52007DC0756

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.11.2007

COM(2007) 756 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EUROPAS PARLAMENTAM, EUROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EUROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

Sestais ziņojums par praktiskajiem sagatavošanās pasākumiem euro zonas turpmākai paplašināšanai {SEC(2007) 1574}

1. IEVADS

Pēc Padomes 2007. gada 10. jūlija lēmumu pieņemšanas par Kipras un Maltas atbilstību vajadzīgajiem nosacījumiem, lai 2008. gada 1. janvārī pieņemtu euro[1], pašlaik tiek pabeigti euro ieviešanas praktiskie sagatavošanās pasākumi abās valstīs. Šis ziņojums ir par šiem galīgajiem sagatavošanās pasākumiem un jo īpaši par euro skaidrās naudas ieviešanu tautsaimniecībā, privātā sektora sagatavošanās pasākumiem, kā arī par pašreizējiem sabiedrības uzskatiem par euro Kiprā un Maltā.

Pievienotajā Komisijas darba dokumentā iekļauta tehniskāka informācija par sagatavošanās pasākumiem abās valstīs un pārējās ieinteresētajās dalībvalstīs.

Ziņojums seko pieciem tādiem ziņojumiem par praktiskajiem sagatavošanās pasākumiem euro zonas turpmākai paplašināšanai, ko sniedza no 2004. gada novembra līdz 2007. gada jūlijam[2].

2. SAGATAVOšANāS STāVOKLIS

2.1. Kipra

2.1.1. Kā euro skaidro naudu ieviesīs Kipras tautsaimniecībā un kā izņems no apgrozības Kipras mārciņu?

Euro ieviešana Kiprā nozīmē, ka ap 775 000 iedzīvotāju piedalīsies pārejā no Kipras mārciņas uz euro individuāli vai uzņēmumos vai publiskās iestādēs, kurās tie strādā. Kipras Centrālā banka ( CBC ) atbild par fizisku euro ieviešanu un par Kipras mārciņas izņemšanu no apgrozības.

Vajadzīgās euro banknotes un monētas

Lai aizstātu Kiprā apgrozībā esošo valūtu — mārciņu — ar euro skaidrā naudā, pēc CBC aplēsēm vajag 60,7 miljonus euro banknotēs (1190 miljonu EUR vērtībā) un 395 miljonus euro monētās (100,26 miljonu EUR vērtībā).

Atbilstīgi Eiropas Centrālās banka lēmumam par to, ka jaunās euro zonas valstis var aizņemties vajadzīgos daudzumus euro banknošu no Eirosistēmas un pēc pārejas atmaksāt ar euro banknotēm, kas ražotas, pašām nosakot piegādes režīmu, oktobrī CBC saņēma euro banknotes no Grieķijas Bankas.

Kipras euro monētu ražotājs ir Somijas naudas kaltuve, kas izraudzīta publiska konkursa kārtībā. Masveida ražošana sākās pēc Padomes 2007. gada 10. jūlija lēmuma par to, ka Kipra 2008. gada 1. janvārī var pieņemt euro. Oktobra vidū saņēma apmēram 60% monētu konteineros, un ir gaidāms, ka pārējos 40% monētu piegādās līdz novembra beigām.

Iepriekšēja piegāde un iepriekšēja izplatīšana

Lai sagatavotu vienmērīgu pāreju uz citu skaidro naudu, CBC īsteno iepriekšējas piegādes operāciju, nodrošinot komercbankas ar euro banknotēm un monētām pirms EUR dienas[3]. Iepriekšēja euro monētu piegāde sākās 22. oktobrī un banknošu — 19. novembrī. CBC lēš, ka apmēram 80% no to euro banknošu vērtības, ko ieviesīs Kipras tautsaimniecībā (t.i., 48,4 miljonus banknošu, kuru vērtība ir ap 950 miljoni EUR) piegādās banku nozarei pirms EUR dienas, kā arī 64% no euro monētu vērtības (t.i., 251,2 miljonus monētu, kuru vērtība ir apmēram 950 miljoni EUR). Šāda iepriekšējas piegādes operācija Kiprā aptver apmēram 900 banku filiāļu (katra apkalpo vidēji 860 iedzīvotāju.)

