52007DC0285

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.6.2007

COM(2007) 285 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) novērtējumu

UZAICINĀJUMS IZTEIKT APSVĒRUMUS PAR ŠO PAZIŅOJUMU

Eiropas Komisija vēlas uzaicināt visas ieinteresētās personas izteikt apsvērumus par šajā paziņojumā minētajām tēmām un jo īpaši 7.2. iedaļā iekļautajiem jautājumiem, aizpildot apsekojumu tiešsaistē. Iespēja aizpildīt apsekojumu būs pieejama astoņas nedēļas. Saite uz apsekojumu atrodama šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=EnisaFuture&lang=en

Saņemto apsvērumu kopsavilkuma ziņojums un apsekojumu aizpildījušo organizāciju un personu saraksts tiks publicēts tīmeklī. Anonīmi apsvērumi netiks izskatīti.

Komisijai ir tiesības saņemtos apsvērumus kopsavilkumā neiekļaut (piem., ja tie izteikti aizvainojošā veidā). Kopsavilkums būs pieejams noteiktajā laikā iepriekšminētajā tīmekļa vietnē.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras ( ENISA ) novērtējumu

SATURS

1. Ievads 4

2. ENISA vēsture 4

3. ENISA darba novērtēšana. process un mērķi 5

3.1. Process 6

3.2. Neatkarīgās novērtēšanas mērķi 6

4. Neatkarīgajā novērtējumā izteiktās atziņas un ieteikumi 6

4.1. Novērtēšanas komisijas galvenās atziņas 6

4.2. Novērtēšanas komisijas ieteikumi 8

5. Neatkarīgajā novērtēšanā iegūto rezultātu apspriešana 8

6. ENISA administratīvās pārvaldes ieteikumi 9

7. Turpmāka attīstība 10

7.1. Turpmāka apspriešana un analīze 10

7.2. Ievirzes jautājumi turpmākai apspriešanai 10

8. Secinājums 11

1. Ievads

Komunikāciju tīkli un informācijas sistēmas kļuvušas par būtisku ekonomiskās un sociālās attīstības faktoru. Komunikāciju tīklu un informācijas sistēmu drošība un elastība arvien vairāk saista sabiedrības uzmanību. Komisijas i2010 stratēģijā „Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”[1] vairākkārt norādīts uz tīklu un informācijas drošības nozīmi vienotas Eiropas informācijas telpas izveidē. Nesenajā paziņojumā „Drošas informācijas sabiedrības stratēģija — dialogs, partnerība un atbildības apzināšanās”[2] izvērtēts pašreizējais informācijas sabiedrības drošības apdraudējums un piedāvāta atjaunināta politikas stratēģija, uzsverot tehnoloģiskās daudzveidības pozitīvo ietekmi uz drošību un atvērtības un sadarbspējas nozīmi.

Lai palielinātu Kopienas, dalībvalstu un attiecīgi arī uzņēmēju aprindu spēju novērst un risināt tīklu un informācijas drošības nozīmīgākos riskus un reaģēt uz tiem, 2004. gadā piecu gadu darbībai tika izveidota Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ( ENISA ).[3] Aģentūras dibināšanas galvenais mērķis bija strādāt, „lai Kopienā nodrošinātu efektīvu augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību, (..) lai attīstītu tīklu un informācijas drošības kultūru Eiropas Savienības iedzīvotāju, patērētāju, uzņēmumu un valsts sektora organizāciju interesēs, tā veicinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.”

Šajā paziņojumā izklāstītas neatkarīgu ekspertu grupas, kas veica Aģentūras novērtēšanu, atziņas un ENISA administratīvās padomes ieteikumi attiecībā uz ENISA regulu.[4] Tajā iekļauts arī novērtējuma ziņojuma izvērtējums un uzsākta sabiedriska apspriešana. Novērtējuma ziņojuma[5] un administratīvās padomes ieteikumus ietverošā dokumenta[6] pilns teksts tiek iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.[7] ENISA darba novērtējums ir daļa no Komisijas prakses, lai iepriekšēji, termiņa vidusposmā un beigās sistemātiski izvērtētu visus Kopienas pasākumus.

