52007DC0554

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.9.2007

COM(2007) 554 galīgā redakcija

KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS

Ziņojums par rīcības plāna „Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana” īstenošanu {SEC(2007)1222}

SATURS

1. Ievads 4

2. Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana 4

3. Rīcības plāna rezultāti ― lielāka valodu politikas nozīme Eiropas un valstu mērogā 5

4. Galvenie rezultāti 7

5. Rīcības plāna īstenošana stratēģiskajās jomās 9

5.1. 1. stratēģiskā joma ― valodu apguve mūža garumā 9

Austrija. Valodu komiteja 9

Bulgārija. Valsts reforma 9

Somija. Somijas valodu mācīšanas politika 9

Ungārija. Pasaules valodu programma 10

Luksemburga. Valodu mācīšanas sistēmas atkārtota pielāgošana 10

Apvienotā Karaliste. Valodu apguve visos vecumos 10

5.1.1. „Dzimtā valoda plus divas citas valodas”― agrīna valodu apguve 10

5.1.2. Valodu mācīšanās vidējās un profesionālās izglītības programmās 11

Igaunija, Francija, Lietuva, Slovēnija, Spānija un Vācija. Eiropas nodaļas/divvalodu mācības 11

Grieķija. Pieeja valodām, pārsniedzot vienas jomas robežas (starptematu pieeja) 11

Vācija, Nīderlande, Francija, Somija un Austrija. CertiLingua ― „ izcilības apliecinājums daudzvalodu, Eiropas un starptautisko kompetenču jomā” 11

5.1.3. Veicināt satura un valodas integrētu apguvi (CLIL) 12

5.1.4. Valodu mācīšanās augstākās izglītības programmās 12

Beļģija, Čehija, Rumānija. Daudzdisciplīnu universitātes izglītība 12

5.1.5. Valodu mācīšanās iespējas pieaugušajiem 13

Beļģija, Čehija. Tā saucamie valodu vaučeri un valodu resursi internetā 13

Īrija, Slovēnija un Spānija. Valodu mācīšanās iespējas pieaugušajiem 13

5.1.6. Valodu apguvēji ar īpašām vajadzībām 14

Austrija un Igaunija. Zīmju valoda atzīta kā mazākuma valoda 14

5.1.7. Valodu spektrs 14

Austrija, Francija, Vācija, Grieķija. Kaimiņu valodu mācīšana 14

5.2. 2. stratēģiskā joma ― labāka valodu mācīšana 14

5.2.1. Valodām labvēlīgi apstākļi skolā 14

Somija. Jaunpienācēju valodas kā mācību valodas 15

Itālija. Iniciatīva „Talking the World” 15

5.2.2. Valodu stundas 15

5.2.3. Valodu skolotāju apmācība 15

Austrija, Čehija, Vācija un Polija. Divkārša valodu skolotāju apmācība 15

Luksemburga. Daudzvalodu skolotāju apmācība 15

5.2.4. Valodu skolotāju nodrošināšana 16

Igaunija, Polija un citas Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis. Valodu skolotāju kvalifikācijas atjaunošana 16

Rumānija. Pēcdiploma tālmācība skolotājiem lauku rajonos 16

5.2.5. Valodu prasmes pārbaude 16

Vairākas valstis. CEFR līmeņu izmatošana, lai definētu valodas prasmes pakāpi 17

Nīderlande. Valodu kompetences profils 17

Francija, Itālija un Luksemburga. Valodu prasmes sertificēšana, ko veic ārvalstu iestādes 17

5.3. 3. stratēģiskā joma ― valodām labvēlīgas vides izveide 17

5.3.1. Iekļaujoša pieeja valodu daudzveidībai 17

Somija/Norvēģija/Zviedrija. Divvalodu skolas pierobežas rajonos 18

Itālija/Austrija/Slovēnija. Projekts Cromo 18

Slovākija, valstis pie Donavas. Kaimiņvalstu valodu un kultūru popularizēšana 18

Zviedrija. Daudzkultūru izglītība pirmskolas iestādēs 18

Apvienotā Karaliste. Vecāku izglītošana, lai viņi ģimenē īstenotu divvalodību 18

5.3.2. Valodām labvēlīgu kopienu izveide 19

5.3.3. Uzlabot valodu mācīšanās piedāvājumu un tā izmantošanu 19

5.4. Progresa pamats 19

5.4.1. Lēmumu pieņemšana uz labākas informācijas pamata 19

5.4.2. Efektīvāka informācijas apmaiņa starp valodu speciālistiem 20

5.4.3. Skaidras rīcības plāna turpmāko pasākumu procedūras 21

6. Secinājumi 21

1. IEVADS

Valodas ir Eiropas projekta pamatā ― tās atspoguļo mūsu atšķirīgās kultūras un vienlaikus ir to izpratnes atslēga. Eiropas Komisijas uzdevums ir skaidrs, proti, atbalstīt dalībvalstis un papildināt to pasākumus, veicinot daudzvalodību; iedzīvotāji, kuri runā vairākās valodās, var pilnībā baudīt brīvas pārvietošanās priekšrocības Eiropas Savienībā un vieglāk iedzīvoties citā valstī, lai studētu vai strādātu. Uzņēmumos ir ļoti vajadzīgi valodu jomā kompetenti darbinieki, un cilvēki ar labu valodu prasmi vieglāk atrod darbu. Valodas ir primārie saziņas līdzekļi ― vairāku valodu prasme atver durvis uz citām kultūrām un uzlabo starpkultūru sapratni gan Eiropā, gan ar pārējo pasauli.

Daudzvalodība ir nozīmīga atsevišķa joma Eiropas mērogā; ar to tiek atzīts, ka valodas ir iedzīvotājiem svarīgas un ka jāveic pasākumi visaugstākajā politiskajā līmenī, lai apvienotu resursus un veicinātu daudzvalodību.

Daudzvalodības veicināšana ir gan Komisijas, gan dalībvalstu uzdevums; dalībvalstis jau ir veikušas būtiskus pasākumus, lai pielāgotu izglītības politiku un nodrošinātu visu līmeņu skolēnus ar labāku valodu prasmi. Tas ir nozīmīgākais sasniegums, kas liecina, ka Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai sasniegtu kopīgus mērķus.

Šajā ziņojumā atspoguļoti galvenie rīcības plāna „Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana 2004–2006” īstenošanas rezultāti gan Eiropas, gan valstu mērogā. Tajā uzsvērtas pašreizējās tendences, reformējot izglītības sistēmas, lai veicinātu valodu mācīšanos, apkopoti sasniegumi pēdējos trīs gados un nodrošināts turpmākās rīcības pamats daudzvalodības politikas jomā.

2. VALODU MāCīšANāS UN VALODU DAUDZVEIDīBAS VEICINāšANA

Eiropas Komisija jau sen ir apņēmusies veicināt valodu mācīšanos un valodu daudzveidību. Pirmā visaptverošā programma Lingua , kas bija paredzēta valodas mācīšanas un mācīšanās veicināšanai, stājās spēkā 1989. gadā, un kopš tā laika valodām ir liela nozīme Eiropas vispārējās un profesionālās izglītības programmās.

Eiropas Valodu gada noslēgumā 2001. gadā gan Eiropas Parlaments, gan Padome pieņēma rezolūcijas, kurās Eiropas Komisija tika aicināta turpināt veikt pasākumus valodu veicināšanai. 2002. gada valstu un valdību vadītāji sanāksmē Barselonā uzņēmās politiskas saistības uzlabot pamatzināšanu apgūšanu, proti, mācot divas svešvalodas visiem, sākot jau no ļoti agrīna vecuma. 2003. gadā Eiropas Parlaments pieņēma iniciatīvas ziņojumu, kurā aicināja Komisiju vairāk rūpēties par reģionālajām un mazāk izmantotajām valodām saistībā ar paplašināšanos un kultūras daudzveidību[1].

Rīcības plāns „Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana”[2] bija Komisijas atbilde Padomei un Parlamentam, un tajā bija ņemta vērā atgriezeniskā saikne, ko ieguva plaša mēroga apspriešanās pasākumos 2002.–2003. gadā. Tolaik projekts, ko mēs šodien saucam par Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, bija tā sākumposmā. Svešvalodu mācīšanās uzlabošana kā īpašs mērķis tika iekļauta Lisabonas stratēģijas[3] izglītībai un apmācībai veltītajā sadaļā „Izglītība un apmācība 2010”. Ilgtermiņa programma, lai veidotu Eiropas politiku atbilstoši kopējiem mērķiem, un atvērtā koordinācijas metode, kas rada iespēju strādāt ciešā partnerībā ar dalībvalstīm, ir veicinājusi sadarbību valodu politikas jomā.

Pirmkārt, saziņa svešvalodās ir minēta kā viena no astoņām mūžizglītības pamatprasmēm Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumā[4]. Otrkārt, laba sadarbība ar dalībvalstīm ir izveidota, izmantojot valodu darba grupu, kurā strādā vecākās amatpersonas, kas atbild par valodu politiku dalībvalstīs. Grupa organizē regulāras sanāksmes, lai apmainītos ar informāciju un labu praksi. Tai bija liela nozīme rīcības plāna īstenošanā valstu mērogā.

Komisijas līmenī valodu politikas pieaugošais nozīmīgums tika apliecināts ar to, ka 2005. gadā daudzvalodība tika skaidri noteikta kā komisāra Figela atbildības joma. Tā rezultātā tika definēta daudzvalodības stratēģija, kurā ir paredzēti gan iekšēji, gan ārēji pasākumi, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā „Jauna daudzvalodības pamatstratēģija”.[5] Vienlaikus, kā aicināja Barselonas Eiropadome, Komisija sāka izstrādāt valodu kompetences rādītāju, lai sākotnējās izglītības programmas beigās noteiktu skolēnu kompetenci divās svešvalodās[6]. Daudzvalodība ir viena no galvenajām jomām, kurā Eiropa var tuvināties iedzīvotāju vajadzībām. Tādējādi, kad komisārs Orbans 2007. gada janvārī stājās amatā, viņam tika uzticēta šī atsevišķā joma. Patlaban šī joma paplašinās, ietverot ne tikai mūžizglītību, bet arī valodas uzņēmējdarbībā un dodot ieguldījumu Starpkultūru dialoga gadā (2008. gads).

