52007DC0644

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.10.2007

COM(2007) 644 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla lomu cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu Eiropas Savienībā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla lomu cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu Eiropas Savienībā

Pēc pozitīvās pieredzes, kas iegūta ar Pro-Eurojust , ar 2002. gada 28. februāra lēmumu[1] (turpmāk tekstā — „lēmums”) izveidotā Eurojust ir pierādījusi savu efektivitāti, patiesi stiprinot 27 dalībvalstu (turpmāk tekstā — „dalībvalstis”) tiesu iestāžu operatīvo sadarbību, un tai ir ievērojami operatīvie panākumi.

Eiropadome Hāgas programmā[2] aicināja Komisiju apsvērt Eurojust turpmāko attīstību. Tādēļ tiesu iestāžu sadarbībā iesaistīto iestāžu pārstāvji tikās 2006. gada septembrī Vīnē, lai apspriestu šo jautājumu[3]. Šajā procesā savu ieguldījumu devis Tiesiskās sadarbības tīkls (turpmāk tekstā — „TST”)[4][5]. Arī Eurojust deva ieguldījumu šajā procesā. Padome 2007. gada 13. jūnijā pieņemtajos secinājumos[6] atkal aicināja Komisiju iesniegt paziņojumu par Eurojust un TST lomu.

1. Kopsavilkums pozitīvs, tomēr lēmuma transponēšana daļēja

Papildus juridiskajam kopsavilkumam par lēmuma transponēšanu[7] Komisija uzsver, ka Eurojust darbības kopsavilkums ir pozitīvs. 2006. gadā reģistrēta 771 operatīvā lieta. Salīdzinājumā ar 2005. gadu to skaits palielinājies par 31 %[8]. Kopumā tiek atzīta lietu izskatīšanas kvalitāte un ātrums. Tomēr Eurojust turpmākai attīstībai nepieciešams paskaidrot un pastiprināt valstu locekļu (turpmāk tekstā — „VL”) pilnvaras, kā arī piešķirt lielākas pilnvaras kolēģijai. Šā mērķa sasniegšanai būtu jāizdara grozījumi lēmumā.

Iespējamie uzlabojumi

2. Piešķirt plašākas pilnvaras VL

VL pilnvaru saskaņotības trūkums traucē stiprināt sadarbību. Eurojust nozīme liek pieņemt valstu noteikumus, kuros skaidri izklāstītas VL un kolēģijas pilnvaras. Ar administratīvu lēmumu par VL izvēli, kurā sniegts arī to statusa apraksts un kompetenču īss izklāsts, nepietiek, lai tiem piešķirtu pienācīgu ietekmi ne valsts tiesībaizsardzības sistēmā, ne Eiropas līmenī.

VL tikai retos gadījumos ir rīcības pilnvaras iepretim valsts iestādēm. Tikai dažas dalībvalstis atļauj saviem VL pieprasīt uzsākt izmeklēšanu[9]. Lai gan lielākā daļa VL var ierosināt kopīgu izmeklēšanas komandu izveidi, ļoti mazs skaits no tiem var piedalīties sarunās par šādu komandu izveidi, bet vēl mazāks skaits — to pieprasīt[10]. Lielākajai daļai VL saglabājas tiesībaizsardzības pilnvaras to izcelsmes valstī[11]. Ar šo kompetenci saistītās pilnvaras gandrīz netiek izmantotas[12], ņemot vērā starptautiskās sadarbības krimināllietās īpašo raksturu un nepietiekamo klātbūtni savā valstī.

