52007DC0226

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.4.2007

COM(2007) 226 galīgā redakcija

ZAĻAJAI GRĀMATAI

par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū

(iesniegusi Komisija)

ZAĻAJAI GRĀMATAI

par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Kopsavilkums

KOMISIJA PAšREIZ PāRSKATA VIENOTO TIRGU, LAI NODROšINāTU Tā s politikas piemērotību 21. gadsimtam. Starpposma ziņojumā Eiropadomes pavasara sanāksmei ir izklāstīta jaunā pieeja vienotā tirgus instrumentu izmantojumam un vērsta uzmanība uz patērētāju labklājības veicināšanu.[1] 2007. gada rudenī Komisija iesniegs savu nobeiguma ziņojumu, kurā būs minēti konkrēti pasākumi, kas veicami iedzīvotāju interesēs. Finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecība ir būtiska šā pārskata daļa.

Finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecība ir nozīmīga ES iedzīvotāju ikdienas daļa. Neņemot vērā ievērojamo progresu, kas pēdējo gadu laikā panākts vienota finanšu pakalpojumu tirgus veidošanā, pētījumi liecina, ka finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības integrācija vēl nav pilnībā īstenota un ka konkurence dažās jomās nav pietiekama.

Pamatojoties uz Komisijas Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku 2005.–2010. gadam[2], Komisijas nozares izmeklēšanu banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē[3] un starpposma ziņojumu par uzņēmējdarbības apdrošināšanu[4], šīs zaļās grāmatas nolūks ir paplašināt un padziļināt mūsu izpratni par problēmām, ar kurām patērētāji un nozare saskaras finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā, un noteikt turpmāko ierosmju iespējamo apmēru un šķēršļus tām šajā nozarē. Šīs apspriešanās konkrētie rezultāti, tostarp iespējamie pasākumi, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgu, tiks iekļauti Vienotā tirgus pārskata beigu ziņojumā, ko publicēs rudenī.

Zaļajā grāmatā izklāstīti Komisijas politikas vispārējie mērķi finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā, ietverta plašāka informācija par pasākumiem, kas nepieciešami, lai sniegtu patērētājiem integrētā ES finanšu tirgus priekšrocības, un lūgta atgriezeniskā saite no ieinteresētajām personām attiecībā uz izvēlēto virzienu.

Komisija uzskata, ka ES finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgus integrāciju var pilnveidot:

- radot konkrētas priekšrocības patērētājiem, nodrošinot to, ka pienācīgi regulēti brīvie tirgi un spēcīga konkurence rada pakalpojumus, kuri atbilst patērētāju vajadzībām, piedāvājot tiem izvēli, finansiālo izdevīgumu un kvalitāti;

- stiprinot patērētāju uzticību, nodrošinot to pienācīgu aizsardzību vajadzības gadījumā, kā arī pakalpojumu sniedzēju finansiālu stabilitāti un uzticamību;

- izglītojot patērētājus, lai atkarā no saviem finansiālajiem apstākļiem tie varētu pieņemt pareizus lēmumus. Tas ir balstīts uz vairākiem faktoriem, tostarp finanšu jautājumu izpratni; labi saprotamas, piemērotas un savlaicīgas informācijas sniegšanu; kvalitatīvu konsultēšanu; kā arī līdzvērtīgas konkurences apstākļiem starp līdzīgiem pakalpojumiem. Finansiāli izglītoti patērētāji varētu būt vairāk pārliecināti par savām spējām, meklējot labākos piedāvājumus, kā apmierināt savas vajadzības, neatkarīgi no finanšu pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas.

Ierosmes ES līmenī tiek īstenotas vai drīz tiks īstenotas tādās jomās kā ieguldījumu fondi, maksājumi, apdrošināšana, hipotekārie kredīti, banku konti un kredītu starpnieki, savukārt citās jomās, proti, pensijas uzkrājumi vai finansiālā izglītotība, darbs vēl ir sākuma posmā.

Komisija uzskata, ka ir nepieciešama pastāvīga uzmanība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji izmanto vienotā tirgus sniegtās priekšrocības. Lai īstenotu šo stratēģiju, Komisija pieņems atklātu un iekļaujošu nostāju, lai konstatētu un risinātu problēmas, apsvērs visus politiskos instrumentus un attiecīgā gadījumā mērķtiecīgi rīkosies.

Komisija labprāt saņemtu vispārīgus komentārus un atgriezenisko saikni no ieinteresētajām personām par šā dokumenta saturu, kā arī atbildes uz tajā iekļautajiem jautājumiem. Atbildes līdz 2007. gada 16. jūlijam jānosūta uz e-pasta adresi markt-retail-consultation@ec.europa.eu. Ja vien nav norādīts citādi, visas saņemtās atbildes tiks publicētas Komisijas tīmekļa vietnē.

1. IEVADS

1. Komisija pašreiz pārskata vienoto tirgu, lai nodrošinātu tās politikas piemērotību 21. gadsimtam. Starpposma ziņojumā Eiropadomes pavasara sanāksmei ir izklāstīta jaunā pieeja attiecībā uz vienotā tirgus instrumentu izmantojumu un vērsta uzmanība uz patērētāju labklājības veicināšanu[5]. Komisija 2007. gada rudenī iesniegs savu nobeiguma ziņojumu, kurā būs minēti konkrēti pasākumi, kas veicami iedzīvotāju interesēs. Finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecība ir būtiska šā pārskata daļa.

2. Pamatojoties uz Komisijas Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku 2005.–2010. gadam[6], Komisijas nozares izmeklēšanu banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē[7] un starpposma ziņojumu par uzņēmējdarbības apdrošināšanu[8], šīs Zaļās grāmatas nolūks ir stiprināt un padziļināt mūsu izpratni par problēmām, ar kurām patērētāji un nozare saskaras finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā, un noteikt turpmāko ierosmju iespējamo apmēru un šķēršļus tām šajā nozarē. Šīs apspriešanās rezultāti tiks iekļauti Vienotā tirgus pārskatā, ko publicēs rudenī.

3. Zaļajā grāmatā izklāstīti Komisijas politikas vispārējie mērķi finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā, ietverta plašāka informācija par pasākumiem, kas nepieciešami, lai sniegtu patērētājiem integrētā ES finanšu tirgus priekšrocības, un lūgta atgriezeniskā saite no ieinteresētajām personām attiecībā uz izvēlēto virzienu.

2. KONTEKSTS

4. Šajā dokumentā finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecība nozīmē tādus pakalpojumus kā norēķinu konti, maksājumi, individuālie aizņēmumi, hipotēkas, ietaupījumi, pensijas, ieguldījumi un apdrošināšanas pakalpojumi, ja tos sniedz individuāliem klientiem, tostarp privātiem ieguldītājiem. Tiem ir būtiska nozīme ES iedzīvotāju ikdienā, jo tie atvieglo iedzīvotāju pilnīgu līdzdalību ekonomikā, ļaujot tiem plānot ilgtermiņā un sniedzot tiem atbalstu neparedzētu apstākļu gadījumā. Tie ietver būtiskas finanšu saistības. Mājokļu kredīti ir mūžā lielākais finanšu risks vairumam ES iedzīvotāju, un nesamaksātais hipotekārais atlikums sasniedz gandrīz 50% no ES IKP[9]. Ieguldījumu fondi dažādās dalībvalstīs veido no 4% līdz 23% no ES mājsaimniecību finanšu aktīviem[10].

5. Finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecība ir svarīga no makroekonomikas viedokļa. Bankas pakalpojumi privātklientiem (kas ir vairāk nekā puse no kopējās banku darbības) nodrošina 2% no ES IKP ikgadējiem bruto ienākumiem[11]. Sabiedrības novecošana izraisa papildu spiedienu uz valsts finansēm, iespējams palielinot nepieciešamību, lai individuālā un ar darba vietu saistītā pensija un veselības apdrošināšana būtu nodrošināta lielākā apjomā. Tas palīdz izskaidrot pensiju, apdrošināšanas un ieguldījumu fondu nozares pieaugošo nozīmi ekonomikā. 2004. gada beigās sākotnējo apdrošinātāju ieguldījumi sasniedza 6 triljonus euro, savukārt ES privāto pensiju fondu pārvaldītajos aktīvos bija 2,5 triljoni euro[12]. PVKIU (pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums) [ UCITS ] līdzekļu kapitalizētā vērtība pārsniedz 5,7 triljonus euro jeb 50% no ES IKP[13]. Dzīvības apdrošināšanas prēmijas vien veido 5% no ES IKP[14].