3. RīCīBAS PLāNA REZULTāTI ― LIELāKA VALODU POLITIKAS NOZīME EIROPAS UN VALSTU MēROGā

Rīcības plānā tika noteikti galvenie mērķi, kas īstenojami trijās stratēģiskajās jomās. 1. Valodu apguve mūža garumā. 2. Labāka valodu mācīšana. 3. Valodām labvēlīgas vides izveide. Ceturtajā nodaļā „Progresa pamats” aplūkota valodu politikas vispārējā attīstība gan Eiropas, gan valstu mērogā.

Rīcības plānā Komisija ierosināja 47 konkrētu pasākumu priekšlikumus noteiktajam laikposmam (2004–2006), aicinot 2007. gadā veikt pārskatīšanu.

Kopumā Komisija un dalībvalstis ir guvušas labus panākumus, īstenojot rīcības plānā paredzētos pasākumus . Visu šo iniciatīvu rezultātā valodu mācīšanās veicināšana, valodu daudzveidība un daudzvalodība kopumā ir ieguvusi ievērojami lielāku politisku nozīmi .

Komisijas līmenī rīcības plāna īstenošanā galvenā uzmanība tika pievērsta daudzvalodības jautājumiem un lielas pūles tika pieliktas, lai piešķirtu valodām pienācīgu nozīmi vispārējās un profesionālās izglītības programmās.

Politikas jomā rīcības plāns nodrošināja pamatu diskusijām un sadarbībai ar dalībvalstīm stratēģiskajos jautājumos, ļaujot mērķtiecīgi apmainīties ar labu praksi un virzot darbu uz konkrētu rezultātu sasniegšanu. Rīcības plānā ierosinātie pētījumi, konferences, semināri un informācijas pasākumi, ko veica Komisija, rosināja diskusijas politikas veidotāju un speciālistu vidū un palīdzēja pievērst uzmanību pamatjautājumiem saistībā ar valodu, atrast politiskus risinājumus un veicināja kvalitatīvu valodu mācīšanu.

Programmas līmenī rīcības plānā tika aicināts stratēģiski izmantot vispārējās un profesionālās izglītības programmas, lai ar tām veicinātu valodu mācīšanos un valodu daudzveidību. Prioritāšu noteikšana un aicinājumi veikt īpašus informācijas pasākumus guva ievērojamus rezultātus: ar programmas Socrates un Leonardo starpniecību 2004.–2006. gadā gandrīz 150 milj. euro tika ieguldīti pasākumos ar īpašu valodu mācīšanās mērķi; tas ir par 66 % vairāk salīdzinājumā ar 2000.–2002. gadu.

Valstu mērogā rīcības plāns veidoja rīcības pamatu. Jau iepriekš virknē dalībvalstu bija vērojama tendence veikt reformu, lai panāktu atbilsmi Barselonā deklarētajam principam „dzimtā valoda plus divas”, tomēr dažas dalībvalstis paziņoja, ka tieši rīcības plāns ietekmēja to lēmumu sākt reformas. Galvenā rīcības plāna ietekmes joma bija pavērst un atbalstīt valstu politiku tā, lai tiktu veikti pasākumi stratēģiskajās jomās, kas noteiktas rīcības plānā pēc tajā norādītajiem virzieniem. Pēc trim gadiem, pārlūkojot valstu valodu politiku, šķiet, ka tā kopumā ir saskanīgāka — valda vispārēja vienprātība par galvenajiem jautājumiem, piemēram, valodu kā pamatkompetenci saistībā ar mūžizglītību, vajadzību mācīt skolēniem divas valodas sākotnējās izglītības programmā un vajadzību pēc kvalitatīvām valodu mācībām un pārredzama novērtējuma. Lai gan valstīs bija atšķirīga sākotnējā situācija un tās neveica pasākumus vienādā tempā, reformas bija vērstas galvenokārt uz šādām jomām:

- visas izglītības sistēmas pārskatīšana, ņemot vērā pieeju ― valodu apguve mūža garumā;

- agrīnas valodu mācīšanās ieviešana pamatizglītībā un dažkārt jau pirms pamatizglītības;

- CLIL [7] ieviešana (satura un valodas integrēta apguve) mācību programmās;

- lielāks valodu piedāvājums vidusskolā;

- lielāki ieguldījumi valodu skolotāju apmācībā;

- mācību programmu, eksāmenu un sertifikātu pārskatīšana, lai tos pielāgotu Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei;

- Komisijas un Eiropadomes izstrādāto Eiropas programmu un instrumentu izmantošana, lai pārskatītu valstu izglītības sistēmas, izstrādātu piemērotus valodu mācīšanas materiālus un testus un veicinātu valodu skolotāju apmācību ārvalstīs, kā arī Eiropas sadarbību skolās.

4. GALVENIE REZULTāTI

Rīcības plānā tika ierosināti 47 pasākumi, kas veicami, lai īstenotu politikas mērķus Komisijas līmenī, ņemot vērā Komisijas kompetences un pieejamo budžetu. Komisija veica gandrīz visus šos uzdevumus. No 47 pasākumiem 41 pasākums tiks pabeigts 2007. gada beigās (33 pasākumi jau pabeigti, bet 8 pasākumi tiks pabeigti līdz 2007. gada beigām); 5 pasākumi tiks īstenoti, izmantojot Mūžizglītības programmu (2007–2013). Vienu pasākumu atcēla, bet tā būtība tika daļēji ietverta citā pasākumā.

Rīcības plāna īstenošanai bija konkrēti rezultāti.

- Tika atjaunotas valodām veltītās sadaļas Eiropas tīmekļa vietnē (I.4.1.[8]); tās kalpo piekļuvei informācijai un valodu resursiem, kas īpaši pielāgoti pieaugušajiem valodu apguvējiem un valodu skolotājiem, līdzās tām ― valstu mērogā veikti informācijas pasākumi, lai veicinātu valodu mācīšanos un mobilitāti ārvalstīs (II.3.1. un III.3.2.). Plaši tika atzīta vajadzība palielināt informētību plašākā sabiedrībā par valodu mācīšanās priekšrocībām, tāpēc Mūžizglītības programmā tika izveidots gada budžets, kas bija paredzēts informācijas kampaņām par valodām (IV.3.1.).

- 13 Eiropas mēroga pētījumi (10 pētījumi pabeigti, bet 3 — gandrīz pabeigti), lai noteiktu saturu, precedentus un apzinātu labu praksi un inovatīvu metodiku par īpašiem ar valodām saistītiem jautājumiem. Tajos ietilpst virzienu iezīmējoši pētījumi „ Eiropas profils valodu skolotāju izglītībai Eiropā” (II.3.2.), „Īpašas izglītības vajadzības Eiropā — valodu mācīšana un mācīšanās” (I.5.1.), „Lingo ― 50 veidi, kā motivēt valodu apguvējus” (IV.1.2.) un „Kā nepietiekama svešvalodu prasme uzņēmumos ietekmē Eiropas ekonomiku” (IV.1.3.). Pēdējais minētais pētījums ir pirmais solis ceļā uz daudzvalodības politikas paplašināšanu, aptverot uzņēmējdarbības vajadzības. 2007. gada 21. septembrī konferencē par uzņēmējdarbību, valodām un starpkultūru prasmēm tiks apspriesti ar valodām kā Eiropas konkurētspējas priekšrocību saistīti jautājumi.

- 6 Eiropas konferences un semināri par valodām . Tajos ietilpst Eiropas konference par satura un valodas integrētu apguvi ( CLIL ) 2005. gadā (I.2.6.) Luksemburgas prezidentūras laikā, kad pirmo reizi ar CLIL tika iepazīstināti Eiropas politikas veidotāji, un Eiropas konference par reģionālajām un mazākumtautību valodām izglītības sistēmās (III.1.1.), kura pulcināja ieinteresētās personas no visas Eiropas, lai tās varētu apmainīties ar domām par to, kā veiksmīgi mācīt jaunajām paaudzēm reģionālās un mazākumtautību valodas.

- 17 pasākumi, lai labāk veicināt valodu mācīšanos, izmantojot Eiropas programmas . Programmas Socrates un Leonardo bija galvenās šim nolūkam izmantotās programmas; nozīmīgas bija arī programmas „Pilsētu sadraudzība” ( Town-Twinning ), „E-mācības” ( E-Learning) , kultūras un jaunatnes programmas un pētniecības pamatprogrammas; tajās tika iekļautas pasākumu prioritātes saistībā ar valodām vienlaikus ar lielāku atbalstu valodu sagatavošanai mobilitātes vajadzībām. 13 no šiem pasākumiem tika veiksmīgi pabeigti, divi ir gandrīz pabeigti un divi tiek ar labiem panākumiem turpināti. Turklāt šiem pasākumiem būs ilgstoša ietekme, jo jaunajā programmu paaudzē 2007.–2013. gadam (Mūžizglītības programma, programma „Kultūra”, „Jaunatne darbībā” , „ Eiropa pilsoņiem” un Septītā pētniecības pamatprogramma) lielāka uzmanība tiks pievērsta valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšanai.

- Visbeidzot plaši bija atzīta vajadzība palielināt informētību plašākā sabiedrībā par valodu mācīšanās priekšrocībām, tāpēc Mūžizglītības programmā tika izveidots gada budžets, kas bija paredzēts informācijas kampaņām saistībā ar valodām (IV.3.1.).

