25.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/46

—

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ar Melnās jūras sinerģijas iniciatīvu uzlabot vietējās un reģionālās attīstības pasākumu efektivitāti, izmantojot vietējo un reģionālo paraugpraksi un sekmējot tās izplatīšanu, apmaiņu un sakaru dibināšanas pasākumus, tomēr uzskata, ka būtu skaidrāk jānorāda uz vietējā un reģionālā līmeņa nozīmi stratēģijas sekmīgā īstenošanā;

—

atzinīgi vērtē pēdējā laikā paplašināšanas jomā sasniegto un Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES 2007. gada 1. janvārī. Vēl viens panākumu piemērs ir sarunas ar Turciju par tās dalību ES, jo tas ir solis ceļā uz Melnās jūras reģiona demokrātisku un noturīgu attīstību, nodrošinot lielāku stabilitāti, drošību un labklājību kā Eiropas Savienībā, tā arī Melnās jūras reģiona valstīs;

—

atbalsta Melnās jūras reģiona jūrniecības identitātes radīšanu visiem, kas iesaistīti dažādās jūrniecības darbībās. Ar priekšnoteikumu, ka tiek efektīvāk atbalstītas tradicionālās kultūras, kā arī jūrniecības kultūras un vides mantojums, jāapsver pasākumi, kuru mērķis ir vides problēmu pārvarēšana un tūrisma attīstība;

—

aicina Eiropas Komisiju turpmākajā jūrniecības politikā palielināt transporta nozīmi, jo transports ir viena no svarīgākajām transversālajām jūrniecības aktivitātēm;

—

uzsver, ka ir svarīgi Melnās jūras reģiona vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt ar migrāciju saistīto Kopienas politiku izstrādē un īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot migrācijas plūsmu labākai vadīšanai, lai, ievērojot cilvēktiesības un iedzīvotāju drošību, tie norisinātos maksimālas legalitātes apstākļos, tostarp ar plašas un efektīvas savstarpējās sadarbības palīdzību starp iestādēm, kas atbild par legalitātes pārraudzību;

—

pauž atbalstu jaunajam Melnās jūras Eiroreģionam, kurā vērojama vēlme veicināt vietējā un reģionālā līmeņa sadarbību starp reģiona valstīm un sekmēt demokrātijas stabilitāti, labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību.

Ziņotājs

:

Krasimir MIREV kgs (BG/PES), Targovishte pilsētas mērs

1.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ar Melnās jūras sinerģijas iniciatīvu uzlabot vietējās un reģionālās attīstības pasākumu efektivitāti, izmantojot vietējo un reģionālo paraugpraksi un sekmējot tās izplatīšanu, apmaiņu un sakaru dibināšanas pasākumus, tomēr uzskata, ka būtu skaidrāk jānorāda uz vietējā un reģionālā līmeņa nozīmi stratēģijas sekmīgā īstenošanā.; šīm Minētajām darbībām būtu jādod jauni impulsi, jo tie ir Kopienas politikas instrumenti ekonomikas modernizācijai, lielākai konkurētspējai un Eiropas Savienības tuvināšanai iedzīvotājiem;

2.

atzinīgi vērtē pēdējā laikā paplašināšanas jomā sasniegto un Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES 2007. gada 1. janvārī. Vēl viens panākumu piemērs ir sarunas ar Turciju par tās dalību ES, jo tas ir solis ceļā uz Melnās jūras reģiona demokrātisku un noturīgu attīstību, nodrošinot lielāku stabilitāti, drošību un labklājību kā Eiropas Savienībā, tā arī Melnās jūras reģiona valstīs;

3.

uzsver reģionālā un vietējā aspekta nozīmi paplašināšanas procesā un atzīst reģionālā un vietējā līmeņa politikas svarīgo lomu iekšējās stabilitātes nodrošināšanā, kura lielā mērā ir atkarīga no demokrātijas pamatprincipu ievērošanas;

4.

