52007DC0685

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.11.2007

COM(2007) 685 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2006. gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) {SEC(2007)1467}

SATURS

1. Ievads 3

2. ISPA budžets 3

3. Projektu finansēšana 3

3.1. Jauni ISPA projekti 3

3.2. 2000.-2006. gadā finansētie projekti 4

3.3. Maksājumi 5

4. Tehniskā palīdzība 6

4.1. Pēc saņēmējvalsts ierosmes sniegtā tehniskā palīdzība 6

4.2. Pēc Komisijas ierosmes sniegtā tehniskā palīdzība (TP) 6

5. Vadība un īstenošana 7

5.1. Projektu uzraudzība 7

5.2. Finanšu vadība un kontrole (ieskaitot EDIS ) 8

5.3. Eiropas Revīzijas palātas konstatējumi 8

5.4. Līdzfinansēšanas partneri – EIB, ERAB un KfW 9

6. Ieguldījums kopienas politikās 9

6.1. Publiskais iepirkums 9

6.2. Vides politika 9

6.3. Transporta politika 9

7. Pirmspievienošanās instrumentu savstarpēja koordinēšana 10

8. Septiņos ISPA gados gūtā mācība 10

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2006. gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu ( ISPA )

1. IEVADS

Šis ziņojums ir sniegts saskaņā ar ISPA regulas 12. pantu. Šis ir septītais gada ziņojums par ISPA pasākumiem 2006. gadā. Šis ziņojums attiecas ne tikai uz Bulgāriju un Rumāniju, kuras ISPA atbalstu saņem kopš 2000. gada, kad sāka izmantot šo instrumentu, bet arī uz Horvātiju, kas par ISPA saņēmējvalsti kļuva pēc Eiropadomes 2004. gada jūnija lēmuma piešķirt Horvātijai kandidātvalsts statusu.

Visām šīm valstīm 2006. gadā tika noteikti dažādi uzdevumi. Horvātijai galvenais mērķis bija pilnībā uzņemties saistības par savu ISPA piešķīrumu, bet Bulgārijai un Rumānijai mērķis bija paātrināt un uzlabot ISPA naudas līdzekļu apgūšanu, un tajā pašā laikā bija jāsāk gatavoties turpmākajiem projektiem, lai saņemtu Kohēzijas fonda un struktūrfondu finansējumu, uz ko tām ir tiesības pēc pievienošanās. Ziņojumā ir analizētas projektu finansēšanā, vadībā un īstenošanā sasniegtais un ES politikām dotais ieguldījums un secināts, ka 2006. gadā ir bijuši ievērojami uzlabojumi. Izņemot Horvātiju, 2006. gads bija pēdējais, kad piešķīra ISPA atbalstu, tāpēc secinājumu daļā ir arī novērtēta septiņos ISPA īstenošanas gados gūtā pieredze.

2. ISPA BUDžETS

No Komisijas 2006. gada budžeta ISPA instrumentam piešķīra 585 miljonus euro. Ar budžeta apropriācijām sedza visas projektu (pasākumu) līdzfinansēšanas izdevumus vides un transporta jomā, kā arī ar tehniskās palīdzības (TP) sniegšanu saistītās izmaksas neatkarīgi no tā, vai TP pasākumus sāka saņēmējvalstis vai Komisija.

1. tabula . ISPA budžets 2006. gadā (euro)

Budžeta pozīcija | Saistību apropriācijas | Izlietotās saistību apropriācijas | Izdarītie maksājumi |

Funkcionālā budžeta pozīcija B13.01.04.02 | 4 500 000 | 2 338 712 | 2 154 419 |

Darbības budžeta pozīcija B13.05.01.01 | 580 500 000 | 580 350 000 | 175 579 778 |

Kopā | 585 000 000 | 582 688 712 | 177 734 197 |

3. PROJEKTU FINANSēšANA

3.1. Jauni ISPA projekti

Komisija 2006. gadā apstiprināja 11 jaunus ISPA projektus. Kopējais ISPA ieguldījumu apjoms gadā bija pieaudzis līdz 89,9 miljoniem euro, kas atbilda vidējai piešķīrumu likmei 82,8% no kopējām pieļaujamajām projektu izmaksām 134,5 miljonu euro apmērā. Saistības, kuru kopējais apmērs bija 89,96 miljoni euro, tika izmantotas jaunajiem projektiem, un 490,3 miljonus euro izmantoja iesāktajiem projektiem.

