana stājas spēkā un nav atsaucama sešus mēnešus pēc paziņošanas citiem dalībniekiem; pēc tam bijušais dalībnieks tiek atbrīvots no visām saistībām, izņemot tās, kas bijušas spēkā jau pirms dalības izbeigšanas.

5. pants Kopuzņēmuma ENIAC struktūrvienības

Kopuzņēmuma ENIAC struktūrvienības ir:

56. Valde;

57. Sabiedrisko iestāžu padome;

58. Rūpniecības un pētniecības komiteja;

59. izpilddirektors.

6. pants Valde

1. Sastāvs un lēmumu pieņemšanas process

60. Valdi veido kopuzņēmuma ENIAC dalībnieku pārstāvji un Rūpniecības un pētniecības komitejas priekšsēdētājs.

61. Katrs kopuzņēmuma ENIAC dalībnieks ieceļ savus pārstāvjus un vadošo pārstāvi, kuram ir dalībnieka balsstiesības Valdē. Rūpniecības un pētniecības komitejas priekšsēdētājam nav balsstiesību.

62. AENEAS un sabiedrisko iestāžu balsu skaits ir vienāds, un tās veido vismaz 90 % no kopējā balsu skaita. Sākotnējais balsstiesību sadalījums ir šāds: 50 % AENEAS un 50 % sabiedriskajām iestādēm.

63. Balsu sadalījumu sabiedriskajām iestādēm nosaka katru gadu proporcionāli finansējumam, ko tās piešķīrušas projektiem pēdējos divos finanšu gados. Komisijai ir vismaz 10 % balsu.

64. Pirmajā finanšu gadā un visos turpmākajos finanšu gados, kuros divas vai mazāk ENIAC dalībvalstis ir atvēlējušas publisko finansējumu iepriekšējos finanšu gados uzsāktiem projektiem, Komisijai ir viena trešdaļa no sabiedriskajām iestādēm piešķirtajām balsīm. Atlikušās divas trešdaļas tiek vienādi sadalītas ENIAC dalībvalstīm.

65. Valde nosaka balsstiesības ikvienam jaunam dalībniekam, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai asociētā valsts, pirms šā dalībnieka pievienošanās kopuzņēmumam ENIAC .

66. Lēmumus pieņem ar vismaz 75 % balsu vairākumu, ja vien šajos statūtos nav skaidri noteikts citādi. Kopienai ir veto tiesības attiecībā uz visiem lēmumiem, ko Valde pieņēmusi par tās finanšu ieguldījuma izmantošanu, natūrā veiktu ieguldījumu novērtēšanas metodiku, visiem grozījumiem šajos statūtos un kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumiem.

67. Pārstāvji nav personiski atbildīgi par darbībām, ko viņi Valdē veikuši kā pārstāvji.

2. Funkcijas un uzdevumi

Valde pilnībā atbild par kopuzņēmuma ENIAC darbību un pārrauga tā pasākumu īstenošanu.

Valde jo īpaši:

68. izvērtē pieteikumus un pieņem lēmumus par izmaiņām dalībā saskaņā ar 4. pantu;

69. neskarot Līguma noteikumus, ar ko nodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem, pieņem lēmumu par tāda dalībnieka dalības izbeigšanu kopuzņēmumā, kurš nepilda saistības un nav novērsis nepilnības izpilddirektora noteiktā saprātīgā termiņā;

70. apstiprina kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumus saskaņā ar šo statūtu 12. pantu;

71. pieņem ierosinātos statūtu grozījumus saskaņā ar 22. pantu;

72. apstiprina daudzgadu stratēģisko plānu, tostarp pētniecības programmu;

73. pārrauga kopuzņēmuma ENIAC vispārējo darbību;

74. pārrauga progresu daudzgadu stratēģiskā plāna īstenošanā;

75. apstiprina ikgadējo īstenošanas plānu un gada budžeta plānu, tostarp personālsastāva plānu;

76. apstiprina gada darbības pārskatu un gada finanšu pārskatus, un bilanci;

77. ieceļ, atlaiž vai aizstāj izpilddirektoru, konsultē izpilddirektoru un uzrauga izpilddirektora darbu;

78. uzņemas atbildību par to, lai pienācīgi tiktu piešķirtas pilnvaras, kas Komisijas iekšējam revidentam uzticētas ar Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 185. panta 3. punktu;

79. apstiprina vajadzīgos pasākumus, ar ko īsteno kopuzņēmuma ENIAC noteikumus par personālu saskaņā ar 17. pantu;

80. vajadzības gadījumā izveido komitejas vai darba grupas īpašu uzdevumu veikšanai;

81. pieņem savu reglamentu saskaņā ar šā panta 3. punktu;

82. sadala uzdevumus, kas nav īpaši uzticēti kādai kopuzņēmuma ENIAC struktūrvienībai.

3. Reglaments

83. Valde pulcējas vismaz divas reizes gadā, parasti kopuzņēmuma ENIAC galvenajā birojā.

84. Valdes sēdes vada Rūpniecības un pētniecības komitejas priekšsēdētājs.

85. Ja vien konkrētos gadījumos Valde nav nolēmusi citādi, sēdēs piedalās izpilddirektors.

86. Kamēr Valde nav pieņēmusi savu reglamentu, sēdes sasauc Komisija.

87. Valdes kvorumu veido Komisija, AENEAS un vismaz trīs ENIAC dalībvalstis.

7. pants Sabiedrisko iestāžu padome

1. Sastāvs un lēmumu pieņemšanas process

88. Sabiedrisko iestāžu padomi veido kopuzņēmuma ENIAC sabiedriskās iestādes.

89. Katra sabiedriskā iestāde ieceļ savus pārstāvjus un vadošo pārstāvi, kuram ir balsstiesības Sabiedrisko iestāžu padomē.

90. Vienu trešdaļu balsu Sabiedrisko iestāžu padomē piešķir Kopienai. Pārējās divas trešdaļas balsu saskaņā ar 10. panta 5. punktu piešķir citiem Sabiedrisko iestāžu padomes locekļiem katru gadu proporcionāli viņu finanšu ieguldījumam kopuzņēmuma ENIAC pasākumos šajā gadā; katram attiecīgajam loceklim piešķir ne vairāk kā 50 % no kopējā balstu skaita šajā padomē.

91. Ja mazāk nekā trīs ENIAC dalībvalstis saskaņā ar 10. panta 5. punktu ir paziņojušas izpilddirektoram par savu finanšu ieguldījumu, Kopienai ir viena trešdaļa balsu, un pārējās divas trešdaļas vienādās daļās tiek sadalītas ENIAC dalībvalstīm.

92. Lēmumus pieņem ar vismaz 60 % balsu vairākumu.

93. Kopienas pārstāvim ir veto tiesības visos jautājumos, kas attiecas uz kopuzņēmumam ENIAC atvēlētā Kopienas ieguldījuma izmantošanu.

2. Funkcijas un uzdevumi

Sabiedrisko iestāžu padome:

94. nodrošina to, ka, piešķirot publisko finansējumu projektu dalībniekiem, tiek pareizi piemēroti godīguma un pārskatāmības principi;

95. uz Rūpniecības un pētniecības komitejas priekšlikumu pamata apstiprina ikgadējo darba programmu, tostarp budžetus, kas pieejami uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

96. apstiprina reglamentu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, priekšlikumu novērtēšanai un atlasei, kā arī projektu uzraudzībai;

97. pēc Kopienas pārstāvja ierosinājuma pieņem lēmumu par kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījumu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus budžetā;

98. apstiprina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanu;

99. apstiprina atlasītos projektu priekšlikumus, kam pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus jāsaņem publiskais finansējums;

100. pēc Kopienas pārstāvja ierosinājuma pieņem lēmumu par kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījuma procentuālo daļu, kas minēta 15. panta 5. punkta a) apakšpunktā un paredzēta dalībniekiem projektos, kuri attiecīgajā gadā atlasīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus;

101. pieņem savu reglamentu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3. Reglaments

102. Sabiedrisko iestāžu padome pulcējas vismaz divas reizes gadā, parasti kopuzņēmuma ENIAC galvenajā birojā.

103. Sabiedrisko iestāžu padome izvēl savu priekšsēdētāju.

104. Kamēr Sabiedrisko iestāžu padome nav pieņēmusi savu reglamentu, sēdes sasauc Komisija.

105. Sabiedrisko iestāžu padomes kvorumu veido Komisija un vismaz trīs ENIAC dalībvalstis.

8. pants Rūpniecības un pētniecības komiteja

1. Sastāvs

106. AENEAS ieceļ Rūpniecības un pētniecības komitejas locekļus.

107. Rūpniecības un pētniecības komitejā ir ne vairāk kā 25 locekļi.

2. Funkcijas un uzdevumi

Rūpniecības un pētniecības komiteja:

