52007PC0311

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.6.2007

COM(2007)311 galīgā redakcija

2007/0108(CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanu, darbību un pārvaldību Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) vidē

(iesniegusi Komisija) {COM(2007)306 final}{SEC(2007)809}{SEC(2007)810}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šā priekšlikuma, kā arī uz šo pašu jautājumu attiecīgā Padomes lēmuma mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu īpašas komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanai, darbībai un pārvaldībai, kas nodrošina tīklojumu un drošības pakalpojumus datu pārraidei, izmantojot Šengenas informācijas sistēmu (SIS), un ar SIS datiem saistītās informācijas apmaiņai starp SIRENE birojiem. Komisija nāk klajā ar šo priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka tiek nepārtraukti sniegti iepriekš minētie pakalpojumi, kurus pašlaik sniedz komunikācijas infrastruktūra Šengenas vidē (SISNET) un kam ir būtiska nozīme, lai uzturētu telpu bez iekšējās robežkontroles. Tomēr šis priekšlikums jaunas komunikācijas infrastruktūras izveidei jāīsteno tikai tad, ja nesekmīgi beidzas publiskā iepirkuma konkurss par jauno SISNET līgumu, ko dalībvalstu vārdā izsludinājis Padomes ģenerālsekretāra vietnieks. Komisija uzskata, ka Padomei, kas ir atbildīga par SIS pārvaldību, principā arī turpmāk jābūt atbildīgai par visām tās sastāvdaļām, ieskaitot tās komunikācijas infrastruktūru. Komisija ierosina šo jauno komunikācijas infrastruktūru izveidot, izmantojot horizontālos pasākumus, kas paredzēti IDABC programmā (Lēmums 2004/387/EK), jo īpaši s-TESTA (drošo Viseiropas komunikācijas platformu). s-TESTA platformu pašlaik izmanto arī otrās paaudzes SIS (SIS II) komunikācijas infrastruktūras izveidei. Attiecībā uz SIS II Komisija arvien ir apņēmusies to izveidot un iespējami īsākā laikā uzsākt sistēmas darbību, ņemot vērā, ka tā arvien ir Padomes absolūta prioritāte. Joprojām prioritārs ir kopīgais mērķis izveidot jaunu SIS ar jaunām un uzlabotām funkcijām un augstākiem darbības standartiem, kas nodrošinās augstāku drošības līmeni Eiropas Brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību. Šī iemesla dēļ ierosinātās komunikācijas infrastruktūras darbības ilgums jāierobežo laikā atkarībā no SIS II darbības uzsākšanas. |

120 | Vispārīgais konteksts Padome 2001. gada decembrī pilnvaroja Komisiju izstrādāt SIS II. Viens no SIS II mērķiem bija radīt dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā, iespēju izpildīt vienu no galvenajiem nosacījumiem, kas nepieciešami, lai varētu atcelt iekšējo robežkontroli. Taču SIS II izstrāde ir aizkavējusies, un 2006. gada decembrī Padome pagarināja Komisijas pilnvaru termiņu tās izstrādei līdz 2008. gadam. Lai nodrošinātu, ka politisko mērķi atcelt robežkontroli ar dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā, joprojām var sasniegt 2007. gadā, Padome 2006. gada decembrī nolēma īstenot Portugāles ierosināto projektu pievienot šīs dalībvalstis SIS pašreizējai versijai SIS 1+. Šā projekta rezultātā SIS II ieviešana ir vēl vairāk aizkavējusies, un pašlaik tās darbību paredzēts uzsākt 2008. gada decembra vidū. SISNET līguma, kas parakstīts par tīklojuma un saistīto drošības pakalpojumu sniegšanu SIS 1+, darbības termiņš beidzas 2008. gada novembrī. Ņemot vērā iespēju, ka līdz šim laikam SIS II nebūs uzsākusi darbību attiecībā uz visām dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, nepieciešams novērst pārtraukumu laikposmā no 2008. gada novembra līdz SIS II darbības uzsākšanai. Pēc tam, kad Tieslietu un iekšlietu padome 2007. gada 15. februārī vizēja vienošanos par darbībām, kas nepieciešamas attiecībā uz turpmāko SIS 1+ komunikācijas infrastruktūru, un līdztekus Padomes ģenerālsekretāra vietnieka izsludinātajam priekšlikumu konkursam nolūkā noslēgt jaunu līgumu par SISNET, Komisija ierosina izveidot īpašu komunikācijas infrastruktūru, ko finansēs no ES budžeta. Jāņem vērā, ka SISNET netiek finansēta no ES budžeta, un līgumu par nepieciešamo komunikācijas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstu vārdā pārvalda Padomes ģenerālsekretāra vietnieks. Jaunas komunikācijas infrastruktūras izveide, ko pārvaldīs Komisija, ievieš nozīmīgas izmaiņas pašreizējā SIS ar tās starpvaldību pārvaldības struktūrām. Šādā kontekstā šajā priekšlikumā skaidri jānodala Komisijas, Padomes un dalībvalstu uzdevumi un pienākumi. Jebkurā gadījumā paplašinātajai SIS 1+ un šai jaunajai komunikācijas infrastruktūrai jābūt vienīgi pagaidu risinājumiem, jo galīgais mērķis ir SIS II darbības uzsākšana. Padome un Parlaments ir panākuši vienošanos par SIS II tiesisko regulējumu, kas ļaus izmantot augsti attīstītu tehnoloģisko pieeju un izvērstākas funkcijas, ko piedāvā jaunā sistēma. Līdztekus tam tiks nodrošināti augstāki personu aizsardzības standarti un stiprināta atbildība attiecībā uz sistēmas pārvaldību. Šī jaunā komunikācijas infrastruktūra neaizstās SISNET visā kopumā, jo SISNET sniedz komunikācijas pakalpojumus arī VISION – dalībvalstu centrālo iestāžu konsultāciju procedūru atbalsta tīklam vīzu jautājumos saskaņā ar Šengenas konvencijas 17. panta 2. punktu. Tomēr Komisija nav iekļāvusi VISION savā priekšlikumā, jo Padome īstenošanas pilnvaras vīzu politikas jomā ir rezervējusi sev. VISION konsultāciju mehānisma tehniskās funkcijas aizstās Vīzu informācijas sistēma (VIS), kad visas tās dalībvalstis, kas izmanto VISION, būs spējīgas šim nolūkam izmantot VIS. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā - Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Līgumu (92. -119. pants). - Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 871/2004 par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā. - Padomes 2005. gada 24. februāra Lēmums 2005/211/TI par dažu jaunu funkciju ieviešanu Šengenas Informācijas sistēmā, tostarp attiecībā uz terorisma apkarošanu. - Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Regula (EK) Nr. 1160/2005, ar kuru Konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, groza attiecībā uz to, kā par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izdošanu atbildīgie dalībvalstu dienesti piekļūst Šengenas Informācijas sistēmai. Konvencija un trīs iepriekš nosauktie tiesību akti veido pašreizējo tiesisko regulējumu SIS sistēmai, ko aizstās topošā SIS II. SIS II tiesiskais regulējums ietver: - Padomes 2001. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi. - Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmumu 2001/886/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu; - Padomes … Lēmuma projektu 2007/…/TI[1] par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II). |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Šis priekšlikums ir nepieciešams, lai nodrošinātu SIS nepārtrauktu darbību. SIS ir neatņemama sastāvdaļa kompensējošos pasākumos, kas nepieciešami, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos, tā arī saskan ar IDABC programmas mērķiem, izmantojot infrastruktūras pakalpojumus, kas ietilpst šajā programmā noteiktajos horizontālajos pasākumos. IDABC programmas mērķis ir noteikt, atbalstīt un sekmēt Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu un to pamatā esošo savietojamo telemātikas tīklu izstrādi un ieviešanu, sniedzot atbalstu dalībvalstīm un Kopienai Kopienas politiku un pasākumu īstenošanā to attiecīgajās atbildības jomās, panākot ievērojamus ieguvumus valsts pārvaldei, uzņēmējiem un pilsoņiem. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Galvenā apspriešanās metode bija informācijas vākšana no šādām personām: (1) no Padomes Ģenerālsekretariāta Apspriešanās aspekti: - SISNET līgums - SISNET izdevumi - Pienākumi SIS ietvaros (2) no S-TESTA tīkla operatora Apspriešanās aspekti: - Tīkla uzstādīšanas cenrāži - Tīkla darbības cenrāži |

