52007DC0146

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.3.2007

COM(2007) 146 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

i2010 — 2007. gada ziņojums par informācijas sabiedrību {SEC(2007) 395}{Volumes 1, 2, 3}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

i2010 — 2007. gada ziņojums par informācijas sabiedrību

SATURS

1. Ievads 3

2. Informācijas sabiedrības attīstība 2006. gadā 3

3. i2010 īstenošana 2006. gadā un 2007./2008. gadam plānotās darbības 4

3.1. Informācijas telpa 4

3.2. Jauninājumi un IKT pētniecība un attīstība 5

3.3. Iekļautība, labāki sabiedriskie pakalpojumi un dzīves kvalitāte 7

4. Nākotnes tendenču noteikšana 9

5. Ceļvedis turpmākajām darbībām i2010 starpposma izvērtējuma kontekstā 11

IEVADS

i2010 ir Komisijas ierosme informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu politikas jomā. Tā nodrošina Komisijas informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu politikas konsekvenci, un tās mērķis ir pastiprināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīmīgo ieguldījumu mūsu ekonomiku sniegumā un atjaunotajā Lisabonas stratēģijā. i2010 darbojas strauji mainīgā vidē, un tāpēc tā ir regulāri jāatjauno un jāpielāgo. Šis ziņojums ir otrā atjaunošanas reize un sagatavo pamatu plašākam starpposma izvērtējumam 2008. gadā.

Kopumā 2006. gada bilance ir pozitīva.[1] Saskaņā ar galvenajiem indikatoriem notiek attīstība pareizajā virzienā, IKT turpinot būt nozīmīgam faktoram izaugsmes un jauninājumu veicināšanā. Skepticismu, kas kavēja ieguldījumus IKT jomā pirms četriem vai pieciem gadiem, ir nomainījusi lielāka pārliecība par mūsu spēju attīstīt un izmantot IKT lietojumprogrammas , kas labvēlīgi ietekmē mūsu ekonomisko un sociālo situāciju. Attiecībā uz politikas pasākumiem atbilstīgi plānam darbojas vairākas ES mēroga ierosmes, kuras paziņoja 2005. gada jūnijā, uzsākot i2010. Dalībvalstu mērogā visās 2006. gada valsts reformu programmās ir likts lielāks uzsvars uz IKT politiku vispārēju ieviešanu.

Komisija i2010 īstenošanā cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, izmantojot i2010 augsta līmeņa ekspertu grupu. Rūpniecības politikas ietvaros 2006. gadā tā nodibināja IKT darba grupu[2], kas pārstāv rūpniecību un pilsonisko sabiedrību, lai pārbaudītu, vai Komisijas pašreizējā politika ir labvēlīga IKT nozares konkurētspējai vai nepieciešami kādi pielāgojumi. Šis darbs un jo īpaši IKT darba grupas ziņojums ļāva Komisijai secināt, ka pašreizējais politikas satvars ir kopumā pareizs. Komisija turpinās darbu pie IKT darba grupas izteiktajiem ieteikumiem, iesniedzot priekšlikumus konkrētām darbībām tajos jautājumos, kuros pašreizējā politika vēl neatbilst tiem.

INFORMāCIJAS SABIEDRīBAS ATTīSTīBA 2006. GADā

Sešus gadus pēc interneta „burbuļa” krīzes informācijas sabiedrība attīstās stabili. Desmit gadus ilgi ieguldījumi IKT nes augļus, veicinot jauninājumus IKT jomās un pārveidojot ES par zināšanās balstītu ekonomiku. Kopš 2005. gada IKT nozares dzinulis aizvien vairāk ir bijis programmatūras tirgus straujā attīstība un salīdzinoši mazāk – elektronisko sakaru nozare. Tas atspoguļo jauninājumu tendences, kurām ir nepieciešami daudzpusīgāk pielietojami programmatūras produkti. Sistēmu programmatūru un e-uzņēmējdarbības lietojumprogrammu pārdošanas lielais apjoms norāda, ka uzņēmēji ievieš jaunus un tehnoloģiski augstāk attīstītus e-uzņēmējdarbības risinājumus, pat ja šos jaunos ieguldījumus joprojām veic tikai lieli uzņēmumi vai progresīvu e-uzņēmējdarbības risinājumu agri ieviesēji.

