52007PC0037

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.2.2007

COM(2007) 37 galīgā redakcija

2007/0029 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

AR KO NOSAKA AKREDITĀCIJAS UN TIRGUS UZRAUDZĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ RAŽOJUMU TIRDZNIECĪBU {SEC(2007) 173} {SEC(2007) 174}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Preču brīva aprite, vienotā tirgus centrālais balsts, ir ES konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes galvenais virzītājs. Bez tam Kopienas tehniskie tiesību akti, kas nodrošina preču brīvu apgrozību, ir devuši ievērojamu ieguldījumu vienotā tirgus izveidošanā un darbībā. Tas nodrošina augstu aizsardzības līmeni, kas jāievēro, un kopumā arī nodrošina ekonomikas dalībniekus ar līdzekļiem, kas ļauj novērtēt atbilstību, tā nodrošinot brīvu apgrozību, kuras pamatā ir uzticība ražojumiem.

Tomēr visu šo tiesību aktu īstenošanas pieredze rāda:

- zināmu konkurences izkropļojumu, ko rada atšķirīgi paņēmieni, valstu iestādēm ieceļot atbilstības novērtēšanas iestādi, un gadījumā, ja tirgū ir neatbilstoši vai bīstami ražojumi, nevienlīdzīgu attieksmi, ko rada ļoti atšķirīgās valstu tirgus uzraudzības struktūras, noteikumi un līdzekļi,

- zināmu uzticības trūkumu atbilstības apzīmējumiem,

- zināmu saskaņotības trūkumu to īstenošanā un ieviešanas nodrošināšanā.

Pēc Padomes 2003. gada 10. novembra rezolūcijas iesniegto priekšlikumu mērķis ir nodrošināt kopēju pamatu esošo infrastruktūru akreditācijai un tirgus uzraudzībai preču un uzņēmēju kontrolei, stiprinot un paplašinot esošos, nevis vājinot esošos instrumentus, piemēram, Vispārējo produktu drošības direktīvu, kas ir ļoti veiksmīga un efektīva. Otrkārt, ja vajadzīgs, tajos izklāstītas pieņemtās atsauces, lai organizētu ar ražojumiem saistīto esošo Kopienas saskaņošanas tiesību aktu pārskatīšanu un ar ražojumiem saistītu nākotnes tiesību aktu izstrādei.

- Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums labi atbilst vispārējai Komisijas politikai, cik plaši iespējams veicināt vienkāršošanu un labāku regulējumu. Sākotnēji Padome savā 2003. gada 10. novembra rezolūcijā aicināja Komisiju pārskatīt tikai „jaunās pieejas” direktīvas. Tomēr, saskaroties ar iespēju apvienot saskaņotos instrumentus, ko varētu izmantot neatkarīgi no izmantotās likumdošanas tehnikas (vecās/jaunās pieejas likumdošana), izvēlētais variants ir iesniegt priekšlikumus, kurus var izmantot pēc iespējas vairāk nozarēs ar standarta instrumentiem saistītā un pārredzamā, saskaņotā veidā. Te īpaši ietverti tādi jautājumi kā tirgū laišanas definīcija, utt., uzņēmēju pienākumi, atbilstības novērtēšanas iestādes kompetences novērtēšana, atbilstības noteikšanas procedūras, trešu valstu preču kontrole vai atbilstības zīmes jautājumi.

Te ietverti arī jautājumi par tirgus uzraudzību kopumā. Ir iespējams izmantot vispārēju politiku un infrastruktūras visā Kopienā nevis atsevišķi pa nozarēm, īpaši izmantojot Vispārējās produktu drošības direktīvas pieredzi par patēriņa precēm, kuras principus un mehānismus var attiecināt uz visu preču kontroli, kas paredzētas gan patēriņam, gan profesionālai lietošanai.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā

Padomes 1985. gada 7. maija rezolūcija, kas attiecas uz jauno pieeju tehniskai saskaņošanai un standartizācijai, ir pamatdokuments šajā jomā, bet Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmums 93/465 nosaka pamatnoteikumus CE zīmes izmantošanai un saskaņoto atbilstības novērtēšanas procedūru veikšanai. Šos tekstus papildina dažādi lēmumi par standartizāciju, kā arī Direktīva 98/34, kur atzīta Eiropas standartizācijas organizāciju loma un Eiropas standartu prioritāte, nemaz nerunājot par 25 „jaunās pieejas” direktīvām, kas atteicas uz dažādām preču grupām.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību nodrošina tirgus uzraudzības infrastruktūru un informācijas apmaiņas sistēmas jomās, kas nav saskaņotas, un nosaka uzņēmēju un valsts iestāžu pienākumus attiecībā pret patēriņa precēm.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šie priekšlikumi ir svarīgi vienotā preču tirgus izveidei un dod savu ieguldījumu citas politikas veidošanā, piemēram, patērētāju, darbinieku un vides aizsardzības politikas veidošanā. Tie ir būtiski svarīgi vispārējai Komisijas politikai atbilstoši Lisabonas programmai jautājumos par labāku regulējumu, vienkāršošanu un tirgus uzraudzību.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Priekšlikumu saturu izveidoja no 20 darba dokumentiem, kuri bija plaši izplatīti visām galvenajām ieinteresētājām personām. Tika saņemtas apmēram 250 atsauksmes.

Apspriešana internetā Your Voice in Europe ( IPM ) 2006. gadā saņēma 280 atbildes, kuras galvenokārt apstiprināja pirmo apspriežu rezultātus.

Komisija izveidoja 4 aptaujas lapas, kuru mērķauditorijas bija dažādas ieinteresētās personas. Uzņēmumu aptaujai izmantoja Eiropas informācijas centru tīklu, lai veiktu uzņēmumu paneļa novērošanu (t.i. tiešās intervijas ar 800 MVU).

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Saņemtās atbildes apstiprina, ka priekšlikums jāpamato uz esošo, nevis jāveido jauna sistēma. Esošai akreditācijas sistēmai vajag tiesisko pamatu, nevis to jāmaina pret citu sistēmu. To atkārtoti apstiprina kā valsts iestāžu darbu un tādēļ brīvu no komerciālās konkurences. Atbilstības novērtēšanas iestāžu sistēmai vajag stingrākus atlases kritērijus un saskaņotus valsts atlases procesus. Tika atbalstīta definīciju un uzņēmējiem uzlikto pienākumu saskaņošana. Apstiprināja, ka sistemātiska prasība pēc pilnvarotu personu apstiprināšanas neatrisināja pārredzamības problēmu. Praktiski visas atbildes atbalstīja Kopienas tirgus uzraudzības sistēmu, kas papildinātu VPDD mehānismus, ar informācijas un sadarbības sistēmu starp valstu iestādē, neradot jaunus instrumentus. Iespēju atcelt CE zīmi apstrīdēja un atbalstīja tās nozīmes skaidrojumu un tiesisko aizsardzību. |

No 2006. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 26. jūlijam internetā risinājās atklāta šā temata apspriešana. Komisija saņēma 280 atbildes. Rezultāti apskatāmi http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/review_en.htm. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Iesaistīja atbilstības novērtēšanas, akreditācijas, tirgus uzraudzības, standartizācijas un tehniskās saskaņošanas profesionāļus, kā arī tirdzniecības, patērētāju aizsardzības un citu asociāciju speciālistus.

Izmantotās metodes

Eksperti izteica savu viedokli par darba dokumentiem, piedalījās sanāksmēs un viņiem bija adresēti aptaujas jautājumi.

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Apspriedās ar valstu ekspertiem, kas atbild par standartizāciju un horizontālajiem jautājumiem un kas arī atbild par Kopienas tiesību aktu īstenošanu. Apspriedās ar atbilstības novērtēšanas, akreditācijas, tirgus uzraudzības, standartizācijas un tehniskās saskaņošanas ekspertiem, tirdzniecības un patērētāju aizsardzības apvienībām.

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums

Lielākā daļa ekspertu izteica atbalstu to priekšlikumu saturam, kurus izstrādāja, pamatojoties uz viņu ieteikumiem.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Tiek izskatīta iespēja apspriešanas rezultātus ar viņu ieteikumiem izvietot jaunās pieejas vietnēs.

- Ietekmes novērtējums

Pamatā ir trīs vispārīgi risinājumi:

1. Pirmais risinājums ir atstāt esošo situāciju nemainītu. Ražojumus, uz kuriem attiecas Kopienas saskaņošanas tiesību akti, tirgo atbilstoši tiem noteikumiem, kas ir esošajā tiesiskajā sistēmā un spēkā esošajiem pasākumiem, kas nav tiesību akti.

2. Otrs risinājums ir pasākumi, kas nav tiesību aktu pieņemšana, kurus var pieņemt, nemainot esošos vai neieviešot jaunus tiesību aktus. Tomēr šā risinājuma paredzamajai aptvertajai jomai ir divi ierobežojumi:

3. Problēmas, kas rodas esošajos juridiskajos noteikumos, var novērst, tikai mainot tiesību aktus.

4. Komisija plaši pielieto aktus, kas juridiski nav saistoši. Tirgus uzraudzības un pilnvaroto iestāžu novērtēšanas/uzraudzības jomā tie līdz šim ir bijuši nepietiekoši, lai efektīvi risinātu jautājumus, kas saistīti ar valstu iestāžu nevienmērīgo izpildes nodrošināšanas līmeni.

5. Trešā iespēja ir risinājumi, kur vajadzīga Kopienas likumdevēja iejaukšanās līdz ar izpildes nodrošināšanu ar instrumentiem, kas juridiski nav saistoši.

Vienīgais risinājums, kas atbilst no ieinteresētajām personām saņemtajām atbildēm un kas nodrošina izvirzīto jautājumo risinājumu, ir 3. risinājums.

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kas minēts darba programmā, par kuru ziņojums ir pieejams http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/review_en.htm.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikumi pilnveido dažādos esošos juridiskos instrumentus, piedāvājot stiprināt Kopienas politiku tirgus uzraudzībā un akreditācijā, saskaņot nozarēs esošos instrumentus un pārbaudīt, kā šos horizontālos instrumentus var izmantot visās nozarēs, neatkarīgi vai tie ir no „vecās” vai no „jaunās” pieejas.