uzsver savu atbalstu pievienošanās procesam, Eiropas kaimiņattiecību politikai un stratēģiskajai partnerībai ar Krievijas Federāciju un atbalsta Reģionu komitejas un citu Eiropas iestāžu iesaistīšanos nolūkā veicināt partnerību Melnās jūras reģionā, izmantojot Eiropas un Vidusjūras, kā arī Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģiona valstu partnerības modeli;

5.

atzīmē, ka Melnās jūras reģionā strādājošām reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir izšķirīga nozīme šādās jomās: pārejas uz demokrātiju un labas pārvaldības procesi, administratīvās kapacitātes veidošana, miera nostiprināšana, starpkultūru un starpkonfesiju dialogs, migrācija, cīņa pret noziedzību, enerģētika, transporta un infrastruktūras plānošana, pilsētplānošana un lauku attīstība; vienlaikus uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību var būt pozitīva loma visās minētajās jomās, lai kalpotu sabiedrības interesēm;

6.

uzsver, ka Melnās jūras sinerģijas iniciatīva ir tieši saistīta ar tās institucionālo nozīmi; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi izmantot Komitejas spēju rīkoties un līdzdarboties; aicina izmantot tās lomu reģionālo un vietējo struktūru vienotas pārstāvniecības Eiropas Savienībā nodrošināšanā;

7.

piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka pēdējos gados notikusi nozīmīga pozitīva attīstība un ka tomēr vēl aizvien reģiona valstīs atšķiras ekonomikas reformu ātrums un pārvaldības kvalitāte;

8.

apzinās, ka Komisijas iniciatīva nav iecerēta kā jauna stratēģija Melnās jūras reģionam, drīzāk tā ir paredzēta kā to ES galveno pamatnostādņu pilnveidošanas process, kuras attiecas uz reģiona attīstību, apmācību, sadarbību un paraugprakses izplatīšanu reģionālajā un vietējā līmenī, īstenojot teritoriālo sadarbību, lai sasniegtu Lisabonas un Gēteborgas mērķus; tomēr uzskata, ka nolūkā nodrošināt iniciatīvas veiksmīgu īstenošanu politiski jāstiprina reģionālā dimensija;

9.

vērš uzmanību uz kritisko vides stāvokli Melnās jūras reģionā, galvenokārt Donavas deltā un citos reģiona dabas rezervātos, jo īpaši — uz degvielas un notekūdeņu izraisīto piesārņojumu, kā arī arvien pieaugošo eitrofikāciju (piemēram, jebkuras ekosistēmas primārās produktivitātes palielināšanās), kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, pārmitru zemi un zvejniecību;

10.

uzsver, ka ir vajadzīga padziļināta analīze par iespējamo vides apdraudējumu Melnās jūras reģionā (un par apdraudējumu upēm, kas plūst šajā reģionā); šo apdraudējumu izraisa, tostarp, klimata pārmaiņas un no tām izrietošais risks, ka var notikt dabas katastrofas. Ņemot to vērā, ir jānosaka piemēroti atbildes pasākumi un jāatbalsta pārrobežu sadarbības projekti, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, nolūkā uzlabot kritisku situāciju pārvaldību civilās aizsardzības jomā;

11.

aicina Eiropas Komisiju atbalstīt neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu, piemēram, vēja enerģiju un viļņu enerģiju; būtu jāatbalsta arī papildu pētījumi un inovācija šajā jomā;

12.

aicina ES un valstu valdības pastiprināt centienus, kuru mērķis ir zinātniski un tehnoloģiski atklājumi jūras pētniecības jomā, piemēram, “zilo” biotehnoloģiju (biotehnoloģijas pielietojums jūrniecībā un ūdens vidē), navigācijas sistēmas un tūrismu, vienlaicīgi novēršot pašreizēju un nākotnē potenciāli iespējamu apdraudējumu, jo īpaši saistībā ar klimata un cita veida pārmaiņām, izsīkstošiem zivju krājumiem, neilgtspējīgu tūrismu un demogrāfiskām izmaiņām piekrastes rajonos; aicina ES un dalībvalstu valdības atbalstīt reģionālo un vietējo pašvaldību pasākumus, kuru mērķis ir novērst videi nelabvēlīgas tendences;

13.

