52007DC0447

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.7.2007

COM(2007) 447 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Otrais progresa ziņojums par kopējo modeli

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Otrais progresa ziņojums par kopējo modeli

1. IEVADS

Šajā ziņojumā apkopots paveiktais saistībā ar kopējo modeli (KM) kopš pirmā progresa ziņojuma publicēšanas 2005. gadā, un tas apliecina Komisijas apņemšanos regulāri sniegt jaunāko informāciju par minēto darbu.

2. ATKāRTOTA PRIORITāšU NOTEIKšANA PATēRēTāJU LīGUMTIESīBU JAUTāJUMOS

Iepriekšējā ziņojumā Komisija darīja zināmu, ka tās prioritāte saistībā ar KM darbu būs jautājumi, kas attiecas uz patērētāju līgumtiesībām, lai patērētāju acquis pārskatīšanā iekļautu atbilstošus secinājumus.

Konkurētspējas Padome[1] atbalstīja šādu nostāju un paziņoja, ka jautājumi, kas ir tieši saistīti ar pārskatīšanu, ir jāpārplāno un jārisina ātrāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Organizējot darbseminārus 2006. gadā, priekšroka tika dota jautājumiem saistībā ar patērētāju līgumtiesībām[2]: patēriņa preču pārdošana, informācija, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, negodīgi noteikumi, atteikuma tiesības un tiesības saņemt kompensāciju. Pētnieku konstatējumi par minētajiem jautājumiem, darbsemināru diskusijas un citu sagatavošanās darbu rezultāti sekmēja to, ka tika izstrādāta Komisijas 2007. gada 7. februāra Zaļā grāmata par patērētāju acquis pārskatīšanu.

Šā ziņojuma laika posmā pētniecības tīkls, ko finansē no 6. pamatprogrammas, turpināja sniegt projektus par KM sagatavošanu saskaņā ar dotācijas nolīgumu.

Lai nodrošinātu to, ka materiāliem saistībā ar patērētāju acquis ir prioritāra nozīme, pētnieki vienojās tos sadalīt trīs kategorijās.

„ Acquis pārskatīšana” : materiāli saistībā ar līgumtiesībām ES patērētāju acquis jomā un materiāli, kas paskaidro, paplašina vai maina pašreiz spēkā esošos ES patērētāju acquis . Piemēram, saistībā ar informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, minētais materiāls ir par „pienākumu sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas”.

„ Tieši saistītie materiāli” : materiāli saistībā ar jautājumiem par vispārīgajām līgumtiesībām, kas tieši atbilst ES patērētāju acquis, t.i., valsts līgumtiesību koncepcijas, kas paredzētas pašreiz spēkā esošajos ES acquis . Piemēram, saistībā ar atteikuma tiesībām minētais materiāls ir par „līguma slēgšanas brīdi”.

„Svarīgs pamatkonteksts” : materiāli saistībā ar vispārīgajām līgumtiesībām, kas nodrošina būtisku pamatkontekstu, pamatojoties uz ko jānosaka ES acquis noteikumi. Piemēram, saistībā ar informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, minētais materiāls ir par „godprātības un godīga darījuma principu”.

Kā prioritāros jautājumus darbsemināros apsprieda materiālus par „ acquis pārskatīšanu”, un ja atlika laiks, apsprieda „tieši saistītos” materiālus. Materiāliem saistībā ar „svarīgo pamatkontekstu” bija galvenokārt informatīva nozīme.

Ieinteresēto personu ekspertu tīkls (turpmāk tekstā „KM tīkls”), kurā pašreiz ietilpst 176 uzņēmējdarbības un patērētāju pārstāvji un praktizējoši juristi no Eiropas valstīm, darbojās, piedaloties darbsemināros un sniedzot komentārus par pētnieku izstrādātajiem projektiem.

Dalībvalstu ekspertu tīkls, kurā ietilpst dalībvalstu līgumtiesību eksperti, tikās divreiz.