108. izstrādā daudzgadu stratēģiskā plāna projektu, tostarp pētniecības programmas saturu un atjauninājumu, un iesniedz to apstiprināšanai Valdē;

109. sagatavo gada darba programmas projektu, ietverot priekšlikumus par to uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, kas jāizsludina kopuzņēmumam ENIAC ;

110. izstrādā priekšlikumus par kopuzņēmuma ENIAC tehnoloģijas, pētniecības un jauninājumu stratēģiju;

111. izstrādā priekšlikumus pasākumiem, kuri ir saistīti ar atvērtas jauninājumu vides veidošanu, MVU līdzdalības veicināšanu, tādu standartu izstrādi, kas ir pārskatāmi un atvērti līdzdalībai, starptautisko sadarbību, rezultātu izplatīšanu un sabiedriskajām attiecībām;

112. konsultē citas struktūrvienības par visiem jautājumiem, kas saistīti ar pētniecības un attīstības programmu plānošanu un izpildi, partnerību veicināšanu un lielāka resursu apjoma piesaistīšanu Eiropā, lai sasniegtu kopuzņēmuma ENIAC mērķus;

113. vajadzības gadījumā izveido darba grupas viena vai vairāku šīs komitejas locekļu pārraudzībā, lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus;

114. pieņem savu reglamentu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3. Reglaments

115. Rūpniecības un pētniecības komiteja pulcējas vismaz divas reizes gadā.

116. Rūpniecības un pētniecības komiteja ievēl savu priekšsēdētāju.

117. Kamēr Rūpniecības un pētniecības komiteja nav pieņēmusi savu reglamentu, sēdes sasauc AENEAS .

9. pants Izpilddirektors

1. Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas atbild par kopuzņēmuma ENIAC pārvaldību ikdienā un ir tā juridiskais pārstāvis. Viņš veic savus pienākumus patstāvīgi un atskaitās Valdei. Attiecībā uz personālu izpilddirektors īsteno pilnvaras, kas izklāstītas 8. panta 2. punktā Padomes Regulā, ar ko izveido kopuzņēmumu ENIAC .

2. Valde ieceļ izpilddirektoru uz laiku līdz trim gadiem, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta. Pēc izpilddirektora darba izvērtēšanas, Valde var vienu reizi pagarināt viņa pilnvaru termiņu uz laiku ne ilgāku par četriem gadiem.

3. Izpilddirektora funkcijas un uzdevumi ir šādi:

118. sagatavot ikgadējo īstenošanas plānu un ikgadējo budžeta plānu sadarbībā ar Rūpniecības un pētniecības komiteju un iesniegt to apstiprināšanai Valdē;

119. pārraudzīt visu to pasākumu organizēšanu un izpildi, kas vajadzīgi, lai izpildītu ikgadējo īstenošanas plānu saskaņā ar šo statūtu noteikumiem un turpmākiem Valdes un Sabiedrisko iestāžu padomes pieņemtiem lēmumiem;

120. sagatavot gada darbības pārskatu un gada finanšu pārskatus, un bilances un iesniegt tos apstiprināšanai Valdē;

121. iesniegt apstiprināšanai Valdē priekšlikumus par kopuzņēmuma ENIAC iekšējo darbību;

122. iesniegt apstiprināšanai Sabiedrisko iestāžu padomē reglamentu kopuzņēmuma ENIAC izsludināmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, tostarp ar tiem saistītās procedūras projektu priekšlikumu novērtēšanai un atlasei;

123. pārvaldīt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanu, projektu priekšlikumu novērtēšanas un atlases procesu, atlasīto priekšlikumu piešķīruma nolīgumu apspriešanu un attiecīgo projektu uzraudzību un rezultātu izvērtēšanu saskaņā ar Sabiedrisko iestāžu padomes pilnvarojumu;

124. noslēgt piešķīruma nolīgumus pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai, kā minēts 14. un 15. pantā, un pakalpojumu un piegādes līgumus, kas vajadzīgi kopuzņēmuma ENIAC darbībai, kā minēts 16. pantā;

125. apstiprināt visus maksājumus, kas jāveic kopuzņēmumam ENIAC ;

126. izstrādāt un īstenot pasākumus un darbības, kas vajadzīgas, lai varētu novērtēt kopuzņēmuma ENIAC rezultātus mērķu sasniegšanā, tostarp neatkarīgu uzraudzību un revīzijas, lai novērtētu kopuzņēmuma ENIAC darbības efektivitāti un rezultātus;

127. organizēt projektu pārbaudes un tehniskās revīzijas, lai novērtētu pētniecības un attīstības pasākumu rezultātus, un ziņot Valdei par vispārējiem rezultātiem;

128. vajadzības gadījumā saskaņā ar kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumiem veikt projekta dalībnieku finanšu revīzijas — tieši vai ar valsts iestāžu starpniecību;

129. Valdes vārdā un saskaņā ar tās pilnvarojumu risināt sarunas par jaunu dalībnieku pievienošanās nosacījumiem kopuzņēmumam ENIAC ;

130. veikt visas citas darbības, kas vajadzīgas sekmīgai kopuzņēmuma ENIAC mērķu sasniegšanai un kas nav paredzētas ikgadējā īstenošanas plānā, saskaņā ar Valdes noteiktajiem ierobežojumiem un nosacījumiem;

131. sasaukt Valdes un Sabiedrisko iestāžu padomes sēdes un attiecīgā gadījumā piedalīties šajās sēdēs novērotāja statusā;

132. sniegt Valdei visu tās pieprasīto informāciju;

133. iesniegt Valdei priekšlikumus par sekretariāta organizatorisko struktūru;

134. uzņemties atbildību par lēmumiem par personāla vadību attiecībā uz kopuzņēmuma ENIAC personālu;

135. veikt riska novērtēšanas un riska pārvaldības analīzi un ierosināt Valdei noslēgt apdrošināšanu, kas var būt vajadzīga kopuzņēmumam ENIAC , lai tas varētu pildīt savas saistības.

4. Sekretariātu, par kuru ir atbildīgs izpilddirektors, izveido, lai tas sniegtu atbalstu visu viņa pienākumu pildīšanā, tostarp:

136. sekretariāta atbalstu kopuzņēmuma ENIAC struktūrvienībām;

137. darbības atbalstu priekšlikumu novērtēšanā un projektu uzraudzībā, tostarp atbalstu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšanā un projektu pārbaužu un tehnisko revīziju veikšanā;

138. atbalstu piemērotas iekšējās revīzijas un grāmatvedības uzskaites sistēmas izveidošanā un pārvaldībā;

139. palīdzību ar finansēm saistītu uzdevumu veikšanā, tostarp kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījuma izmaksāšanā projektu dalībniekiem;

140. atbalstu komunikācijas pasākumos, piemēram, sabiedriskās attiecības, rezultātu publicēšanas un izplatīšanas darbības un pasākumu organizēšana;

141. palīdzību pārvaldīt uzaicinājumus piedalīties iepirkumu konkursā par kopuzņēmumam ENIAC vajadzīgo preču/pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumiem.

5. Par tādu sekretariāta pienākumu izpildi, kas nav saistīti ar finansēm, kopuzņēmums ENIAC var noslēgt līgumus ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Šādus līgumus sagatavo saskaņā ar kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumu nosacījumiem.

10. pants Finansējuma avoti

1. Visus kopuzņēmuma ENIAC resursus izmanto šo statūtu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

2. Kopuzņēmuma ENIAC budžetā iemaksātos līdzekļus veido:

142. dalībnieku ieguldījumi darbības izmaksu segšanai, izņemot 4. punkta c) apakšpunktā minētos ieguldījumus;

143. Kopienas ieguldījums pētniecības un attīstības pasākumu finansēšanai;

144. visi kopuzņēmuma ENIAC gūtie ieņēmumi;

145. jebkuri citi ieguldījumi un ieņēmumi.

Visus procentus, kas iegūti no dalībnieku ieguldījumiem, uzskata par kopuzņēmuma ENIAC ieņēmumiem.