Salīdzinājumā ar 2000.–2002. gada periodu ar programmām Socrates un Leonardo ieguldīja par 66 % vairāk līdzekļu pasākumos, kuriem bija īpašs mērķis saistībā ar valodu mācīšanos — 2004.–2006. gada periodā šo pasākumu budžeta īpatsvars pieauga no 30 milj. euro līdz gandrīz 50 milj. euro .

2004.–2006. gadā ar programmu Socrates un Leonardo līdzekļi tika piešķirti šādiem pasākumiem:

- 2951 skolu valodu projekts (pieaugums par 84 % salīdzinājumā ar 2000.–2002. gada periodu);

- 3957 valodu asistentūras (pieaugums par 62 %);

- 9434 programmas Erasmus studentu atbalstīšana dalībai intensīvajos valodas sagatavošanas kursos (pieaugums par 160 %);

- 300 pieaugušo izglītības mācīšanās partnerības (pieaugums par 689%);

- 765 atbalsta piešķiršanas gadījumi svešvalodu skolotājiem (apmācība notiek paralēli darbam) pieaugušo izglītībā (jauns pasākums);

- 1820 atbalsta piešķiršanas gadījumi svešvalodu skolotājiem (apmācība notiek paralēli darbam) profesionālajā izglītībā (pieaugums par 143 %);

- 41 programmas Lingua projekts, lai izstrādātu jaunus valodu mācīšanās un vai zināšanu pārbaudes instrumentus (pieaugums par 24 %);

- 39 programmas Lingua projekti, lai veicinātu informētību par valodu mācīšanās priekšrocībām un tuvinātu valodu mācīšanās iespējas pilsoņiem (pieaugums par 160 %).

Rezultāti ir iedrošinoši. Tomēr dažām programmas daļām varētu būt labāki rezultāti, piemēram, nav ievērojami palielinājies to valodu projektu skaits, kas paredzēti, lai izstrādātu skolotāju apmācību materiālus valodu skolotājiem programmās Comenius , Grundtvig un Leonardo , un nav palielinājies skolu valodu projektos iesaistīto skolnieku skaits un kvalifikācijas paaugstināšanas atbalstu saņemošo valodu skolotāju skaits. Nesenā pētījumā uzsvērts, ka programmas Comenius projektu dalībnieki uzlabojuši valodas prasmes, tomēr lielākoties tā bijusi angļu valoda un tas noticis uz citu valodu rēķina. Tas attiecas arī uz programmas Comenius atbalstu, ko saņem skolotāji, kuru apmācība notiek paralēli darbam; šis atbalsts lielākoties tika piešķirts angļu valodas apmācībai; tas neatbilst politikai, kas paredzēta, lai veicinātu valodu daudzveidību un palielinātu valodu piedāvājumu.

Informācija par valstu līmenī veiktajām iniciatīvām ir balstīta uz 2006. gada beigās dalībvalstu nosūtītajiem ziņojumiem Komisijai par rīcības plāna īstenošanu (IV.1.1.). 20 dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija ― nīderlandiešu valodā runājošā kopiena, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Somija, Ungārija un Zviedrija) izstrādāja visaptverošu ziņojumu par rīcības plāna īstenošanu valstī, un dažas citas valstis nosūtīja daļēju informāciju (Kipra, Vācija, Luksemburga, Rumānija). Šos avotus Komisijas vajadzībām analizēja ārējs uzņēmums–konsultants, kas sagatavoja ziņojumu, kurā tika atspoguļotas galvenās politikas tendences dalībvalstīs un labas prakses piemēru izlase. Šo neatkarīgo ziņojumu apsprieda valodu darba grupā; tajā tika sniegta papildu informācija. Šajā dokumentā atspoguļotie labas prakses piemēri balstās uz šo darbu. Dokuments ir ilustratīvs, bet ne izsmeļošs — tajā parādīts to pasākumu apjoms un veids, kuri tika veikti valstu mērogā.

5. RīCīBAS PLāNA īSTENOšANA STRATēģISKAJāS JOMāS

Turpmākajās četrās iedaļās, kas atbilst rīcības plāna struktūrai (trīs stratēģiskās jomas plus progresa pamats), sniegts sīks visu 47 pasākumu rezultātu apraksts (tekstā ir norādes iekavās). Papildinošā Komisijas dienestu darba dokumentā iekļautas tabulas, kurās parādīts pasākumu statuss un rezultāti, informācijas avoti un attiecīgās tīmekļa vietnes.

5.1. 1. stratēģiskā joma ― valodu apguve mūža garumā

Rīcības plānā valodu mācīšanās tiek aplūkota mūžizglītības perspektīvā, un tajā aicināts veikt attiecīgus pasākumus, lai īstenotu šādu pieeju. Valsts mērogā dažas valstis ir reformējušas sistēmas atbilstoši šīm norādēm, nodrošinot atšķirīgo izglītības līmeņu turpināmību un izstrādājot novērtēšanas sistēmas, lai novērtētu daļējās kompetences un radītu iespēju no jauna iesaistīties izglītībā vēlākā posmā.

Austrija. Valodu komiteja

Ar Eiropadomes valstu profila palīdzību Austrija pašlaik novērtē valodu mācīšanas un mācīšanās politiku, lai pēc tam sāktu reformas. Valodu komiteja, kurā ietilpst izglītības jomas pārstāvji un sociālie partneri, nodarbojas ar visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar daudzvalodību, un koordinē Lisabonas stratēģijas mērķu un citu Eiropas iniciatīvu īstenošanu valodu jomā, piemēram rīcības plāna īstenošanu.

Bulgārija. Valsts reforma

Valodu mācīšanās ir būtiska jaunākās valsts izglītības reformas (parlaments to pieņēma 2006. gadā) sastāvdaļa. Tās mērķis ir mainīt izglītības sistēmas struktūru, ieviešot divu svešvalodu mācīšanu visās skolās un viena gada intensīvo angļu valodas apmācību visiem 8. klases skolēniem.

Somija. Somijas valodu mācīšanas politika

Valdība atbalsta projektu, kas paredzēts, lai pārbaudītu valodu mācīšanas politikas pamatprincipus un mērķus, raugoties no daudzvalodības, mūžizglītības un Eiropas integrācijas viedokļa. Patlaban tiek apsvērti galīgie ieteikumi, lai uzlabotu izglītības sistēmu[9].

Ungārija. Pasaules valodu programma

Ar nosaukumu „Pasaules valodu programma” valdība sāka visaptverošu stratēģiju, ar ko bija paredzēts veicināt svešvalodu mācīšanu un mācīšanos. Programmā ietilpst šādi pasākumi: papildu līdzekļi skolu projektiem par dažādiem valodu mācīšanas un mācīšanās aspektiem, intensīvās valodu apguves gada ieviešana obligātās izglītības programmas beigās (vismaz 40 % no mācību programmas ir veltīti svešvalodām), jauns skolas noslēguma eksāmens un dažādas pamatnostādnes un ieteikumi.

Luksemburga. Valodu mācīšanas sistēmas atkārtota pielāgošana

2005.–2006. gadā Luksemburga novērtēja valodu politiku, izmantojot Eiropadomes valstu profilu.Pēc tam Vispārējās un profesionālās izglītības ministrija izstrādāja valsts rīcības plānu 2007.–2009. gadam „Plan de réajustement de l’enseignement des langues” ar 66 pasākumiem, kuri aptver visus valodu mācīšanas aspektus un novērtējumu, sakot no pamatskolas līdz vidusskolas beigām, un arī ņem vērā migrantu kopienu valodas.

Apvienotā Karaliste. Valodu apguve visos vecumos

Kopš 2003. gada Anglijā darbojas valsts valodu stratēģija. Stratēģija ietver valodu mācīšanos visos vecumos un pakāpēs, sakot no agrīna vecuma līdz pieaugušo vecumam, kā arī universitātēs. Tai ir šādi trīs galvenie mērķi: uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos, ieviest atzīšanas sistēmu un palielināt to cilvēku skaitu, kas studē valodas tālākizglītībā un augstākajā izglītībā un paralēli darbam .

Kopienas mērogā vispārējās un profesionālās izglītības programmās tika palielināts atbalsts to iedzīvotāju sagatavošanai valodu ziņā, kas piedalās mobilitātes pasākumos (I.0.1.): Valodu sagatavošanas pasākumu izmantošana programmā Comenius divkāršojās (skolotāju apmācība); programmā Erasmus to dalībnieku skaits, kas piedalījās intensīvajos valodu kursos, palielinājās par gandrīz 40 %; programmā Leonardo tika iztērēti 15,6 milj. euro, lai atbalstītu tādu 175 000 praktikantu, studentu un gados jaunu darba ņēmēju sagatavošanu valodu un kultūras jomā, kuri dodas uz ārvalstīm (palielinājums salīdzinājumā ar 2000.–2002. gadu 77 %). Mūžizglītības programmā atbalsts valodu sagatavošanas pasākumiem ir paplašināts, ieverot visu veidu mobilitāti.

5.1.1. „Dzimtā valoda plus divas citas valodas”― agrīna valodu apguve

Pēdējos četros gados lielākā daļa dalībvalstu ir reformējušas pamatizglītības programmu (dažos gadījumos pirmskolas programmu) tā, lai agrāk sāktu svešvalodu mācīšanu. Tendence ir sākt mācīt otro valodu (svešvalodu vai mazākumtautības valodu, vai otru valsts valodu) agrāk, parasti pirmajos trīs pamatizglītības programmas gados.

Pamatproblēma, īstenojot šīs reformas, ir pienācīgi apmācītu valodu skolotāju ― gan ar specializāciju, gan bez tās ― trūkums. Dažās valstīs agrāk sāk papildus mācīt otro svešvalodu (pamatizglītības programmas pēdējos gados vai vidējās izglītības programmas sākumā). Šāda kārtība jāveicina un jāievieš plašāk.