ņemot vērā iespējamo pieaugumu tūrisma nozarē un tā saikni ar tradicionālo kultūru attīstību, vērš uzmanību uz vajadzību labāk aizsargāt jūrniecības mantojumu;

14.

atbalsta Melnās jūras reģiona jūrniecības identitātes radīšanu visiem, kas iesaistīti dažādās jūrniecības darbībās. Ar priekšnoteikumu, ka tiek efektīvāk atbalstītas tradicionālās kultūras, kā arī jūrniecības kultūras un vides mantojums, jāapsver pasākumi, kuru mērķis ir vides problēmu pārvarēšana un tūrisma attīstība;

15.

iesaka Eiropas Komisijai un valstu valdībām atbalstīt precīzas reģionālas datu bāzes izveidošanu, izmantojot pieejamo informāciju un detalizētus datus par atsevišķu jūrniecības resursu ekonomiskiem un vides aspektiem, kā arī to ietekmi sociālajā jomā;

16.

iesaka izvērtēt un koordinēt īpašus stratēģiskos plānus, kas ir saskaņoti ar jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskās stratēģijas ietvaros jau izstrādātajiem, kuros paredzēts izveidot plašākus jūras reģionus, jo īpaši tādos daļēji noslēgtos jūras baseinos kā Melnā jūra; šādi stratēģiskie plāni būtu jāizstrādā dalībvalstīm, balstoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu;

17.

aicina Eiropas Komisiju turpmākajā jūrniecības politikā palielināt transporta nozīmi, jo transports ir viena no svarīgākajām transversālajām jūrniecības aktivitātēm;

18.

aicina Eiropas Komisiju mudināt dalībvalstis rūpīgāk uzraudzīt vides piesārņojumu galvenajos jūras ceļos un uzskata, ka šajā nolūkā varētu veiksmīgi izmantot jauno GMES (vides un drošības globālā monitoringa) tehnoloģiju;

19.

ierosina aktivizēt centienus, kas saistīti ar jūras termināļu pilnveidošanu — sākot ar tiem, kuriem ir skaidri izteiktas vairākveidu pārvadājumiem piemērotas tehniskās īpašības, un jo īpaši tādēļ, ka ir aizkavējusies vairāku jūrlietas ietekmējošu Eiropas transporta tīkla (TEN–T) projektu īstenošana;

20.

iesaka stiprināt stratēģisko ostu nozīmi, nosakot tās par prioritāti turpmākās jūrniecības politikas izstrādē, un vienlaicīgi pasūtīt pētījumu par galveno un sekundāras nozīmes ostu mijiedarbību, kā arī par dažu ostas darbību iespējamo pārvietošanu un novirzīšanu uz mazākiem centriem;

21.

iesaka ES un valstu valdībām regulēt tradicionālo jūrā pieejamo enerģijas resursu — naftas un gāzes — ieguvi, pamatojoties uz precīzi noteiktiem vides drošības standartiem, ieviest šādu pasākumu efektīvu uzraudzību, atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir pilnveidot vai uzlabot ostu iekārtas ar naftu piesārņota ūdens savākšanai, kā arī veicināt tehnoloģiskus jauninājumus kuģniecībā un naftas pārkraušanā, sevišķi palielinot pazemes naftas vadu izmantošanu;

22.

iesaka nodrošināt jūras ceļu lielāku drošību un izpētīt iespēju ieviest obligātus loču vadības pakalpojumus naftas tankkuģiem un citiem kuģiem ar bīstamām kravām, kā arī noteikt vispārēju obligātu loču vadības pakalpojumu izmantošanu šauros kuģošanas posmos;

23.

atzīmē, ka jāveic pasākumi, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, un atbalsta emisijas kvotu tirdzniecības shēmu;

24.

