52007DC0678

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.11.2007

COM(2007) 678 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

GADA ZIŅOJUMS PAR KOHĒZIJAS FONDU (2006)

SATURS

GADA ZIŅOJUMS PAR KOHĒZIJAS FONDU (2006) 3

1. Budžeta izpilde 3

2. Ekonomikas vide un nosacītība 9

3. Koordinācija ar transporta un vides politiku 10

3.1. Transports 10

3.2. Vide 11

4. Pārbaudes 11

5. Pārkāpumi un atbalsta pārtraukšana 12

6. Novērtēšana 13

7. Jaunais tiesiskais regulējums 2007.–2013. gadam 14

8. Informācija un publicitāte 14

GADA ZIŅOJUMS PAR KOHĒZIJAS FONDU (2006)

Šis ziņojums ir iesniegts saskaņā ar 14. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1164/1994 par Kohēzijas fonda izveidi. Tas aptver Kohēzijas fonda darbību 2006. gadā.

1. Budžeta izpilde

Kohēzijas fonda resursi, kas pieejami saistībām, 2006. gadā sasniedza EUR 6 032 082 110 (pašreizējās cenas) 13 saņēmējām valstīm. Šajā summā ietilpst tehniskās palīdzības kredīti (EUR 8 100 000). Ir jāmin, ka saskaņā ar Īrijas ekonomisko izaugsmi tā kopš 2004. gada 1. janvāra vairs nav tiesīga saņemt atbalstu. Rumānija un Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī, un tāpēc ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda (šajā ziņojumā par 2006. gadu nav iekļautas).

Saistību apropriācijas tika pilnībā izmantotas, un uz 2007. gadu netika pārnesta neviena apropriācija.

1. tabula. Saistību īstenošana 2006. gadā (euro)

No 2005. gada pārceltās apropriācijas | - | - | - | - | - | - |

Apropriācijas, kas no jauna pieejamas | - | - | - | - | - | - |

Atmaksātās summas | - | - | - | - | - | - |

No 2005. gada pārceltās apropriācijas | - | - | - | - | - | - |

Apropriācijas, kas no jauna pieejamas | 60 776 | - | - | - | - | 60 776 |

Atmaksātās summas | - | - | - | - | - | - |

Grieķija | 191 616 437 | 38,8 % | 298 556 462 | 60,4 % | 4 026 467 | 494 199 366 | 8,4 % |

Portugāle | 273 923 751 | 55,4 % | 218 291 973 | 44,2 % | 1 983 642 | 494 199 366 | 8,2 % |

Kipra | 15 599 762 | 75,5 % | 5 058 456 | 24,5 % | - | 20 658 218 | 0,3 % |

Čehija | 169 425 877 | 46,6 % | 192 728 948 | 53,0 % | 1 343 504 | 363 498 329 | 6,0 % |

Igaunija | 51 641 255 | 45,3 % | 59 936 657 | 52,5 % | 2 505 460 | 114 083 372 | 1,9 % |

Ungārija | 210 331 313 | 49,3 % | 209 390 382 | 49,1 % | 6 910 457 | 426 632 152 | 7,1 % |

Latvija | 84 648 355 | 50,3 % | 75 472 277 | 44,9 % | 8 112 593 | 168 233 225 | 2,8% |

Lietuva | 121 403 548 | 53,7 % | 99 888 363 | 44,2 % | 4 807 152 | 226 099 063 | 3,7 % |

Malta | 4 305 250 | 51,0 % | 4 075 480 | 48,3 % | 65 171 | 8 445 901 | 0,1 % |

Polija | 751 359 517 | 46,9 % | 828 944 996 | 51,7 % | 21 905 810 | 1 602 210 323 | 26,5 % |

Slovākija | 79 712 721 | 36,4 % | 138 255 724 | 63,2 % | 826 055 | 218 794 500 | 3,6 % |

Slovēnija | 27 925 173 | 38,6 % | 44 270 658 | 61,2 % | 165 000 | 72 360 831 | 1,2 % |

4. tabula. Maksājumu apropriācijas 2006. gadā (euro), t.sk. tehniskā palīdzība

Jauno dalībvalstu rādītāji attiecas vienīgi uz maksājumiem par projektiem, kas saskaņā ar Kohēzijas fondu pieņemti no 2004. gada 1. maija (t.i., neņemot vērā pirmspievienošanās atbalstu ISPA projektiem). Tabulā Nr. 5 norādīti 2006. gadā veiktie maksājumi saistībā ar ISPA projektiem, kas apstiprināti pirms pievienošanās.