212 | Atbilžu kopsavilkums un kā tās ņemtas vērā Iegūtā informācija tika izmantota, analizējot katra politikas varianta izmaksas un lomu un pienākumu sadalījumu. Vērā tika ņemti arī uzskati, ko dalībvalstu delegācijas pauda dažādu Padomes un Komisijas darba grupu ietvaros. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Attiecīgās zinātnes nozares un specializācijas jomas Ekspertu atzinumi informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, publiskā iepirkuma un finanšu jomās |

222 | Izmantotās metodes Sanāksmes klātienē un rakstveida informācijas vākšana |

223 | Galvenās organizācijas/ eksperti, kuriem lūdza sniegt atzinumus Komisijas iekšējie ekspertu atzinumi (DG JLS un DIGIT) un pieaicināto ekspertu atzinumi, kas apkopoti no SIS tehniskās dokumentācijas. |

2243 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Valda plaša vienprātība par nopietnu risku iespējamību, kam var būt ievērojamas politiskas sekas. |

225 | Ar katru variantu saistītie riski ir izvērtēti, un tiem piemīt ļoti dažāds raksturs: nepilnības publiskā iepirkuma procedūrā, novēlota juridisko instrumentu pieņemšana, kas nepieciešami jaunas komunikācijas infrastruktūras izveidei, finansējuma trūkums, neskaidra pārvaldība vai lēmumu pieņemšana, negatīva ietekme uz SIS II projektu un tehniskās īstenošanas kavēšanās vai nepilnības. |

226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Nav attiecīgi |

230 | Ietekmes novērtējums Tika izskatīti šādi politiskie risinājumi. 1. risinājums. Status quo – Komisija neiesniedz priekšlikumu tiesību aktam. Šis risinājums ir turpinājums pašreizējam regulējumam, kura ietvaros par SIS atbildīgas ir tikai Padome un dalībvalstis. Lai izveidotu SISNET līgumu, nodrošinot SISNET pieejamību pēc 2008. gada 13. novembra, Padomes ģenerālsekretāra vietnieks sagatavo un izsludina priekšlikumu konkursu atklātas, ierobežotas vai sarunu procedūras veidā. Komisijai šā risinājuma ietvaros nav nekādas lomas, nedz pienākumu. 2. risinājums. Padome uzstāda jaunu komunikācijas infrastruktūru SIS 1+ un nodrošina tās darbību un pārvaldību, slēdzot īpašu līgumu ar s-TESTA operatoru, tā finansējumu nodrošina dalībvalstis. Šajā variantā Padome s-TESTA pamatlīguma ietvaros slēdz īpašu līgumu SIS 1+ mērķiem, un šā īpašā līguma finansējumu nodrošina dalībvalstis. 3. risinājums. Komisija uzstāda jaunu komunikācijas infrastruktūru SIS 1+ un nodrošina tās darbību un pārvaldību, slēdzot īpašu līgumu ar s-TESTA operatoru, tā finansējumu nodrošina no ES kopējā budžeta. Komisija paraksta īpašu s-TESTA līgumu, lai uzstādītu jaunu komunikācijas infrastruktūru SIS 1+. Tā rezultātā komunikācijas infrastruktūras uzstādīšana, darbība un pārvaldība ir Komisijas atbildība, un to finansē no ES kopējā budžeta. Šī jaunā s-TESTA komunikācijas infrastruktūra SIS 1+ vajadzībām neskar s-TESTA komunikācijas infrastruktūru SIS II vajadzībām. Ietekmes novērtējumā secināts, ka, lai gan status quo risinājums ir neapšaubāmi labākais variants un nerada būtiskas grūtības, ar jebkuru konkursa procedūru saistās risks. Vienojoties ar Padomi, Komisija atzina, ka nepieciešams alternatīvs risinājums. Tik tiešām būtu ļoti grūti jebkādu laika periodu uzturēt telpu bez iekšējās robežkontroles, ja nedarbotos SIS un ar to saistītā SIRENE informācijas apmaiņa. Tādēļ, tā kā Padomes ģenerālsekretāra vietnieka uzsāktās konkursa procedūras rezultātā nav noslēgta nekāda vienošanās vai līgums par SIS videi nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu, vienīgais atlikušais risinājums ir pēdējais risinājums, ņemot vērā, ka otro risinājumu ir noraidījis Padomes Juridiskais dienests un tādējādi to būs ļoti grūti īstenot. Tādējādi ietekmes novērtējuma rezultātā Komisijai tiek ieteikts veikt visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami pēdējam risinājumam, pat tad, ja ietekmes novērtējums nav labvēlīgs. Tomēr šo risinājumu īstenot jāsāk vienīgi tad, ja nesekmīgi beidzas pasākumi, kas tiek veikti nolūkā noslēgt jaunu SISNET līgumu. Tādējādi to pielieto tad, ja ir izmantoti visi iespējamie līdzekļi, kādi pieejami, lai pagarinātu SISNET. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Šā priekšlikuma, kā arī priekšlikuma Padomes lēmumam par šo pašu jautājumu, mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu īpašas komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanai, darbībai un pārvaldībai, kas nodrošina tīklojumu un drošības pakalpojumus datu pārraidei, izmantojot SIS, un tādas informācijas, kas saistīta ar SIS datiem, apmaiņai SIRENE biroju starpā, kā noteikts Šengenas konvencijā. |