Mērķis informācijas prasībām, ko dalībvalstu tiesu iestādes iesniegušas savstarpējās tiesiskās palīdzības ietvaros, ir sniegt informāciju izmeklēšanās un tiesu procedūrās, kas norisinās šajās dalībvalstīs. Eurojust nav pietiekami aktīva informācijas ievākšanā. Ļoti svarīga ir piekļuve informācijai. E-POC I un II projektu, kurus finansē AGIS programmā, ieviešana ir ļāvusi izveidot drošu iekšējās saziņas tīklu. E-POC III projekts, kas pašlaik atrodas testa režīmā[13], nodrošinās drošu informācijas apmaiņu. Piekļuve informācijai SIS II atvieglos VL uzdevumu izpildi. Katrai dalībvalstij jāizveido juridiski instrumenti, kas nodrošina VL piekļuvi valsts datiem par aizturētajām personām, sodāmības reģistram un DNS paraugiem[14].

Lēmuma 9. panta 4. punktā un 13. pantā, kā arī Terorisma apkarošanas lēmuma[15] 2. pantā noteikts, ka VL saņem dalībvalstu informāciju, tiklīdz tā ir pieejama. Visas dalībvalstis pilnībā neizpilda šīs prasības. Padome nesen[16] ir pieprasījusi valstu tiesu iestādēm sarežģītās un nopietnās lietās uz Eurojust informāciju nosūtīt ātrāk[17]. Dažas dalībvalstis ir noteikušas prasību, ka to valsts pārstāvniecība jāinformē par visām starptautiskajām lietām, ļaujot tai rīkoties un meklēt saistību starp lietām Eurojust datu bāzē. Šāda prakse jāveicina, grozot lēmumu.

Priekšlikumi

VL pilnvaru termiņš ir no viena gada līdz beztermiņa norīkojumam. Lielākajai daļai tas ir trīs gadi, ko var pagarināt vienu reizi[18]. Lai Eurojust nodrošināt zināmu stabilitāti, VL pilnvaru termiņš Eurojust būtu jāsaskaņo, nosakot, ka tas ir vismaz 3 gadi. Jāatceļ iespēja to pārtraukt pirms termiņa beigām. Attiecīgi jāgroza 9. panta 1. punkts.

Tāpat ir svarīgi, lai VL būtu piesaistīti Eurojust ar pilnu slodzi un lai viņiem būtu vismaz viens (vai vairāki) vietnieki, kas varētu VL aizstāt, tādējādi nodrošinot pastāvīgu pārstāvību un pilnīgu līdzdalību kolēģijas darbā. Valstu pārstāvniecību pastiprināšana ir ļoti svarīga, jo tās nodrošina Eurojust darbības jaudu. Attiecīgi jāprecizē 2. panta 2. punkts. Turklāt Komisija mudina Eurojust un dalībvalstis izmantot valstu ekspertus. Tas jau paredzēts 30. panta 2. punktā.

Šķiet nepieciešama minimālo pilnvaru pamata definīcija. VL uzdevums nav aizstāt administratīvo vai tiesu iestāžu personālu, kas ikdienā apstrādā starptautiskus savstarpējas palīdzības pieprasījumus. VL ir jārīkojas operatīvajā, tiesiskajā vai tehniskajā līmenī, izmantojot savu praktisko pieredzi, lai uzlabotu savstarpējās palīdzības un citu sadarbības veidu efektivitāti. Tādēļ Komisija mudina dalībvalstis attīstīt praksi šajā virzienā.

Dalībvalstis varētu apsvērt turpmāko.

VL kopā ar valsts tiesu iestādēm jāspēj:

- nepieciešamības vai steidzamības gadījumā saņemt un pārsūtīt valstu iestāžu pieprasījumus, kā arī pārraudzīt to izpildi.

Šie uzdevumi ir paredzēti 6. panta a) punkta v) apakšpunktā un g) punktā. Jāpievieno tikai pieprasījumu izpildes pārraudzība;

- izpildes grūtību gadījumā ar attiecīgā VL starpniecību pieprasīt attiecīgajai tiesu iestādei veikt papildu izpildes pasākumus, ierosināt veikt papildu izmeklēšanu vai izpēti.