Lietotāji ātri pieņem jaunus, konverģences radītus pakalpojumus. Daudzās dalībvalstīs tagad platjoslas pakalpojumi ir plaši izplatīti, kas savukārt stimulē modernu, novatorisku pakalpojumu attīstību. Uz saturu balstītā tirgus pārveide jau ir novērojama tādējādi, ka palielinās tiešsaistes mūzikas pārdošanas apjoms un jaunu digitālo ierīču skaits. Attīstās arī filmu izplatīšana un tiešsaistes televīzija. Līdztekus pārejai no satura izplatīšanas tradicionālā veidā uz pieejamību tiešsaistē milzīgā ātrumā pieaug lietotāju radītā satura apjoms.

Valsts sektors neatpaliek. Valsts pakalpojumi tiešsaistē kļūst attīstītāki un sniedz jūtamu efektivitātes pieaugumu: vairāk pakalpojumu piedāvā tiešsaistē, pieejamie pakalpojumi ir labāk izstrādāti un lielāka Eiropas iedzīvotāju daļa kārto lietas ar valsts sektoru tiešsaistē. Valsts pārvaldes iestādes ieņem vadošo vietu, un veselības un izglītības sektors tām cieši seko.

ES šos sasniegumus var izmantot, lai gūtu turpmākus panākumus tās izaugsmes un jauninājumu politikā, un visas dalībvalstis atzīst IKT svarīgo nozīmi, lai sasniegtu Lisabonas mērķus. Salīdzinot ar 2005. gadu, dalībvalstu 2006. gada valsts reformu programmās lielāks uzsvars ir likts uz IKT politiku vispārēju ieviešanu[3]. Tajās norādīts, ka IKT ir liela nozīme kā jauninājumu veicinātājām, kā valdības un uzņēmējdarbības modeļu pārveides instrumentiem un kā līdzeklim mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Attiecībā uz platjoslas pakalpojumiem, e-pārvaldību un digitālajām prasmēm — kas ir 2005. gadā noteiktās prioritārās jomas — dalībvalstīs ir novērojami labi, kaut arī nedaudz neviendabīgi panākumi. Vairākās valstīs kā jaunas prioritātes parādās jautājumi par IKT pētniecību un attīstību, uzticēšanos un drošību, kā arī pasākumi uzņēmēju un pārvaldes iestāžu administratīvo izmaksu samazināšanai. Joprojām ir atšķirības starp dalībvalstīm, bet dažās jomās, piemēram, platjoslas pakalpojumu ieviešanā, jaunu pakalpojumu izveidē vai e-pārvaldībā, vadošās ES valstis ir priekšgalā arī pasaules mērogā.

I2010 īSTENOšANA 2006. GADā UN 2007./2008. GADAM PLāNOTāS DARBīBAS

Informācijas telpa

Digitālā konverģence beidzot sāk pilnībā attīstīties. Kaut arī process ne tuvu nav pabeigts, konverģence tagad lielā mērā ir realitāte. Politikas veidotājiem ir jānodrošina, ka konverģējošās nozares ietekmējošie tiesību akti nodrošina tiesisku noteiktību, kas ieinteresētajām personām ir nepieciešama jauninājumu radīšanai. Mērķis ir reaģēt uz tehnoloģiju izmaiņām tādā veidā, kas veicina konkurenci, konsolidē iekšējo tirgu un dod labumu lietotājiem. Galveno politikas jautājumu izvērtējums parāda, ka tiesiskais regulējums un reglamentējošie noteikumi kopumā ir labvēlīgi konverģences turpmākai attīstībai.[4]

Ir uzsāktas lielākā daļa no i2010 pirmajā pīlārā plānotajām darbībām, kuru mērķis ir izveidot vienotu Eiropas informācijas telpu. 2006. gadā ir pārskatīti elektroniskos sakarus reglamentējošie noteikumi, un grozījumus iesniegs līdz 2007. gada vidum. 2007. gadā diskusijas turpinās, izmantojot zaļo grāmatu par universālā pakalpojuma nākotni elektronisko sakaru jomā. Regulējuma izvērtējumā par svarīgu elementu atzina labāku un efektīvāku radio frekvenču spektra lietojumu, tostarp ieviešot lielāku elastīgumu.[5] Tam sekos priekšlikumi par kopīgu pieeju frekvenču spektra kopējam lietojumam un digitālajai dividendei. Komisija arī risinās jautājumus par privātuma ievērošanu un privātuma apdraudējumu, uz kuriem tika norādīts tās 2006. gada sabiedriskajā apspriešanā par radiofrekvenču spektra identifikāciju (RFID).