3. BūTISKI JAUTāJUMI, KAS APSPRIESTI KM DARBSEMINāROS

3.1. Darbsemināri par ES patērētāju līgumtiesībām

Turpmāk ir izklāstīti galvenie jautājumi, ko apsprieda darbsemināros par patērētāju līgumtiesībām. Komisija ņems vērā minētos jautājumus, izstrādājot KM, kā arī izmantos tās darbā, pārskatot patērētāju acquis .

Patērētāja un profesionāļa jēdziens

Tika apspriesti šādi svarīgākie jautājumi.

● Juridiskās personas: vispārēja vienošanās, ka tikai uz fiziskām personām var attiecināt patērētāja definīciju;

● Darījumi, kuriem ir vairāki mērķi: iespēja ņemt vērā šādus darījumus, kas tikai daļēji ietilpst profesionālajā jomā, tika apspriesta saistībā ar patērētāju darījumiem;

● Savstarpējā saistība starp ierosinātajām patērētāja un profesionāļa definīcijām: daži ieinteresēto personu eksperti uzskatīja, ka patērētāja un profesionāļa definīcijām jābūt saskaņotām un savstarpēji jāizslēdz vienai otra.

Negodīgi noteikumi

Tika apspriesti šādi svarīgākie jautājumi.

● Negodīgas (darbības) pārbaudes piemērošanas joma: apsprieda to noteikumu iekļaušanu, par kuriem panākta individuāla vienošanās. Par šo jautājumu ieinteresēto personu ekspertu vidū nebija vienprātības.

● Attiecībā uz to, ka negodīgas darbības pārbaudē neiekļauj līguma galveno priekšmetu un cenas piemērotību , ieinteresēto personu eksperti uzskatīja, ka nedrīkst pārbaudīt piemērotību tai cenai, kas jau paredzēta līguma noteikumā.

Informācija, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas

Apsprieda šādus jautājumus.

● Pienākumu informēt par precēm un pakalpojumiem: ieinteresēto personu eksperti konstatēja, ka ierosinātais vispārējais noteikums par to, ka pilnībā jāatklāj visa attiecīgā informācija, kas otrajai pusei var būt vajadzīga, lai pieņemtu apzinātu lēmumu (īpaši informācija par kvalitātes un iespējamās darbības novērtējumu), ir pārāk plašs, un tas var izraisīt juridisku nenoteiktību. Eksperti uzsvēra iespēju pievērst uzmanību konkrētām nozarēm (piemēram, apdrošināšana līgumtiesībās, finanšu pakalpojumi).

● Pienākumu sniegt informāciju, kad tiek noslēgts līgums ar patērētāju, kurš ir īpaši neizdevīgā situācijā: ieinteresēto personu eksperti atbalstīja šo noteikumu, kas vispārīgi precizē apstākļus, kad acquis nosaka uzņēmumiem pienākumu sniegt informāciju patērētājam. Pēc ekspertu domām šo noteikumu var izmantot kā vispārējo pamatu vai vadlīniju, izveidojot katalogu ar svarīgāko informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas.

● Korektīvie pasākumi, ja pienākumi sniegt informāciju nav pildīti: ieinteresēto personu eksperti uzsvēra, ka patērētājiem ir ļoti svarīgi apzināties sekas situācijā, ja nepilda pienākumu paziņot informāciju, ko sniedz pirms līguma noslēgšanas. Pētnieku projektā ierosināts pagarināt uzteikuma termiņu, tādējādi to izmantojot kā korektīvo pasākumu, ja pienākums sniegt informāciju nav ievērots attiecībā uz līgumiem, ko patērētājam ir tiesības atsaukt. Šajā kontekstā jautājums par līguma noslēgšanu, pamatojoties uz nepatiesu un maldinošu informāciju, netika apspriests.

Pirmais darbseminārs par patēriņa preču pārdošanu

Apsprieda šādus jautājumus.

● Iespējamā preču jēdziena attiecināšana uz citiem aktīvu veidiem, kā paredzēts pētnieku projekta 1:105 pantā[3]: vairāki ieinteresēto personu eksperti paziņoja, ka ir jāiekļauj arī programmatūra un vispārīgās intelektuālā īpašuma tiesības. Komisija aicināja pētniekus apsvērt, uz kurām precēm šādu definīciju var attiecināt un kāds pielāgojums jāveic.