2. ENISA VēSTURE

Savā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ENISA izveidošanu[8] Komisija atzina, ka tīklu un informācijas drošība „ir kļuvusi par nopietnām politiskām bažām” . Šādos apstākļos 2004. gada martā tika izveidota ENISA . Aģentūras formālajā struktūrā ietilpst administratīvā padome (ko veido dalībvalstu, Komisijas un ieinteresēto personu pārstāvji), izpilddirektors un pastāvīgā interešu pārstāvju grupa, kas izveidota, lai sniegtu konsultācijas un uzņemtos koordinēšanu saistībā ar Aģentūras darba programmu. ENISA regulas juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pants. Šo juridisko pamatu Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) apstiprināja pēc Apvienotās Karalistes celtās prasības, un EKT apstiprināja, ka 95. pants ir pareizs regulas juridiskais pamats.[9]

Pirmais lēmums saskaņā ar ENISA regulu bija administratīvās padomes izveidošana, kura 2004. gada 14. septembrī iecēla izpilddirektoru (to izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta). Pēc darbības sākotnējā posma Briselē Aģentūra 2005. gada 1. septembrī pārcēlās uz Heraklionu, un darbinieki sāka pildīt savus pienākumus tur. Pēc Eiropadomes 2003. gada 12. un 13. decembra sanāksmē pieņemtā lēmuma izvietot Aģentūru Grieķijā tās valdība lēma par mītnes atrašanās vietu.

Aģentūrai uzticētajos pienākumos ietilpst atbilstošas informācijas vākšana, lai izvērtētu pastāvošos un iespējamos riskus, jo īpaši tos riskus, kas varētu ietekmēt elektronisko komunikāciju tīklu noturību, kā arī minēto komunikāciju autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti. Aģentūra ir arī aicināta izstrādāt „kopīgu metodoloģiju”, lai novērstu drošības problēmas, dotu ieguldījumu informētības uzlabošanā, veicinātu „attiecīgā laika labākās pieredzes” un „brīdināšanas metožu” apmaiņu un riska novērtēšanas un pārvaldības pasākumus. Aģentūrai arī uzticēts pienākums veicināt sadarbību starp visiem tīklu un informācijas drošības jomā iesaistītajiem, palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm to dialogā ar ražotājiem, lai risinātu ar drošību saistītas problēmas, kas attiecas uz aparatūras un programmatūras ražojumiem, un sniegt ieguldījumu Kopienas centienos sadarboties ar trešām valstīm un vajadzības gadījumā ar starptautiskām organizācijām, lai veicinātu vienotu starptautisku pieeju tīklu un informācijas drošības jautājumiem, tā sekmējot tīklu un informācijas drošības kultūras attīstību.[10]

Eiropas Savienības Padome savā 2006. gada 11. un 12. decembra rezolūcijā par drošas informācijas sabiedrības stratēģiju Eiropā norādīja uz šo uzdevumu nozīmi, aicinot „ENISA turpināt cieši sadarboties ar dalībvalstīm, Komisiju un citām atbilstīgām ieinteresētām pusēm, lai pildītu Aģentūras regulā noteiktos pienākumus un mērķus un lai atbalstītu Komisiju un dalībvalstis centienos izpildīt tīklu un informācijas drošības prasības, tādējādi veicinot jaunās drošas informācijas sabiedrības stratēģijas Eiropā īstenošanu un tālāku attīstību, kā izklāstīts šajā rezolūcijā”. [11]Kopš dibināšanas ENISA ir īstenojusi pasākumus un sagatavojusi rezultātus saskaņā ar norādēm darba programmās 2005. un 2006. gadam.[12]

3. ENISA DARBA NOVēRTēšANA. PROCESS UN MēRķI

ENISA regulas 25. pantā Komisijai izteikts pilnvarojums veikt Aģentūras darba novērtēšanu līdz 2007. gada martam. Līdz noteiktajam laikam Komisija „izvērtē, vai Aģentūras pastāvēšanas termiņš jāpagarina pēc 27. pantā noteiktā perioda” (tas ir — pēc pieciem gadiem). Turklāt „novērtējumā ņem vērā Aģentūras ietekmi uz tās mērķu un uzdevumu izpildi, kā arī tās darba praksi un pēc vajadzības paredz attiecīgos ieteikumus.”

