52007PC0046

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.2.2007

COM(2007) 46 galīgā redakcija

2007/0020 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

• Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā paredzēts izveidot pamatu, lai regulāri kā minimālu datu kopumu veidotu statistiku šajās divās jomās; to veiks Eiropas statistikas sistēma, proti, Eurostat , valstu statistikas iestādes un visas citas valstu iestādes, kas atbild par oficiālās statistikas nodrošināšanu šajās jomās. Tātad šī regula ir vērsta vienīgi uz statistikas pasākumiem, kas ir noteikti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 285. pantā. Ar regulu nav paredzēts noteikt politikas attīstību šajās abās jomās – sabiedrības veselība un veselības aizsardzība un drošība darbā; to veic attiecīgi ar Līguma 152. un 137. pantu. Kopienas statistikas apkopošanu reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001, ar ko Kopienas iestādes un struktūras tiek pakļautas šiem noteikumiem, ļauts apstrādāt personas datus par veselību, pamatojot to ar būtiskām sabiedrības interesēm un nodrošinot pienācīgas garantijas. Kopienas un valstu politiskie pasākumi un stratēģijas sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā ietver būtiskas sabiedrības intereses, un Padomes Regula (EK) Nr. 322/97 un Padomes 1990. gada 11. jūnija Regula ( Euratom , EEK) Nr. 1588/90 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam ( Eurostat ), uz kuru attiecas konfidencialitāte, nodrošina pienācīgas garantijas, lai aizsargātu indivīdus, apkopojot Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.

• Vispārīgais konteksts

Eurostat statistikas pasākumu metodikas izstrāde gan sabiedrības veselības jomā, gan veselības aizsardzības un darba drošības jomā sākās 90. gadu pirmajā pusē; pirmo reizi datus vāca par 1993.–1994. gada pārskata periodu. Attiecīgajā Eiropas politikā ir skaidri izteikta nepieciešamība uzlabot šo esošo datu vākšanas pasākumu ilgtspēju un kvalitāti, kā arī veiksmīgi īstenot jaunus statistikas datu vākšanas pasākumus (kuriem metodika ir vai tiek izstrādāta) abās jomās. Faktiski Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumā Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008), Padomes 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā Nr. 2002/C 161/01 par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002–2006) un Komisijas 2004. gada 20. aprīļa paziņojumā par „sociālās aizsardzības modernizēšanu, lai izveidotu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi – atbalsts valstu stratēģijām, izmantojot „atklāto koordinācijas metodi””, izteikta prasība pēc augsta līmeņa statistikas informācijas sistēmas, lai novērtētu politikas panākumus un izstrādātu un uzraudzītu turpmākus pasākumus abās jomās. To turpinās un izstrādās, izmantojot nākamās programmas un stratēģijas.

Līdz šim statistikas datus vāca, pamatojoties uz „džentlmeņu vienošanos” („gentlemen agreement”) ar dalībvalstīm Kopienas piecgadu statistikas programmas (pašlaik Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Lēmums 2367/2002/EK par Kopienas statistikas programmu no 2003. līdz 2007. gadam) un šīs programmas ikgadējo komponentu ietvaros. Konkrēti sabiedrības veselības jomā attīstība un īstenošana tiek vadīta un organizēta trijos virzienos (nāves iemesli, veselības aprūpe un veselības aptaujas, invaliditāte un saslimstība) atbilstoši partnerības struktūrai starp Eurostat , vadošajām valstīm (pašlaik Apvienotā Karaliste kā galvenais koordinators un attiecīgo jomu vadītāji no Igaunijas, Luksemburgas un Dānijas) un dalībvalstīm. Šajā sistēmā jau paveikts liels metodiskais darbs, ieskaitot pamatnostādņu sagatavošanu, un sākta datu vākšana.

Tomēr pašlaik vēl vērojami šādi trūkumi. Pirmkārt, lai gan jau paaugstināta datu kvalitāte un palielināta salīdzināmība, jānodrošina, lai dalībvalstīm būtu labs pamats jau ieviestajai datu vākšanai. Juridisks pamats ļautu konsolidēt panākumus, kas gūti, lai nodrošinātu visu saistīto parasto datu vākšanas pasākumu labāku kvalitāti un salīdzināmus standartus. Šāds pamats vidēja termiņa skatījumā nodrošinās lielāku Eiropas prasību ilgtspēju un stabilitāti un skaidrus mērķus attiecībā uz standartiem, kas izpildāmi, lai panāktu salīdzināmību ES mērogā. Turklāt vairākums jauno dalībvalstu atzina, ka bez Eiropas līmeņa juridiskā pamata tās nebūs spējīgas izpildīt ES prasības, kas ir noteiktas statistikai sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā, lai pilnībā īstenotu gan „acquis communautaire”, gan tuvākajā laikā veiktu jaunus statistikas datu vākšanas pasākumus. Visbeidzot visām dalībvalstīm vajag precīzāku priekšstatu par jaunu statistikas instrumentu (tos pašlaik izstrādā) īstenošanas laika grafiku un starpposma mērķiem, kā arī kvalitātes uzlabošanas pasākumiem, kurus pašlaik sagatavo. Ierosinātā regula būs pienācīgs pamats, lai sīki izstrādātu plānus dažādās veselības un drošības statistikas jomās un virzienos.

