52007DC0606

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.10.2007

COM(2007) 606 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

ES kravu pārvadājumu programma — kravas pārvadājumu efektivitātes, integrācijas un ilgtspējības uzlabošana Eiropā {SEC(2007) 1351} {SEC(2007) 1367}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

ES kravu pārvadājumu programma —kravas pārvadājumu efektivitātes, integrācijas un ilgtspējības uzlabošana Eiropā

KONTEKSTS UN RīCīBAS PAMATOJUMS

Kravu pārvadājumi, sākot ar izejvielu un beidzot ar gala izstrādājumu pārvadājumiem, ir ES saimnieciskās darbības un dzīves kvalitātes ķīla. Pateicoties kravu pārvadājumiem, ir iespējama darba dalīšana, rodas apjomradīti ietaupījumi, var mobilizēt salīdzinošās priekšrocības. Tas nozīmē, ka kravu pārvadājumi ir Eiropas konkurētspējas ķīla.

Nevainojami organizēti kravu pārvadājumi arī palīdz samazināt operāciju energopatēriņu un padarīt tās ilgtspējīgākas, kā arī stiprināt kohēziju, jo uzņēmumi visā ES, tostarp nomaļajos reģionos, varēs labāk piekļūt iekšējam tirgum un plašāk izmantot tā priekšrocības.

Eiropas Komisijas 2001. gada Baltās grāmatas vidusposma pārskatā prognozēts, ka laika posmā no 2000. līdz 2020. gadam ES-25 valstīs kravu pārvadājumu apjoms pieaugs par 50 % (tonnkilometros). Tomēr tas nozīmē, ka kravu pārvadājumi rada vairākas politikas problēmas, kas jāatrisina, ja vēlamies nodrošināt kravu pārvadājumu efektivitāti un ilgtspējību.

- Dažās Eiropas transporta sistēmas daļās vērojama noslogotība, kas negatīvi ietekmē pārvadājumu izmaksas un laiku un palielina degvielas patēriņu.

- Arī kravu pārvadājumu nozarei ir jāsekmē to mērķu sasniegšana, ko ES izvirzījusi saistībā ar klimata pārmaiņām[1], un jācenšas mazināt piesārņotāju emisijas un troksni.

- Kravu pārvadājumi ir sevišķi atkarīgi no fosilā kurināmā, un lielākoties tas ir ievestais kurināmais.

- Jāpalielina pārvadājumu drošums un drošība.

- Ir pazīmes, ka pārvadājumu un loģistikas nozarēm ir grūtības piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Ja netiks veikti korektīvi pasākumi, šīs problēmas saasinās prognozētais kravu pārvadājumu pieaugums.

Tomēr līdztekus šīm grūtībām ir arī izdevības, ko nevajadzētu palaist garām.

- Līdz ar pakāpenisko paplašināšanos ir palielinājusies neviendabība Eiropas Savienībā, un jaunais kontinentālais tirgus izvirza savas prasības — modernas loģistikas metodes un paraugprakse ir strauji jāievieš visā ES.

- Kravu pārvadājumu loģistika ir kļuvusi par aizvien integrētāku un koncentrētāku globālu tirgu, kurā vairāki Eiropas uzņēmumi izvirzījušies vadībā.

- Svarīgas ir arī izredzes nostiprināt tirdzniecības sakarus ar valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tāpēc ierosinātajās politikas iniciatīvās ņemta vērā arī vajadzība pārvadājumus (īpaši starp kaimiņvalstīm) padarīt efektīvākus.

- Strauja informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) attīstība rada apvērsumu kravu pārvadājumu loģistikas organizēšanas jomā.

Politikas risinājums

Lai risinātu šīs problēmas, Eiropas Komisija vienlaikus uzsāk virkni politikas iniciatīvu atbilstīgi pērn sagatavotajam 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskatam[2]. Šie pasākumi sagatavoti pēc intensīvām apspriedēm ar visām ieinteresētajām pusēm — notika 13 semināri un konferences, apmeklēti vairāk nekā 30 ārējie pasākumi, saņemtas teju 160 rakstiskas atsauksmes. Turklāt Komisija saņēma vairāk nekā 500 ziņojumu par vājajām vietām loģistikā.

Baltās grāmatas pārskatā atzīmēts, ka kopš 2001. gada situācija ir mainījusies — straujāka kļuvusi ražošanas globalizācija, mazinājusies energoapgādes drošība, pieaugusi globālā sasilšana, pēc Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanās nostiprinājusies ES kontinentālā dimensija. Ņemot vērā šīs pārmaiņas, pārskatā ieteikts paplašināt transporta politikas aptverto jomu un instrumentus, lai risinātu jaunos uzdevumus. Konkrētāk, pārskatā uzsvērts, ka jāpadara efektīvāki dažādi transporta veidi — efektīvāk jāizmanto gan atsevišķi transporta veidi, gan dažādu transporta veidu kombinācijas (komodalitāte). Šā pasākumu kopuma mērķis ir sekmēt šā mērķa sasniegšanu.