Lai veicinātu agrīnas valodas apguves ieviešanu, Komisija finansēja pētījumu „Galvenie pedagoģiskie principi valodu mācīšanai ļoti maziem bērniem” (I.1.1.). Pētījumā atzīts, ka skolotājiem ir lielākā nozīme agrīnā valodu apguvē, un tajā ieteikts izplatīt pētījumu konstatējumus speciālistu vidū, izstrādāt metodiku un instrumentus, lai novērtētu bērnu kompetences un atbalstītu otras svešvalodas mācīšanas sākšanu pamatskolā.

Attiecībā uz informācijas un sadarbības pasākumiem Komisija sagatavoja brošūru vecākiem par valodu mācīšanās priekšrocībām; vecāki būs Mūžizglītības programmas atbalstītas informācijas kampaņas galvenā mērķgrupa (I.1.2.). Komisija atbalstīja arī semināru speciālistiem, lai iepazīstinātu ar iepriekš minētā pētījuma rezultātiem. Lai veicinātu šajā jomā strādājošu organizāciju sadarbību, agrīna valodu apguve būs programmas Comenius un galvenā pasākuma „Valodas” sadarbības tīklu prioritāte 2007. gadā (I.1.3.).

Programmā Socrates tika atbalstīta agrīna valodu apguve un ar to saistīta skolotāju apmācība, finansējot 11 programmas Lingua projektus (I.1.4.) un nodrošinot gandrīz 4000 asistentūras iespēju (pieaugums par 13 %); virkne asistentūru bija arī pamatskolās un pirmskolās (I.1.5.). Pamatskolas un pirmskolas arī turpmāk tiks iedrošinātas uzņemt valodu jomas asistentus saskaņā ar Mūžizglītības programmu.

5.1.2. Valodu mācīšanās vidējās un profesionālās izglītības programmās

Rīcības plānā dalībvalstis tika aicinātas izpildīt apņemšanos par iespējas nodrošināšanu skolēniem mācīties vismaz divas svešvalodas, uzsverot efektīvas saziņas spējas, spēju mācīties valodas un apgūt starpkultūru kompetences.

Igaunija, Francija, Lietuva, Slovēnija, Spānija un Vācija. Eiropas nodaļas/divvalodu mācības

Dažas valstis ir ieviesušas „Eiropas nodaļas”, kurās tiek mācīts vairāk valodu, tostarp izmantojot CLIL, un īpaša uzmanība tiek pievērsta Eiropas mēroga sadarbībai un starpkultūru izglītībai. Šādas iniciatīvas bieži ir izmēģinājuma shēmas, pirms tās tiks ieviestas vispārējā izglītībā.

Grieķija. Pieeja valodām, pārsniedzot vienas jomas robežas (starptematu pieeja)

Pamatskolas un vidusskolas mācību programmu reformas rezultātā valodu mācīšana ir ieguvusi horizontāla dimensiju; tas nozīmē, ka vajadzīga lielāka sasaiste, mācot dzimto valodu un citus priekšmetus. Īpaša uzmanība tiek veltīta informētības palielināšanai par valodu un kultūras daudzveidību un starpkultūru kompetenču apguvi.

Vācija, Nīderlande, Francija, Somija un Austrija. CertiLingua ― „ izcilības apliecinājums daudzvalodu, Eiropas un starptautisko kompetenču jomā”

„Certilingua” ir paredzēts kā papildinājums skolas nobeiguma dokumentam, lai atspoguļotu daudzvalodu prasmes, Eiropas un starptautiskās kompetences līmeni, ko skolēns ir sasniedzis vismaz divās svešvalodās. Skolas, kas nodrošina „Certilingua”, piedāvā mācīties vismaz vienu priekšmetu, izmantojot CLIL, un to mērķis ir veicināt starpkultūru kompetences apguvi, skolēnam piedaloties Eiropas un starptautisku projektu darbā. „Certilingua” iniciatīva radusies Vācijas un Nīderlandes skolu pārrobežu sadarbībā, un to pakāpeniski paplašināja, ietverot citas valstis. Tās mērķis ir palielināt skolēnu apgūto valodu un starpkultūru kompetenču pārredzamību, piešķirot kvalitātes līmeņa apliecinājumu, ko atzīst dažādās valstīs[10].

Komisija atbalstīja dalībvalstu centienus, palielinot iespējas dažādu valstu skolām kopā mācīties valodas un turpināt apgūt starpkultūru kompetences un saziņu daudzās valodās.

Programmas Comenius skolu valodu projektu skaits pieauga, sasniedzot 19 % lielu īpatsvaru budžetā, kas piešķirts programmas Comenius skolu projektiem (lai gan rīcības plānā bija ieteikts mērķis 25 %). Turklāt 2004.–2006. gadā tika atbalstīts 2951 kopējs valodu projekts; šajos projektos bija iesaistīti 53 118 skolēni un 8853 skolotāji, kas piedalījās klašu apmaiņas pasākumos. Patlaban Mūžizglītības programmā paredzēts sasniegt mērķi, kas ir ieteikts rīcības plānā.

2007. gadā tiks pabeigts pētījums par valodas un starpkultūru kompetencēm, kas ir svarīgas katram vispārējās vai profesionālās izglītības posmam (I.2.2.). Tajā tiks piedāvāti ierosinājumi, kā uzlabot pašreizējo valodu mācīšanu ar nolūku attīstīt starpkultūru kompetences un kā noteikt piemērotus mērķus starpkultūru kompetenču jomā pamatizglītības un videjās izglītības programmas skolēniem. Lai izstrādātu mācību materiālus un moduļus un veicinātu saziņu daudzās valodās, ar programmu Comenius tika finansēti 14 projekti un 2 sadarbības tīkli.

5.1.3. Veicināt satura un valodas integrētu apguvi (CLIL)

Eiropas skolu klasēs arvien biežāk izmanto CLIL , jo tas tiek uzskatīts par efektīvu veidu, kā nostiprināt saziņas prasmes un motivētu skolēnus.

Tālāku CLIL mācību materiālu izstrādi atbalstīja, izmantojot 4 Lingua projektus (I.2.4.), turklāt Comenius skolu projekti, kuros strādāja ar CLIL pieeju, tika noteikti par prioritāriem projektiem. Mūžizglītības programmā kā prioritāras ir noteiktas tās skolu partnerības, kuras veicina agrīnu valodu apguvi, daudzvalodu saziņu un CLIL.

2005. gada martā Luksemburgā notika Eiropas simpozijs „Mainīgā Eiropas klase ― daudzvalodu izglītības potenciāls” (I.2.6.); simpozijs notika sadarbībā ar Luksemburgas prezidentūru, kas ziņoja par secinājumiem 2005. gada maijā notikušajā Eiropas Izglītības padomes sanāksmē. Simpozijā atgādināja vajadzību nodrošināt, lai skolēniem un studentiem tiktu piedāvāta CLIL sistēma dažādos skolas izglītības līmeņos. Turklāt tika uzsvērts, ka skolotājiem jāsaņem īpaša CLIL apmācība.

2006. gadā Eurydice tīklā publicēja pētījumu „Satura un valodas integrēta apguve ( CLIL ) Eiropas skolās” (I.2.7.), kurā tika atspoguļoti galvenie CLIL mācīšanas sistēmas rādītāji Eiropas valstīs. Interese par CLIL pieaug, tomēr pašlaik piedalās tikai skolēnu un studentu mazākums, turklāt situācija valstīs ievērojami atšķiras. Pētījumā konstatēja, ka, ieviešot CLIL sistēmu visur, lielākajā daļā valstu būtu jāpieliek ievērojamas pūles skolotāju apmācībā. Vēl viena joma, kas prasītu papildu darbu, ir novērtēšana ― tā kā CLIL lielākajā daļā valstu joprojām ir agrīnā attīstības pakāpē, CLIL prakses novērtēšana nav izplatīta.

5.1.4. Valodu mācīšanās augstākās izglītības programmās

Rīcības plānā tika aicināts katrā universitātē izveidot saskanīgu valodu politiku, kas veicinātu to, ka visi studentu mācās valodas, un piedāvātu tiem iespēju studēt ārvalstīs.

Beļģija, Čehija, Rumānija. Daudzdisciplīnu universitātes izglītība

Beļģijā (nīderlandiešu valodas kopiena), Čehijā un Rumānijā dažas universitātes piedāvā augstākās izglītības programmu dabaszinātnēs, vēsturē vai ģeogrāfijā ar nelielu svešvalodu īpatsvaru, kas dažos gadījumos rada iespēju iegūt divus akadēmiskos grādus. Šī dažādu disciplīnu kombinācija uzlabo valodu kompetences, un tādējādi tiek sagatavoti turpmākie CLIL skolotāji.

Komisija palielināja programmā Erasmus pieejamo intensīvo valodu kursu skaitu ( EILC ), lai iekļautu 6,4 % studentu, kas dodas uz ārvalstīm (lai gan rīcības plānā noteiktais mērķis bija 10 %) (I.3.1.). Šis īpatsvars valstīs ievērojami atšķiras. Slovēnijas un Turcijas universitātes piesaistīja daudz interesentu Erasmus intensīvajos valodu kursos, iesaistot vairāk nekā 35 % ārvalstu studentu, savukārt Čehijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Ungārijas un Norvēģijas universitātēs dalības radītājs bija vairāk nekā 10 %. Kopumā gandrīz 10 000 studentu guva priekšrocības, pateicoties programmas Erasmus intensīvajiem valodu kursiem 2004.–2006. gadā. Lai gan vairāk pasākumu ir vajadzīgs, lai popularizētu uzņēmējas valsts valodu kā otro ārvalstu studentu valodu, EILC piedāvājums tika iekļauts Mūžizglītības programmā.

Attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu starptautisko sadarbību, izmantojot programmu Erasmus Mundus, tiek atbalstītas kopīgas maģistrantūras programmas dažādās dalībvalstīs, kurās studenti no valstīm, kas nav ES valstis, var mācīties vismaz divas dažādas Eiropas valodas. 2004.–2006. gadā 2325 studenti no valstīm, kas nav ES valstis, saņēma atbalstu, lai studētu 57 dažādās maģistrantūras, programmās ieskaitot 3 valodniecībā un ar valodām saistītos priekšmetos. Ar programmu Tempus atbalsta ES universitāšu un 26 partnervalstu sadarbību Rietumbalkānos, Austrumeiropā, Centrālāzijā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ar nolūku veicināt modernizēšanu, savstarpējo mācīšanos reģionu mērogā un cilvēku saskarsmē un kultūru sapratni. Valodu apmācība parasti ir šādu projektu sastāvdaļa, un 2004.–2006. gadā divi no tiem vērsti uz sadarbību valodu mācīšanas jomā. Sadarbības programmās ar ASV, Kanādu, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi arī tika atbalstīti 6 projekti, kas bija paredzēti valodu mācību plānu izstrādei.

5.1.5. Valodu mācīšanās iespējas pieaugušajiem

Rīcības plānā tika aicināts nodrošināt pieejamas valodu mācīšanās iespējas pieaugušajiem, piemēram, apmācību uzņēmumā, pieaugušo izglītības kursus vai neformālu mācīšanos, kas saistīta ar kultūras pasākumiem.

Beļģija, Čehija. Tā saucamie valodu vaučeri un valodu resursi internetā

Valodu kursu apmeklēšana nav tikai pietiekamas motivācijas un laika jautājums, bet arī ekonomisko resursu jautājums. Lai veicinātu valodu mācīšanos mūža garumā, Beļģija un Čehija ievieš t.s. „vaučeru” sistēmas, ko līdzfinansē valsts, darba devēji un lietotāji; informācija liecina, ka šīs sistēmas ievērojami palielina pieprasījumu pēc valodu kursiem pieaugušajiem.

Internets ir viena no iespējām veicināt valodu mācīšanos pieaugušo vidū. Beļģijā „Word wat je will”[11] ir datubāze, kurā cita starpā ir norādīti visi oficiālie un privātie valodu kursi. Čehijā tiek izstrādāts „valsts valodu portāls”. Šī tīmekļa vietne piedāvā CEFR sistēmai atbilstošus bezmaksas tiešsaistes valodu kursus.

Īrija, Slovēnija un Spānija. Valodu mācīšanās iespējas pieaugušajiem

Īrijā un Slovēnijā ir labs pieprasījums pieaugušo vidū pēc valodu mācīšanās iespējām, un ir veiktas daudzas iniciatīvas vietējā mērogā, lai apmierinātu minēto pieprasījumu, izmantojot bibliotēku, kultūras apvienību, valodu klubu un pieaugušo izglītības iestāžu tīklu.

Spānijas izglītības sistēmai daudzus gadus ir raksturīgas valodu skolas pieaugušajiem gan reģionālā, gan valsts mērogā. Izmantojot organizāciju tīklus, tās piedāvā 20 dažādu valodu apguvi iesācējiem un vidēja līmeņa pratējiem atbilstoši CEFR un ir pierādījušas, ka ir spējīgas darboties finansiālā ziņā .

Lai rosinātu vairāk pieaugušo mācīties valodas, Komisija veido interneta portālu (I.4.1.), ar kuru sabiedrībai un valodu profesionāļiem tiks nodrošināta viegla piekļuve informācijas avotiem un norādījumi.

5.1.6. Valodu apguvēji ar īpašām vajadzībām

Tagad valodu mācīšanu sāk agrāk, un lielākajā daļa dalībvalstu tā ir iekļauta vispārējās obligātās izglītības pamata mācību programmās, tomēr ir jāņem vērā skolēni ar īpašām vajadzībām. Komisija finansēja pētījumu „Īpašas izglītības vajadzības Eiropā ― valodu mācīšana un mācīšanās” (I.5.1.), kurā secināts, ka nav pierādījumu, ka skolēni ar īpašām vajadzībām jāizslēdz no valodu apmācības; turklāt tika uzsvērts, ka valodu apguve ir kaut kas vairāk par komunikatīvajiem rezultātiem un dod ieguldījumu personiskajā attīstībā un izglītībā, ietverot Eiropas pilsoņu vērtības. Pētījumā aplūkota mācību prakse, un tajā iekļauti ieteikumi, ka aprūpēt skolēnus ar īpašām vajadzībām, izmantojot individuālus izglītības plānus un apmācību grupā (valodas skolotājs un īpašu vajadzību skolotājs), un nodrošināt pienācīgu skolotāju apmācību kā daļu no parastās apmācības topošajiem skolotājiem.

Austrija un Igaunija. Zīmju valoda atzīta kā mazākuma valoda

Šajās divās valstīs zīmju valoda nesen atzīta kā mazākuma/valsts valoda. Oficiālajai atzīšanai sekoja pētniecības programmas, profesionālās kvalifikācijas centra atbalsts un kursu ieviešana, kas paredzēti, lai izglītotu zīmju valodas skolotājus.

5.1.7. Valodu spektrs

Dalībvalstis tika aicinātas mācīt iespējami daudz valodu visos izglītības līmeņos. Valodu spektra piedāvājums ir sadalīts nevienmērīgi. No vienas puses, dalībvalstis piedāvā ierobežotu valodu spektru (lielākoties angļu valoda un nedaudzas citas valodas īpašu mācību programmu ietvaros pierobežas rajonos vai migrantu kopienām). No otras puses, dalībvalstis, kas piedāvā brīvu valodu izvēli, ziņo par grūtībām saistībā ar šīs politikas ieviešanu skolās. Ģimenes bieži vien neapzinās tās priekšrocības, ko dod vairāku valodu apguve. Mācību programmu reformas, kas paredzētas valodu loka paplašināšanai, jāpapildina ar pienācīgiem informācijas pasākumiem.

Austrija, Francija, Vācija, Grieķija. Kaimiņu valodu mācīšana

2003. gadā Lejasaustrijas federālā zeme sāka īstenot plānu, ko sauca „Valodu ofensīva”; plāns bija paredzēts čehu, slovāku un ungāru valodas mācīšanai 13 000 skolēnu. Tika izveidots arī reģionāls „Kompetences centrs” ar nolūku piedāvāt valodu speciālistu pakalpojumus un norādījumus skolām un uzņēmumiem, kuri darbojas pāri robežām.

Veicot informācijas pasākumus un veidojot divvalodu klases, Francijai ir izdevies par 20 % palielināt to skolēnu skaitu, kas izvēlas apgūt vācu valodu. Šis piemērs liecina, ka ir iespējams mainīt attieksmi, ja tiek izmantoti pareizie pasākumi.

Trāķijā turku mazākumtautībai jau bija pieejama divvalodu grieķu/turku mācību programma, bet 2006.–2007. gadā tika ieviesta izmēģinājuma programma, lai mācītu turku valodu dažu vispārējo vidusskolu vecākajās klasēs un lai veicinātu pārrobežu kontaktus.

5.2. 2. stratēģiskā joma ― labāka valodu mācīšana

5.2.1. Valodām labvēlīgi apstākļi skolā

Skolas un izglītības iestādes tika aicinātas valodu mācīšanā izmantot uz kopumu vērstu pieeju, veidojot sasaisti starp dzimtās valodas, mācību valodas (ja tā ir atšķirīga), svešvalodu un migrantu kopienu valodu mācīšanu. Komisija veicināja šo pieeju, atbalstot programmas Comenius skolu projektus šajā jomā (II.1.1.).

Somija. Jaunpienācēju valodas kā mācību valodas

Somijas izglītības sistēmā tiek atbalstīta imigrantu dzimto valodu saglabāšana un attīstīšana, lai nodrošinātu funkcionālu divvalodību. 2003. gadā tika piedāvāta 52 valodu apmācība. Visvairāk tika mācīta krievu, somāliešu un albāņu valoda ka imigrantu dzimtās valodas.

Itālija. Iniciatīva „Talking the World”

Šī iniciatīva bija paredzēta, lai veicinātu valodām labvēlīgas skolas koncepciju, izmantojot virkni sadarbības projektu, kuros iesaistīti skolotāji un skolas. Rīcības plāns tika izmantots kā diskusiju un ierosmes pamats.

5.2.2. Valodu stundas

Lai atbalstītu valodu inovatīvas mācīšanas un mācīšanās metodes, izmantojot virkni iniciatīvu, tika izplatīti atbilstoši programmai Socrates un Leonardo izstrādāti valodu mācīšanas materiāli; to turpinās, izmantojot Mūžizglītības programmu. Iniciatīva eTwinning , kas skolām dod iespēju sadarboties, izmantojot internetu, ir nostiprinājusi valodu kompetences un zināmā pakāpē veicina daudzvalodu saziņu un partnerskolas valodas izmantošanu.

5.2.3. Valodu skolotāju apmācība

Dalībvalstis pastiprinātu uzmanību pievērš skolotāju apmācībai, īpaši kā līdzeklim, lai nodrošinātu efektīvu valodu mācīšanu pamatskolā un izmantotu CLIL . Lai gan daudzās dalībvalstīs valodu skolotājiem nav jāpavada periods ārvalstīs, proti, valstī, kuras valodu tie māca, šādu vajadzību plaši atzīst to speciālistu aprindās un skolotāju apmācībā, kas izmanto Eiropas izglītības programmu ( Erasmus, Comenius, Leonardo ) piedāvātās mobilitātes shēmas, lai uzlabotu valodas prasmi.

Austrija, Čehija, Vācija un Polija. Divkārša valodu skolotāju apmācība

Šajās valstīs sākotnējā skolotāju apmācībā augstkolas izglītību ieguvušie iegūst kvalifikāciju divās atšķirīgās priekšmetu jomās, piemēram, valodas plus cits priekšmets. Šī sistēma uzlabo skolotāju valodu zināšanas un palīdz sagatavot turpmākos CLIL skolotājus.