Tāpēc Komisija ( Eurostat ) uzskata, ka tagad ar pamata tiesību akta palīdzību ir jānodrošina labs pamats sabiedrības veselības statistikas jomā un veselības aizsardzības un darba drošības statistikas jomā. Jomas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums, ir saistītas ar notiekošiem pasākumiem un izstrādi, kuru veic kopā ar dalībvalstīm attiecīgajās Eurostat grupās vai sabiedrības veselības jomā – partnerībā, kura veltīta sabiedrības veselības jomas statistikai. Galvenais mērķis ir nodrošināt konsolidētu un labu pamatu jau ieviestajiem datu vākšanas pasākumiem vai tādai vākšanai, kuras metodika tiek izstrādāta vai ieviešana tiek sagatavota.

• Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu.

• Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Kopienas rīcības programmā sabiedrības veselības jomā (2003–2008) teikts, ka sadarbībā ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no divkārša darba, tiks izstrādāta sabiedrības veselības informācijas sistēmas statistikas daļa. Grozītajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības jomā (2007–2013) (COM (2006) 234 galīgā redakcija), ir paredzēts, ka jāpaplašina notiekošais darbs, lai izstrādātu ES veselības uzraudzības sistēmu; ja nepieciešams, jāizmanto Kopienas statistikas programma. Savukārt Kopienas stratēģijā attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002–2006) Komisiju un dalībvalstis aicina paātrināt darbu pie statistikas saskaņošanas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, lai būtu pieejami salīdzināmi dati, ar kuriem varētu objektīvi novērtēt atbilstīgi Kopienas stratēģijai veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti.

2) APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

– Sanāksmes ar pamatgrupām, kuras atbild par izstrādes virzīšanu un īstenošanu visos trijos sabiedrības veselības statistikas partnerības virzienos – 2005. gada pirmais ceturksnis.

– Sanāksmes ar Eurostat tehniskajām grupām veselības aizsardzības un darba drošības statistikas jomā (viena grupa attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un cita grupa arodslimību jomā) – 2005. gada februāris un aprīlis.

– Rakstiska apspriešanās ar visām dalībvalstīm abās Eurostat darba grupās – sabiedrības veselības statistika un statistika par veselības aizsardzību un drošību darbā – 2005. gada maijs–septembris.

– Valstu statistikas iestāžu sociālās jomas statistikas direktoru sanāksme 2005. gada 28.–29. septembrī.

– Statistikas programmu komitejas sanāksme 2005. gada 29.–30. novembrī.

Turklāt tika informētas šādas grupas.

– Tehnisko grupu sanāksmes visos trijos sabiedrības veselības statistikas partnerības virzienos – 2005. gada maijs–septembris.

– To kompetento iestāžu tīkla sanāksmes, kuras atbild par veselības informācijas virzienu Kopienas rīcībā sabiedrības veselības jomā (2003–2008) – 2005. gada 5.–6. jūlijs.

– Padomes sabiedrības veselības darba grupa – 2005. gada 7. novembris.

– Trīspusēja padomdevēja komiteja veselības aizsardzības un darba drošības jomā – 2005. gada 25. novembris.

– Augsta līmeņa pārstāvju komiteja veselības jomā – 2005. gada 14.–15. decembris.

Atbilžu kopsavilkums un to ietekme

Partnerības grupās sabiedrības veselības statistikas jomā eksperti atbalstīja priekšlikumu un sniedza detalizētas atsauksmes, lai uzlabotu tehnisko saturu; šīs atsauksmes ņēma vērā galīgajā redakcijā. Arī citās Eurostat darba grupu sanāksmēs un rakstiskajās apspriedēs vairākums dalībvalstu atbalstīja priekšlikumu. Tomēr dažas dalībvalstis uzskatīja, ka šajā jomā „džentlmeņu vienošanās” procedūra ir elastīgāka, citas dalībvalstis aicināja pievērsties minimālā statistikas datu kopuma noteikšanai šajās jomās (tas ņemts vērā galīgajā redakcijā) un dažas dalībvalstis aicināja apspriesties ar pieprasījuma puses grupām (faktiski informācija tika sniegta dažādām grupām, ieskaitot Padomes darba grupu sabiedrības veselības jomā). Visbeidzot dalībvalstis aicināja iesniegt ietekmes novērtējumu tajā laikā, kad Komisija pieņems priekšlikumu; Eurostat gatavo priekšlikuma „seku analīzi”. Tika ņemtas vērā detalizētas dalībvalstu un Komisijas dienestu atsauksmes.

• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Sabiedrības veselība: partnerība sabiedrības veselības statistikas jomā, galvenais koordinators, jomu vadītāji un pamatgrupu locekļi.

Veselības aizsardzība un drošība darbā: Eiropas statistikas par nelaimes gadījumiem darbā ( ESAW ) un Eiropas arodslimību statistikas ( EODS ) Eurostat tehnisko grupu locekļi.

Izmantotās metodes

Diskusija sanāksmēs.

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Sabiedrības veselība: Apvienotās Karalistes Office for National statistics, Luksemburgas Inspection Générale de la Sécurité Sociale, Īrijas Central Statistical Office līdz 2005. gada jūnijam un pēc tam Igaunijas Valsts statistikas iestāde, Dānijas Valsts sabiedrības veselības iestāde.

Veselības aizsardzība un drošība darbā: attiecīgo tehnisko grupu locekļi (visas dalībvalstis).

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums

Potenciāli nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām netika minēts.