Jāpaplašina darbības joma 6. panta a) punkta i) apakšpunktam, kas jau ļauj VL pieprasīt savas valsts iestādēm uzsākt izmeklēšanu;

- ierosināt konkrētās lietas prokuroram vai tiesnesim īpašus izmeklēšanas pasākumus par konkrētiem jautājumiem.

Būtu vēlams šo iespēju noteikt 6. pantā;

- saņemt iepriekšēju informāciju pirms lēmuma par kopīgas izmeklēšanas komandas izveidi.

Kopīgas izmeklēšanas komandas izveide ir paredzēta 6. panta a) punkta iv) apakšpunktā. Eurojust sistemātiska iepriekšēja informēšana par to, ka šāda komanda tiks izveidota, ļaus ar valstu iestāžu starpniecību iesaistīt Eurojust tādu kopīgo izmeklēšanas komandu darbā, kuras dalībvalstis varētu interesēt, kas savukārt ļautu izvairīties no problēmām, kuras varētu rasties vēlāk;

- saņemt informāciju, ciktāl tas nepieciešams, ja ir iesaistītas divas citas dalībvalstis, par kontrolētu piegādi, infiltrācijas darbībām vai slepenu izmeklēšanu, un saņemt uzdevumu tās pārraudzīt un kontrolēt;

- ciktāl tas nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei, saņemt automātisku, savlaicīgu, pilnīgu un nepārtrauktu informāciju par visām krimināllietām, kur iesaistītas trīs vai vairāk dalībvalstis, bet attiecībā uz īpaši smagiem pārkāpumiem (terorismu un cilvēku tirdzniecību) — vismaz divas dalībvalstis.

Komisija šo pieprasījumu izteikusi savā 2000. gada paziņojumā;

- pārsūtīt šo informāciju tās dalībvalsts VL, kura nav informēta, bet ir iesaistīta de facto .

Šis uzdevums ir ietverts 13. panta 2. punktā, kas jāgroza, lai iekļautu valsti, kura nav informēta, bet ir iesaistīta de facto ;

- saņemt no valstu tiesu iestādēm visus spriedumus starptautiskās lietās par naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un terorismu, ciktāl tas nepieciešams Eurojust uzdevumu izpildei.

Šī informācijas sniegšana jau paredzēta 6. panta a) punkta v) apakšpunktā, tas tikai sīkāk jāpaskaidro.

Visu šo uzdevumu izpildei VL iesniegtie informācijas pieprasījumi nedrīkst palikt neatbildēti. Tas, ka izmeklēšana ir konfidenciāla, nedrīkst būt par pamatu, lai atteiktos nosūtīt informāciju attiecīgās dalībvalsts VL. Personas datu aizsardzības līmenis, kas paredzēts lēmuma 14. līdz 25. pantā, nodrošina datu pienācīgu aizsardzību.

Komisija turklāt ilgtermiņā izpētīs, kā ar jaunu juridisko pamatu varētu ievērojami stiprināt VL pilnvaras un, jo īpaši, nodrošināt VL lielāku lomu šādās darbībās:

- krimināllietu uzsākšana, īpaši tas attiecas uz krimināllietām par pārkāpumiem, kas skar ES finanšu intereses;

- kopīgas izmeklēšanas komandas izveide un dalība tajā;

- īpašu izmeklēšanas darbību veikšana.

- Kolēģijas pilnvaras

Kolēģijai ir tādas pašas pilnvaras kā VL, un tā veic arī dažus īpašus uzdevumus.

Nozīmīgs solis informācijas savākšanā un nosūtīšanā ir jauno lietu reģistrācija lietu pārvaldības sistēmā ( Case Management System )[19] pēc dalībvalstu pieprasījuma. Ar savu lēmumu par kādas lietas pieņemšanu kolēģija norāda savu politiku krimināllietu jomā un vadlīnijas nākotnei.

Tāpat kā VL arī kolēģija var lemt par jurisdikciju konfliktu (7. panta a) punkta ii) apakšpunkts) un par vairākiem apcietināšanas orderiem vienai un tai pašai personai[20]. Lai gan visi līdzšinējie nedaudzie lēmumi ir akceptēti, tomēr kolēģijas lēmumi dalībvalstīm nav juridiski saistoši.

