Kopīgā saskaņotā eiropas savienības uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programma

(2006/C 245/03)

1.   Ievads

Ziņojumā par “ekonomikas politikas koordinēšanu” (13123/1/99 Rev 1), ko Ekonomikas un finanšu padome 11. un 1999. gada 12. decembrī Helsinkos sniedza Eiropadomei, bija norādīta nepieciešamība veikt ekonomikas politikas efektīvu uzraudzību, īstenojot Ekonomikas un monetārās savienības trešo posmu. Padome atzina, ka būtisks priekšnoteikums šā mērķa īstenošanai ir labāka ekonomiskās attīstības izpratne.

Saskaņā ar EK Līgumu Komisijai ir būtiska nozīme ES iestāžu, dalībvalstu un dažādu tautsaimniecības subjektu informēšanā par ekonomisko stāvokli un izredzēm gan dalībvalstu, gan Kopienas mērogā. Viens no instrumentiem, kas palīdz laikus saņemt informāciju par ekonomikas attīstību, ir uzņēmumu un patērētāju apsekojumi. Tāpēc Komisija ar Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta starpniecību koordinē uzņēmumu un patērētāju apsekojumu regulāru un saskaņotu veikšanu dažādās dalībvalstu un kandidātvalstu tautsaimniecības nozarēs.

2.   Nepieciešamība pēc kopīgas saskaņotas ES programmas

Kopīgās saskaņotās ES programmas regulārie uzņēmumu un patērētāju apsekojumi ir kvalitatīvi ekonomiskie apsekojumi, kas paredzēti īstermiņa ekonomiskās analīzes veikšanai. Apsekojumus pārsvarā izmanto kvalitatīvajai ekonomiskajai analīzei, bet arvien lielākā mērā — arī kvantitatīvajiem ekonomiskajiem pētījumiem. Jo īpaši pēdējos gados ir izstrādātas dažādas īstermiņa ekonomiskās prognozēšanas metodes, kurās izmanto uzņēmumu un patērētāju apsekojumos iegūto informāciju. Ļoti bieži šīs metodes ir efektīvākas par tradicionālajām ekonometriskajām makroekonomiskās attīstības prognozēšanas metodēm. Konkrētāk, uzņēmumu un patērētāju apsekojuma datus arvien vairāk izmanto, prognozējot pavērsiena punktus ekonomiskajā ciklā. Bez kopīgās saskaņotās ES programmas apsekojumiem pastāv dažādi citi Komisijas dienestu, piemēram, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta, Nodarbinātības ģenerāldirektorāta un Saziņas ģenerāldirektorāta, veikto apsekojuma veidi. Šie apsekojumi konceptuāli atšķiras no kopīgās saskaņotās ES programmas apsekojumiem, jo tie ir paredzēti ilgtermiņa ekonomiskās analīzes veikšanai un tāpēc orientēti uz dažādiem izaugsmes un nodarbinātības strukturālajiem faktoriem.

Apsekojumu datus ir izdevīgi izmantot kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes veikšanai, jo parasti apsekojumu dati ir pieejami pirms kvantitatīvās informācijas, ko iegūst no citiem avotiem, ar ko tie ir saistīti. Apsekojumu būtiskākās priekšrocības ir arī to periodiskums un nepārtrauktā saskaņošana. Tāpēc uzņēmumu un patērētāju apsekojumi ir kļuvuši par neaizvietojamu papildinājumu kvantitatīvajiem statistiskajiem apsekojumiem, no kuriem tie atšķiras pēc metodēm un izmantojuma. Kā norādīts nesen sniegtajā ziņojumā par Kopīgās saskaņotās ES uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programmas ārējo novērtējumu (1), apsekojumi ir uzskatāmi par ļoti efektīvu instrumentu ekonomiskās situācijas uzraudzības veikšanai ES, euro zonā un dalībvalstīs.