Priekšlikumus veido: regulas akreditācijas un tirgus uzraudzības izpildes ieviešanai un sui generis lēmums nākotnes tiesību aktu sistēmas izveidošanai.

Regula:

- organizē akreditāciju valstu un Eiropas līmenī, neatkarīgi no dažādajām darbības nozarēm, kurās akreditāciju izmanto. Priekšlikumā pieprasīts, lai akreditācijai būtu sabiedrisks raksturs, jo tā ir valsts iestāžu kontroles pēdējais līmenis un rada pamatojumu esošās Eiropas sadarbības akreditācijas (EA) organizācijas atzīšanai, lai nodrošinātu speciālistu veiktas stingras novērtēšanas pareizu darbību.

- nodrošina, ja tas nav paredzēts citā piemērojamā Kopienas tiesību aktā, ka valsts iestādēm ir vienādas iespējas rīkoties un vajadzīgās pilnvaras darboties tirgū, lai spētu ierobežot vai izņemt no aprites neatbilstošus vai nedrošus ražojumus. Nodrošina sadarbību starp iestādēm valsts iekšienē un muitas iestādēm, kas kontrolē no trešām valstīm ievestos ražojumus, un nosaka informācijas apmaiņas sistēmu starp valstu iestādēm un sadarbību, ja ražojumi ir vairāk nekā vienas dalībvalsts tirgū.

Lēmums:

- izveido vispārēju sistēmu nākotnes nozaru tiesību aktiem un māca lietot kopīgos elementus, lai nodrošinātu nākotnes nozaru tiesību aktu saskaņotību tiktāl, cik tas politiski un tehniski iespējams.

- izveido saskaņotas definīcijas, kopīgus pienākumus uzņēmējiem, atbilstības novērtēšanas iestāžu atlases kritērijus, valsts pilnvaroto iestāžu kritērijus un paziņošanas procesa noteikumus. Šos elementus atbalsta akreditācijas noteikumi. Tas nosaka arī atbilstības novērtēšanas procedūru atlases noteikumus un saskaņoto procedūru apjomu.

- nodrošina CE zīmes vienotu definīciju un noteikumus par atbildību tiem, kas to izmanto, un nodrošina tās aizsardzību kā Kopienas kopīgai zīmei, tajās direktīvās, kurās tas jau minēts.

- izveido atbilstošu informācijas sistēmu un tirgus uzraudzības procedūru kā VPDD sistēmas turpinājumu, lai varētu efektīvi nodrošināt Kopienas saskaņošanas tiesību aktu izpildi un saistīt ar šo tiesību aktu drošības klauzulām.

- nodrošināt saskaņotus noteikumus nākotnes drošības mehānismiem kā papildinājumu tirgus uzraudzības noteikumiem.

- Juridiskais pamats

Priekšlikumi pamatojas uz Līguma 95. pantu. Šī regula pamatojas arī uz 133. pantu par preču kontroli no trešām valstīm.

- Subsidiaritātes princips

Lai gan bija izstrādātas Kopienas politikas iniciatīvas sadarbībai un kopīgu instrumentu attīstībai, vairāk nekā 20 gadus valstu instrumenti joprojām atšķiras un nenodrošina vienādu aizsardzības līmeni visā Kopienā. Kopienas tiesību aktu īstenošanas pieredze rāda, ka valstu nesaskaņoto iniciatīvu ietekmē rodas atšķirības, kas ir pretrunā ar saskaņošanas un iekšējā tirgus priekšrocībām.

Priekšlikuma satura lielākā daļa paredzēta, lai pabeigtu un saskaņotu juridiskos instrumentus, ko izmanto Kopienas iestādes valstu tiesību aktu saskaņošanai, kuri pagātnē ir likuši šķēršļus tirdzniecībai vai varētu tos likt nākotnē. Tie nav paredzēti jaunas Eiropas augstākas struktūras radīšanai, bet sistēmas izveidošanai un infrastruktūras labākai koordinācijai un darbībai valstu līmenī.

Kopienas tiesību aktu mērķis ir radīt pietiekamu uzticēšanās līmeni starp valstu iestādēm un uzņēmējiem visā Eiropas Savienībā. Tas ir iespējams tikai, ja kritēriji tiesību aktu darbībai ir noteikti kopīgi un ja to īstenošanai izveidotās valstu sistēmas var pierādīt, ka tās ievēro vienādus noteikumus, procesus un sniedz vienādus rezultātus.

Ja šo rīcību nesaskaņo, tad tiesību akti nesasniedz galveno mērķi –– uzlabot iedzīvotāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību.

- Proporcionalitātes princips

Šie priekšlikumi galvenokārt pamatojas uz esošo praksi, procedūrām un infrastruktūras un drīzāk tos apvieno un paplašina, nevis rada jaunus pasākumus un infrastruktūras. Akreditācijas jomā priekšlikumi apstiprina esošo sistēmu, veidojot Kopienai juridisko pamatu un sistēmu. Tirgus uzraudzības jomā priekšlikumu mērķis ir koordinēt subsidiaritātes efektīvu darbību un valstu iestāžu atbildību. Informācijas instrumentus piesaistīs esošajiem (piemēram, RAPEX), nevis radīs jaunus. Sui generis lēmuma saturs pēc būtības pats nerada nekādus pasākumus, kas valstīm atņemtu pilnvaras un atbildību. Šo pasākumu īstenošana nākotnē ES nozaru tiesību aktos pamatosies uz pašlaik izmantotajām tehnikām tirdzniecības šķēršļu likvidēšanas jomā, t.i., lielā mērā pamatosies uz īstenošanu valstīs, nevis Komisijas rīcību. Kopienas iejaukšanās vairumā gadījumu aprobežojas ar koordināciju, sadarbību un informāciju. Komisija iejaucas drošības klauzulu gadījumos, kad tikai Kopiena var pieņemt lēmumus. Šo priekšlikumu mērķis ir stiprināt Kopienas tiesību aktu darbību minētajā jomā un pēc iespējas novērst vajadzību pēc Kopienas iejaukšanās nākotnē.

- Juridisko instrumentu izvēle

Komisija izvēlējusies iespēju sadalīt savu priekšlikumu divos atsevišķos juridiskos tekstos, lai varētu tikt galā ar priekšlikumu satura sekām juridiskā aspektā: Regula nosaka vispārīgo sistēmu, kas izsmeļ visus esošos tiesību aktus attiecībā uz akreditāciju un tirgus uzraudzību. Šī regula negroza esošos ES tiesību aktus, bet papildina tos un palīdz padarīt atbilstības novērtēšanas iestāžu paziņošanu un drošības klauzulu darbību rīcības spējīgāku, šis lēmums dod pamatnostādnes likumdevējiem nākotnē. Šim mērķim iesaka sui generis lēmumu, tāpat kā 1993. gadā šajā jomā, lai izveidotu nākotnes kopīgos elementus līdz ar to īstenošanas pamatnostādnēm. Nākotnes nozaru tiesību akti, jauni vai esošo tiesību aktu grozījumi izmantos šos elementus, kad vien iespējams, lai nodrošinātu saistību, vienkāršošanu un lai ievērotu labākas reglamentācijas noteikumus.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Kopienas finansiālais ieguldījums kopumā ir ārkārtīgi samazināts. Akreditācijas jomā finansiālais ieguldījums apmēram 15 % apjomā no EA darbības izmaksām atbilst EUR 75 000, paredzēts Eiropas speciālistu veiktas novērtēšanas sistēmas pienācīgas darbības nodrošināšanas mērķim un tāpēc ir ļoti pieticīgs. Bez tam paredzēts nodrošināt vienu miljonu euro budžeta intervenci savstarpējai salīdzināšanas pārbaudei, kas ir 10 % no iespējamām izmaksām, ja visas drošības klauzulas norādītu uz savstarpējo salīdzināšanas pārbaudi. Tirgus uzraudzības jomā 1,2 miljoni euro ieguldījums visu valstu tirgus uzraudzības iestāžu sadarbībai un savstarpējai informācijas apmaiņas procedūrai, kas aptver visas rūpniecības preces un Kopienā ražotos un no trešām valstīm importētos ražojumus, ir neliels, salīdzinot ar tagadējās valstu nekoordinētās tirgus uzraudzības izmaksām.

5. PAPILDU INFORMāCIJA |

- Vienkāršošana

Šis priekšlikums paredz tiesību aktu vienkāršošanu, valsts iestāžu (ES un valsts līmenī) administratīvo procedūru vienkāršošanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu attiecībā uz privātpersonām.

Vienkāršošana attieksies uz tiesību aktu saturu un veidu, kā tos izstrādā, apvienojot ar risinājumiem, kas jau ir pārbaudīti un pierādījuši savu efektivitāti, kas nozīmē, ka likumdevējam būs pieejams paraugprakses katalogs.

Priekšlikumi nosaka standarta noteikumus un procesus, kas paraugprakses formā jāizpilda visās nozarēs. Noteikumu un procedūru noteikta apvienošana atvieglos dzīvi valstu iestādēm, uzņēmējiem un rezultātā Kopienas juridiskais un administratīvais tēls būs skaidrāks un juridiskā stabilitāte lielāka.

Standartizēti noteikumi visās likumdošanas sfērās, kas attiecas uz tiem pašiem uzņēmējiem, radīs lielāku skaidrību, lielāku juridisko stabilitāti, saskaņotākus tiem piemērojamos pasākumus un beidzot dažu atbilstības novērtēšanas nastu samazināšanos, kad saskaņotā tirgus uzraudzības politika nedaudz atvieglos pirms tirgus prasības.

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas darba un likumdošanas programmā ar atsauci CWLP 2006/ENTR 001.

- Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Priekšlikuma pieņemšanas rezultātā jāatceļ Padomes Regula 93/339 EEK.

- Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, un tāpēc tas jāpiemēro Eiropas Ekonomikas zonā.