Ieteikumi palīdzēja izstrādāt vairākus priekšlikuma pantus un detalizēto piecu pielikumu saturu.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Šādu sanāksmju darba dokumenti un protokoli ir pieejami attiecīgajās Eurostat Circa tīmekļa vietnēs:

– sociālās jomas statistikas direktoru sanāksme 2005. gada 28.–29. septembrī;

– Eurostat sabiedrības veselības jomas darba grupas sanāksme 2005. gada 28.–29. novembrī;

– Eurostat tehniskās grupas, kura nodarbojas ar statistiku par nelaimes gadījumiem darbā, sanāksme 2005. gada 25. februārī un grupas, kura nodarbojas ar statistiku par arodslimībām, sanāksme 2005. gada 26. aprīlī, kā arī Eurostat darba grupas, kura nodarbojas ar statistiku par veselības aizsardzību un drošību darbā, sanāksme 2005. gada 6.–7. oktobrī.

• Ietekmes novērtējums

Tika veikta „seku analīze” (ietekmes novērtējums, ja tie ir Kopienas tiesību akti statistikas jomā). Tika apsvērtas trīs iespējas.

– Nekādu pasākumu, proti, turpina izstrādāt statistiku par sabiedrības veselību un statistiku par veselības aizsardzību un drošību darbā, izmantojot „džentlmeņu vienošanos” ar dalībvalstīm Kopienas piecgadu statistikas programmu ietvaros.

– Dažādu priekšlikumu izstrāde un pieņemšana Eiropas Parlamenta un Padomes regulām (EK) saistībā ar statistiku par sabiedrības veselību un statistiku par veselības aizsardzību un drošību darbā atsevišķi vai atsevišķi katrai jomai un saistītajam statistikas instrumentam.

– Pašreizējā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) priekšlikuma izstrāde un pieņemšana attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un par veselības aizsardzību un drošību darbā.

3) PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

• Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) attiecībā uz statistiku par sabiedrības veselību un par veselības aizsardzību un drošību darbā paredzēts izveidot pamatu visiem pašreizējiem un gaidāmajiem Eiropas statistikas sistēmas pasākumiem sabiedrības veselības jomas statistikā un statistikā par veselības aizsardzību un drošību darbā. Tiek ierosināts izveidot vispārēju regulu, kura aptvertu visas attiecīgās jomas. Šādi iegūs vispārēju un saskanīgu pieeju, kas atbildīs politikas vajadzībām un veicinās sinerģiju, jo veselības aizsardzības jautājumi darbā un ārpus darba un to dažādie elementi ir saistīti; attiecīgā gadījumā dažus statistikas datus var vākt abām jomām kopā, izmantojot kopējus instrumentus, piemēram, iedzīvotāju apsekojumus. Ierosinātajā regulā noteikti vispārīgie principi un I līdz V pielikumā aprakstīts galvenais saistīto datu kopuma saturs attiecīgajām jomām, proti, tā ir statistika par veselības stāvokli un veselības faktoriem, veselības aprūpi, nāves iemesliem, nelaimes gadījumiem darbā, kā arī arodslimībām un citām ar darbu saistītām veselības problēmām un slimībām. Statistikas metodikas un datu vākšanas elementus noteiks Komisijas īstenošanas regulās un sīkāk precizēs rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

• Juridiskais pamats

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 285. pantā paredzēts Kopienas statistikas juridiskais pamats. Padome, rīkojoties saskaņā ar koplēmuma procedūru, pieņem pasākumus statistikas apkopošanai, ja tas vajadzīgs Kopienas darbību veikšanai. Šajā pantā izklāstītas prasības Kopienas statistikas apkopošanai un noteikts, ka jānodrošina atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistikas konfidencialitātes standartiem. Šis pants nosaka, ka statistikas apkopošanas pasākumi ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

• Subsidiaritātes princips

Tā kā dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt paredzētās rīcības mērķi, proti, apkopot Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un par veselības aizsardzību un drošību darbā, un tāpēc šis mērķis ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktu, jo tikai Komisija var koordinēt vajadzīgo statistikas informācijas saskaņošanu Kopienas līmenī, savukārt dalībvalstis var organizēt datu vākšanu un salīdzināmas statistikas apkopošanu par sabiedrības veselību un par veselības aizsardzību un drošību darbā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā.

• Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu turpmāk minētā(-o) iemesla(-u) dēļ.

Atbilstoši ierosinātajai regulai īstenošanas pasākumos jāiekļauj tikai tie pasākumi, kuriem ir svarīga ietekme uz īstenošanu un statistikas datu vākšanas kvalitāti, piemēram, mainīgo lielumu definīcijas, dalījums, īstenošanas datumi un biežums utt. dalībvalstu izraugāmajās prioritārajās jomās vai ietilpstošajās jomās. Arī galvenos elementus saistībā ar avotiem var iekļaut, tomēr liela elastība būs pieļaujama attiecībā uz lēmumiem valstu līmenī. Līdzīgi tehniskāki vai ļoti detalizēti lēmumi, piemēram, pamatnostādnes, sīka klasifikācija utt., tiks pieņemti un iekļauti tikai metodikas rokasgrāmatās, lai ļautu tos elastīgi un proporcionāli īstenot dalībvalstīs.

Piemēram, apsekojumu jomā turpmāko Eiropas veselības apsekojumu ( EHIS ) ik pēc pieciem gadiem vienlaikus veiks visās dalībvalstīs. Īstenošanas regulā definēs tematus un dalījumu, kam jautājumus izstrādā ES līmenī un ko tulko visās ES oficiālajās valodās (lai cik iespējams izvairītos no aizspriedumiem, kas saistīti ar valodu un kultūru). Tomēr dalībvalstis varēs izvēlēties, vai tās izveidos jaunu apsekojumu vai iekļaus EHIS jautājumus valsts veselības vai iedzīvotāju apsekojumos, kurus valstis uzskatīs par piemērotiem.