Komisija pievienos nākamos Eiropas audiovizuālās politikas elementus, attīstot diskusijas par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un informācijas nesēju izmantošanas prasmi. Jaunā MEDIA 2007 programma, kas ietver periodu no 2007. gada līdz 2013. gadam, turpinās finansiāli atbalstīt Eiropas audiovizuālo sektoru. Turklāt Komisija īsumā izklāstīs pasākumus, ar ko atbalstīs mobilās televīzijas ieviešanu un izplatīšanu Eiropas mērogā.

Līdz ar jaunu tiešsaistes pakalpojumu parādīšanos tirgus dalībnieki uzsāk apgūt jauna, daudzvalodu un novatoriska satura attīstībai nepieciešamās iemaņas. Komisijas ierosinātā Harta par filmām tiešsaistē, par kuru uzņēmējdarbības līderi vienojās 2006. gadā, ir pirmais zīmīgais panākums šajā ziņā. Komisija šobrīd izvērtē, kā šī harta varētu pavērt ceļu plašākai tiešsaistes satura politikai, lai rosinātu augstas kvalitātes un novatoriska tiešsaistes satura attīstību.

No politikas viedokļa nākamais uzdevums ir panākt, lai lietotāji justos droši izmantot jaunos pakalpojumus. 2006. gadā Komisija ierosināja regulu, lai ierobežotu starptautiskos viesabonēšanas tarifus mobilo pakalpojumu lietotājiem, un 2007. gada februārī tā uzsāka sabiedrisko apspriešanos par patērētāju tiesību aizsardzības acquis pārskatīšanu Eiropas mērogā[6].

Visbeidzot, Komisija papildināja jauno drošas informācijas sabiedrības stratēģiju ar ziņojumu par surogātpasta, spiegprogrammatūras un ļaunprātīgas programmatūras apkarošanu, un 2007. gadā tā risinās jautājumus par kibernoziegumiem. Tā izvērtēs Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras ( ENISA ) darbību, lai izlemtu, vai aģentūras pilnvaru termiņš būtu jāpagarina, un pārraudzītu drošības pasākumu īstenošanu ar mērķi 2008. gadā izsvērt papildu rīcības nepieciešamību.

2007.–2008. gadā Komisija:

- ierosinās pārskatīt elektroniskos sakarus reglamentējošos noteikumus, uzsāks diskusiju par universālā pakalpojuma nākotni un turpinās attīstīt saskaņotu regulējumu elastīgai un efektīvai frekvenču spektra pārvaldībai, jo īpaši attiecībā uz frekvenču spektra kopējo lietojumu un digitālo dividendi;

- novērtēs politikas nepieciešamību informācijas nesēju izmantošanas prasmju jomā un ierosinās vispusīgu pieeju RFID un mobilajai televīzijai;

- veicinās vispusīgu pieeju augstas kvalitātes novatoriska satura attīstībai;

- turpinās drošības stratēģijas izstrādi ar paziņojumu par kibernoziegumiem, izvērtēs ENISA , lai izlemtu par tās pilnvaru termiņa pagarināšanu, un novērtēs papildu rīcības nepieciešamību drošības jomā (2008).

Jauninājumi un IKT pētniecība un attīstība

Pētniecības un jauninājumu veicināšana ieņem centrālo vietu Komisijas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai. ES mērķis ir atvēlēt pētniecībai un attīstībai 3 % no IKP, no kuriem 2 % dotu privātais sektors. Izdevumiem pētniecībai un attīstībai esot apmēram 1,9 % no IKP, ES joprojām ir tālu no šī mērķa. Lisabonas stratēģijas 2006. gada progresa ziņojumā ir uzsvērts, ka visas dalībvalstis ir uzstādījušas valsts mēroga mērķi ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā; ja tās to panāks, 2010. gadā ES pētniecībā un attīstībā ieguldīto līdzekļu apjoms sasniegs 2,6 % no IKP.