3. Ikviens tiesību subjekts, kas nav dalībnieks, var dot ieguldījumus natūrā vai naudā kopuzņēmuma ENIAC resursos atbilstīgi noteikumiem un nosacījumiem, kas saskaņoti ar izpilddirektoru, kurš darbojas Valdes vārdā un ar tās pilnvarojumu.

4. Kopuzņēmuma ENIAC darbības izmaksas[22] laikposmā, kas beidzas 2017. gada 31. decembrī, sedz tā dalībnieki:

146. AENEAS veic finanšu ieguldījumu līdz 20 miljoniem euro vai līdz 1 % no kopējām projektu izmaksām, izvēloties lielāko summu, taču nepārsniedzot 30 miljonus euro;

147. Kopiena veic ieguldījumu līdz 10 miljoniem euro;

148. ENIAC dalībvalstis veic ieguldījumus natūrā darbības izmaksu segšanai, veicinot projektu īstenošanu un publisko līdzekļu piešķiršanu, kā paredzēts 14. un 15. pantā;

149. Kopienas un AENEAS ieguldījumus dara pieejamus saskaņā ar attiecīgā gada budžeta plāna noteikumiem. Maksājumus pa daļām veic atkarībā no kopuzņēmuma finansiālajām vajadzībām.

5. Kopuzņēmuma ENIAC pētniecības un attīstības pasākumus laikposmā, kas beidzas 2017. gada 31. decembrī, atbalsta:

150. ar Kopienas finanšu ieguldījumu līdz 440 miljoniem euro projektu finansēšanai;

151. ar ENIAC dalībvalstu finanšu ieguldījumiem, kuru kopējais apjoms ir vismaz 1,8 reizes lielāks nekā Kopienas finanšu ieguldījums. Šos finanšu ieguldījumus izmaksā projektu dalībniekiem saskaņā ar 14. un 15. panta noteikumiem. ENIAC dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā Valdes noteiktā datumā paziņo izpilddirektoram par valsts finanšu saistībām, ko tās uzņēmušās attiecībā uz kopuzņēmuma ENIAC izsludinātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā uzaicinājumos minēto atbalstāmo pētniecības un attīstības pasākumu darbības jomu;

152. ar tādu pētniecības un attīstības organizāciju ieguldījumiem natūrā, kas piedalās projektos un kam jāsedz sava daļa no projektu īstenošanai vajadzīgajām izmaksām. To kopējais ieguldījums kopuzņēmuma ENIAC darbības laikā ir vienāds ar vai lielāks par sabiedrisko iestāžu ieguldījumu.

6. Kopuzņēmuma ENIAC dalībnieki finanšu ieguldījumus maksā pa daļām saskaņā ar gada budžeta plāna noteikumiem.

7. Ja kāds kopuzņēmuma ENIAC dalībnieks izvairās pildīt savas saistības attiecībā uz iepriekš saskaņoto finanšu ieguldījumu kopuzņēmumā ENIAC , izpilddirektors sasauc Valdes sēdi, lai lemtu par to, vai pārējiem dalībniekiem būtu jāizbeidz viņa dalība kopuzņēmumā vai jāveic kādi citi pasākumi, līdz saistības tiek izpildītas.

8. Kopuzņēmumam ENIAC pieder visi līdzekļi, ko tas ir radījis vai kas ir nodoti tā rīcībā 2. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai, ja vien nav noteikts citādi.

11. pants Finanšu gads

Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

12. pants Finanšu noteikumi

1. Kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumus pieņem Valde.

2. Finanšu noteikumu pamatā ir Finanšu pamatregulas[23] principi, un tajos ir ietverti noteikumi par kopuzņēmuma ENIAC budžeta plānošanu un izpildi. Finanšu noteikumos drīkst pieļaut atkāpes no Finanšu pamatregulas, ja tas nepieciešams īpašām kopuzņēmuma ENIAC darbības vajadzībām un iepriekš ir saņemta Komisijas piekrišana.

3. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma saskaņā ar kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumos paredzētu procedūru izdod apstiprinājumu par kopuzņēmuma ENIAC budžeta izpildi.

13. pants Plānošana un pārskatu sniegšana

1. Daudzgadu stratēģiskajā plānā precīzi izklāsta stratēģiju un plānus kopuzņēmuma ENIAC mērķu sasniegšanai, iekļaujot pētniecības programmu.

2. Gada darba programmā izklāsta darbības jomu un budžetu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu pētniecības programmu konkrētajam gadam.

3. Ikgadējā īstenošanas plānā izklāsta plānu visu kopuzņēmuma ENIAC pasākumu īstenošanai konkrētajā gadā, ietverot plānotos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un darbības, kuras jāīsteno, izsludinot uzaicinājumus piedalīties konkursā. Izpilddirektors iesniedz Valdei ikgadējo īstenošanas plānu kopā ar gada budžeta plānu.

4. Gada budžeta plāns. Katru gadu izpilddirektors iesniedz Valdei provizorisku budžeta plāna projektu, kas ietver gada izdevumu prognozi par diviem turpmākajiem gadiem un personālsastāva plānu. Šajā prognozē ieņēmumu un izdevumu aplēses par pirmo no minētajiem diviem gadiem veic tik detalizēti, cik tas nepieciešams katra dalībnieka iekšējai budžeta procedūrai attiecībā uz tā finanšu ieguldījumiem kopuzņēmumā ENIAC . Izpilddirektors sniedz Valdei visu šim nolūkam vajadzīgo papildu informāciju.Valdes locekļi iesniedz izpilddirektoram savus apsvērumus par provizorisko gada budžeta plāna projektu un jo īpaši par līdzekļu un izdevumu aplēsēm nākamajam gadam. Ņemot vērā no Valdes locekļiem saņemtos apsvērumus, izpilddirektors sadarbībā ar Rūpniecības un pētniecības komiteju sagatavo gada budžeta plāna projektu nākamajam gadam. Izpilddirektors katru gadu līdz 1. septembrim iesniedz gada budžeta plānu apstiprināšanai Valdē.Kopuzņēmuma ENIAC Valde līdz iepriekšējā gada 31. oktobrim pieņem gada budžeta plānu un ikgadējo īstenošanas plānu konkrētajam gadam.

5. Gada darbības pārskatā atspoguļo rezultātus, ko katrā kalendārajā gadā sasniedzis kopuzņēmums ENIAC , jo īpaši attiecībā uz daudzgadu stratēģisko plānu un ikgadējo īstenošanas plānu konkrētajam gadam.Izpilddirektors iesniedz gada darbības pārskatu kopā ar gada finanšu pārskatiem un bilanci.

6. Divos mēnešos pēc katra finanšu gada beigām kopuzņēmuma provizoriskos pārskatus iesniedz Komisijai un Eiropas Kopienu Revīzijas palātai (turpmāk tekstā — „Revīzijas palāta”). Revīzijas palāta pēc katra finanšu gada beigām līdz 15. jūnijam iesniedz piezīmes par kopuzņēmuma provizoriskajiem pārskatiem.

7. Gada pārskatus par finanšu gadu nākamajā gadā nosūta Komisijas kredītrīkotājam, ievērojot Finanšu pamatregulā noteiktos termiņus, lai Komisijas kredītrīkotājs varētu tos konsolidēt ar EK gada pārskatiem. Kopuzņēmuma gada pārskatu sagatavošana un revīzija jāveic saskaņā ar EK grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas kredītrīkotājs.

14. pants Pētniecības un attīstības pasākumu īstenošana

1. Kopuzņēmums ENIAC atbalsta pētniecības un attīstības pasākumus, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, veicot priekšlikumu neatkarīgu novērtēšanu un atlasi, piešķirot publisko finansējumu atlasītajiem priekšlikumiem un finansējot projektus.

2. Kopuzņēmums ENIAC slēdz piešķīruma nolīgumus ar projektu dalībniekiem par projektu īstenošanu. Attiecīgā gadījumā šajos piešķīruma nolīgumos atsaucas un pamatojas uz attiecīgiem valsts piešķīruma nolīgumiem, kā noteikts 15. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

3. Lai būtu iespējams īstenot projektus un piešķirt publiskos līdzekļus, kopuzņēmums ENIAC ar valsts tiesību subjektiem, kurus ENIAC dalībvalstis izraudzījušās šim nolūkam, noslēdz administratīvas vienošanās, ievērojot kopuzņēmuma ENIAC finanšu noteikumus.