3.1. Process

Saskaņā ar darba uzdevumu, par kuru panākta vienošanās ar ENISA administratīvo padomi, Komisija, pamatojoties uz ENISA regulā piešķirtajām novērtēšanas pilnvarām, uzsāka neatkarīgu novērtēšanu, šo pienākumu uzticot neatkarīgai ekspertu grupai. Neatkarīgās novērtēšanas mērķis bija veikt Aģentūras darba prakses, organizācijas un kompetences izvērtēšanu un attiecīgā gadījumā sniegt ieteikumus uzlabojumiem. Kā norādīts darba uzdevumā, neatkarīgajā novērtējumā tika ņemti vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļi.

3.2. Neatkarīgās novērtēšanas mērķi

Galvenais neatkarīgās novērtēšanas mērķis bija izvērtēt Aģentūras ietekmi uz tās mērķu un uzdevumu izpildi, kā arī darba praksi. Tika novērtētas ietekmes iespējas valsts un starptautiskā līmenī kopā ar gūto pieredzi, kas noderīga darba programmas pilnveidošanai, un iespējamā Aģentūras darbības jomas pārorientēšana. Novērtējumā tika analizēts arī Aģentūras iegūtais statuss un ar ieinteresētajām personām izveidotie sadarbības tīkli.

Neatkarīgajā novērtēšanā uzmanība tika koncentrēta uz šādiem aspektiem.

1. Būtiskums un lietderība , tostarp Aģentūras darbības jomas, mērķu un uzdevumu atbilstība ieinteresēto personu vajadzībām.

2. Budžeta un cilvēkresursu, rezultātu izplatīšanas, neatkarīgu ekspertu zināšanu kopuma un savstarpējo sakaru u. c. izmantošanas efektivitāte un lietderība un ietekme . Kādi ir ENISA darba rezultātā gūtie uzlabojumi, cik efektīvas ir vadības, iekšējās kontroles, budžeta un iekšējo procedūru sistēmas?

3. Pieredze darba uzlabošanai nākotnē : galveno ieinteresēto personu viedokļi un domas par to, kādām jābūt Aģentūras prioritārajām iniciatīvām un uzdevumiem nākotnē, kā optimizēt sinerģiju ar citām ES līmeņa iestādēm un pasākumiem, kā uzlabot sinerģiju ar citām ieinteresētajām personām dalībvalstīs un rūpniecībā.

4. NEATKARīGAJā NOVēRTēJUMā IZTEIKTāS ATZIņAS UN IETEIKUMI

4.1. Novērtēšanas komisijas galvenās atziņas

Neatkarīgo ekspertu grupas novērtējuma ziņojumā[13] apstiprināta sākotnējās politikas pamatprincipu pamatotība ENISA izveidošanai un tās sākotnējiem mērķiem. Šim viedoklim piekrīt visas galvenās ieinteresētās personas. Turklāt Aģentūras darbība ir saskaņā ar izstrādāto darba programmu, un tās sasniegumi līdz šim atbilst prasībām vai pat vērtējami kā labi.

Tomēr Aģentūra nepietiekami strādā, lai panāktu augsta līmeņa ietekmi un cerētos uzlabojumus, un tās pamanāmība ir mazāka par plānoto. Aģentūras spēju strādāt vislabākajā veidā ietekmē vairākas problēmas: tās attiecas uz Aģentūras organizatorisko struktūru, darbinieku dažādajām prasmēm un skaitu, attālo atrašanās vietu un nespēju koncentrēties uz ietekmi nevis rezultātiem. Daudzas no šīm problēmām sakņojas sākotnējās regulas neskaidrībās vai izvēlēs, un ENISA sekmīga darbība nākotnē ir atkarīga no atjaunotas politiskās vienošanās starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Aģentūras gūto pieredzi un pirmā posma sasniegumiem.

Jāuzsver, ka novērtēšana tika veikta jau pēc viena Aģentūras darba gada. Ieinteresētās personas augstu vērtē aģentūras darba iekšējā tirgū iespējamo ieguldījumu, paredzot tā pieaugumu, jo īpaši attiecībā uz darbību dublēšanās samazināšanu tīklu un informācijas drošības jomā starp dalībvalstīm un Komisiju un politikas un noteikumu saskaņošanu.