Luksemburga. Daudzvalodu skolotāju apmācība

Pamatskolas skolotāji tiek apmācīti, lai tie spētu mācīt 3 Luksemburgas valsts valodās ― lukserburģiešu, vācu un franču valodā, kā arī mācīt citus priekšmetus vienā no šīm valodām. Vidusskolas skolotājiem ir jāstudē vismaz divi gadi attiecīgās valodas valstī. Vidusskolas skolotājiem jāvar mācīt priekšmetu vācu un franču valodā.

Lai paplašinātu piekļuvi valodas mācību shēmām programmā Socrates un Leonardo , Komisija aicināja valstu aģentūras sākt informācijas kampaņas par valodu skolotāju un to izglītotāju mobilitāti (II.3.1.). Viens informācijas izplatīšanas projekts konkrēti bija veltīts valodu asistentūru veicināšanai. Rezultātā to budžeta līdzekļu īpatsvars, kas bija atvēlēti valodu asistentūrām, 2006. gadā palielinājās līdz 26 %, pārsniedzot mērķi — 25 %, kas bija noteikts rīcības plānā. Mūžizglītības programmā asistentūras neaprobežojas tikai ar valodām, bet var ietvert visus priekšmetus, īpaši uzsverot CLIL. Attiecībā uz apmācību, kas notiek līdztekus darbam programmas Comenius ietvaros, 65 % pieteikumu bija saistīti ar valodām. 2004.–2006. gadā vairāk nekā 15 000 valodu skolotāju tika apmācīti ārvalstīs, izmantojot programmu Comenius , 765 pieaugušo izglītības jomas valodas skolotāju, izmantojot programmu Grundtvig , un 1820 profesionālās izglītības skolotāju, izmantojot programmu Leonardo .

Turklāt Komisija finansēja pētījumu, lai definētu Eiropas profila pamatu valodu skolotāju izglītībā (II.3.2.). Pētījumā tika noteiktas pamatprasības kopīga profila izveidei, jo īpaši aicinot ieviest īpašu valodu skolotāju apmācību augstākās izglītības līmenī, kurā būtu paredzēts obligāts apmācību periods citā valstī un pienācīga apmācība metodikā un starpkultūru kompetences jomā. Patlaban pētījumu pārbauda Eiropas valodu inspektoru organizāciju tīkls (IV.2.1.), un secinājumus apspriedīs un izplatīs simpozijā (II.4.2.).

5.2.4. Valodu skolotāju nodrošināšana

Valodu skolotāji un visi citi skolotāji joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem, ja vēlas mācīt skolēnus ārvalstīs. Tomēr konstatējams arī zināms elastīgums. Ļoti daudzsološi eksperimenti tika veikti pierobežas reģionos, apmainoties ar skolotajiem pierobežas rajonos un piedaloties apmaiņas programmās. Komisija finansēja pētījumu „To šķēršļu noteikšana un novēršana, kas traucē īstenot svešvalodu skolotāju mobilitāti” (II.4.1.), kurā tiek sniegta informācija par instrumentiem, ar ko veicināt valodu skolotāju mobilitāti, un par galvenajiem konstatētajiem šķēršļiem. Tajā ieteikts izstrādāt valodu skolotāju mobilitātes stratēģiju Eiropas mērogā, lai veicinātu divpusēju un daudzpusēju apmaiņu, īpaši atbalstītu topošo skolotāju un jauno skolotāju apmaiņu, veicinātu tādas kvalifikācijas atzīšanu, kas iegūta, pateicoties mobilitātei, organizētu seminārus un darba apmeklējumus uz vietas ārvalstīs kā skolotāju apmācības veidu un izveidotu uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību varētu saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu valstīs un iestādēs.

Igaunija, Polija un citas Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis. Valodu skolotāju kvalifikācijas atjaunošana

Pēdējos desmit gados Polija un Igaunija kopā ar citām Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm ir izveidojušas skolotāju apmācību shēmas, lai veiktu to skolotāju pārkvalifikāciju/kvalifikācijas atjaunošanu, kuri izrādījušies lieki, īpaši lai pārorientētu krievu valodas skolotājus uz angļu valodas mācīšanu. Papildu pasākumi veikti, lai atjaunotu to valodu skolotāju kvalifikāciju, kuriem nav piemērotu akadēmisko grādu. Šie pasākumi liecina, ka tehniski ir iespējams paplašināt valodu spektru mācību programmās, ja tiek pieņemti politiski lēmumi un tie atbilst pieprasījumam.

Rumānija. Pēcdiploma tālmācība skolotājiem lauku rajonos

Ar Rumānijas valdības un Pasaules Bankas atbalstītu projektu paredzēts uzlabot to skolotāju apmācību, kas dzīvo lauku rajonos. Četras universitātes ir ieviesušas pēcdiploma kvalifikācijas kursus, izmantojot tālmācību, franču un angļu valodā, ko izstrādājusi daudzdisciplīnu jomas grupa un kas ir pieejami visiem skolotājiem, kas vēlas mācīt valodas. Kursos iegūst oficiālu sertifikātu, un tie ir saistīti ar citām skolotāju apmācības shēmām, izmantojot tālmācību. 2007. gadā 200 angļu un franču valodas skolotāju saņēma diplomus par pārkvalifikāciju.

5.2.5. Valodu prasmes pārbaude

Bija vērojama viennozīmīga tendence reformēt valstu mācību programmas, lai tās saskaņotu ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei ( CEFR) , īpaši vidusskolas līmenī, un attiecīgi ir pārskatīti noslēguma eksāmeni. Visu izglītības līmeņu skolotāji arvien vairāk izmanto Eiropas valodu portfeli mācību atbalstam, lai gan mācību materiāli bieži nav piemēroti šai pieejai. To pārmaiņu apjoms, ko radīja CEFR izmantošana valodu stundās, tika apspriests politikas forumā, ko, piedaloties Komisijai, 2007. gada februārī organizēja Eiropadome (II.6.4.).

Vairākas valstis. CEFR līmeņu izmatošana, lai definētu valodas prasmes pakāpi

Austrija, Beļģija, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Rumānija, Spānija un Apvienotā Karaliste sāks, jau ir sākusi vai plāno sākt mainīt mācību programmu un svešvalodu eksāmenu procesu, beidzot skolu, lai pielāgotu tos CEFR līmeņiem. Tas ļaus veikt objektīvus valodas prasmes testus, jo CEFR ietver komunikatīvās kompetences visās valodās.

Nīderlande. Valodu kompetences profils

Nīderlandes izglītības sistēma valodu prasmes standartu definēšanā arvien vairāk ņem vērā CEFR. CEFR sistēma tiek izmantota augstāko profesionālo grādu programmās un profesionālajā izglītībā (MBO), lai noteiktu kompetences profilus. Gandrīz visu veidu skolām ir izstrādāti un apstiprināti Eiropas valodu portfeļi (ELP). Patlaban tiek izstrādāts elektronisks ELP plašai mērķauditorijai, proti, visiem, kas mācās valodas.

Francija, Itālija un Luksemburga. Valodu prasmes sertificēšana, ko veic ārvalstu iestādes

Lai radītu lielāku pārredzamību saistībā ar valodu kompetenču līmeni, kas noteikts skolēniem vidējās izglītības programmas beigās, Francijas izglītības sistēmā tiek izstrādāta valodu sertificēšana sadarbībā ar iestādēm, kas veicina partnervalstu valodu apguvi. Itālijā līdzīgs projekts „Lingue 2000” ļauj skolēniem iegūt sertifikātu, ko nodrošina akreditētas ārvalstu iestādes.

Luksemburgā vidusskolas pēdējos divos gados skolēni var iegūt valodu prasmju novērtējumu, ko veic akreditētas ārvalstu iestādes. Tas attiecas gan uz skolā mācītajām valodām, gan uz valodām, kas neietilpst mācību programmā. Šī sertificēšana būs skolēna skolas noslēguma ziņojumu sastāvdaļa.

Kā tika pieprasīts Barselonas Eiropadomē, Komisija izstrādā Eiropas valodu kompetenču apsekojumu (II.6.1.), kas pirmo reizi tiks veikts 2010. gadā, lai iegūtu salīdzināmu informāciju par to, kāds ir kompetenču līmenis Eiropā divās svešvalodās obligātās skolas programmas beigās.

Arī Eiropas Komisija izmantoja CEFR , lai uzlabotu pārredzamību, informāciju un norādījumus par profesionālās izglītības politiku. Tā saucamā Eiropas valodu pase, kuras pamatā ir CEFR un kas ietilpst Eiropas valodu portfelī, ir iekļauta Europass ― vienotajā kvalifikāciju sistēmā (II.6.2.). Kopš 2005. gada februāra tiešsaistē ir izsniegts gandrīz 50 000 valodu pasu; 181 806 neaizpildītu veidlapu tika lejupielādēts, lai tās aizpildītu. Europass CV, kurā iekļauta sadaļa par valodām, pat ir populārāks; līdz šim tiešsaistē izsniegts vairāk nekā viens miljons CV, savukārt aptuveni 1,7 miljoni ir lejupielādēti.

Lai iegūtu un darītu pieejamu informāciju par valodu sertifikātu izmantošanu un to veidu un kvalitāti, Komisija finansēja pētījumu „Valodu sertifikācijas situācija Eiropā” (II.6.3.). Pamatojoties uz konstatējumiem, autori ieteica Komisijai strādāt ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu izdevēju iestāžu testu izstrādes un validācijas kvalitāti, noteiktu kvalitātes standartus un valodu sertifikātu prakses kodeksu Eiropā un atbalstītu sertifikātu izdevēju sadarbību dažādās valstīs un sadarbību ar dažādām vispārējās izglītības iestādēm.