Liela daļa no kopējiem uzņēmēju veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā attiecas uz IKT nozari (26 % 2003. gadā[7]). Kā to uzsvēra IKT darba grupa, ja ES vēlas sasniegt 3 % mērķi, ir absolūti nepieciešams palielināt izdevumus IKT pētniecībai un attīstībai. Eiropas pētniecības un jauninājumu jomu spēcīgi pozitīvi ietekmēja uzsāktā Septītā pētniecības pamatprogramma (FP7) , kas būs spēkā no 2007. gada līdz 2013. gadam. ES ieguldīs IKT, kas ir lielākā pozīcija FP7, vairāk nekā 9 miljardus EUR. Komisija turpinās sadarboties ar deviņām Eiropas IKT tehnoloģijas platformām, kas ir izveidotas, lai stiprinātu partnerību ar rūpniecību un sasniegtu pētījumu kritisko masu stratēģiski svarīgās jomās. Divas no platformām kalpos kā pamats kopīgām tehnoloģiju ierosmēm — jaunam ierosmju veidam, kas apvienos ES, dalībvalstu un rūpniecības līdzekļus, veidojot partnerības starp privāto un valsts sektoru, lai sekmētu augsta līmeņa pētniecību Eiropā.

ES ir arī apņēmusies uzlabot jauninājumu pamatnosacījumus[8], un šajā nolūkā ir noteikusi 10 īpaši nozīmīgus pasākumus[9]. Komisija strādā pie tā, lai noteiktu politikas trūkumus attiecīgajā jomā un tādējādi nodrošinātu, ka ES IKT nozares standartizācijas politika atbilst mūsdienu strauji mainīgo tirgu izvirzītajiem izaicinājumiem. Tā arī rosinās valsts iestādes sadarboties un stiprināt ES valsts sektora kā jauninājumu un/vai produktu un pakalpojumu pirms komercializācijas pirmā pircēja nozīmi, tādējādi paverot jaunas vadošā tirgus iespējas cita starpā uz IKT balstītiem produktiem un pakalpojumiem.

Jauninājumi rodas ne tikai pētniecības rezultātā, bet arvien vairāk tos rosina tehnoloģiju lietotāji vai organizatoriskas izmaiņas. Konkurētspējas un jauninājumu programmas IKT politikas atbalsta programma sekmē jauninājumus un konkurenci, veicinot IKT plašāku ieviešanu un optimālu izmantojumu iedzīvotāju, valdību un uzņēmēju, jo īpaši MVU, vidū. 2007. gadā IKT politikas atbalsta programma koncentrēsies uz valsts sektora kā lietotāja nozīmi un risinās trīs galvenos jautājumus: efektīvi un sadarbspējīgi e-pārvaldības pakalpojumi; IKT piekļuvei, novecošanai un sociālajai integrācijai; un IKT ilgtspējīgiem un sadarbspējīgiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 2007. gadā Komisija turpinās pārskatīt politikas nepieciešamību, lai veicinātu un atvieglotu e-uzņēmējdarbību saskaņā ar eBusiness W@tch un eBSN (Eiropas e-uzņēmējdarbības atbalsta tīkls MVU)[10]. Tā atsauksies uz IKT darba grupas aicinājumu izstrādāt ilglaicīgu e-prasmju stratēģiju, iekļaujot saikni ar izglītību un apmācību.

Dalībvalstis un reģioni ir aicināti atbalstīt IKT izplatību saskaņā ar to vajadzībām gan IKT produktu un pakalpojumu attīstības, gan infrastruktūras ziņā. Laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam ES no struktūrfondiem ar IKT saistītiem projektiem atvēlēja aptuveni 7 miljardus EUR. IKT ir arī viena no prioritātēm, kas izvirzīta Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam[11].

2007.–2008. gadā Komisija:

- ierosinās Padomei lemt par kopīgām tehnoloģiju ierosmēm nanoelektronikai ( ENIAC ) un iegultām sistēmām (ARTEMIS);

- izvērtēs IKT standartizāciju;

- aplūkos jautājumu par to, kāds ir potenciāls iepirkumiem pirms komercializācijas, lai uzlabotu valsts pakalpojumu kvalitāti un Eiropas rezultātus jauninājumu jomā;

- turpinās koordinēt politiku IKT ieviešanas jomā, pārskatīs e-uzņēmējdarbības politiku un tendences, kā arī definēs vajadzīgos politikas pasākumus;

- turpinot IKT darba grupas izvirzīto uzdevumu risināšanu, Komisija aplūkos jautājumu par pasākumu nepieciešamību e-prasmju un nodarbināmības jomā.