Dalībvalsts | Vide | Transports | Tehniskā palīdzība | KOPĀ |

Grieķija | 194 069 922 | 40,2 % | 289 132 091 | 59,8 % | - | 483 202 013 | 17,7 % |

Īrija | 27 991 936 | 70,8 % | 11 521 393 | 29,2 % | - | 39 513 329 | 1,4 % |

Portugāle | 148 750 484 | 73,1 % | 53 874 121 | 26,5 % | 899 853 | 203 524 458 | 7,5 % |

Kipra | - | 0,0 % | 6 001 512 | 100,0 % | - | 6 001 512 | 0,2 % |

Čehija | 32 982 124 | 26,2 % | 92 544 105 | 73,6 % | 278 460 | 125 804 689 | 4,6 % |

Igaunija | 6 769 474 | 17,0 % | 32 972 870 | 82,9 % | 23 322 | 39 765 666 | 1,5 % |

Ungārija | 82 157 579 | 70,9 % | 33 767 249 | 29,1 % | - | 115 924 828 | 4,2 % |

Latvija | 14 060 182 | 23,4 % | 42 930 570 | 71,5 % | 3 075 450 | 60 066 202 | 2,2 % |

Lietuva | 17 587 842 | 36,0 % | 31 243 260 | 64,0 % | - | 48 831 102 | 1,8 % |

Malta | - | 0,0 % | 2 591 637 | 100,0 % | - | 2 591 637 | 0,1 % |

Polija | 15 601 766 | 6,1 % | 239 697 120 | 93,7 % | 589 292 | 255 888 178 | 9,4 % |

Slovākija | 18 811 566 | 58,7 % | 13 218 768 | 41,3 % | - | 32 030 334 | 1,2 % |

Slovēnija | 7 502 018 | 24,1 % | 23 651 860 | 75,9 % | - | 31 153 878 | 1,1 % |

Nenorādīts | - | 0,0 % | - | 0,0 % | 965 686 | 965 686 | 0,0 % |

5.tabula. Jaunās dalībvalstis – 2006. gadā veiktie maksājumi iepriekšējiem ISPA projektiem

Dalībvalsts | Vide | Transports | Tehniskā palīdzība | KOPĀ |

Igaunija | 17 872 983 | 55,6 % | 13 213 810 | 41,1 % | 1 036 078 | 32 122 871 | 4,7 % |

Ungārija | 42 045 203 | 54,0 % | 34 943 145 | 44,9 % | 856 649 | 77 844 997 | 11,4 % |

Latvija | 12 195 774 | 24,8 % | 33 083 549 | 67,3 % | 3 890 083 | 49 169 406 | 7,2 % |

Lietuva | 21 227 151 | 55,0 % | 15 421 582 | 39,9 % | 1 955 102 | 38 603 835 | 5,7 % |

Polija | 136 381 574 | 51,4 % | 126 946 209 | 47,9 % | 1 872 421 | 265 200 204 | 38,9 % |

Slovākija | 33 197 820 | 43,6 % | 40 809 790 | 53,6 % | 2 120 189 | 76 127 799 | 11,2 % |

Slovēnija | 5 176 729 | 73,4 % | 1 875 000 | 26,6 % | 0 | 7 051 729 | 1,0 % |

Grieķija | 3 307 420 974 | 435 532 521 | 467 400 382 | 335 157 938 | 529 459 151 | 535 843 689 | 438 083 755 | 494 199 366 | 3 235 676 802 |