6. Ir panākts ievērojams progress, veidojot vienoto tirgu finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā. Ir izveidots tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu Eiropas finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzēju finanšu stabilitāti un integritāti tādās jomās kā banku darbība, apdrošināšana un vērtspapīri[15]. Šis tiesiskais regulējums ir izveidots, lai palīdzētu sasniegt daudzus politikas mērķus, tostarp apdomīgu stabilitāti, konkurenci un patērētāju un ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzību. Dažās jomās, piemēram, ieguldījumu pakalpojumi un dzīvības apdrošināšana, ir ieviesti visaptveroši noteikumi, lai aizsargātu privātklientu un ieguldītāju intereses[16]. Turklāt euro ieviešana līdztekus Finanšu pakalpojumu rīcības plāna ietekmei ir sekmējusi lielāku konkurenci Eiropas finanšu pakalpojumu tirgos, jo īpaši vairumtirgū.

7. Finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības integrācija vēl nav sasniegusi savu potenciālu, un konkurence dažos tirgos šķiet nepietiekama, jo īpaši tādās jomās kā maksājumi un banku pakalpojumi privātklientiem[17], un tas var liegt ES patērētājiem iespēju pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības. Par to liecina turpmāk minētie rādītāji.

8. Neliels pārrobežu tirdzniecības apjoms . Izņemot PVKIU, pārrobežu tirdzniecība ir ierobežota, un aktivitāte saistībā ar pārrobežu uzņēmumu dibināšanu vai apvienošanos ir zemāka nekā lielākajā daļā pārējo nozaru[18]. Komisijas pētījumi liecina, ka tikai 1% ES patērētāju šobrīd pērk pārrobežu finanšu pakalpojumus no attāluma, savukārt 26% patērētāju to dara savas valsts robežās, piemēram, izmantojot tālruni vai internetu[19]. Attiecībā uz apdrošināšanu nozares konsolidācija ir notikusi drīzāk uzņēmumiem apvienojoties un dibinot jaunus uzņēmumus, nevis atverot filiāles un sniedzot pārrobežu pakalpojumus. Pārrobežu uzņēmējdarbības apjomi ir ļoti nelieli[20], jo vietējās apdrošināšanas kompānijas vairumā tirgu saņem vairāk nekā 90% no kopējiem ienākumiem no prēmijām. 50% no uzņēmējdarbības veic 20 lielākās Eiropas apdrošināšanas grupas, kuras daudzos gadījumos ir plaši pārstāvētas Eiropas un pat pasaules mērogā[21].

9. Liela cenu dažādība . Kaut arī procentu likmju līmeņi dažās nozarēs, piemēram, mājokļu kredīti, zināmā mērā ir tuvinājušies, kas galvenokārt ir saistīts ar makroekonomisko konverģenci un euro ieviešanu[22], ievērojamas atšķirības joprojām pastāv attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem un tādiem pakalpojumiem kā patēriņa kredīts un norēķinu konti[23]. Piemēram, dažās dalībvalstīs euro pārskaitījumi ir par velti, bet citās par to jāmaksā vairāk nekā 10 euro[24]. Citās nozarēs, piemēram, sauszemes transportlīdzekļu vai mājokļa apdrošināšanā, apdrošināmā objekta pamatcenas salīdzināšana ir sarežģītāka, jo seguma un vietējā riska nosacījumi ir ļoti atšķirīgi[25]. Komisija 2008. gadā veiks pētījumu par būtiskāko finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības cenu atšķirībām.

10. Ierobežota pakalpojumu dažādība un izvēle . Dažās dalībvalstīs var būt grūti pieejami ilgtermiņa nemainīgas likmes hipotekārie pakalpojumi un daži jaunāki pakalpojumi, piemēram, hipotekāri nodrošināti patēriņa kredīti, kas var samazināt patērētāju pieprasījumu un tirgus izaugsmi. Četrās dalībvalstīs vairāk nekā pusei visu krājkontu ir piemēroti nodokļu atvieglojumi, bet citur ES šādi pakalpojumi ir reti sastopami[26]. Problēmas ar nodokļu atskaitīšanu ir izrādījušās par šķērsli dažu dzīvības apdrošināšanas un pensiju pakalpojumu pārrobežu tirdzniecībā.

11. Liela dažādība tirgus darbības rādītājos . Ļoti atšķiras finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzēju rentabilitāte. Piemēram, Ziemeļvalstīs, Spānijā un Īrijā banku pakalpojumu privātklientiem rentabilitāte nemainīgi turpina būt virs ES vidējā rādītāja, bet Vācijā, Austrijā, Nīderlandē un Beļģijā tā ir krietni zemāka[27].

12. Neveicot nekādus turpmākus pasākumus šajā sakarā, ir paredzams, ka Eiropas finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgi paliks sadrumstaloti. Atšķirības tiesiskajā un patērētāju aizsardzības regulējumā, nodokļu politikā, kā arī sadrumstalotā infrastruktūra[28] rada juridiskus un ekonomiskus šķēršļus iekļūšanai tirgū[29]. Juridiski šķēršļi var kavēt vai apgrūtināt dažu pakalpojumu piedāvāšanu vai piekļuvi tirgus infrastruktūrām, tādējādi ierobežojot konkurenci un jauninājumu ieviešanu. Tādi ekonomiski šķēršļi kā nepieciešamība pielāgot pakalpojumus, uzņēmējdarbības modeļus un cenu noteikšanas stratēģijas paaugstina uzņēmējdarbības izmaksas citās dalībvalstīs. Šādi šķēršļi aizkavē jaunus dalībniekus ienākt tirgū, ierobežo patērētāju izvēli un paaugstina cenas. Pakalpojuma sniedzēja nomaiņas dārdzība var ierobežot patērētāju iespējas mainīt bankas kontus un ieguldījumu fondu pakalpojumu sniedzējus. Nespēja piekļūt informācijai vai nepilnīga informācija var nozīmēt to, ka patērētāji nevar izvēlēties labāko piedāvājumu.

13. Tirgus integrāciju var ierobežot arī patērētāju rīcība un veiktās izvēles. Kaut arī palielinās gan iedzīvotāju mobilitāte, gan pārrobežu finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana (tostarp izmantojot tādus tiešos kanālus kā internetu)[30], vairums patērētāju joprojām izvēlas vietēji sniegtos pakalpojumus – izmantojot filiāles, meitasuzņēmumus un starpniekus[31].

14. Neņemot vērā to, ka lielākā daļa finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības klientu visticamāk arī turpmāk izvēlēsies vietējos pakalpojumus un to, ka arī nākotnē patērētājiem ir jābūt iespējai izvēlēties vietējo preci vai pakalpojumu, ja viņi to vēlas, Komisija uzskata, ka var būt nepieciešamas turpmākas reformas, lai patērētāju interesēs uzlabotu tirgu darbību.

3. LABāKS REGULēJUMS UN FINANšU PAKALPOJUMU MAZUMTIRDZNIECīBA

15. Lai uzlabotu Eiropas finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgu darbību, var būt nepieciešama mērķtiecīga un izvērtēta rīcība, kas balstīta uz sasniegto. Dažas ieinteresētās personas, ar kurām veiktas apspriedes pēdējo gadu laikā, ir norādījušas, ka vairāk noteikumu šajā jomā visdrīzāk nedos patērētājiem nekādu būtisku labumu. Tomēr saskaņā ar citiem avotiem dažos gadījumos varētu būt nepieciešama reglamentējoša pieeja. Kopīgas izpratnes veidošana par politiskajiem izaicinājumiem ir nepieciešama, lai izstrādātu tādu politiku, kas nodrošina patērētājiem konkrētus ieguvumus.

16. Ierosmes būtu jāīsteno vienīgi tad, ja ir zināms, ka iedzīvotājiem no tām būs konkrēts ieguvums un ka tām ir nopietns ekonomisks pamatojums. Politikai jābūt balstītai uz pārliecinošiem ekonomiskiem pierādījumiem un pakļautai rūpīgam ietekmes novērtējumam. Piemērotu risinājumu novērtējums ir jāveic, katru gadījumu izskatot atsevišķi un atkarībā no tirgus specifikas un konstatētajām problēmām. Komisija pieņems jaunas reglamentējošas ierosmes finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā vienīgi tad, ja ir atbilstošs ekonomisks pamatojums un ja ir iespējams uzlabot tādus faktorus kā patērētāju uzticība un pārrobežu tirdzniecības darbība. Tiklīdz ir pagājis pietiekami daudz laika, lai izvēlētā politika pierādītu savu efektivitāti, Komisija novērtēs tās ietekmi, un jo īpaši to, vai tā sniedz patērētājiem patiesus un konkrētus ieguvumus. Ja pasākumi izrādīsies neefektīvi, Komisija nevilcināsies ierosināt tos atcelt.