Šāda 7. panta nepietiekama izmantošana skaidrojama vai nu ar to, ka dalībvalstis uzskata, ka nav nepieciešams vērsties pie kolēģijas, vai arī ar to, ka dalībvalstis spēj atrisināt domstarpības bez kolēģijas atzinuma. Dalībvalstis bieži neapzinās lietas patiesos apmērus, jo nav apkopota informācija Eiropas līmenī, lai gan informācijas iekļaušana Eurojust datu bāzē tagad ir iespējama un tiek veicināta.

Kolēģijas loma kopīgo izmeklēšanas komandu veidošanā ir ierobežota, jo dalībvalstis līdz šim visai reti iesaista Eurojust šo komandu veidošanā un pārraudzībā. Līdz šim ir izveidotas 18 kopīgas izmeklēšanas komandas[21], bet Eurojust iesaistīts tikai 3 lietās.

Kolēģijas nelielā iesaiste operatīvajās lietās skaidrojama ar to, ka nav lietu, kuras kolēģija pati būtu ierosinājusi — pie kolēģijas vēršas tikai tad, kad dalībvalstis nevar vienoties par veicamajiem pasākumiem. Ja Eurojust rīcībā būtu plašāka informācija, kolēģija varētu uzņemties šos uzdevumus, kā paredzēts lēmumā, ne tikai attiecībā uz 7. pantā minētajiem pieprasījumiem, bet arī pārējos gadījumos, kad pie tās vēršas.

Priekšlikumi

Jāpaplašina arī kolēģijas pilnvaras. Savstarpējās palīdzības krimināllietās koordinēšanu un pārvaldību galvenokārt nodrošina VL, savukārt kolēģija varētu kļūt par forumu dalībvalstu domstarpību atrisināšanai. Kolēģijai jāpalielina starpnieka loma, lai novērstu un palīdzētu atrisināt jurisdikciju konfliktus starp dalībvalstīm.

Komisija turklāt ilgtermiņā izpētīs, kā ar jaunu juridisko pamatu nodrošināt nosacījumus un kārtību kolēģijas darbībai šādās jomās:

- atrisināt jurisdikcijas konfliktus starp dalībvalstīm, kā arī konfliktus saistībā ar savstarpējās atzīšanas instrumentu piemērošanu;

- uzsākt izmeklēšanas dalībvalstī un ierosināt kriminālvajāšanas dalībvalstī, kā arī iesaistīties īpašās izmeklēšanas darbībās;

- uzsākt kriminālizmeklēšanas Eiropas līmenī, jo īpaši par pārkāpumiem, kas skar ES finanšu intereses.

- Eurojust struktūras pārmaiņas

Būtu jāgroza 29. panta 1. punkts, lai Eurojust administratīvo direktoru varētu iecelt nevis ar visu kolēģijas locekļu vienprātīgu balsojumu, bet gan ar 2/3 balsu vairākumu. Tāpat 29. panta 1. punktā jāparedz, ka kandidātu atlases komisijā jāpiedalās Komisijas pārstāvim.

3. Eurojust un citas struktūras tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās

Jāpaskaidro un jāvienkāršo Eurojust attiecības ar partneriem.

4. Attiecības ar TST un tiesnešiem koordinatoriem

5. TST

TST horizontālā un elastīgā struktūra ir veicinājusi tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm. Tas ir svarīgs instruments jo īpaši tāpēc, ka internetā ir izveidota tīmekļa vietne par Eiropas tiesu sistēmām.

Atšķirības dalībvalstu tīklu struktūrās, valodu problēmas, juridiskās problēmas saistībā ar starptautisko sadarbību un biežā pārklāšanās ar Eurojust atbildības jomu liek reorganizēt TST.