iesaka pamatojoties uz dažādām prognozēm par jūras līmeņa paaugstināšanos un laika apstākļu pārmaiņām izstrādāt piekrastes aizsardzības pasākumu plānus, kas var būt nepieciešami;

25.

aicina ES un valstu valdības nodrošināt piejūras reģionu koordināciju un tiem palīdzēt atrast veidus, kā sekmīgi aizsargāt vidi, jo īpaši — izveidojot starpreģionālas un/vai starpvalstu jūras aizsardzības zonas un izstrādājot konkrētus priekšlikumus, lai ievērojami samazinātu radioaktīvu vielu izplūdi un kuģu izraisītu piesārņojumu (jo īpaši gāzu emisiju, izplūdi un balasta ūdens izvadīšanu), kā arī aicina atbalstīt centienus nodrošināt piekrastes un šelfa ekosistēmu un dzīvotņu kvalitāti, ņemot vērā arī to būtisko ietekmi uz jūras vides stāvokli, kas var būt saimnieciskajai darbībai — jo īpaši tad, ja jūrā izvada uzturvielas;

26.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo nozīmi Melnās jūras reģiona apdzīvoto vietu kultūras atbalstīšanā un cildināšanā, kā arī aicina Eiropas Komisiju palīdzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām piedalīties jaunajās ES kultūras programmās (Kultūra 2007);

27.

norāda uz tiem sociālajiem ieguvumiem un saimnieciskajiem labumiem, ko kultūras attīstība un daudzveidības palielināšana sniedz reģiona valstīm, tādējādi veicinot Lisabonas mērķu sasniegšanu;

28.

uzsver, ka jāaktivizē starpkultūru sadarbība un starpkonfesiju dialogs, lai kultūras daudzveidību varētu izmantot kā cilvēku tuvināšanas līdzekli valodu un kultūras ziņā daudzveidīgā Eiropā;

29.

atzīmē, ka vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi reģionālajā un vietējā līmenī, lai ar īpašu sadarbības programmu palīdzību reģionā vairotu uzticību un miermīlīgi atrisinātu ieilgušas nesaskaņas;

30.

atkārtoti norāda, ka paplašinātā Eiropā jāsaglabā daudzvalodu pieeja, jo tā ir svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību iedzīvotājus iespējams iesaistīt kopīgajā Eiropas politiskajā projektā;

31.

aicina ES un valstu valdības atbalstīt programmas un projektus, kuru mērķis ir starpreģionāla jaunatnes sadarbība vietējā un reģionālā līmenī;

32.

uzsver, ka ir svarīgi Melnās jūras reģiona vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt ar migrāciju saistīto Kopienas politiku izstrādē un īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot migrācijas plūsmu labākai vadīšanai, lai, ievērojot cilvēktiesības un iedzīvotāju drošību, tie norisinātos maksimālas legalitātes apstākļos, tostarp ar plašas un efektīvas savstarpējās sadarbības palīdzību starp iestādēm, kas atbild par legalitātes pārraudzību;

33.

atzinīgi vērtē ES politiskos instrumentus, ko izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir veicināt migrantu sociālo integrāciju ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām īpaši paredzētu programmu palīdzību;

34.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas plānotās iniciatīvas, kuru mērķis ir apkarot nelegālo imigrāciju un atbalstīt paraugprakses apmaiņu šajā jomā;

35.

atbalsta Melnās jūras reģiona vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu Kopienas migrācijas politikas izstrādē un īstenošanā un norāda, ka kopējās migrācijas politikas programmas izstrādājot vietējā un reģionālā līmenī, varētu nodrošināt ekonomikas turpmāko attīstību un panākt straujāku ekonomikas izaugsmi un lielāku labklājību reģionos;

36.

atzinīgi vērtē ES iniciatīvas par vienlīdzīgām iespējām vietējā un reģionālā līmenī un aicina valstu valdības nodrošināt atbalstu šajā jautājumā;

37.