17. Īstenojot savu stratēģiju attiecībā uz finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību, Komisija pieņems atklātu un iekļaujošu nostāju, lai konstatētu un risinātu problēmas, apsvērs visus politiskos instrumentus, lai tie būtu saistoši vai nē, attiecīgajā gadījumā atbalstot tirgus virzītas ierosmes vai neobligātu ES tiesisko regulējumu, piemēram, tā saukto „28. regulējumu”[32]. Attiecīgā gadījumā tiks uzsākti mērķpasākumi.

4. MēRķI UN RīCīBA

18. Šajā nodaļā izklāstīti Komisijas mērķi finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā: konkrētu ieguvumu nodrošināšana patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz cenām un izvēli, patērētāju uzticības stiprināšana un patērētāju izglītošana finanšu jautājumos, kā arī izklāstīts tas, kā Komisija plāno šos mērķus sasniegt.

4.1. Zemākas cenas un plašāka izvēle patērētājiem

19. Komisija ir apņēmusies likvidēt šķēršļus finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecībai, ja tādējādi patērētājiem var nodrošināt konkrētus ieguvumus – plašāku to pakalpojumu izvēli, kuri atbilst viņu vajadzībām, un konkurētspējīgākas cenas.

Cenu samazināšana, palielinot konkurenci

20. ES reglamentējošo noteikumu mērķis ir radīt tādus apstākļus, kuros var attīstīties konkurence un kuros tirgus konjunktūra var samazināt cenas, vienlaikus saglabājot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Gadījumos, kad Kopienas tiesību akti netiek piemēroti vai ievēroti, Komisija veiks nepieciešamos pasākumus piemērojot vai nu konkurences tiesības, vai stingru pret pārkāpumiem vērstu politiku. Tā var arī uzsākt citas ierosmes (tostarp likumdošanas, ja to attaisnotu izsmeļoša ietekmes analīze), ali nodrošinātu, ka tirgū ir nodrošināti godīgi apstākļi un tas sniedz patērētājiem vislabākās iespējas. Tiks novērsti EK līgumā paredzēto pamatbrīvību ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka tirgus ir atklāts un tajā valda konkurence. Komisijas nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē, ka citās dalībvalstīs reģistrētu finanšu iestāžu labāka piekļuve tirgum samazina cenas patērētāju labā[33].

21. Ir svarīgi, lai patērētāji, kuri vēlas mainīt pakalpojumu sniedzējus, netiktu no tā atrunāti vai jebkādā veidā kavēti. Tirgus, kurā patērētāji ir labi informēti un aktīvi, liek finanšu iestādēm savstarpēji sacensties, lai tos piesaistītu un noturētu.

22. Ir jālikvidē tādi šķēršļi patērētāju mobilitātei kā maksa par konta slēgšanu vai polises izbeigšanu, nepietiekama vai sarežģīta informācija, pakalpojumu sasaistīšana un liels administratīvs apgrūtinājums, mainot pakalpojumu sniedzējus.

23. Aizdevēji, kuri nevar iegūt precīzu kredītinformāciju, var noteikt augstākas cenas vai pat atteikties piešķirt patērētājiem kredītus. Tas savukārt apgrūtina patērētāju iespējas meklēt labākus piedāvājumus gan valsts iekšienē, gan ārpus tās robežām.

Pastāvīgās un plānotās ierosmes

Komisija likvidēs banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozares izmeklēšanā konstatētos konkurences šķēršļus[34]. Attiecībā uz maksājumu kartēm gadījumos, kad shēmas mākslīgi paaugstinās patērētāju izmaksas, Komisija piemēros EK konkurences tiesības. Tā šobrīd strādā pie jautājuma par daudzpusējām savstarpējās apmaiņas maksām, ko pārdevēja banka parasti maksā kartes turētāja bankai[35]. Darbības, kuras kaitē tīklu savstarpējai konkurencei, gatavojas rūpīgi pārbaudīt no konkurences viedokļa[36]. Papildus maksājumu kartēm Komisija veiks pasākumus arī attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka netiek nepamatoti liegta piekļuve kredītu reģistriem un maksājumu mijieskaitu un norēķinu sistēmai.

Komisija Eiropas Konkurences tīkla ietvaros sadarbosies ar valstu konkurences institūcijām, lai kopīgi izlemtu, kā vislabāk novērst tādas darbības, kas ierobežo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē patērētāju labklājību.

Komisija 2006. gadā attiecībā uz banku kontiem izveidoja ekspertu grupu klientu mobilitātei . Tās ieteikumi tiks publicēti 2007. gada maijā. Grupa izskatīja tādas iespējas kā attiecīgu pasākumu izveide bankas kontu pārslēgšanai (valsts vai ES līmenī) un dažādi pasākumi, ar kuru palīdzību veicināt informācijas atklātumu un salīdzināmību. Komisija šīs iespējas rūpīgi izvērtēs un apsvērs to ietekmi pirms galīgo lēmumu pieņemšanas.

Atzīstot darba ņēmēju pieaugošās iespējas strādāt citās ES dalībvalstīs un to, cik svarīgi ir pienācīgi sagatavoties aiziešanai pensijā, piemēram, izmantojot ar darba vietu saistītas pensiju shēmas, Komisija nesen ir iesniegusi priekšlikumu direktīvai, lai uzlabotu papildpensijas tiesību pārnesamību [37].

Gaidāmajā Baltajā grāmatā par hipotekārajiem kredītiem tiks izklāstītas ierosmes, kas paredzētas, lai atvieglotu patērētāju kredītvēstures pārvedamību un uzlabotu aizdevēju piekļuvi kredītinformācijai . Komisija uzskata, ka, tā kā šis jautājums sniedzas ārpus hipotekāro kredītu jomas, ir jāparedz horizontāli pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi kredītinformācijai un tās pārvedamību.

Izvēles paplašināšana, kvalitātes paaugstināšana un vairāk jauninājumu

24. Jauninājumi rada jaunus izaicinājumus, piemēram, nodrošināt to, lai jaunu pakalpojumu, pakalpojumu sniedzēju vai finanšu konsultantu regulējums būtu atbilstošs, lai patērētāji spētu izprast un salīdzināt jaunos pakalpojumus un lai starp pakalpojumiem būtu garantēti līdzvērtīgi konkurences apstākļi. Komisija vēlas paplašināt patērētāju izvēli ar nosacījumu, kas tādējādi patērētājs gūst kādas priekšrocības. Patērētāji patiešām nereti pauž bažas par to, ka pārāk plašs pakalpojumu klāsts var tos mulsināt vai radīt neskaidrības, apgrūtinot savām vajadzībām atbilstošākā pakalpojuma izvēli.

25. Komisijai ir cieši apņēmusies nodrošināt, lai, likvidējot šķēršļus finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecībai vienotajā tirgū, uzlabotos vai vismaz saglabātos sniegto pakalpojumu kvalitāte un lai patērētājiem būtu iespēja izdarīt apzinātu izvēli. Piemēram, Maksājumu pakalpojumu direktīvas nolūks ir uzlabot patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, palielinot maksājumu veikšanas ātrumu[38] un veicinot pārrobežu pakalpojumu pieejamību un dažu maksājumu pakalpojumu, piemēram, tiešo debetu, izmantošanu. Cits veids, kā nodrošināt augstu patērētājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, varētu būt akreditēta sertifikācija, izmantojot starptautiskos standartus[39]. Šāda sertificēšana patiešām varētu nodrošināt pamatotu un pārredzamu dažādu darbības aspektu novērtējumu un kalpot patērētājiem par kvalitātes rādītāju, jo īpaši pārrobežu darījumu gadījumos.

26. ES ir pieejams plašs banku, apdrošināšanas un uzkrājumu pakalpojumu klāsts. Tomēr pakalpojumu, kas tiek piedāvāts patērētājiem vienā tirgū, daudzos gadījumos nevar piedāvāt citā tirgū, vispirms nepielāgojot to vietējām prasībām, kas prasa lielas izmaksas. Daži pakalpojumi, piemēram, iespējas noformēt tiešos debetus ārpus robežām, var nebūt pieejami atšķirīgā tiesiskā regulējuma dēļ. Šīs prasības var atspoguļot vietējo patērētāju ieradumus un vajadzības, un tās ir ietvertas patērētāju aizsardzības noteikumos, līgumtiesībās, atšķirīgu nodokļu un tiesību sistēmu noteikumos. Patērētāju izvēli var nevajadzīgi ierobežot arī aizliegumi, kas noteikti tiem pakalpojumu sniedzējiem un kanāliem, ar kuru palīdzību patērētāji var piekļūt finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecībai[40]. Šādi ierobežojumi ir jāsaglabā vienīgi tad, ja to nepieciešamību var objektīvi pamatot.