Komisijas ( Eurostat ) mērķis nav pievienot jaunas vispārīgas prasības jau panāktajās vienošanās, bet gan veicināt kvalitāti, salīdzināmību un laicīgumu.

• Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātie instrumenti: regula.

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

„Džentlmeņu vienošanās” procedūras neļauj panākt pietiekamu salīdzināmību, aptvērumu un laicīgumu. Ar šādām procedūrām nevar nodrošināt pietiekamu prioritāti un resursus tam, lai sagatavotu un īstenotu statistikas datu vākšanu par veselību un drošību. Jo īpaši netiks nodrošināts finansējums. Tāpēc ir vajadzīgs Eiropas juridiskais pamats. Eiropas Parlamenta un Padomes regula ir vispiemērotākais juridiskais instruments statistikas pasākumiem, kuri precīzi un vienādi jāpiemēro visā Kopienā.

4) IETEKME UZ BUDŽETU

Galveno finansējumu statistikas pasākumiem sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā nodrošinās ar Kopienas statistikas programmu no 2003. līdz 2007. gadam (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 2367/2002/EK) un turpmāko Kopienas statistikas programmu (2008–2012).

Papildu finansējumu saņems no darbības resursiem, ko nodrošinās Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāts un Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts saskaņā ar šādām programmām:

– otrā Kopienas rīcības programma veselības jomā (2007–2013) (COM (2006) 234 galīgā redakcija, grozīts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikums);

– Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma – „PROGRESS” (COM (2005) 536 galīgā redakcija, grozīts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikums).

5) PAPILDU INFORMĀCIJA

• Eiropas Ekonomikas zona

Tā kā šis tiesību akta priekšlikums attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonas jautājumu, tas jāpiemēro EEZ.

• Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Teksts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes statistikas jomas regulu standarta modelim.

2007/0020 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

pēc apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju (SPK) saskaņā ar Padomes Lēmuma Nr. 89/382/EEK, Euratom 3. panta 1. punktu[3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[4],

tā kā:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumā Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008)[5] teikts, ka sadarbībā ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no divkārša darba, jāizstrādā sabiedrības veselības informācijas sistēmas statistikas daļa.

2. Izmantojot Kopienas sabiedrības veselības programmas, pastāvīgi noritēja darbs pie Kopienas informācijas par sabiedrības veselību. Uz šā pamata ir izveidots Eiropas Kopienas veselības rādītāju saraksts ( ECHI ), kas sniedz pārskatu par veselības stāvokli, veselības faktoriem un veselības sistēmām. Lai sagatavotu minimālo statistikas datu kopumu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu ECHI rādītājus, Kopienas statistikai par veselību, jas tas ir mērķtiecīgi un iespējams, jāatbilst attīstībai un sasniegumiem, kas gūti, pateicoties Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā.

3. Padome 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā Nr. 2002/C 161/01 par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002–2006)[6] aicināja Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu pie statistikas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību statistikas saskaņošanas, lai būtu pieejami salīdzināmi dati, ar kuriem varētu objektīvi novērtēt atbilstīgi jaunajai Kopienas stratēģijai veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti. Turklāt Komisijas 2003. gada 19. septembra Ieteikumā C(2003) 3297 par Eiropas arodslimību sarakstu dalībvalstīm ieteikts pakāpeniski saskaņot statistiku par arodslimībām ar Eiropas sarakstu atbilstoši tam darbam, ko veic, saskaņojot Eiropas statistiku par arodslimībām.

4. 2002. gada Eiropadomes Barselonas sanāksmē atzina trīs vadošos principus veselības aprūpes sistēmās: pieejamību visiem, augstas kvalitātes aprūpi un ilgtermiņa finansiālo stabilitāti. Komisijas 2004. gada 20. aprīļa paziņojumā[7] Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par „sociālās aizsardzības modernizēšanu, lai izveidotu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi – atbalsts valstu stratēģijām, izmantojot „atklāto koordinācijas metodi””, ierosināts sākt darbu, lai noteiktu iespējamos kopējo mērķu rādītājus un izstrādātu aprūpes sistēmas, pamatojoties uz pasākumiem, kuri veikti saistībā ar Kopienas rīcības programmu veselības jomā, Eurostat veselības jomas statistiku un sadarbību ar starptautiskām organizācijām.

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumā Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu[8], kā pamatprioritāte iekļauta rīcība vides, veselības un dzīves kvalitātes jomā, aicinot noteikt un izstrādāt veselības un vides rādītājus. Turklāt Padomes 2003. gada 8. decembra secinājumos izteikta prasība, lai bioloģiskās daudzveidības un veselības rādītāji tiktu iekļauti tās strukturālo rādītāju datubāzes sadaļā „vide”, kuru izmanto Eiropadomes ikgadējā pavasara ziņojumā; šajā datubāzē sadaļā „nodarbinātība” iekļauti arī rādītāji attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā. Komisijas 2005. gadā pieņemtajā ilgtspējīgas attīstības rādītāju kopumā ietverts arī temats par sabiedrības veselības rādītājiem.

6. Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam[9] atzīta nepieciešamība, izmantojot Kopienas statistikas programmu, uzlabot tādu datu kvalitāti, salīdzināmību un pieejamību, kuri attiecas uz veselības stāvokli saistībā ar vides izraisītām slimībām un traucējumiem.

