52007DC0003

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.1.2007

COM(2007) 3 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

ZIņOJUMS PAR PHARE , PIRMSPIEVIENOšANāS UN PāREJAS INSTRUMENTIEM 2005. GADĀ {SEC(2007) 11}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

ZIņOJUMS PAR PHARE , PIRMSPIEVIENOšANāS UN PāREJAS INSTRUMENTIEM 2005. GADĀ

Ievads

Līdz ar diviem citiem Eiropas Kopienas finansētiem instrumentiem, proti, ISPA (Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments) un SAPARD (Speciālā pirmspievienošanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai), PHARE programmas mērķis ir atbalstīt kandidātvalstis un topošās dalībvalstis, tām gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Pēc 10 jauno dalībvalstu pievienošanās Bulgārija un Rumānija 2005. gadā joprojām turpināja saņemt šo trīs instrumentu sniegtās priekšrocības, un pēc 2004. gada jūnija Eiropadomes sanāksmes tika sagatavota pirmspievienošanās stratēģija arī Horvātijai. Attiecīgās regulas pēc tam grozīja, un jau 2005. gadā budžetā tika piešķirti līdzekļi PHARE un ISPA , bet sākot ar 2006. gadu – SAPARD . Turcija turpina saņemt atbalstu atbilstoši savam pirmspievienošanās palīdzības instrumentam.

PHARE pirmspievienošanās atbalsta mērķis ir atbalstīt kandidātvalstis un topošās dalībvalstis to centienos stiprināt savas iestādes, lai tās efektīvi darbotos Eiropas Savienībā, veicināt konverģenci ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem, samazināt vajadzību pēc pārejas perioda un veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju (ESK).

Programmas pamatā — PHARE pamatnostādnes, ko pārskatīja 2004. gadā, lai tālāk saskaņotu Regulu par pārrobežu sadarbību ( CBC ) ar INTERREG , lai realizētu īpašo pieeju, kāda vajadzīga kodoldrošības jomā, un uzsvērtu pāreju uz Paplašināto decentralizēto īstenošanas sistēmu ( EDIS ). Pirmspievienošanās atbalsta programmu sastādīšana un īstenošana Turcijā lielā mērā atspoguļo PHARE atbalsta procedūras un atbalsta saturu. Lai sagatavotos decentralizētajai pieejai to programmu vadībai, kas izveidotas pie struktūrfondiem, Eiropas Komisija ir arvien vairāk intensificējusi atbalstu Bulgārijai un Rumānijai, lai varētu valstu iestādēm tālāk nodot atbildību par PHARE programmu vadību un īstenošanu.

Šajā ziņojumā ir arī informācija jaunajām dalībvalstīm par pārejas līdzekļiem, kas ieviesti, lai dotu iespēju turpināt iestāžu atbalsta veidošanu ar mērķi stiprināt un saliedēt iestāžu un administratīvos resursus, lai īstenotu acquis communautaire . Programmu veidošana pamatota ar vajadzībām, kas noteiktas Komisijas Vispārējā uzraudzības ziņojumā (2003. gada novembrī).

1. PāRSKATA GADS

1.1. Paplašināšanās procesa galvenie notikumi 2005. gadā

Pievienošanās līgumu ar Bulgāriju un Rumāniju parakstīja 2005. gadā, un ES veica sagatavošanas darbus turpmākam paplašināšanās procesam. Tā uzsāka pievienošanās sarunas ar Turciju un Horvātiju, piešķīra kandidātvalsts statusu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un nostiprināja attiecības ar pārējām Rietumbalkānu valstīm.

Pievienošanās līgumu ar Bulgāriju un Rumāniju parakstīja 2005. gada 25. aprīlī, un 2005. gadā uzsāka tā ratifikāciju. Komisija 2005. gada oktobrī izdeva visaptverošus uzraudzības ziņojumus par Bulgāriju un Rumāniju, visu gadu cieši uzraugot šo valstu gatavošanos dalībai ES.