Šajā dokumentā izklāstītas šādas politikas iniciatīvas.

- Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānā [3] ierosināta virkne pasākumu, lai sekmētu kravu un satiksmes pārvaldību, ilgtspējīgu kvalitāti un efektivitāti un administratīvo procedūru vienkāršošanu, pārskatītu iekraušanas standartus un iespējamas pārskatīšanas nolūkā izskatītu Direktīvu 96/53/EK par transportlīdzekļu gabarītiem un masu (paturot prātā ietekmi uz citiem transporta veidiem).

- Ar Paziņojumu par dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem [4], konkurētspējīgāki tiks padarīti kravu pārvadājumi pa dzelzceļu, proti, tiks samazināts tranzīta laiks un palielināta dzelzceļa uzticamība un piemērotība klientu prasībām.

- Paziņojumā par Eiropas ostu politiku [5] būs izklāstīts redzējums un instrumenti, lai uzlabotu ostu kā nozīmīgu Eiropas transporta mezglu darbību, palīdzot tām piesaistīt jaunus ieguldījumus, iedibinot stabilu dialogu starp visām ieinteresētajām pusēm un uzlabojot ostu tēlu. Šajā paziņojumā izmantots nesen pieņemtais Paziņojums par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku[6], kas paredz holistisku pārnozaru pieeju jūrniecības lietām.

Tāpat iepazīstinām ar diviem darba dokumentiem.

- Ar Komisijas dienestu darba dokumentu „Ceļā uz Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem” [7] tiks uzsākta apspriešanas procedūra par to, kā tuvjūras pārvadājumu nozare varētu pilnībā izmanot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, atvieglojot un vienkāršojot administratīvās un dokumentācijas metodes, lai jūras kravu pārvadājumi būtu vienlīdzīgi ar pārējiem transporta veidiem.

- Komisijas dienestu darba dokumentā par jūras maģistrālēm [8] izklāstīts, kādas sekmes gūtas, veidojot jūras maģistrāles, un ieteikti citi kvalitātes uzlabošanas elementi.

SINERģIJA

Iepriekš izklāstītās politikas iniciatīvas stiprina viena otru un kopā veido politikas plānu, lai uzlabotu Eiropas kravu pārvadājumu efektivitāti. Šīs iniciatīvas, kopā ņemtas, palīdzēs padarīt kravu pārvadājumus ES efektīvākus un ilgtspējīgākus. Lai gan katra iniciatīva pievēršas problēmām konkrētā jomā, tajās izmantota vienota pieeja, ko raksturo šādi aspekti:

- orientēšanās uz koridoriem , kā arī uz to transporta ķēžu savienošanu, kas ved uz kaimiņvalstīm un aizjūras zemēm un no tām;

- inovatīvu tehnoloģiju un metožu veicināšana infrastruktūras, transportlīdzekļu (autotransporta līdzekļu, dzelzceļa vagonu, kuģu) un kravu pārvaldības jomā;

- kravu pārvadājumu ķēžu un citu administratīvu procedūru vienkāršošana un atvieglošana;

- kvalitātes nostiprināšana.

Koridororientēta pieeja

Transporta koridori nodrošina apjomradītus ietaupījumus un tādējādi sniedz unikālas tehniskas un ekonomiskas izdevības, kas rosina optimāli izmantot dažādus transporta veidus. Ir ļoti svarīgi, lai gan dažādos transporta veidus, gan pašus koridorus varētu sakombinēt nevainojami funkcionējošā pakalpojumā „no durvīm līdz durvīm”, vajadzības gadījumā izmantojot pareizi konstruētus termināļus. Tas ir priekšnoteikums, lai kravu viegli, droši un rentabli varētu pārkraut no viena transporta veida citā. Paziņojumā par ostu politiku un Paziņojumā par dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem, aplūkota pārkraušanas platformu pieejamība un piekļūstamība, savukārt Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta kvalitatīvai un efektīvai preču kustībai, kā arī tam, lai nodrošinātu ar kravu saistītas informācijas neapgrūtinātu apriti starp transporta veidiem.