Grieķija | 2 815 806 760 | 1 236 273 691 | 1 579 533 069 |

Īrija | 575 411 134 | 517 830 136 | 57 580 998 |

Portugāle | 3 128 862 926 | 1 467 756 462 | 1 661 106 465 |

Spānija | 11 773 161 809 | 7 383 381 713 | 4 389 780 096 |

KOPĀ ES-4 | 18 293 242 629 | 10 605 242 001 | 7 688 000 628 |

Kipra | 54 014 695 | 11 059 968 | 42 954 727 |

Čehija | 748 976 735 | 141 131 405 | 607 845 330 |

Igaunija | 242 449 651 | 39 765 666 | 202 683 985 |

Ungārija | 812 924 360 | 185 512 701 | 627 411 659 |

Latvija | 376 863 199 | 79 841 253 | 297 021 946 |

Lietuva | 517 642 688 | 97 697 349 | 419 945 339 |

Malta | 21 966 289 | 2 591 637 | 19 374 652 |

Polija | 3 191 270 327 | 255 730 261 | 2 935 540 066 |

Slovākija | 264 254 882 | 32030 334 | 232 224 548 |

Slovēnija | 172 654 702 | 39 651 472 | 133 003 230 |

KOPĀ ES-10 | 6 403 017 528 | 885 012 045 | 5 518 005 483 |

KOPĀ | 24 696 260 157 | 11 490 254 046 | 13 206 006 111 |

7.2. tabula. Apstiprinātās summas iepriekšējiem ISPA projektiem 2000.–2006. gada periodā (t.sk. nenomaksātās saistības)

Valsts | Neto saistības | Izmaksāts | Nenomaksātās saistības |

Čehija | 479 117 990 | 351 044 435 | 128 073 555 |

Igaunija | 185 251 384 | 121 573 113 | 63 678 271 |

Ungārija | 669 677 980 | 307 713 993 | 361 963 987 |

Latvija | 333 856 759 | 183 662 936 | 150 193 823 |

Lietuva | 307 765 169 | 161 019 456 | 146 745 712 |

Polija | 2 444 163 012 | 1 093 425 990 | 1 349 686 751 |

Slovākija | 501 995 906 | 263 375 354 | 238 620 552 |

Slovēnija | 83 499 178 | 45 820 204 | 37 678 974 |

KOPĀ | 5 005 327 377 | 2 527 635 482 | 2 476 641 625 |

Budžeta īstenošana 1993.–1999. gada periodā

Izmaiņas 2006. gadā attiecībā uz apropriācijām, kas ir jāsamaksā par 1993.–1999. gada periodu, bija šādas.

8. tabula. Saistību nokārtošana 2006. gadā par 1993.–1999. gada periodu (euro)

Dalībvalsts | Sākotnējā norēķinu summa | Atbrīvojumi no saistībām | Maksājumi | Galīgā norēķinu summa |

Spānija | 204 299 149 | 17 163 676 | 99 864 092 | 87 271 381 |

Grieķija | 82 165 494 | 52 585 827 | 3 476 269 | 26 103 398 |

Īrija | 29 637 545 | 19 003 | 17 387 263 | 12 231 279 |

Portugāle | 29 514 596 | 1 555 707 | 15 998 198 | 11 960 691 |

KOPĀ | 345 616 784 | 71 324 213 | 136 725 822 | 137 566 749 |

Kohēzijas fonda saistības veido diferencētās apropriācijas. Citiem vārdiem sakot, maksājumi notiek saskaņā ar sākotnējām resursu saistībām.

Ja visi projekti tiek īstenoti saskaņā ar lēmumiem, maksājumu summa ir „automātiska” sakarā ar laika posmu no lēmuma pieņemšanas datuma līdz atlikuma maksājuma datumam (parasti 4 līdz 5 gadi).

Nolūkā palielināt iepriekšējo saistību maksājumu līmeni, īpašu vērību turpināja pievērst tam, lai noskaidrotu nenomaksātās apropriācijas par darbībām, kas uzsāktas pirms 2000. gadā. Apmēram 40 % no gada sākumā nenomaksātajām apropriācijām tika samaksātas vai norakstītas 2006. gadā. Nenomaksātās apropriācijas 2006. gada beigās bija samazinājušās līdz 2,7 % no Kohēzijas fonda gada budžeta (salīdzinājumā ar aptuveni 50 % budžeta 2002. gada beigās, 39 % 2003. gada beigās, 15 % 2004. gada beigās un 6.7 % 2005. gada beigās). Šie pasākumi apropriāciju atlikuma samazināšanai turpinās arī 2007. gadā partnerattiecībās ar valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par projektu īstenošanu un saistītajiem maksājuma pieprasījumiem.

Sīkāka informācija par 2006. gadā apstiprinātajiem projektiem katrai dalībvalstij ir iekļauta šā ziņojuma pielikumā.