310 | Juridiskais pamats Regulas juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKT) 66. pants. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, jo priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus tālāk minētā iemesla dēļ. |

321 | Ierosinātā pasākuma mērķi, proti, izveidot komunikācijas infrastruktūru, kas savieno valstu SIS sistēmas ar SIS centrālo datubāzi informācijas apmaiņai, var labāk sasniegt Kopienas līmenī, izmantojot esošo Kopienas infrastruktūru (s-TESTA), kas pieejama datu pārraidei starp valsts pārvaldes iestādēm. |

Pasākumi Kopienas mērogā labāk sasniegs priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

324 | Visām dalībvalstīm, kas piedalās Šengenas sadarbībā, nepieciešams veikt informācijas apmaiņu, lai īstenotu kopīgās politikas. Kopiena Eiropas mēroga tīklojumu un drošības pakalpojumus, kādi nepieciešami šīm dalībvalstīm, var nodrošināt daudz efektīvāk, nekā to spētu katra dalībvalsts atsevišķi. |

325 | Tas, ka šādiem mērķiem jau ir izveidota kopīga platforma, piemēram s-TESTA, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no iepriekšējiem projektiem un vispārīgiem pakalpojumiem, ko sniedza IDA (IDABC priekšteces) ietvaros, pierāda, ka Kopienai var uzticēt šādu pakalpojumu sniegšanu. |

327 | Kopienas darbība aprobežojas ar kopīgu komunikācijas infrastruktūru, bet dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par savām valsts informācijas sistēmām. |

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

331 | Priekšlikumos Komisijai tiek noteikts pienākums izveidot kopīgu komunikācijas infrastruktūru. Tomēr dalībvalstis būs atbildīgas par testu veikšanu, lai nodrošinātu, ka to valsts sistēmas (SIS un SIRENE) darbojas pienācīgi, izmantojot jauno infrastruktūru. |

332 | Priekšlikumi un finansiālais slogs būs ierobežoti laikā, ņemot vērā to, ka pašreizējo SIS aizstās SIS II un līdz ar to šī komunikācijas infrastruktūra vairs nebūs vajadzīga. Nolūks ir radīt būtisku pakalpojumu kā pagaidu risinājumu pašreizējai sistēmai līdz SIS II darbības uzsākšanai. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātie instrumenti – regula un lēmums. |

342 | Regula, pamatojoties uz EKL IV sadaļu, un lēmums, pamatojoties uz ESL VI sadaļu, nepieciešami SIS divējādās juridiskās būtības dēļ. Jebkādi grozījumi SIS vai tās tālāka izstrāde jābalsta uz juridiskā pamata pirmo un trešo pīlāru. |

IETEKME UZ BUDžETU |

401 | 2008. gadam pieprasītais finansiālais nodrošinājums jaunās komunikācijas infrastruktūras izveidei un darbībai ir 7,6 miljoni euro. Tas ietver šādas galvenās darbības: SIS 1+ vajadzībām paredzētā s-TESTA tīkla uzstādīšana un pārbaude; SIS 1+ lietotāju migrācija uz jauno tīklu s-TESTA ietvaros; SIS 1+ s-TESTA tīkla darbības. Turklāt paredzama finansiālā ietekme uz starpvaldību budžetiem, kā noteikts Šengenas acquis attiecībā uz SISNET izveidi un pārvaldību un tehniskā nodrošinājuma vienības (C.SIS - Central SIS) testēšanas un migrācijas darbību laikā. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

520 | Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, būs jāatceļ spēkā esoši tiesību akti. |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

