52007PC0201

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.4.2007

COM(2007) 201 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2004 attiecībā uz konkrētu zivju krājumu zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes Regulā (EK) Nr. 1941/2006 2007. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kuri piemērojami Baltijas jūrā. Minētā regula ir jāgroza, ņemot vērā vajadzību veikt tehniskus precizējumus.

1. Padomes 2006. gada oktobra sanāksmē tika nolemts, ka dalībvalstīm valsts mērogā nosakāmās papildu aizlieguma dienas jāsadala laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām. Dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz 2007. gada 7. janvārim bija jāpaziņo Komisijai precīzi papildu aizlieguma dienu datumi attiecībā uz visu pārējo gadu. Tomēr šo noteikumu nepiemēro, ja šīs atsevišķās aizlieguma dienas ir saistītas ar kādu no minētajā regulā noteiktajiem aizlieguma laikposmiem, ja kopējais aizlieguma dienu laikposms ir vienāds vai lielāks par 5 dienām. Tāpēc ar atpakaļejošu datumu jāprecizē noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts mērogā dalībvalstīm iedala papildu aizlieguma dienas.

Padomes Regulā (EK) Nr. 2015/2006 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem noteiktas zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem. Grozījumi jāizdara, ņemot vērā vajadzību veikt tehniskus precizējumus.

2. Pielikuma 2. daļā minētajai regulai, ar ko Kopienas zvejas kuģiem noteiktas ikgadējās zvejas iespējas apgabalos, kur nozvejas ierobežojumi noteikti pēc sugām un pēc apgabaliem, ir jāprecizē vairākas norādītās zonas, kur var zvejot saskaņā ar KPN, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kurā var zvejot saskaņā ar attiecīgo kvotu. Divos gadījumos, kad ieraksti attiecībā uz kvotām norādīti nepareizi, ir laboti arī minētie ieraksti.

Padomes Regulā (EK) Nr. 41/2007 2007. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

3. Jāprecizē Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA pielikuma virsraksts un minētajā pielikumā sniegtās zonu norādes, uz kurām attiecas virkne KPN, lai nodrošinātu pareizu to apgabalu skaidrojumu, kur var zvejot saskaņā ar kvotām. Tādēļ jāveic grozījumi.

4. Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija trešajā gadskārtējā sanāksmē, kas notika no 2006. gada 11. līdz 15. decembrim, inter alia pieņēma tunzivju resursu aizsardzības pasākumus un regulējošus pasākumus attiecībā uz zobenzivīm atsevišķos apgabalos. Eiropas Kopiena ir minētās organizācijas Līgumslēdzēja puse. Tāpēc šie pasākumi jātransponē Kopienas tiesību aktos.

5. Pēc Kopienas, Fēru salu, Islandes, Norvēģijas un Krievijas Federācijas konsultācijām 2007. gada 18. janvārī tika panākta vienošanās par zvejas iespējām Atlantijas siļķu (nārsto pavasarī pie Norvēģijas krastiem) krājumā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Saskaņā ar minēto vienošanos EK licenču skaits jāpalielina no 77 līdz 93. Vienošanās par licenču skaitu jātransponē Kopienas tiesību aktos. Uz priekšlikumu Komisijas regulai par vienošanās tās daļas īstenošanu, kas attiecas uz Atlantijas siļķu zvejas iespējām, attiecina atsevišķu procedūru.

Šajā priekšlikumā ierosināts veikt vajadzīgos grozījumus

- Regulas (EK) Nr. 1941/2006 II pielikumā,

- Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļā,

- Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA, IIA, III un IV pielikumā.

Padome tiek aicināta pēc iespējas drīzāk pieņemt šo priekšlikumu, lai zvejnieki varētu plānot darbu šajā zvejas sezonā.

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2004 attiecībā uz konkrētu zivju krājumu zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus[2], un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

tā kā:

6. Padomes Regulā (EK) Nr. 1941/2006[4] noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kuri piemērojami Baltijas jūrā.

7. Regulā (EK) Nr. 1941/2006 paredzēts, ka dalībvalstīm nosakāmās papildu aizlieguma dienas zvejai atsevišķos Baltijas jūras apakšrajonos jāsadala laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām. Tomēr minēto noteikumu nepiemēro, ja papildu aizlieguma dienas ir saistītas ar kādu no minētajā regulā noteiktajiem aizlieguma laikposmiem, ja kopējais aizlieguma dienu laikposms ir vienāds vai lielāks par 5 dienām. Tāpēc ar atpakaļejošu datumu jāprecizē papildu aizlieguma dienu iedalījums.

8. Padomes Regulā (EK) Nr. 2015/2006[5] 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem noteiktas konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas.

9. Minētajā regulā sniegtais zvejas veidu apraksts jāprecizē, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kurā var zvejot saskaņā ar kvotu.