● Piegāde. Piegādes laiks. Saikne ar riska nodošanu: tika apspriesta iespēja ieviest noteikumus par risku nodošanu. Viedokļi dalījās. Tika atgādināts, ka šo jautājumu intensīvi apsprieda Padomē, kad pieņēma Direktīvu 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām.

● Piemērots brīdis, kad noteikt līguma atbilstību: kopumā tika uzskatīts, ka risku nodošana ir pareizais brīdis, kad novērtēt atbilstību. Pētnieki vienojās precizēt, ka saskaņā ar Vīnes Konvenciju par preču starptautisko pārdošanu dažās situācijās, piemēram, kad zaudējumi radušies nepareizas iepakošanas dēļ, tirgotājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies pēc risku nodošanas.

Otrais darbseminārs par patēriņa preču pārdošanu (korektīvie pasākumi)

Darbseminārs tika veltīts korektīviem pasākumiem līguma pārkāpšanas gadījumā. Apspriestajā jautājumā bija šādi aspekti.

● Korektīvo pasākumu hierarhija neatbilstības gadījumā: daži ieinteresēto personu eksperti nepiekrita tam, ka paredz korektīvo pasākumu hierarhiju, jo patērētājam jābūt iespējai izvēlēties korektīvo pasākumu un nav jāgaida, kamēr tiek īstenotas visas citas iespējas pirms līguma beigšanās. Citi ieinteresēto personu eksperti aizstāvēja tirgotāju intereses un piedāvāja saglabāt korektīvo pasākumu hierarhiju, kā paredzēts Direktīvā 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām.

● Situācijas, kad līgums beidzas: apsprieda to, cik ilgi pakalpojuma sniegšanu drīkst atcelt pirms līguma beigām, vai ir pamatoti noteikt termiņu pakalpojuma sniegšanai, un kādos gadījumos uzskatīt, ka notikusi būtiska pakalpojumu neizpilde, jo šā jēdziena definīcija rada neskaidrības.

● Paziņojums tirgotājam par defektiem, ko konstatējis pircējs/vajadzēja konstatēt pircējam: neskarot vispārīgos jautājumus par to, kāpēc ir pienākums ziņot un kāpēc korektīvo pasākumu izpilde ir atkarīga no paziņošanas, konkrētāk apsprieda jautājumu par paziņošanas laika posmu. Tikai daži eksperti uzskatīja, ka divi gadi ir pieņemams laika posms.

Atteikuma tiesības

Tika apspriesti horizontālie noteikumi par atteikuma tiesību izmantošanu un sekām , kurus pārskatīja, pamatojoties uz direktīvām par tirdzniecības aģentiem[4], tālākpārdošanu[5] un tiesībām uz laiku izmantot nekustamo īpašumu[6]. Galvenie jautājumi bija šādi.

● Piemērošanas joma: ierosinātos noteikumus piemēro tad, kad pusei ir likumīgas tiesības atteikt līgumu. Ieinteresēto personu eksperti norādīja, ka jāpaskaidro tas, ka noteikumus piemēro tikai darījumiem starp uzņēmumiem un patērētājiem (veids B2C).

● Atteikuma tiesību izmantojums: saskaņā ar ierosināto noteikumu pusei, kurai ir atteikuma tiesības, nav jāsniedz pamatojums tiesību izmantošanai vai jāpilda noteiktas, formālas prasības. Daži ieinteresēto personu eksperti norādīja, ka skaidrības un juridiskās noteiktības labad nevajadzētu pilnībā atteikties no formālām prasībām, tāpēc jāpiemēro formālo prasību minimums.

● Laika posms, kad var atteikt līgumu: daži ieinteresēto personu eksperti apstrīdēja pamatojumu, kas ievieš vienotu termiņu visiem esošajiem atteikuma laika posmiem, un konstatēja, ka ierosinātais 14 dienu termiņš ir pārāk ilgs. Daži uzskatīja, ka ir jāatstāj spēkā esošās atšķirības šajā jomā.