Četri no 11 jaunajiem 2006. gadam apstiprinātajiem ISPA projektiem bija vides aizsardzības jomā: viens projekts ūdens un notekūdeņu, tostarp ūdens attīrīšanas, jomā un viens cieto atkritumu apsaimniekošanās jomā, un divi projekti attiecās uz horizontālajiem vides aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Kohēzijas fonda un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (PPI) turpmāko projektu sagatavošanai.

Pieci jauni projekti bija transporta nozarē: viens kuģošanas uzlabojumiem Donavā, un četri horizontālie transporta projekti tika apstiprināti, lai sagatavotu Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (PPI) un Kohēzijas fonda turpmākos projektus transporta nozarē, stiprinātu iestāžu organizatorisko jaudu un sniegtu tehnisko palīdzību (TP) dzelzceļa satiksmes modernizēšanas pasākumiem.

Visbeidzot ar diviem projektiem sniedza tehnisko palīdzību ISPA valsts koordinatoram Horvātijā un ISPA uzraudzības komitejas sanāksmēs Rumānijā. Gandrīz 64,5 % no kopējā ISPA ieguldījumu apjoma tika piešķirti vides nozarei.

2. tabula. Jaunie 2006. gadā apstiprinātie projekti (euro)

Transports | 5 | 52 732 558 | 31 557 040 | 77 | 31 557 040 |

Horizontāla TP | 2 | 312 335 | 312 335 | 100 | 312 335 |

Transports | 33 | 2 344 434 543 | 1 482 548 029 | 63,24 | 1 482 548 029 |

Horizontāla TP | 5 | 1 945 643 | 1 945 643 | 100 | 1 945 643 |

Vide | 255 243 502,98 | 87 328 724,24 | 342 572 227,22 |

Transports | 302 711 402,35 | 86 490 276,60 | 389 201 678,95 |

TP | 987 324,40 | 482 691,08 | 1 470 015,48 |

Kopā | 558 942 229,73 | 174 301 691,92 | 733 243 921,65 |

4. TEHNISKā PALīDZīBA

4.1. Pēc saņēmējvalsts ierosmes sniegtā tehniskā palīdzība

Ar TP pasākumiem projektu sagatavošanai jānodrošina, lai saņēmējvalstis savlaicīgi iesniegtu pietiekamu skaitu kvalitatīvu projektu finansējuma saņemšanai, tostarp turpmākai finansējuma saņemšanai no Kohēzijas fonda un PPI. Līdzīgi iestāžu darbības stiprināšanai paredzēto TP pasākumu mērķis ir palielināt saņēmējiestādes administrācijas spēju vadīt un uzraudzīt liela apjoma infrastruktūras ieguldījumu izmantošanu.

2006. gadā apstiprināja četrus pieteikumus transporta nozarē un divus pieteikumus – attiecībā uz projektu sagatavošanu vides nozarē. Iestāžu administratīvās jaudas stiprināšanai apstiprināja vēl divus TP projektus.

No 2000. līdz 2006. gadam ar ISPA piešķīra vairāk nekā 149 miljonus euro vairāk nekā 29 projektiem, kas skar iestāžu administratīvās jaudas stiprināšanu vai projektu sagatavošanu.

5. tabula . Pēc saņēmējvalsts ierosmes sniegtā tehniskā palīdzība no 2000. līdz 2006. gadam (euro)

Nozare | Projektu skaits | Pieļaujamās izmaksas | ISPA ieguldījums |

Vide | 9 | 87 791 848 | 64 434 542 |

Transports | 15 | 99 493 298 | 82 833 250 |

Horizontāla TP | 5 | 1 945 643 | 1 945 643 |

Kopā | 29 | 189 230 789 | 149 213 435 |

4.2. Pēc Komisijas ierosmes sniegtā tehniskā palīdzība (TP)

TP pēc Komisijas ierosmes būtībā nodrošina līdzekļus vai nu Komisijas dienestiem svarīgu kontroles un programmu vadības funkciju veikšanai, vai tieši saņēmējiem konkrētiem kritiskiem horizontālās programmas pakalpojumiem. Pasākumus iedala šādās trīs kategorijās:

- vietējā tehniskā intra-muros palīdzība (lai segtu Bulgārijā, Rumānijā un Horvātijā nodarbināto EK delegāciju pārstāvju algas, kā arī pieskaitāmās izmaksas);

- extra-muros palīdzība EK delegācijām (galvenokārt, lai segtu nolīgto ekspertu darba samaksu, kuri veic iepirkuma dokumentu ex-ante kontroli, un apmācības pasākumus), un

- pakalpojumu līgumi un piešķīrumi palīdzībai projektu novērtēšanas, politikas izstrādes, stratēģiskās analīzes, konsultāciju pakalpojumu, uzraudzības un tamlīdzīgu pasākumu īstenošanā.