5.3. 3. stratēģiskā joma ― valodām labvēlīgas vides izveide

5.3.1. Iekļaujoša pieeja valodu daudzveidībai

Pirmo reizi Komisijas līmenī rīcības plānā tika izklāstīts valodu politikas redzējums, kas ir plašāks par svešvalodu mācīšanu, attiecībā uz visām valodām, kurās runā Eiropā, proti, tās ir valsts, reģionālās, mazākumtautību vai imigrantu kopienu valodas. Lai pulcinātu reģionālo un mazākumtautību valodu jautājumos ieinteresētās personas, kas darbojas izglītības jomā, un lai palīdzētu tām labas prakses apmaiņā, 2006. gada tika noorganizēta Eiropas konference „Reģionālās un mazākumtautību valodas izglītības sistēmās” (III.1.1.). Situācija ar reģionālajām un mazākumtautību valodām valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, tika apsekota Euromosaic ziņojumā (III.1.2.). Tagad tiek sagatavota atjaunināta redakcija, ņemot vērā Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos.

Mūžizglītības programmā tiek pilnībā ievērota šī jaunā pieeja valodām un valodu daudzveidībai, jo visas valodas, tostarp reģionālās un mazākumtautību valodas, ir tiesīgas uz atbalstu (III.1.3.). Izmantojot Eiropas konferences, vietējus seminārus un tīkla organizāciju sanāksmes, Komisija pieliek īpašas pūles, lai ieinteresētās personas reģionālo un mazākumtautību valodu jautājumos tiktu labi informētas par to, kā piekļūt vispārējām programmām, īpaši Mūžizglītības programmai.

Ar programmu „Kultūra 2000” 2004.–2006. gadā tika atbalstīti 150 tulkošanas projekti, lai veicinātu kultūras un valodu daudzveidību Eiropā. Kultūras un valodu daudzveidības veicināšana ir arī galvenais aspekts jaunajā kultūras programmā 2007.–2013. gadam.

Šī iesaistošā pieeja atbilst Eiropas reģionālo un mazākumtautību valodu hartai, ko ratificēja 22 Eiropadomes locekļi, tostarp 14 dalībvalstis. Kopumā dalībvalstīs parasti daļēji un pilnībā tiek mācītas atzītās mazākumtautību valodas. Tiek ziņots par daudzsološu praksi, veicinot padziļinātu saskarsmi ar dažādām vietējām valodām, īpaši bērnu vidū.

Somija/Norvēģija/Zviedrija. Divvalodu skolas pierobežas rajonos

Sadarbības pilsētu tīkls atbalsta valodu mācīšanos, izmantojot pārrobežu sadarbību starp skolām, kurās ir somu, norvēģu un zviedru mācību valoda. Dažas skolas ir izstrādājušas kopīgas mācību programmas un atbalsta arī kaimiņvalodu mācīšanu, izmantojot CLIL un skolotāju apmaiņu.

Itālija/Austrija/Slovēnija. Projekts Cromo

Cromo ir pārrobežu projekts (2005.–2007. gadam), ko finansē Austrijas, Itālijas un Slovēnijas valsts iestādes. Tas palīdz veidot sadarbību starp Friuli-Venēcijas Džūlijas (Itālijā), Karintijas (Austrijā) un Slovēnijas pierobežas kopienām, izstrādājot kopīgus instrumentus papildus Eiropas valodu portfelim, lai palīdzētu vidusskolas skolēniem apgūt valodu, metakognitīvās un starpkultūru kompetences ar nolūku veicināt starpkultūru dialogu.

Slovākija, valstis pie Donavas. Kaimiņvalstu valodu un kultūru popularizēšana

Starptautiskajā apvienībā „Donava” sadarbojas to valstu tūrisma biroji, kas atrodas pie Donavas. Katru gadu tiek izvēlēts kopīgs pasākumu temats, ar ko popularizē katras valsts kultūru un valodu.

Zviedrija. Daudzkultūru izglītība pirmskolas iestādēs

2005. gada martā pirmskolas izglītības iestādēs tika ieviests jauns mācību programmu mērķis, lai atbalstītu tos bērnus, kuru dzimtā valoda nav zviedru valoda, ar nolūku stiprināt viņu valodas un identitātes attīstību. Arī valdības likumprojektā, kurā tika ierosinātas pārmaiņas, uzsvēra vajadzību pēc divvalodu skolotājiem un kultūras jomas darbiniekiem, kā arī palielināja atbalstu tādu valodu mācību materiālu sagatavošanai, kas nav zviedru valodā.

Apvienotā Karaliste. Vecāku izglītošana, lai viņi ģimenē īstenotu divvalodību

Velsā tika sākta programma „Twk” („Izaugsme”), kuras nolūks bija panākt, ka atkal tiek izmantota velsiešu valoda. Informācijas kampaņa ir paredzēta veselības jomai, dzemdību namiem, vecākiem un topošajiem vecākiem, un tajā informē par divvalodības priekšrocībām un rosina izmantot velsiešu valodu mājās saskarsmē ar bērniem. Vēl viens informācijas kampaņas virziens rosina izmantot velsiešu valodu darbavietā. „Saint Dwynen” kartītes un „Working Welsh” nozīmītes palīdz noteikt velsiešu valodā runājošos darba kolēģus un iedrošina tos uzrunāt šajā valodā.

5.3.2. Valodām labvēlīgu kopienu izveide

Atbilstoši rīcības plāna ieteikumiem ar sadraudzības pilsētu projektiem tika ievērojami veicināta valodu mācīšanās un valodu daudzveidība (III.2.1.). Trijos no vienpadsmit labas prakses piemēriem, kas tika izraudzīti 2006. gada Zelta zvaigžņu balvai, bija iekļauti pasākumi, ar ko veicina valodu un kultūras daudzveidību. Programmā „Eiropa pilsoņiem 2007–2013” kultūras un valodu daudzveidība ir viens no horizontālajiem tematiem, kas attiecas uz visiem pasākumiem visā programmas darbības laikā.

Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem Komisija 2007. gada sakumā sāka pētījumu par audiovizuālās rūpniecības vajadzībām un praksi dublēšanas un subtitrēšanas jomā (Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāts ― Plašsaziņas līdzekļu programma) (III.2.2.). Līdz 2007. gada beigām pētījuma ietvaros tiks apsekots Eiropas tirgus un publicēti ieteikumi, kā veicināt valodu daudzveidību un atvieglot audiovizuālās produkcijas izplatīšanu Eiropas valstīs.

5.3.3. Uzlabot valodu mācīšanās piedāvājumu un tā izmantošanu

Rīcības plānā tika minēti tie programmas Socrates pasākumi, kuru mērķis bija valodu mācīšanās pieaugušo vidū un valodu daudzveidība. Atbildot uz to, ar pasākumu Grundtvig (III.3.1.) tika atbalstīti 14 projekti un 2 sadarbības tīkli, kas bija paredzēti valodu skolotāju apmācības instrumentu un kursu izstrādei. Seši bija vērsti uz migrantu un etniskajam kopienām. Kopumā pieaugušo izglītības jomā valodas tika veicinātās ar 300 mācību partnerībām; 105 no tām galveno uzmanību pievērsa migrantu un etniskajam kopienām (33 % no kopējā partnerību skaita).

Saskaņā ar Mūžizglītības programmu viena no Grundtvig daudzpusējo projektu prioritātēm ir „Pieaugušo izglītības piedāvājumu izstrāde migrantiem saistībā ar valodas, sociālo un kultūras integrāciju”.

Eiropas valodu marķējums (III.3.2.) tika papildināts ar jauniem pasākumiem, kuru mērķis ir motivēt pieaugušos mācīties valodas (balva gada Eiropas valodu skolotājam/gada studentam un informācijas kampaņas par valodu mācīšanos, īpaši par Eiropas Valodu dienu). Šos pasākumus izmēģinājuma kārtā sāka 2005. un 2006. gadā; tagad tie ir pastāvīgas Mūžizglītības programmas sastāvdaļas.

Līdz 2007. gada beigām tiks pabeigts apsekojums par valodu mācīšanās piedāvājuma daudzveidību (III.3.3.) ES 1999.–2005. gadā. Tas noteiks, vai ir vērojamas piedāvāto valodu skaita pārmaiņas un to skolēnu skaita pārmaiņas, kas mācās valodas, un konstatēs tendences.

5.4. Progresa pamats

5.4.1. Lēmumu pieņemšana uz labākas informācijas pamata

Šajā iedaļā aplūkoti pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu informācijas un labas prakses apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, un kas kalpo jaunu politikas jomu noteikšanai.

Lai apmainītos ar labu praksi un apspriestu valodu jautājumus saistībā ar kopīgiem pasākumiem, tika izveidota valodu darba grupa, kas iesaistījās rīcības plāna īstenošanā un palīdzēja Komisijai sasniegt mērķus, kas minēti programmā „Izglītība un apmācība 2010” (Lisabonas stratēģijas izglītībai veltītā daļa) (IV.1.1.).

Pateicoties pētījumam par to, kā motivēt iedzīvotājus mācīties valodas (IV.1.2.), izstrādāja publikāciju „Lingo!”, kurā atspoguļoti labas prakses piemēri saistībā ar motivāciju. Pētījumā tika izklāstīti galvenie motivācijas aspekti, piemēram, valodu veicināšanas atbalsta tīkli visos līmeņos, lielākas uzmanības veltīšana pieaugušo izglītībai, īpaši neformālā veidā, un plašsaziņas līdzekļu un tirgvedības stratēģiju izmantošana, lai pievērstu uzmanību valodām.

Tika pārtraukts cits pētījums par izmaksām, kas rodas, ja netiek nodrošināta daudzvalodība (IV.1.3.a), tomēr to atkal iekļāva paplašinātā pētījumā „Kā nepietiekama svešvalodu prasme uzņēmumos ietekmē Eiropas ekonomiku” (IV.1.3.b), kurā konstatēja, ka valodu prasmju trūkums izraisa ievērojamus uzņēmējdarbības zaudējumus, un ieteica atbalstīt uzņēmumus, lai tie varētu uzlabot valodu prasmju pārvaldību, uzlabojot uzņēmumā esošās valodu prasmes, nodrošinot apmācību darbiniekiem un piedāvājot darba pieredzes ieguves iespējas ārvalstu studentiem vai darbiniekiem un piedaloties starptautiskos uzņēmumu apmaiņas pasākumos. Jāuzlabo arī uzņēmējdarbības un izglītības jomas kontakti, un augstāk jānovērtē un jāattīsta migrantu darba ņēmēju bērnu pašreizējās valodu prasmes līdzās uzņēmējas valsts valodas veicināšanai.