Komisija 2005. gada novembrī iesniedza paplašināšanās stratēģijas dokumentu, kas bija balstīts uz trim principiem - spēkā esošo saistību konsolidāciju, godīgu un stingru nosacījumu piemērošanu un saziņas uzlabošanu. Komisija ierosināja pievienošanās stratēģiju Turcijai un Horvātijai un ieskicēja pasākumus, kuri jāveic, lai īstenotu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu.

ES 2005. gada 3. oktobrī uzsāka pievienošanās sarunas ar Turciju un Horvātiju. Acquis analītiskā izskatīšana kopā ar abu valstu pārstāvjiem sākās 2005. gada oktobrī. Komisija turpināja uzraudzīt šo divu valstu pievienošanās procesu un 2005. gada novembrī par tām sniedza progresa ziņojumus un pārskatītas Pievienošanās partnerības. Līdztekus tam Komisija ir īstenojusi Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) ar Horvātiju, kurš stājās spēkā 2005. gada 1. februārī, kā arī Asociācijas nolīgumu ar Turciju.

Komisija 2005. gada novembrī pieņēma atzinumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalības pieteikumu; decembra Eiropadomes sanāksmē tai piešķīra kandidātvalsts statusu, kā bija ieteikusi Komisija. Albānijā veiktās reformas bruģēja ceļu SAN noslēgšanai. Sarunas par SAN ar Serbiju un Melnkalni tika uzsāktas 2005. gada oktobrī, bet ar Bosniju un Hercegovinu – 2005. gada novembrī. Progresa ziņojumus par trim pēdējām minētajām valstīm izdeva 2005. gada novembrī. Attiecībā uz Kosovu aprīlī Komisija pieņēma paziņojumu par Eiropas nākotnes perspektīvu Kosovai un novembrī izdeva progresa ziņojumu.

Padome nepanāca vienošanos par Komisijas 2004. gada atbalsta un tirdzniecības priekšlikumiem Kipras turku kopienas atbalstam. 2005. gada beigās nācās atcelt 120 miljonu euro apropriāciju saistības. Padome pieņēma Komisijas priekšlikumu uzlabot „Zaļās līnijas regulu”. Šie grozījumi ļaus personām un precēm atvieglot Zaļās līnijas šķērsošanu, veicinot šīs salas integrāciju.

1.2. Eiropadomes 2005. gada sanāksmju galvenie secinājumi

Briseles Eiropadomes sanāksme no 2005. gada 16. līdz 17. jūnijam:

„Eiropadome vēlreiz apstiprina savu apņemšanos pilnībā īstenot Saloniku programmu, kurā uzsvērts, ka Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienībā. Tā atkārtoti uzsver, ka ceļš uz integrāciju Eiropā, ņemot vērā acquis attīstību, ir atkarīgs no to centieniem panākt atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumiem. Turklāt šajā procesā ES politikas būtiski elementi arī turpmāk būs reģionāla sadarbība un labas kaimiņattiecības.

Eiropadome mudina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pastiprināt centienus, ņemot vērā atzinumu, ko Komisija sniegs par tās pieteikumu dalībai ES. Tā uzteic Serbiju un Melnkalni par ievērojamiem centieniem, ko tās veikušas, un mudina tos pastiprināt, un vēlreiz apliecina, ka Eiropas Savienība pēc iespējas ātrāk grib uzsākt sarunas nolūkā noslēgt stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tā atkārtoti uzsver savu apņēmību līdzīgi rīkoties attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, tiklīdz tam būs izpildīti nosacījumi. Eiropadome arī atgādina, ka saistībā ar šīs valsts un ES attiecību atjaunošanu ir svarīgi organizēt brīvas un demokrātiskas vēlēšanas Albānijā atbilstoši starptautiskiem standartiem, tostarp reģionos, kur dzīvo mazākumtautības.

Desmitās gadadienas priekšvakarā kopš kara noziegumiem Srebrenicā Eiropadome uzsver, ka pilnīga un neierobežota šā reģiona valstu sadarbība ar SKDT joprojām ir pamata prasība, lai turpinātu virzību uz ES. Tā cer, ka šī sadarbība turpināsies un nostiprināsies, līdz tiks sodīti visi noziegumos apsūdzētie, kuri joprojām izvairās no starptautiskā tribunāla.”