Iekļautība, labāki sabiedriskie pakalpojumi un dzīves kvalitāte

Iekļautība

Jauninājumi maina lietotāju lomu; pieaug vajadzība nodrošināt, lai visi lietotāji būtu iekļauti procesā. E-iekļautības konferencē Rīgā uzsāka šo pārdomu procesu ar ministru deklarāciju, kurā izklāstīja politiskas norādes turpmākajai darbībai. Kā nākamo soli, pamatojoties uz izvērstām apspriešanām, Komisija ieskicēs savu redzējumu attiecībā uz 2008. gada e-iekļautības ierosmi . Tā pārskatīs panākumus e-pieejamības jomā un apsvērs turpmākas darbības, tostarp juridisku pasākumu priekšlikumu, nepieciešamību.[12]

Komisija turpinās atbalstīt ātrdarbīgas platjoslas piekļuves nodrošināšanu visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tas veicinās ambiciozo Komisijas ierosmi „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām”[13], kas ir uzsākta saskaņā ar struktūrfondiem. Turpinot pildīt ar Rīgas deklarāciju uzliktās saistības, Komisija, ciešā saistībā ar izglītību un apmācībām, pārskatīs digitālo prasmju rādītājus un politiku.

2007.–2008. gadā Komisija:

- izstrādās redzējumu par vispusīgu e-iekļautības politiku (2007) un veiks priekšdarbus 2008. gadā paredzētajai Eiropas e-iekļautības ierosmei;

- pārskatīs panākumus e-pieejamības jomā un vajadzības gadījumā ierosinās turpmākas darbības;

- atbalstīs izpratnes padziļināšanu (2007. gadā organizēs vērienīgu pasākumu par platjoslas pakalpojumiem lauku kopienās) un apmaiņu ar labu praksi (ar tīmekļa vietnes palīdzību) par ātrdarbīgas platjoslas piekļuves pieejamību visiem Eiropas iedzīvotājiem;

- atbilstīgi ierosmei „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” Komisija izveidos reģionālus tīklus „Labāki IKT savienojumi starp reģioniem” un „E-pārvaldības tuvināšana reģioniem un uzņēmējdarbībai”;

- pārskatīs digitālo prasmju rādītājus un politiku.

Sabiedrisko pakalpojumu uzlabošana

2006. gadā tiešsaistes sabiedriskie pakalpojumi visvairāk attīstījās e-pārvaldības un e-veselības jomā. Dalībvalstīm ir panākumi valstu e-pārvaldības ierosmju jomā, un tās sadarbojas kopējos ES mēroga pasākumos, lai līdz 2010. gadam sasniegtu e-pārvaldības rīcības plāna ambiciozos mērķus. 2006. gadā sāka darboties ES e-veselības portāls. Visas dalībvalstis ir pabeigušas e-veselības stratēģiju izveidi, un būs pieejams valstu labās prakses apkopojums e-veselības jomā.

Dalībvalstis atzīst uz IKT balstītu sabiedrisko pakalpojumu Eiropas dimensiju un ir noteikušas nozīmīgākos faktorus, lai panāktu pārrobežu sadarbspēju. 2007. gadā IDABC programmas satvarā Komisija pārskatīs Eiropas savietojamības satvaru[14]. Komisija arī izdos ieteikumu par e-veselības sadarbspēju un uzsāks pasākumus, lai atbalstītu jauninājumiem labvēlīgu e-veselības tirgu personālas veselības pārraudzības un pārvaldības jomā. Mērķis ir līdz 2008. gadam izveidot veselības informācijas tīklus, kas pamatojas uz fiksētiem un bezvadu platjoslas pakalpojumiem, kā arī mobilām infrastruktūrām un Grid tehnoloģijām.

2007.–2008. gadā IKT politikas atbalsta programmā ietvertie plaša mēroga eksperimentālie projekti turpinās atbalstīt sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanu tādās jomās kā elektroniskās identifikācijas formas, droša dokumentu pārsūtīšana starp administrācijām, e-iepirkumi, e-līdzdalība, dati par neatliekamās palīdzības pacientiem un elektroniskā zāļu izrakstīšana. Plaša mēroga eksperimentālus projektus attiecībā uz e-iepirkumu un elektronisko identifikācijas formu atbalstīs arī IDABC programmas darbības turpinājums šajās jomās.

2007.–2008. gadā Komisija:

- turpinās atbalstīt e-pārvaldības rīcības plāna īstenošanu, tostarp pieliekot pūles, lai integrētu un pārveidotu pati savu administrāciju, un pārskatīs Eiropas savietojamības satvaru;

- izdos ieteikumu par e-veselības sadarbspēju, veicinās jauninājumiem labvēlīgu e-veselības tirgu un izveidos sadarbspējīgu veselības informācijas tīklu (2008);

- uzsāks plaša mēroga eksperimentālus projektus, kas būs ietverti Konkurētspējas un jauninājumu programmā.