7. Padomes 2003. gada 15. jūlija Rezolūcijā Nr. 2003/C 175/01 par tādu personu nodarbinātības un sociālās integrācijas veicināšanu, kurām ir invaliditāte[10], dalībvalstis un Komisija aicināta vākt statistikas materiālu par tādu personu situāciju, kurām ir invaliditāte, tostarp par pakalpojumu un priekšrocību izstrādi šai grupai. Turklāt Komisijas 2003. gada 30. oktobra paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par vienlīdzīgām iespējām personām, kurām ir invaliditāte, – Eiropas rīcības plāns[11] Komisija nolēma, ka tiks izstrādāti konteksta rādītāji, kas būs salīdzināmi dalībvalstīs, lai novērtētu politikas efektivitāti invaliditātes jomā. Komisija norādīja, ka pēc iespējas jāizmanto Eiropas statistikas sistēmas avoti un struktūras, īpaši izstrādājot saskaņotus apsekojumu moduļus, lai iegūtu starptautiski salīdzināmu statistikas informāciju, kas nepieciešama uzraudzības procesā.

8. Lai nodrošinātu datu atbilstību un salīdzināmību un izvairītos no divkārša darba, Eurostat statistikas pasākumi sabiedrības veselības un veselības aizsardzības un darba drošības jomā jāveic sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās īpašajām organizācijām, piemēram, Pasaules veselības organizāciju (PVO) un Starptautisko darba organizāciju ( ILO ), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), ja tas ir atbilstīgi un iespējams. Konkrēti nesen tika ieviesta kopēja statistikas datu vākšana ar ESAO un PVO par veselības kontu sistēmām.

9. Komisija ( Eurostat ) jau regulāri vāc statistikas datus par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā no dalībvalstīm, kuras šos datus sniedz brīvprātīgi. Turklāt tā iegūst datus par šīm jomām no citiem avotiem. Šie pasākumi tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Īpaši sabiedrības veselības statistikas jomā izstrādi un īstenošanu vada un organizē saskaņā ar partnerības struktūru starp Eurostat un dalībvalstīm. Tomēr joprojām jāpanāk lielāka esošās statistikas datu vākšanas precizitāte un ticamība, saskanība un salīdzināmība, aptvērums, laicīgums un punktualitāte un jānodrošina arī tas, lai turpmākie datu vākšanas pasākumi, par kuriem panākta vienošanās ar dalībvalstīm un kuri izstrādāti sadarbībā ar dalībvalstīm, tiktu īstenoti, lai iegūtu minimālo statistikas datu kopumu, kas Kopienas līmenī vajadzīgs sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

10. Īpašas Kopienas statistikas izveidi reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku[12].

11. Ar šo regulu pilnībā tiks nodrošināta to tiesību ievērošana, kas saistītas ar personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā.

12. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu Nr. 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[13] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[14] piemēro saistībā ar šo regulu. Būtiskās sabiedrības interesēs ir statistikas prasības, kuras radušās, pateicoties Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā, valstu stratēģijai, lai izstrādātu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, un Kopienas stratēģijai veselības aizsardzības un darba drošības jomā, kā arī pateicoties prasībām, kas rodas saistībā ar strukturālajiem rādītājiem, ilgtspējīgas attīstības rādītājiem un Eiropas Kopienas veselības rādītājiem, un citiem rādītāju kopumiem, kas jāizstrādā, lai uzraudzītu Kopienas un valstu politiskos pasākumus un stratēģijas sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

13. Tādu datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitātes prasības, regulē noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 322/97 un Padomes 1990. gada 11. jūnija Regulā ( Euratom , EEK) Nr. 1588/90 par statistikas konfidencialitātei pakļautas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam[15]. Saskaņā ar minētajām regulām veiktie pasākumi nodrošina konfidenciālo datu fizisko un loģisko aizsardzību un to, ka, apkopojot un izplatot Kopienas statistiku, dati netiek nelikumīgi izpausti un tos neizmanto citām vajadzībām kā vien statistikai.

14. Apkopojot un izplatot Kopienas statistiku atbilstoši šai regulai, valstu un Kopienas statistikas iestādēm jāņem vērā Eiropas statistikas prakses kodeksā izklāstītie principi, kurus Statistikas programmu komiteja pieņēma 2005. gada 24. februārī un pievienoja Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei, un izplatīja ar Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikumu par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību[16].

15. Tā kā dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt šīs regulas mērķus, proti, izveidot kopēju pamatu, kas ļautu regulāri veidot Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, un tas vieglāk paveicams Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

16. Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[17].

17. Konkrēti Komisijai jābūt pilvarotai noteikt definīcijas, priekšmetus un dalījumu (ieskaitot mainīgos lielumus un klasifikāciju), vajadzības gadījumā avotus un datu un metadatu sniegšanu (ieskaitot pārskata periodus, intervālus un termiņus) attiecībā uz šīs regulas 2. pantā un 1.–5. pielikumā minētajām jomām. Tā kā tie ir vispārēji pasākumi, kuru mērķis ir grozīt vai svītrot nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EEK 5.a pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu tiek izveidots kopējs pamats, lai regulāri veidotu Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.