10. Minētajā regulā kvotas divām zvejas zonām norādītas neprecīzi un ir jālabo.

11. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 41/2007[6] 2007. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

12. Jāprecizē Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA pielikuma virsraksts un atsevišķu zvejas zonu apraksti, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kur var zvejot saskaņā ar kvotu.

13. Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija trešajā gadskārtējā sanāksmē, kas notika no 2006. gada 11. līdz 15. decembrim, pieņēma tunzivju resursu aizsardzības pasākumus un regulējošus pasākumus attiecībā uz zobenzivīm atsevišķos apgabalos. Šie pasākumi jāiestrādā Kopienas tiesiskajā regulējumā.

14. Pēc Kopienas, Fēru salu, Islandes, Norvēģijas un Krievijas Federācijas konsultācijām 2007. gada 18. janvārī tika panākta vienošanās par zvejas iespējām Atlantijas siļķu (nārsto pavasarī pie Norvēģijas krastiem) krājumā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Saskaņā ar minēto vienošanos EK licenču skaits jāpalielina no 77 līdz 93. Vienošanās jātransponē Kopienas tiesību aktos.

15. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1941/2006

Regulas (EK) Nr. 1941/2006 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2015/2006

Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 41/2007

Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA, IIA, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

4. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 1. pantu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1941/2006 II pielikuma 1.2. punktu aizstāj ar šādu:

„1.2. Dalībvalstis nodrošina, lai kuģiem, kas peld ar to karogu, zveja ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmjtīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām ir aizliegta arī:

a) 77 kalendārās dienas apakšrajonos 22–24 ārpus laikposma, kas minēts 1.1. punkta a) apakšpunktā, kā arī

b) 67 kalendārās dienas apakšrajonos 25–27 ārpus laikposma, kas minēts 1.1. punkta b) apakšpunktā.

Dalībvalstis sadala a) un b) apakšpunktā minētās dienas laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām, ja vien a) un b) apakšpunktā minētās dienas nav pievienotas laikposmiem, kas norādīti attiecīgi 1.1. punkta a) apakšpunktā un 1.1. punkta b) apakšpunktā, izņemot 31. decembri.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza šādi.

(1) Ierakstu attiecībā uz beriksām Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | beriksas | Zona: | III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte) |

Beryx spp. |

Gads | 2007 | 2008 |

Spānija | 74 | 74 |

Francija | 20 | 20 |

Īrija | 10 | 10 |

Portugāle | 214 | 214 |

Apvienotā Karaliste | 10 | 10 |

EK | 328 | 328” |

(2) Ierakstu attiecībā uz strupdeguna garasti ICES IIIa zonā un ICES IIIb, c un d zonā (Kopienas ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | strupdeguna garaste | Zona: | IIIa un IIIb, c un d zona (Kopienas ūdeņi) |

Coryphaenoides rupestris |

Gads | 2007 | 2008 |

Dānija | 1002 | 1002 |

Vācija | 6 | 6 |

Zviedrija | 52 | 52 |

EK | 1 060 | 1 060” |

(3) Ierakstu attiecībā uz strupdeguna garasti Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES VIII, IX, X, XII un XIV zonā, un V zonā (Grenlandes ūdeņi), aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | strupdeguna garaste | Zona: | VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte vai jurisdikcija) |

Coryphaenoides rupestris |

Gads | 2007 | 2008 |

Vācija | 40 | 40 |

Spānija | 4 391 | 4 391 |

Francija | 202 | 202 |

Īrija | 9 | 9 |

Apvienotā Karaliste | 18 | 18 |

Latvija | 71 | 71 |

Lietuva | 9 | 9 |

Polija | 1 374 | 1 374 |

EK | 6 114 | 6 114” |

(4) Ierakstu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XI, XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | Atlantijas lielgalvis | Zona: | I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte vai jurisdikcija) |

Hoplostethus atlanticus |

Gads | 2007 | 2008 |

Spānija | 4 | 3 |

Francija | 23 | 15 |

Īrija | 6 | 4 |

Portugāle | 7 | 5 |

Apvienotā Karaliste | 4 | 3 |

EK | 44 | 30” |

(5) Ierakstu attiecībā uz zilo jūras līdaku ICES VI un VII zonā (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte) aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | zilā jūras līdaka | Zona: | VI un VII 2 (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešu valstu suverenitāte vai jurisdikcija) |

Molva dypterygia |

Gads | 2007 | 2008 |

Vācija | 26 | 21 |

Igaunija | 4 | 3 |

Spānija | 83 | 67 |

Francija | 1 898 | 1 518 |

Īrija | 7 | 6 |

Lietuva | 2 | 1 |

Polija | 1 | 1 |

Apvienotā Karaliste | 482 | 386 |

Citi 1 | 7 | 6 |

EK | 2 510 | 2 009 |

1) Tikai piezvejā. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta tieša zveja. |

2) Dalībvalstis nodrošina, ka zilās jūras līdakas zveju zinātniski pārrauga, jo īpaši to zvejas kuģu darbības, kuri 2005. gadā izkrāva vairāk nekā 30 tonnu zilo jūras līdaku. Šādiem kuģiem iepriekš jāziņo par izkrāvumiem un tie katra zvejas reisa beigās nedrīkst izkraut vairāk nekā 25 tonnas zilo jūras līdaku.” |

III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 41/2007 pielikumus groza šādi.