6. tabula . Pēc Komisijas ierosmes 2006. gadā sniegtā tehniskā palīdzība (euro)

Darbība | Izlietotās saistību apropriācijas | Maksājumi1 |

Intra-muros atbalsts | 1 880 800 | 1 478 984 |

Extra-muros atbalsts | 457 912 | 675 435 |

Pakalpojumu līgumi un piešķīrumi2 | 80 000 | 1 278 086 |

Kopā | 2 418 712 | 3 432 505 |

(1) Tie ir visi 2006. gadā izdarītie maksājumi, no kuriem daži attiecas uz saistībām, kuras 2006. gadā datētas ar iepriekšēju datumu.

(2) Ieskaitot dažas darbības, kas saistītas ar ISPA atbalsta saņēmējvalstīm, kuras 2004. gadā kļuva par dalībvalstīm.

5. VADīBA UN īSTENOšANA

5.1. Projektu uzraudzība

Pēc EDIS , ko 2006. gada vasarā piešķīra Rumānijas izpildaģentūrām, delegācija joprojām līdz pievienošanās dienai uzraudzīja ar konkursu izsludināšanu un līgumu piešķiršanu saistītās darbības. Delegācija izmanto ne tikai Komisijas piešķirtās pilnvaras atbalstīt konkursu izsludināšanu ar līgumu piešķiršanu (pirms EDIS ), bet arī var vislabāk nodrošināt panākumus uz vietas un jebkuras iespējamas problēmas gadījumā uzturēt sakarus ar valsts iestādēm un galīgajiem saņēmējiem.

Lai gan pirmos ISPA projektus Bulgārijai un Rumānijai Komisija apstiprināja 2000. gadā, to īstenošana labākajā gadījumā sākās 2001. gadā, parasti izsludinot konkursus par īstenošanas uzraudzības pakalpojumu līgumiem. Tomēr konkursu izsludināšana un līgumu piešķiršana kavējās, tāpēc pirmie līgumi par darbu izpildi faktiski tika parakstīti tikai 2002. gadā. Kopš tā laika progresa temps ir paātrinājies, par ko liecina maksājumu apjoma pieaugums, kurus Komisija ir izdarījusi šo abu pievienošanās valstu valsts iestādēm.

Horvātijā līdz 2006. gada beigām vēl nebija sākta neviena projekta īstenošana. Tomēr pirmie divi pakalpojumu piedāvājumi tika pieteikti 2007. gada janvārī.

5.2. Finanšu vadība un kontrole (ieskaitot EDIS )

Galvenās prasības gan attiecībā uz finanšu vadību un kontroli, gan uz pārkāpumu novēršanas procedūru, reglamentē ISPA regulas un Finanšu memoranda III pielikuma noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Komisijas veiktās ex ante kontroles kārtību. Galvenie elementi attiecas uz iekšējo finanšu kontroles sistēmu un procedūru izveidi, kas var nodrošināt caurskatāmas un nediskriminējošas iepirkuma procedūras, deklarēto izdevumu precizitāti, attiecīgas iekšējās revīzijas iespējas, pietiekamu revīzijas dokumentāciju un atbilstīgu pārkāpumu novēršanas procedūru.

Saistībā ar EDIS 2006. gadā Rumānijā un Bulgārijā tika veiktas četras revīzijas, kuru pēdējā posmā Komisijas revidentiem bija jāpārbauda, vai kandidātvalstis ir gatavas uzņemties visu atbildību par konkursu izsludināšanu un līgumu piešķiršanu tā, lai atteiktos no ex ante kontrolēm, ko veic Komisijas delegācijas.