Lai pastiprinātu un uzlabotu sadarbību starp Eurojust un TST, Komisija ir izstrādājusi turpmāk izklāstīto struktūru.

Kopīgajā rīcībā paredzētais valsts kontaktpunkts būs arī Eurojust VL valsts korespondents, kā minēts lēmuma 12. pantā. Šis valsts korespondents, kas atrodas savā valstī, būs arī Eurojust VL komandā. Viņš kopā ar valsts tiesu iestādēm koordinēs dažādos kontaktpunktus attiecīgajā valstī un būs saikne starp tiem un Eurojust komunikācijas politiku. Tāpat viņš būs kontaktpunktu valsts pārstāvis saziņai ar TST sekretariātu. Valsts kontaktpunkta pienākums būs problēmu gadījumā palīdzēt citiem kontaktpunktiem savas valsts teritorijā. Valsts kontaktpunkts būs Eurojust VL galvenais saziņas partneris savā valstī, vienlaikus neskarot noteikumus par VL tiešo saziņu ar attiecīgajām savas valsts tiesu iestādēm, kas ir būtiski svarīgs efektivitātes faktors. Šāda struktūra jau pastāv dažās valstīs, un tā ir izrādījusies efektīva, tādēļ Komisija vēlētos tās plašāku piemērošanu.

Šāds priekšlikums liek grozīt 26. panta 2. punktu, kā arī 12. pantu. Šā valsts koordinatora uzdevums būs sistemātiski pārsūtīt Eurojust VL daudzpusējas lietas, par ko viņš ir informēts, kā arī sarežģītas divpusējas lietas, kuras kontaktpunkti nav varējuši pareizi un ātri atrisināt. Būdams VL komandas loceklis, viņš nekavējoties pārsūtīs VL visas Eurojust kompetencē esošās lietas.

Komisija uzskata, ka Eurojust vajadzētu ietvert ne tikai TST sekretariātu, bet arī tiesībaizsardzības jomas operatīvo tīklu, piemēram, terorisma apkarošanas kontaktpunktu tīkla, CARIN tīkla un genocīda apkarošanas tīkla, sekretariātus[22].

6. Tiesneši koordinatori

Tiesnešu koordinatoru iecelšana dalībvalstīs, lai uzlabotu divpusējo sadarbību, dažādās valstis noris dažādi. Šo sadarbības instrumentu, kas norādīts 1996. gada kopīgajā rīcībā[23], dalībvalstis izmanto dažādi[24]. Šī prakse, ko tomēr piekopj mazākums valstu[25], lieliski papildina tiesu iestāžu starptautisko sadarbību. Nākotnē Eurojust varētu pati iecelt tiesnešus koordinatorus trešās valstīs, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm un valstīm, kur tos ieceļ. Šo tiesnešu pienākumi būtu līdzīgi to Norvēģijas un ASV tiesnešu koordinatoru pienākumiem, kuri pašlaik strādā Eurojust .

7. Sadarbības ar Eiropolu stiprināšana

Kopš sadarbības nolīguma parakstīšanas[26] Eurojust pastāvīgi uzlabo saiknes ar Eiropolu. Jāuzsver šo partneru kvalitatīvais darbs, organizējot ekspertu sanāksmes kopīgo izmeklēšanas komandu jautājumos[27]. 2007. gada 7. jūnijā tika parakstīts Saprašanās memorands, ar ko tika izveidots drošas saziņas tīkls. Tas ļaus palielināt informācijas apmaiņu starp Eurojust un Eiropolu.

2003. gada 27. novembra protokola, ar ko groza Eiropola konvenciju[28], stāšanās spēkā 2007. gada 18. aprīlī ļaus vieglāk piekļūt Eiropola analītiskā darba datnēm (AWF) un nodrošinās lielāku līdzdalību šīs analīzes veikšanā.

Joprojām nav vienmērīga sadarbība starp Eurojust un dažādajiem valstu birojiem sakariem ar Eiropolu. Šīs saiknes sistemātiski jānostiprina un jāuzlabo informācija apmaiņa ar minētajiem birojiem.