27. Apdrošināšanas direktīvas ļauj apdrošinātājiem reklamēt un pārdot ES visus savus piedāvātos apdrošināšanas pakalpojumus, un saskaņā ar tām ir atcelta tarifu un politikas nosacījumu iepriekšēja apstiprināšana. Tomēr attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumiem ir jāievēro tās attiecīgās valsts tiesību normas, kas pamatotas ar nepieciešamību aizsargāt „vispārējo labumu”[41]. Tas var ierobežot patērētājiem pieejamo pakalpojumu izvēli un radīt apdrošinātājiem papildu izmaksas[42]. Apdrošināšanas nozares pārstāvji ir pauduši viedokli, ka mazumtirdzniecībai ir vietējs raksturs un nepieciešamība atrasties uz vietas. Komisija uzskata, ka pasākumiem ir jābūt vērstiem uz tirgus protekcionisma likvidēšanu un uz nevajadzīgu regulatīvu izmaksu samazināšanu, piemēram, atceļot nepamatotus vispārējā labuma noteikumus un tādus birokrātiskos šķēršļus kā pārmērīgas ziņojumu sniegšanas prasības. Ieviešot atbilstošu regulatīvo režīmu, kas nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības standartu, iespējas veikt tiešu pārrobežu tirdzniecību tiks brīvi izmantotas, ja uzņēmumiem un patērētājiem tās būs izdevīgas.

Patlaban īstenotās un plānotās ierosmes

Apdrošināšanas jomā Komisija 2007. gadā kopā ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komiteju ( CEIOPS ) izvērtēs valsts “vispārējā labuma” noteikumus, ņemot vērā attiecīgos tiesu prakses principus.

Maksājumu nozare, pamatojoties uz pašregulāciju, izstrādā nepieciešamos tehniskos un komercnoteikumus, lai vēlākais līdz 2010. gadam Vienotā euro maksājumu zona ( SEPA ) kļūtu par realitāti. Komisija cieši uzrauga šo procesu. Paziņojumā, kas jāpublicē līdz 2007. gada beigām, Komisija izvērtēs sasniegto un apsvērs turpmākos pasākumus, lai patērētāju interesēs nodrošinātu SEPA attīstību.

Komisija vēlākais šajā gadā publicēs Balto grāmatu par hipotekāro kredītu , kurā būs ietverti priekšlikumi attiecībā uz to, kā veicināt integrēta hipotekāro kredītu tirgus izveidi. Tiks izskatīti tādi jautājumi kā aizdevuma atmaksāšana pirms termiņa, informācijas pieprasījumi, gada procentu likme, konsultēšana, īpašuma novērtēšana, zemes reģistrs un procedūras saistībā ar tiesību zaudēšanu ieķīlāta īpašuma izpirkšanai. 2008. gadā Komisija pārskatīs valstu reglamentējošos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek tirgoti hipotekāri nodrošinātu patēriņa kredītu pakalpojumi, un ārpusbanku iestāžu lomu hipotēku tirgos, lai izvērtētu, vai ir nepieciešama atbilstoša ES iesaistīšanās.

Lai izstrādātu atbilstošu zināšanu bāzi turpmākām politikas ierosmēm, Komisija pētīs to, kāpēc patērētāji pārsvarā nepērk finanšu pakalpojumus ārpus savas valsts robežām un kā varētu viņus iedrošināt meklēt labākos risinājumus, lai apmierinātu savas vajadzības, neatkarīgi no finanšu pakalpojuma sniedzēja atrašanās vietas.

Sabiedrības novecošanās un pieaugošais valsts finanšu spiediens rada patērētājiem un ieguldītājiem acīmredzamas problēmas, un tas ir jauns tirgus finanšu nozarē. ES sistēmai ir jāizveido stipri pamati, lai panāktu konkurētspējīgu, atklātu un efektīvu tirgu ar ilgtermiņa uzkrājumiem un pensijām saistītiem risinājumiem, kas atbilst patērētāju vajadzībām. Komisija ir pasūtījusi ārējo pētījumu, kas 2007. gada beigās sniegs informāciju par ilgtermiņa uzkrājuma līdzekļu mazumtirdzniecības tirgus pašreizējo situāciju un attīstību, lai tādējādi palīdzētu noteikt pašreiz pieejamo pakalpojumu klāstu, būtiskākos izplatīšanas kanālus un ietekmi uz patērētāju izvēli. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija izvērtēs tendences, kas ietekmē tirdzniecību ar uzkrājumu un pensiju pakalpojumiem, kā arī pasākumus, kuri regulē to tirdzniecību un ieteikšanu. Ņemot vērā ilgtermiņa uzkrājumu un pensiju plānu būtību, ir īpaši jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek piedāvāti pakalpojumi, kas patiešām ir pielāgoti to vajadzībām, un tiek arī pienācīgi tirgoti. Šie ir patērētājiem svarīgi finanšu lēmumi, kurus tie pieņem vienreiz mūžā. Tāpēc patērētājiem ir jābūt iespējai izdarīt izvēli, pilnībā pārzinot pakalpojumu un pareizi novērtējot savus apstākļus un vajadzības.

Komisija uzskata, ka ieguvumi būtu gan patērētājiem, gan finanšu pakalpojumu sniedzējiem, ja varētu piedāvāt neobligātus vienkāršotus, standartizētus finanšu pakalpojumus, piemēram, vienkāršus banku kontus . Tie būtu vienkāršāki nekā citi parastie pakalpojumi un atbilstu Eiropas patērētāju aizsardzības standartiem, piemēram, attiecībā uz informācijas sniegšanas prasību. Tāpēc tos varētu piedāvāt ārpus valsts robežām bez nepieciešamības pielāgot vietējo noteikumu prasībām. Bankām nebūtu obligāti tie jāpiedāvā, un tās to darītu tikai tajos gadījumos, ja tas būtu ekonomiski izdevīgi. Patērētājiem tādējādi būtu plašākas viegli izprotamu pakalpojumu izvēles iespējas. Varētu ieguldīt papildu darbu, lai novērtētu nepieciešamību pēc šādiem standartizētiem izvēles pakalpojumiem, to iespējamību un lietderīgumu.

4.2. Patērētāju uzticības stiprināšana

28. Eiropas patērētājiem ir jābūt pārliecinātiem, lai izdarītu pareizo izvēli. Tomēr pētījumi pierāda, ka patērētāji Eiropā joprojām uztraucas par risku, ko rada pārrobežu darījumi, un neuzticās pieejamajai tiesiskajai aizsardzībai[43]. Tāpēc var būt nepieciešams pielikt vairāk pūļu, lai panāktu patērētāju pārliecību par to, ka viņiem būs tādas pašas tiesības neatkarīgi no finanšu iestādes atrašanās valsts un izvēlētās pārdošanas metodes. Šajā sakarā ir būtiski šādi četri jautājumi: patērētāju tiesību aizsardzība, tiesiskās noteiktības nodrošināšana, piekļuve adekvātām pārsūdzības procedūrām un stabilas un drošas mazumtirdzniecības finanšu iestāžu darbības sekmēšana.

Patērētāju interešu aizsardzība

29. Vienāds aizsardzības līmenis visā ES sniedz patērētājiem pārliecību, ka tie bez bažām var izvēlēties pakalpojumu sniedzējus jebkurā Eiropas valstī. Šī aizsardzība nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus gan patērētājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem.

30. ES likumdošana finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā tradicionāli ir bijusi vērsta uz patērētāju aizsardzības noteikumu minimuma noteikšanu visās dalībvalstīs. Piemēram, Dzīvības apdrošināšanas direktīva paredz minimālo līguma laušanas laikposmu 14 dienas[44]. Arī šī pieeja ietver sarežģījumus: daudzos gadījumos dalībvalstis ir pārsniegušas prasību minimumu, tādējādi ierobežojot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un radot patērētājiem Eiropā atšķirīgus aizsardzības līmeņus.

31. Grozītais priekšlikums pārskatītajai Patēriņa kredītu direktīvai[45], kura paredzētā darbības joma ir šaurāka nekā tas bija noteikts sākotnējā 2002. gada priekšlikumā, ir vērsts uz to, lai veicinātu patiesi vienota patēriņa kredītu tirgus izveidi, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību. Patērētājiem ir jābūt iespējai piekļūt plašākam patēriņa kredīta pakalpojumu klāstam par konkurētspējīgākām cenām. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jābūt iespējai pārdot savus patēriņa kredīta pakalpojumus visās dalībvalstīs bez nepieciešamības pielāgot to pamatiezīmes dažādu valstu tiesību aktiem. Līdz šim ir bijis ļoti grūti starp dalībvalstīm panākt vienošanos par saskaņošanas būtību un pakāpi.

32. Finanšu pakalpojumus aizvien biežāk pārdod vai tirgo ar interneta vai tālruņa starpniecību. Direktīva par finanšu pakalpojumu tālpārdošanu[46] tika pieņemta 2002. gadā, lai stiprinātu patērētāju pārliecinātību, izmantojot šīs tehnoloģijas pārrobežu finanšu pakalpojumu jomā un nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību. Direktīvas pamatelementi ir informācija, kas jāsniedz pirms līguma noslēgšanas, un atteikuma tiesības.

33. Ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu ( MiFID )[47] ievieš saskaņotu un visaptverošu darbības nosacījumu kopumu, kas piemērojami gan ieguldījumu sabiedrībām, gan kredītiestādēm un kas ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas jomā regulē attiecības starp tām un to klientiem. Šo sistēmu veido darba kārtības, labas izpildes un klientu pasūtījumu apstrādes noteikumu kopums, kā arī noteikumi attiecībā uz pamudinājumiem un interešu konfliktiem. Īpaša uzmanība pievērsta privātklientiem, kuriem piemērots īpašs režīms, kas paredz pastiprinātus fiduciārus pienākumus attiecībā pret uzņēmumu. Šādas pieejas mērķis ir aizsargāt patērētājus, veicinot uzņēmumu atbildīgu rīcību[48].

34. Patērētājus netieši aizsargā arī profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas tādā finanšu zaudējuma gadījumā, ko nevērīgu konsultāciju dēļ vai citu profesionālās darbības pārkāpumu dēļ radījuši apdrošināšanas vai ieguldījumu starpnieki, nodrošina iespēju pieprasīt zaudējumu vai norēķinu atlīdzināšanu[49]. Nesenajā ziņojumā tika secināts, ka prasības par obligātu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu joprojām ir spēkā, taču ir nepieciešama turpmāka uzraudzība, jo tiesību akti dalībvalstīs vēl nav pilnībā ieviesti[50].

Tiesiskās noteiktības nodrošināšana patērētājiem

35. Līgumsaistībām piemērojamos tiesību aktus pašreiz reglamentē 1980. gada Romas konvencija. Pamatojoties uz šo konvenciju, patērētājs, kurš noslēdz līgumu par preču vai pakalpojumu piegādi, saskaras ar sarežģītu situāciju, proti, tiesību akti, kas tiek piemēroti šim līgumam, principā, ir tie, kurus puses ir izvēlējušās, un kas praksē bieži vien nozīmē to, kas tie ir tiesību akti, kurus ar standarta noteikumiem un nosacījumiem ir izvēlējies preces vai pakalpojuma sniedzējs. Tomēr ar zināmiem nosacījumiem patērētāju aizsargā tā pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktu obligātie noteikumi[51]. Ar priekšlikumu Regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām[52] nedaudz tiks grozīti noteikumi par tiesību aktiem, kas piemērojami ar patērētājiem noslēgtos līgumos ietvertajām līgumsaistībām. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir tāda principa ieviešana, kas paredz, ka līgumam tiks piemēroti tās valsts tiesību akti, kurā patērētājs pastāvīgi dzīvo, ja pakalpojuma sniedzējs veic savu uzņēmējdarbību tajā valstī, kura ir patērētāja pastāvīgā dzīvesvieta[53]. Tādējādi tiks nodrošināta lielāka tiesiskā noteiktība un līdz ar to arī pārliecība patērētājam, kurš zinās, ka līgumam tiks piemēroti viņam vislabāk zināmie noteikumi. Šobrīd Padomē un Eiropas Parlamentā apspriež regulas priekšlikumu ar mērķi, jo īpaši, rast piemērotu līdzsvaru starp patērētāju un nozares pilntiesīgām interesēm.

Piekļuves nodrošināšana atbilstošai pārsūdzības procedūrai

36. Lai patērētāji, pērkot finanšu pakalpojumus ārpus savas valsts robežām, varētu būt droši, viņiem ir jāzina, ka strīdus gadījumā viņiem būs viegla piekļuve pārsūdzības procedūrai. Patērētājiem ir divas galvenās iespējas – izšķirt strīdu tiesā vai izmantot alternatīvas strīdu izšķiršanas ( ADR ) iespēju ārpustiesas kārtībā, piemēram, ombudu vai patērētāju apelācijas padomi. ADR neaizstāj iespēju vērsties tiesā, taču piedāvā vienkāršāku, lētāku un ātrāku alternatīvu. ADR sistēmas var būt vai nu sabiedriskas, vai privātas ierosmes. Daļēji šo atšķirību dēļ ADR lēmumu statuss var būt atšķirīgs.

37. Parasti ADR sistēmas kompetencē ir izskatīt finanšu pakalpojumu sniedzēja valstī iesniegtās patērētāju sūdzības. Tas var izrādīties sarežģīti tiem patērētājiem, kuri iesaistīti pārrobežu strīdos, jo tiem ir jābūt informētiem par ārvalstu ADR sistēmām un to īpatnībām. 2001. gadā Komisija uzsāka ES ADR sistēmu tīkla, FIN-NET [54], izveidi, kurā tā biedri sadarbojas saskaņā ar vienotiem noteikumiem, tādējādi veicinot ar finanšu pakalpojumiem saistītu patērētāju pārrobežu strīdu risināšanu ārpustiesas ceļā. Sadarbība starp FIN-NET biedriem nozīmē to, ka patērētāji var sazināties ar ADR sistēmām tikai savā valstī. Tīkla darbības shēma palīdz patērētājiem pārsūtīt sūdzības kompetentajai ADR sistēmai finanšu pakalpojumu sniedzēja valstī.

38. Neņemot vērā šos centienus, patērētāju sūdzību izskatīšana pārrobežu kontekstā joprojām var būt problemātiska.

Mazumtirdzniecības finanšu iestāžu stabilitātes un drošības veicināšana

39. Nopietna piesardzības sistēma ir ārkārtīgi svarīga. Patērētājiem ir jābūt pārliecinātiem par finanšu iestāžu stabilitāti neatkarīgi no to atrašanās vietas Eiropas Savienībā. Pašreizējā ES piesardzības sistēma ir pastāvīgi jāpārskata un jāpielāgo tirgus un finanšu attīstības tendencēm. Nākamais uzdevums, kas veicams šajā sakarā, būs apdrošināšanas piesardzības sistēmas modernizācija saistībā ar gaidāmo “ Solvency 2” priekšlikumu.

40. Specifiskas direktīvas ieguldījumu pakalpojumu[55] un banku jomā[56] nodrošina to, ka patērētājiem visā ES ir nodrošināts augsts aizsardzības standarts gadījumā, ja uzņēmums, kurā tie iemaksājuši vai ieguldījuši, bankrotē. Pēc noguldījumu garantiju sistēmu pārskatīšanas Komisija centīsies nodrošināt to, lai patērētāji būtu labi informēti par savu noguldījumu segumu; to, lai visiem noguldījumiem būtu segums pat attiecībā uz jaunākiem finanšu pakalpojumiem un to, lai laiks, kas patērētājam nepieciešams atmaksājamās summas saņemšanai, būtu ierobežots[57].

Patlaban īstenotās un plānotās ierosmes

Padomē pašreiz norit apspriedes par grozīto priekšlikumu jaunajai Patēriņa kredītu direktīvai ar mērķi nodrošināt drīzāku tās piemērošanu.

Mērķis palielināt pārrobežu finanšu pakalpojumu tirdzniecību, izmantojot tālpārdošanu, vēl nav sasniegts[58]. Komisija ir uzsākusi pārskatīt Direktīvu par finanšu pakalpojumu tālpārdošanu [59] un uzsākusi divus pētījumus, lai novērtētu direktīvas tiesisko un ekonomisko ietekmi. Komisijas ziņojums par to ir plānots 2008. gadā. Tajā tiks pētīts, vai ir sasniegti Direktīvā noteiktie mērķi, un, ja nav, – kāpēc. Vajadzības gadījumā Komisija ierosinās Direktīvas grozījumus.

Komisija cieši vēros CEIOPS 2007. gadā plānoto darbu, lai izvērtētu uzraudzītāju sadarbību jautājumos, kas tieši ietekmē apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību, piemēram, pārrobežu sūdzību apstrādē.

Komisija pārraudzīs spēkā esošos noteikumus[60], kuri nosaka vairākus minimālo garantiju noteikumus ADR sistēmām . Direktīvas priekšlikums par noteiktiem starpniecības aspektiem civilajos un komerciālajos jautājumos[61], kad tas būs pieņemts, papildinās šos ieteikumus, nodrošinot drošu saikni starp starpniecības procesu un tiesvedību.

Komisija ir informēta par to, ka ne visas nacionālās ADR sistēmas ir iesaistītas FIN-NET tīklā un ka ne visām ES dalībvalstīm ir ADR sistēmas attiecībā uz finanšu pakalpojumiem. Komisija šā gada laikā sazināsies ar kompetentajām valstu iestādēm, lai iegūtu informāciju par spēkā esošajām nacionālajām ADR sistēmām, kuras neietilpst FIN-NET tīklā, un konstatētu esošos trūkumus. Pēc tam tā izvērtēs, kā varētu novērst trūkumus dalībā FIN-NET un valsts līmenī.