2. Ekonomikas vide S UN NOSACīTīBA

Padomes Regula par Kohēzijas fonda izveidi[2] paredz makroekonomikas noteikumus fonda līdzekļu izmantošanai. Tajā ir noteikts, ka „jauni projekti vai lielu projektu gadījumā – jauni projekta posmi nevar tikt finansēti, ja Padome pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairākumu nolemj, ka dalībvalsts nav īstenojusi (stabilitātes vai konverģences programmu), lai izvairītos no pārmērīga deficīta”. Tas liecina par to, ka Kohēzijas fonds ir budžeta atbalsta instruments valsts līmenī, kas palīdz dalībvalstīm saglabāt makroekonomisko stingrību.

Četras no Kohēzijas fonda atbalsta saņēmējām dalībvalstīm (Kipra, Ungārija, Polija un Portugāle) bija iesaistītas papildu pasākumos saistībā ar pārmērīga deficīta procedūru. Nevienā no šiem gadījumiem netika apsvērti pasākumi finansējuma pārtraukšanai no Kohēzijas fonda.

Padome 2006. jūnijā nolēma pārtraukt procedūru attiecībā uz Kipru, jo attiecīgā valsts 2005. gadā novērsa pārmērīgo deficītu. Portugāles gadījumā Komisija 2006. gada jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka valsts ir uz pareizā ceļa, lai novērstu pārmērīgo deficītu.

Ungārijas gadījumā kopš pārmērīga deficīta procedūras uzsākšanas 2004. gadā divas reizes konstatēja (pirmoreiz 2005. gada janvārī un atkārtoti 2005. gada novembrī), ka attiecīgā valsts nav veikusi efektīvus pasākumus, lai īstenotu Padomes ieteikumus. Tomēr nevienā no šiem gadījumiem Komisija nav ieteikusi Padomei Kohēzijas fonda saistību apturēšanu. Tā kā Ungārija nav euro zonas dalībvalsts, tai piemēro īpašu atkāpi no turpmāku pasākumu īstenošanas saistībā ar pārmērīga deficīta procedūru. Tādējādi līdz ar 2006. gada septembri, kad tika iesniegta pārskatītā versija atjauninātai konverģences programmai, Padome var ierosināt Ungārijai turpmākus priekšlikumus, pamatojoties tikai uz jauno lēmumu attiecībā uz Ungāriju atbilstīgi 104. panta 7. punktam[3]. Ja attiecīgā valsts neizpildīs šos priekšlikumus, tiks piemēroti 104. panta 8. punkta noteikumi, kas cita starpā paredz iespēju pārtraukt Kohēzijas fonda saistības.

Padome 2006. gada novembra lēmumā saskaņā ar 104. panta 8. punktu attiecībā uz Poliju konstatēja, ka attiecīgās valsts veiktie pasākumi pārmērīga deficīta samazināšanai atbilstīgi Padomes 2004. gada priekšlikumiem bija neatbilstīgi. Šā lēmuma pamatā joprojām bija mērķi, kas bija ietverti 2005. gada atjauninātās konverģences programmā un 2006. gada pavasara budžeta paziņojumā. Tomēr saskaņā ar neseno 2006. gada atjaunināto konverģences programmu, Polija novērsīs pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2007. gadam. Daļēji tāpēc, ka uz šo valsti attiecas grozītais Stabilitātes un izaugsmes pakts, atbilstīgi kuram daļu no pensiju reformas izmaksām var nepieskaitīt.

Grieķija acīmredzami veic piemērotus pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, jo saskaņā ar Padomes 2005. gada februāra lēmumu atbilstīgi 104. panta 9. punktam, attiecīgā valsts samazināja deficītu līdz līmenim, kas ir zemāks par 3 % no IKP. Attiecībā uz trijām no jaunajām dalībvalstīm, kurās 2004. gadā tika reģistrēts pārmērīgs budžeta deficīts (Čehijā, Maltā un Slovākijā), Komisija secināja, ka sakarā ar to, ka visas trīs attiecīgās dalībvalstis ir veikušas reālus pasākumus saskaņā ar Padomes priekšlikumiem, netika uzskatīts par vajadzīgu, ņemot vērā budžeta attīstību, veikt turpmākus pasākumus saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru. Tomēr attiecībā uz šīm trijām valstīm 2006. gadā pārmērīga budžeta deficīta procedūra netika atcelta. Saskaņā ar Padomes priekšlikumiem Malta novērsa pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2006. gadam. Slovākija samazinās deficītu līdz līmenim, kas ir zemāks par 3 % no IKP, līdz 2007. gadam, bet Čehija plāno sasniegt šo mērķi līdz 2010. gadam.