● Termiņi atteikuma tiesību izmantojumam: ieinteresēto personu ekspertu vairākums atbalstīja to, ka maksimālais termiņš atteikuma tiesību izmantojumam ir jānosaka, lai aizsargātu juridisko noteiktību no profesionāļu puses.

Patērētāju tiesības saņemt kompensāciju un ražotāju atbildība

Būtiskākie apspriestie jautājumi.

● Stingras atbildības jēdziens un vainas jēdziens: daži ieinteresēto personu eksperti apstrīdēja ierosināto stingrās atbildības kārtību ar vairākiem pamatojumiem attiecībā uz atbrīvojumiem (cietušā vaina, trešās puses vaina vai force majeure ), jo viņi uzskatīja, ka vainas elements ir priekšnoteikums tam, ka iestājas atbildība par nodarītajiem zaudējumiem.

● Nākotnes peļņas zaudējumu un nefinansiālu zaudējumu jēdziena iekļaušana: ieinteresēto personu ekspertu vairākums vienojās, ka jēdzienā zaudējumu atlīdzināšana ietilpst faktiskie zaudējumi un nākotnes peļņas zaudējumi, bet jautājumā par to, vai jēdzienā zaudējumu atlīdzināšana jāiekļauj arī nefinansiāli zaudējumi, vienošanās netika panākta.

● Ražotāju atbildība: to uzskatīja par svarīgu jautājumu, jo mūsdienās vairumam darījumu ir pārrobežu raksturs, un patērētāji reti dzīvo tajā pašā valstī, kur iegādāto preču ražotājs (vai tirgotājs). Tomēr tas rada daudzas juridiskas un praktiskas grūtības. Saskaņā ar ieinteresēto personu ekspertiem patērētājam jāīsteno savas tiesības tikai attiecībā pret ražotāju un nevis pret katru starpnieku uzņēmējdarbības ķēdē. Ieinteresēto personu eksperti apstrīdēja faktu, ka ražotāja starpnieki un aģenti, kas dzīvo patērētāja dalībvalstī, varētu būt atbildīgi. Vēl apsprieda jautājumus par pierādīšanas pienākumu, termiņu patērētāja tiesību īstenošanai un atbildību gadījumā, ja tirgo lietotas preces.

3.2. Darbsemināri par citām ES līgumtiesību acquis

Pirms pieņēma lēmumu, ka patērētāju acquis ir prioritāra nozīme, notika vairāki darbsemināri par līgumtiesību acquis , kas nav saistītas ar patērētāju līgumtiesībām. Turpmāk ir izklāstīti jautājumi, ko apsprieda darbsemināros.

Apdrošināšanas tiesību akti

Turpmāk minēti piemēri konkrēti apspriestajiem jautājumiem.

● Pienākums izpaust informāciju (apdrošinājuma ņēmējs) : notika diskusija par atbildību saistībā ar pienākumu izpaust informāciju Daži ieinteresēto personu eksperti uzskatīja, ka tas ir apdrošinātāja pienākums pajautāt visus atbilstošos jautājumus, citi bija pārliecināti, ka apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums darīt zināmu vajadzīgo informāciju, kas netika pieprasīta. Argumenti veidoja kompromisu starp visaptverošām, garām anketām un risku, ko apdrošināšana nesedz attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju, ja viņš/viņa ir aizmirsis/-usi norādīt būtisku informāciju; abi aspekti var būt par šķērsli patērētājiem, kas vēlas iegādāties vajadzīgo apdrošināšanu.

● Pienākums izpaust informāciju (apdrošinātājs): pētnieku projektā bija prasība, ka apdrošinātājam jānorāda nepilnības apdrošināšanas (atlīdzības) segumā, ko vēlas iegādāties apdrošinājuma ņēmējs, un piedāvātajā segumā. Daudzi ieinteresēto personu eksperti uzskatīja, ka tas paredz pienākumu sniegt padomu, kas ir dārgi un nav vēlams. Tas ieviestu arī pārāk lielu subjektivitātes līmeni. Eksperti vienojās, ka apdrošinātājam ir pienākums izskaidrot polisi, atstājot apdrošinājuma ņēmēja ziņā lēmuma pieņemšanu par to, vai tā viņam ir pieņemama.