4. Eiropas Savienības dalībvalstis vai asociētās valstis, kas nav kopuzņēmuma ENIAC dalībnieki, var noslēgt līdzīgas vienošanās ar kopuzņēmumu ENIAC .

5. Kopuzņēmums ENIAC paredz procedūras pētniecības un attīstības pasākumu uzraudzībai un kontrolei, tostarp noteikumus par projektu uzraudzību un tehnisko revīziju. ENIAC dalībvalstis nepieprasa nekādus citus uzraudzības un tehniskās revīzijas papildu ziņojumus, kā tikai tos, ko pieprasa kopuzņēmums ENIAC .

15. pants Projektu finansējums

1. Publisko finansējumu projektu dalībniekiem veido ENIAC dalībvalstu finanšu ieguldījumi un/vai kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījums. Jebkurš publiskā sektora atbalsts saskaņā ar šo iniciatīvu neskar valsts atbalsta procesuālos un materiālos noteikumus, ja tādi piemērojami.

2. Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko izsludina un publicē kopuzņēmums ENIAC , precīzi norāda kopējo budžetu, kas pieejams katram uzaicinājumam. Šajā budžetā norāda summas, ko valsts mērogā atvēlējusi katra ENIAC dalībvalsts, un kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījuma summu. Uzaicinājumos izklāsta novērtēšanas kritērijus saistībā ar uzaicinājuma mērķiem.

3. Kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījums katra uzaicinājuma budžetā ir 55 % no ENIAC dalībvalstu atvēlētās kopējās summas, ja vien Sabiedrisko iestāžu padome pēc Kopienas pārstāvja ierosinājuma nav nolēmusi citādi.

4. Uzaicinājumi, priekšlikumu novērtēšana un atlase

153. Kopuzņēmuma ENIAC izsludinātajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus var piedalīties dalībnieki, kas reģistrēti ENIAC dalībvalstīs un jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai asociētā valstī.

154. Dalībnieku konsorciji, kas iesniedz projektu priekšlikumus, atsaucoties uz šādiem uzaicinājumiem, aptver vismaz trīs nesaistītus tiesību subjektus[24], kuri reģistrēti vismaz trīs ENIAC dalībvalstīs.

155. Novērtēšanas un atlases procesā nodrošina to, ka kopuzņēmuma ENIAC publiskā finansējuma sadalē ievēro izcilības un konkurences principus[25].

156. Pēc priekšlikumu novērtēšanas Sabiedrisko iestāžu padome sarindo priekšlikumus prioritārā secībā, pamatojoties uz skaidriem vērtēšanas kritērijiem un to kopīgo ieguldījumu uzaicinājumā norādīto mērķu sasniegšanā.

157. Sabiedrisko iestāžu padome lemj par priekšlikumu atlasi un publiskā finansējuma piešķiršanu atlasītajiem priekšlikumiem pieejamo budžetu robežās, ņemot vērā atbilstības kritērijus valstī. Šis lēmums ir saistošs ENIAC dalībvalstīm bez jebkādiem turpmākiem novērtēšanas vai atlases procesiem.

5. Projektu finansējums

158. Kopuzņēmuma ENIAC finanšu ieguldījums projekta dalībniekiem veido noteiktu procentuālo daļu no kopējām izmaksām[26], kas radušās projekta īstenošanā. Sabiedrisko iestāžu padome katru gadu nosaka šo procentuālo daļu, un tā nepārsniedz 16,7 %. Šī procentuālā daļa ir vienāda visiem dalībniekiem projektos, kas atlasīti vienā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

159. ENIAC dalībvalstis noslēdz piešķīruma nolīgumus ar projektu dalībniekiem atbilstīgi to valsts noteikumiem, jo īpaši atbilstības kritērijiem un citām vajadzīgām finansiālām un juridiskām prasībām. Attiecīgā gadījumā valsts finanšu ieguldījumus no ENIAC dalībvalstīm izmaksā tieši projektu dalībniekiem saskaņā ar valsts piešķīruma nolīgumiem. ENIAC dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sinhronizētu piešķīruma nolīgumu slēgšanu un laikus izmaksātu to finanšu ieguldījumus.

16. pants Pakalpojumu un piegādes līgumi

Kopuzņēmums ENIAC paredz visas attiecīgās procedūras un mehānismus kopuzņēmuma ENIAC darbībai vajadzīgo noslēgto pakalpojumu un piegādes līgumu izpildei, pārraudzībai un kontrolei.

17. pants Personāla resursi

1. Personāla resursus nosaka personālsastāva plānā, kas jāiekļauj gada budžeta plānā.

2. Kopuzņēmuma ENIAC darbinieki ir pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki, un ar tiem ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku; to var pagarināt vienu reizi, kopējam laikposmam nepārsniedzot septiņus gadus.

3. Personāla izmaksas sedz kopuzņēmums ENIAC .

4. Ikviens kopuzņēmuma ENIAC dalībnieks vai uzņēmēja valsts var ierosināt izpilddirektoram, ka tas norīko personāla locekļus darbam kopuzņēmuma ENIAC sekretariātā.

18. pants Atbildība, apdrošināšana

1. Kopuzņēmuma ENIAC līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, ko piemēro konkrētajam nolīgumam vai līgumam.

2. Attiecībā uz nelīgumisku atbildību kopuzņēmums ENIAC saskaņā ar vispārējiem principiem, kas kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, kurus tā personāls radījis, pildot savus pienākumus.

3. Visus kopuzņēmuma ENIAC maksājumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto atbildību un ar to saistītajām izmaksām un izdevumiem uzskata par kopuzņēmuma ENIAC izdevumiem, un tos sedz no kopuzņēmuma ENIAC līdzekļiem.

4. Kopuzņēmums ENIAC ir pilnībā atbildīgs par savu saistību izpildi.

5. Kopuzņēmums ENIAC nav atbildīgs par tā dalībnieku finanšu saistību izpildi. Tas nav atbildīgs ne par vienu ENIAC dalībvalsti, kas nepilda savas saistības, kuras izriet no kopuzņēmuma ENIAC izsludinātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

6. Dalībnieki nav atbildīgi par kopuzņēmuma ENIAC finanšu saistību izpildi. Dalībnieku finansiālā atbildība ir tikai to iekšējā atbildība pret kopuzņēmumu ENIAC , un tā nepārsniedz saistības veikt ieguldījumu resursos, kā noteikts 10. panta 2. punktā.

7. Dalībnieku finansiālā atbildība par kopuzņēmuma ENIAC parādiem nepārsniedz ieguldījumus, ko dalībnieki ir veikuši darbības izmaksu segšanai, kā noteikts 10. panta 2. punktā.

8. Kopuzņēmums ENIAC noslēdz un uztur spēkā atbilstīgu apdrošināšanas līgumu.

19. pants Interešu konflikts

Īstenojot pasākumus, kopuzņēmums ENIAC izvairās no interešu konfliktiem.

20. pants Finanšu interešu aizsardzība

1. Kopuzņēmums ENIAC veic kopuzņēmuma ENIAC publiskā finansējuma saņēmēju pārbaudes uz vietas un finanšu revīzijas. Šīs pārbaudes un revīzijas var veikt tieši kopuzņēmums ENIAC vai ENIAC dalībvalstis kopuzņēmuma vārdā.

2. Vajadzības gadījumā Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta var veikt kopuzņēmuma ENIAC finansējuma saņēmēju un par tā sadali atbildīgo aģentūru pārbaudes uz vietas. Šim nolūkam kopuzņēmums ENIAC nodrošina to, lai tā piešķīruma nolīgumos un līgumos Komisijai un Revīzijas palātai būtu nodrošinātas tiesības veikt piemērotas kontroles un piemērot preventīvus un samērīgus sodus konstatētu nelikumību gadījumā.

3. Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom , attiecībā uz kopuzņēmumu ir tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām. Tūlīt pēc kopuzņēmuma nodibināšanas tas pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par OLAF veiktu iekšējo izmeklēšanu. Valde apstiprina šo pievienošanos un pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu OLAF veiktas iekšējās izmeklēšanas.

21. pants Darbības izbeigšana

1. Kopuzņēmums ENIAC izbeidz darbību 1. panta 3. punktā paredzētā laikposma beigās.

2. Darbības izbeigšanas procedūru uzsāk automātiski, ja Komisija pārtrauc dalību kopuzņēmumā ENIAC .

3. Lai veiktu procedūras, kas saistītas ar kopuzņēmuma ENIAC likvidāciju, Valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kas pilda Valdes lēmumus.