Paralēli EDIS Rumānijā tika veikta virkne projektu revīziju, lai pārbaudītu Komisijai iesniegto izdevumu deklarāciju un attiecīgo maksājumu likumību un pareizību. Šajā ziņā galvenās problēmas bija saistītas ar Komisijas apstiprinātiem neatbilstīgiem izdevumiem, pamatojuma dokumentu trūkumu, nepilnīgu vai nepienācīgi dokumentētu izdevumu atbilstības pārbaudi, nepareizi sagatavotiem līgumu pielikumiem un nepilnīgi izpildītiem noteikumiem par reklamēšanas un informēšanas pasākumiem.

Arī Bulgārijā tika veikta virkne projektu revīziju. Galvenie konstatējumi kopumā atspoguļoja sistēmu revīzijā atklātās nepilnības, proti, konkursu izsludināšanas un līgumu piešķiršanas dokumentācijas nepienācīgu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz līgumu grozījumiem, vajadzību uzlabot izdevumu deklarāciju pārbaudi un novērst nepilnības reklamēšanas un informēšanas noteikumu ievērošanā. ISPA projektu virzība Horvātijā 2006. gadā bija lēna, tādēļ revīzijas darbs bija saistīts ar tādu jautājumu izskatīšanu, kuri joprojām nebija nokārtoti pēc 2005. gada otrajā pusgadā veiktajām sistēmu revīzijām, un ar ko efektīvi atbalstīja Komisijas lēmumu 2006. gada februārī Horvātijai piešķirt DIS . Galvenā problēma ir saistīta ar efektīvas un saskanīgas darbinieku piesaistīšanas politikas izstrādi.

5.3. Eiropas Revīzijas palātas konstatējumi

Revīzijas palāta Komisijā veica ierobežotu pārskatīšanu, kas bija saistīta galvenokārt ar Komisijas darbībām vadības un kontroles sistēmu jomā vienā kandidātvalstī (Horvātijā) un valstīs, kuras pievienojās (Bulgārijā un Rumānijā), ieskaitot EDIS virzības pārbaudi abās minētajās valstīs.

Revīzijas palāta secināja, ka, ņemot vērā revīzijas jomu, darījumos, par kuriem tika izdarīta revīzija, būtiskas kļūdas kopumā netika konstatētas. Kaut gan Revīzijas palāta norādīja, ka uzraudzības un kontroles sistēmas Komisijas līmenī ir uzlabojušās, būtiskas nepilnības tika atzīmētas valsts līmenī. To, ka ISPA projektos šīs nepilnības bija relatīvi bieži, kompensēja ar koriģējošu darbību, kas izriet no delegācijas ex-ante pārbaudēm.

5.4. Līdzfinansēšanas partneri – EIB, ERAB un KfW

Ņemot vērā šo kredītiestāžu pieredzi projektu sagatavošanā un īstenošanā, Komisija regulāri tikās ar šīm vadošajām iestādēm un, ja bija iespējams, organizēja kopīgu projektu identifikāciju un uzdevumu novērtēšanu attiecībā uz projektiem, kuriem tika meklēts aizdevuma finansējums. EIB 2006. gadā sniedza vienu aizdevumu vienam projektam.

6. IEGULDīJUMS KOPIENAS POLITIKāS

6.1. Publiskais iepirkums

Lai nodrošinātu pareizu, taisnīgu un pārredzamu valsts iepirkumu, kā noteikts Praktisko pamatnostādņu noteikumos ( PRAG ), likumīga prasību izpilde saņēmējvalstīm ir kļuvusi par galveno uzdevumu. Tas izskaidrojams ar to, ka šo valstu personāla kvalifikācija ne vienmēr atbilst prasmju līmenim, kāds vajadzīgs, lai vadītu sarežģītus infrastruktūras projektus, jo īpaši attiecībā uz konkursu izsludināšanu un līgumu piešķiršanu. Ņemot vērā šajā jomā radušās grūtības, Komisija ir daudz darījusi, lai izvērstu tehniskās palīdzības pasākumus, kas vērsti uz saņēmēju iepirkumu prasmju, sistēmu un procedūru uzlabošanu. Turklāt tā, cita starpā, organizēja dažādus seminārus un mācības, izplatīja rokasgrāmatas un praktiskus norādījumus.