● Spēkā neesības termiņi : kopumā ieinteresēto personu eksperti vienojās, ka termiņš (viens mēnesis), kas ierosināts, lai anulētu līgumu informācijas izpaušanas pienākuma neizpildes gadījumā, ir pārāk īss un uzskatīja, ka noteikumu krāpnieciska pārkāpuma gadījumā termiņu nepiemēro.

E-komercija:

Turpmāk minēti piemēri konkrēti apspriestajiem jautājumiem.

● Nepieprasīti līgumi : pētnieki un ieinteresēto personu eksperti diskutēja par to, vai uz B2B līgumiem jāattiecina aizliegums piegādāt nepieprasītas preces un pakalpojumus patērētājam, ja šāda piegāde nozīmē pieprasījumu veikt maksājumu.

● Atteikuma tiesības : ieinteresēto personu eksperti konstatēja, ka noteikumā esošās definīcijas nav pietiekami izstrādātas un noteikums ir jāpārstrādā. Viņi atbalstīja 14 dienu termiņu, kad izmantot atteikuma tiesības. Eksperti kritizēja priekšlikumu, kas nosaka, ka atteikuma tiesību izmantošana paredz nosacījumu, ka patērētājs labprātīgi sedz savus izdevumus. Diskutēja arī par to, vai šī tiesības var attiecināt uz B2B līgumiem.

● Definīcija „ziņojums pienācis, nosūtīts un nodots” elektroniskajos sakaros: pētnieki un ieinteresēto personu eksperti apsprieda jautājumu, kurā brīdī ziņojumu var uzskatīt par nosūtītu vai saņemtu. Secināja, ka vajadzīgi papildu skaidrojumi un jāņem vērā starptautiskie instrumenti e–komercijas jomā.

3.3. Darbsemināri par vispārīgajām līgumtiesībām

Turpmāk ir izklāstīti jautājumi, ko apsprieda darbsemināros par vispārīgajām līgumtiesībām. Komisija ņems vērā minētos jautājumus KM izstrādes procesā.

Līguma saturs un sekas

Turpmāk minēti piemēri konkrēti apspriestajiem jautājumiem.

● Paziņojumi, kas rada pamatu līgumsaistībām: ieinteresēto personu eksperti uzskatīja, ka ir skaidri jādefinē paziņojums „ paredz līgumsaistības ”. Apsprieda arī to, vai ierosinātais noteikums, ciktāl tas skar saistošus paziņojumus pirms līguma noslēgšanas par preču vai pakalpojumu kvalitāti vai lietojumu, attiecas tikai uz darījumiem starp uzņēmumiem un patērētāju (B2C) vai arī uz darījumiem starp uzņēmumiem (B2B).

● Līguma noteikumi: apsprieda paredzēto nosacījumu raksturu un sekas. Ieinteresēto personu eksperti uzskatīja, ka neprecīzi noteikumi nav jāpieņem. Pētnieki uzsvēra, ka neskaidrs šā noteikuma formulējums nav trūkums, jo bija paredzēts, ka šis noteikums ir vispārēja norma līgumiem, attiecībā uz kuriem konkrētos tiesību aktos nav paredzētas īpašas līgumsaistības.

● Līgums atrunāts trešās puses labā: apsprieda jautājumu par līguma sekām trešās puses labā un secināja, ka jāturpina apsvērt apstākļus, kas paredz, kas trešā puse var atsaukties uz līguma nosacījumu.

Aģentu pilnvarojums

Pētnieki norādīja, ka projekts par aģentu pilnvarojumu ir jāpārstrādā, lai atspoguļotu jaunākās tendences dalībvalstīs un iespējams iekļautu konkrētus noteikumus par patērētāju aizsardzību. Darbseminārā apsprieda arī vairākus citus jautājumus.

● Termina „aģents” un „pārstāvis” lietojums : ieinteresēto personu eksperti norādīja, ka ir vajadzīga saskaņota terminoloģija un jāizmanto tikai tie termini, kas definēti KM. Pētnieki paskaidroja, ka KM pielikumā būs saraksts ar izmantoto terminu definīcijām.