Nākamajā posmā komercbankām jānodrošina, lai uzņēmumi, kas nodarbojas ar skaidras naudas operācijām, un jo īpaši mazumtirgotāji, saņemtu euro skaidrā naudā pirms EUR dienas ( sub-frontloading ) un no pārejas dienas varētu izdot naudu tikai euro. Tādējādi iespējami samazinās laiks, kad euro skaidro naudu un valsts skaidro naudu lieto vienlaicīgi. Izplatīšanas sīks izklāsts ir iekļauts banku un to klientu līgumos, kuros noteikts piegāžu grafiks, ierakstes datums debetā, vajadzīgā apdrošināšana un aizņēmuma nodrošinājuma prasības. Lai gan CBC un komercbankas aktīvi skaidro vajadzību izplatīt euro visiem uzņēmumiem, kas rīkojas ar skaidru naudu, pirmie uzņēmumu euro skaidrās naudas pasūtījumi bija ievērojami mazāki nekā gaidītie. Tiek veikti papildu pasākumi uzņēmumu ieinteresētības sekmēšanai, kas jau ir devuši pozitīvus rezultātus. 31. decembrī, kas pasludināms par īpašu banku brīvdienu, bankas izplatīs VMU nelielas euro summas skaidrā naudā. Centieni nodrošināt euro atbilstīgu izplatīšanu jāturpina.

40 000 iepriekš sagatavotu euro monētu komplektu (sākšanas komplektu) uzņēmumiem (katrs EUR 172 vērtībā), kā arī 250 000 mazo komplektu iedzīvotājiem (katrs EUR 17,09 vērtībā) tiks piedāvāti no 2007. gada 3. decembra kā Euro izplatīšanas operācijas daļa. Komplektu iepakojums būs vienkāršs, lai panāktu, ka monētas izmanto maksājumiem, nevis patur kolekcionēšanas nolūkā.

Turklāt no 1. novembra dažas bankas saviem klientiem mainīs Kipras mārciņas euro banknotēs pēc konversijas kursa un bez komisijas maksas, lai iedzīvotāji varētu sagatavoties maksājumiem euro no EUR dienas.

Skaidras naudas ieviešana tautsaimniecībā no 2008. gada 1. janvāra

Vairums euro banknošu laidīs apgrozībā ar bankomātiem. Kiprā kredītiestādēm ir apmēram 550 bankomātu, kas praktiski visi atrodas banku telpās, un tādējādi to naudas krājumus ir iespējams nekavējoties atjaunot. Dažas lielas bankas ir paziņojušas, ka 31. decembra vakarā pārveidos bankomātus operācijām ar euro. Vismaz 70% bankomātu pārveidos tikai euro banknošu izdošanai vēlākais līdz plkst. 01:00 EUR dienā, bet atlikušos 30 % pārveidos līdz tās pašas dienas pusdienlaikam. Normālos apstākļos visi bankomāti kopā nodrošinās 170 000 naudas izņemšanas operāciju par kopējo summu 22 miljoni EUR nedēļā (vidēji, 2006. gada dati).

Pirmajās nedēļās pēc EUR dienas bankomāti izdos tikai 10 EUR un 20 EUR banknotes, lai samazinātu summu, kas mazumtirgotājiem būs jāizdod, norēķinoties skaidrā naudā[4]. Šā paša iemesla dēļ bankas pirmajā posmā pēc EUR dienas ir apņēmušās kases lodziņos izdot tikai mazās banknotes (galvenokārt 5, 10 un 20, lielākais 50 EUR banknotes).

Tā kā monētu izņemšana banku kases lodziņos nav parasta parādība, mazumtirdzniecības nozare būs galvenais kanāls euro monētu ieviešanai tautsaimniecībā. Lai izvairītos no tā, ka turpina izmantot valsts naudu, ir paredzēts, ka mazumtirdzniecības sektors izdos naudu euro tikai no EUR dienas.

Valsts naudas atdošana

Attiecībā uz valsts naudas atdošanu atpakaļ CBC 2007. gada oktobrī aktivizēja kampaņu, lai mudinātu iedzīvotājus uzkrāto valsts naudu izmantot vai ieguldīt bankās. CBC prognozē, ka līdz šā gada beigām apgrozībā būs 80,9 miljoni valsts banknošu un 472,7 miljoni valsts monētu. Gaidāms, ka vairums minēto banknošu un apmēram puse monētu agrāk vai vēlāk nonāks atpakaļ CBC .