533 | Priekšlikumā ietverta turpināmības klauzula. |

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums 1. Komunikācijas infrastruktūras uzstādīšana, darbība un pārvaldība Veidojamā komunikācijas infrastruktūra no vienas puses tiek aprakstīta, atsaucoties uz pakalpojumiem, kādu sniegšanai tā paredzēta, un no otras puses – norādot Šengenas konvencijā noteiktās sistēmas vai vienības, kas tiks sasaistītas, izmantojot šo komunikācijas infrastruktūru. Šī infrastruktūra neaptvers valsts līmeņa datu plūsmu, ieskaitot SIRENE informāciju, starp kompetentajām valsts iestādēm un starp šīm iestādēm un SIRENE valstu birojiem, kas joprojām būs katras valsts atbildības joma. Pirms jebkādu līgumisku attiecību nodibināšanas ar komunikācijas infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju Komisijai jānosaka tehniskās specifikācijas, kurās jāatspoguļo īpašās prasības SIS 1+ un SIRENE. Komisija ņems vērā prasības un konkursa specifikācijas, kādas attiecībā uz SISNET atjaunošanu noteicis Padomes ģenerālsekretāra vietnieks. Lai gan dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 10. pantu ir vispārējs pienākums veicināt Komisijas uzdevumu izpildi, priekšlikumā ietverta atsauce uz dažām īpašām darbībām, kas dalībvalstīm jāveic, lai Komisija varētu pienācīgi uzstādīt komunikācijas infrastruktūru un nodrošināt tās darbību. Komisija arī informēs dalībvalstis, kad tiks pabeigta uzstādīšana, pēc tam, kad būs veikti nepieciešamie testi, nodrošinot komunikācijas infrastruktūras pieejamību. Atsauce uz Eiropas Savienības kopējo budžetu šīs SIS daļas finansēšanai tika uzskatīta par nepieciešamu, ņemot vērā to, ka citas kopīgās SIS daļas – tehniskā nodrošinājuma vienības, t.i. C.SIS, uzstādīšanu un darbību finansē no starpvaldību budžeta, kā noteikts Šengenas acquis (Izpildu komitejas 1997. gada 15. decembra lēmums, ar ko groza Finanšu regulu par Centrālo Šengenas informācijas sistēmu). 2. IDABC programma IDABC nodrošina virkni infrastruktūras pakalpojumu, piemēram, s-TESTA datu pārraidei starp valstu un Eiropas līmeņa pārvaldes iestādēm. s-TESTA platformu izmanto arī SIS II un VIS izstrādei. IDABC sniegtos pakalpojumus izmanto arī citas Eiropas Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ietvaros darbojošās lielapjoma IT sistēmas, kam nepieciešamas augstas pieejamības un drošības prasības, piemēram, Eurodac. 3. Darbības testi Darbības testēšanas pasākumi, ar kuriem jānodrošina SIS un SIRENE apmaiņas pienācīga darbība jaunās komunikācijas infrastruktūras ietvaros, ir būtisks uzdevums, ko var veikt vienīgi dalībvalstis, Padomei veicot darbības koordināciju. Tas atspoguļo pašreizējo status quo attiecībā uz SIS pārvaldību un tās lēmumu pieņemšanas procesu. Francijai, kas ir atbildīga par C.SIS pārvaldību, ir speciālās zināšanas, kas nepieciešamas, lai aprakstītu testēšanas un ierosinātu vispiemērotāko procedūru, ar kuru pārbaudīt, vai SIS un SIRENE jaunās infrastruktūras ietvaros darbojas pienācīgi. Padomes darba grupām, kas nodarbojas ar SIS un SIRENE un kuru sastāvā ietilpst attiecīgie valstu eksperti, jāveic visi sagatavošanās darbi testēšanas darbību izstrādei, koordinācijai un apstiprināšanai. Komisija nodrošinās komunikācijas infrastruktūras pieejamību s-TESTA ietvaros. Dalībvalstīm ar Padomes starpniecību jāsniedz Komisijai informācija un atsauksmes par testēšanas darbībām. 4. Migrācija SIS un SIRENE migrācija uz jauno komunikācijas infrastruktūru var notikt vienīgi pēc tam, kad pabeigtas un apstiprinātas visas testēšanas darbības. Diena, kuru noteiks Padome, jebkurā gadījumā būs pirms 2008. gada 13. novembra, kad izbeidzas SISNET līguma darbības laiks. 5. Īpašu darbības pārvaldības uzdevumu veikšana, ko īsteno valstu publiskā sektora struktūras Īpašu darbības pārvaldības uzdevumu uzticēšana valstu publiskā sektora struktūrām attiecībā uz komunikācijas infrastruktūru tiek veikta, lai nodrošinātu efektivitāti un sinerģiju ar darbības pārvaldības uzdevumiem, ko jau veic centrālā C.SIS. 6. Uzraudzība un novērtēšana Izdevumus rūpīgi uzraudzīs Komisija, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, kādi paredzēti līgumā, ko paredzēts parakstīt ar s-TESTA operatoru, kurā tiks ietverti mērķi un darbības rādītāji. Īpašs komunikācijas infrastruktūras SIS un SIRENE ietvaros sniegto pakalpojumu novērtējums tiks veikts vispārējā horizontālo pasākumu novērtējuma kontekstā, ieskaitot infrastruktūras pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar IDABC līguma 13. pantu. 7. SISNET tiesiskā pamata atcelšana un Šengenas konvencijas grozīšana Kad beigs darboties SISNET, uz to attiecīgie noteikumi kļūs nevajadzīgi, un tie jāatceļ. No 2000. gada 14. novembra SISNET līguma par teritoriālā tīklojuma un saistīto drošības pakalpojumu nodrošināšanu SIS izrietošo īpašumtiesību, īpaši attiecībā uz tīkla elementiem, nodošana Komisijai varētu paātrināt jaunās komunikācijas sistēmas uzstādīšanu un mazināt finansiālo ietekmi uz Eiropas Savienības kopējo budžetu. 8. Piemērošana uz nosacījuma pamata un ierobežots spēkā esības laiks Juridiskā instrumenta piemērošana uz nosacījuma pamata atspoguļo Padomes nostāju, kas savos 2007. gada februāra secinājumos atzina riskus, kādus var ietvert piedāvājumu konkursa procedūra attiecībā uz SISNET atjaunināšanu, un secināja, ka jārod alternatīvs risinājums, balstoties uz s-TESTA. Ar šo priekšlikumu saistītais ietekmes novērtējums liecina, ka SISNET atjaunināšana būtu labākais risinājums. Juridiskā instrumenta piemērošana uz nosacījuma pamata paredzēta, lai nodrošinātu, ka šajā priekšlikumā tiek ietverts alternatīvs risinājums. Šim priekšlikumam ir ierobežots spēkā esības laiks, jo, sākot darboties SIS II, SIS 1+ tās SISone4all versijā, kā arī komunikācijas infrastruktūra tiks aizstātas. |

1. 2007/0108(CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanu, darbību un pārvaldību Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) vidē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[3],

tā kā:

2. Šengenas informācijas sistēma („SIS”) , kas izveidota saskaņā ar 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām („Šengenas konvencija”)[4] IV sadaļu, un tās turpinājums SIS 1+ ir svarīgs instruments Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquis noteikumu piemērošanai.

3. Padomes Regulā (EK) Nr. 2424/2001[5] un Padomes Lēmumā 2001/886/TI[6] tika noteikta SIS II izveide. SIS II aizstās SIS , kas izveidota saskaņā ar Šengenas konvenciju.

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006[7] par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu veido SIS II pārvaldībai nepieciešamo tiesisko regulējumu attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Eiropas Kopienu dibināšanas līguma („EK Līguma”) darbības jomā.

5. SIS pašlaik apkalpo 15 valstis, tai skaitā Islandi un Norvēģiju, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstībā. 2006. gada decembrī Padome vizēja deviņu dalībvalstu, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, pievienošanu esošajai SIS , lai tās varētu pilnībā īstenot Šengenas acquis pirms SIS II darbības uzsākšanas.

6. Saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. decembra Lēmumu 1999/870/EK, ar ko Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra vietnieku pilnvaro rīkoties kā noteiktu dalībvalstu pārstāvim tādu līgumu slēgšanas nolūkos, kuri attiecas uz komunikācijas infrastruktūras Šengenas vidē SISNET ierīkošanu un darbību, un šādu līgumu vadību[8], un saskaņā ar Padomes 2000. gada 27. marta Lēmumu 2000/265/EK par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka vadību, līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par komunikācijas infrastruktūras izveidi un darbību Šengenas videi SISNET 2000. gada 14. novembrī, Padomes ģenerālsekretāra vietnieks un privāti uzņēmumi noslēdza līgumu par teritoriālā tīklojuma un saistīto drošības pakalpojumu nodrošināšanu Šengenas informācijas sistēmā ( SISNET līgumu). SISNET līgums attiecas uz pakalpojumiem, kas nepieciešami SIS darbībai, un tas izbeidzas 2008. gada novembrī.

7. Lai nodrošinātu efektīvu datu pārraidi starp tehniskā nodrošinājuma vienību un SIS valstu nodaļām, kā arī informācijas apmaiņu ar SIRENE , kā noteikts Šengenas konvencijas 92. pantā, jānodrošina SISNET līgumā aptverto pakalpojumu veidu nepārtrauktība. Tas ir būtiski Šengenas acquis piemērošanai un līdz ar to kopējās telpas, kurā netiek veikta iekšējā robežkontrole, uzturēšanai.

8. SISNET līgums arī paredz tīklojumu un saistītus drošības pakalpojumus VISION – atbalsta tīklam konsultāciju procedūrām vīzu jautājumos starp dalībvalstu centrālajām iestādēm saskaņā ar Šengenas konvencijas 17. panta 2. punktu, taču tas neietilpst šā priekšlikuma darbības jomā, jo Padome saskaņā ar 2001. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 789/2001, ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā[9], ir kompetentā iestāde attiecībā uz grozījumu īstenošanu, kas nepieciešami, lai VISION migrētu uz citu komunikācijas sistēmu.

9. Šo juridisko instrumentu piemēro tad, ja Padomes ģenerālsekretāra vietnieks paziņo, ka publiskā iepirkuma procedūras, kas uzsākta saskaņā ar Padomes 2007. gada 5.marta Lēmumu 2007/149/EK, ar ko Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra vietnieku pilnvaro rīkoties kā noteiktu dalībvalstu pārstāvim, lai slēgtu un pārvaldītu līgumus par pakalpojumu sniegšanu saistībā ar sakaru infrastruktūru Šengenas vidē, kamēr nav notikusi tās pāreja uz Eiropas Kopienas pārvaldītu sakaru infrastruktūru[10], un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/265/EK, rezultātā nav noslēgta nekāda vienošanās vai līgums par šajā priekšlikumā aptverto pakalpojumu sniegšanu.

10. Padome 2007. gada februārī apsvēra šādas piedāvājumu konkursa procedūras riskus un aicināja Komisiju izstrādāt priekšlikumus, kas radītu iespēju SIS 1+ migrēt uz citu tīklu.

11. Komisija patur tiesības saskaņā ar EK Līguma 250. panta 2. punktu jebkurā laikā grozīt savu priekšlikumu, kamēr turpinās Kopienas tiesību akta pieņemšanas procedūra.

12. Piemērotākais risinājums, ņemot vērā īpašās SIS drošības un pieejamības prasības, ir izveidot jaunu komunikācijas infrastruktūru, kas aizstās SISNET , izmantojot infrastruktūras pakalpojumus, ko sniedz pakalpojumu pamatlīguma par tīklu drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm – pārvaldītas drošas privātās komunikācijas infrastruktūras nodrošināšanu („ s-TESTA pamatlīguma”) ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu 2004/387/EK par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem („ IDABC lēmumu”)[11].

13. Jaunajai komunikācijas infrastruktūrai jāaizstāj SISNET , kurai jābeidz darboties, sākot no dienas, kuru noteiks Padome, un tādēļ jāatceļ Lēmums 1999/870/EK, Lēmums 2000/265/EK un Lēmums 2007/155/EK[12].

14. Jaunās komunikācijas infrastruktūras izveidi var paātrināt un tās finansiālo slogu uz Eiropas Savienību mazināt, ja dalībvalstis piekrīt nodot Komisijai īpašuma tiesības, ieskaitot intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no SISNET līguma izpildes.

15. Izdevumi, kas saistīti ar šīs komunikācijas sistēmas izveidi, darbību un pārvaldību, jāsedz no Eiropas Savienības kopējā budžeta. Komisija ir atbildīga par budžeta izpildi un nepieciešamā līguma parakstīšanu par tīklojuma un drošības pakalpojumu sniegšanu s-TESTA pamatlīguma ietvaros.

Šī regula un Komisijas atbildība par šīs komunikācijas sistēmas izveidi, darbību un pārvaldību neskar Padomes atbildību par pašreizējās SIS pārvaldību.

16. Tādēļ Padomei ir lietderīgi izstrādāt testēšanas plānu, pamatojoties uz iniciatīvu, ko izstrādās Francija kā dalībvalsts, kas atbildīga par tehniskā nodrošinājuma vienību, nodrošinot pienācīgu SIS un SIRENE datu pārraidi komunikācijas infrastruktūras ietvaros, koordinēt testēšanas pasākumus un apstiprināt testēšanas rezultātus, pirms tiek noteikts datums, kad jānotiek migrācijai no SISNET uz jauno komunikācijas infrastruktūru.

17. Ja Komisija uzskata, ka tas ir efektīvāk, tā var slēgt līgumu ar valstu publiskā sektora struktūrām par konkrētu ar drošību saistītu darbības pārvaldības uzdevumu izpildi un komunikācijas infrastruktūras pārraudzību.

18. Šī regula veido nepieciešamo tiesisko regulējumu komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanai, darbībai un pārvaldībai SIS vidē un attiecīgu grozījumu izdarīšanai Šengenas konvencijā attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst EK Līguma darbības jomā. Padomes … Lēmums 2007/…/TI par komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanu, darbību un pārvaldību SIS vidē[13] veido nepieciešamo tiesisko regulējumu attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienību („ES Līguma”) darbības jomā.

19. Kopā ar Padomes Lēmumu 2007/…/TI[14] šī regula ir pamatakts Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[15] 49. panta izpratnē, ar kuru atļauj Eiropas Savienības kopējā budžetā iekļaut komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanai, darbībai un pārvaldībai nepieciešamās apropriācijas un izpildīt šo budžeta daļu.