● Dalījums starp tiešu un netiešu pārstāvniecību : pētnieki paskaidroja, ka tikai tiešais pārstāvis var veikt darbības saistošas pilnvarotājam, jo viņš darbojas pilnvarotāja „ vārdā ”, bet netiešs pārstāvis darbojas pilnvarotāja „ uzdevumā ”. Netiešās pārstāvniecības mērķis ir pasargāt pilnvarotāju, piemēram, situācijās, kad pārstāvis ir maksātnespējīgs pēc noslēgtā darījuma. Dažas ieinteresētās personas apšaubīja šā noteikuma lietderīgumu. Secināja, ka vajadzīga turpmāka apspriešanās par interesēm, kuras ir vērts aizsargāt gadījumos, ja pārstāvis nav spējīgs sniegt pakalpojumus vai ir maksātnespējīgs.

4. KM STRUKTūRA. REZULTāTI DARBSEMINāROS AR IEINTERESēTAJāM PUSēM UN DALīBVALSTīM

Divos darbsemināros notika provizoriskas diskusijas par KM struktūru – viena ar ieinteresēto pušu ekspertiem, otra ar dalībvalstu ekspertiem. 2005. gada 29. novembrī ieinteresēto personu ekspertu darbseminārā bija uzskatu vienprātība par to, ka KM jāiekļauj temati saistībā ar spēkā esošo ES līgumtiesību acquis kopā ar vispārīgo līgumtiesību jautājumiem, kas atbilstīgi acquis . Ieinteresēto personu eksperti arī pieprasīja vairāk definīciju un norādīja, ka vajadzīgs alternatīvs formulējums konkrētām definīcijām/paraugnoteikumiem. Visbeidzot ieinteresēto personu eksperti uzskatīja, ka KM projektā skaidrāk jānorāda atšķirība starp B2B un B2C līgumattiecībām.

Dalībvalstu eksperti nonāca pie līdzīgiem secinājumiem 2005. gada 9. decembra darbseminārā, bet ar nelielām piebildēm. Vairākums dalībvalstu vēlējās ietvert patērētāju līgumtiesības kopā ar tām vispārīgo līgumtiesību daļām, kas atbilst patērētāju acquis . Daži vēlējās iekļaut arī citus jautājumus no vispārīgajām līgumtiesībām, citi – koncentrēties tikai uz patērētāju acquis .

5. IEGULDīJUMS SAGATAVOšANāS DARBā

5.1. Eiropas Diskusiju foruma ieguldījums

Pirmajā Eiropas Diskusiju forumā, ko organizēja Apvienotās Karalistes prezidentūra un Komisija, notika Londonā 2005. gada 26. septembrī. Tur pirmo reizi kopā sanāca pētnieki, KM ekspertu tīkls, dalībvalstu ekspertu tīkls, augsta ranga uzņēmējdarbības un patērētāju pārstāvji, kā arī ministri, augstākie ierēdņi un Eiropas Parlamenta deputāti. Konference apstiprināja to, ka vispirms jāstrādā pie KM, lai tas būtu produktīvs un lietderīgs pirmais solis ES patērētāju acquis pārskatīšanā.

Pēc šīs konferences Austrijas prezidentūra 2006. gada 26. maijā Vīnē organizēja Otro Eiropas diskusiju forumu, kurā vairākkārt tika pausts atbalsts ES patērētāju jautājumiem. Tika panākta vienošanās, ka KM jāiekļauj arī vispārīgo līgumtiesību jautājumi. Trešajā Eiropas diskusiju forumā, ko organizēja Vācijas prezidentūra Štutgartē 2007. gada 1. martā, prezidentūra secināja, ka pastāv vispārīgs atbalsts KM, kas nodrošina Eiropas juristus ar juridiskiem instrumentiem, tostarp acquis , un ka lēmumiem par KM saturu ir būtiska politiska nozīme.