2008. gada 1. janvārī, kas ir banku brīvdiena, katrā rajonā būs atvērtas vairākas centrā esošas banku filiāles, lai atvieglotu Kipras mārciņu apmaiņu pret euro.

Bankas mainīs Kipras mārciņu banknotes un monētas pret euro par brīvu līdz 2008. gada 30. jūnijam par summu līdz CYP 1000 vienam klientam un vienā darījumā, ja tās būs banknotes, un līdz CYP 50 monētu gadījumā. CBC turpinās par velti mainīt valsts banknotes 10 gadus pēc EUR dienas un monētas — divus gadus pēc šīs dienas.

Čeki; POS termināli

Kiprā katru gadu izraksta apmēram 25 miljonus čeku. Bankas ir sākušas piegādāt klientiem euro čeku grāmatiņas, ko izmanto jau tagad, jo čeki Kipras mārciņās, kuri izrakstīti pēc 2007. gada 31. decembra, vairs nebūs derīgi.

Apmēram 19 000 pārdošanas punktu terminālu ( POS ), kam iestatījums ir Kipras mārciņas, 2008. gada 1. janvārī pārslēgs uz euro. Tie POS , kas atrodas, piemēram, restorānos un viesnīcās un ar ko jāpieņem maksājumi ar kartēm Jaungada vakarā, pārslēgsies nekavējoties plkst. 00:01 EUR dienā.

Euro aizsargāšana pret viltošanu

Ir izveidotas vajadzīgās struktūras, lai aizsargātu euro pret viltošanu[5]. Kipras eksperti piedalījās arī atbilstīgajos mācību pasākumos un Komisijas, ECB un Europol darba grupās.

2.1.2. Cik labi uzņēmumi ir sagatavojušies pārejai uz euro?

2007. gada septembrī Kiprā Eurobarometer , Eiropas Komisijas vārdā sadarbojoties ar Kipras iestādēm, veica uzņēmumu aptauju, kas bija nākamā pēc līdzīgas aptaujas 2007. gada janvārī[6]. Aptaujas rezultāti liecināja, ka Kipras uzņēmumi ir labi sagatavojušies pārejai un ka tiem nav lielu problēmu sagatavojoties. Līdz 2007. gada septembra vidum praktiski visi uzņēmumi (97%) bija sākuši gatavoties pārejai; lielākā to daļa bija to darījuši no 2007. gada aprīļa (88%).

Vairāk nekā 88% visu uzņēmumu, kas attiecībās ar klientiem izmanto naudu, norādīja, ka gaida, ka bankas tiem piegādās euro banknotes pirms EUR dienas. Četri no pieciem uzņēmumiem (80%) prognozē, ka to IT sistēmas (piem., uzskaites, rēķinu piesūtīšanas, algu saraksta sagatavošanas sistēmas) būs gatavas pārejai uz euro uzreiz 2008. gada 1. janvārī.

Vairāk nekā 9 uzņēmumi no 10 zina, ka no 2007. gada septembra cenas jānorāda gan euro, gan Kipras mārciņās, un lielajam vairumam uzņēmumu nav īpašu grūtību izpildīt šo pienākumu. Attiecībā uz uzņēmumu cenu politiku septembra aptaujas rezultāti liecina par pozitīvu tendenci. Pielāgojot cenas euro (piem., tādas psiholoģiskās cenas kā CYP 5,99, kas konversijas noteikumu piemērošanas dēļ kļūtu par nenoapaļotām summām euro), 17% uzņēmumu norādīja, ka vairumā gadījumu pielāgos cenas, tās noapaļojot uz leju (3% janvārī), bet tikai 3% norādīja, ka vairumā gadījumu pielāgos cenas, tās noapaļojot uz augšu (16% janvārī). Turklāt to uzņēmumu procentuālā daļa, kas precīzi piemēros konversijas noteikumus bez turpmākiem pielāgojumiem, palielinājās no 28% janvārī līdz 51% septembrī.

2.1.3. Kādi pasākumi veikti, lai pārejas laikā izvairītos no šķietamas cenu palielināšanās?

Saskaņā ar pēdējiem Eurobarometer datiem par sabiedrisko domu attiecībā uz euro, 74% respondentu Kiprā tomēr ir norūpējušies, ka palielināsies cenas pārejas uz euro dēļ[7]. Atšķirība, salīdzinot ar situāciju 2007. gada aprīlī, ir niecīga, jo tad par to bija norūpējušies 78% respondentu[8].