Eurojust un Eiropola sadarbības attīstība neliek grozīt 26. pantu, jo noteikumi par datu aizsardzību ļauj Eurojust veikt informācijas apmaiņu apmierinošā līmenī.

8. Sadarbības ar Komisiju ( OLAF ) stiprināšana

Eurojust un OLAF [29] sadarbību regulē Saprašanās memorands[30], kas jāgroza ar sadarbības nolīgumu. Eurojust un OLAF darbības jomas viena otru papildina[31]. Nepieciešama gan operatīvās, gan stratēģiskās informācijas apmaiņa, lai novērtētu iespējamās sinerģijas starp izmeklēšanas dienestu, kas specializējas Kopienas līmeņa krāpšanas apkarošanā, OLAF un tiesu iestāžu sadarbības dienestu Eurojust . Tāpat Komisija uzskata, ka ir nepieciešams lēmumā paredzēt noteikumus, ar ko izveido iespēju regulāri pietiekami savlaicīgi apmainīties ar informāciju. Ciešākas sadarbības attīstīšanā liela loma ir savietojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

Jāturpina noteikt kontaktpunkti un regulāri jāorganizē sanāksmes informācijas apmaiņas un mācību nolūkos.

9. Sadarbības ar Frontex stiprināšana

ES ārējo sauszemes un jūras robežu aizsardzība ir jautājums, kas rodas ne tikai saistībā ar nelegālo imigrāciju, bet arī ar organizēto noziedzību, piemēram, narkotiku tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību.

Ja nav juridisku šķēršļu, jāveicina sadarbības nolīguma parakstīšana starp Frontex un Eurojust .

10. Sadarbība ar trešām valstīm

Eurojust ir izveidoti kontakti ar trešām valstīm, lai veicinātu un padarītu intensīvāku sadarbību starp tiesu iestādēm.

Pamatojoties uz 27. panta noteikumiem, ir parakstīti Eurojust sadarbības nolīgumi[32], kas ļauj nodrošināt informācijas un personas datu apmaiņu operatīvajās lietās un dalību koordinācijas sanāksmēs. Šo nolīgumu rezultātā darbam Eurojust ir nosūtīti Norvēģijas un ASV prokurori. Norit sarunas par sadarbības nolīgumu slēgšanu ar vēl citām valstīm[33]. Ja nav iespējams noslēgt sadarbības nolīgumus, Eurojust cenšas veidot kontaktpunktu tīklu, jo īpaši ar Vidusjūras valstīm[34] un ar IBER-RED tīklu.

Secinājumi

Šo pasākumu īstenošana, grozot lēmumu, ļautu Eurojust attīstīt savu sadarbības potenciālu un nostiprināties kā būtiski svarīgai struktūrai cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu Eiropā.

Eurojust jākļūst par spēcīgāku struktūru, ko atzīst visas dalībvalstis, kurām jākonsolidē savu valsts locekļu un kolēģijas pilnvaras, pilnībā transponējot lēmumu un pastiprinot tiem piešķirtās pilnvaras. Tas ļaus tālāk attīstīt cīņu pret pārrobežu noziedzību un patiesas tiesiskuma, brīvības un drošības telpas izveidi Eiropā.

Eurojust lēmuma transponēšana un valsts locekļa (VL) statuss |

| BE |BG |CZ |DK |DE |EE |IE |EL |ES |FR |IT |CY |LV |LT |LU |HU |MT |NL |AT |PL |PT |RO |SI |SK |FI |SE |UK | | Tiesībaizsardzības vai operatīvās pilnvaras savā valstī |nē |jā |jā |nē |nē |jā |jā |nē |nē |nē |nē |jā |jā |jā |nē |nē |jā |nē |nē |jā |nē |jā |jā |jā |jā |jā |jā | |Var formulēt savstarpējās palīdzības pieprasījumu |nē |jā |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |jā |nē |nē |jā |nē |nē |nē |jā |nē |nē |jā |jā |jā |jā | |Pieprasīt uzsākt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu |nē |jā |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |jā |nē |nē |jā |nē |nē |nē |jā |nē |jā |jā |jā |jā |nē | |Izveidot kopīgu izmeklēšanas komandu |nē |nē |jā |nē |jā |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |jā |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |nē |jā |nē | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

[1] Lēmums OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

[2] OV C 53, 3.3.2005.,1. lpp.