Dzīves kvalitāte

IKT ir ne tikai jauninājumu un konkurētspējas virzītājspēks, bet arī maina veidu, kādā cilvēki dzīvo un sazinās. Ņemot to vērā, i2010 koncentrējas uz jomām, kurās tehnoloģiskie jauninājumi varētu nozīmīgi uzlabot dzīves kvalitāti: novecošana, kultūras daudzveidība, ar labāko mūsdienu tehnoloģiju aprīkoti automobiļi un klimata pārmaiņas.

2007. gadā Komisija uzsāks vadošu ierosmi par labu novecošanu informācijas sabiedrībā. Tā ietvers pētījumu ierosmi par interaktīvu automatizētu dzīves vidi ( Ambient Assisted Living, AAL ), kas pamatojas uz ES Līguma 169. pantu, tehnoloģijas integrējot produktos un pakalpojumos, lai nodrošinātu nepārtrauktu saikni no progresīviem pētījumiem līdz pielietojumam. To papildinās ilglaicīgāki pētījumi saskaņā ar FP6 un FP7 un Konkurētspējas un jauninājumu programmā iekļautas pielietojuma darbības, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe mājās.

Īsteno digitālo bibliotēku un ar labāko mūsdienu tehnoloģiju aprīkotu automobiļu [viedo automobiļu] vadošās iniciatīvas. Komisija izdeva norādes par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā, kā arī zinātniskajiem informācijas avotiem. Dalībvalstis ir lūgtas nodrošināt eCall darbību. 2007. gadā Komisija novērtēs paveikto attiecībā uz ar labāko mūsdienu tehnoloģiju aprīkotiem automobiļiem [viediem automobiļiem] un sarunām par brīvprātīgu eCall ieviešanu automobiļos.

Jaunas, uz IKT balstītas tehnoloģijas ir vitāli svarīgas ne tikai, lai panāktu lielāku resursu izmantošanas efektivitāti, bet arī lai sasniegtu kvalitatīvas izmaiņas radikāli atšķirīgu, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgāku patēriņa paradumu virzienā. 2007. gadā izveidos i2010 vadošu ierosmi, lai risinātu jautājumus prioritārās jomās, piemēram, energoefektivitāte un vides ilgtspējība.

2007.–2008. gadā Komisija:

- uzsāks vadošo ierosmi „Novecot labi informācijas sabiedrībā”, ierosinās uz ES Līguma 169. pantu balstītu AAL ierosmi un uzsāks Konkurētspējas un jauninājumu programmā ietvertus eksperimentālus projektus, kas koncentrēsies uz neatkarīgu dzīvi un hronisku slimību pārraudzību;

- pārskatīs, kā tiek īstenots ieteikums par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (2008);

- novērtēs, kā tiek īstenota ar labāko mūsdienu tehnoloģiju aprīkotu automobiļu [viedo automobiļu] vadošā ierosme un eCall ierosme;

- attīstīs vadošu ierosmi par IKT ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Nākotnes tendenču NOTEIKšANA

Ar Lisabonas stratēģiju jauninājumi ir atzīti par vienu no galvenajām prioritātēm, un ES ir attīstījusi visaptverošu politikas programmu šim nolūkam. IKT ir plaši atzītas kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem jauninājumu radīšanā. Lai turpmākajā darbā izmantotu i2010 sasniegumus 2005. un 2006. gadā, ES ir jāieņem vairāk uz nākotni vērsta nostāja un jānostiprina saikne starp IKT politiku un Lisabonas prioritātēm. Politikas veidotājiem arī jāsaprot, kā jaunas izmaiņas ekonomikā un sabiedrībā var paplašināt informācijas sabiedrības pozitīvo ietekmi uz jaunām grupām un veicināt konkurenci un Eiropas rūpniecības vadošo nozīmi, vienlaikus iekļaujot sabiedrību kopumā. Tāpēc 2008. gada i2010 starpposma izvērtējumā būtu jāapskata šādi trīs jautājumi.

Jauns tīklu un interneta jauninājumu vilnis

Informācijas sabiedrība kļūst par realitāti. Zemu izmaksu tīkli, kurus paplašina mobilie vai bezvadu tīkli, dod iespēju lietot nepārtrauktus savienojumus un izmantot tīklā integrētas lietojumprogrammas un pakalpojumus, un tos sabiedrībā izmanto arvien plašāk.