(1) Regulas IA pielikumā

a) virsrakstu aizstāj ar turpmāk minēto tekstu,

„SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zona, CECAF EK ūdeņi, Francijas Gviānas ūdeņi"

b) ierakstu attiecībā uz siļķi ICES IV zonā uz ziemeļiem no 53°30'N aizstāj ar šādu ierakstu:

„Suga: | siļķe (1) Clupea harengus | Zona: | IV zona uz ziemeļiem no 53°30'N (EK un Norvēģijas ūdeņi) HER/04A., HER/04B. |

Dānija | 50 349 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 34 118 |

Francija | 19 232 |

Nīderlande | 47 190 |

Zviedrija | 3 470 |

Apvienotā Karaliste | 50 279 |

EK | 204 638 |

Norvēģija | 50 000 | (2) |

KPN | 341 063 |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai vairāk. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par siļķu izkrāvumiem atsevišķi ICES IVa un IVb zonā. (2) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas. |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, še turpmāk norādītajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem. |

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N(HER/*04N-) |

EK | 50 000" |

(c) Ierakstu attiecībā uz siļķi ICES Vb un VIb zonā un ICES VIa N zonā (Kopienas ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

"Suga | siļķe Clupea harengus | Zona: | Vb, VIb un VIa N (1) (EK un starptautiskie ūdeņi) HER/5B6ANB. |

Vācija | 3 727 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 705 |

Īrija | 5 036 |

Nīderlande | 3 727 |

Apvienotā Karaliste | 20 145 |

EK | 33 340 |

Fēru salas | 660 | (2) |

KPN | 34 000 |

(1) Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56°00' N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00' W un uz ziemeļiem no 55°00' N, izņemot Klaidu. (2) Šo kvotu var apgūt, zvejojot tikai ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N.” |

(d) Ierakstu attiecībā uz pikšu VIb, XII un XIV ICES zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

"Suga | Pikšas Melanogrammus aeglefinus | Zona: | VIb, XII un XIV (EK un starptautiskie ūdeņi) HAD/6B1214 |

Beļģija | 10 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 12 |

Francija | 509 |

Īrija | 363 |

Apvienotā Karaliste | 3 721 |

EK | 4 615 |

KPN | 4 615" |

(2) Regulas IIA pielikumā

(a) pielikuma 11.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„11.4. Sešas papildu dienas, kad kuģis var atrasties 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā, ja uz kuģa ir 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā un 4.1. punkta a) apakšpunkta v) daļā minētie zvejas rīki, Komisija dalībvalstīm var iedalīt laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti ( Enhanced Data Pilot Project ).";

(b) pielikuma 11.5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„11.5. Divpadsmit papildu dienas, kad kuģis var atrasties 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā, ja uz kuģa ir 4.1. punktā minētie zvejas rīki, izņemot 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā un 4.1. punkta a) apakšpunkta v) daļā minētos zvejas rīkus, Komisija dalībvalstīm var iedalīt laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti ( Enhanced Data Pilot Project ).”;

(3) Regulas III pielikuma E daļā

pielikuma 21. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„ 21. Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

21.1. Dalībvalstis nodrošina, ka Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, uz ko attiecas Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā („Konvencijas apgabals”), lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas kopējā piepūle nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē, kas noslēgti starp Kopienu un minētā reģiona piekrastes valstīm.

21.2. Dalībvalstīm, kuru kuģiem ir atļauts zvejot apgabalā, uz kuru attiecas konvencija, jāizstrādā pārvaldības plāni attiecībā uz noenkurotām vai dreifējošām ierīcēm zivju pievilināšanai (FADs). Šajos pārvaldības plānos jāiekļauj stratēģijas, lai ierobežotu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu nozveju.

21.3. Pielikuma 21.2. punktā minētie pārvaldības plāni jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā līdz 2007. gada 15. oktobrim. Komisija apkopo šos pārvaldības plānus un iesniedz Kopienas pārvaldības plānu Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) sekretariātā ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. decembrim.