Eiropadome pieņēma deklarāciju par Kosovu, atgādinot par Eiropas Savienības ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1244 par Kosovu īstenošanā un aicinot iesaistītās puses izrādīt labo gribu, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

Briseles Eiropadomes sanāksme 2005. gada 15.-16. decembrī:

„Eiropadome atzinīgi novērtē Komisijas atzinumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikumu dalībai ES. Tā atzinīgi novērtē ievērojamos panākumus, ko guvusi Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, lai izpildītu politiskos kritērijus, kurus izvirzīja Eiropadomes sēdē Kopenhāgenā 1993. gadā, un stabilizācijas un asociācijas procesa prasības, kuras Padome noteica 1997. gadā.

Pamatojoties uz Komisijas veikto analīzi, Eiropadome ir nolēmusi piešķirt kandidātvalsts statusu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, īpaši ņemot vērā būtiskos panākumus, kas gūti, ieviešot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar 2001. gada Ohridas pamatnolīgumu, kā arī Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (tostarp noteikumu, kas saistīti ar tirdzniecību) īstenošanas rezultātus kopš 2001. gada.

Eiropadome skaidri norāda, ka turpmākie pasākumi ir jāapsver, ņemot vērā paplašināšanās stratēģijas apspriešanas rezultātus, kā minēts Padomes 2005. gada 12. decembra secinājumos; ņemot vērā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas atbilstību Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem; ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas procesa prasības un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma efektīvu īstenošanu; kā arī ņemot vērā vajadzību gūt ievērojamus turpmākus panākumus, lai atrisinātu pārējos jautājumus un izpildītu dalības kritērijus, kas iekļauti Komisijas atzinumā, un Eiropas partnerības prioritāšu īstenošanu, pamatojoties uz īpašiem rādītajiem. Ir jāņem vērā arī Eiropas Savienības absorbcijas spējas. Eiropadome aicina Komisiju ziņot par panākumiem turpmākos progresa ziņojumos.”

2. PROGRAMMU VEIDOšANA UN īSTENOšANA: VISPāRēJS PāRSKATS

2.1. PHARE un pirmspievienošanās instrumenti Turcijai

Kopējās saistības sasniedza 1178,96 miljonus euro, to skaitā:

Valsts programmas | 921 miljons euro |

pārrobežu sadarbība | 80 miljoni euro |

reģionālās un horizontālās programmas (ieskaitot TAIEX) | 84,75 miljoni euro |

kodoldrošība | 6,31 miljons euro |

Bulgārija – Kozlodujas kodolreaktora ekspluatācijas pārtraukšana | 50 miljoni euro |

papildu piešķīrums Bulgārijai/Rumānijai (plūdi) | 36,9 miljoni euro |

Valsts programmas bija sadalītas šādi:

Bulgārija | 174,9 miljoni euro |

Rumānija | 396,9 miljoni euro |

Horvātija | 71,5 miljoni euro |

Turcija | 277,7 miljoni euro |

Sīkāka informācija par PHARE katrā valstī un pirmspievienošanās atbalsta programma Turcijai atrodama šā ziņojuma pielikuma I daļā — valstu sadaļā.

2.2. Pārejas līdzekļi

Tās desmit valstis, kuras saņēma pirmspievienošanās finansiālo atbalstu atbilstoši PHARE (vai īpašām pirmspievienošanās iespējām, kā Kipras un Maltas gadījumā), tā vietā 2004. gadā pirmo reizi saņēma īpašus pārejas līdzekļus iestāžu veidošanai ar mērķi ļaut toreiz jaunajām dalībvalstīm nostiprināt un konsolidēt iestāžu un administratīvos resursus, lai īstenotu acquis communautaire un tā turpinātu ar PHARE atbalstu iesāktos iestāžu veidošanas pasākumus.

Pārejas līdzekļus radīja atbilstoši Pievienošanās akta 34. pantam kā pagaidu pēcpievienošanās finanšu instrumentu. Programmu veidošana pamatota ar vajadzībām, kas noteiktas Komisijas Vispārējā uzraudzības ziņojumā (2003. gada novembrī). Šajā pantā dots papildināms to svarīgāko acquis piemēru saraksts, kuru jomās joprojām varētu būt trūkumi, bet izslēgtas visas jomas, kas var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar struktūrfondiem. Atspoguļojot PHARE finansētās iestāžu veidošanas pēctecību, pārejas līdzekļu katra gada kopapjoma daļu piešķir noteiktām programmām ar daudziem saņēmējiem.