augstu vērtē reģionā kopš 1989. gada sasniegto ar tādu iniciatīvu palīdzību kā Melnās jūras reģiona valstu ekonomiskās sadarbības organizācija (BSEC) un Melnās jūras reģiona valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas parlamentārā asambleja (PABSEC);

38.

uzsver nepieciešamību attīstīt un koordinēt pieredzi, kas gūta ar to jau īstenoto reģionālo iniciatīvu palīdzību, kuras nodrošina Melnās jūras reģiona un ES saikni, radot Eiropas pievienoto vērtību, piemēram, Donavas sadarbības process, uzsverot teritoriālo un tematisko papildināmību;

39.

iesaka labāk koordinēt dažādas iniciatīvas valsts un reģionālajā līmenī un pēc iespējas precīzāk noteikt to attiecīgās darbības jomas, lai tādējādi izvairītos no pārklāšanās un sasniegtu vēlamos rezultātus;

40.

iesaka izplatīt pašreizējās vietējās un reģionālās paraugprakses piemērus, īpaši saistībā ar vietējiem ekonomikas klasteriem, pētniecības tīklu veidošanu, publiskā un privātā sektora partnerību, teritorijas plānošanu un labu pārvaldību, kā arī iedrošināt un atbalstīt Melnās jūras reģiona valstu vietējās un reģionālās pašvaldības, kad tās veido šādu paraugpraksi;

41.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Komisijas uzsvērto pieeju attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi saziņas jomā, sabiedrības konsensa panākšanā, kā arī labākas pārredzamības un lielākas atbildības sekmēšanā;

42.

atzinīgi vērtē visus piemērotos ES pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt valstu attīstību, piemēram, tādās jomās kā cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī palīdzēt izveidot efektīvas pārvaldes struktūras — šajā procesā noteikti jāiesaista vietējais un reģionālais līmenis; šajā sakarā atzinīgi vērtē arī jebkādas piemērotas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt reģiona politiskās un ekonomiskās sadarbības autonomu attīstību;

43.

aicina ES un valstu valdības atbalstīt programmas un projektus reģionālo un vietējo pašvaldību darbinieku mobilitātei, kas dotu iespēju izveidot ciešākus sakarus, apmainīties ar pieredzi un uzlabot darbu;

44.

iesaka iesaistīt organizācijas, kuras apvieno vietējā līmenī ievēlētos pārstāvjus un pauž viņu intereses sarunās, kas ir daļa no notiekošā politiskā dialoga starp ES un reģiona valstīm;

45.

aicina reģiona valstu valdības ievērot Eiropas vietējo pašvaldību hartas principus;

46.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību un īpaši to vadītāju potenciāli pozitīvo lomu pilsoniskās sabiedrības veidošanā reģionā, jo sevišķi tajos apgabalos, kuros valsts iestādēm trūkst spēcīgu demokrātijas tradīciju;

47.

pauž atbalstu jaunajam Melnās jūras Eiroreģionam, kurā vērojama vēlme veicināt vietējā un reģionālā līmeņa sadarbību starp reģiona valstīm un sekmēt demokrātijas stabilitāti, labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību;

48.

atzīmē, ka Eiropas Padomei un Reģionu Komitejai ir plašas iespējas savstarpēji sadarboties atbilstīgi noteikumiem, par kuriem abas iestādes vienojušās;

49.

uzsver Komitejas izveidoto darba grupu nozīmi, jo tās ir lietderīgs instruments, ar kura palīdzību iespējams atbalstīt kandidātvalstu un topošo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību centienus radīt iespējas un veidot nepieciešamo politisko dialogu starp ES, kandidātvalstīm un topošajām kandidātvalstīm;

50.

augstu vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu iniciatīvas īstenošanu organizēt reģionu līmenī, piedaloties partneriem, kuri uzņemas kopīgu atbildību par tās izpildi; atbalsta vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu šajā procesā, jo tādējādi tiks sekmēta Melnās jūras reģiona pilsētu un pašvaldību, universitāšu, kultūras iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp patērētāju organizāciju, savstarpējo sakaru pastāvīga attīstība.