3.   Programmas īstenošana

Saskaņotos uzņēmumu un patērētāju apsekojumus 1961. gadā uzsāka Eiropas Komisija. Pirmais apsekojums bija saskaņotais rūpniecības nozares uzņēmumu apsekojums, ko veica 1962. gadā. Kopš tā laika gan apsekojumu ietvari, gan apsekoto nozaru skaits ir būtiski palielinājušies. Programmā ir iekļauta privāto pakalpojumu nozare, kas veido pieaugošu vispārējās tautsaimniecības daļu. 2006. gadā tika uzsākts eksperimentāls apsekojums finanšu pakalpojumu nozarē. Šīs nozares augstais jutīgums attiecībā uz konfidencialitāti un nozares īpatnībām saistībā ar tās attīstības ciklisko raksturu ir iemesls, kāpēc šo apsekojuma veidu nodalīja no vispārējā pakalpojumu nozares apsekojuma.

Pēdējos gados apsekojumu veikšanas diapazons ir paplašināts, lai tie aptvertu visas 25 dalībvalstis, kā arī kandidātvalstis (2). Kandidātvalstis ir jāintegrē programmā jau tās agrīnā posmā, lai iegūtu ticamus un salīdzināmus datus, kas ļautu sekot šo valstu ekonomiskajai attīstībai šobrīd un sagatavot pareizus ES apkopotos rādītājus, tiklīdz tās kļūs par ES dalībvalstīm. Pateicoties attiecīgo valstu agrīnai integrācijai programmā, ES nesenā paplašināšanās iezīmējās ar sekmīgu un savlaicīgu pāreju uz jauniem apkopotajiem rādītājiem.

Valsts mēroga apsekojumus veic sadarbības iestādes, piemēram, ministrijas, statistikas biroji, centrālās bankas, ekonomiskās izpētes institūti, uzņēmumu apvienības un privātie uzņēmumi. Iestādes izmanto saskaņoto apsekojumu anketas, kas izstrādātas sadarbībā ar Komisijas dienestiem. Arī izlases izveides, uz vietas veiktā darba un datu pārraides jomā apsekojumiem ir vairākas kopīgas iezīmes.

Apsekojumu veikšana atbilstīgi kopīgajai metodoloģijai, jo īpaši saskaņotu anketu izmantošana, nodrošina dažādu dalībvalstu datu labāku salīdzināmību un ļauj izstrādāt pamatotus ekonomikas attīstības cikla apkopotos rādītājus euro zonai un ES. Tā kā šis saskaņošanas pozitīvais ārējais faktors vairāk izpaužas ES un euro zonas nekā valsts mēroga apsekojumu veikšanā, Komisija jau sākotnēji nolēma atbalstīt sadarbojošos iestāžu darbību ar dotācijām (COM (61) PV 165, galīgā redakcija, 1961. gada 15. novembris). Šīs dotācijas, kas nedrīkst pārsniegt 50 % no darbības izmaksām, ir paredzētas, arī lai segtu papildu izmaksas, kas sākotnēji radušās, iekļaujot apsekojumos jaunus saskaņotos jautājumus vai nozares un sektorus, un/vai pārveidojot noteiktus jautājumus no nesaskaņotajiem saskaņotajos. Savukārt, ja valsts apsekojumu veikšanas iestādes nav viennozīmīgi ieinteresētas vai nav kvalificētas veikt konkrēta veida apsekojumu, Komisija noslēdz pakalpojumu līgumu ar izvēlētu apsekojumu veikšanas iestādi. Šādos gadījumos Komisija sedz visas apsekojuma izmaksas.

Kopīgās saskaņotās uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programmas nepārtrauktā attīstība ir devusi būtiskus impulsus uzņēmumu un patērētāju apsekojumu veikšanai ārpus ES. Kā minēts iepriekš citētajā novērtējuma ziņojumā, Eiropas Savienības saskaņotā shēma pamazām ir kļuvusi par starptautiski pieņemtu standartu. Uzņēmumu un patērētāju apsekojumus atbilstīgi saskaņotajai metodoloģijai veic ne tikai 25 dalībvalstīs un visās kandidātvalstīs, bet arī vairākās citās valstīs, jo īpaši Centrālajā un Austrumeiropā (piemēram, Krievijā un Albānijā). Tādējādi ES saskaņotie apsekojumi ir arī etalons nākotnes sadarbībai. Nākamās kandidātvalstis tiks integrētas šajā programmā, tiklīdz sāksies pārrunas par to dalību Eiropas Savienībā.