20. Tas, ka tiesiskais regulējums, kas nepieciešams, lai atļautu SIS vides komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanu, darbību un pārvaldību finansēt no Eiropas Savienības kopējā budžeta, sastāv no diviem atsevišķiem instrumentiem, neietekmē principu, ka šī komunikācijas infrastruktūra veido vienu vienotu infrastruktūru un tai jādarbojas kā tādai.

21. Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības, proti, komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanas, darbības un pārvaldības SIS vidē mērķus un tādējādi paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts EK Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

22. Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[16], un tajā jomā, kura norādīta 1. panta G punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK[17] par dažiem minētā nolīguma piemērošanas pasākumiem.

23. Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas ietilpst jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot kopā ar 4. panta 1. punktu Lēmumos 2004/849/EK[18] un 2004/860/EK[19].

24. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādēļ šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā, ka šī regula papildina Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļu, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas dienas jāizlemj, vai tā to transponēs savos tiesību aktos.

25. Šī regula papildina noteikumus Šengenas acquis , kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[20]. Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā, tā tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

26. Šī regula papildina noteikumus Šengenas acquis , kuros Īrija nepiedalās, saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[21]. Tāpēc Īrija nepiedalās tās pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

27. Tā kā ir būtiski nodrošināt, lai SISNET pakalpojumu veidi tiktu sniegti arī pēc 2008. gada novembra un Komisija pēc iespējas drīzāk varētu slēgt attiecīgos līgumus šai nolūkā, šai regulai steidzamības kārtā jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Komunikācijas infrastruktūras uzstādīšana, darbība un pārvaldība

28. Komisija uzstāda, nodrošina tās darbību un pārvalda komunikācijas infrastruktūru, kas nodrošina tīklojumu un drošības pakalpojumus datu pārraidei starp tehniskā nodrošinājuma vienību un valstu Šengenas informācijas sistēmas (SIS) nodaļām, kā arī uz SIRENE , kā noteikts Šengenas konvencijas 92. pantā („komunikācijas infrastruktūru”).

29. Komisija nosaka komunikācijas infrastruktūras tehniskās specifikācijas, ņemot vērā tehniskās specifikācijas, kādas dalībvalstu vārdā noteicis Padomes ģenerālsekretāra vietnieks publiskā iepirkuma procedūrai, kas uzsākta saskaņā ar Padomes Lēmumiem 2007/149/EK un 2000/265/EK.

30. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas 1. un 2. punktā minēto uzdevumu veikšanai. Konkrēti, dalībvalstis nodrošina piemērotas telpas komunikācijas infrastruktūras valstu piekļuves punktu izvietošanai un nodrošina piekļuvi šīm telpām, kad to pieprasa Komisija.

31. Komisija informē Padomi par datumu, sākot no kura komunikācijas infrastruktūras uzstādīšana ir pabeigta un var veikt tās testēšanu, kas minēta 3. pantā.

32. Komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanas, darbības un pārvaldības izmaksas sedz no Eiropas Savienības kopējā budžeta.

2. pants IDABC programmas izmantošana

Komisija ņem vērā Lēmumu 2004/387/EK ( IDABC lēmumu) un komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanas, darbības un pārvaldības nolūkos izmanto s-TESTA pamatlīgumu.

3. pantsKomunikācijas infrastruktūras SIS un SIRENE testi

33. Dalībvalstis veic testus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu 1. panta 1. punktā minēto datu pārraidi, izmantojot komunikācijas infrastruktūru.

34. Padome ir atbildīga par testu plāna izveidi, pamatojoties uz iniciatīvu, ko jāizstrādā Francijai kā dalībvalstij, kas atbildīga par C.SIS.

35. Padome koordinē dalībvalstu testēšanas pasākumus un apstiprina testu rezultātus, par tiem informējot Komisiju.

4. pants Migrācija uz komunikācijas infrastruktūru

36. Pēc tam, kad visas dalībvalstis, kas piedalās SIS , ir informējušas Padomi par 3. pantā minēto testu sekmīgu pabeigšanu, Padome nosaka dienu, kurā uzsāk 1. panta 1. punktā minēto datu pārraidi, izmantojot komunikācijas infrastruktūru.

37. Dalībvalstis veic visas nepieciešamās darbības, lai dienā, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, veiktu migrāciju no SISNET uz komunikācijas infrastruktūru.

38. Padome koordinē 2. punktā noteiktās dalībvalstu darbības.

5. pants Īpašu darbības pārvaldības uzdevumu veikšana, ko īsteno dalībvalstu publiskā sektora struktūras

39. Komisija, sākot no 1. panta 4. punktā minētās dienas, var slēgt līgumus ar valstu publiskā sektora struktūrām par konkrētu darbības pārvaldības uzdevumu veikšanu attiecībā uz komunikācijas infrastruktūras drošību un pārraudzību.

40. 1. punktā minētās izmaksas, kādas rodas struktūrām, pildot 1. punktā minētos uzdevumus, sedz no Eiropas Savienības kopējā budžeta.

6. pants Uzraudzība un novērtēšana

Komisija veic visaptverošu novērtējumu par komunikācijas infrastruktūras darbību pēc tam, kad tā ir beigusi darboties. Novērtējumu veic IDABC horizontālo pasākumu, uz kuriem attiecas IDABC lēmums, visaptverošā novērtējuma ietvaros. Tajā īpaši novērtē komunikācijas infrastruktūras efektivitāti un lietderību, sniedzot 1. panta 1. punktā minētos pakalpojumus.

7. pantsAtcelšana

41. Padomes Lēmumus 1999/870/EK, 2000/265/EK un 2007/155/EK atceļ, sākot no dienas, ko noteiks Padome. SISNET komunikācijas infrastruktūra beidz darboties, sākot no dienas, kuru nosaka saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

42. Padomes Lēmumā 2000/265/EK noteiktā budžeta atlikumu dienā, kas noteikta saskaņā ar 4. panta 1. punktu, atmaksā dalībvalstīm. Atmaksājamās summas aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu iemaksām, kā noteikts Padomes Lēmuma 2000/265/EK 26. pantā.