Pēdējos mēnešos Kipras iestādes ir noteikušas vēl stingrākus pasākumus, lai sekmētu cenu stabilitāti un vairotu patērētāju uzticību pārejas laikā. Abu cenu (Kipras mārciņās un euro) norādīšana uzņēmumiem kļuva obligāta no 2007. gada 1. septembra. Tās īstenošanu rūpīgi uzrauga pieci Euro novērošanas centri, kas izvietoti visā valstī un kas regulāri nosūta vairāk nekā 100 inspektorus uz visiem mazumtirdzniecības preču tirgiem. Katrā Euro novērošanas centrā strādā desmit locekļi, tostarp rajona komisārs, valdības, patērētāju apvienību, arodbiedrību un uzņēmējdarbības sektora pārstāvji. Sākumā apmēram 80% mazumtirgotāju pareizi piemēroja abu cenu norādīšanu atbilstīgi valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām, bet pārējie uzņēmumiem tika sniegta palīdzība, lai tie pareizi norādītu abas cenas. Kopumā atsauksmes par obligāto abu cenu norādīšanu ir pozitīvas, un šis pasākums tiek uzskatīts par ieguldījumu lielākas cenu pārredzamības nodrošināšanā, ieviešot paradumu vairāk norādīt cenas.

Apmēram 7130 uzņēmumu un jo īpaši arī lielākie mazumtirgotāji un bankas pasūtināja godīga cenu pārrēķina kodeksu, kura ieviešanu valdība sāka 2007. gadā. Šiem uzņēmumiem atļauts izlikt kodeksa logo veikalos un filiālēs, ja tie ievēro šo kodeksu, kuram atbilstīgi ir apņēmušies veikt pāreju godīgi un nemēģināt to izmantot savā labā. Finanšu ministrija publicē dalībnieku uzņēmumu sarakstu Kipras euro veltītajā tīmekļa vietnē un oficiālajā vēstnesī. Kodekss ir spēkā līdz 2008. gada 10. jūlijam.

Finanšu ministrija un Tirdzniecības un rūpniecības ministrija sadarbībā ar Statistikas dienestu un visas Kipras patērētāju apvienību no 2007. gada septembra sistemātiski uzrauga cenas. Statistikas dienesti jo īpaši uzrauga cenu tendences atsevišķiem produktiem, kam, kā liecina pieredze citās valstīs, var nepamatoti pieaugt cena. Lai informētu patērētājus, reizi mēnesī publicē sarakstu ar mazumtirdzniecības preču tirgiem, kuros ir vismazākās cenas.

Turklāt Kipras Patērētāju apvienība veic aptaujas un publicē to rezultātus, analizējot cenu tendences apmēram 80 000 precēm 11 000 mazumtirdzniecības preču tirgos. Pirmie rezultāti par laiku no 2007. gada jūlija līdz septembrim liecina, ka 80% izstrādājumu cenas bijušas stabilas vai samazinājušās, tajā pašā laikā atlikušajiem 20% izstrādājumu cenas vairāk vai mazāk palielinājās. Apvienība ir nodomājusi publiskot plašsaziņas līdzekļos gadījumus, kad cenas ievērojami palielinājušās, kopā ar atbilstīgā mazumtirgotāja pamatojumu cenas palielināšanai.

2.1.4. Cik labi iedzīvotāji ir sagatavojušies pārejai uz euro?

Kipra pēdējos mēnešos ir ievērojami izvērsusi komunikācijas kampaņu par euro. Finanšu ministrija un CBC cieši sadarbojas ar uzņēmumu un patērētāju organizācijām, kā arī ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālās banku.

Iedzīvotājus informē plašsaziņas līdzekļu kampaņās, ko daļēji finansē Eiropas Komisija. Galvenā informācija ir par konversijas likmes noteikšanu, godīga cenu pārrēķina kodeksu, cenu norādīšanu abās valūtās, valsts naudas uzkrājumu likvidēšanu un lielāku patērētāju informētību. Kampaņas veica visos plašsaziņas līdzekļos un jo īpaši TV (apmēram 2500 informatīvu materiālu), radio (apmēram 6500 informatīvu materiālu) un presē (apmēram 200 informatīvu materiālu).