Kopējās saistības sasniedza 128,1 miljonu euro, to skaitā:

Valsts programmas | 116,6 miljoni euro |

Vairāku valstu un horizontālās programmas | 11,5 miljoni euro |

Valsts programmas bija sadalītas šādi:

Kipra | 6,4 miljoni euro |

Čehija | 11,8 miljoni euro |

Igaunija | 5,6 miljoni euro |

Ungārija | 10,8 miljoni euro |

Malta | 5,9 miljoni euro |

Latvija | 8,8 miljoni euro |

Lietuva | 9,3 miljoni euro |

Polija | 42,9 miljoni euro |

Slovēnija | 5,1 miljons euro |

Slovākija | 10,0 miljoni euro |

2.3. Virzībā uz paplašinātu decentralizēto īstenošanas sistēmu ( EDIS )

Komisijas mērķis ir ļaut PHARE palīdzības saņēmējām valstīm pārvaldīt Kopienas paplašinātas decentralizētās īstenošanas sistēmas ( EDIS ) līdzekļus, lai pirms pievienošanās gūtu pietiekamu pilnībā decentralizētas sistēmas pārvaldīšanas praktisku pieredzi, un tādējādi sagatavotu tās struktūrfondu efektīvai pārvaldīšanai, pievienojoties ES (kopīgas pārvaldības apstākļos).

Komisija dos piekrišanu PHARE īstenošanas aģentūru darbībai saskaņā ar EDIS (pilnībā decentralizēti), kad tiks apliecināts, ka ir izveidoti atbilstoši resursi, struktūras un sistēmas Kopienas palīdzības efektīvai un savlaicīgai pārvaldībai.

Runājot par jaunajām dalībvalstīm, tās visas bija EDIS „akreditētas” līdz 2005. gada pirmā ceturkšņa beigām, kas ļāva Komisijai atcelt tās ex-ante kontroli par konkursu rīkošanu un līgumu slēgšanu par notiekošajām PHARE programmām. Komisija stingri uzrauga situāciju, lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar vadības un kontroles sistēmām, kurus izvirzīja pēc revīzijām, ko Komisija veica 2003. un 2004. gadā.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju PHARE palīdzību joprojām īsteno daļēji decentralizēti, izmantojot daļēji decentralizētu īstenošanas sistēmu (DIS), saskaņā ar kuru valstu iestādes kā līgumslēdzējas puses ir atbildīgas par visām īstenošanas un maksāšanas funkcijām, bet EK delegācija uztur sistemātiskas ex-ante kontroles prasības attiecībā uz visu konkursu rīkošanu un līgumu slēgšanu. Tomēr valsts iestādes abās valstīs atzīst savu atbildību par noturīgu sistēmu nodrošināšanu ES līdzekļu kontrolei pārvaldīšanai visā valsts pārvaldē un gūst turpmākus panākumus, gatavojoties EDIS .

• Bulgārija iesniegs pieteikumu pilnīgai EDIS akreditācijai pēc „Atbilstības novērtējuma” 3. posma, kas tika pabeigts 2006. gada martā, sekmīgas īstenošanas. Akreditācija plānota 2006. gada beigās, lai gan paredzams, ka tā notiks 2007. gada pirmajā ceturksnī.

• Rumānijas iestādes iesniedza Komisijai oficiālu EDIS pieteikumu 2005. gada decembra beigās (Paplašināšanās ģenerāldirektorāta revīzijas dienesti veica pārbaudi uz vietas 2006. gada marta otrajā pusē). Akreditācija ir gaidāma 2006. gada beigās.