2. Statistikā minimālā datu kopuma veidā iekļauj tādu informāciju, kas ir vajadzīga Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā, lai atbalstītu valstu stratēģijas, kas paredzētas, lai izveidotu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, kā arī Kopienas rīcībai veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

3. Statistika nodrošina datus strukturālajiem rādītājiem, ilgtspējīgas attīstības rādītājiem un Eiropas Kopienas veselības rādītājiem, kā arī citu tādu rādītāju virknēm, kurus jāizstrādā, lai uzraudzītu Kopienas pasākumus sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

2. pants

Piemērošanas joma

Dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) statistiku par šādām jomām:

- veselības stāvoklis un veselības faktori, kā noteikts I pielikumā,

- veselības aprūpe, noteikts II pielikumā,

- nāves iemesli, kā noteikts III pielikumā,

- nelaimes gadījumi darbā, kā noteikts IV pielikumā

- arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības, kā noteikts V pielikumā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a) jēdzienam „Kopienas statistika” ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta pirmajā ievilkumā;

b) jēdzienam „statistikas apkopošana” ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta otrajā ievilkumā;

c) „sabiedrības veselība” nozīmē visus elementus, kas saistīti ar Eiropas pilsoņu un rezidentu veselību, proti, to veselības stāvokli, ieskaitot saslimstību un invaliditāti, faktorus, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtos resursus, veselības aprūpes nodrošināšanu un piekļuvi tai, kā arī veselības aprūpes izdevumus un finansējumu, un nāves iemeslus;

d) „veselības aizsardzība un drošība darbā” nozīmē visus elementus, kas saistīti ar Eiropas Savienības nodarbināto personu veselības un drošības profilaksi un aizsardzību darbavietā šo personu pašreizējā vai iepriekšējā darbā, īpaši nelaimes gadījumus darbā, arodslimības un citas ar darbu saistītas problēmas un slimības.

4. pants

Avoti

Attiecībā uz sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā dalībvalstis apkopo datus, kuri atkarībā no jomas un priekšmeta un valsts sistēmas pazīmēm atrodami

a) esošos vai plānotos mājsaimniecību vai līdzīgos apsekojumos vai apsekojumu moduļos, vai

b) esošos vai plānotos valsts administratīvajos vai ziņojumu avotos.

5. pants

Metodika, rokasgrāmatas un izmēģinājuma pētījumi

1. Komisija ( Eurostat ) izstrādā vai vajadzības gadījumā uzlabo vai atjaunina rokasgrāmatas, pamatnostādnes vai ieteikumus par sistēmām, koncepcijām un metodiku attiecībā uz Kopienas statistiku, kuru apkopo atbilstoši šai regulai.

2. Valstu pieredzi un ekspertu atzinumus izmanto 1. punktā minētajai izstrādei. Attiecībā uz datu vākšanai izmantotajām metodēm, ieskaitot sagatavošanas pasākumus, Komisijas ( Eurostat ) izveidoto sadarbības struktūru ietvaros ar dalībvalstīm jāņem vērā valstu īpatnības, jauda un esošie datu vākšanas pasākumi. Jāņem vērā arī metodes, kuras izmanto, lai regulāri vāktu datus tādu atbilstoši citām Kopienas programmām (piemēram, sabiedrības veselības vai pētniecības programmas) īstenotu projektu ietvaros, kuriem ir statistikas dimensija.

3. Statistiskas metodikā un datu vākšanas metodēs, kas jāizstrādā, lai Kopienas līmenī apkopotu statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, vajadzības gadījumā vienmēr jāņem vērā koordinēšanas nepieciešamība ar starptautisko organizāciju pasākumiem šajā jomā, lai nodrošinātu statistikas starptautisku salīdzināmību un datu krājumu saskanību.

4. Ja tiek noteikta nepieciešamība pēc jauniem datiem vai nepietiekama datu kvalitāte 2. pantā minētajās jomās, Komisija ( Eurostat) organizē izmēģinājuma pētījumus, kuri dalībvalstīs jāveic brīvprātīgi. Šādu izmēģinājuma pētījumu mērķis ir pārbaudīt koncepcijas un metodes un novērtēt saistīto datu vākšanas pasākumu īstenojamību, ieskaitot statistisko kvalitāti, salīdzināmību un rentabilitāti saskaņā ar Eiropas statistikas prakses kodeksa principiem. Par šādos pētījumos izmantotajām metodēm vienojas sadarbības struktūrās ar dalībvalstīm.

6. pants

Datu nosūtīšana, apstrāde, izplatīšana un publicēšana

1. Dalībvalstis nosūta mikrodatus vai atkarībā no attiecīgās jomas un priekšmeta – kopsavilkuma datus, ieskaitot konfidenciālos datus, kas definēti Padomes Regulas (EK) Nr. 322/97 13. pantā, un šajā regulā noteiktos metadatus un īstenošanas pasākumus Komisijai ( Eurostat ) saskaņā ar spēka esošajiem Kopienas noteikumiem par tādu datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitāte, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 un Regulā ( Euratom , EEK) Nr. 1588/90. Minētos Kopienas noteikumus piemēro datu apstrādei, ko veic Eurostat , ciktāl šie dati tiek uzskatīti par konfidenciāliem, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97.

2. Dalībvalstis nosūta datus un metadatus, kurus saskaņā ar šo regulu jānosūta elektroniski, atbilstīgi datu apmaiņas standartam, par ko Komisija vienojusies ar dalībvalstīm. Datus sniedz atbilstīgi noteiktajiem termiņiem, ar noteikto intervālu un ievērojot pielikumos norādītos pārskata periodus.

3. Komisija ( Eurostat ) veic vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu statistikas informācijas izplatīšanu, pieejamību un dokumentāciju saskaņā salīdzināmības, ticamības un statistikas konfidencialitātes principiem, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97.

7. pants

Kvalitātes kritēriji un ziņojumi

1. Komisija ( Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti.

2. Komisija ( Eurostat ) ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā ieteicamus kopējus standartus, kas paredzēti, lai nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību saskaņā ar Eiropas statistikas prakses kodeksā noteiktajiem principiem. Šos standartus publicē metodikas rokasgrāmatās vai pamatnostādnēs.

3. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iespējamo augstāko nosūtīto datu kvalitāti.

4. Ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) divus ziņojumus, kas sagatavoti atbilstoši 2. punktā minētajiem standartiem, par nosūtīto datu kvalitāti un datu avotiem. Pirmais ziņojums attiecas uz statistiku par sabiedrības veselību, bet otrais – uz statistiku par veselības aizsardzību un drošību darbā. Ik pēc pieciem gadiem Komisija ( Eurostat ) izstrādā ziņojumu par izplatīto datu salīdzināmību.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Pasākumi aptver šādus 2. pantā minēto jomu aspektus:

– definīcijas,

– priekšmetus un dalījumu, ieskaitot mainīgos lielumus un klasifikāciju,

– vajadzības gadījumā avotus,

– datu un metadatu sniegšanu, ieskaitot pārskata periodus, intervālus un termiņus.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom , turpmāk „komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.

10. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

I PIELIKUMS

Joma: Veselības stāvoklis un veselības faktori

a) Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina statistika par veselības stāvokli un veselības faktoriem.

b) Darbības joma

Šīs jomas datus galvenokārt apkopo, izmantojot sabiedrības apsekojumus vai apsekojumu moduļus par veselību. Nodrošinot papildu aptvērumu vai informāciju par dažiem īpašiem priekšmetiem, piemēram, saslimstību vai nelaimes gadījumiem un ievainojumiem, var izmantot arī reģistru datus vai citus administratīvus avotus. Vajadzības gadījumā iekļauj aprūpes iestādēs dzīvojošas personas, kā arī 0–14 gadus vecus bērnus, ja iepriekšēji izmēģinājuma pētījumi liecina, ka tas ir vajadzīgs.

c) Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Dati iesniedzami vismaz reizi piecos gados; dažiem īpašiem datu vākšanas pasākumiem, piemēram, par saslimstību vai nelaimes gadījumiem un ievainojumiem, var būt vajadzīgs biežāks periodiskums; norāda pirmo datu sniegšanas pārskata gadu, intervālu un termiņu katram avotam un priekšmetam un par to vienojas kā par 8. pantā minēto īstenošanas pasākumu daļu.

d) Aptvertie temati

Minimālais sniedzamo datu kopums aptver šādu tematu sarakstu:

– veselības stāvoklis, ieskaitot veselības uztveri, fizisku un garīgu darbības spēju un invaliditāti, un saslimstību,

– nelaimes gadījumi un ievainojumi, ieskaitot tos, kas saistīti ar patērētāju drošumu,

– dzīves stils un vide, sociāli un ar profesiju saistīti faktori,

– profilaktisku un ārstniecisku veselības aprūpes iestāžu pieejamība un izmantošana (iedzīvotāju apsekojums),

– vispārīga demogrāfiska un sociāli ekonomiska informācija par indivīdiem.

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Vajadzīgos mainīgos lielumus, dalījumu un mikrodatus nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu.

Ja datus iegūs ar apsekojumiem, veselības apsekojumu instrumentu un apsekojuma struktūras ieteicamo radītāju un kvalitātes novērtējuma izstrādi, atlasi, svērumu un īstenošanu veic saskaņā ar dalībvalstu izstrādātajām pamatnostādnēm. Par šīm savākto datu un izmantoto apsekojumu specifikācijām vienojas saistībā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, un tās nosaka rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

e) Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis sniedz vajadzīgos metadatus, par kuriem jāvienojas kā par daļu no īstenošanas pasākumiem (ieskaitot par aptaujas pazīmēm), kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.

II PIELIKUMS

Joma: Veselības aprūpe

a) Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina statistika par veselības aprūpi.

b) Darbības joma

Šī joma aptver visus to iestāžu vai indivīdu veiktos pasākumus, kuri izmanto savas medicīnas, vidējās medicīniskās un slimnieku aprūpes jomas zināšanas un tehnoloģiju, lai sasniegtu veselības mērķus, kā arī saistītos administrācijas un vadības pasākumus.

Datus galvenokārt apkopo no administratīviem avotiem.

c) Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku sniedz katru gadu; norāda pirmo datu sniegšanas pārskata gadu, intervālu un termiņu katram avotam un priekšmetam un par to vienojas kā par 8. pantā minēto īstenošanas pasākumu daļu.

d) Aptvertie temati

Minimālais sniedzamo datu kopums aptver šādu tematu sarakstu:

– veselības aprūpes iestādes un resursi,

– veselības aprūpes izmantošana, individuāli un kolektīvi pakalpojumi,

– veselības aprūpes izdevumi un finansējums,

– un citi elementi, lai atbalstītu valstu stratēģijas ar mērķi izveidot augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi.

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu. Datu kopumu nosaka pēc ESAO Starptautiskās veselības kontu klasifikācijas un PVO starptautiskā saraksta, kurā ietverta slimnīcās izmantotā saslimstības tabula. Par šīm specifikācijām vienojas saistībā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, un tās nosaka rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

e) Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis sniedz vajadzīgos metadatus, par kuriem jāvienojas kā par daļu no īstenošanas pasākumiem (ieskaitot par avotiem, definīcijām un apkopojumiem), kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.