4.3. Patērētāju izglītošana

41. Patērētāji var izmantot vienoto tirgu pilnībā, ja tiem ir izpratne finanšu jautājumos, lai tie spētu paši pieņemt lēmumus, ja tie ir labi informēti un ja tiem ir iespēja saņemt neatkarīgas augstas kvalitātes konsultācijas un brīvi mainīt pakalpojumu sniedzējus. Izglītojot patērētājus šādā veidā, tie varētu būt pārliecinātāki meklēt labākos risinājumus, kā apmierināt savas vajadzības neatkarīgi no finanšu pakalpojumu sniedzēja atrašanās valsts. Tas savukārt var sekmēt konkurenci un nodrošināt labāku finanšu pakalpojumu tirgus darbību.

Patērētāju izpratnes pilnveidošana finanšu jautājumos

42. Patērētāju izpratnes pilnveidošana finanšu jautājumos kļūst aizvien svarīgāka, jo privātpersonas aizvien biežāk sāk iesaistīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē to finansiālo drošību, un kapitāla tirgi patērētājiem kļūst aizvien pieejamāki. Vairāki starptautiski pētījumi liecina par to, ka patērētājiem ir zems finanšu jautājumu izpratnes līmenis[62]. Pastāv liela savstarpēja saistība starp zemu funkcionālās izpratnes līmeni un spēju pieņemt atbilstošus finansiālus lēmumus. Patērētājiem, kuriem ir nepietiekama izpratne par finanšu jautājumiem, ir grūti izprast un izmantot informāciju, kuru tie iegūst, pērkot finanšu pakalpojumus, jo informācija parasti ir sagatavota, galvenokārt ņemot vērā vidējos patērētājus, nevis tos, kuru finanšu jautājumu izpratnes līmenis ir zemāks.

Patlaban īstenotās un plānotās ierosmes

Lai arī izglītošana finanšu jautājumos galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, Komisija jau ir finansējusi dažas finanšu jautājumu izpratnes pilnveidošanas ierosmes saistībā ar tās darbu patērētāju aizsardzības un sociālās atstumtības novēršanas jomā[63], un tā uzskata, ka varētu darīt daudz vairāk, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītošanu finanšu jautājumos. Komisija varētu, piemēram, izstrādāt vadlīnijas, apkopot un sekmēt labas prakses gadījumus vai norādīt uz jauniem inovatīviem risinājumiem. Izstrādājot savu politiku finanšu izpratnes pilnveidošanas jautājumos, Komisija izmantos atgriezenisko saikni no dalībniekiem, kas piedalījās tās 2007. gada 28. marta konferencē par finanšu iespējām, kā arī secinājumus tam pētījumam par finanšu jautājumu izpratnes shēmām ES, kuru tā pasūtījusi un kas būs pieejams 2007. gada beigās.

Atbilstīgās informācijas sniegšana īstajā laikā

43. Neatbilstoša pakalpojuma izvēlēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt mazumtirdzniecības pakalpojumus izmantojošos patērētājus un ieguldītājus, un labākā aizsardzība pret to ir uzticamas informācijas publiskošana. Atbilstoša informācija palīdz patērētājiem izprast finanšu pakalpojuma svarīgākās iezīmes, tostarp risku, iespējamos ieguvumus un izmaksas. Tomēr pierādījumi[64] liecina par to, ka sniegtā informācija bieži vien ir neatbilstoša vai arī pārāk sarežģīta, tādējādi apgrūtinot cenu, pakalpojumu un to sniedzēju salīdzināmību un spēju pieņemt atbilstošu finansiālo lēmumu. Finanšu pakalpojumiem tiek piemērotas dažādas prasības attiecībā uz informāciju, tādējādi nodrošinot dažādus aizsardzības līmeņus. Komisija uzskata, ka informācijai ir jābūt pilnīgai, pareizai, skaidrai, samērīgai, saprotamai un sniegtai savlaicīgi. Prasībām attiecībā uz informāciju arī jābūt konsekventām.

Patlaban īstenotās un plānotās ierosmes

Komisija pašreiz īsteno ierosmes, lai uzlabotu tās informācijas kvalitāti, kas tiek sniegta patērētājiem tādās jomās kā patēriņa kredīti, hipotekārie kredīti, ieguldījumu fondi (PVKIU) un maksājumu pakalpojumi.

Tiks veikta arī patērētāju testēšana , lai novērtētu informācijas, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas , nozīmi un lietderīgumu atsevišķās jomās, piemēram, kredīti.

Ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu jomā – bet, iespējams, arī citās jomās – nozaru pieeja likumdošanai ir radījusi tādu situāciju, ka neatkarīgi no tā, ka dažus pakalpojumus ieguldītāji uztver kā līdzīgus, tiem tiek piemērotas dažādas prasības, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu gan pārdošanas brīdī, gan pēc tam. Cenšoties nodrošināt to, lai prasības attiecībā uz informāciju ES finanšu pakalpojumu tiesību aktos būtu atbilstošas un konsekventas, Komisija 2008. gadā uzsāks starpnozaru pētījumu . Tas tiks balstīts uz triju 3. līmeņa komiteju darbu jautājumos par noteikumiem rīcībai uzņēmējdarbības (tostarp informācijas sniegšanas) jomā attiecībā uz salīdzināmiem ieguldījumu pakalpojumiem.

Patērētāju konsultēšana

44. Konsultāciju sniegšana atšķirās no informācijas sniegšanas. Informācija ietver tikai preces vai pakalpojuma aprakstu, savukārt konsultācijas ietver arī ieteikumus patērētājiem izvēlēties konkrētu pakalpojumu. Konsultācijām ir jābūt objektīvām, balstītām uz patērētāja profilu un atbilstošām pakalpojumu sarežģītībai un ar tiem saistītajam riskam. Šāda prasība jau ir ietverta MiFID attiecībā uz tādu konsultāciju sniegšanu, kas saistītas ar ieguldījumiem (t.i., ieteikumiem klientiem ir jābūt atbilstošiem to individuālajai situācijai). Attiecībā uz tādiem pakalpojumiem kā mājokļu kredīti un pensiju uzkrājumi, kuriem ir būtiska ietekme uz patērētāju finansiālo stāvokli, patērētāji dažās valstīs uzticās neatkarīgiem augstas kvalitātes padomiem, lai varētu pieņemt pareizus lēmumus.

45. Komisija aizvien lielāku uzmanību pievērš finanšu starpnieku nozīmei. Pārdošanas un izplatīšanas tirgus infrastruktūra ne vienmēr ir pietiekami atbilstoša, lai varētu palīdzēt patērētājiem izvēlēties drošus un piemērotus finanšu pakalpojumus. Piemēram, starpniecība attiecībā uz pensijām patlaban atšķiras atkarībā no pakalpojuma un „pensiju pīlāra”[65] klasifikācijas, kaut arī dažiem sniegtajiem pakalpojumiem ir līdzīgas iezīmes.

Patlaban īstenotās un plānotās ierosmes

Komisija drīzumā uzsāks pētījumu par kredītu starpniekiem , lai analizētu ES kredītu starpnieku tirgu, pārskatītu regulējumu, kurā šie starpnieki darbojas, un izvērtētu jebkādus iespējamos kaitējumus patērētājiem. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija izvērtēs, vai ir nepieciešams ieteikt atbilstošu Eiropas tiesisko regulējumu.

Apdrošināšanas starpniecības direktīva [66] tiks pārskatīta, lai pārliecinātos, ka tā īsteno savus mērķus aizsargāt patērētājus, vienlaikus sekmējot vienota apdrošināšanas pakalpojumu tirgus izveidi. Pirmo soli Komisija ir veikusi – tā lūdza CEIOPS pārbaudīt to, kā direktīva ir tikusi ieviesta. Šis ziņojums tiks izmantots par pamatu iespējamā direktīvas pārskatīšanā 2008.–2009. gadā.

Baltajā grāmatā par hipotekāro kredītu tiks izskatīts jautājums par to, kā nodrošināt augstas kvalitātes neatkarīgu konsultāciju sniegšanu patērētājiem.

5. SECINāJUMI

46. Šīs zaļās grāmatas nolūks ir paplašināt un padziļināt mūsu izpratni par problēmām, ar kurām patērētāji un nozare saskaras finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā, kā arī noteikt turpmāko ierosmju iespējamo apmēru un šķēršļus tām šajā nozarē. Apspriešanās noslēdzas 2007. gada 16. jūlijā. Ja vien nav norādīts citādi, visas apspriešanās laikā saņemtās atbildes tiks publicētas Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/finservices-retail/policy_en.htm.