Ar regulu par Kohēzijas fondu 2007.–2013. gada periodam[4] ir novērstas vairākas neskaidrības sakarā ar Kohēzijas fonda nosacītības klauzulas piemērošanu pagātnē. Tajā paredzēts, ka lēmums atbilstīgi 104. panta 8. punktam sniedz iespēju Komisijai ierosināt Kohēzijas fonda atbalsta pārtraukšanu. Savukārt Padome var pieņemt lēmumu pilnīgi vai daļēji pārtraukt Fonda saistības no nākamā gada 1. janvāra pēc lēmuma pieņemšanas. Vēlāk, ja Padome secina, ka attiecīgā dalībvalsts pārmērīga deficīta procedūras kontekstā ir veikusi vajadzīgos korekcijas pasākumus, tā bez kavēšanās piemēro lēmumu atcelt Kohēzijas fonda saistību apturēšanu. Turklāt tika pieņemti noteikumi par apturēto saistību atkārtotu iekļaušanu budžetā.

3. Koordinācija ar transporta un vides politiku

3.1. Transports

Transporta nozare 2006. gadā veidoja nedaudz mazāk kā pusi (49,2 %) no kopējām Kohēzijas fonda saistībām. Tāpat kā iepriekš Komisija aicināja dalībvalstis īpaši dot priekšroku dzelzceļa projektiem. Dalībvalstu 2006. gadā apstiprinātie projekti ir noteikti šā ziņojuma pielikumā.

Transporta nozarē Kopienas atbalsts tiek sniegts saskaņoti, izmantojot dažādus instrumentus, t.i., Kohēzijas fondu, ISPA, ERAF, Eiropas komunikācijas tīklu programmas un EIB aizdevumus. Finanšu atbalsts ar šo instrumentu starpniecību galvenokārt tiek virzīts uz Eiropas transporta tīkliem.

Saskaņā ar 3. pantu Regulā (EK) Nr. 1164/94, kas grozīta ar Regulu Nr. 1264/1999, no Kohēzijas fonda var sniegt atbalstu dalībvalstu finansētiem transporta infrastruktūras projektiem, kuri atbilst kopējām interesēm un kuri ir noteikti Eiropas transporta tīklu pamatnostādnēs.

Kopienas pamatnostādnes par Eiropas transporta tīkliem ir noteiktas Lēmumā 1692/96/EK, kas ir grozīts. Lēmumā nosaka 30 prioritāros Eiropas interešu projektus un aicina dalībvalstis dot priekšroku šiem projektiem. Lēmuma Nr. 1692/96/EK 19. panta a) apakšpunktā paredzēts, ka dalībvalstis, iesniedzot projektus Kohēzijas fondā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1164/94 10. pantu piešķir pienācīgu prioritāti Eiropas interešu projektiem.

3.2. Vide

Vides nozare 2006. gadā veidoja nedaudz vairāk kā pusi (50,8 %) no kopējām Kohēzijas fonda saistībām. No Kohēzijas fonda atbalstītie projekti galvenokārt veicināja vides politikas vispārējo mērķu īstenošanu saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši īstenojot prioritārās jomas Sestajā Kopienas vides rīcības programmā, un jo īpaši dabas resursu pārvaldes jomā, atkritumu apsaimniekošanas jomā un saistībā ar ieguldījumiem, kas paredzēti, lai mazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Uz 2005. un 2006. gadā pieņemtajām septiņām tematiskām stratēģijām gaisa kvalitātes, resursu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes, pilsētvides, augsnes, jūras un pesticīdu jomā attiecas Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Dalībvalstu 2006. gadā apstiprinātie projekti ir noteikti šā ziņojuma pielikumā.

Kohēzijas fonds 2006. gadā turpināja veicināt vides tiesību aktu ieviešanu, ne tikai tieši finansējot infrastruktūras projektus, bet arī mudinot piemērot direktīvas kā daļu no priekšnosacījumiem atbalsta piešķiršanai. Tas īpaši attiecas uz tādiem tematiskajiem intervences pasākumiem ar teritoriālu dimensiju kā dabas saglabāšana, atkritumu apsaimniekošana un notekūdeņu attīrīšana, kā arī vides ietekmes novērtējums (VIN).