6.2. Vides politika

Sniedzot tiešu palīdzību prioritāriem projektiem vides jomā, ar ISPA saņēmējvalstīs paātrināja vides politikas īstenošanu un atbilstību ES standartiem. Jo īpaši tika nostiprināta iestāžu administratīvā jauda attiecībā uz ieguldījumu plānošanu un prioritāšu noteikšanu vides jomā, un, pareizi īstenojot direktīvu par ietekmi uz vidi, tika panākts vienmērīgs progress, ieskaitot ar sabiedrisko apspriešanu saistītos aspektos. Tomēr šīm valstīm arī turpmāk jārisina problēmas saistībā ar vides aizsardzības iestāžu grūtībām iegūt attiecīgu finansējumu un personāla jautājumiem, kā arī saistībā ar politikas jomu un stratēģiskās plānošanas koordinācijas trūkumu.

6.3. Transporta politika

Par transporta tīkliem saņēmējvalstīs, proti, Bulgārijā un Rumānijā, vienojās saskaņā TINA ( Transporta infrastruktūras vajadzību novērtējumu ), jo to izveidošana bija orientēta uz Eiropas transporta tīkla ceļiem. Šos tīklus izmanto par pamatu, plānojot valsts transporta stratēģijas saistībā ar ISPA , t.i., tie attiecas uz posma vai centrālā punkta izveidošanu vai atjaunošanu, vai pieeju šiem tīkliem. Seši no iepriekš minētajiem koridoriem šķērso Bulgārijas, Horvātijas un Rumānijas teritoriju. Saskaņā ar jaunajām Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīklu attīstībai ( TEN-T ) trīs no minētā tīkla prioritārajiem projektiem (autoceļu maģistrāle Igumenica/Patra-Atēnas-Sofija-Budapešta, iekšzemes ūdensceļu maģistrāle Reina/Māsa-Maina-Donava un dzelzceļa maģistrāle Atēnas–Sofija–Budapešta–Vīne–Prāga–Nirnberga/Drēzdene) ir saistīti ar maģistrālēm, kas ietver Bulgāriju un Rumāniju, un viena maģistrāle ietever Horvātiju (dzelzceļa maģistrāle Liona–Trieste–Divača/Kopera–Divača–Ļubļana–Budapešta–Ukrainas robeža). Horvātijā, kas Transporta infrastruktūras vajadzību novērtējumā ( TINA ) netika aplūkota, transporta infrastruktūra jāizveido atbilstīgi pētījumā par Balkānu reģionālo infrastruktūru ( REBIS ) noteiktajām prioritātēm. Attiecīgi tika noteikts prioritārs projekts – papildu dzelzceļa maģistrāle (Zalcburga–Ļubļana–Zagreba–Belgrada–Nica–Skopje–Saloniki).

7. PIRMSPIEVIENOšANāS INSTRUMENTU SAVSTARPēJA KOORDINēšANA

Kā noteikts koordinācijas regulā, Komisija nodrošina ciešu koordināciju starp trim pirmspievienošanās instrumentiem — PHARE , SAPARD un ISPA . Minētajā regulā ir sīki norādītas jomas, kurās ar katru instrumentu sniedz palīdzību, tādējādi samazinot dažādu instrumentu iespējamu pārklāšanos.

PHARE vadības komiteja nodrošina ciešu koordināciju starp šiem trim pirmspievienošanās instrumentiem, un turpmāku koordinēšanu īsteno ( PHARE ) Vienotās uzraudzības komiteja, starpdienestu koordinācijas komiteja un regulārās sanāksmēs ar EK delegācijām saņēmējvalstīs.

8. SEPTIņOS ISPA GADOS GūTā MāCīBA

Kopš 2006. gada, kas ISPA darbībai bija pēdējais, vismaz lielākajai daļai projektu un saņēmējvalstu (tikai sešus Horvātijas projektus turpinās īstenot saskaņā ar Padomes regulu par ISPA ) ir lietderīgi apkopot septiņos gados gūto pieredzi.

Iecere par ISPA radās 1999. gadā, lai sniegtu finansējumu infrastruktūras modernizēšanā un kandidātvalstis Austrumeiropā un Viduseiropā sagatavotu kohēzijas politikas instrumentu, konkrētāk, Kohēzijas fonda, apgūšanai, uz ko ir tiesīgas mazāk attīstītas valstis. Tātad Padomes regula par ISPA tika cieši pielāgota Kohēzijas fonda regulai, ciktāl tā attiecas uz atbilstību (vides un transporta jomā) un vadības un kontroles sistēmu. Saistībā ar vadības un kontroles sistēmu jānorāda, ka vadības sistēmas atšķirības galvenokārt skar dažus būtiskus noteikumus publiskā iepirkuma jomā un ka finanšu kontrolei ir jāatbilst noteikumiem par ārēju palīdzību.