Reklāmas materiālus par godīga cenu pārrēķina kodeksu un abu cenu norādīšanu (plakāti, brošūras, u.c.) izplatīja visiem uzņēmumiem; skolās un sociālajiem darbiniekiem rīkoja prezentācijas un tika sākts skolu konkurss. Iestādes regulāri atjaunina valsts euro tīmekļa vietni un pastāvīgi informē presi. Ar īpašām mērķgrupām (MVU, mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupa, jaunieši) saziņa notiek ar plakātiem un brošūrām, ar vājredzīgajiem — ar runājošu atklātni un ar Euro novērotāju centra palīdzību un četriem „EUR autobusiem”, kas apbraukā salu. Pa trim bezmaksas tālruņa līnijām tiek saņemti apmēram 500 zvani nedēļā.

Augustā Kipras iestādes grozīja komunikācijas stratēģiju un pieprasīja komunikācijas aģentūrai mainīt plašsaziņas līdzekļu kampaņu saturu, lai atbilstīgāk reaģētu uz to mērķgrupu vajadzībām, kas joprojām bija skeptiski noskaņotas attiecībā uz euro izdevīgumu.

Pēdējā Eurobarometer aptaujā apstiprinājās, ka atbalsts euro palielinās, tomēr tas notiek no zema līmeņa — ap 44% respondentu apgalvoja, ka personīgi ir ļoti priecīgi vai diezgan priecīgi, ka euro aizstās valsts valūtu (kas ir palielinājums, salīdzinot ar 2007. gada aprīļa 40% un 2006. gada septembra 32%).

Šķiet, ka var apgalvot, ka Kiprā notiekošā komunikācijas kampaņa ir būtiska, lai palielinātos atbalsts euro. To apstiprina arī šādi faktori: 67% respondentu jutās diezgan labi vai labi informēti, kas ir liels sasniegums, salīdzinot ar iepriekšējiem 47% (2007. gada aprīlis) un 39% (2006. gada septembris). Tāpat ir uzlabojusies informētība par dažiem būtiskiem euro un Ekonomiskās un monetārās savienības aspektiem.

2.1.5. Secinājumi

Dažos pēdējos mēnešos Kipra ir guvusi ievērojamus panākumus saistībā ar pārejas praktiskajiem sagatavošanās pasākumiem un kopumā ir labi sagatavota euro ieviešanai. Lai uzņēmumi un jo īpaši mazumtirgotāji, sākot ar EUR dienu, varētu izdot naudu tikai euro, Centrālajai bankai un bankām jāturpina pārliecināt uzņēmumus par vajadzību jau iepriekš saņemt no tām euro. Komunikācijas darbības saistībā ar euro vēl vairāk jāizvērš, lai vēl vairāk palielinātu euro atbalstītāju skaitu.

2.2. Malta

2.2.1. Kā euro skaidro naudu ieviesīs Maltas tautsaimniecībā un kā izņems no apgrozības Maltas liru?

Maltā 400 000 iedzīvotāju pāries no Maltas liras uz euro. Lai aizstātu Maltā apgrozībā esošo Maltas liru, pēc Maltas Centrālās bankas ( CBM ) aplēsēm vajag 41,51 miljonu euro banknošu (799 miljonu EUR vērtībā) un 140 miljonus euro monētu (39,29 miljonu EUR vērtībā).

CBM aizņēmās vajadzīgos euro banknošu daudzumus no Banca d'Italia . Maltas euro monētas izkala Monnaie de Paris , un Malta tās saņēma laikā no 2007. gada septembra vidus līdz oktobrim.

Euro skaidrās naudas iepriekšēja piegāde komercbankām sākās 15. septembrī. Pavisam apmēram 92,5% banknošu, ko ieviesīs Maltas tautsaimniecībā (38,43 miljoni banknošu EUR 749 miljonu vērtībā) un apmēram 71% euro monētu (99,12 miljoni monētu EUR 27,81 miljona vērtībā) pirms EUR dienas piegādās 107 banku filiālēm visā valstī.

Pēc CBM aplēsēm pirms EUR dienas bankas no 2007. gada decembra piegādās uzņēmumiem 4,5% ieviešamo banknošu un 19,5% monētu atbilstīgi iepriekšējas izplatīšanas līgumiem. Šīs aplēses ietver 33 000 sākšanas komplektu uzņēmumiem (katrs EUR 131 vērtībā) un 330 000 mazo komplektu iedzīvotājiem (katrs EUR 11,65 vērtībā), kas būs pieejami bankās attiecīgi no 2007. gada 1. un 10. decembra.