2007/0029 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

AR KO NOSAKA AKREDITĀCIJAS UN TIRGUS UZRAUDZĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ RAŽOJUMU TIRDZNIECĪBU

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. un 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[4],

tā kā:

(1) Ar mērķi stiprināt vispārīgo sistēmu, kas nodrošina, ka ražojumi atbilst sabiedrības interešu, piemēram, veselības un drošības, aizsardzības augstam līmenim, jāizstrādā noteikti akreditācijas un tirgus uzraudzības noteikumi un principi, kas ir svarīgi sistēmas aspekti.

(2) Šo regulu jāuzskata par vispārīgas sistēmas daļu, kas nodrošina preču drošības augstu līmeni, kā noteikts ….. Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā …., ar kuru izveido ražojumu tirdzniecības sistēmu.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu[5] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem[6] jau izveido kopīgu un vienotu režīmu šajā regulā skartajos jautājumos. Pārtikas aprites tiesību akti un barības aprites tiesību akti, uz kuriem attiecas tajos minētie noteikumi, nav pakļauti šajā regulā minētajiem noteikumiem. Tomēr, ievērojot Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām[7], Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību[8] un Padomes …. Regulā (EK) Nr. […/…] par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu[9] noteikto akreditācijas pienākuma īpašo raksturu, ir lietderīgi, ka šīs regulas noteikumus piemēro to akreditācijas pienākumu vajadzībām.

(4) Tabakas izstrādājumi sava īpašā rakstura dēļ atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvai 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu[10] jāizslēdz no šīs regulas.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK[11] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai[12] nosaka kopīgu režīmu šiem ražojumiem un tāpēc tie nav pakļauti šai regulai.

(6) Akreditācija ir daļa no vispārīgās sistēmas, kur ietverta arī atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība, lai novērtētu un nodrošinātu ražojumu atbilstību piemērojamām prasībām.

(7) Akreditācijas īpašā vērtība ir tāda, ka tā nodrošina tehniski kompetentu autoritatīvu apliecinājumu no iestādēm, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai ražojumi atbilstu tiem izvirzītājām prasībām.

(8) Akreditācija, lai gan to līdz šim neregulēja Kopienas līmenī, darbojas visās dalībvalstīs. Kopīgu noteikumu par šo darbību trūkums Kopienā radījis dažādas pieejas un atšķirīgas sistēmas kā rezultātā dalībvalstīs atšķiras akreditācijas veikšanas stingrības pakāpe. Tādēļ jāattīsta plaša akreditācijas sistēma un tās darbības un organizācijas principi jānosaka Kopienas līmenī.

(9) Akreditācijas sistēma, kura darbojas atbilstoši saistošajiem noteikumiem, veicina savstarpējas uzticības stiprināšanos starp dalībvalstīm par novērtēšanas iestāžu kompetenci un to izsniegtajiem sertifikātiem un pārbaužu protokoliem. Tā stiprina savstarpējās atzīšanas principu un akreditācijas noteikumiem šajā regulā jāattiecas uz iestādēm, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētās un nereglamentētās nozarēs. Aktuālais jautājums ir sertifikātu un pārbaužu protokolu kvalitāte neatkarīgi no tā vai tie ir no reglamentētas vai nereglamentētas jomas un nav jābūt atšķirībai starp šīm jomām.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)[13] izveidoja sistēmu neatkarīgo vides vērtētāju akreditācijai un to darbības uzraudzībai. Tā kā noteikumi šajā sistēmā atšķiras no šās regulas nosacījumiem, tad gadījumi, ko aptver Regula (EK) Nr. 761/2001, jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(11) Tā kā akreditācijas mērķis ir dot autoritatīvu apliecinājumu par iestādes kompetenci veikt atbilstības novērtēšanas darbības, jānodrošina, lai dalībvalstis neuzturētu vairāk kā vienu valsts akreditācijas iestādi un lai tā būtu organizēta tā, ka saglabājas tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Šādām valsts akreditācijas iestādēm jādarbojas neatkarīgi no komerciālajām vērtēšanas darbībām. Tādēļ ir lietderīgi, ka dalībvalstis nodrošina, lai savu uzdevumu izpildē valsts akreditācijas iestādes pārstāv valsts varu neatkarīgi no to juridiskā statusa.

(12) Atbilstības novērtēšanas iestādes kompetences vērtēšanai un nepārtrauktai uzraudzībai svarīgi noteikt tās tehnoloģiskās zināšanas un pieredzi un tās spējas veikt novērtēšanu. Tādēļ valsts akreditācijas iestādēm vajag atbilstošas zināšanas, kompetenci un līdzekļus savu uzdevumu atbilstošai veikšanai.

(13) Principā akreditācijai jābūt neatkarīgai darbībai. Dalībvalstīm jānodrošina finansiālais atbalsts īpašo uzdevumu veikšanai.

(14) Gadījumos, kad dalībvalstij nav ekonomiski nozīmīgi vai izdevīgi radīt valsts akreditācijas iestādi, dalībvalstij jābūt iespējai izmantot citas dalībvalsts valsts akreditācijas iestādi.

(15) Lai izvairītos no akreditācijas dublēšanās un palielinātu akreditācijas sertifikātu pieņemšanu un atzīšanu, kā arī veiktu akreditēto atbilstības novērtēšanas iestāžu uzraudzību, principā atbilstības novērtēšanas iestādēm jāpieprasa akreditācija, ko veic valsts akreditācijas iestāde dalībvalstī, kurā tās ir reģistrētas. Tomēr jānodrošina, lai atbilstības novērtēšanas iestādei ir iespējams pieprasīt akreditāciju citā dalībvalstī gadījumā, ja šajā dalībvalstī nav valsts akreditācijas iestāde vai ja šāda iestāde nav kompetenta veikt pieprasītos akreditācijas pakalpojumus. Šādos gadījumos jāveido attiecīga sadarbība un informācijas apmaiņa starp valstu akreditācijas iestādēm.

(16) Lai nodrošinātu, ka valsts akreditācijas iestādes izpilda prasības un pienākumus, ko nosaka šī regula, ir svarīgi, ka dalībvalstis atbalsta akreditācijas sistēmas atbilstošu darbību, regulāri uzrauga savas valsts akreditācijas iestādes un, ja vajadzīgs, veic atbilstošus koriģējošus pasākumus.

(17) Lai nodrošinātu atbilstības novērtēšanas iestāžu vienādu kompetences līmeni un atvieglotu savstarpēju atzīšanu un veicinātu akreditācijas sertifikātu un akreditēto iestāžu izsniegto atbilstības novērtēšanas rezultātu atzīšanu, valsts akreditācijas iestādes izstrādā stingras un pārredzamas speciālistu vērtējuma sistēmas un regulāri veic šādu vērtēšanu.

(18) Galvenais uzdevums, kāpēc notiek Eiropas sadarbība akreditācijai (EA), ir izplatīt pārredzamu un kvalitatīvu atbilstības novērtēšanas iestāžu kompetences vērtēšanas sistēmu visā Eiropā. EA vada speciālistu vērtējuma sistēmu valstu akreditācijas iestāžu starpā dalībvalstīs un citās Eiropas valstīs. Sistēma ir pierādījusi savu efektivitāti un tā ļauj savstarpēji uzticēties. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina, ka to valsts akreditācijas iestādes iestājas vai paliek EA biedres.

(19) Efektīva sadarbība valsts akreditācijas iestāžu starpā ir būtiska speciālistu vērtējuma atbilstošai īstenošanai un attiecībā uz pārrobežu akreditāciju. Tādēļ pārredzamības interesēs valsts akreditācijas iestādēm jāizvirza prasība par savstarpēju informācijas apmaiņu, kā arī atbilstošas informācijas sniegšanu valsts iestādēm un Komisijai. Jāpublisko atjaunota un precīza un tādēļ pieejama atbilstības novērtēšanas iestādēm informācija par valsts akreditācijas iestāžu akreditācijas darbību pieejamību.

(20) Nozaru akreditācijas sistēmām jāaptver darbības jomas, kur vispārīgās prasības atbilstības novērtēšanas iestāžu kompetencei nav pietiekamas, lai nodrošinātu vajadzīgo aizsardzības līmeni, kur prasības skar īpaši detalizētu tehnoloģiju vai veselību un drošību. Ņemot vērā to, ka EA rīcībā ir plaša tehnisko ekspertu bāze, jāprasa attīstīt šādas sistēmas, īpaši jomās, ko aptver Kopienas tiesību akti.

(21) Ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu un pastāvīgu Kopienas saskaņošanas tiesību aktu ieviešanu, šī regula ievieš Kopienas tirgus uzraudzības sistēmu, nosakot minimālās prasības pamata mērķiem, kādus dalībvalstīm jāsasniedz un administratīvās sadarbības sistēmu, ietverot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

(22) Dažās nozarēs Kopienas prasības jau pastāv, nodrošinot, ka tirgus uzraudzības darbību veic pamatojoties uz kopīgiem noteikumiem. Lai izvairītos no pārklāšanās, šis nozares nav pakļautas šai regulai. Tādēļ šos instrumentus jāizslēdz no noteikumiem par tirgus uzraudzību, bet tie ir ietverti noteikumos par trešu valstu ražojumu kontroli: Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīva 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu[14], Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem [15] , Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīva 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm[16], Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva par medicīnas ierīcēm[17], Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai[18], Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā[19], Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm[20], Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm[21], Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/88/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai[22], Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīva 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK[23], Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi[24], Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK[25], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/26/EK, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmiem iekšdedzes dzinējiem[26], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem[27], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru[28].

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par produktu vispārējo drošību[29] ir radījusi tirgus uzraudzības un administratīvas sadarbības sistēmu jautājumos par patēriņa precēm. Šās regulas noteikumi par tirgus uzraudzību jautājumos par patērētāju veselību un drošību neattiecas uz produktiem, kas minēti Direktīvas 2001/95/EK 2. panta a) apakšpunktā.

(24) Kompetento iestāžu sadarbība valsts līmenī un pārrobežu informācijas apmaiņa, pārkāpumu izmeklēšana un darbība to izbeigšanai ir būtiskas veselības un drošības aizsardzībai un iekšējā tirgus gludas darbības garantijai.