Tiesību aktos par jauno dalībvalstu pievienošanos ir paredzēti starpposma mērķi ieguldījumiem Kopienas vides acquis ievērošanai. Tāpēc šīs valstis ir noteikušas notekūdeņu attīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanu kā būtiskas izdevumu prioritātes. Ieguldījumu un infrastruktūras vajadzības lielākajā daļā gadījumu vēl aizvien ir ievērojamas attiecībā uz svarīgākajām direktīvām tādās jomās kā atkritumu apsaimniekošana un ūdens attīrīšana (īpaši pilsētas notekūdeņu attīrīšana), kā arī gaisa kvalitātes un rūpnieciskā piesārņojuma samazināšanas jomā (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole). Tādēļ jaunajām dalībvalstīm ir īpaši svarīgs Kohēzijas fonda atbalsts vides infrastruktūrai.

4. Pārbaudes

Četrās sākotnējās atbalsta saņēmējās dalībvalstīs kopā notika septiņi revīzijas apmeklējumi, proti, Spānijā, Portugālē un Grieķijā, lai pārbaudītu rīcības plānu īstenošanu un veiktu 2004.–2005. gadā revidēto Kohēzijas fonda projektu atkārtotu kontroli. Turklāt 2006. gadā tika pārbaudītas par Kohēzijas fonda projektu slēgšanu atbildīgās likvidācijas organizācijas.

Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā 2006. gadā ieviesa procedūras Kohēzijas fonda projektu slēgšanai, lai slēgšanas procesā nodrošinātu atbilstīgas informācijas iegūšanu no pārvaldes iestādes un likvidācijas organizācijas, nolūkā pārliecināties par izdevumu pieprasījumu likumību un pareizību (pretējā gadījuma tiktu veiktas finansiālas korekcijas).

Attiecībā uz dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. gadā, 2006. gada revīzijās galvenokārt koncentrējās uz uzraudzības darbu, pārbaudot vai 2005. gadā sniegtie priekšlikumi īstenoti efektīvi; vērību pievērsa arī projektu izdevumu revīzijām. Īpašu uzmanību pievērsa arī attiecīgo valstu revīzijas struktūru darbam, tostarp veicot kvalitātes pārbaudes attiecībā uz sistēmu revīzijām, revīzijām izlases veidā un citiem audita aspektiem saistībā ar revīzijas sertifikāta pārbaudi. Kopā notika trīspadsmit revīzijas apmeklējumi, t.sk. apmeklējumi, kuros pārbaudīja ERAF.

Ņemot vērā konkrētus riskus, kas saistīti ar izsoļu un konkursu rīkošanas procedūru ieviešanu, 2005. gadā uzsāka tematisku izmeklēšanu, kurā galvenokārt koncentrējās uz līgumiem, ko piešķīra jaunajās dalībvalstīs pēc iestāšanās; šīs izmeklēšanas mērķi bija gan profilakse, gan korekcijas. 2006. gadā turpmākajās revīzijās uzraudzīja priekšlikumus, ko sniedza, pamatojoties uz šo izmeklēšanu.

Ģenerāldirektorāta 2006. gada darbības pārskatā attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu darbību sniedza atzinumu bez iebildumiem par sistēmām 5 dalībvalstīs (Kipra, Igaunija, Grieķija, Malta un Slovēnija).

Attiecībā uz pārējām dalībvalstīm (Čehiju, Ungāriju, Īriju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Portugāli, Slovākiju un Spāniju) būtisku trūkumu dēļ, kas ietekmēja galvenos sistēmu elementus, sniedza atzinumu ar iebildumiem. Par nevienu dalībvalsti nesniedza negatīvu atzinumu.

5. Pārkāpumi un atbalsta pārtraukšana

Saskaņā ar 3. pantu Regulā (EK) Nr. 1831/94[5] par pārkāpumiem finansēšanā no Kohēzijas fonda un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu, un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā astoņas saņēmējas dalībvalstis ir paziņojušas par 228 pārkāpumiem, kas attiecas uz Kopienas iemaksām EUR 186 604 797 apmērā. Attiecībā uz šiem pārkāpumiem tika sagatavots pirmais administratīvais vai tiesas konstatējums.