43. Dalībvalstis piekrīt nodot Komisijai jebkādas īpašuma tiesības, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no to līgumu izpildes, kas saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/870/EK un Padomes Lēmumu 2000/265/EK noslēgti attiecībā uz teritoriālā tīklojuma un saistīto drošības pakalpojumu sniegšanu SISNET ietvaros, sākot no 4. panta 1. punktā minētā datuma.

8. pants Grozījums Šengenas Konvencijā

Sākot no dienas, kas noteikta saskaņā ar 4. panta 1. punktu, Šengenas konvencijas 119. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„Tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanu un lietošanu, kas paredzēta 92. panta 3. punktā, atskaitot līniju izmaksas Šengenas informācijas sistēmas valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kopīgi apmaksā Līgumslēdzējas Puses.”

9. pantsStāšanās spēkā un piemērošana

44. Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un zaudē spēku 2009. gada 1. novembrī vai dienā, ko nosaka Padome saskaņā ar Regulas Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu, ja tas ir agrāk.

45. Lai piemērotu šo regulu, Padomes ģenerālsekretāra vietniekam jāpaziņo Komisijai, ka nav noslēgta nekāda vienošanās vai līgums par 1. panta 1. punktā minēto tīklojuma vai datu pārraides drošības pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/149/EK un Padomes Lēmumu 2000/265/EK.

46. 2. punktā minētā paziņošana var notikt, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATS LIKUMDOŠANAS NOLỮKOS

1. PRIEKŠLIKUMU NOSAUKUMS

Priekšlikums PADOMES REGULAI par komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanu, darbību un pārvaldību SIS (Šengenas Informācijas sistēmas) vidē

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par komunikācijas infrastruktūras uzstādīšanu, darbību un pārvaldību SIS (Šengenas Informācijas sistēmas) vidē

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgā(s) politikas joma(s) un saistītā(s) darbība(s):

18. SADAĻA Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

18 02. NODAĻA Solidaritāte – Ārējās robežas, vīzu politika un personu brīva kustība

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un ar to saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (kādreizējās B.A. pozīcijas), tostarp šādas:

18 02 04 02. postenis: Šengenas Informācijas sistēma SIS 1+ *

*Šo budžeta pozīciju paredzēts izveidot 2008. gada PBP.

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

2008. – 2009. gads

Paredzams, ka priekšlikumus pieņems 2007. gada decembrī kā alternatīvu risinājumu, ja nevarēs pagarināt pašreizējo līgumu par SIS komunikācijas infrastruktūru (SISNET). Šis alternatīvais risinājums ir tikai pagaidu risinājums. Darbība izbeigsies, kad būs pabeigta migrācija uz SIS II .

Saskaņā ar SIS II plānu, migrācija uz SIS II tiks pabeigta līdz 2008. gada decembra beigām. Šī risinājuma faktiska īstenošana radītu aizkavēšanos migrācijā uz SIS II par vismaz sešiem mēnešiem. Turklāt saskaņā ar s-TESTA līguma noteikumiem, līgums par pakalpojumu sniegšanu jāslēdz vismaz uz vienu gadu. Tādēļ šis risinājums jāparedz aptuveni gadu ilgam darbības periodam, uzsākot darbību 2008. gada novembrī un izbeidzot 2009. gadā.

Priekšlikumu spēkā esība beigsies 2009. gada 1. novembrī vai SIS II darbības uzsākšanas dienā, ko noteiks Padome, ja tas būs agrāk.

Darbības ilgums būs, ilgākais, 1 gads un 10 mēneši. Saistības tiks noteiktas 2008. gadā, bet maksāšanas periods ilgs no 2008. līdz 2010. gadam.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

18 02 04 02 | Fakult. | Dif. | JĀ | NĒ | NĒ | 3a |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | Kopā |

Darbības izdevumi[22] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | A | 7,620 | 0 | 7,620 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | B | 2,500 | 3,750 | 1,370 | 7,620 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[23] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | C | - | - | - | - |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 7,620 | 0 | 7,620 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 2,500 | 3,750 | 1,370 | 7,620 |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | D | 0,585 | 0,234 | 0,819 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | E | 0,233 | 0,233 |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 8,438 | 0,234 | 8,672 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 3,318 | 3,984 | 1,370 | 8,672 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[24] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

X Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | 5 | 2 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

SIS 1+ un SIRENE sistēmas pašlaik darbojas SISNET komunikācijas tīkla ietvaros. Pašreizējo līgumu par SISNET tīkla pakalpojumiem dalībvalstu vārdā pārvalda Padomes Ģenerālsekretāra vietnieks, un to kopīgi finansē dalībvalstis. Šis SISNET līgums izbeidzas 2008. gada 13. novembrī.

No otras puses SIS II , ko izstrādā kā SIS 1+ aizstājēju, neuzsāks darbību attiecībā uz dalībvalstīm, kas izmanto SIS 1+ , līdz 2008. gada 17. decembrim.

Tādēļ jāveic pasākumi, lai nodrošinātu tīkla pakalpojumus SIS 1+ laikposmā no 2008. gada 13. novembra līdz dienai, kad SIS II uzsāks darbību.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Lai varētu uzturēt Šengenas zonu, kurā var brīvi pārvietoties bez robežkontroles, nepieciešams nodrošināt pastāvīgu un drošu komunikācijas tīkla darbību sistēmām Šengenas vidē.

Būtu ļoti grūti jebkādu laika periodu uzturēt telpu bez iekšējās robežkontroles, ja nedarbotos Šengenas informācijas sistēma. 2007. gada februārī Padome secināja, ka Padomes ģenerālsekretāra vietniekam atkal jārīkojas visu attiecīgo dalībvalstu vārdā, lai izsludinātu priekšlikumu konkursu nolūkā pagarināt SISNET līgumu, lai nodrošinātu, ka pakalpojums ir pieejams pēc 2008. gada novembra. Tomēr, ņemot vērā Padomes analīzi par riskiem, kas saistīti ar jebkuru iepirkuma procesu, Padome nolēma, ka nepieciešams alternatīvs tīkla risinājums, kas pieejams Šengenas sistēmām.

Tādēļ Padome aicināja Komisiju, cik iespējams, drīz izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu iespēju SIS 1+ migrēt uz s-TESTA tīklu – drošu komunikācijas tīklu, kuru nodrošina Komisijas noslēgtā pamatlīguma ietvaros.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Vispārīgais mērķis ir radīt Komisijai iespēju finansēt un pārvaldīt SIS 1+ komunikācijas infrastruktūru kā pagaidu alternatīvu risinājumu, ja nevar pagarināt SISNET .