Lielākā daļa ieinteresēto personu pauž viedokli, ka Aģentūras slēgšana, pilnvarām beidzoties 2009. gadā, būtu ievērojams iespēju zaudējums Eiropai un radītu negatīvas sekas tīklu un informācijas drošībai un iekšējā tirgus sekmīgai darbībai. No otras puses — ieinteresētās personas tomēr uzskata, ka nepieciešamas izmaiņas Aģentūras stratēģiskajā virzībā un struktūrā.

Neatkarīgo ekspertu grupas novērtējuma ziņojuma „SWOT” tabula, 72. lpp. |

PRIEKŠROCĪBAS | TRŪKUMI |

Dalībvalstu un Komisijas pilnvaras Labs sākums attiecību veidošanā Darbinieku kompetence | Redzējuma, koncentrēšanās mērķa un elastīguma trūkums Problemātiskas attiecības starp administratīvo padomi un Aģentūru Atrašanās vietas problēma attiecībā uz darbinieku atlasi un savstarpējo sakaru veidošanu Personāla nepieciešamā skaita trūkums Mācību cikla agrīns posms |

IESPĒJAS | DRAUDI |

Drošības nozīmes palielināšana Eiropā Unikāls stāvoklis, lai atbildētu uz drošības koordinācijas vajadzībām Pasaules līmeņa apvienības meklē ES sadarbības partnerus Jaunu projektu uzsākšana ar lielu nozīmi drošības jomā Kļūt par norādījumu devēju visām dalībvalstīm | Strauja reputācijas vājināšanās un zudums, ja netiks uzlabota efektivitāte Lielā darbinieku mainība vājina personālu kopumā Pretrunīgi dalībvalstu, kā arī dalībvalstu un ieinteresēto personu gaidītie rezultāti Neatkarīgo ieinteresēto personu lomas un mērķu nepareiza izpratne |

4.2. Novērtēšanas komisijas ieteikumi

Papildus atziņām un apkopoto datu analīzei novērtēšanas komisijas ziņojumā iekļauti daži ieteikumi attiecībā uz ENISA nākotni pēc 2009. gada, tos īsumā var apkopot šādi.

- Aģentūras pilnvaras pēc 2009. gada jāpagarina, saglabājot galvenos sākotnējos mērķus un politikas pamatprincipus, taču ņemot vērā pašreizējo pieredzi.

- Aģentūras regula jāpārskata, lai tajā atainotu ENISA sākotnējo stratēģisko lomu un novērstu neskaidrības par tās profilu. Regulā nav detalizēti jāformulē Aģentūras pamatdarbības, tādējādi ļaujot elastīgi pielāgoties drošības vides attīstībai.

- Aģentūras darbinieku skaits un resursi jāpalielina (līdz aptuveni 100 darbiniekiem), lai sasniegtu vajadzīgo minimālo daudzumu.

- Jāpārskata administratīvās padomes loma, lai tādējādi uzlabotu ENISA vadību.

- ENISA pamanāmību varētu uzlabot tādas augsta līmeņa amatpersonas iecelšana, kura labi pazīstama tīklu un informācijas drošības vidē un kas varētu darboties kā pārstāvis.

- Komisija izsaka arī priekšlikumu attiecībā uz Aģentūras atrašanos Heraklionā.[14]

Visbeidzot novērtēšanas komisija ENISA darbības uzlabošanai iesaka vairākus īstermiņa pasākumus. Komisija ir uzaicinājusi administratīvo padomi un ENISA izpilddirektoru, lai pienācīgi apspriestu šos īstermiņa ieteikumus un īstenotu vajadzīgos pasākumus.

5. Neatkarīgajā novērtēšanā iegūto rezultātu apspriešana

Neatkarīgo ekspertu grupas novērtējums ir devis vairākas vērtīgas atziņas noteiktos aspektos, kas ir būtiski gan ENISA sekmīgai darbībai, gan tās ietekmei uz situāciju tīklu un informācijas drošībā, jo īpaši iekšējā tirgus iespējās. Komisija lielā mērā piekrīt šīm atziņām, kas kopumā atklāj sākotnējo politikas principu un mērķu spēkā esību, tomēr arī uzsver, ka pašreizējais Aģentūrā strādājošo skaits un tās darba organizācija neatbilst nākotnes vajadzībām.