5.2. Citu iestāžu ieguldījums

5.2.1. Padome

Konkurētspējas Padome 2005. gada 29. novembra secinājumos atbalstīja pirmajā progresa ziņojumā minēto paņēmienu un jo īpaši to, ka priekšroka ir jautājumiem, kas saistīti ar ES patērētāju acquis pārskatīšanu. Padome uzsvēra vajadzību strādāt, „ pievēršoties praktiskiem jautājumiem, lai sniegtu patiesu ieguvumu patērētājiem un uzņēmumiem ”, un atbalstīja, ka „ līgumi starp uzņēmumu un patērētāju un uzņēmumu starpā ir nodalīti ”. Tā arī atbalstīja to, ka Komisija vairs neplāno ierosināt Eiropas civilkodeksu.

5.2.2. Eiropas Parlaments

2006. gada 23. martā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, kurā atbalstīja pirmo progresa ziņojumu un KM projektu. EP uzsvēra, ka KM darbam „ jānotiek saskaņā ar EK likumdevējas iestādes skaidri noteiktām pamatnostādnēm ”, un uzskatīja, ka KM galīgajā variantā varētu pieņemt, saņemot politisku apstiprinājumu no EP un Padomes. EP aicināja Komisiju pēc iespējas ciešāk sadarboties ar Parlamentu katrā KM izstrādes procesā un apspriesties ar Parlamentu īpaši par KM struktūru un veicot turpmākus plānošanas pasākumus. Tāpat kā Padome Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izšķirt un sistemātiski nodalīt tiesību aktus, ko piemēro B2B un B2C jomas līgumiem.

Visbeidzot Parlamenta rezolūcijā paziņots par Parlamentārās darba grupas izveidi, kurā ir EP Juridisko jautājumu komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas locekļi. Minētā darba grupa veido diskusiju forumu par pētnieku un ieinteresēto personu ekspertu izskatītajiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem EP uzskata, ka ir būtiski sniegt politiskas norādes. Darba grupas sanāksmes sagatavo projekta grupa, kurā ietilpst EP ierēdņi. Komisija piedalās šajās sanāksmēs. Jau ir notikušas vairākas sanāksmes. Apspriesto tematu vidū bija jautājumi par patērētāja un profesionāļa jēdzienu un negodīgiem līguma nosacījumiem.

Atbildot uz EP rezolūcijā pausto prasību izveidot darbības kārtības shēmu, kurā skaidri norādītas visas KM procesā iesaistītās puses, Komisija to ir sagatavojusi ziņojuma pielikumā.

2006. gada 7. septembrī Eiropas Parlaments pieņēma citu rezolūciju par Eiropas līgumtiesībām, kurā pauda atbalstu tāda plašāka KM projekta izstrādei, kurā ir ne tikai patērētāju līgumtiesības, bet arī vispārīgo līgumtiesību jautājumi, un ko Komisija izstrādās paralēli acquis pārskatīšanai.

6. SECINāJUMI

Ciktāl tas attiecas uz ES patērētāju līgumtiesībām, vajadzības gadījumā atbilstoši konstatējumi par KM tiks iekļauti ES patērētāju līgumtiesību acquis pārskatīšanā, par ko Komisija 2007. gada 7. februārī pieņēma Zaļo grāmatu. Zaļajā grāmatā aprakstīti iespējamie varianti ES patērētāju līgumtiesību acquis pārskatīšanai.

Atbilstīgi sākotnējai koncepcijai KM ir paredzēts kā „instrumentu kopums” vai rokasgrāmata Komisijai un ES likumdevējam, kad pārskata spēkā esošos un sagatavo jaunus tiesību aktus līgumtiesību jomā. Pašreizējā sagatavošanās darbu termiņā ir paredzēts, ka pētnieki iesniegs KM projektu 2007. gada beigās. Komisijai ļoti rūpīgi būs jāatlasa tās projekta daļas, kas atbilst Kopienas tiesību aktu kopējiem mērķiem. Šis atlases projekts būs jāveic, konsultējoties ar citām iestādēm un ieinteresētajām personām. Komisijai nodrošinās, ka atlasītās (un iespējams grozītās) pētnieku projekta daļas KM ir savstarpēji saskaņotas un atbilst Zaļās grāmatas secinājumiem. Pēc konsultāciju procesa rezultātu analīzes, KM projekta izstrādes un ietekmes novērtējuma sagatavošanas, Komisija var iesniegt šo pieeju kā Balto grāmatu.