Ir jāmin, ka galvenokārt par šiem pārkāpumiem (183) ir paziņojušas četras sākotnējās Kohēzijas fonda atbalsta saņēmējas dalībvalstis, no kurām visvairāk paziņojumu ir iesniegusi Grieķija (103), kuras paziņotie pārkāpumi attiecas uz Kopienas iemaksām EUR 117 856 924 apmērā, no kuriem vēl ir jāatgūst tikai EUR 12 698 144 (atlikušā daļa ir ieturēta no galīgo maksājumu pieprasījumiem Komisijai). Gada laikā ir panākts progress iepriekš minētā noteikuma piemērošanā Spānijā, kur tika paziņots par 82 lietām attiecībā uz Kopienas iemaksām EUR 44 472 847 apmērā, no kuriem EUR 30 179 534 vēl ir jāatgūst. Portugāles iestādes ir paziņojušas par 18 lietām, kurās Kopienas iemaksas bija EUR 23 747 904, no kuriem EUR 14 850 306 vēl ir jāatgūst.

Tikai piecas jaunās dalībvalstis (Polija, Čehija, Ungārija, Latvija un Lietuva) ir paziņojušas par pārkāpumiem (attiecīgi 10, 6, 6, 2 un 1 pārkāpums) saistībā ar mazākām summām nekā iepriekš minētās. Daļa no šiem līdzekļiem ir ieturēta pirms maksājumu pieprasījumu iesniegšanas Komisijai.

Pārējās saņēmējas dalībvalstis ir informējušas Komisiju par to, ka 2006. gadā nav konstatēti pārkāpumi. Par atsevišķiem gadījumiem, kas konstatēti valsts un/vai Kopienas revīzijas ietvaros, nav sniegts paziņojums atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem.

Lielākā daļa pārkāpumu, par kuriem paziņots, ir saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, savukārt pārējos gadījumos ir iesniegti pieprasījumi saistībā ar neattaisnotiem izdevumiem.

2006. gadā stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1828/2006 attiecībā uz jauno 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Paziņojumus par pārkāpumiem reglamentē šīs regulas 4. nodaļā („pārkāpumi”), kas attiecas arī uz Kohēzijas fonda projektiem, kas apstiprināti jaunajā plānošanas periodā. Regulu (EK) Nr. 1831/94 turpina piemērot attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1164/94.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) 2006. gadā uzsāka trīs lietas saistībā ar informāciju, kas saņemta par Kohēzijas fondu. Vienā no šīm lietām uzsāka „uzraudzības lietu”[6], divas pārējās lietas ir pārnestas uz 2007. gadu, un tiek gaidīts to novērtējums. Nav noticis neviens kontroles apmeklējums saistībā ar Regulu (EK) Nr. 2185/96[7].

6. Novērtēšana

Saskaņā ar 13. pantu pārskatītajā Regulā (EK) Nr. 1164/94 Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, lai Kohēzijas fonda projektu īstenošanu efektīvi uzraudzītu un novērtētu. Tas nozīmē, ka tiek īstenoti pārbaužu, uzraudzības un novērtēšanas pasākumi, pamatojoties uz kuriem, ja nepieciešams, projekti tiek pielāgoti.

Komisija un dalībvalstis veic visu līdzfinansēto projektu aplēses un novērtēšanu, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku.

Projektus, ko finansē no fonda, pieņem Komisija, vienojoties ar saņēmēju dalībvalsti. Attiecībā uz projektu aplēsēm katrā palīdzības pieprasījumā ir jāiekļauj izmaksu un ieguvumu analīze (IIA). IIA jāpierāda, ka sociālekonomiskie ieguvumi vidējā termiņā ir proporcionāli ieguldītajiem finanšu resursiem. Komisija izskata šo novērtējumu, pamatojoties uz principiem, kas noteikti vadlīnijās izmaksu un ieguvumu analīzei[8]. Šīs 2003. gadā publicētās vadlīnijas pašlaik tiek atjauninātas.

Pamatojoties uz to, Komisija 2006. gadā sniedza ievērojamu iekšējo metodisko atbalstu un palīdzēja dalībvalstīm resursu palielināšanas darbībās, kas paredzētas, lai uzlabotu projektu iepriekšējas finansiālās un ekonomiskās analīzes konsekvenci. Komisijas 2006. gada oktobrī pieņēma metodiskos norādījumus izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai[9]. Šajā darba dokumentā iekļauti vispārīgie izmaksu un ieguvumu analīzes principi ar darbības noteikumu kopumu, turklāt ar to mudina dalībvalstīs izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzes vadlīnijas.

Vēl jo vairāk Komisija veic to projektu-paraugu pēcnovērtējumu, kam piešķirts Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Pēdējo novērtējumu publicēja 2005. gadā, kurā analizēja 200 1993.–2002. gadā īstenotos projektus-paraugus. Nākamais pēcnovērtējums ir paredzēts 2009. gadā.