4. Pēc kopuzņēmuma ENIAC darbības izbeigšanas tas atdod uzņēmējai valstij visus fiziskos objektus, ko uzņēmēja valsts bija nodevusi tā rīcībā saskaņā ar 24. pantā minēto uzņēmējas valsts nolīgumu.

5. Ja visi fiziskie objekti ir atdoti, kā paredzēts 4. punktā, visus citus līdzekļus izmanto, lai segtu kopuzņēmuma ENIAC saistības un ar tā darbības izbeigšanu saistītos izdevumus. Visu pārpalikumu vai deficītu proporcionāli faktiskajam ieguldījumam kopuzņēmumā ENIAC sadala vai sedz dalībnieki, kas tādi ir darbības izbeigšanas brīdī.

6. Atlikušos līdzekļus proporcionāli faktiskajam ieguldījumam kopuzņēmumā ENIAC sadala starp dalībniekiem, kas tādi ir darbības izbeigšanas brīdi.

7. Paredz ad hoc procedūru, lai nodrošinātu atbilstīgu pārvaldību visiem kopuzņēmuma ENIAC noslēgtajiem piešķīruma nolīgumiem un pakalpojumu un piegādes līgumiem, kuru darbības laiks ir ilgāks par kopuzņēmuma ENIAC darbības laiku.

22. pants Statūtu grozījumi

1. Šie kopuzņēmuma ENIAC statūti stājas spēkā pēc tam, kad tos pirmajā Valdes sēdē apstiprinājuši tā dibinātāji.

2. Ikviens kopuzņēmuma ENIAC dalībnieks var iesniegt Valdei priekšlikuma projektu, lai grozītu statūtus.

3. Priekšlikumus statūtu grozījumiem saskaņā ar 6. panta noteikumiem apstiprina Valde, un tos iesniedz Komisijai lēmuma pieņemšanai.

4. Neraugoties uz 3. punktu, ikvienu ierosināto grozījumu 1. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 5. punkta a) apakšpunktā uzskata par būtisku grozījumu, ko var izdarīt tikai, pārskatot šo regulu.

5. Priekšlikumus par grozījumiem AENEAS statūtos paziņo kopuzņēmuma ENIAC Valdei vismaz četrdesmit piecas dienas pirms to pieņemšanas.

23. pants Intelektuālā īpašuma politika

1. Šajā pantā izklāstītās intelektuālā īpašuma politikas mērķis ir veicināt zināšanu radīšanu un to izmantošanu, panākt godīgu tiesību piešķiršanu, atbalstīt jauninājumus un sasniegt plašu privāto un publisko tiesību subjektu līdzdalību projektos.

2. Šajā pantā izmanto šādas definīcijas.

160. „Informācija” ir jebkuri rasējumi, specifikācijas, fotogrāfijas, paraugi, modeļi, procesi, procedūras, instrukcijas, programmatūras, ziņojumi, referāti un jebkāda cita veida tehniskā un/vai komerciālā informācija, zinātība, dati vai dokumenti, tostarp mutiska informācija, ko neaizsargā „Intelektuālā īpašuma tiesības”.

161. „Intelektuālā īpašuma tiesības” ir visas tiesības uz intelektuālo īpašumu, tostarp patentiem, funkcionāliem modeļiem un funkcionālo modeļu sertifikātiem, rūpnieciskā dizainparaugu tiesības, autortiesības, komercnoslēpumi, tiesības piekļūt datubāzēm, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesības, kā arī jebkādas šo minēto tiesību reģistrācijas, pieteikumi, to daļas, turpinājumi, pārreģistrācijas, atjaunojumi vai atkārtoti izdevumi, izņemot preču zīmes un tirdzniecības nosaukumus.

162. „Iepriekš uzkrāta informācija” ir jebkura informācija, kas ir projekta dalībnieka īpašumā vai kontrolē brīdī, kad stājas spēkā attiecīgais projekta nolīgums, vai attiecībā uz ko īpašumtiesības vai kontroli projekta dalībnieks ir ieguvis, veicot ar projektu nesaistītus pasākumus.

163. „Iepriekš iegūtas intelektuālā īpašuma tiesības” ir jebkuras intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir projekta dalībnieka īpašumā vai kontrolē brīdī, kad stājas spēkā attiecīgais projekta nolīgums, vai attiecībā uz ko īpašumtiesības vai kontrole ir iegūta attiecīgā projekta nolīguma darbības laikā, veicot ar projektu nesaistītus pasākumus.

164. „Iepriekš uzkrātas zināšanas” ir iepriekš uzkrāta informācija un iepriekš iegūtas intelektuālā īpašuma tiesības.

165. „Jaunā informācija” ir visa informācija, kas radīta tādu pasākumu rezultātā, kuri veikti attiecīgajā projektā saskaņā ar attiecīgo projekta nolīgumu.

166. „Jaunās intelektuālā īpašuma tiesības” ir visas intelektuālā īpašuma tiesības, kas iegūtas tādu pasākumu rezultātā, kuri attiecīgajā projektā veikti saskaņā ar attiecīgo projekta nolīgumu.

167. „Jaunās zināšanas” ir jaunā informācija un jaunās intelektuālā īpašuma tiesības.

168. „Piekļuves tiesības” ir neizņēmuma licences un lietotāja tiesības uz iepriekš uzkrātām vai jaunām zināšanām; tās neietver tiesības izsniegt apakšlicences, ja par to nav notikusi vienošanās projekta nolīgumā.

169. „Vajadzīgs” ir „tehniski nozīmīgs” projekta īstenošanai un/vai saistībā ar jauno zināšanu izmantošanu, un attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām nozīmē to, ka šīs intelektuālā īpašuma tiesības tiktu pārkāptas, ja piekļuves tiesības netiktu piešķirtas.

170. „Izmantošana” ir produkta vai procesa izstrāde, izveidošana un tirdzniecība pakalpojuma izveidošanai vai sniegšanai; to var sīkāk noteikt piemērojamajā projekta nolīgumā.

171. „Izplatīšana” ir jauno zināšanu izpaušana ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem, kas nav paredzēti formalitātēs to aizsardzībai; tā ietver jauno zināšanu publicēšanu jebkuros plašsaziņas līdzekļos.

172. „Projekta nolīgums” ir nolīgums, kuru noslēdz projekta dalībnieki un kurā paredz visus vai daļu no noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro dalībniekiem attiecībā uz konkrētu projektu, piemēram, projekta konsorcija nolīgums, kurā saskaņā ar šo pantu bez ierobežojumiem ietver piekļuves tiesības.

173. „Nodošanas nosacījumi” ir finanšu nosacījumi, kuros paredzēta zemāka vērtība nekā godīgos un saprātīgos nosacījumos, parasti izmaksas par piekļuves tiesību pieejamības nodrošināšanu.

3. Neskarot Kopienas konkurences noteikumus, vienošanās par intelektuālo īpašumu projektos reglamentē turpmāk minētie principi.

3.1. Īpašumtiesības

3.1.1. Kopuzņēmumam pieder materiālas un nemateriālas vērtības, kas radītas ar tam piederošajiem resursiem vai nodotas tā rīcībā kopuzņēmuma ENIAC izveidei, ja vien nav noteikts citādi.

3.1.2. Neskarot iepriekš minētos noteikumus, kopuzņēmums ENIAC nepatur nekādu projektos iegūtu informāciju vai intelektuālā īpašuma tiesības.

3.1.3. Katra projekta dalībnieka īpašumā paliek viņa iepriekš uzkrātās zināšanas. Iepriekš uzkrātās zināšanas, kas vajadzīgas kopuzņēmuma ENIAC projektam, dalībnieki var noteikt rakstiskā projekta nolīgumā un attiecīgā gadījumā izslēgt no tā konkrētas iepriekš uzkrātās zināšanas.

3.1.4. Jaunās zināšanas, kas iegūtas projektā veikta darba rezultātā, ir tā dalībnieka īpašums, kas ir veicis darbu, kura rezultātā jaunās zināšanas radušās, saskaņā ar vienošanos, kas izklāstīta piešķīruma nolīgumā un projekta nolīgumā, un šajā pantā noteiktajiem principiem.