Lai kravu pārvadājumus padarītu ilgtspējīgākus, jācenšas mazināt energopatēriņu un preču pārvadājumu radītās trokšņa, piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Ievērojot šos aspektus, Loģistikas rīcības plānā ieviests „zaļo koridoru” jēdziens, t.i., tie ir kravu pārvadājumu koridori, kuru ietekme uz cilvēku un dabas vidi ir neliela. Šo zaļo koridoru būtiski elementi būs dzelzceļš un ūdenstransports.

Infrastruktūra, transportēšanas līdzekļi un kravu pārvaldība

Mūsdienu transporta infrastruktūra jāpielāgo prognozētajam ievērojamam kravu pārvadājumu pieaugumam tuvākajos gados. Viens no stratēģiskajiem elementiem šā mērķa sasniegšanai ir Eiropas transporta tīkls (TEN-T); šajā jomā veiktie darbi ietver vairāku stratēģiski nozīmīgu starptautisku transporta koridoru izveidi. Vēl viens stratēģijas elements ir pieejamās infrastruktūras lietderīga izmantošana, tostarp uz IT balstītu sistēmu izmantošana, lai uzlabotu satiksmes un pārvadāto kravu vadību. Par nemitīgiem pūliņiem šajā jomā liecina Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) un Dzelzceļa kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu sistēma (TAF) dzelzceļa nozarē un upju informācijas pakalpojumi (RIS) iekšējo ūdensceļu transportā, kā arī SafeSeaNet , kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas (VTMIS), automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) un Sistēma identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos (LRIT) jūras transporta jomā. Loģistikas rīcības plānā ierosināts, ka intensīvāki pūliņi jāvelta viedo transporta sistēmu (VTS) izveidei autotransporta jomā, lai panāktu to savietojamību. Tādēļ jāstrādā, lai panāktu kravu integrētu izsekošanu, lokalizēšanu un laika gaitā arī maršrutēšanu pa transporta veidiem. Šajā sakarībā Komisija patlaban strādā pie plaša mēroga VTS iniciatīvas 2008. gadam, ar kuru tiks izveidots sīki izstrādāts ceļvedis VTS izstrādei un ieviešanai Eiropā un kurā aplūkoti galvenie tehnoloģiju lietojumi kravu loģistikas jomā. Šādas politikas stūrakmens ir Eiropas satelītnavigācijas sistēmu, piemēram, EGNOS un Galileo, ieviešana.

Kravu pārvadājumi ir nozīmīgi arī pilsētvides kontekstā. Lai noritētu preču piegāde pilsētteritorijās, ir vajadzīga efektīva mijiedarbe starp tālsatiksmes kravu piegādi pa maģistrālēm un tuvsatiksmes piegādi līdz galamērķim. Šis jautājums aplūkots Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā par pilsētu mobilitāti, kas paredz īstenot turpmākus pasākumus šajā jomā.

Otrs priekšnoteikums transporta infrastruktūras lietderīgākai izmantošanai ir to darbības un komerciālo šķēršļu likvidēšana, kas apgrūtina piekļuvi infrastruktūrai. Šo jautājumu Komisija aplūko Paziņojumā par dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem, jo nekoordinēta sliežu ceļu piešķiršana pārmērīgi sarežģī pārrobežu satiksmi un tikai vairo fiziskos šķēršļus dzelzceļu pārvadājumiem, un rada nevajadzīgus kavēkļus.

Vienkāršošana

Laika gaitā pakalpojumi un noteikumi ir mainījušies gan atkarībā no transporta veida, gan valsts, un rezultātā ir izveidojušies dažādi noteikumu kopumi par dokumentāciju, atbildību un citām administratīvām prasībām un procedūrām.

Pasākumi administratīvās vides vienkāršošanai kravu pārvadājumu jomā pirmkārt vērsti uz multimodālo pārvadājumu ķēdēm. Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānā uzvērts, cik nozīmīga ir virzība uz vienotu koordinācijas punktu saistībā ar administratīvajām prasībām kravu pārvadājumu jomā, un aplūkots jautājums par dokumentāciju un atbildību multimodālā transporta jomā. Savukārt Paziņojumā par dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem, aplūkots jautājums par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz dzelzceļa koridoriem.

Ar tuvjūras pārvadājumiem saistītā administratīvā un dokumentācijas sarežģītība ir īpašs gadījums. Tas daļēji izriet no pašas jūras pārvadājumu būtības, tomēr vēl viens iemesls ir fakts, ka tiek uzskatīts, ka kuģis, kas kuģo no vienas ES ostas uz citu, atstāj ES muitas teritoriju iekraušanas ostā un no jauna iebrauc šajā teritorijā galamērķa ostā. Tas nozīmē, ka ir jāveic virkne procedūru. Šis jautājums apskatīts Komisijas dienestu darba dokumentā par Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem.