Šīs izmaiņas atbalsta jaunas tehnoloģiskās tendences, piemēram, pāreja uz ļoti ātrdarbīgiem tīkliem, visuresošas bezvadu tehnoloģijas, internets 2.0, „lietiskais internets” ( Internet of Things ), Grid tehnoloģijas, jauni tīkla arhitektūras veidi, tīmeklī balstīti pakalpojumi, lietotāja saskarnes, lietotāja radīts saturs un sociālā sadarbība. Šīs tendences ietekmēs uzņēmējdarbības un darba vidi, sniedzot jaunas iespējas rūpniecībai un jaunus risinājumus e-uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai, tādējādi uzlabojot līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi. Tās piešķirs arī lielāku nozīmi lietotājiem kā jauninājumu radītājiem. To jau var novērot saistībā ar milzīgā ātrumā pieaugošo lietotāju radītā satura apjomu.

Lai gan daudzi nākotnes tīklu un interneta aspekti vēl kādu laiku paliks nerealizēti, jau tagad ir iespējams identificēt šķēršļus informācijas sabiedrības attīstībai. Tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā ieguldījumi lielākas kapacitātes platjoslas pakalpojumos, tīkla neitralitāte, frekvenču spektra pieejamība un drošība. Laicīgi uzsāktās diskusijās ar ieinteresētajām personām par attīstību ilgākā laika periodā būtu jāaplūko iespējamo politikas pasākumu nepieciešamība.

Lietotāja skatījums uz jauninājumiem

Līdz ar jaunu pakalpojumu parādīšanos nākošais izaicinājums ir lietotājs. Lietotāja radīta satura palielinājums paver jaunas perspektīvas radošākai un jauninājumiem bagātākai informācijas sabiedrībai. Tādā pašā veidā, kā lietotāji izmantoja atklātā pirmkoda programmatūru, lai attīstītu jaunus sadarbības procesus, tie tagad izmanto IKT, lai novatoriskos veidos radītu paši savu saturu un apmainītos ar to. Tas rada jaunas problēmas, proti, attiecībā uz tiesisko atbildību par satura izplatīšanu, ar autortiesībām aizsargāta satura atkārtotu lietošanu un privātuma ievērošanu/privātās dzīves aizsardzību.

Līdz ar to informācijas sabiedrības iespaidā mainīsies tradicionālais skatījums par lietotāja nozīmi. Tomēr politika, kuras mērķis ir novērst šķēršļus IKT plašam lietojumam — kā tas noteikts i2010 — nekļūs nevajadzīga. Ar 2008. gada e-iekļautības ierosmi i2010 darbības sastāvdaļa ir koncentrēšanās uz lietotāju, un patērētāju intereses jau tagad tiek ņemtas vērā Komisijas IKT politikā. Nesens piemērs tam ir Komisijas priekšlikums par viesabonēšanu, lai likvidētu nepamatotas izmaksas patērētājiem.

Jauna sabiedrības daļa lieto IKT pakalpojumus un produktus. Lietotāji arvien vairāk ir norūpējušies par privātās dzīves aizsardzību, sadarbspējas trūkumu, līgumu noteikumu un cenu noteikšanas pārredzamības trūkumu, lietojumprogrammu pārliecīgu sarežģītību un tiesāšanās neefektivitāti. Politikas veidotājiem tagad ir jāreaģē uz norādītajām problēmām.

Pamatnosacījumu uzlabošana

No ES jauninājumu stratēģijas viedokļa iekšējā tirgus pabeigšana dod iespēju panākt efektīvu konkurenci un nodrošināt pietiekošu mērogu, lai palīdzētu lieliem uzņēmumiem un daudzajiem MVU konkurēt pasaules mērogā. Tāpēc Komisija ir iecerējusi pārskatīt iekšējā tirgus stratēģiju ar mērķi veicināt jauninājumus un īstenot labāku tiesisko regulējumu.