ISPA sniedza piešķīrumu svarīgākās infrastruktūras finansēšanai līdz šim vēl nebijušā mērogā . 107 projekti tiek finansēti tikai Rumānijai, Bulgārijai un Horvātijai, kuras tādējādi no Kopienas piešķīrumiem guva labumu 3 miljardu euro apmērā un kurām tika koncentrēti 4,8 miljardi euro no kopēja finansējuma.

Saņēmējvalstis tika lūgtas sagatavot ISPA ieguldījumu stratēģijas septiņiem gadiem. Tie ir valsts līmeņa dokumenti, taču Komisijas dienestiem pirms finansēšanas jāapstiprina to saturs un kvalitāte. Ar ISPA ieviesa stratēģisko plānošanu kā priekšnoteikumu Kopienas līdzekļu saņemšanai divās svarīgākajās nozarēs, kurām ir nozīme ekonomikas attīstības un kohēzijas veicināšanā.

Stratēģiskā plānošana un projektu īstenošana ir vērtīga praktiskā darbā gūta pieredze, kas palīdzēs saņēmējvalstīm labāk sagatavoties struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanai pēc pievienošanās ES un Horvātijai – PPI izmantošanai.

Gadu gaitā saņēmējvalstis galvenokārt ir uzlabojušas projektu sagatavošanas kvalitāti, samazinot laiku un resursus, kas Komisijai vajadzīgi projektiem paredzētā finansējuma apstiprināšanai. Ar Komisijas un starptautiska līmeņa konsultantu palīdzību saņēmējvalstis ir iemācījušās ievērot būtiskus ES tiesību aktus , piemēram, direktīvas par ietekmi uz vidi vai citus normatīvos aktus un acquis vides vai publiskā iepirkuma jomā; šīs valstis ir pilnveidojušas projektu sagatavošanai vajadzīgo potenciālu, piemēram, attiecībā uz finanšu analīzi, tehnisko izpēti, konkursu izsludināšanu un līgumu piešķiršanu, kā arī projekta īstenošanu. Ar ISPA saņēmējvalstīm palīdzēja labāk iepazīt jaunus finansēšanas veidus (piemēram, publisko un privāto partnerību), modernus plānošanas principus (piemēram, ilgtspējīga attīstības principu, novērtējumu par ietekmi uz vidi, ieskaitot publisku apspriešanu), nozaru politikas virzienus (piemēram, integrētos ieguldījumus ūdens nozarē) vai tādu valsts tiesību aktu grozījumus, kas reglamentē projekta īstenošanai būtiskas jomas (piemēram, zemes iegūšana).

Saistībā ar ISPA saņēmējvalstis un Komisija ir izveidojušas ciešu saikni ar starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI) , jo īpaši ar EIB. Daudzi ISPA projekti tiek līdzfinansēti kopā ar SFI; turklāt vajadzības gadījumā SFI piedalās plānošanā un novērtēšanā. Abas puses jo īpaši pirmajos ISPA darbības gados piešķīra palīdzību gan projektu sagatavošanā, gan ieguldījumu finansēšanā. Ar SFI un ISPA izstrādātajām sinerģijām veicināja Komisijas lēmumu izveidot JASPERS kā instrumentu, lai palīdzētu jaunajām dalībvalstīm projektu sagatavošanā.

Ar ISPA tika paredzēti ievērojami līdzekļi tehniskajai palīdzībai (TP) projektu sagatavošanā , administratīvās jaudas izveidošanā un stratēģiskajiem pētījumiem. TP bija īpaši svarīga nozīme, piešķirot jaunajām dalībvalstīm līdzekļus Kohēzijas fonda projektu sagatavošanai, kā arī Horvātijai – PPI [līdzekļus].

Lielāka daļa ISPA projektu jaunajās dalībvalstīs tiks pabeigti saskaņā ar Kohēzijas fonda noteikumiem. ISPA noteikumu līdzība ar Kohēzijas fonda regulējumu dod iespēju saņēmējvalstīm, kuras 2004. gadā un 2007. gadā kļuva par dalībvalstīm, bez grūtībām pāriet no ISPA uz Kohēzijas fondu apguvi.