47. Komisija 2007. gada 19. septembrī rīkos uzklausīšanu, lai izdarītu secinājumus par apspriešanos, ko izziņo šī zaļā grāmata, un apspriestu ar visām ieinteresētajām personām to, kādas ierosmes ir nepieciešamas, lai izveidotu efektīvāku finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības iekšējo tirgu.

48. Šīs plašās apspriešanās rezultātus iekļaus Vienotā tirgus analīzes ziņojumā, ko publicēs rudenī.

49. Vai jūs piekrītat šajā dokumentā izklāstītajiem mērķiem un prioritātēm?

50. Vai ir jautājumi, kas nav iekļauti šajā Zaļajā grāmatā, bet ir svarīgi mazumtirdzniecības finanšu tirgu integrācijai, un kuriem Komisijai būtu jāpievērš uzmanība? Piemēram, vai patērētājiem ikdienā ir jāsaskarās ar finanšu pakalpojumu sniedzēju vai citu ieinteresēto personu (darba devēju, sociālās apdrošināšanas, administrāciju, uzņēmēju utt.) izvirzītām ierobežojumiem vai prasībām, kas ierobežo to iespējas izmantot pārrobežu finanšu pakalpojumus (piemēram, prasība, lai būtu bankas konts vai apdrošināšanas polise kādā noteiktā valstī utt.)?

51. Komisija ir uzsākusi vairākas ierosmes, lai uzlabotu apspriešanos ar patērētājiem un nodrošinātu to iesaistīšanu savas politikas veidošanā. Vai ir jāveic papildu pasākumi, un, ja ir, – kādi?

52. Vai patērētāju izvēli nevajadzīgi ierobežo ierobežojumi pakalpojumu sniedzējiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību patērētāji piekļūst mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem? No Jūsu pieredzes, kādi ir šie ierobežojumi?

53. Šis dokuments atspoguļo pasākumus, kas patlaban tiek īstenoti ar nolūku sniegt lietotājiem integrētā ES finanšu pakalpojumu tirgus priekšrocības, un aicina ieinteresētās personas sniegt atbildi par procesa virzību. Tomēr, pamatojoties uz līdz šim paveikto, Komisija uzskata, ka pastāv iespējas veikt vairāk pasākumu, lai nodrošinātu, ka Eiropas finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgi īsteno savu potenciālu un ka iedzīvotājiem ir ieguvums no vienotā tirgus. Komisija jo īpaši vēlas saņemt atbildi uz turpmāk minētajiem konkrētajiem jautājumiem.

54. Neņemot vērā pūliņus, kas jo īpaši saistīti ar FIN-NET izveidošanu, pārrobežu patērētāju sūdzību izskatīšana finanšu pakalpojumu jomā joprojām ir problemātiska. Komisija atzinīgi vērtētu komentārus par to, kā uzlabot pašreizējo situāciju. Piemēram, vai dalībvalstīm būtu obligāti jānodrošina tas, lai tiktu ieviestas alternatīvas strīdu izšķiršanas (ADR) sistēmas? Vai pakalpojumu sniedzējiem obligāti būtu jāpiedalās ADR sistēmā? Vai tiem ar līgumu būtu jāuzliek saistības piedāvāt ADR iespēju saviem klientiem?

55. Vienotas euro maksājumu zonas (SEPA) izveide sniedz uzņēmumiem un patērētājiem izaicinājumus un iespējas. Kāds ir ieinteresēto personu viedoklis par SEPA ietekmi uz patērētājiem? Vai patērētāji būtu vairāk jāiesaista SEPA uzraudzībā un izveidē?

56. Ņemot vērā, ka Komisija vēlāk šogad gatavojas uzsākt savu pētījumu par kredītu starpniekiem , tā vēlētos noskaidrot, vai ieinteresētās personas uzskata, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir pietiekams, un vai patērētāji saskaras ar kādām īpašām problēmām, izmantojot kredītu starpnieku pakalpojumus, jo īpaši ārpus savas valsts robežām.

57. Komisija uzskata, ka tai ir svarīga loma attiecībā uz konkurētspējīga, atklāta un efektīva ilgtermiņa uzkrājumu un pensiju shēmu tirgus izveidi, kas atbilst patērētāju vajadzībām. Vai ieinteresētās personas tam piekrīt, un kā Komisija varētu sniegt ieguldījumu? Vai būtu iespējams izveidot papildu ES mēroga tiesisko regulējumu (“28. regulējums”) attiecībā uz uzkrājumiem un/vai 3. pīlāra pensiju pakalpojumiem?

58. Vai Jūs domājat, ka gan bankām, gan patērētājiem varētu būt ieguvumi, ja bankām būtu iespēja piedāvāt neobligātus vienkāršotus, standartizētus pakalpojumus , kas atbilstu augstām patērētāju aizsardzības prasībām, kas būtu viegli izprotami un ko varētu piedāvāt ārpus valsts robežām bez nepieciešamības pielāgot vietējo noteikumu prasībām?

59. Komisija uzskata, ka varētu darīt vairāk, lai pilnveidotu patērētāju izpratni un spējas finanšu jautājumos . Iespējamie pasākumi ietver vadlīniju izstrādi vai labas prakses sekmēšanu. Komisija atzinīgi vērtētu viedokli, kā šo politiku tālāk attīstīt Eiropas līmenī?

60. Vai Jūs domājat, ka noteikumi par patērētājiem sniegto informāciju , kādi tie pašreiz ir paredzēti finanšu pakalpojumu direktīvās, ir atbilstoši un savstarpēji saskaņoti? Gadījumā, ja tas tā nav, kā Komisija varētu panākt, ka prasības par informācijas sniegšanu ir noteiktas pareizā apmērā, nodrošinot nepieciešamo informāciju, bet neradot pārliecīgu slogu? Vai Jūs domājat, ka pietiek ar patērētāju informēšanu vai būtu nepieciešams tiem arī sniegt konsultācijas ? Ja jā, vai tai būtu jābūt obligātai prasībai vai pēc patērētāja pieprasījuma?

61. Saistībā ar gaidāmo Balto grāmatu par hipotekāro kredītu tiks apspriesti pasākumi attiecībā uz to, kā uzlabot aizdevēju piekļuvi kredītinformācijai . Komisija uzskata, ka varētu darīt vairāk, lai uzlabotu piekļuvi kredītinformācijai, jo īpaši ārpus pārrobežu kontekstā. Kam būtu jābūt tiesībām piekļūt klientu kredītinformācijai? Kā varētu uzlabot klientu kredītinformācijas pārrobežu pārvedamību, jo īpaši nodrošinot to, ka mobilā kredītinformācija seko arvien mobilākajiem patērētājiem? Vai praktisks risinājums varētu būt saprašanās memorands, kas nodrošinātu datu vienmērīgu apriti starp kredītbirojiem?

62. Apdrošināšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgu sadrumstalotība, piemēram, transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā, liedz patērētājiem pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz šīs jomas integrācija ES? Vai, Jūsuprāt, ES līmenī būtu jādara vairāk, lai risinātu šo sadrumstalotības problēmu?

63. Patērētāju mobilitāte un konkurence ir cieši saistītas. Komisija atzinīgi vērtēs komentārus par to, kā varētu veicināt patērētāju mobilitāti. Konkrēti, banku kontu jomā, kā arī turpinot ekspertu grupas darbu, vai ieinteresētās personas saskata kādu labumu, piemēram, no ES mēroga kontu pārslēgšanas noteikumu ieviešanas? Vai SEPA ietekmēs patērētāju mobilitāti?

[1] COM(2007) 60, 2007. gada 22. februāris.

[2] COM(2005) 629, 2005. gada 1. decembris.

[3] COM(2007) 33, 2007. gada 31. janvāris, un SEC(2007) 106, 2007. gada 31. janvāris.

[4] „Starpposma ziņojums par uzņēmējdarbības apdrošināšanas nozares pētījumu”, 2007. gada 24. janvāris.

[5] Sal. ar 1. zemsvītras piezīmi.

[6] Sal. ar 2. zemsvītras piezīmi.

[7] COM(2007) 33, 2007. gada 31. janvāris, un SEC(2007) 106, 2007. gada 31. janvāris.

[8] Sal. ar 4. zemsvītras piezīmi.

[9] Hypostat 2005 , Eiropas Hipotēku federācija.

[10] SEC(2006) 1057, 2006. gada 26. jūlijs.

[11] SEC(2007) 106, 2007. gada 31. janvāris, 7. lpp.

[12] Sal. ar 10. zemsvītras piezīmi.

[13] EFAMA ceturkšņa statistiskais paziņojums par 2006. gada trešo ceturksni (Q3 2006).

[14] Avots: Eiropas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas federācija (CEA) .

[15] Piemēram, Direktīva 2004/39/EK, Direktīva 2006/48/EK un Direktīva 2006/49/EK.