3.2. Piekļuves tiesības

3.2.1. Viena projekta dalībnieki savā starpā noslēdz projekta nolīgumu, ar kuru cita starpā reglamentē piekļuves tiesības, kas jāpiešķir saskaņā ar šo pantu. Projekta dalībnieki var noteikt iepriekš uzkrātās zināšanas, kas vajadzīgas projekta īstenošanai, un attiecīgā gadījumā izslēgt no tā konkrētas iepriekš uzkrātās zināšanas.

3.2.2. Piekļuves tiesības iepriekš uzkrātām zināšanām citiem tā paša projekta dalībniekiem piešķir, ja šīs iepriekš uzkrātās zināšanas minētajiem citiem dalībniekiem ir vajadzīgas, lai veiktu darbu projektā, ja vien īpašnieks drīkst piešķirt šādas tiesības. Piekļuves tiesības piešķir saskaņā ar nodošanas nosacījumiem, par ko jāvienojas attiecīgā projekta dalībniekiem, ja vien visi dalībnieki projekta nolīgumā nav vienojušies citādi.

3.2.3. Piekļuves tiesības jaunām zināšanām citiem tā paša projekta dalībniekiem piešķir, ja šīs jaunās zināšanas minētajiem citiem dalībniekiem ir vajadzīgas, lai veiktu darbu projektā. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez maksas, tās nav izņēmuma tiesības un tās nevar nodot tālāk.

3.2.4. Viena projekta dalībniekiem ir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātām zināšanām, ja tās ir vajadzīgas, lai izmantotu viņiem piederošās jaunās zināšanas, ja vien iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieks drīkst piešķirt šādas piekļuves tiesības. Šādas piekļuves tiesības piešķir kā neizņēmuma tiesības uz godīgu, saprātīgu un nediskriminējošu nosacījumu pamata.

3.2.5. Viena projekta dalībniekiem ir piekļuves tiesības jaunām zināšanām, ja tās ir vajadzīgas pašu izmantošanai. Šādas piekļuves tiesības nav izņēmuma tiesības, tās nevar nodot tālāk, un tās piešķir bez maksas vai arī uz godīgu, saprātīgu un nediskriminējošu nosacījumu pamata.

3.2.6. Saskaņā ar visu attiecīgo īpašnieku vienošanos trešai pusei piešķir piekļuves tiesības jaunām zināšanām turpmāku pētniecības darbību veikšanai, pamatojoties uz godīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, par kuriem savstarpēji vienojas.

3.3. Aizsardzība, izmantošana un izplatīšana

3.3.1. Ja jaunās zināšanas var rentabli izmantot, to īpašnieks i) nodrošina piemērotu un efektīvu aizsardzību, pienācīgi ievērojot savas un citu attiecīgā projekta dalībnieku likumiskās intereses, jo īpaši komerciālās intereses, un ii) izmanto tās vai nodrošina to izmantošanu.

3.3.2. Katrs dalībnieks nodrošina, lai jaunās zināšanas, uz kurām viņam ir īpašumtiesības, tiktu izplatītas bez liekas kavēšanās.

3.3.3. Visiem izplatīšanas pasākumiem jābūt saderīgiem ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konfidencialitātes saistībām un jauno zināšanu īpašnieku likumiskajām interesēm.

3.3.4. Citiem dalībniekiem iepriekš paziņo par ikvienu izplatīšanas darbību attiecībā uz jaunajām zināšanām, iepriekš uzkrātām zināšanām vai konfidenciālu informāciju, kas pieder citiem tā paša projekta dalībniekiem, vai citiem datiem vai informāciju, kura ir saistīta ar minēto citu dalībnieku jaunajām zināšanām, iepriekš uzkrātām zināšanām vai konfidenciālu informāciju. Četrdesmit piecu dienu laikā pēc šāda paziņojuma ikviens no šiem dalībniekiem var iesniegt rakstisku iebildumu, ja ar šādu izplatīšanu var tikt aizskartas viņu likumiskās intereses attiecībā uz viņa jaunajām zināšanām vai iepriekš uzkrātajām zināšanām. Šādos gadījumos izplatīšanas pasākumu nevar veikt, ja vien netiek veiktas attiecīgas darbības, lai aizsargātu šīs likumiskās intereses.

3.3.5. Visās publikācijās un patentu pieteikumos, ko iesniedzis dalībnieks vai kas iesniegti viņa vārdā, iekļauj apstiprinājumu, ka attiecīgās jaunās zināšanas radītas ar kopuzņēmuma ENIAC finansiālu atbalstu. Visiem izplatīšanas pasākumiem jābūt saderīgiem ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konfidencialitātes saistībām un jauno zināšanu īpašnieku likumiskajām interesēm.

3.4. Nodošana

3.4.1. Ja dalībnieks nodod tiesības uz jaunajām zināšanām, viņš tiesību saņēmējam nodod savas saistības attiecībā uz šīm jaunajām zināšanām, tostarp pienākumu nodot šādas saistības visiem turpmākajiem tiesību saņēmējiem. Šīs saistības ietver arī saistības attiecībā uz piekļuves tiesību piešķiršanu, kā arī izplatīšanu un izmantošanu.

3.4.2. Ievērojot saistības attiecībā uz konfidencialitāti, ja projekta dalībniekam jānodod tālāk savas saistības sniegt piekļuves tiesības, tam vismaz 45 dienas pirms paredzētās nodošanas jāinformē citi dalībnieki[27], sniedzot arī pietiekamu informāciju par jauno zināšanu paredzēto jauno īpašnieku, lai citi dalībnieki varētu izmantot savas piekļuves tiesības. Pēc paziņojuma saņemšanas citi dalībnieki 30 dienu laikā vai citā termiņā, par ko iepriekš panākta rakstiska vienošanās, var izteikt iebildumus pret jebkuru paredzētu īpašumtiesību nodošanu, ja tas neatgriezeniski ietekmētu viņu piekļuves tiesības. Ja citi dalībnieki apliecina, ka viņu piekļuves tiesības tiktu neatgriezeniski ietekmētas, plānotā nodošana nenotiek, kamēr attiecīgie dalībnieki nav panākuši vienošanos.

24. pants Nolīgums ar uzņēmēju valsti

Kopuzņēmums ENIAC un uzņēmēja valsts noslēdz uzņēmējas valsts nolīgumu.

25. pants Piemērojamie tiesību akti

Jebkurā jautājumā, kas nav ietverts šajos statūtos vai Kopienas tiesību aktos, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas kopuzņēmuma ENIAC galvenais birojs.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Padomes regula, ar ko izveido kopuzņēmumu ENIAC

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība — Septītā pamatprogramma

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas, tostarp šādas: 09 04 01 30 „KTI ENIAC pētniecības un attīstības pasākumi” 09 04 01 40 „Atbalsta izdevumi KTI ENIAC ”

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums Plānots, ka kopuzņēmumu ENIAC izveidos ar Padomes regulu 2007. gada rudenī, uz sākotnējo laikposmu līdz 2017. gada 31. decembrim

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

09.040130 | Fakult. | Dif. | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1A] |

09.040140 | Fakult. | Nedif. | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1A] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[28] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0 | 41,5 | 55 | 68,5 | 85 | 190 | 440 |

Maksājumu apropriācijas (MA)[29] | b | 0 | 13,85 | 32,2 | 55 | 73,65 | 265,3 | 440 |

Pamatsummā[30] ietvertie administratīvie izdevumi[31] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0 | 1,5 | 2 | 1,5 | 2 | 3 | 10 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS[32] |

Saistību apropriācijas | a+c | 0 | 43 | 57 | 70 | 87 | 193 | 450 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0 | 15,35 | 34,2 | 56,5 | 75,65 | 268,3 | 450 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[33] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,088 | 0,351 | 0,351 | 0,351 | 0,351 | 2,106 | 3,598 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,005 | 0,017 | 0,017 | 0,037 | 0,037 | 0,222 | 0,335 |

Kopējās orientējošās izmaksas

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,093 | 43,368 | 57,368 | 70,388 | 87,388 | 195,328 | 453,933 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,093 | 15,718 | 34,568 | 56,888 | 76,038 | 270,628 | 453,933 |

Ziņas par līdzfinansējumu

AENEAS (bezpeļņas asociācijai, kas pārstāv uzņēmumus un citus pētniecības un attīstības veicējus) ieguldīs kopuzņēmuma kārtējās izmaksās[34] (kas nav pētniecības un attīstības izmaksas) līdz 20 miljoniem euro vai 1 % no vispārējām pētniecības un attīstības izmaksām, izvēloties lielāko summu, taču nepārsniedzot 30 miljonus euro. Turpmāk iekļautā tabula liecina, ka šīs vispārējās izmaksas varētu sasniegt 3 miljardus euro. Kopienas ieguldījums darbības izmaksās nepārsniegs 10 miljonus euro (sk. 8.2.4. punktu).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi | Kopā |

AENEAS | f | 0,2 | 2 | 3 | 4,5 | 5 | 15,3 | 30 |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 0,93 | 45,368 | 60,368 | 74,888 | 92,388 | 210,628 | 483,933 |

Turklāt kopuzņēmuma dalībvalstis katru gadu valsts līmenī uzņemsies saistības atvēlēt finansējumu pētniecības un attīstības projektiem, kurus uzsācis kopuzņēmums. Lēš, ka šie papildu resursi būs vismaz 1,8 reizes lielāki par 4.1.1. iedaļā minētajiem darbības izdevumiem, t. i., vismaz 792 miljoni euro visā kopuzņēmuma darbības laikā.