7. Jaunais tiesiskais regulējums 2007.–2013. gadam

Regulā (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fondu paredz noteikumus fonda īstenošanai līdz 2006. gada 31. decembrim. Ņemot vērā nākamā plānošanas perioda sākumu (2007.–2013. gads), Komisija ir izstrādājusi jaunas regulas par Kohēzijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu.

Šīs regulas tika pieņemtas 2006. gadā. Uz Kohēzijas fondu attiecas šādas jaunās regulas:

Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999;

Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu;

- Komisijas 2006. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1826/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

Visas regulas, ko piemēro 2007.–2013. gada periodā, ir pieejamas INFOREGIO tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/regulation/newregl0713_en.htm

8. Informācija un publicitāte

Briselē 22. jūnijā un 20. decembrī notika divas informatīvās sanāksmes, klātesot visām 25 dalībvalstīm. Pirmajā sanāksmē Komisija iepazīstināja ar galīgajiem piešķīrumiem katrai dalībvalstij 2006. gadā. 2006. gads ir pēdējais plānošanas periodā, tāpēc tika uzsvērts, ka visi pieejamie saistību kredīti ir jāizlieto līdz 31. decembrim un kredītu pārnešana no citām budžeta pozīcijām nav paredzēta. Notika arī JASPERS ( Joint Assistance to Support Projects in European Regions jeb Apvienotā palīdzība projektu atbalstam Eiropas reģionos) instrumenta prezentācija. Ar šo kopējo Komisijas un EIB iniciatīvu paredzēts atbalstīt dalībvalstis to nākotnes lielo projektu tehniskajā novērtēšanā, ko iesniedz Komisijai. JASPERS sāks darboties no 2006. gada. Decembra sanāksmē Komisija iepazīstināja ar vadlīniju projektu par Kohēzijas fonda projektu noslēgšanu. Komisija atgādināja, ka i) saistībā ar noslēgšanu konkrētiem projektiem jāatbilst attiecīgajiem lēmumiem; ii) kompensējamības galīgais datums 2000.–2006. gada perioda projektiem saglabājas 2010. gada 31. decembris; iii) tiek piemērots vienas izmaiņas noteikums. Visbeidzot Komisija atgādināja, ka šī informatīvā sanāksme bija pēdējā Regulas (EK) Nr. 1164/94 ietvaros. Sākot ar 2007. gada 1. janvāri, jautājumus, kas saistīti ar Kohēzijas fondu, saskaņā ar jauno Regulu (EK) Nr. 1083/2006 risinās Fondu koordinācijas komiteja.

2006. gadā Komisija organizēja divas sanāksmes atbildīgajiem par informāciju gan ERAF, gan Kohēzijas fondā. Tās notika 15. jūnijā un 5. decembrī. Tika apspriesti dažādi jautājumi saistībā ar komunikāciju, kā arī skaidrota jauno regulu īstenošana. Turklāt dalībniekus iepazīstināja ar vairākām gadījumu izpētēm un paraugproduktiem. Šīs sanāksmes notiks arī 2007. gadā.

[1] Saistības ir mazākas nekā piešķīrumi (sk. tabulu Nr. 6), jo tiek norakstītas neizmantotās summas un tiek noslēgti maksājumi.

[2] Pamatojoties uz 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1164/94, saskaņā ar kodificēto versiju, ko iesniegusi Komisija.

[3] Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. pants par pārmērīgu valsts budžeta deficītu.

[4] Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/1994 atcelšanu.

[5] OV L 191, 1994. gada 27. jūlijs, 9. lpp., regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2168/2005 (OV L 345, 2005. gada 28. decembris, 15. lpp.).

[6] „Uzraudzības lietas” ir lietas, saistībā ar kurām citas struktūras vai dalībvalstu iestādes veic pašu ārējās izmeklēšanas, lai gan tas varētu būt OLAF kompetencē.

[7] OV L 292, 1996. gada 15. novembris, 2. lpp.

[8] http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/cost/guide02_en.pdf

[9] Eiropas Komisija, Reģionālas politikas ģenerāldirektorāts, „Metodiskie norādījumi izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai”, 2007.–2013. gads. Novērtēšanas nodaļas darba dokuments Nr. 4, pieejams: http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/working/sf2000_en.htm