(25) Ja ražojums rada nopietna riska situācijas, jāiejaucas ātri, kas var nozīmēt ražojuma izņemšanu no tirgus vai atsaukšanu vai aizliegumu tā pieejamībai tirgū. Šādos gadījumos jābūt pieejamai informācijas ātras apmaiņas sistēmai starp dalībvalstīm un Komisiju. Sistēma, ko paredz Direktīvas 2 001/95/EK 12. pants, ir pierādījusi savu efektivitāti un iedarbību patēriņa preču jomā. Lai novērstu nevajadzīgu dubultošanos, minēto sistēmu jāizmanto šai regulā minētajiem mērķiem. Bez tam saistītas tirgus uzraudzības sistēmas nodrošināšana visā Kopienā prasa plašu informācijas apmaiņu par valstu darbību šajā jautājumā, arī ārpus sistēmas.

(26) Kompetento iestāžu starpā apmainītai informācijai jābūt ar visstingrākajām konfidencialitātes garantijām un profesionālam noslēpumam, lai nodrošinātu netraucētu izmeklēšanu un lai netaisnīgi nekaitētu uzņēmēju reputācijai. Šīs Regulas kontekstā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[30] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[31].

(27) Kopienas tiesību akti, kas saskaņo ražojuma tirdzniecības noteikumus, nosaka īpašas procedūras, lai noteiktu vai valsts pasākums, kas ierobežo ražojuma brīvu apriti, ir pamatots vai nav (drošības klauzulas procedūras). Šīs procedūras vēlāk atteicas uz ātru informācijas apmaiņu par ražojumiem, kas rada nopietnu risku.

(28) Padomes 1993. gada 8. februāra Regula (EEK) Nr. 339/93 par tādu produktu pārbaudēm attiecībā uz atbilstību produktu drošības noteikumiem, kurus importē no trešām valstīm[32], nosaka noteikumus attiecībā uz produktu aizturēšanu muitas iestādēs un nosaka turpmākās procedūras ieskaitot tirgus uzraudzības iestāžu iesaistīšanu. Tādēļ ir lietderīgi minētos noteikumus, ieskaitot tirgus uzraudzības iestāžu iesaistīšanu, iekļaut šajā regulā, aptverot tās pašas jomas.

(29) Ievešanas punkti uz ārējās robežas ir labi izvietoti, lai varētu noteikt nedrošos ražojumus, pirms tie ir laisti tirgū. Muitas iestāžu pienākums veikt atbilstoša mēroga pārbaudes tādēļ var veicināt drošāku tirgu.

(30) Pieredze rāda, ka ražojumi, kas nav laisti brīvā apritē, bieži tiek atkārtoti izvesti un vēlāk caur citu ievešanas punktu nokļūst Kopienas tirgū, tā padarot veltīgas muitas pūles. Tirgus uzraudzības iestādēm tādēļ vajag līdzekļus lai varētu iznīcināt ražojumus, ja tās uzskata par lietderīgu.

(31) Dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Šiem sodiem jābūt efektīviem, proporcionāliem un pārliecinošiem.

(32) Lai sasniegtu šās regulas mērķus, Kopienai jāfinansē politikas īstenošanai vajadzīgās darbības akreditācijas un tirgus uzraudzības jomā. Finansējums jānodrošina vai nu dotāciju veidā bez EA konkursa izsludināšanas vai dotāciju veidā ar konkursa izsludināšanu, vai piešķirot līgumu EA vai citai iestādei atkarībā no finansējamās darbības veida un atbilstīgi Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[33] (turpmāk tekstā –– Finanšu regula).

(33) Dažiem specializētiem uzdevumiem, piemēram, nozaru akreditācijas shēmu izveidošanai un pārskatīšanai un citiem uzdevumiem, kas saistīti ar laboratoriju tehnisko kompetenci un aprīkojumu un sertifikāciju vai inspekcijas iestādēm, EA ir tiesīga uz Kopienas finansējumu, jo tā ir piemērota nodrošināt vajadzīgās speciālās tehniskās zināšanas šajā aspektā.

(34) Ņemot vērā EA funkcijas akreditācijas iestāžu speciālistu vērtējumā un to, ka tā spēj palīdzēt dalībvalstīm vadīt speciālistu vērtējumu, Komisijai jāvar piešķirt dotācijas EA sekretariāta darbībai, kas nodrošina turpmāku atbalstu akreditācijas darbam Kopienas līmenī.

(35) Jāparaksta partnerattiecību nolīgums starp Komisiju un EA, lai paredzētu administratīvos un finansiālos noteikumus akreditācijas darbību finansēšanai saskaņā ar Finanšu regulu.

(36) Bez tam finansējumam jāaptver arī citas darbības atbilstības novērtēšanas, metroloģijas, akreditācijas un tirgus uzraudzības jomā, piemēram, pamatnostādņu izstrādāšana un atjaunošana, savstarpējā salīdzināšana saistībā ar drošības klauzulas darbībām, provizoriskas vai saistītas darbības Kopienas tiesību aktu īstenošanas sakarā minētajās jomās un tehniskā atbalsta programmas un sadarbība ar trešām valstīm, kā arī politikas nostiprināšana minētajās jomās Kopienas un starptautiskā līmenī.

(37) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(38) Tā kā regulas mērķi nodrošināt, lai ražojumi, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti, tirgū atbilstu augstam veselības un drošības līmenim un citām sabiedrības interesēm, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot akreditācijas un tirgus uzraudzības sistēmu, dalībvalstis nevar pietiekoši sasniegt un, ievērojot tā mērogu un ietekmi, to labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt mērus atbilstīgi subsidiaritātes principam kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO REGULU.

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Šī regula nosaka noteikumus tādu atbilstības novērtēšanas iestāžu akreditācijas organizācijai un darbībai, kuras veic jebkādas vielas, preparāta vai jebkura cita ražojuma, kas ir vai nav pārveidots, novērtēšanu, lai laistu Kopienas tirgū.

Tajā paredzēta tirgus uzraudzības un trešu valstu ražojumu kontroles sistēma, lai nodrošinātu, ka vielas, preparāti vai pārveidoti ražojumi, kas pakļauti Kopienas tiesību aktiem, kuri saskaņo ražojumu tirdzniecības noteikumus, turpmāk tekstā –– „Kopienas saskaņošanas tiesību akti”, augstā līmenī aizsargā sabiedrības intereses, piemēram, veselību un drošību kopumā, drošību darbavietā, patērētāju un vides aizsardzību un drošumu.

2. Šī regula neattiecas uz ražojumiem un gadījumiem, uz kuriem attiecas:

6. pārtikas produktu tiesību akti, kā tie definēti Regulas 178/2002/EK 2. pantā,

7. izņemot, uz kuriem attiecas Regulu (EK) Nr. 509/2006, 510/2006 un […/…] [par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu] II nodaļa,

8. dzīvnieku barības tiesību akti, kā tie definēti Regulas 882/2004/EK 2. pantā,

9. Direktīva 2001/37/EK;

10. Direktīva 2002/98/EK;

11. Direktīva 2004/23/EK.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

12. „darīt pieejamu tirgū” nozīmē katra ražojuma piegādi izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Kopienas tirgū komerciālām darbībām, par maksu vai bez maksas;

13. „laist tirgū” ir ražojumu darīt pieejamu Kopienas tirgū pirmo reizi;

14. „ražotājs” ir fiziska vai juridiska personu, kas konstruē vai ražo ražojumu vai šāds ražojums tiek konstruēts vai ražots ar viņa preču zīmi;

15. „pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona Kopienā, kura ir saņēmusi rakstisku pilnvaru no ražotāja rīkoties viņa vārdā attiecībā uz atbilstošajos Kopienas tiesību aktos noteiktajām ražotāja saistībām;

16. „izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kura padara ražojumu pieejamu tirgū;

17. „importētājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas padara ražojumu no trešas valsts pieejamu Kopienas tirgū;

18. „uzņēmēji” ir ražotāji, importētāji, izplatītāji un pilnvarotie pārstāvji;

19. „tehniskās specifikācijas” nozīme noteikta Direktīvas 98/34/EK 1. panta 3. punktā;

20. „saskaņots standarts” ir vienas no Direktīvas 98/34/EK I pielikumā minētās Eiropas standartizācijas iestādēm pieņemts standarts atbilstīgi Direktīvas 98/34/EK 6. pantam;

21. „akreditācija” ir trešās puses atestācija, saistīta ar atbilstības novērtēšanas iestādi, kur ietverta formāla tās kompetences demonstrācija, lai tā varētu veikt īpašus atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

22. „valsts akreditācijas iestāde” ir vienīgā pilnvarotā iestāde dalībvalstī, kur veic akreditāciju, pamatojoties uz valdības piešķirtajām pilnvarām;

23. „atsaukšana” ir katrs pasākums, ar kuru panāk tādu ražojumu atgriešanu, kas jau ir bijuši pieejami gala lietotājam;

24. „izņemšana” ir katrs pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka tirgū ir pieejami ražojumi no piegādes ķēdes;

25. „nopietns risks” ir katrs nopietns risks, ieskaitot tos, kuru ietekme nav tūlītēja, kur vajadzīga valsts iestāžu ātra iejaukšanās.

II NODAĻA AKREDITĀCIJA

3. pants

Darbības joma

1. Ja akreditācija ir obligāta vai brīvprātīga ar mērķi novērtēt atbilstības novērtēšanas iestādes kompetenci veikt jebkuras vielas, preparāta vai cita ražojuma, kas nav pārveidots, īpaši ražošanas procesā, atbilstības novērtēšanu, piemēro šo nodaļu neatkarīgi no akreditāciju veicošās iestādes juridiskā statusa.

2. Šī nodaļa attiecas uz akreditāciju, kā minēts Regulā (EK) Nr. 509/2006 un Regulā (EK) Nr. 510/2006 un […/…] [par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu].

3. Šo nodaļu nepiemēro gadījumos, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 761/2001.