Apmēram 60% visu bankomātu (pavisam 154) izdos mazās (galvenokārt EUR 10 un 20) euro banknotes no 2008. gada 1. janvāra plkst. 00:00. Līdz tās pašas dienas vidum 85% līdz 90% bankomātu sāks izdot euro banknotes, bet pārējos bankomātus pārslēgs līdz plkst. 16:00. Vidēji visi bankomāti nodrošinās 306 000 naudas izņemšanas reizes nedēļā, par vidējo kopējo vērtību 26,55 miljoni EUR.

Ņemot vērā, ka Maltā apgrozībā ir īpaši daudz skaidrās naudas, CBM 2007. gada septembrī sāka reklāmas kampaņu TV un presē, lai mudinātu iedzīvotājus ieguldīt naudas pārpalikumu bankās, lai samazinātu tās skaidrās naudas apjomu, kas būs jāmaina pēc EUR dienas. Ir aplēsts, ka apgrozībā esošā skaidrā nauda, kas būs jāatdod atpakaļ CBM no 2008. gada 1. janvāra, ir apmēram 37 miljoni banknošu un 128 miljoni monētu.

No 1. decembra bankas ir apņēmušās apmainīt Maltas liru banknotes un monētas pret euro par velti pēc konversijas likmes, ja euro banknotes būs pieejamas. Tas galvenokārt ir paredzēts, lai mazie uzņēmumi iegādātos nedaudz euro banknošu pirms pārejas. Plašai sabiedrībai tiks atgādināts, ka euro kļūs par likumīgu maksāšanas līdzekli tikai 2008. gada 1. janvārī. No minētā datuma līdz 2008. gada 31. martam komercbankas saviem klientiem mainīs valsts naudu pret euro par velti pēc konversijas likmes un līdz MLT 250 (EUR 582,34) — pārējiem. CBM turpinās mainīt Maltas liru monētas un banknotes līdz attiecīgi 2010. gada 1. februārim un 2018. gada 1. februārim.

Bankas strādās 31. decembrī un būs slēgtas 1. janvārī, kā parasti. 2. un 3. janvārī bankas veiks tikai klātienes darījumus savās telpās ar iedzīvotājiem, lai saņemtu naudas noguldījumus, mainītu ārzemju valūtu un mainītu naudu euro. 4. un 5. janvārī bankas strādās līdz plkst.16:00, kas ir ilgāk par parasto darba laiku. Papildu darba stundās apkalpos tikai naudas noguldīšanas, ārzemju valūtas maiņas un naudas maiņas uz euro operācijas.

Maltā katru gadu izraksta apmēram 12 miljonus čeku. Čekus, kas izrakstīti Maltas lirās pirms 2008. gada 1. janvāra, pieņems apmaksai parastā to derīguma termiņa laikā, kas ir seši mēneši no izrakstīšanas dienas, ja nebūs norādīts īsāks termiņš. Čekus, ko MLT konta īpašnieks izrakstījis euro pirms 2008. gada 1. janvāra, komercbankas atzīs par derīgiem, ja tos uzrādīs pēc minētā datuma.

Ir noteikts vajadzīgās struktūras, lai aizsargātu euro pret viltošanu[9]. Maltas eksperti piedalījās arī atbilstīgajos mācību pasākumos un Komisijas, ECB un Europol darba grupās.

2.2.2. Cik labi uzņēmumi ir sagatavojušies pārejai uz euro?

Augusta otrajā pusē un septembra sākumā Valsts Euro pārejas komiteja ( NECC ), sadarbojoties ar Valsts Statistikas biroju, veica aptauju par stāvokli saistībā ar Maltas uzņēmumu gatavību pāriet uz euro[10]. Praktiski visi 908 uzņēmumi (kas pārstāv 16 500 iedzīvotāju), kas piedalījās aptaujā (98%), zināja, ka euro ieviesīs 2008. gada 1. janvārī, un vairums, t.i., 56% zināja, ka abu valūtu apgrozības laiks, kurā tie vēl var pieņemt maksājumus Maltas lirās, ir viens mēnesis. Deviņi no desmit uzņēmumiem zināja, ka no EUR dienas atlikums jāizdod tikai euro.