[16] Piemēram, Direktīva 2002/83/EK un Direktīva 2004/39/EK.

[17] COM(2007) 33, 2007. gada 31. janvāris, 2. un 3. lpp.

[18] SEC(2005) 927, 2005. gada 1. jūlijs, un SEC(2006) 1057, 2006. gada 26. jūlijs.

[19] „Eirobarometrs 230: Sabiedriskā doma Eiropā par finanšu pakalpojumiem”, 2005. gada augusts.

[20] Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam apdrošināšanas pakalpojumu tirdzniecība ES-25 robežās samazinājās par 14,6%.

[21] Sal. ar 14. zemsvītras piezīmi.

[22] SEC(2005) 927, 2005. gada 1. jūlijs.

[23] COM(2007) 33, 2007. gada 31. janvāris, 3. lpp.

[24] SEC(2007) 106, 2007. gada 31. janvāris, 63. lpp.

[25] Ir atšķirības starp dažādu valstu un pat reģionu tirgu riska profiliem.

[26] SEC(2007) 106, 2007. gada 31. janvāris, 40. lpp.

[27] SEC(2007) 106, 2007. gada 31. janvāris, 22. lpp.

[28] Piemēram, maksājumu sistēmas, mijieskaita un norēķinu sistēmas un kredītu reģistri.

[29] Piemēram, prasības dažās dalībvalstīs iecelt fiskālo pārstāvi, lai nodrošinātu apdrošināšanas piemaksas nodokļu iekasēšanu riska valstī, apdrošināšanas jomā sarežģī mazu uzņēmumu attīstību rentablā veidā.

[30] Nesenais Apvienotās Karalistes veiktais pētījums apliecināja, ka vairāk nekā 50% interneta lietotāju veic banku norēķinus tiešsaistē (16,9 miljoni cilvēku).

[31] Sal. ar 19. zemsvītras piezīmi.

[32] 28. regulējums ir ES tiesiskais regulējums, kas neaizstāj valstu tiesību aktus, bet ir alternatīva tiem (piemēram, Eiropas uzņēmējsabiedrību statūti).

[33] SEC(2007) 106, 2007. gada 31. janvāris, 32.–33. lpp.

[34] COM(2007) 33, 2007. gada 31. janvāris, 4.–9. lpp.

[35] Sal. ar COMP/34.579 attiecībā uz MasterCard .

[36] Piemēram, tā saucamā sajaukšana (ieguvēju banku prakse iekasēt no uzņēmumiem vienu kopēju cenu par dažādu veidu un/vai dažādos tīklos izdotu karšu atzīšanu) vai papildmaksas aizliegšana, kas ļauj izvairīties no tā, ka tirgotāji varētu pieprasīt papildu maksu par dārgāku maksāšanas līdzekļu izmantošanu.

[37] COM(2005) 507, 2005. gada 20. oktobris.

[38] Dažās dalībvalstīs patērētājiem ir pieejams „tās pašas dienas” maksājums, savukārt citās – maksājumu veikšanai var būt nepieciešamas divas vai trīs dienas, bet pārrobežu maksājumu gadījumos pat vairāk.

[39] Sīkāku informāciju par sertifikāciju skatīt: http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/index_en.htm.

[40] Piemēram, tādi jaunu maksājumu pakalpojumu sniedzēji kā lielveikali, naudas pārvedumu nosūtītāji vai mobilo telefonu operatori šobrīd nevar piedāvāt savus pakalpojumus vienotajā tirgū.

[41] Vispārējā labuma jēdziens ir balstīts uz izvērstu un saskaņotu Eiropas Kopienu Tiesas praksi. Skatīt, piemēram, Komisijas Skaidrojošo paziņojumu par pakalpojumu sniegšanas brīvību un vispārējo labumu apdrošināšanas nozarē, (OV C 43, 6.2.2000).

[42] Prasības, ko piemēro mazumtirdzniecības apdrošināšanas pakalpojumiem vispārējā labuma interesēs, var pamatot vienīgi tad, ja tās nepieciešamas, lai aizsargātu patērētājus, ja tās ir proporcionālas un ja tās nedublējas ar attiecīgās valsts prasībām.

[43] Sal. ar 19. zemsvītras piezīmi.

[44] Sk. 35. pantu Direktīvā 2002/83/EK.

[45] COM(2005) 483, 2005. gada 7. oktobris.

[46] Direktīva 2002/65/EK.

[47] Direktīva 2004/39/EK un tās īstenošanas noteikumi, Regula (EK) Nr. 1287/2006 un Direktīva 2006/73/EK.

[48] Lai izvairītos no tā, ka papildu noteikumi traucētu līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanu un vienlaikus radītu šķēršļus iekļuvei tirgū vienlaikus neveicinot ieguldītāju aizsardzību, MiFID ievieš elastīguma klauzulu, ļaujot dalībvalstīm papildināt noteikumus valsts līmenī – bet tikai izņēmuma apstākļos –, lai veicinātu ieguldītāja aizsardzību.

[49] Skatīt noteikumus, kas iekļauti Direktīvā 2002/92/EK un Direktīvā 2006/49/EK.

[50] COM(2007) 178, 2007. gada 11. aprīlis.

[51] Konvencijas 5. pants.

[52] COM(2005) 650, 2005. gada 15. decembris.

[53] Uz dažām jomām ieteiktā noteikuma piemērošana neattiecas – direktīvas par dzīvības apdrošināšanu un apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, paredz īpašas kolīziju normas, un tāpēc šiem īpašajiem noteikumiem būs lielāka prioritāte nekā vispārējam režīmam. DK, IE un UK nav konvencijas dalībvalstis, un uz tām regula neattieksies (kaut arī UK un IE ir pieņēmusi klauzulu par iespēju konvenciju piemērot).

[54] FIN-NET šobrīd ietilpst 48 biedri no 21 EEZ valsts.

[55] Direktīva 97/9/EK.

[56] Direktīva 94/19/EK.

[57] COM(2006) 729 , 2006. gada 27. novembris.

[58] Sal. ar 19. zemsvītras piezīmi.

[59] Direktīva 2002/65/EK.

[60] Ieteikums attiecībā uz principiem, kas piemērojami iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izskatīšanu ārpustiesas kārtībā, 1998. gada 30. marts, un Ieteikums attiecībā uz principiem, kas piemērojami iestādēm, kas iesaistītas patērētāju strīdu risināšanā izlīguma ceļā ārpustiesas kārtībā, 2001. gada 4. aprīlis.

[61] COM(2004) 718 , 2004. gada 22. oktobris.

[62] Skatīt, piemēram, „ Financial Capability in the UK: Establishing a Baseline ” (Finansiālās iespējas Apvienotajā Karalistē: sākotnējās pozīcijas noteikšana], UK Financial Services Authority (Apvienotās Karalistes Finanšu pakalpojumu iestāde), 2006. gada marts; Irish National Adult Literacy Agency (Īrijas valsts pieaugušo rakstpratības aģentūras) pētījums, 2006. gada augusts (skatīt http://www.nala.ie/press/pressreleases/20060914161103.html); pētījuma rezultātus publicējusi Autorité des Marchés Financiers (Francija) darba grupa, 2005. gada jūnijā (sk. http://www.amf-france.org/documents/general/6080_1.pdf).

[63] Piemēram, 2005.–2006. gadā Eiropas Komisija finansēja DOLCETA programmas izstrādi; tā ir tiešsaistē pieejams mācību līdzeklis, kas paredzēts pieaugušo izglītības organizācijām. 2006. gadā Eiropas Komisija finansēja pētījumu par finanšu izglītības ierosmēm Eiropā, lai pilnveidotu un apmainītos ar labas prakses paraugiem un jaunām stratēģijām, kas uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību nabadzīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem, un jo īpaši tiem, kuriem ir pārmērīgas parādsaistības; šo pētījumu veica parādu pārvaldības aģentūru konsorcijs. Šis darbs ir atvieglojis informācijas apmaiņu starp iesaistītajām organizācijām.

[64] SEC(2007) 106, 2007. gada 31. janvāris, 67. lpp., un „Eirobarometrs 230: Eiropas sabiedrības viedoklis par finanšu pakalpojumiem”, 2005. gada augusts.

[65] Pensiju sistēmai ES parasti raksturīga trīs pīlāru struktūra, ko bieži izmanto arī debatēs un diskusijās Eiropas līmenī: 1. pīlārs — likumā noteiktās sociālā nodrošinājuma sistēmas; 2. pīlārs – aroda pensiju shēmas; 3. pīlārs – brīvprātīgie individuālie pensiju uzkrājumi. Šī trīs pīlāru tipoloģija atspoguļo to atšķirīgās juridiskās iezīmes, lai gan Kopienas dokumenti, kas attiecas uz pensijām, oficiāli neatsaucas uz šiem pīlāriem.

[66] Direktīva 2002/92/EK.