4. pants

Vispārīgi principi

1. Akreditāciju veic viena valsts akreditācijas iestāde katrā dalībvalstī.

2. Ja dalībvalsts uzskata, ka akreditācijas iestāde vai dažu akreditācijas pakalpojumu sniegšana nav ekonomiski izdevīga vai lietderīga, tā var izmantot citas dalībvalsts akreditācijas iestādi.

3. Dalībvalsts informē Komisiju un citas dalībvalstis, ja valsts akreditācijas iestāde ir izveidota un kādas atbilstības novērtēšanas darbību akreditāciju tā veic, ieskaitot izmaiņas minētajā.

Tā informē Komisiju un citas dalībvalstis, ja atbilstīgi 2. daļai tā izmanto akreditācijas iestādi citā dalībvalstī.

4. Uzskata, ka valsts akreditācijas iestāde īsteno valsts varu.

5. Valsts akreditācijas iestādes pienākumi un uzdevumi skaidri jāatšķir no citu valsts iestāžu pienākumiem un uzdevumiem.

6. Valsts akreditācijas iestāde darbojas bez peļņas. Tā nevar veikt darbības, piedāvāt vai sniegt pakalpojumus, ko sniedz atbilstības novērtēšanas iestādes, ne arī sniegt konsultāciju pakalpojumus.

7. Dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts akreditācijas iestādei ir atbilstošie resursi, gan finanšu, gan personāla tās uzdevumu atbilstīgai veikšanai.

8. Valsts akreditācijas iestādei jāiestājas Eiropas sadarbībā akreditācijai (EA).

5. pants

Akreditācijas darbība

1. Valsts akreditācijas iestādes, ja to prasa atbilstības novērtēšanas iestāde, novērtē, vai atbilstības novērtēšanas iestāde ir kompetenta veikt specifisku atbilstības novērtēšanas darbību un ja tā ir, izsniedz to apliecinošu akreditācijas sertifikātu.

2. Valsts akreditācijas iestāde uzrauga katru atbilstības novērtēšanas iestādi, kurai tā ir izdevusi akreditācijas sertifikātu.

3. Ja valsts akreditācijas iestāde apliecina, ka atbilstības novērtēšanas iestāde, kura ir saņēmusi akreditācijas sertifikātu, vairs nav kompetenta veikt specifisku atbilstības novērtēšanas darbību vai izdarījusi nopietnu savu pienākumu pārkāpumu, valsts akreditācijas iestāde var veikt atbilstošus mērus, ierobežojot, apturot vai anulējot tās akreditācijas sertifikātu.

4. Dalībvalstis izstrādā, kādā kārtībā izskata pieteikumus un sūdzības par akreditācijas lēmumiem vai to trūkumu.

6. pants

Pārrobežu akreditācija

1. Ja atbilstības novērtēšanas iestāde pieprasa akreditāciju, tā vēršas pie dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta, valsts akreditācijas iestādes vai pie valsts akreditācijas iestādes, kuru šī dalībvalsts izmanto atbilstīgi 4. panta 2. punktam.

Bet atbilstības novērtēšanas iestāde var pieprasīt akreditāciju pirmajā daļā neminētā valsts akreditācijas iestādē, jebkurā no šiem gadījumiem:

26. ja dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta, nolēmusi neveidot valsts akreditācijas iestādi un tā neizmanto citas dalībvalsts akreditācijas iestādi atbilstīgi 4. panta 2. daļai;

27. ja pirmajā daļā minētā valsts akreditācijas iestāde neveic akreditāciju tām atbilstības novērtēšanas darbībām, kurām vajadzīga akreditācija;

28. ja pirmajā daļā minētā valsts akreditācijas iestāde atbilstīgi 9. pantam vēl nav notikusi salīdzinošā pārskatīšana vai to sekmīgi nav izturējusi attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, kurām vajag akreditāciju.

2. Ja atbilstības novērtēšanas iestāde saņem pieprasījumu atbilstīgi 1. daļas b) vai c) apakšpunktam, tā informē dalībvalsts, kurā reģistrēta pieprasījumu iesniegusī atbilstības novērtēšanas iestāde, valsts akreditācijas iestādi. Šādā gadījumā dalībvalsts, kurā reģistrēta pieprasījumu iesniegusī atbilstības novērtēšanas iestāde, valsts akreditācijas iestāde var pieprasīt piedalīties kā novērotāja.

3. Valsts akreditācijas iestāde var pieprasīt citai valsts akreditācijas iestādei veikt daļu no novērtēšanas darbībām. Tad akreditācijas sertifikātu izsniedz pieprasījumu iesniegusī iestāde.

7. pants

Prasības valsts akreditācijas iestādēm

Valsts akreditācijas iestādei jāizpilda šādas prasības:

29. tai jābūt tā organizētai, lai tā būtu neatkarīga no atbilstības novērtēšanas iestādēm, kuras tā vērtē, un no komerciāla spiediena un jānodrošina, lai atbilstības novērtēšanas iestādēs nerastos interešu konflikti;

30. tā dokumentē personāla pienākumus, atbildību un pilnvaras, kas var ietekmēt novērtējuma un kompetences atestācijas kvalitāti;

31. Tā jāorganizē un jāvada tā, lai nosargātu tās darbības objektivitāti un neitralitāti;

32. tai jānodrošina, ka katru lēmumu par kompetences atestāciju pieņem kompetentas personas, citas kā tās, kuras veica novērtējumu;

33. tai jābūt atbilstošām iespējām saglabāt iegūtās informācijas konfidencialitāti;

34. tā identificē atbilstības novērtēšanas darbības, kurām tā ir kompetenta veikt akreditāciju, ja vajadzīgs, atsaucoties uz attiecīgiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem un standartiem;

35. tā izstrādā vajadzīgās procedūras, lai nodrošinātu efektīvu vadību un atbilstošu iekšējo kontroli;

36. tai ir pietiekošs skaits kompetentu darbinieku atbilstošai savu uzdevumu veikšanai;

37. tā izveido, īsteno un uztur procedūras iesaistītā personāla darba un kompetences uzraudzībai.

8. pants

Atbilstība prasībām

1. Dalībvalsts regulāri uzrauga savas valsts akreditācijas iestādes, lai nodrošinātu, ka tās izpilda 7. pantā noteiktās prasības.

Dalībvalsts var izvēlēties pieņemt sekmīgu salīdzinošo pārskatīšanu, atbilstoši 9. pantam izpildot uzraudzības prasības, kas minētas pirmajā daļā.

2. Ja valsts akreditācijas iestāde neizpilda prasības vai neizpilda pienākumus atbilstīgi šai regulai, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotu korekcijas darbību vai nodrošina, ka šāda korekcijas darbība tiek veikta un par to informē Komisiju.

9. pants

Salīdzinošā pārskatīšana

1. Valsts akreditācijas iestādes vada salīdzinošās pārskatīšanas sistēmu un piedalās tajā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tās valsts akreditācijas iestādes regulāri tiek pakļautas salīdzinošai pārskatīšanai.

3. Salīdzinošā pārskatīšana jāvada, pamatojoties uz saprātīgiem un pārredzamiem vērtēšanas kritērijiem un procedūrām. Jābūt atbilstošām pārsūdzēšanas procedūrām par salīdzinošā pārskatīšanā pieņemtajiem lēmumiem.

4. Salīdzinošā pārskatīšana nodrošina, ka valsts akreditācijas iestādes atbilst 7. pantā noteiktajām prasībām.

5. Salīdzinošās pārskatīšanas rezultātus jāpaziņo visām dalībvalstīm un Komisijai.

6. Komisija uzrauga salīdzinošās pārskatīšanas sistēmas noteikumus un atbilstošu darbību.

10. pants

Atbilstības prezumpcija

Valsts akreditācijas iestādes, kas atbilst attiecīgajā saskaņotajā standartā minētajiem kritērijiem, uz kuriem atsauce publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , uzskatāmas par 7. panta prasības izpildījušām.

11. pants

Pienākums informēt

1. Valsts akreditācijas iestāde informē citas valsts akreditācijas iestādes par atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām tā veic akreditāciju, par izmaiņām un paplašināšanu.

2. Valsts akreditācijas iestāde informē kompetentās valsts iestādes un Komisiju par visām atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām tā veic akreditāciju atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, un par izmaiņām.

3. Valsts akreditācijas iestāde publicē informāciju par sava speciālistu vērtējuma rezultātiem, atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām tā veic akreditāciju atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, un par izmaiņām.

12. pants

Pieprasījumi EA

Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota atbilstīgi Direktīvas 98/34/EK 5. pantam, var pieprasīt EA piedalīties akreditācijas izstrādāšanā, uzturēšanā un īstenošanā Kopienā.

Komisija var arī atbilstīgi procedūrai, kas minēta pirmajā punktā, pieprasīt EA izstrādāt nozaru akreditācijas sistēmas.

Šādas sistēmas palīdz identificēt nozaru specifikācijas, kas vajadzīgas Kopienas saskaņošanas tiesību aktos pieprasītā kompetences līmeņa nodrošināšanai nozarēs ar īpašām prasībām tehnoloģijai vai veselībai un drošībai.

III NODAĻA KOPIENAS TIRGUS UZRAUDZĪBAS REGULĒJUMS UN KOPIENAS TIRGŪ IENĀKOŠO RAŽOJUMU PĀRBAUDE

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

13. pants

Darbības joma

1. Šī nodaļa attiecas uz vielām, preparātiem un pārstrādātiem, it sevišķi rūpnieciski pārstrādātiem ražojumiem, uz kuriem attiecas Kopienas saskaņošanas tiesību akti.

2. 14.–23. pants nav piemērojami gadījumos, ko regulē šādi Kopienas saskaņošanas tiesību akti:

38. Direktīva 70/156/EEK,

39. Direktīva 76/768/EEK,

40. Direktīva 90/385/EEK,

41. Direktīva 93/42/EEK,

42. Direktīva 97/68/EK,

43. Direktīva 98/79/EK,

44. Direktīva 2001/82/EK,

45. Direktīva 2001/83/EK,

46. Direktīva 2002/24/EK,

47. Direktīva 2002/88/EK,

48. Regula 1592/2002/EK,

49. Direktīva 2003/37/EK,

50. Direktīva 2004/26/EK,

51. Regula 273/2004/EK,

52. Regula 726/2004/EK.

3. 24.–26. pants piemērojami tikai tad, ja Kopienas tiesību aktos nav īpašu noteikumu par konkrētu ražojumu robežkontroles organizēšanu.