Vairums uzņēmumu (55%) plānoja saņemt euro skaidrā naudā no bankām pirms 2008. gada 1. janvāra. No tiem 33% uzņēmumu, kas neplānoja saņemt euro iepriekš, vairāk nekā trešajai daļai (37%) vai nu jau bija euro skaidrā naudā, vai arī to paredzēja dabūt bankomātos vai bankās janvārī, bet viena ceturtā daļa (26%) uzņēmumu neveica darījums skaidrā naudā.

Attiecībā uz IT sistēmām, kas jāpārveido pārejas dēļ, uzņēmumi visbiežāk pieminēja sistēmas loģistikas jomā, tām sekoja pārdošanas un tirdzniecības lietojumprogrammas, uzskaites un cilvēkresursu sistēmas. Apmēram viena trešā daļa uzņēmumu (31%) jau bija modernizējuši uzskaites sistēmas, ņemot vērā euro. Šis skaitlis liekas diezgan mazs, tomēr jāņem vērā, ka ievērojama Maltas uzņēmumu daļa ir mazi uzņēmumi (72% uzņēmēju ir pašnodarbinātas personas bez darbiniekiem un parasti neizmanto IT uzskaites sistēmas).

NECC iesaistījās intensīvā uzņēmēju apmācības programmā, kurā 70 palīgu euro jautājumos tieši apmāca MVU, un vienlaikus NECC pieņēma pieeju par pasniedzēju apmācību, kas lielākiem uzņēmumiem deva iespēju pēc tam apmācīt pārējo organizācijas struktūrvienību darbiniekus pašiem.

2.2.3. Kādi pasākumi veikti, lai pārejas laikā izvairītos no šķietamas cenu palielināšanās?

Joprojām apmēram divas trešdaļas Maltiešu (65%) ir norūpējušies, ka palielināsies cenas pārejas uz euro dēļ un 76% ir pārliecināti, ka cenas būs tiks ļaunprātīgi paaugstinātas. Lai šādu bažu nebūtu, NECC turpina īstenot visaptverošus pasākumus[11]. Abu cenu (Maltas lirās un euro) norādīšana uzņēmumiem kļuva obligāta no 2007. gada 11. jūlija un būs obligāta līdz 2008. gada 30. jūnijam. Iniciatīvu FAIR , kuru atbalstīja vairāk nekā 6500 uzņēmumu (kas pārstāv apmēram 80% mazumtirdzniecības preču tirgu), kas ir apņēmušies nepalielināt preču un pakalpojumu cenas „notiekošās pārejas uz citu naudu” dēļ, papildināja cenu stabilitātes līgumi, ko NECC 2007. gada septembrī noslēdza ar vairākiem importētājiem, izplatītājiem un ražotājiem. Atbilstīgi šiem līgumiem uzņēmēji apsolīja saglabāt stabilas cenas plašam preču un pakalpojumu klāstam noteiktu laiku pirms pārejas un pēc tās. Cenu uzraudzībai, ko pašlaik īsteno Maltas iestādes, joprojām ir izšķiroša loma, lai novērtētu cenu tendences un informētu patērētājus, un tai jāturpinās visu 2008. gadu, kad beigsies iniciatīva FAIR un vairs nevajadzēs norādīt abas cenas.

2.2.4. Cik labi iedzīvotāji ir sagatavojušies pārejai uz euro?

2007. gada augustā NECC , kas atbild par pārejas komunikācijas stratēģijas īstenošanu Maltā, pēc īsa pārtraukuma uzsāka aktīvu un visaptverošu pēdējā posma kampaņu par euro ieviešanas neatliekamību (piem., kad noguldīt Maltas liras, kā izmantot euro konvertētāju). Eiropas Komisija finansē daļu no šīs kampaņas.

Plašsaziņas līdzekļu kampaņu laikrakstos, žurnālos, radio, TV, autobusu pieturās un informācijas stendos atbalstīja ar speciālām darbībām, kas paredzētas īpaši atlasītām mērķgrupām: draudzēs izveidoja euro centru, lai atbildētu uz ciema iedzīvotāju jautājumiem; mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu un uzņēmēju izglītotājiem izstrādāja izdales materiālu komplektu un vidusskolām sarīkoja konkursu par euro. Papildu darbības ietver trīs lielus pulksteņus, kuri rāda laiku, kas palicis līdz euro ieviešanai, un kurus uzstādīja stratēģiski svarīgās Maltas vietās, un 1,5 minūšu garas euro ziņas vadošo televīziju ikvakara ziņu programmās Maltā. Oktobrī Malta, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku organizēja konferenci par Ekonomisko un monetāro savienību un euro.