Šis alternatīvais risinājums, ko paredzēts finansēt no ES kopējā budžeta, jāievieš un tā darbība jāuzsāk, vēlākais, 2008. gada 13. novembrī – dienā, kad izbeidzas pašreizējais SISNET līgums.

1. darbība. SIS 1+ vajadzībām paredzētā s-TESTA tīkla uzstādīšana un pārbaude.

s-TESTA pamatlīguma ietvaros tiks parakstīts īpašs līgums. Jaunais tīkls tiks izveidots kā atsevišķs virtuāls privāts tīkls, bet iespēju robežās tas izmantos SIS II fiziskās tīkla infrastruktūras daļas. Turklāt nepieciešamas ārējās speciālās zināšanas, jo īpaši drošības un tīkla jautājumos, kā arī augstas kvalitātes pieaicināto speciālistu palīdzība, lai veiktu pēcpārbaudi, testēšanu un koordināciju ar dalībvalstīm.

Rādītājs: tīkls gatavs uzsākt darbību 2008. gada oktobrī.

2. darbība: SIS 1+ lietotāju migrācija uz jauno tīklu s-TESTA ietvaros.

Ja dalībvalstis nevar savlaicīgi veikt migrāciju uz SIS II un nevar turpināt izmantot esošo SISNET , nepieciešams veikt migrāciju no SISNET tīkla uz s-TESTA starpposma tīklu. Migrācijas dienu noteiks Padome.

Šī darbība ietvers migrācijas izmaksas. Ierobežoto iekšējo resursu dēļ pēcpārbaudei un koordinācijai ar dalībvalstīm būs jāizmanto augsti kvalificētu pieaicinātu speciālistu palīdzība.

Rādītājs: veikta visu SIS 1+ lietotāju migrācija.

3. darbība: SIS 1+ darbības s-TESTA tīklā.

Ja jāizmanto alternatīvs starpposma tīkla risinājums, tiek paredzētas darbības izmaksas.

Rādītājs: 2008. gada novembrī tīkls darbojas attiecībā uz visām SIS 1+ dalībvalstīm.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes:

Daļu budžeta var attiecināt uz valstu publiskā sektora struktūrām, izmantojot pakalpojumu līgumu, lai finansētu tīkla darbību.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Regulāri tiks novērtēta procesa attīstība un izpildījums atbilstoši obligātajiem standartiem un iepriekš noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi jāpārliecinās, ka ieguldījumi nodrošina vajadzīgo rezultātu.

Uzraudzība tiks veikta, izmantojot pieaicinātu līgumdarbinieku kvalitātes nodrošināšanas atbalstam.

Komisija savā gada darbības pārskatā sniegs ziņojumu par šīs uzraudzības rezultātiem.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Provizoriskais novērtējums ir iekļauts ietekmes novērtējumā.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Nav attiecīgi

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Komisija veic visaptverošu novērtējumu par komunikācijas infrastruktūras darbību pēc tam, kad tā beigusi darboties. Šo novērtējumu veic IDABC horizontālo pasākumu vispārēja novērtējuma ietvaros, un īpaši novērtē šīs jaunās komunikācijas infrastruktūras efektivitāti un lietderību, sniedzot SIS 1+ tīkla pakalpojumus.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Piemēros Komisijas procedūras par līguma slēgšanas tiesībām, nodrošinot atbilstību Kopienas publiskā iepirkuma tiesībām.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

(Norādīt mērķus, darbības un rezultātus) | Rezultāta veids | Vidējās izmaksas | 2008 | 2009 | 2010 | 2001 un turpmākie gadi | KOPĀ |

2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[26] (XX 01 01) | A*/AD | 5 | 2 |

B*, C*/AST |

Personāls, ko finansē[27] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[28], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 5 | 2 |

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Projektu vadības prasme;

Tehniskā vadība;

Novērtēšana un ziņojumi;

Publiskais iepirkums, līgumu un finanšu pārvaldība.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

X Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

Nav attiecīgi

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,585 | 0,234 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,585 | 0,234 |

Aprēķins — Ierēdņi un pagaidu darbinieki

117 000 (personas/gadā)

Aprēķins — Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Nav attiecīgi

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | n+3 gads | n+4 gads | n+5 gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,081 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | 0,120 |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[29] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi Specifiska apmācība par s-Testa tīklu Budžeta pozīcija XX 01 02 11 06 | 0,032 |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,233 | 0,233 |

Komandējumi ietver 2 personu braucienus uz visām dalībvalstīm, kas iekļautas SIS 1+ (0.081 miljoni euro)

Sanāksmes ietver visas sanāksmes ar dalībvalstīm un citiem ekspertiem, kuras vienībai regulāri jārīko SIS 1+ vajadzībām paredzētā s-Testa uzstādīšanas un testēšanas posmā (plānotas 12 sanāksmes). Jāņem vērā, ka izmaksas būs lielākas, ja būs nepieciešams kompensēt dalībvalstu ekspertu komandējumu izdevumus.

Specifiskas mācību vajadzības par s-TESTA tīklu attiecībā uz SIS 1+ 4 Komisijas darbiniekiem jānodrošina s-TESTA operatoram (0,032 mEUR).

Aprēķins — Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā.[pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] Šo lēmumu Padome vēl nav oficiāli pieņēmusi.

[2] OV C [...], [...], [...]. lpp.

[3] OV C [...], [...], [...]. lpp.

[4] OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).

[5] OV L 328, 13.12.2001., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1988/2006 (OV L 411, 30.12.2006.).

[6] OV L 328, 13.12.2001., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 21. decembra Lēmumu 2006/1007/TI (OV L 411, 30.12.2006.).

[7] OV L 381, 28.12.2006.

[8] OV L 337, 30.12.1999.

[9] OV L 116, 26.4.2001.

[10] OV L 66, 6.3.2007.

[11] OV L 181, 18.5.2004.

[12] OV L 181, 18.5.2004.

[13] OV L […], […], […]. lpp.

[14] OV L […], […], […]. lpp.

[15] OV L 248, 16.9.2002.

[16] OV L 176, 10.7.1999.

[17] OV L 176, 10.7.1999.

[18] Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmums 2004/849/EK par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

[19] Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmums 2004/860/EK par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

[20] OV L 131, 1.6.2000.

[21] OV L 64, 7.3.2002.

[22] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[23] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[24] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[25] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[26] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[27] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[28] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[29] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.