Tā ir vērtīga pieredze, no kuras jāmācās, jo vairākas nozīmīgas grūtības, ar kurām ENISA saskārās, domājams, ir saistītas ar struktūru un izriet no neskaidrībām regulas interpretācijā un nepietiekama Aģentūras cilvēkresursu apjoma. Papildu iemesls, kas veicina vienota ENISA redzējuma trūkumu dalībvalstu vidū, iespējams, ir atšķirīga regulas interpretācija Aģentūras darbinieku un administratīvās pārvaldes vidū. Šādā aspektā novērtējuma ziņojums ir ļoti skaidrs un atklāj dalībvalstu atšķirīgās vajadzības attiecībā uz tīklu un informācijas drošību. ES paplašināšanās līdz 25 valstīm 2004. gada 1. maijā (un līdz 27 valstīm 2007. gada janvārī) izvirza ENISA un tās darbam augstākus gaidāmos rezultātus un prasības nekā tās, ko paredzēja, Aģentūru izveidojot.

Daudz sarežģītāku un progresīvāku komunikāciju un bezvada tehnoloģiju ienākšana un saplūšana līdz ar strauju draudu pieaugumu veicinājusi arī tās vides pārveidi, kurā ENISA darbojas. Komisija savā paziņojumā par drošas informācijas sabiedrības stratēģiju uzsver šo pilnveidojumu iespējamo ietekmi uz tīklu un informācijas drošības problēmām ES.[15] Svarīgi šos pilnveidojumus attiecīgi ņemt vērā, atainojot ENISA nākotnes darbībā un lemjot par to, kā ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām jāsadarbojas, lai risinātu jaunās problēmas tīklu un informācijas drošības jomā.

Novērtējuma ziņojuma galvenā atziņa ir, ka ENISA svarīgi veicināt kontaktus un darba attiecības ar ieinteresētajām personām un dalībvalstu pieredzes centriem. Jo īpaši par galveno ENISA kavēkli, kas traucē tai rast savu vietu un pildīt regulā noteiktos uzdevumus, uzskatāms tas, ka ar pašreizējām Eiropas zinātniskajām, tehniskajām un rūpnieciskajām aprindām un nozarēm netiek veidoti regulāri un efektīvi sadarbības tīkli. Kā atzīts neatkarīgo ekspertu grupas ziņojumā, pašreizējā Aģentūras mītnes vieta nesekmē ENISA darbu šajā ziņā, jo apgrūtina iespēju veidot regulārus un pastāvīgus darba kontaktus ar zinātniskajām, tehniskajām un rūpnieciskajām aprindām un nozarēm, kā arī piesaistīt un saglabāt galvenos šīs jomas speciālistus, kam būtu piemērots statuss un personības iezīmes šādas sadarbības veidošanai. Līdzīgi argumenti attiecināmi uz darba attiecībām un kontaktiem ar dalībvalstu laboratorijām un/vai tehniskajiem centriem.

6. ENISA ADMINISTRATīVāS PāRVALDES IETEIKUMI

ENISA administratīvās pārvaldes sanāksmēs 2007. gada 26. janvārī Briselē un 22. un 23. martā Heraklionā Komisija ziņoja par novērtējumu un administratīvā pārvalde apsprieda neatkarīgo ekspertu ziņojumu. Ieteikumus attiecībā uz Aģentūras nākotni un izmaiņām ENISA regulā administratīvā pārvalde formulēja 23. martā.[16]

ENISA administratīvās pārvaldes ieteikumi.

4. Regula jāpārskata, lai pagarinātu pilnvaras. Šajās pilnvarās atkal jāiekļauj pārskata punkts.

5. Aģentūras darbības joma nav būtiski jāmaina.

6. Regula jāpārskata, apvienojot 2. un 3. punktu[17], lai izvirzītu uz rezultātu orientētus mērķus, kas ir reāli un atbilst Aģentūras darbības jomai.