14. pants

Vispārīgās prasības

Dalībvalstis organizē un īsteno uzraudzību, lai nodrošinātu, ka Kopienas tirgū esošie vai ienākošie ražojumi, uz kuriem attiecas Kopienas saskaņošanas tiesību akti, atbilst attiecīgajiem Kopienas saskaņošanas tiesību aktu noteikumiem un, pareizi uzstādīti, apkopti un izmantoti, neliek šaubīties par risinājumiem veselības vai drošības, vai citu sabiedrības interešu labā, kas izklāstīti attiecīgajos Kopienas saskaņošanas tiesību aktos.

2. IEDAĻA

KOPIENAS TIRGUS UZRAUDZĪBAS REGULĒJUMS

15. pants

Informēšanas pienākumi

Katra dalībvalsts Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmu, kuru iestāžu kompetencē ir tirgus uzraudzības īstenošana tās teritorijā, turpmāk – „tirgus uzraudzības iestādes”.

16. pants

Dalībvalstu organizatoriskie pienākumi

1. Dalībvalstis nodrošina daudzo un dažādo tirgus uzraudzības iestāžu saziņu un koordināciju.

2. Dalībvalstis ievieš piemērotas procedūras reaģēšanai uz sūdzībām vai ziņojumiem par jautājumiem, kas saistīti ar risku, ko rada ražojumi, uz kuriem attiecas Kopienas saskaņošanas tiesību akti, novēro negadījumus un kaitējumu veselībai, par kuriem ir aizdomas, ka to izraisījuši šie ražojumi, un papildina un atjaunina zinātniskās un tehniskās atziņas par nekaitības jautājumiem.

3. Dalībvalstis gādā, lai to tirgus uzraudzības iestādēm būtu savu uzdevumu pienācīgai izpildei nepieciešamās pilnvaras un resursi.

4. Dalībvalstis ievieš, īsteno un regulāri atjaunina tirgus uzraudzības programmas.

5. Dalībvalstis regulāri pārskata un novērtē savu uzraudzības pasākumu funkcionēšanu.

17. pants

Tirgus uzraudzības pasākumi

1. Tirgus uzraudzības iestādes pietiekami plašā mērogā izdara pienācīgas ražojumu īpašību dokumentāras pārbaudes, attiecīgos gadījumos – fiziskas un laboratoriskas reprezentatīvu paraugu pārbaudes.

Iestādēm ir jābūt tiesīgām pieprasīt no uzņēmējiem dokumentāciju un ziņas, ko tās uzskata par nepieciešamām 14. panta izpildes vajadzībām.

Tām arī jābūt tiesīgām iekļūt attiecīgo uzņēmēju telpās, ja tās to uzskata par nepieciešamu 14. panta izpildes vajadzībām.

2. Tirgus uzraudzības iestādes veic piemērotus pasākumus, lai savā teritorijā apziņotu lietotājus par katru ražojumu, par kuru konstatēts, ka tas rada risku.

Tās sadarbojas ar uzņēmējiem darbībās, kas novērš vai mazina risku, ko rada to rīcībā esošie ražojumi.

3. Tirgus uzraudzības iestādes pilda pienākumus pietiekami neatkarīgi un ievēro konfidencialitāti un dienesta noslēpumu.

18. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai ražojumi, kas rada nopietnu risku, kur vajadzīga steidzīga iejaukšanās, tiktu atsaukti vai izņemti no tirgus vai tiktu aizliegts tos darīt pieejamus tirgū, un Komisija nekavējoties tiktu informēta saskaņā ar 20. pantu.

19. pants

Ierobežojoši pasākumi

1. Dalībvalstis gādā, lai katrā pasākumā atbilstīgi attiecīgajiem Kopienas saskaņošanas tiesību aktiem, kas veikts, lai aizliegtu vai ierobežotu ražojuma pieejamību, izņemtu to no tirgus vai atsauktu, tiktu paziņoti precīzi iemesli, kas ir tā pamatā.

2. Par tādiem pasākumiem nekavējoties dara zināmu attiecīgajam uzņēmējam, kuru pie reizes informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas tam pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kādos šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi darbojas.

3. Pirms 1. punktā norādīta pasākuma pieņemšanas attiecīgajam uzņēmējam jābūt iespējai paust savu viedokli, ja vien tāda apspriešanās nav iespējama pasākuma neatliekamības dēļ, ko attaisno veselības vai drošības prasības vai citas sabiedriskās intereses, kas paustas attiecīgajos Kopienas saskaņošanas tiesību aktos.

20. pants

Informācijas apmaiņa – Kopienas ātrās ziņošanas sistēma

1. Ja kāda no dalībvalstīm pieņem 18. panta pasākumus un uzskata, ka pasākuma izraisītāji iemesli vai pasākumu sekas iziet ārpus tās teritorijas, tā saskaņā ar 4. punktu nekavējoties ziņo Komisijai par veiktajiem vai nodomātajiem pasākumiem. Tā arī tūlīt informē Komisiju par katra tāda pasākuma izmaiņām vai atsaukšanu.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai arī uzņēmēja veiktos brīvprātīgos pasākumus gadījumā, ja ražojums, ko tas laidis tirgū rada nopietnu risku.

3. 1. un 2. punktā paredzētajā paziņojumā sniedz visus zināmos faktus, it sevišķi attiecībā uz datiem, kas nepieciešami ražojuma, tā izcelsmes un piegādes ķēdes identifikācijai, ar to saistītā riska, valsts noteiktā pasākuma veidu un ilgumu un uzņēmēja veiktos brīvprātīgos pasākumus.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkta vajadzībām izmanto Direktīvas 2001/95/EK 12. pantā paredzēto tirgus uzraudzības un informācijas apmaiņas sistēmu. Pēc analoģijas piemēro Direktīvas 2001/95/EK 12. panta 2., 3. un 4. punktu.

21. pants

Informatīvā atbalsta sistēma

1. Komisija izstrādā un uztur vispārēju arhivēšanas un informācijas apmaiņas sistēmu par jautājumiem, kas attiecas uz tirgus uzraudzības darbībām.

2. 1. punkta izpildes vajadzībām dalībvalstis un Komisija sniedz to rīcībā esošās ziņas par ražojumiem, kas rada risku, konkrēti, riska aprakstu, veikto pārbaužu rezultātus, noteiktos provizoriskos ierobežojošos pasākumus, kontaktus ar attiecīgajiem uzņēmējiem un darbības vai bezdarbības attaisnojumu.

Jānodrošina informācijas satura konfidencialitātes un dienesta noslēpuma ievērošana. Dienesta noslēpuma glabāšana neliedz piegādāt tirgus uzraudzības iestādēm informāciju, kas nodrošina tirgus uzraudzības darbību efektivitāti.

22. pants

Dalībvalstu un Komisijas sadarbības principi

1. Dalībvalstis gādā par efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu visos jautājumos, kas attiecas uz ražojumiem, kuri rada risku, savu un pārējo dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu starpā un savu iestāžu un Komisijas un tās attiecīgo aģentūru starpā.

2. 1. punkta izpildes vajadzībām vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes pēc pieprasījuma sniedz citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm palīdzību, piegādājot informāciju vai dokumentāciju, veicot attiecīgas izmeklēšanas vai citus attiecīgus pasākumus, vai piedaloties citās dalībvalstīs sāktā izmeklēšanā.

23. pants

Dalīšanās resursos

1. Komisija sastāda un koordinē tirgus uzraudzības iniciatīvas, kurās ir vajadzīgas speciālistu zināšanas un divu vai vairāku dalībvalstu sadarbība, lai dalītos resursos un zināšanās.

2. 1. panta izpildes vajadzībām Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm:

53. izstrādā un organizē apmācības programmas un valstu ierēdņu apmaiņu,

54. ievieš piemērotas programmas pieredzes, informācijas un paraugprakses apmaiņai, programmas un pasākumus kopīgiem projektiem, informācijas kampaņas, kopīgas apmeklējumu programmas un resursu koplietošanu.

3. Dalībvalstis gādā, ka to valsts iestādes attiecīgos gadījumos piedalās 2. punktā norādītajos pasākumos.

3. IEDAĻA

KOPIENAS TIRGŪ IENĀKOŠO RAŽOJUMU PĀRBAUDE

24. pants

Kopienas tirgū ienākošo ražojumu pārbaude

1. Dalībvalstis gādā par to, lai to muitas dienests pietiekamā apmērā veiktu vai būtu veicis pienācīgas ražojuma īpašību pārbaudes pirms tā laišanas brīvā apgrozībā.

2. Muitas dienesti atliek ražojuma izlaišanu brīvā apgrozībā, ja 1. punktā minēto pārbaužu veikšanā ir izdarīts viens no šiem secinājumiem:

55. ražojums uzrāda īpašības, kuru dēļ ir pamats uzskatīt, ka tas, ar nosacījumu, ka tas tiek pareizi uzstādīts, apkopts un izmantots, rada nopietnu risku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, kā norādīts 1. panta 2. punktā,

56. ražojumam nav pievienota dokumentācija, ko prasa attiecīgie Kopienas saskaņošanas tiesību akti, vai tas nav marķēts saskaņā ar tādiem tiesību aktiem.

Muitas dienesti nekavējoties par katru tādu atlikšanu paziņo tirgus uzraudzības iestādēm.

3. Ja ražojumi ir ātrbojīgi, tad tirgus uzraudzības iestādes un muitas dienesti cik iespējams cenšas nodrošināt, lai jebkuras prasības, ko tās var izvirzīt attiecībā uz ražojumu uzglabāšanu vai pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu novietošanu, nebūtu nesaderīgas ar šo ražojumu saglabāšanu.