Organizācijas, kas piedalās pētniecības un attīstības projektos, kuri atlasīti kopuzņēmuma izsludinātos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, sniegs ieguldījumu natūrā šajos projektos; šo ieguldījumus vērtība tiks novērtēta, un paredz, ka to apjoms sasniegs vismaz 1232 miljonus euro.

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

x Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

x Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi (vidēji) |

Kopā — cilvēkresursi | 0,75 | 13 | 17 | 24 | 24 | 19,5 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības Kopuzņēmuma ENIAC izveidošana publiskā un privātā sektora partnerības veidā un Kopienas ieguldījums tā resursos

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija Kopuzņēmums ENIAC īstenos integrētu pētniecības un attīstības programmu, lai sasniegtu galvenos tehnoloģijas un nozares mērķus. Pievienotā vērtība ir ievērojama šādu iemeslu dēļ.

- Tiek izveidots jauns tiesiskais regulējums, lai pētniecības un attīstības projektu īstenošanai atvēlētos Kopienas un valsts līdzekļus varētu apvienot ar privātā sektora līdzekļiem. Tas ir būtisks institucionāls jauninājums, jo pašreizējos apstākļos šāds līdzfinansējums nav iespējams.

- Valstu un Kopienas budžets tiek pielāgots kopīgiem pētniecības un attīstības mērķiem, un šo budžetu sadalē tiek izmantotas kopīgas Eiropas mēroga procedūras. Tas ir liels sasniegums virzībā uz Eiropas pētniecības telpas izveidi.

- Ierosinātā struktūra ievērojami paaugstina Eiropas pētniecības un attīstības efektivitāti, salīdzinot ar pašreizējo starpvaldību procesu projektu finansēšanai no dažādiem valstu avotiem (piemēram, Eureka ) un no pamatprogrammas līdzekļiem.

- Visbeidzot, tiek radīts stimuls privātajam un publiskajam sektoram palielināt investīcijas pētniecībā un attīstībā, tādējādi palīdzot sasniegt Barselonas mērķi, proti, 3 % no Eiropas IKP ieguldīt pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā.

Kopienas darbības izdevumi, kas paredzēti šim mērķim, ir neliela daļa no Septītās pamatprogrammas vispārējā budžeta (450:50 521 = 0,89 %) un no IKT tēmai atvēlētajiem līdzekļiem (5,2 %).

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji Šajā jomā uzsāktas kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) īstenošana minēta jau Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai un tās īpašajā programmā „Sadarbība”. Turklāt Konkurētspējas padome jau vairākkārt ir atzinusi KTI [35] potenciālu un nesen ir aicinājusi Komisiju ierosināt priekšlikumus, lai izveidotu „kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas, kas sasniegušas atbilstīgu attīstības pakāpi” [36] . Ar šo darbības mērķi saistītie politikas mērķi ir šādi.

174. Izveidot juridisko pamatu, kas pirmo reizi ļaus valsts, ES un privātās investīcijas apvienot saskaņotā sistēmā.

175. Strauji palielināt investīcijas pētniecībā un attīstībā un panākt to, ka pētniecības radīti jauninājumi drīzāk ienāk galvenajos vadošajos tirgos Eiropā, sagādājot stimulus dalībvalstīm un nozarei palielināt to izdevumus pētniecībai un attīstībai. Tas ir viens no galvenajiem punktiem Komisijas Gada politikas stratēģijā 2006. gadam[37] un atbilst 3 % rīcības plānam un ar to saistītiem Eiropadomes un Konkurētspējas padomes sanāksmju secinājumiem[38].

KTI tehnoloģisko un ekonomisko mērķu sasniegšana būs būtisks devums Eiropas nozares konkurētspējas paaugstināšanā, un tā pavērs ievērojamas ekonomiskas un sociālas priekšrocības. Tāpēc šie mērķi ir pilnībā saskanīgi ar pārskatīto Lisabonas stratēģiju un stratēģiju ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai.

Turklāt pašreizējie tiesību aktu priekšlikumi palīdz īstenot 7. darbību i2010 stratēģiskajā iniciatīvā. Darbs saistībā ar kopuzņēmuma ENIAC izveidošanu bija iekļauts INFSO ģenerāldirektorāta gada vadības plānā 8. un 10. mērķa satvarā ( ABB darbības kods 0904).

Attiecībā uz ieguldījumiem un gaidāmajiem iznākumiem, rezultātiem un ietekmi, norādīta šāda informācija.

Komisijas ieguldījumi ir 4.1. iedaļā uzskaitītie resursi.

Rezultāti ir kopuzņēmuma uzsāktie pētniecības un attīstības projekti.

Gaidāmie rezultāti ir šādi.

- Lielāka resursu apjoma piesaistīšana un valstu centienu integrācija. Nodrošinot stimulus nozarei un dalībvalstīm, tiks panākts valsts papildu atbalsts un piesaistīts lielāks nozaru finansējums. Rādītāji : i) to valstu skaits, kuras apņemas ieguldīt finansējumu kopuzņēmumā; ii) saistības un maksājumi saskaņā ar 4.1.1. iedaļas noteikumiem; iii) valstu atvēlētie līdzekļi, kuri iztērēti kopuzņēmuma atlasītu projektu vajadzībām; iv) nozares ieguldītie resursi pētniecības un attīstības darbā kopuzņēmuma atlasītos projektos.

- Lielākas uzmanības pievēršana kopīgām pētniecības un attīstības programmām, nekā tas pašlaik ir iespējams. Integrētā vienotā pieeja , radot jaunas uzņēmējdarbības ekosistēmas, palielinās to stratēģisko partnerību skaitu, kurās iesaistījušies Eiropas mēroga dalībnieki. Rādītāji . Šis rezultāts būs faktiski sasniegts, kad kopuzņēmums būs pilnībā gatavs darbam — v) partnerību skaits un mērogs.

- Augsta programmu efektivitāte , ko panāk, novēršot neskaidrības par valstu līdzekļu pieejamību un atbrīvojoties no novērtēšanas un uzraudzības procedūru pārklāšanās; decentralizēta elastīga pārvaldība, kas pirmskonkurences pētniecību tuvina tirgus jauninājumiem. Šo ieguvumu rezultāts būtu programma, kas ir populāra un interesanta visdažādāko pētniecības un attīstības veicēju, jo īpaši MVU, vidū. Rādītāji : vi) laikposms no priekšlikuma iesniegšanas līdz kopuzņēmuma lēmumam par projekta atlasi; vii) organizāciju, tostarp MVU, skaits, kas atsaucas uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus; viii) pieskaitāmās izmaksas programmas darbības nodrošināšanai; ix) rezultāti, kas laisti tirgū.