Kad Komisija izstrādāja projektu Padomes regulai par PPI un saistītajiem īstenošanas noteikumiem, tika ņemta vērā arī ISPA gūtā pieredze. PPI reģionālās attīstības komponente apvieno minētās finansēšanas jomas, kuras laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam tika plānotas saskaņā ar dažādiem instrumentiem ( ISPA un Phare ) un kuras pārzināja dažādi ģenerāldirektorāti, un par kurām atbild Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts. Stratēģiskās plānošanas, projektu sagatavošanas metodes, TP pasākumi, jaudas radīšana bija aspekti, ko veiksmīgi pilnveidoja saistībā ar ISPA un kurus patlaban iestrādā PPI.

Turklāt jāatzīmē dalībvalstu ļoti aktīvā darbība ISPA vadības komitejā, un ekspertu lietpratība bija svarīgs faktors ISPA projektu kvalitātes uzlabošanā. Līdz ar to tika uzsvērta dalībvalstu un kandidātvalstu gatavība savstarpēji sadarboties ISPA darbības laikā.

No negatīvās puses raugoties, projektu īstenošanas faktiskā virzība uz vietas neatbilda (sākotnējām) prognozēm. Ņemot vērā ISPA neparasti plašo mērogu un darbības jomu, kā arī trūkumus valsts pārvaldes iestāžu darbā, nebūtu bijis iespējams sagaidīt vieglu ISPA darbības sākumu. Taču Bulgārijai un Rumānijai būs vajadzīgi vairāk nekā četri gadi, lai atmaksātu „n” gada finanšu saistības; Horvātijai pēc vairāk nekā diviem ISPA gadiem vēl ir jāparaksta līgums par pirmajiem darbiem. Līdz 2006. gada beigām bija izmaksāta tikai viena ceturtdaļa līdzekļu, kas tika piesaistīti visā ISPA periodā. Būtībā šīs īstenošanas aizkavēšanās iemesls ir pietiekamas jaudas trūkums, kas izpaudās, piemēram, ar slikti sagatavotiem projektiem, neatbilstību attiecīgajiem ES noteikumiem, piemēram, par ietekmi uz vidi vai par publisko iepirkumu, līgumu sliktu pārvaldību, neskaidri noregulētām tiesībām uz zemes īpašumu un novēlotu zemes iegūšanu.

Lai gan EDIS Rumānijas izpildaģentūrām tika piešķirts 2006. gada jūnijā (lielākais portfelis, kāds jebkad pirms pievienošanās sniegts saistībā ar EDIS ) un dažām aģentūrām Bulgārijā 2006. gada novembrī, tomēr EDIS izmantoja diezgan vēlu . Pilnīgi decentralizēta pārvaldība pirms pievienošanās ir vērtīgs kritērijs, lai novērtētu saņēmējvalstu gatavību izmantot līdzekļus un izpildīt finanšu vadības noteikumus jo īpaši publiskā iepirkumā jomā.

Lai gan plānošanas un īstenošanas sistēmām un struktūrām ir liela nozīme, tās var efektīvi darboties tikai tad, ja ir attiecīga līmeņa un kvalifikācijas personāls. Saistībā ar ISPA nopietna problēma daudzām izpildiestādēm bija publiskās administrācijas ilgtspējas trūkums . Darbā gūtā mācību un projektu vadības pieredze pievilināja ekspertus privātajam sektoram, tādējādi izraisot augstu kadru mainību un radot nepārtrauktas bažas par brīvajām darba vietām un atbilstīgu pieņemšanu darbā (mācības, lai dotos prom).

Sagatavošanās ISPA īstenošanai lielā mērā balstījās uz ārēju palīdzību . Atbilstīgas kvalitātes projektu sagatavošanai bija vajadzīgi starptautiskie konsultanti, sarežģītiem izsludināto konkursu novērtējumiem bija vajadzīgi starptautiska līmeņa konsultanti un neatkarīgi padomdevēji, delegācijas ex ante līdzdalība bija galvenokārt kā drošības tīkls, ar ko varēja nodrošināt iepirkuma noteikumu ievērošanu. Paļāvība uz ārēju palīdzību un padomiem samazina valsts iestāžu un vietējo struktūru īpašumtiesības un atbildību, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai plānošanai un īstenošanai.