Kravu pārvadājumu kvalitāte

Ir jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte kravu pārvadājumu nozarē, sevišķi tādēļ, ja vēlamies padarīt pievilcīgākas alternatīvas autotransportam. Sevišķi dzelzceļa nozarē būtu jācenšas panākt uzlabojumus, kā arī jāsekmē ūdenstransporta integrācija transporta loģistikas ķēdē. Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānā ierosinātas vairākas iespējas, kā uzlabot loģistikas ķēžu efektivitāti, un īpaša uzmanība pievērsta pakalpojumu līmenim multimodālā transporta mezglos.

EK uzdevumi

Lai uzlabotu kravu pārvadājumu efektivitāti un ilgtspējību, iestādēm ir jāveido pienācīgs regulējums, ir jāatbalsta virzība uz komodalitāti un ilgtspējību. Tas nozīmē, ka jāievieš attiecīgi likumdošanas pasākumi, jāparedz tehniska standartizācija, jāsniedz politisks un finansiāls atbalsts un jārosina paraugprakses apmaiņa. Darbības, kas veicamas ES mērogā, Eiropas Komisija aplūko 2007. gada Kravu pārvadājumu programmā, ko veido šādi dokumenti: Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns, Paziņojums par dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem, Paziņojums par Eiropas ostu politiku un Komisijas dienestu darba dokuments „Ceļā uz Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem” un Komisijas dienestu darba dokuments par jūras maģistrālēm.

Eiropas centieni atbalstīt transporta koridorus, labāku satiksmes un kravu vadību, vienkāršošanu un kvalitāti ir sevišķi vajadzīgi, ņemot vērā to, ka transporta koridori pēc būtības ir starptautiski, ka, iekšējam tirgum attīstoties, palielinās pārrobežu kravu pārvadājumu īpatsvars, ka aiz ES ārējām robežām ir izaugsmes un tirdzniecības iespējas. Turklāt tādā nozarē, kas sevišķi atkarīga no inovācijām, Eiropas mēroga pieejas trūkums varētu izraisīt tirgu sadrumstalošanos un aizkavēt jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu ieviešanu, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Visbeidzot, lai novērstu ar kravu pārvadājumiem saistītās vides problēmas, ir vajadzīgi kopīgi pūliņi.

Turpmākais ceļš

Tas, ka vienlaikus tiek pieņemtas vairākas iniciatīvas kravu pārvadājumu jomā, apliecina, cik nozīmīgs šis jautājums ir no Eiropas tautsaimniecības ilgtspējības un konkurētspējas viedokļa. Iniciatīvās ietvertie priekšlikumi ir ilgu apspriežu iznākums, kuru rezultātā ir aizsācies Eiropas sociālais dialogs par ostām; tāpat domājams, ka tas rosinās uz intensīvu sociālo dialogu arī vietējā un reģionālā līmenī.

Šajā dokumentā izklāstīto politikas iniciatīvu kopums nozīmē virzību uz tādu Eiropas kravu pārvadājumu politiku, kas balstīta uz šādiem principiem: komodalitāte, viedās transporta sistēmas (VTS), zaļie koridori un orientēšanās uz lietotāju.

- Komodalitāte paredz, ka jāuzlabo dzelzceļa, jūras, iekšējo ūdensceļu, gaisa transporta un autotransporta, kā arī attiecīgo transporta mezglu efektivitāte, savstarpēja savietojamība un savienojamība, lai panāktu to pilnīgu integrāciju un nodrošinātu nevainojami funkcionējošu pakalpojumu „no durvīm līdz durvīm”.

- Viedās transporta sistēmas sniedz iespēju uzlabot pārvadājumu un kravu vadību un plašāk izmantot pieejamo infrastruktūru.

- Zaļo koridoru koncepcija padara taustāmāku mērķi — Eiropas transporta tīklu infrastruktūras plānošanā un darbībā integrēt vides, kā arī drošuma un drošības aspektus.

- Visbeidzot, lietotāju vajadzību ievērošanai nākotnē pievēršama vislielākā uzmanība.

Šie principi noteikti Eiropas Komisijas ierosināto darbību un iniciatīvu īstenošanu.

[1] Briseles Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta prezidentūras secinājumi.

[2] Eiropas dinamisma saglabāšana — Ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā, COM (2006) 314, galīgā redakcija.

[3] COM(2007) 607, galīgā redakcija.

[4] COM(2007) 608 galīgā redakcija.

[5] COM(2007) 616, galīgā redakcija.

[6] COM(2007) 575, galīgā redakcija.

[7] SEC(2007) 1351.

[8] SEC(2007) 1367.