7. Aģentūrai jāsaglabā spēja atbildēt uz konkrētiem lūgumiem sniegt padomus un palīdzību, taču šo lūgumu raksturs un saņemšanas un izvērtēšanas process regulā jāizklāsta skaidrāk.

8. Administratīvās pārvaldes, izpilddirektora un pastāvīgās interešu pārstāvju grupas pārvaldības struktūra nav jāmaina.

9. Izpilddirektoram, konsultējoties ar administratīvo pārvaldi, jāieceļ interešu pārstāvis, kas vada pastāvīgo interešu pārstāvju grupu. Papildus pienākumiem, kas saistīti ar darba programmu, grupai jādod uzdevums veicināt domu apmaiņas divvirzienu plūsmu starp Aģentūru (gan pārvaldi, gan izpilddirektoru) un ieinteresētajām personām, kā arī ieinteresēto personu atbalstu resursu saistībām, sekmējot Aģentūras mērķu īstenošanu.

7. TURPMāKA ATTīSTīBA

7.1. Turpmāka apspriešana un analīze

Šajā posmā Komisija saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma stratēģiju uzskata par piemērotu uzsākt sabiedrisku apspriešanu un ietekmes novērtējumu par Aģentūras darbības termiņa pagarināšanu un tās nākotni, iekļaujot tajā arī izmaksu un guvumu analīzi.[18] Komisija informēs Eiropas Parlamentu un Padomi par vispārējām atziņām un rezultātiem.

Sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējuma (iekļaujot tajā izmaksu un guvumu analīzi) nolūkā jāaplūko vairākas jomas. Pirmkārt, jāizvēlas, vai pagarināt Aģentūras pilnvaras vai aizvietot Aģentūru ar citu mehānismu, piemēram, ieinteresēto pušu pastāvīgu forumu vai drošības organizāciju tīklu. Ja pilnvaras pagarināmas, jāpieņem lēmums par optimālu Aģentūras darbinieku skaitu, ņemot vērā vajadzību uzlabot tās sadarbības tīkla veidošanas spēju un iespējamu uzdevumu paplašināšanos.

Ja Aģentūras pilnvaras pagarināmas, jāprecizē tās kompetence, lai atbalstītu elektronisko komunikāciju reglamentējošo noteikumu tīklu un informācijas drošības elementu pārskatīšanu saskaņā ar 2006. gada pārskatu. Mērķis būtu noskaidrot, kā Aģentūrai jāstrādā ar valstu regulatīvajām iestādēm, citiem pieredzes centriem dalībvalstīs un privāto sektoru, lai noteiktu prasības un vadītu to īstenošanu, risinot ar pašreizējiem un nākotnes elektroniskajiem tīkliem saistītās drošības un integritātes problēmas. Lai sasniegtu maksimālus iekšējā tirgus uzlabojumus, šajā ENISA darbā svarīgi koncentrēties uz ietekmi nevis rezultātiem.

7.2. Ievirzes jautājumi turpmākai apspriešanai

Turpmākas diskusijas ievirzei Komisija izstrādājusi vairākus jautājumus.

10. Kādas pašlaik ir svarīgākās tīklu un informācijas drošības problēmas? Kas mainījies kopš 2004. gada, kad tika izveidota ENISA ? Uz kuru problemātisko jautājumu visvairāk nepieciešama Eiropas atbilde? Vai Aģentūra joprojām ir pareizais līdzeklis šo problēmu risinājumam vai arī būtu vairāk piemērots cits mehānisms?

11. Kā ENISA jāpielāgo savi pasākumi tīklu un informācijas drošības pašreizējām prasībām? Kas maināms Aģentūras kompetencē, lai nodrošinātu iespējamos uzlabojumus ES iestādēm un dalībvalstīm? Kā atainojama Aģentūras stratēģiskā loma? Kā skaidrāk atklāt Aģentūras kā pieredzes centra, kas sniedz palīdzību un konsultācijas, būtību? Kuri Aģentūras pasākumi sniedz vislielāko ieguldījumu iekšējā tirgus sekmīgā darbībā?