III PIELIKUMS

Joma: Nāves iemesli

a) Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina salīdzināma statistika par nāves iemesliem.

b) Darbības joma

Šī joma aptver statistiku par nāves iemesliem; tā balstās uz valstu izsniegtajām medicīniskajām miršanas apliecībām, ņemot vērā PVO ieteikumus. Apkopojamā statistika attiecas uz nāves pamatiemeslu, ko PVO ir definējusi kā „slimību vai ievainojumu, ar ko sākās tieši nāvi izraisošā slimības norise, vai nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas radīja nāvējošo ievainojumu”. Statistiku apkopo par Eiropas rezidentiem un nedzīvdzimušajiem bērniem.

c) Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku sniedz katru gadu; pirmo pārskata gadu norāda un par to vienojas kā par daļu no 8. pantā minētajiem īstenošanas pasākumiem. Datus nosūta vēlākais otrajā gadā pēc pārskata gada. Provizoriskus datus vai aplēses var iesniegt agrāk. Par nelaimes gadījumiem, kas skar sabiedrības veselību, var izveidot īpašus datu krājumus attiecībā uz visiem nāves iemesliem vai attiecībā uz specifiskiem nāves iemesliem.

d) Aptvertie temati

Minimālais sniedzamo datu kopums aptver šādu tematu sarakstu:

– mirušo pazīmes,

– reģions,

– nāves pazīmes, ieskaitot nāves iemeslu.

Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu. Datu kopumu par nāves iemesliem nosaka pēc ESAO Starptautiskās slimību klasifikācijas, un tas atbilst Eurostat noteikumiem un ANO un PVO ieteikumiem par iedzīvotāju statistiku. Par šīm specifikācijām vienojas attiecīgo īstenošanas pasākumu kontekstā, un tās nosaka rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

e) Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis sniedz vajadzīgos metadatus, par kuriem jāvienojas kā par daļu no īstenošanas pasākumiem, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.

IV PIELIKUMS

Joma: Nelaimes gadījumi darbā

a) Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina statistika par nelaimes gadījumiem darbā.

b) Darbības joma

Nelaimes gadījumu darbā definē kā „atsevišķu gadījumu darba gaitā, kas izraisa fizisku vai garīgu kaitējumu”. Izmantojot administratīvus avotus, kurus papildina citi atbilstoši avoti, datus vāc attiecībā uz visu darbaspēku par nāves gadījumiem darbā un tādiem nelaimes gadījumiem darbā, kas izraisa vairāk nekā 3 dienu prombūtni no darba. Sadarbībā ar ILO var vākt ierobežotu pamatdatu apakškopumu par nelaimes gadījumiem, kuri izraisa mazāk nekā 4 dienu prombūtni, ja šādi dati ir pieejami.

c) Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku sniedz katru gadu; pirmo pārskata gadu norāda un par to vienojas kā par daļu no 8. pantā minētajiem īstenošanas pasākumiem. Datus nosūta vēlākais tā otrā gada jūnijā, kas seko pēc pārskata gada. Provizoriskus datus var iesniegt agrāk.

d) Aptvertie temati

Minimālais sniedzamo mikrodatu kopums aptver šādu tematu sarakstu:

– ievainotās personas un ievainojuma pazīmes,

– uzņēmuma un darbavietas pazīmes,

– darba vides pazīmes,

– nelaimes gadījuma pazīmes, ieskaitot notikumu gaitu, kas raksturo nelaimes gadījuma iemeslus un apstākļus.

Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu, ka arī ar tiem saistītās iespējas un izlases svērumus nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu pēc ESAW metodikas. Par šiem aspektiem vienojas attiecīgo īstenošanas pasākumu kontekstā, un tos nosaka rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

e) Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis iesniedz vajadzīgos metadatus par statistikas aptvertajiem iedzīvotājiem, ziņojumu rādītājus par b) punktā definētajiem nelaimes gadījumiem darbā un vajadzības gadījumā izlases pazīmes, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.

V PIELIKUMS

Joma: Arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības

a) Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina statistika par atzītiem arodslimību gadījumiem un citām ar darbu saistītām veselības problēmām un slimībām.

b) Darbības joma

Slimība tiek uzskatīta par arodslimību, ja to atzīst valsts iestādes, kuras atbild par arodslimību atzīšanu. Datus vāc par konstatētām arodslimībām un arodslimību izraisītiem nāves gadījumiem. Lai gadījumu atzītu par tādu veselības problēmas un slimības gadījumu, kas ir saistīts ar darbu, nav vajadzīgs iestādes atzinums, un saistītos datus galvenokārt iegūst no iedzīvotāju apsekojumiem.

c) Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Par arodslimībām statistiku sniedz katru gadu, un to nosūta vēlākais tā otrā gada pirmajā ceturksnī, kas seko pēc pārskata gada. Dalībvalstis norāda pārskata periodus, intervālus un termiņus un vienojas par tiem saistībā ar citu datu krājumu iesniegšanu.

d) Aptvertie temati

Minimālais sniedzamo datu kopums aptver šādu tematu sarakstu:

– saslimušās personas un slimības vai ar veselību saistīto problēmu pazīmes,

– uzņēmuma un darbavietas pazīmes,

– izraisītājvielas vai faktora pazīmes,

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu, un par to vienojas dalībvalstis.

e) Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis iesniedz vajadzīgos metadatus par statistikas aptvertajiem iedzīvotājiem, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus. [pic][pic][pic]

([1]) OV C […], […]., […]. lpp.

([2]) OV C […], […]., […]. lpp.

([3]) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

([4]) OV C […], […]., […]. lpp.

([5]) OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.

([6]) OV C 161, 5.7.2002., 1. lpp.

([7]) COM(2004) 304 galīgā redakcija.

([8]) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

([9]) COM(2004) 416 galīgā redakcija.

([10]) OV C 175, 24.7.2003., 1. lpp.

([11]) COM(2003) 650 galīgā redakcija.

([12]) OV L 52, 22.2.1997., 61. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

([13]) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

([14]) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

([15]) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 322/97.

([16]) COM(2005) 217 galīgā redakcija un Komisijas Ieteikums par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību.

([17]) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.