Horvātijā PHARE atbalstu īstenos saskaņā ar decentralizētu īstenošanas sistēmu (DIS). Horvātija 2005. gada 25.maijā iesniedza Komisijai lūgumu tās DIS sistēmas akreditācijai attiecībā uz PHARE atbalstu. Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta revīzijas dienesti pēc tam novērtēja valsts un nozaru programmu/projektu vadības resursus, finanšu kontroles procedūras un valsts finanšu struktūras Horvātijā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija 2006. gada februārī nolēma nodot PHARE instrumentu daļēji decentralizētu pārvaldību izraudzītām Horvātijas Finanšu ministrijas struktūrām.

Turcija pārgāja uz DIS (decentralizētās īstenošanas sistēmu) 2003. gada oktobrī ar mērķi pāriet uz EDIS 2007. gadā.

2.4. Kopienas pirmspievienošanās palīdzības koordinācija

- SAPARD [1] (Speciālās pirmspievienošanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai) mērķis ir palīdzēt kandidātvalstīm risināt strukturālas pielāgošanās problēmas lauksaimniecības nozarēs un lauku rajonos, kā arī īstenot acquis communautaire attiecībā uz KLP (kopējo lauksaimniecības politiku) un ar to saistīto likumdošanu. Sīkāka informācija par SAPARD darbību atrodama SAPARD gada ziņojumā. ISPA [2] (Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments) ir vērsts galvenokārt uz to, lai kandidātvalstīs ieviestu Kopienas infrastruktūras standartus. No tā tiek finansēta arī svarīga vides un transporta infrastruktūra.

- Sīkāka informācija par ISPA darbību atrodama ISPA gada ziņojumā. Direktoru līmenī izveidotā Komisijas Koordinācijas komiteja 3 pirmspievienošanās instrumentiem 2005. gadā oficiāli nav sasaukta, kaut arī ir notikušas vairākas sanāksmes, jo īpaši saistībā ar jaunā Pirmspievienošanās instrumenta ( IPA ) un tā attiecīgo sastāvdaļu izveidi[3]. Vispārējā atbalsta dokumentu, ar kuru Komisija informēja PHARE vadības komiteju par pirmspievienošanās atbalsta saskaņošanu 2005. gadā un plānoto palīdzību 2006. gadā, dalībvalstīm iesniedza PHARE Vadības komitejā 2005. gada 19. maijā. Šajā dokumentā ir orientējoši norādīts finanšu sadalījums gadā katrai valstij attiecībā uz trim instrumentiem, informācija par saskaņošanu ar EIB un starptautiskajām finanšu iestādēm, kā arī izskatīts decentralizētās vadības progress un perspektīvas. Atsevišķā ikgadējā ziņojumā par pirmspievienošanās palīdzības koordinēšanu iekļauta sīkāka informācija par koordināciju starp PHARE , ISPA un SAPARD .

3. SADARBīBA AR EIB UN STARPTAUTISKAJāM FINANšU IESTāDēM (SFI)

Komisija plānošanas cikla laikā regulāri apspriežas ar starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējiem līdzekļu piešķīrējiem, lai noteiktu kopējo pasākumu apjomu un papildinošas pieejas pirmspievienošanās prioritātēm.

Sadarbību un projektu kopēju finansēšanu ar EIB un citām SFI, īpaši ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), Pasaules Banku un Eiropas Padomes Attīstības banku (EPAB sadarbībā ar Vācijas Kreditanstalt für Wiederaufbau „ KfW ”) organizē saskaņā ar 2003. gada 20. maija grozīto Saprašanās memorandu starp Eiropas Komisiju un iesaistītajām starptautiskajām finanšu iestādēm par paplašināšanās valstīm.

PHARE kontekstā starptautisko finanšu iestāžu līdzfinansējuma iespējas valstu programmās ir ierobežotas, jo PHARE plānošanas mehānismiem un aizdevumu piešķiršanas mehānismiem ir dažāds laika grafiks. Tomēr tiek uzturēta cieša sadarbība ar starptautiskajām finanšu iestādēm, lai nodrošinātu stabilas un ilgtspējīgas sistēmas izveidi, kas ļautu finansēt aizdevumus gadījumos, kad šāds risinājums ir piemērotāks par fondu finansējumu, tādējādi panākot divu finansējuma veidu papildināmību.