- Nozīmīgi ieguvumi ekonomikā un sociālajā jomā būs atkarīgi no kopuzņēmuma uzsākto pētniecības un attīstības projektu sekmēm tehnoloģisko un ekonomisko mērķu sasniegšanā. Šīs sekmes periodiski vērtēs neatkarīgi vērtētāji. Rādītāji : x) projektu rezultātā iesniegtie patentu pieteikumi; xi) projektu rezultātā tapušo publikāciju skaits.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

…Pārvalda centralizēti

Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

izpildaģentūrām

X Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

…Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes. Kopīgā tehnoloģiju iniciatīva ENIAC būs Kopienas struktūra, kas izveidota ar Padomes regulu, pamatojoties uz EK līguma 171. pantu. Tās dalībnieki ir AENEAS , Eiropas Komisija un dalībvalstis. Dalībvalstis var veikt atsevišķus administratīvus uzdevumus, piemēram, pētniecības un attīstības projektu dalībnieku finansiālas un juridiskas pārbaudes un revīzijas.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Kopuzņēmuma uzraudzība tiks veikta atbilstoši statūtiem.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Skatīt šim priekšlikumam pievienoto ietekmes novērtējumu.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Neattiecas.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Statūtos ir paredzētas neatkarīgas vērtēšanas (divi starpposma novērtējumi 2010. un 2015. gadā un viens retrospektīvs novērtējums, kas veicams līdz 2018. gada martam).

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Kopuzņēmums ENIAC pieņem finanšu noteikumus, kuru pamatā ir Finanšu pamatregulas principi un kuros drīkst pieļaut atkāpes no Finanšu pamatregulas, ja tas nepieciešams īpašām kopuzņēmuma ENIAC darbības vajadzībām un iepriekš ir saņemta Komisijas piekrišana. Turklāt Padomes regulas 13. pantā paredzēti īpaši noteikumi kopuzņēmuma dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībai un krāpšanas apkarošanai.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi (vidēji) |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[40] | A*/AD | 0.5 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 |

B*, C*/AST | 0.25 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

Personāls, ko finansē[41] atbilstoši XX 01 02. pantam | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Pārējais personāls[42] (09 04 01 40) | 0 | 10 | 14 | 21 | 21 | 16,5 |

KOPĀ | 0,75 | 13 | 17 | 24 | 24 | 19,5 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi Pārstāvēt Komisiju kopuzņēmuma struktūrvienībās, tostarp saistītajā sagatavošanas un izvērtēšanas darbā. Tas ietver: a) pārstāvību Valdē (direktora līmenī, 10 %); b) pārstāvību Sabiedrisko iestāžu padomē (nodaļas vadītāja līmenī, 20 %); c) sanāksmju sagatavošanu, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, projektu atlasi, dalību vērtēšanā utt. (2 AD līmeņa darbinieki, katrs iegulda 75 % laika); d) revīzijas, arī pārbaudes uz vietas un kontroli (1 AD, 20 %). „Pārējo personālu” pieņems darbā kopuzņēmums ENIAC.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

X Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana) 2 AD un 1 AST vieta.

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (09 04 01 40 „Atbalsta izdevumi KTI ENIAC”)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0 | 1,5 | 2 | 1,5 | 2 | 3 | 10 |

(*) Kopuzņēmuma darbības izmaksas līdzfinansēs AENEAS (skatīt līdzfinansējuma tabulu iepriekš) un Kopiena ar ieguldījumu līdz 10 miljoniem euro visā kopuzņēmuma darbības laikā. Orientējošās izmaksas šajā tabulā atbilst tikai Kopienas ieguldījumam.

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | 0,088 | 0,351 | 0,351 | 0,351 | 0,351 | 2,106 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,088 | 0,351 | 0,351 | 0,351 | 0,351 | 2,106 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

8.2.1. iedaļā norādīto cilvēkresursu vidējās izmaksas būs 117 000 euro par amata vietu, izteiktu ar pilnslodzes ekvivalentu.

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

Komandējumi | 0,005 | 0,017 | 0,017 | 0,017 | 0,017 | 0,102 | 0,175 |

Sanāksmes un konferences | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Komitejas | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Pētījumi un konsultēšanās | 0 | 0 | 0 | 0,020 | 0,020 | 0,12 | 0,16 |

Informācijas sistēmas | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) | 0,005 | 0,017 | 0,017 | 0,037 | 0,037 | 0,222 | 0,335 |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,005 | 0,017 | 0,017 | 0,037 | 0,037 | 0,222 | 0,335 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Komandējumi

Pieņem, ka puse sanāksmju notiks Briselē. Iepriekš norādītā kopsumma veidojas, pamatojoties uz 1300 euro par komandējumu un uz 1 komandējumu gadā 2 ierēdņiem Valdes sēžu apmeklēšanai, 3 komandējumiem gadā 1 ierēdnim citu Valdes izveidotu komiteju sēžu apmeklēšanai, 3 komandējumiem gadā 2 ierēdņiem Sabiedrisko iestāžu padomes sēžu apmeklēšanai un 2 komandējumiem gadā citiem mērķiem.

Pētījumi un konsultēšanās. Pēc trešā gada ir paredzēta viena neatkarīga konsultēšanās gadā, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti, proti, ņemtu vērā pētnieku viedokli par shēmas darbību.

[1] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[2] Padomes Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 185. pants; OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.; kļūdu labojums OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.

[3] OV […], […], […] lpp.

[4] OV […], […], […] lpp.

[5] OV […], […], […] lpp.

[6] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[7] OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp. un OV L 54, 22.2.2007., 30. lpp.

[8] COM (2005) 118, galīgā redakcija.

[9] COM (2005) 330, galīgā redakcija.

[10] Padomes Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 185. pants; OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.; kļūdu labojums OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.

[11] OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/97/EK (OV L 363, 20.12.2006., 107. lpp.).

[12] OV L 134, 30.4.2004 ., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/97/EK (OV L 363, 20.12.2006., 107. lpp.).

[13] Līguma 152. un 153. pantā ir attiecīgi paredzēts, ka „nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, [..] jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis” un „patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Kopienas politiku un darbības”.

[14] Līguma 174. pantā cita starpā noteikti mērķi „saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti”, „apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus” un „starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas”.

[15] COM(2005) 243; http://cordis.europa.eu/nanotechnology/actionplan.htm.

[16] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

[17] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[18] OV L 295, 15.11.1996., 2. lpp.

[19] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[20] OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

[21] „Projekts” ir pētniecības un/vai attīstības projekts, ko kopuzņēmums ENIAC konkursa kārtībā atlasījis uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un ko pēc tam daļēji finansē kopuzņēmums ENIAC.

[22] Darbības izmaksas ir izmaksas, kas vajadzīgas kopuzņēmuma ENIAC funkcionēšanai, izņemot finansējumu pētniecības un attīstības pasākumiem.

[23] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom ) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.; kļūdu labojums OV L 2, 7.1.2003., 39. lpp.

[24] Saskaņā ar definīciju 2006. gada 18. decembra Noteikumos par līdzdalību Septītajā pamatprogrammā 1906/2006.

[25] Jo īpaši projektu novērtēšanai un atlasei jānotiek saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.) un Pamatnostādnēs par EK līguma 81. panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem (OV C 3, 6.1.2001., 2. lpp.).

[26] „Kopējās izmaksas” saskaņā ar definīciju, ko attiecīgā gadījumā nosaka finansētājas iestādes, kuras sagatavo piešķīruma nolīgumus.

[27] Dalībnieki, rakstiski vienojoties, var noteikt citādu termiņu vai arī atkāpties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju paziņojumu, ja viens dalībnieks īpašumtiesības nodod īpaši norādītai trešai personai.

[28] Izdevumi 09 04 01 30 „KTI ENIAC pētniecības un attīstības pasākumi” .

[29] Maksājumu apropriāciju aprēķinu pamatā ir projekta ilgums (3 gadi) un maksājumi 4 gadu laikā, maksājot 30 % 1. gadā (avansa maksājums), 10 % — 4. gadā un 30 % — 2. un 3. gadā.

[30] Izdevumi 09 04 01 40 „Atbalsta izdevumi KTI ENIAC ”.

[31] Izdevumi KTI darbības izmaksu segšanai.

[32] Pamatsumma ir summa, ko veido Komisijas finanšu ieguldījums kopuzņēmumā ENIAC , kā noteikts juridiskajā instrumentā (450 miljoni euro).

[33] Pamatsummā nav ietverti administratīvie izdevumi no pētniecības bud˛eta, kas nav atvēlēts kopuzņēmumam ENIAC .

[34] Darbības izmaksas ir izmaksas, kas vajadzīgas kopuzņēmuma ENIAC funkcionēšanai, izņemot finansējumu pētniecības un attīstības projektiem, kuri uzsākti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

[35] 9039/03, 12339/03, 12487/04.

[36] 15717/06, 7224/07.

[37] COM(2005) 73, galīgā redakcija.

[38] 9039/03, 12339/03, 12487/04.

[39] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[40] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[41] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[42] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā un AENEAS ieguldījumā.