12. Kā varētu veicināt efektīvu sadarbību starp Aģentūru un tās ieinteresētajām personām? Kuriem tīkliem Aģentūrai jādod priekšroka sadarbības tīklu veidošanā, lai sasniegtu iespējamos uzlabojumus? Kā Aģentūra var likt lietā valstu iestāžu un ieinteresēto personu lielo pieredzi drošības vidē? Kā vislabāk sekmēt Aģentūras darba rezultātus valsts un privātā sektorā, veicinot Aģentūras pamanāmību?

13. Kādi papildu pasākumi, nemainot pašreizējos ENISA mērķus un darbības jomu, var palīdzēt Aģentūrai kļūt efektīvākai, dot ievērojamus uzlabojumus dalībvalstīm un ieinteresētajām personām un visbeidzot, bet kas ir ne mazāk svarīgi, — nodrošināt lielāku ietekmi?

14. Vai būtu lietderīgi un iespējami paredzēt Aģentūrai plašākus mērķus un pasākumus — gan uz darbību, gan normatīvi orientētus? Kāda veida uzdevumi pievienotu ievērojumu Eiropas vērtību dalībvalstīm vai ieinteresētajām personām? Kā šādā gadījumā būtu jāmaina mērķi un darbības apjoms?

15. Kādam vajadzētu būt Aģentūrā strādājošo darbinieku minimālajam un optimālajam skaitam un budžetam, lai tā varētu darboties efektīvi un ar piemērotu prasmju un kompetenču apvienojumu?

16. Kā būtu risināmas neatkarīgo ekspertu grupas atklātās, ar sadarbības tīkla veidošanu un darbinieku saglabāšanas iespējām saistītās problēmas, kuru iemesls ir ENISA atrašanās vieta?

8. SECINāJUMS

Komisija augstu vērtē neatkarīgo ekspertu grupas novērtējuma ziņojumā paustās atziņas un analīzi un ENISA administratīvās pārvaldes ieteikumus Aģentūras darbam nākotnē un izmaņām ENISA regulā. Sabiedriskā apspriešana un ietekmes novērtējums, kurā tiks iekļauta izmaksu un guvumu analīze, pilnveidos ieguldījumu un ieteikumus, kas vajadzīgi, lai pilnīgi un pārredzami lemtu par iespējamu ENISA darbības pagarināšanu. Komisija informēs Eiropas Parlamentu un Padomi par sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtēšanas rezultātiem, kā arī pilnīgāk izklāstīs vispārējā novērtējuma atziņas, jo īpaši savu lēmumu par to, vai sagatavot priekšlikumu par Aģentūras darbības termiņa pagarināšanu.

[1] http://europa.eu.int/information_society/eeurope/i2010/index_en.htm

[2] COM(2006) 251., 31.05.2006.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru — OV L77, 13.03.2004., 1. lpp. (turpmāk tekstā „ ENISA regula”)

[4] Sk. ENISA regulas 25. pantu.

[5] Pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/dgs/information_society/evaluation/studies/index_en.htm

[6] Pieejams tīmekļa vietnē: http://enisa.europa.eu/pages/03_02.htm

[7] Saskaņā ar ENISA regulas 25. panta 3. punktu.

[8] COM(2003) 63, 31.05.2006.

[9] Tiesas spriedums 2006. gada 2. maijā lietā Nr. C-217/04.

[10]. Kā minēts EKT sprieduma 56. un 57. iedaļā.

[11] Dokuments 15900/06 ( Presse 343), Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes 2772. sanāksme, Briselē, 2006. gada 11. un 12. decembrī, 14. lpp.

[12] Sk. http://enisa.europa.eu/

[13] Šis ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/dgs/information_society/evaluation/studies/index_en.htm

[14] Jāatgādina, ka mītnes vietu noteica valstu un valdību vadītāju un Grieķijas valdības lēmums.

[15] COM(2006) 251, 31.5.2006.

[16] Kā paredzēts ENISA regulas 25. pantā. ENISA administratīvās pārvaldes pieņemtā dokumenta pilns teksts, kurā iekļauti arī pārvaldes apsvērumi, pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://enisa.europa.eu/pages/03_02.htm

[17] Attiecīgi mērķi un uzdevumi.

[18] Sk. arī Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Labāks regulējums izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā”, COM(2005)97, 16.3.2005.