Tomēr atsevišķs jautājums ir par KM piemērošanas jomu, kas jāpieņem tagad, lai virzītu KM darbu turpmāk, īpaši ievērojot to, cik lielā mērā papildus patērētāju līgumtiesībām nākotnē KM darbā jāiekļauj arī temati par citām ES līgumtiesību acquis jomām un tieši saistītiem vispārīgo līgumtiesību jautājumiem.

KM izstrādes darbā un notiekošajā konsultāciju procesā vairāki dalībnieki (KM tīkla eksperti, vairākas dalībvalstis) atbalstīja to, ka jāiekļauj konkrēti vispārīgo līgumtiesību jautājumi, kas ir atbilstīgi spēkā esošajām ES līgumtiesību acquis .

Eiropas Parlaments jau 2006. gada rezolūcijā norādīja šā projekts nozīmīgumu un aicināja Komisiju kopumā piedalīties šajā procesā. Turklāt Parlaments aicināja Komisiju izmantot pašreizējo izpētes darbu, lai izmantotu rezultātus ne tikai saistībā ar ES patērētāju acquis , bet arī lai izstrādātu Kopienas civiltiesību sistēmu. Parlaments septembra rezolūcijā vairākkārt ir paudis atbalstu tāda plašāka KM projekta izstrādei, kurā ir ne tikai patērētāju aizsardzības joma, bet arī vispārīgo līgumtiesību jautājumi, un ko Komisija veic paralēli acquis pārskatīšanai.

Komisija uzskata, ka KM ir labāka regulējuma instruments. Tas ir ilgtermiņa uzdevums, kā mērķis ir nodrošināt EK tiesību aktu konsekvenci un labu kvalitāti līgumtiesību jomā. To uzmanto, lai nodrošinātu skaidrus juridisko terminu definējumus, pamatprincipus un saskaņotus mūsdienīgus līgumtiesību noteikumus, pārskatot spēkā esošos un sagatavojot jaunus nozares tiesību aktus, ja ir šāda vajadzība. KM nav paredzēts nedz plaša mēroga privāttiesību saskaņošanai, nedz Eiropas civilkodeksa izveidošanai.

Ņemot vērā Padomes un Parlamenta interesi un vēlmi cieši sadarboties, Komisijai būtu lietderīgi zināt abu iestāžu nostājas. Eiropas Parlaments jau ir paudis savu nostāju par šo jautājumu pieņemtajās rezolūcijās. Iesniedzot Padomei šo progresa ziņojumu, Komisija tagad cenšas formulēt tās nostāju saistībā ar nepadarīto darbu KM jomā, tas varētu iekļaut vairākus darbseminārus par citiem ES līgumtiesību acquis , piemēram, prasības finanšu pakalpojumu tiesību aktos saistībā ar informāciju, tirgošanu un izplatīšanu vai naudas maksājumu kavējumiem, un vispārīgo līgumtiesību jautājumiem, piemēram, formālas prasības, līgumu derīgums un interpretācija krāpšanas, kļūdas un nepareizas interpretācijas gadījumā.[pic]

[pic]

[1] Eiropas Savienības Konkurētspējas Padome (2005. gada 28.-29. novembris), 14155/05 (paziņojums presei 287).

[2] Laika posmā, uz kuru attiecas šis ziņojums, notika 11 darbsemināri, no tiem 5 darbsemināros īpaši netika apspriesti ar patērētājiem saistīti jautājumi: līguma saturs un sekas, grūtības saistībā ar elektronisko tirdzniecību, aģentu pilnvarojums, KM struktūra, apdrošināšana.

[3] t.i. elektroenerģija, informācija un dati (tostarp programmatūra), un citi nemateriālā īpašuma veidi.

[4] Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/577/EEK (OV L 372, 31.12.1985., 31. lpp.).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīva 97/7/EK (OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 26. oktobra Direktīva 94/47/EK (OV L 280, 29.10.1994., 83. lpp.).