Līdz 2005. gadam PHARE finansējumu horizontālajām programmām varēja saņemt desmit PHARE valstis. Kopš 2005. gada sāktās programmas attiecas tikai uz 4 valstīm: Rumāniju, Bulgāriju, Horvātiju un Turciju. Secīgiem horizontāliem finanšu instrumentiem, kas pēc to rakstura ir tehniski un izmanto daudzvalstu pieeju, ir nepieciešams iesaistīt īpaši specializētas finanšu iestādes, kurām ir ilggadēja pieredze starptautiskajā finanšu darbībā, kā arī MVU un pašvaldību sektora attīstībā. Priekšroka tika dota finanšu iestādēm ar starptautisko publisko tiesību subjekta statusu, kas atbalsta ES vērtības paplašināšanās jomā un kurām ir līdzīgi politiskie mērķi, nevis privātā sektora finanšu iestādēm, kas vēlas komerciāli izdevīgus ieguldījumus.

Pirmā līdzekļu programma tika uzsākta 1999. gadā kopā ar ERAB. EPAB, kas īsteno programmu sadarbībā ar KfW , un EIB pievienojās līdzekļu programmām turpmākajos gados. Komisija no 1999. gada ir uzsākusi 23 līdzekļu programmas.

- 14 MVU finanšu instrumenti, ko veido 323 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem un 2039,25 miljoni euro kā starptautisko finanšu iestāžu piešķirtas kredītlīnijas. 2006. gada februāra beigās 267 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem jau bija iedalīti projektiem.

- 9 pašvaldību finanšu instrumenti, ko veido 100 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem un 500 miljoni euro kā starptautisko finanšu iestāžu aizdevumi. 2006. gada februāra beigās 37,5 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem jau bija iedalīti projektiem.

MVU finanšu instruments ir daudziem saņēmējiem domāta programma, kuras mērķis ir stiprināt finanšu starpnieku (t.i., banku, izpirkumnomas sabiedrību) iespējas saņēmēju valstīs (jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs) paplašināt un uzturēt finanšu operācijas ar MVU.

Pašvaldību finansēšanas instrumentu mehānisms ir līdzīgs MVU finanšu instrumenta mehānismam. Aizdevumi un riska sadales instrumenti no starptautisko finanšu iestāžu resursiem tiek apvienoti ar neatlīdzināmiem finanšu atvieglojumiem vietējiem finanšu starpniekiem. Ir paredzēts arī, ka PHARE ar noteiktu summu finansēs tehnisko palīdzību pašvaldībām, lai stiprinātu pieprasījumu pašvaldību kredītu tirgū.

EIB un Komisija ir radījušas instrumentu pierobežas rajoniem kā bija pieprasīts Nicas Eiropadomes sanāksmē un noteikts Komisijas 2001. gada 25. jūlija paziņojumā par pierobežas rajoniem. Projekts vērsts uz mazu pašvaldību infrastruktūras izveidošanu pierobežas rajonos, lai veicinātu integrāciju ar esošajiem ES reģioniem. Tas sastāv no 2 pašvaldību infrastruktūras programmām, ko veido 50 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem un 250 miljoni euro liels EIB aizdevums. Šo programmu īsteno kopā ar EIB tikai pierobežas rajonos, un tās īstenošana vēl nav pabeigta.

4. UZRAUDZīBA UN NOVēRTēšANA

Uzraudzības un novērtēšanas darbību mērķis ir, pirmkārt, uzraudzīt un izvērtēt finansiālo atbalstu saņēmējvalstīm to pirmspievienošanās mērķu sasniegšanai, novērtējot programmas darbības rezultātus un mācoties no gūtās pieredzes. Otrkārt, tās nodrošina atbildību attiecībā uz naudas vērtību un pirmspievienošanās fondu izlietojumu. Trešais mērķis ir atbalstīt vietējās uzraudzības un vērtēšanas resursu attīstību saņēmējvalstīs kā līdzekli, lai nostiprinātu to spējas pārvaldīt un kontrolēt pirmspievienošanās atbalstu.

4.1. Ex ante vērtēšana

Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ( IPA ) ex ante vērtēšanu veica 2005. gadā. Novērtēšana sāksies 2006. gadā un kalpos par ieguldījumu IPA daudzgadu provizoriskās plānošanas dokumentiem.