4. 3. iedaļas izpildes vajadzībām piemēro 22. pantu, ja vien saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nedarbojas konkrētākas muitas dienestu sadarbības sistēmas.

25. pants

Ražojumu izlaišana

1. Ražojums, kura izlaišanu muitas dienesti atlikuši atbilstīgi 24. pantam, izlaižams, ja trīs darba dienu laikā pēc izlaišanas atlikšanas muitas dienestiem nav paziņots par tirgus uzraudzības iestāžu veiktām darbībām, ar nosacījumu, ka ir izpildītas visas pārējās prasības un formalitātes, kas attiecas uz tādu izlaišanu.

2. Ja tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka konkrētais ražojums nerada nopietnu risku veselībai un drošībai un nav uzskatāms par neatbilstīgu Kopienas saskaņošanas tiesību aktiem, tas izlaižams, ar nosacījumu, ka ir izpildītas visas pārējās prasības un formalitātes, kas attiecas uz tādu izlaišanu.

26. pants

Valsts pasākumi

1. Ja atbildīgās tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka konkrētais ražojums rada nopietnu risku, tās veic pasākumus, ar kuriem aizliedz ražojumu laist tirgū, un lūdz muitas dienestus ražojumam pievienotajā faktūrā un citos attiecīgos pavaddokumentos iekļaut šādu atzīmi:

„Bīstams izstrādājums – Nav atļauts laist brīvā apgrozībā – Regula (EK) Nr. 339/93”.

2. Ja tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka konkrētais ražojums neatbilst Kopienas saskaņošanas tiesību aktiem, tās veic attiecīgas darbības un nepieciešamības gadījumā aizliedz ražojumu laist tirgū.

Ja ražojuma laišana tirgū ir aizliegta, tās lūdz muitas dienestus ražojumam pievienotajā faktūrā un citos attiecīgos pavaddokumentos iekļaut šādu atzīmi:

„Neatbilstīgs izstrādājums – Nav atļauts laist brīvā apgrozībā – Regula (EK) Nr. .../..”.

3. Ja attiecīgo ražojumu pēc tam deklarē muitas procedūrā, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un tirgus uzraudzības iestādes pret to neiebilst, tad saistībā ar šo procedūru izmantojamajos dokumentos ar tādiem pašiem nosacījumiem ietver arī 1. un 2. punktā uzskaitītās atzīmes.

4. Tirgus uzraudzības iestādes var iznīcināt ražojumus, kuri rada nopietnu risku, ja uzskata tādu pasākumu par nepieciešamu un samērīgu.

IV NODAĻA KOPIENAS FINANSĒJUMS

27. pants

Struktūra, kas īsteno Eiropas nozīmes mērķi

Par struktūru, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs saskaņā ar 162. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002[34], uzskatāma Eiropas sadarbība akreditācijai (EA).

28. pants

Darbības, kas ir tiesīgas saņemt Kopienas finansējumu

1. Sakarā ar šās regulas piemērošanu Kopiena var finansēt šādas darbības:

57. 12. panta trešajā daļā minēto nozaru akreditācijas shēmu izveide un pārskatīšana,

58. EA centrālā sekretariāta darbības, kā akreditācijas darbību koordinācija, ar speciālistu vērtējuma sistēmu saistītais tehniskais darbs, informācijas sniegšana ieinteresētajām personām un EA dalība starptautisko organizāciju darbībās akreditācijas sfērā,

59. vadlīniju materiāla sastādīšana un atjaunināšana akreditācijas jomās, paziņošana Komisijai par atbilstības novērtēšanas struktūrām, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība,

60. savstarpējas salīdzināšanas darbības, kas saistītas ar drošības klauzulu darbību,

61. tehnisko zināšanu nodošana Komisijas rīcībā ar nolūku palīdzēt tai īstenot tirgus uzraudzības administratīvo sadarbību, lēmumus par tirgus uzraudzību un drošības klauzulu gadījumus,

62. priekšdarbu un palīgdarbu izpilde saistībā ar atbilstības novērtēšanas īstenošanu, metroloģija, akreditācijas un tirgus uzraudzības darbības, kas saistītas ar Kopienas tiesību aktu īstenošanu, kā pētījumi, programmas, izvērtējumi, pamatnostādnes, salīdzinošās analīzes, abpusēji kopīgi apmeklējumi, pētniecības darbs, datu bāzes (izstrāde un uzturēšana), apmācība, laboratorijas darbs, kvalifikācijas pārbaude, starplaboratoriju pārbaudes un atbilstības novērtēšanas darbs,

63. darbības, kuru mērķis ir īstenot tehniskās palīdzības programmas, sadarbību ar trešām valstīm un Eiropas atbilstības novērtēšanas veicināšanu un pilnveidi, tirgus uzraudzības un akreditācijas politiku un sistēmas ieinteresēto personu vidū Kopienā un starptautiskā mērogā.

2. 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības ir tiesīgas saņemt Kopienas finansējumu vienīgi tad, ja par pieprasījumiem, kas jānosūta EA, ir notikusi apspriešanās ar komiteju, kas izveidota atbilstīgi Direktīvas 98/34/EK 5. pantam.

29. pants

Struktūras, kas ir tiesīgas saņemt Kopienas finansējumu

Kopienas finansējumu var piešķirt EA 28. pantā uzskaitīto darbību īstenošanai.

Kopienas finansējumu var piešķirt arī citām struktūrām 28. pantā uzskaitīto darbību īstenošanai, izņemot 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās.

30. pants

Finansēšana

Katru gadu budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās nosaka apropriācijas, kas piešķirtas šajā regulā minētajām darbībām.

31. pants

Finanšu pasākumi

1. Kopienas finansējumu nodrošina:

64. bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus – EA 28. panta 1. punkta a)–g) apakšpunktā minēto darbību veikšanai, kurām dotācijas var piešķirt saskaņā ar Finanšu regulu,

65. dotāciju formā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai publiskā iepirkuma procedūras – citām struktūrām 28. panta 1. punkta c)–g) apakšpunktā minēto darbību veikšanai.

2. 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās EA centrālā sekretariāta darbības var finansēt uz ekspluatācijas izdevumu dotāciju pamata. Atjaunošanas gadījumā darbības dotācijas automātiski nesamazina.

3. Ar dotāciju nolīgumiem var atļaut saņēmēju pieskaitāmo izmaksu segšanu pēc vienotas likmes, nepārsniedzot 10 % no darbību kopējām atbilstīgajām tiešajām izmaksām, izņemot gadījumus, kad saņēmēja netiešās izmaksas sedz ar darbības dotācijām, kuras finansē no Kopienas vispārējā budžeta.

4. Sadarbības kopīgos mērķus un administratīvos un finansiālos nosacījumus attiecībā uz dotācijām, ko piešķir EA, var noteikt partnerības pamatnolīgumos, ko paraksta Komisija un EA saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Par tāda nolīguma noslēgšanu informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

32. pants

Pārvaldība un uzraudzība

1. Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un tirgus uzraudzības darbību finansēšanai, var segt arī administratīvos izdevumus saistībā ar priekšdarbiem, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu, kas tieši nepieciešami šās regulas mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumus, sanāksmes, informācijas un publicēšanas darbības, izdevumus, kas saistīti ar informātikas tīkliem informācijas apmaiņai, un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, ko Komisija var izmantot atbilstības novērtēšanas un akreditācijas darbībām.

2. Komisija izvērtē atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un tirgus uzraudzības darbību, uz kurām attiecas Kopienas finansējums, atbilstību Kopienas politikas un tiesību aktu prasībām un vismaz reizi piecos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par izvērtēšanas rezultātiem.

33. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija gādā, lai saskaņā ar šo regulu finansējamo darbību īstenošanā tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nelikumīgi izmaksātās summas, kā arī, ja atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[35], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[36], un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[37].

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais pārkāpuma jēdziens nozīmē Kopienas tiesību akta pārkāpumu vai līgumsaistību pārkāpumu uzņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ, kura sekas ir vai būtu bijis kaitējums nepamatota izdevumu posteņa veidā Eiropas Kopienu vispārējam budžetam vai to pārzinātajiem budžetiem.

3. Nolīgumos un līgumos, kas izriet no šās regulas, nosaka Komisijai vai tās pilnvarotai personai veicamo uzraudzību un finanšu kontroli, kā arī Revīzijas palātai veicamo revīziju, ko vajadzības gadījumā izdara uz vietas.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Tehniskās pamatnostādnes

Lai atvieglinātu regulas īstenošanu, Komisija izstrādā pamatnostādnes.

35. pants

Pārejas noteikumi

1. Akreditācijas apliecības, kas izdotas pirms šās regulas stāšanās spēkā, ir derīgas līdz to termiņa notecēšanai. Bet to pagarināšanas vai atjaunošanas gadījumā piemēro šo regulu.

2. Ja kādā dalībvalstī akreditāciju nevada vienota akreditācijas struktūra un šai dalībvalstij ir nodoms turpināt vadīt akreditāciju, tā izdara nepieciešamos strukturālos pielāgojumus, lai izveidotu vienotu akreditācijas struktūru ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. janvārim.

36. pants

Sodi

Dalībvalstis izdod noteikumus par sodiem, ieskaitot kriminālsodus par smagiem nodarījumiem, ko piemēro par šās regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērojumu. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis ne vēlāk kā [..] par šiem noteikumiem paziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

37. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 339/93 atceļ no dienas, kas ir divus gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā.

Atsauces uz atcelto regulu uzskatāmas par atsaucēm uz šo regulu.

38. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

III nodaļa stājas spēkā divus gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz preču tirdzniecību

2. ABM/ABB (BUDžETA LīDZEKļU VADīBA VAI SADALE PA DARBīBAS JOMāM)

Attiecīgā politikas joma un saistītās darbības. ABB2 – Preču iekšējais tirgus un nozaru politika

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex B..A pozīcijas)), norādot nosaukumu

02.03.01

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Pastāvīgi

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

02.03.01 | Fakult. | Dif. | NĒ | JĀ | NĒ | 1a |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa nr. | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014. un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[38] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 1,175 | 1,175 | 1,175 | 1,175 | 1,175 | 1,175 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,352 | 1,175 | 1,175 | 1,175 | 1,175 | 1,175 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[39] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 1,1 | 1,1 | 1,1 | 1,1 | 1,1 | 1,1 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 1,452 | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[40] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas (nedif.), izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus | 8.2.6. | e |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas |

SA KOPĀ, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 |

MA KOPĀ, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 1,452 | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 | 2,275 |

Ziņas par līdzfinansējumu:

Līdzfinansējuma nav.