Daudzvalodības jautājumi tika skarti divos projektos, ko finansēja ar Sesto pētniecības pamatprogrammu (IV.1.4.). Arī ar Septīto pētniecības pamatprogrammu tiek atbalstīta valodu daudzveidība sociāli ekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu jomā.

Eiropas Eurydice tīklā 2005. gadā tika publicēts izdevums „Galvenie dati par valodu mācīšanu Eiropas skolās” (IV.1.5.), kurā sniegts pārskats par valodu mācīšanu 2003. gadā. Otrs izdevums par 2004.–2006. gadu tiks publicēts 2008. gada vidū; tas ļaus veikt statistisku salīdzinājumu un analizēt tendences.

Sīka informācija par to, kā ar izglītības, apmācības, jaunatnes un plašsaziņas līdzekļu un kultūras jomas programmām tika veicinātas valodas 2004.–2006. gadā (IV.1.6.), sniegta šā dokumenta attiecīgajās sadaļās. Turklāt jāatgādina, ka ar jaunatnes programmu tika panākta aptuveni 1 miljona jaunu cilvēku iesaiste un atbalstīta aptuveni 6000 brīvprātīgo darba ņēmēju apmaiņa. Tika atbalstīta valodu sagatavošana; tā bija pat obligāta Eiropas Brīvprātīgo dienestam. Turklāt jaunās programmas „Jaunatne darbībā (2007–2013)” viens no vispārīgajiem mērķiem ir kultūru, daudzkultūru un valodu daudzveidības atzīšana Eiropā un neformālās valodu apguves veicināšana.

5.4.2. Efektīvāka informācijas apmaiņa starp valodu speciālistiem

Lai veicinātu labas prakses apmaiņu ar nolūku uzlabot valodu mācīšanas kvalitāti, 2006. gadā tika izveidots Eiropas svešvalodu izglītības un apmācības inspektoru tīkls ( ELIN ) (IV.2.1.). Līdz šim tīkla darbības centrā bija trīs aspekti ― skolu vadības atbalsts svešvalodu mācīšanā, skolotāju sākotnējā apmācība un apmācība paralēli darbam, un pārbaudes sistēmu un prakses ietekme. Arion shēma, ar ko atbalsta ieinteresēto personu apmeklējumus studiju nolūkā, organizēja 36 studiju apmeklējumus saistībā ar valodu mācīšanu, kuros piedalījās 400 dalībnieku, tostarp valodu skolotāji, skolu direktori, politikas veidotāji un daudz valodu inspektoru (II.3.3.). Arion shēma tiek turpināta kā Mūžizglītības programmas sastāvdaļa, īpašu uzmanību pievēršot ar valodu saistītiem pasākumiem.

5.4.3. Skaidras rīcības plāna turpmāko pasākumu procedūras

Lai nodrošinātu ilgstošu ietekmi, rīcības plāna mērķi tika iekļauti Mūžizglītības programmā (2007–2013) (IV.3.1.). Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana ir vispārējs Mūžizglītības programmas mērķis; tas tiek atspoguļots prioritātēs, kas paredzētas konkrētajām programmām skolām ( Comenius ), universitātēm ( Erasmu s), profesionālajai izglītībai ( Leonardo ) un pieaugušo izglītībai ( Grundtvig ). Konkrētās programmas papildina transversāls valodu jomas pasākums (2. pamatpasākums ― valodas). Visas valodas ― valsts valodas, reģionālās, mazākumtautību un migrantu valodas, nozīmīgāko tirdzniecības partneru valodas ― ir tiesīgas uz atbalstu.

6. SECINāJUMI

Rīcības plāna rezultāti ir iedrošinoši. Kopumā Komisija ir pabeigusi tai uzticētos uzdevumus savlaicīgi. Dalībvalstis ir mēģinājušas sasniegt daudzus rīcības plānā noteiktos mērķus. Citi rīcības plānā paredzētie mērķi nozīmē ilgstošas saistības, un termiņus tām nevar noteikt. Lai gan kopumā tendences ir pozitīvas, valstīs situācija atšķiras, jo atšķiras sākotnējā situācija un sākotnējā politikas pieeja dalībvalstīs. Visu iesaistīto ieinteresēto personu papildu pūliņi palīdzēs saglabāt šīs tendences un konsolidēt dalībvalstu sāktās reformas.

Lai gan daudzi rīcības plāna ieteikumi tika pārņemti valstu mērogā, tomēr nelielai to daļai būs nepieciešams papildu darbs, lai panāktu plānoto ietekmi, īpaši lai iekļautu valodu mācīšanu visās izglītības jomās (ieskaitot profesionālo izglītību), lai palielinātu to valodu dažādību, kas tiek mācītas, veicinātu valodām labvēlīgas skolas, izmantotu pieaugušo izglītības un neformālās mācīšanās potenciālu un palielinātu motivāciju mācīties valodas.

Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis to centienos uzlabot valodu mācīšanas kvalitāti, paplašināt to valodu spektru, kuras tiek mācītas, un veicināt valodām labvēlīgas skolas. Attiecībā uz mācīšanos ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai palielinātu informētību par vairāku valodu apguves nozīmi, vajadzīgas iniciatīvas, lai motivētu skolēnus, studentus un pieaugušos mācīties valodas arī neformālā ceļā. Lielākā daļa rīcības plānā ieteikto pasākumu attiecās uz sākotnējo skolas izglītību un ar to saistīto skolotāju apmācību. Tagad uzsvaru varētu likt uz valodu apguvi pieaugušo vidū, paplašinot ieinteresēto personu spektru, lai iekļautu uzņēmējdarbības jomu, profesionālo izglītību un neformālu valodu mācīšanos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un kultūras pasākumus.

Eiropas programmas izglītības, kultūras, jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības jomā, īpaši Mūžizglītības programma, ir spēcīgi instrumenti, kas papildina valstu politiku, pievienojot mācību pasākumiem Eiropas dimensiju. Šo programmu atbalsts daudzvalodībai ir pieaudzis ar jauno programmu paaudzi 2007.–2013. gadam, jo valodu mācīšanās un valodu daudzveidība ir noteikta par vispārēju mērķi un ir palielināts budžets pasākumiem saistībā ar valodām. Komisija seko to īstenošanai, lai nodrošinātu, ka tie tiek stratēģiski izmantoti jomās, kurās nepieciešams papildu darbs. Vienlaikus Komisija atbalstīs valodu kompetences rādītāja izstrādi, lai nodrošinātu dalībvalstīm salīdzinošu pamatu to politikas lēmumu pieņemšanai. Tiks pētītas jaunas iespējas, ar kurām veicināt daudzvalodību, izmantojot citas politikas jomas, piemēram, sociālo un reģionālo politiku. Turpmākajos pasākumos arvien vairāk jāiesaista ieinteresētās personas, veidojot ilgtermiņa partnerību daudzvalodības jomā.

Patlaban Komisija pārskata daudzvalodības pieeju, lai atbalstītu dalībvalstis atbilstoši Lisabonas stratēģijai izaugsmei un nodarbinātībai un ierosinājumiem, ko izteicis Eiropas Parlaments komisāra Orbana uzklausīšanas laikā. Politikas veidošanas procesā tiks iesaistīts plašs ieinteresēto personu loks, izmantojot apspriešanos tiešsaistes ceļā. Tā tiks veikta ciešā sadarbībā ar citām Eiropas iestādēm un dalībvalstīm, kas apspriedīs jauno daudzvalodības politikas attīstību ministru konferencē 2008. gada februārī. Šā dokumenta konstatējumi, kā arī cita veida atgriezeniskā saikne, piemēram, augsta līmeņa grupas daudzvalodības jautājumos ieteikumi, tiks iekļauti apspriešanā. Apspriešanas procesa rezultātā tiks izstrādāts jauns Komisijas paziņojums (plānots 2008. gada septembrī), kurā būs izklāstīta plašāka pieeja daudzvalodības politikai.

[1] A5-0271/2003 galīgā redakcija, 14.07.2003. Eiropas Parlamenta ziņojums ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas reģionālajām un mazāk izmantotajām valodām ― mazākumtautību valodām ES ― saistībā ar paplašināšanos un kultūras daudzveidību.

[2] COM(2003) 449 galīgā redakcija, 24.07.2003. Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ― Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana ― Rīcības plāns 2004.–2006. gadam.

[3] OV C 142, 14.6.2002., 1. lpp. Sīka turpmāko pasākumu darba programma, kas paredzēta, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības sistēmu mērķus Eiropā .

[4] 2006/962/EK.

[5] COM(2005) 596, galīgā redakcija, 22.11.2005.

[6] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Eiropas valodu kompetences rādītājs . Briselē, 1.8.2005., COM(2005) 356 galīgā redakcija.

Komisijas paziņojums Padomei Eiropas apsekojuma par valodu kompetencēm sistēma . Briselē, 13.4.2007., COM(2007) 184 galīgā redakcija.

[7] CLIL nozīmē priekšmeta mācīšanu svešvalodā, vienādu nozīmi piešķirot gan valodas, gan attiecīgā priekšmeta apguvei.

[8] Šīs un citas atsauces attiecas uz pasākumu numerāciju rīcības plānā. Tās norāda uz pasākumiem gan tekstā, gan pielikumos.

[9] http://www.jyu.fi/hum/laitokset/solki/tutkimus/projektit/kiepo/.

[10] http://www.learn-line.nrw.de/angebote/certilingua/.

[11] http://www.wordwatjewil.be.