21.4. To Kopienas zvejas kuģu skaits, kuri zvejo tunzivis apgabalā, uz kuru attiecas konvencija, uz dienvidiem no 20°S un ziemeļiem no 20°N, nedrīkst būt vairāk kā 14 kuģi. Kopienas dalību īsteno tikai kuģi, kas peld ar Spānijas karogu.”

(4) Regulas IV pielikumā

a) I daļu aizstāj ar šādu daļu:

„I DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešas valsts ūdeņos

Zvejas apgabals | Zvejas veids | Licenču skaits | Licenču iedalījums dalībvalstīm | Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā |

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu | Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N | 93 | DK: 32, DE: 6, FR: 1, IRL: 9, NL: 11, SW: 12, UK: 21, PL: 1 | 69 |

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62°00'N | 80 | FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1 | 50 |

Makrele, uz dienvidiem no 62°00'N, zveja ar riņķvadu | 11 | DE: 11, DK: 261, FR: 21, NL: 11 | neattiecas |

Makrele, uz dienvidiem no 62°00'N, zveja ar trali | 19 | neattiecas |

Makrele, uz ziemeļiem no 62°00'N, zveja ar riņķvadu | 112 | DK: 11 | neattiecas |

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62°00'N | 480 | DK: 450, UK: 30 | 150 |

Fēru salu ūdeņi | Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām | 26 | BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 | 13 |

Tieša mencu un pikšu zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62°28'N un uz austrumiem no 6°30'W | 83 | 4 |

Zveja ar trali tālāk par 21 jūdzi no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61°20'N un 62°00'N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām | 70 | BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20 | 26 |

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61°30'N un uz rietumiem no 9°00'W un apgabalā starp 7°00'W un 9°00'W dienvidos no 60°30'N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60°30'N, 7°00'W un 60°00'N, 6°00'W | 70 | DE: 84, FR: 124, UK: 04 | 205 |

Tieša saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, un ar iespēju lietot aizžņaugstropes ap āmi | 70 | 225 |

Putasu zveja. Licenču kopskaitu drīkst palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus ievešanas noteikumus apgabalā, ko dēvē par „putasu zvejas galveno apgabalu” | 36 | DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5 | 20 |

Āķu zveja | 10 | UK: 10 | 6 |

Skumbrijas zveja | 12 | DK: 12 | 12 |

Siļķes zveja uz ziemeļiem no 62°N | 21 | DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3” | 21 |

b) II daļu aizstāj ar šādu daļu:

„II DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešas valsts kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos

Karoga valsts | Zvejas veids | Licenču skaits | Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā |

Norvēģija | Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N | 20 | 20 |

Fēru salas | Makrele, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N), VII e, f un h; stavrida, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N), VII e, f un h; siļķe, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N) | 14 | 14 |

Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N | 21 | 21 |

Siļķe, IIIa | 4 | 4 |

Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N); tūbītes, IV (ietverot nenovēršamo putasu piezveju) | 15 | 15 |

Jūras līdaka un brosme | 20 | 10 |

Putasu, II, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N), VIb, VII (uz rietumiem no 12°00'W) | 20 | 20 |

Zilā jūras līdaka | 16 | 16 |

Venecuēla | Lutjānzivis1 (Francijas Gviānas ūdeņi) | 41 | pm |

Haizivis (Francijas Gviānas ūdeņi) | 4 | pm |

1 Jāzvejo tikai ar āķu jedām vai zivju krātiņiem (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kuriem minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, un dziļāk par 30 m (haizivis). Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas pieprasa licenci, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kas ietver saistības no attiecīgā kuģa šajā departamentā izkraut krastā vismaz 75 % no visām lutjānzivs nozvejām vai 50 % no visām haizivs nozvejām, lai tos apstrādātu attiecīgā uzņēmuma ražotnē.

Iepriekšminētajam līgumam jābūt vizētam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību gan līgumu noslēgušā apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Pienācīgi vizētā līguma kopiju pievieno licences pieteikumam.

Ja iepriekšminētais apstiprinājums tiek atteikts, Francijas varas iestādes, norādot šāda atteikuma iemeslus, ziņo par šādu atteikumu attiecīgajai pusei un Komisijai.”

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

[3] OV C , .. lpp.

[4] OV L 367, 22.12.2006., 1. lpp.

[5] OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp.

[6] OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp.

(1) Šis iedalījums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(2) Jāizvēlas no 11 licencēm makreles zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62°00'Z.

(3) Saskaņā ar 1999. gada Saskaņoto protokolu, skaitļi par mencas un pikšas tiešo zveju ir iekļauti rādītājos par „Visu veidu zveju ar traļa kuģiem, kas nav garāki kā 180 pēdas, zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām”.

(4) Šie skaitļi attiecas uz maksimālo kuģu skaitu jebkurā laikā.

(5) Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par „Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijām”.