Viens no i2010 galvenajiem mērķiem ir radīt vienotu informācijas telpu. Līdz šim uzsvars ir bijis uz tīkliem un satura regulējumu. ES — pat ja ir sasniegti zināmi panākumi — ar tās 27 atsevišķiem tirgiem joprojām ir tālu no vienotas informācijas telpas mērķa. Tiešsaistes pakalpojumu tirgi jau darbojas pasaules mērogā, bet daudzi ES patērētāji vairās internetā pirkt preces un pakalpojumus no citas dalībvalsts. Juridiskas būtības bažas joprojām ir šķērslis, lai uzņēmumi iesaistītos e-uzņēmējdarbībā, un dažās jomās ir novēroti reglamentējoši šķēršļi, kas rada potenciālus traucēkļus konkurētspējai.[15]

Mums ir nepieciešams plašāks skatījums, kas ņem vērā jaunās tendences. Piemēram, internets dod iespēju pacientiem meklēt ārstēšanās iespējas jebkur ES vai aiz tās robežām un, līdzīgi, ļauj ārstiem sniegt pakalpojumus no attāluma. Tas ietekmē pakalpojumu darbību un iespaido valsts finanses. Apsverot iekšējo tirgu, tāpēc būtu jādomā plašāk kā tikai par tiesiskajiem šķēršļiem, kas minēti elektroniskos sakarus reglamentējošo noteikumu izvērtējumā un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvā. Pamatojoties uz IKT darba grupas darbu, pārdomu procesā ir jāapsver arī šķēršļi, kas kavē Eiropas mēroga tiešsaistes pakalpojumu nodrošināšanu, jāizpēta, kā IKT var stiprināt iekšējo tirgu, un jāmēģina novērtēt Eiropas informācijas sabiedrības fragmentācijas izmaksas un ar to saistītais risks.

CEļVEDIS TURPMāKAJāM DARBīBāM I2010 STARPPOSMA IZVēRTēJUMA KONTEKSTā

Lai sagatavotu diskusijas par 2008. gadā paredzēto i2010 starpposma izvērtējumu, Komisija ierosina dažādu tematu izvēršanā ciešāk iesaistīt dalībvalstis, i2010 augsta līmeņa ekspertu grupu, rūpniecību, pilsonisko sabiedrību un citas ieinteresētās personas. Komisija veiks šādas darbības:

- sadarbībā ar i2010 augsta līmeņa ekspertu grupu Komisija izvērsīs 4. sadaļā iepriekš izklāstītos tematus;

- uzsāks publisko apspriešanos, iesaistot visas ieinteresētās personas, lai tie apstiprina ierosinātās pieejas galveno tematu izvēršanai;

- augsta līmeņa i2010 pasākumā 2008. gadā aplūkos galvenos jautājumus saistībā ar starpposma izvērtējumu.

Šo diskusiju iznākums dos iedvesmu 2008. gada pavasara Eiropadomei, kura aplūkos jautājumus par nākamās paaudzes tīkliem un internetu. i2010 starpposma izvērtējumam būtu jānodrošina, ka i2010 turpina būt derīgs atsauces satvars Eiropas informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu politikai, ļaujot Eiropai pilnā mērā izmantot ieguvumus, kas saistīti ar Lisabonas programmas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošanu.

[1] Šis vērtējums ir balstīts uz datiem par ES 25. Dati par ES 27 būs pieejami no 2007. gada.

[2] http://ec.europa.eu/enterprise/ict/taskforce.htm

[3] Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunotās stratēģijas īstenošana — „Rezultātu gads”, COM(2006) 816, 12.12.2006.

[4] „Konverģences izaicinājumi”, i2010 augsta līmeņa ekspertu grupas darba dokuments, 12.12.2006.

[5] Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību, COM(2007) 50, 8.2.2007.

[6] Zaļā grāmata par patērētāju acquis pārskatīšanu, COM(2006) 744, 8.2.2007., http://ec.europa.eu/consumers/cons_int/safe_shop/acquis/index_en.htm

[7] Komisijas dienestu aprēķini, kas pamatojas uz ESAO/ Eurostat pētījumu par pētniecības un attīstības izdevumiem 2003. gadā.

[8] Jauninājumus veicinoša, moderna Eiropa, COM(2006) 589, 12.10.2006.

[9] „Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES”, COM(2006) 502, 13.9.2006.

[10] http://www.ebusiness-watch.org/ un http://ec.europa.eu/enterprise/e-bsn/index_en.html

[11] COM(2006) 386, 13.7.2006.

[12] Piemēram, Komisija audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu ( AVMS ) direktīvas grozītajos priekšlikumos iekļaus noteikumu, kura mērķis ir nodrošināt, lai audiovizuālie plašsaziņas līdzekļa pakalpojumi būtu pieejami cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem.

[13] Reģioni ekonomiskām pārmaiņām, COM(2006) 675, 8.11.2006.

[14] http://ec.europa.eu/idabc/en/document/6227

[15] http://ec.europa.eu/enterprise/ict/taskforce.htm