4.2. Uzraudzība un starpposma novērtējums

Starpposma novērtēšanas shēmu īstenošanas rezultātā, ko Rumānijā, Bulgārijā un Turcijā 2005. gadā veica Paplašināšanās ģenerāldirektorāta Vērtēšanas nodaļa, tika sagatavoti 34 atsevišķi valstu, nozaru, ad-hoc vai tematiski novērtējuma ziņojumi attiecībā uz PHARE un citiem pirmspievienošanās finanšu instrumentu pasākumiem. Tika veikti arī pasākumi, lai uzsāktu starpposma novērtēšanas shēmu Horvātijā. Starpposma novērtēšanas ziņojumi par finansiālo atbalstu 2005. gadā parādīja, ka Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas pirmspievienošanās atbalsta panākumi bija dažādi. Ievērojamu skaitu programmu novērtēja kā gandrīz apmierinošas.

To rezultāti un ietekme uz vairākām nozarēm ir dažāda. Vērā ņemams izņēmums ir tieslietu un iekšlietu joma, kur palīdzības lielākās daļas tūlītējie rezultāti bija ievērojami, bet to ietekme uz sabiedrību kopumā bija mazāk pamanāma. Pie citām nozarēm, kur tika gūti pozitīvi rezultāti, pieder iekšējais tirgus un lauksaimniecība. Pretstatā tam, palīdzības saņēmēju sagatavošanas darba struktūrfondu pārvaldīšanai kopējie rezultāti bija nenozīmīgi.

PHARE palīdzības čigānu mazākumtautībām novērtējuma galvenie secinājumi ir tādi, ka PHARE ļāva atbalstīt čigānu integrācijas projektus, kas palīdzēja uzsākt pilsonisku dialogu un deva zināmus sākotnējus rezultātus, īpaši iestāžu veidošanā. Pirmspievienošanās procesā joprojām būtisks instruments bija partnerība.

4.3. Paveiktā novērtējums

PHARE programmu, kas aptvēra valstu un pārrobežu programmas un programmas vairākiem saņēmējiem, ārējo ex post novērtējumu uzsāka 2005. gadā. To plānots pabeigt 2006. gada beigās.

5. CITI PASāKUMI

Komisijas dienesti veica vairākus citus pasākumus, lai uzlabotu 2005. gada programmu kvalitāti, kā arī atbalstītu vietējās uzraudzības un novērtēšanas resursu veidošanu. Īpaši pasākumi aprakstīti pielikuma II daļas 3. punktā.

[1] Vispārēja informācija par SAPARD ir atrodama Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

[2] Vispārēja informācija par ISPA ir atrodama Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

[3] Viens no 6 ierosinātajiem ārējo attiecību instrumentiem, kas ir jāpiemēro 2007.-2013. gadā, ir jaunais pirmspievienošanās palīdzības instruments ( IPA ). IPA kā ārējās palīdzības un iekšējo politiku mezgla punkta mērķis ir veicināt kandidātvalstu (Turcijas, Horvātijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas) un potenciālo kandidātvalstu (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, un Serbija, ieskaitot Kosovu, atbilstoši ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244) pievienošanos Eiropas Savienībai. IPA ir pievienošanās instruments, kas izpilda visas pievienošanās procesā radušās prasības, ievērojot prioritātes un veicot uzraudzību un novērtēšanu. IPA aizstās esošos pirmspievienošanās instrumentus: Phare , kura joma ir atbalsts acquis communautaire ieviešanai, īstenojot iestāžu veidošanu un saistītos ieguldījumus, kā arī ieguldījumus saistībā ar ekonomisko un sociālo kohēziju un pārrobežu sadarbību; ISPA , kas ir Kohēzijas fonda priekštecis un atbalsta vides un transporta infrastruktūru; SAPARD , kas ir Lauku attīstības plānu priekštecis un atbalsta Kopējās lauksaimniecības politikas acquis un lauku attīstību un Turcijas pirmspievienošanās instrumentus tādā pašā apjomā kā PHARE ; CARDS , kura darbības jomā ietilpst Rietumbalkāni.