[3] Dokuments 14123/06, 19.10.2006., Eurojust 48 , IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS DOKUMENTS.

[4] 1998. gada 29. jūnija kopīgā rīcība, OV L 191, 7.7.1998., 4. lpp.

[5] 2006. gada 19. septembra perspektīvas dokuments, 6053/07 EJN 6.

[6] Padomes secinājumi, dokuments 9920/07 COPEN 73.

[7] Sk. tabulas pielikumā.

[8] Eurojust 2004., 2005. un 2006. gada ziņojumi.

[9] BG, LT, MT, PT, SI, SK, FI, SE.

[10] CZ, DE, MT, SE.

[11] BG, CZ, EE, IE, CY, LV, LT, MT, PL, RO, SI, SK, FI, SE, UK (pēdējā — tikai ārkārtas gadījumos, kas saistīti ar kompetentās iestādes nespēju rīkoties).

[12] Informācija no Eurojust 1.6.2007.

[13] Starp IT, FR, PL, RO un SI.

[14] Padomes 1997. gada 9. jūnija rezolūcija par apmaiņu ar DNS analīžu rezultātiem, OV C 193, 24.6.1997., 2. lpp.

[15] Padomes 2005. gada 20. septembra Lēmums 2005/671/TI par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem, OV L 253/22, 29.9.2005.

[16] Padomes secinājumi par 5. Eurojust gada darbības pārskatu.

[17] Secinājumu 4. punkts.

[18] BG, CZ, DE, IE, EL, ES, FR, LT, HU, PT, RO.

[19] 2004. gadā atbilstīgi AGIS ( EPOC ) programmai Eurojust izveidoja automātisku datu apstrādes sistēmu ( CMS ), kas ar šīs programmas atbalstu turpina attīstīties. Šobrīd paredzēts izstrādāt tehniskos risinājumus, lai ieviestu drošus sakarus ar dalībvalstīm.

[20] 16. panta 2. punkts pamatlēmumā par Eiropas apcietināšanas orderi, OV L 190, 18.7.2002.

[21] Skaitļi 2007. gada 15. maijā. Komandas no ES, FR, BE, NL, UK, DE, SK pārstāvjiem.

[22] Izveidots ar Padomes 2002. gada 13. jūnija lēmumu, OV L 167, 26.6.2002.

[23] 1996. gada 22. aprīļa Kopīgā rīcība 96/277/TI, OV L 105, 27.4.1996.

[24] Piemēram, Francijai ir 11 tiesneši koordinatori, kamēr dažās citās dalībvalstīs to nav neviena.

[25] DE, EE, ES, FR, IT, NL, FI, UK.

[26] 2004. gada 9. jūnijā.

[27] Eurojust 2006. gada darbības pārskats, 17. lpp.

[28] Padomes 2003. gada 27. novembra akts, OV C 2, 6.1.2004., 1. lpp.

[29] Izveidots ar Komisijas 1999. gada 28. aprīļa Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom, OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

[30] Parakstīts 2003. gada 14. aprīlī, nav publicēts.

[31] OLAF mērķi un uzdevumi ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999, OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. un Padomes Regulā (Euratom) Nr. 1074/1999, OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

[32] 2007. gada 15. jūnijā — ar Norvēģiju, Islandi un ASV.

[33] 2007. gada 15. jūnijā — ar Šveici, Horvātiju, Krieviju un Ukrainu.

[34] DZ, MA, TN, JO, EG.