Pēdējā 2007. gada septembra Eurobarometer aptaujas rezultāti par Maltu ir iepriecinoši un apstiprina aktīvas un visaptverošas iestāžu komunikācijas kampaņas panākumus. Šī tendence saglabājas un atbalsts euro ir panākts, sasniedzot labu līmeni. 56% (salīdzinot ar 2007. gada aprīļa 54% un 2006. gada septembra 48%) respondentu apgalvoja, ka personīgi ir ļoti priecīgi vai diezgan priecīgi, ka euro aizstās valsts valūtu; tas ir otrs labākais rezultāts, kas sasniegts atbilstīgajās valstīs. Tomēr atbalsts ir ievērojami mazāks par atbalstu Slovēnijā tādos pašos apstākļos.

Arī citās jomās ir jūtama Maltā notiekošās komunikācijas kampaņas ietekme. Uztvertās informācijas labais līmenis, ko konstatēja šā gada aprīlī, kaut arī nedaudz, tomēr ir vēl vairāk uzlabojies: 74% respondentu jutās diezgan vai ļoti labi informēti, salīdzinot ar 71% respondentu iepriekš. 99% respondentu zināja, ka euro ieviesīs 2008. gadā. Ir nedaudz uzlabojusies informētība par dažiem būtiskiem euro un Ekonomiskās un monetārās savienības aspektiem.

2.2.5. Secinājumi

Dažos pēdējos mēnešos Malta ir turpinājusi pilnveidot un ir pabeigusi praktiskos sagatavošanās pasākumus un ir labi sagatavota euro ieviešanai. Lai uzņēmumi, sākot ar EUR dienu, varētu izdot atlikumu tikai euro, īpaša uzmanība jāpievērš atbilstīgā euro izplatīšanas līmeņa nodrošināšanai. Visaptverošas komunikācijas darbības saistībā ar euro jāturpina, lai gūtu vēl lielāku atbalstu euro.

2.3. Citas dalībvalstis

Komisijas darba dokumentā, kas ir klāt šim ziņojumam, ir pārskats par praktiskajiem sagatavošanās pasākumiem citās dalībvalstīs, kurās euro vēl jāpieņem.

[1] Padomes 2007. gada 10. jūlija Lēmums saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas pieņemšanu Kiprā 2008. gada 1. janvārī (OV L 186, 18.7.2007., 29. lpp.), Padomes 2007. gada 10. jūlija Lēmums saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas pieņemšanu Maltā 2008. gada 1. janvārī (OV L 186, 18.7.2007., 32. lpp.).

[2] COM(2004) 748, 2004. gada 10. novembris; COM(2005) 545, 2005. gada 4. novembris; COM(2006) 322, 2006. gada 22. jūnijs; COM(2006) 671, 2006. gada 10. novembris; COM(2007) 434, 2007. gada 16. jūnijs.

[3] EUR diena ir diena, kurā euro banknotes un monētas laiž apgrozībā (Kiprai un Maltai tā ir 2008. gada 1. janvāris).

[4] Mazumtirgotāju vajadzības pēc skaidras naudas pirmajās dienās un nedēļās pēc pārejas būs ievērojami lielākas, nekā parastos apstākļos, jo no klientiem saņemto valsts naudu vairs nevarēs izmantot izdošanai un tādēļ, ka klienti valsts naudu maksāšanai izmantos vairāk nekā parasti, lai atbrīvotos no tās, nemainot bankās. Ja klienti, kas maksās euro, jau izmantos mazās euro banknotes vai maksās precīzu summu, mazumtirgotājiem vajadzēs mazāk euro izdošanai.

[5] Sk. 4. ziņojuma 8. lpp. (http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/transition/transition_main_en.htm).

[6] Sk. Flash Eurobarometers Nr. 200 un Nr. 218. Visas Eurobarometer aptaujas pieejamas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/public_opinion/euro_en.htm.

[7] Flash Eurobarometer Nr. 214, 2007. gada septembris.

[8] Flash Eurobarometer Nr. 207.

[9] Sk. 4. ziņojuma 11. lpp.

[10] Sk. http://www.euro.gov.mt/page.aspx?ID=590.

[11] Sk. 5. ziņojuma 7. lpp. (http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/transition/transition_main_en.htm).