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

Priekšlikums saskan ar pašreizējo finanšu plānojumu.

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk sk. 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014. un turpmākie gadi |

Jauni cilvēkresursi – kopskaits | 4* |

* visā kopējā laikposmā jāparedz papildu personāls

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikumā paredzēts pastiprināt Eiropas sadarbību akreditācijā, kas ir līdzeklis, kurš nodrošina akreditācijas izšķirīgo lomu ES tiesību aktu pareizas darbības kontrolē, izmantojot profesionālas atbilstības novērtēšanas struktūras. Tam savukārt vajadzīgs, lai tiktu veiktas konkrētas darbības Kopienas tiesību aktu vajadzībām, it īpaši pareiza un stingra valstu akreditācijas struktūru speciālistu savstarpējas izvērtēšanas kontroles sistēma Eiropas mērogā, kas atbilst valsts iestāžu vajadzībām.

Bez efektīvas Eiropas dalības un ieguldījuma starptautiskās darbībās starptautiskā līmenī nav iespējams šajā darbības jomā veicināt un aizstāvēt Eiropas intereses.

Lai spētu pārzināt sūdzības un strīdus, kā arī drošības klauzulas piemērošanas gadījumus saskaņā ar ES tiesību aktiem, Komisijas rīcībā ir jābūt tehniskajiem līdzekļiem un resursiem. Kopienas budžeta programmas izveide ļautu Komisijai apmierināt šīs vajadzības, kuras tā nespēj dabiskā veidā atrisināt ar savu dienestu palīdzību.

Vispārīgi ņemot, tirgus uzraudzības jomā ir nepieciešams noteikt vairākas koordinējošas Eiropas līmeņa darbības, it sevišķi: izveidot un koordinēt īpašus tirgus uzraudzības projektus, lai varētu dalīties resursos un ekspertu zināšanās; izstrādāt un organizēt apmācības programmas un valstu ierēdņu apmaiņu, ieskaitot muitas dienestu; sekmēt pieredzes apmaiņu un dalīties resursos riska analīzes darbībās; ieviest piemērotas programmas informācijas un paraugprakses apmaiņai ar kopīgu projektu programmām, informācijas kampaņām, kopīgu apmeklējumu programmām utt.

Priekšlikuma vispārīgie mērķi ir izklāstīti paskaidrojuma rakstā.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Preču iekšējā tirgus izveide ir viens no Eiropas Kopienas mērķiem. EK Līguma 14. panta 2. punkts nosaka, ka iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līguma noteikumiem ir nodrošināta preču, cilvēku, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Ražojumu nekaitības jomā tiesību normu saskaņošana Kopienā ir ievērojami tuvinājusi Līguma mērķu sasniegšanu.

Šā priekšlikuma mērķis ir ieviest līdzekli, kas nodrošinās pienācīgu uzticēšanos ES tiesību aktiem un valsts iestāžu paļāvību uz tās īstenošanu, it sevišķi uz CE zīmes izmantošanas režīmu.

Tiesību aktos noteikto aizsardzības politisko līmeņu īstenošanas tehnisko līdzekļu pietiekamas saskanības un koordinācijas nodrošināšana ir nepieciešams priekšnoteikums panākumiem.

Arī Komisijas spēja iejaukties ātri un uz stabilas tehniskās infrastruktūras un lēmumu pamata var ievērojami veicināt virsmērķa sasniegšanu – uzticēšanos ES sistēmai.

Ietekmes novērtējumā izklāstīto izvēles iespēju salīdzinājums skaidri norāda, ka reglamentējošā pieeja, kas balstās uz EK Līguma 95. panta 1. punktu, dod šīm darbībām likumīgu pamatu un izceļ to Kopienas raksturu. Turklāt Kopienas tiesību akts ir vienīgā reālā iespēja, saduroties ar valstu tiesību aktu atšķirībām.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Paplašinātā vienotā tirgus sakarā rīcība ES līmenī rada acīmredzamu pievienoto vērtību – sagādā Eiropas uzņēmumiem plašu vienotu tirgu un apjomradītu ietaupījumu iespējas. Tajā pašā laikā šā tirgus vienmērīgai darbībai tās pārvalstiskā rakstura dēļ ir vajadzīga ES līmeņa iejaukšanās, reizē to ierobežojot līdz stingri nepieciešamajiem apmēriem.

Priekšlikuma galvenais mērķis ir saskaņotajā telpā nodrošināt preču brīvu apriti. Sniedzoties pēc šā mērķa, tam būtu jārada minimāls saimnieciskais slogs un tas būtu jāpiemēro efektīvi un viegli. Ietekmes novērtējumā ir iekļauts sīkāks un tehniskāks mērķu un sagaidāmā iznākuma apraksts.

ES tiesību aktu pareiza funkcionēšana, īstenojot šo priekšlikumu, ļaus samazināt atšķirīgos valstu noteikumus par tirgū esošajiem ražojumiem un radīs lielāku uzticēšanos pārbaužu protokoliem un sertifikācijas/kontroles apliecībām, un tos vieglāk akceptēs.

Tas savukārt mazinās uzņēmējiem nevajadzīgo vairākkārtējo sertificēšanu un marķēšanu un Komisijas iejaukšanos atbilstīgi drošības klauzulām.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Komisijas tieša centralizēta vadība.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Uzraudzību īstenos pati Komisija, kam palīdzēs komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī ekspertu grupa, t. s., Valdības ierēdņu grupa standartu un atbilstības novērtēšanas jomā.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskā novērtēšana

Īsta provizoriskā novērtēšana nav viegla, ieviešot jaunu Kopienas politiku, taču saskaņošanas tiesību aktu darbības (abpusējo kopīgo apmeklējumu programmas) dotā pieredze, esošo akreditācijas jomas infrastruktūru darbības pieredze un no Eiropas standartizācijas programmas atvedinātā pieredze rāda, ka neliels Kopienas budžeta ieguldījums var izrādīties efektīvs un nodrošināt pareizu un efektīvu sabiedrības interešu aizstāvību valsts iestādēs. (Sk. provizorisko novērtējumu pielikumā.)

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Nepiemēro.

6.2.3. Turpmākas vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Turpmākās vērtēšanas noteikumi un biežums nosakāmi saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Iekšējās kontroles standartu Nr. 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21 pilnīga piemērošana.

Komisija gādā, lai šās programmas finansēto darbību īstenošanā tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot profilaktiskos pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, efektīvas pārbaudes un nelikumīgi izmaksātu summu atgūšanu, un, ja atklājas nelikumības, piemērojot efektīvus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[41] (XX 01 01) | A*/AD | 2AD* |

B*, C*/AST | 2AST* |

Personāls, ko finansē[42] pēc panta XX 01 02 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Pārējais personāls[43], ko finansē pēc panta 29 01 04/05 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

KOPĀ | 4* |

* visā kopējā laikposmā jāparedz papildu personāls

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Līdztekus tālākiem pasākumiem priekšlikuma sakarā un tiesību aktu īstenošanas valstu līmenī novērtēšanai būs arī uzdevums pārzināt:

- politiskās un līgumattiecības ar Eiropas sadarbību akreditācijai,

- finansiālās attiecības ar EA,

- valstu tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību vispār, bet konkrēti – saskaņā ar drošības pasākumiem,

- savstarpējās salīdzināšanas programmas gan tehniskā, gan finansiālā aspektā,

- abpusējo kopīgo apmeklējumu programmu, sadarbības un apmācības programmas un informācijas līdzekļus.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – izdevumi administratīvai vadībai)

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014. un turpmākie gadi | KOPĀ |

Citāda tehniskā un administratīvā palīdzība: administratīvā sadarbība, pētījumi, apmācības programmas, valstu ekspertu apmaiņas, abpusēji kopīgi apmeklējumi utt. | 0,500 | 0,500 | 0,500 | 0,500 | 0,500 | 0,500 |

- iekšējais (intra muros) Rapex web tool paplašināšana | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 |

- ārējais (extra muros) ICSMS information tool izstrāde | 0,400 | 0,400 | 0,400 | 0,400 | 0,400 | 0,400 |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 1.1 | 1.1 | 1.1 | 1.1 | 1.1 | 1.1 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2 |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) |

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014. g. un vēlāk | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[44] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā – administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) |

[pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

[6] OV L 165, 30.4.2004.; labotā redakcija OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.

[7] OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

[8] OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

[9] Priekšlikums COM (2005) 671 galīgā redakcija.

[10] OV L 194, 18.7.2001., 26. lpp.

[11] OV L 033, 8.2.2003., 30. lpp.

[12] OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

[13] OV L 114, 24.2.2001., 1. lpp.. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 196/2006 (OV L 32, 4.2.2006., 4. lpp.).

[14] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[15] OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp.

[16] OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.

[17] OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.

[18] OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp).

[19] OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.

[20] OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

[21] OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

[22] OV L 35, 11.2.2003., 28. lpp.

[23] OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

[24] OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.

[25] OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.

[26] OV L 146, 30.4.2004., 1. lpp.

[27] OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.

[28] OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

[29] OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

[30] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[31] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[32] OV L 40, 17.2.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[33] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

[34] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[35] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[36] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[37] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[38] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās sadaļas xx nodaļā xx 01

[39] Izdevumi, kas ietverti sadaļas xx pantā xx 01 04

[40] Izdevumi, kas ietverti nodaļā xx 01, izņemot pantus xx 01 04 un xx 01 05

[41] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā

[42] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā

[43] Ar to saistītās izmaksas ir ietvertas pamatsummā

[44] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.