Uzņēmumu apsekojumu mērķa objekts ir rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru vadošie darbinieki. Patērētāju apsekojumu mērķa objekts ir privātās mājsaimniecības. Visus apsekojumus, izņemot ieguldījumu nozares apsekojumus, veic reizi mēnesī, katrā ceturksnī pievienojot dažus jaunus jautājumus. Ieguldījumu nozares apsekojumus veic divas reizes gadā. Jautājumu skaits dažādās jomās ir atšķirīgs — no 6 līdz 15.

Datus parasti savāc mēneša pirmajā pusē un nodod Komisijas dienestiem apmēram vienu nedēļu pirms mēneša beigām. Ik mēnesi Eiropas Savienībā tiek apsekots vairāk nekā 100 000 uzņēmumu un vairāk nekā 30 000 patērētāju — izlases lielums atšķiras atbilstoši valsts lielumam. Rūpniecības apsekojumi aptver 56 nozares, bet pārējie apsekojumi — 5 līdz 9 dažādas nozares. Patērētāji ir iedalīti 25 sociālekonomiskajās kategorijās.

Pasaules ekonomikas ekspertiem adresētais ceturkšņa apsekojums — Pasaules ekonomiskais apsekojums — arī ir iekļauts programmā un sniedz informāciju par ekonomikas attīstību pasaules mērogā.

Lai iegūtu informāciju par konkrētiem jautājumiem, tiek veikti arī īpašie apsekojumi. Piemēram, aptuveni ik pēc pieciem gadiem tiek veikti īpašie apsekojumi par darba tirgu. Rezultātus pēc pēdējā, 2004. gada jūnijā veiktā apsekojuma, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta darba tirgus elastīgumam un jauno tehnoloģiju ietekmei uz ES darba tirgus rādītājiem, publicēja 2005. gadā.

Visus apsekojumus regulāri aktualizē, lai tie atbilstu ekonomikas analītiķu prasībām. Komisijas dienesti regulāri (vienu vai divas reizes gadā) organizē tikšanās ar uzņēmumu apsekojumu ekspertiem, lai atjauninātu aptaujas anketas, apspriestu saskaņošanas un datu sniegšanas jautājumus un novērtētu apsekojumu rezultātus. Dažkārt tiek organizēti semināri un darba grupas plašākam ieinteresēto personu lokam (tostarp, piemēram, lietotāju grupām) ar mērķi pilnveidot noteiktus programmas aspektus vai apspriest jautājumus, kas skar ES un trešo valstu vispārējās intereses. Šādus seminārus dažkārt organizē sadarbībā ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju.

Lai uzturētu un pilnveidotu Komisijas dienestu datu bāzi, kurā uzglabā uzņēmumu un patērētāju apsekojumu programmas datus, ir nepieciešama specializēta programmatūra; ir jāuztur un jāizstrādā liela daudzuma laika rindu statistiskās un ekonometriskās analīzes veikšanai piemēroti instrumenti. Šādi instrumenti ir, piemēram, datu konsekvences nodrošināšanas procedūras, datu iepriekšējas korekcijas un sezonālās korekcijas veikšana vai atbilstošu salikto rādītāju sastādīšanai un pilnveidošanai. Vairumu no šiem uzdevumiem veic Komisijas dienestu darbinieki, bet noteiktās specifiskās jomās tiek meklēta specializētu uzņēmumu ārējo ekspertu palīdzība. Šāda tehniskā palīdzība attiecas tikai uz ļoti tehniskām procesa daļām ražošanas ķēdes beigās, un tā nodrošina efektīvāku programmas pārvaldību.

4.   Publicēšana

Apsekojumu rezultātus izmanto tiešā veidā vai apkopo saliktajos rādītājos (ekonomiskās situācijas novērtējums un paustās uzticības rādītāji). Šo salikto rādītāju mērķis ir apkopot apsekojumu datu informāciju un padarīt pieejamākus apsekojumu rezultātus. Tā kā apsekojumu datu galvenā priekšrocība ir to laicīgums, iepriekšējos gados pakāpeniski tika saīsināts periods starp datu pārraidi no valstu institūtiem un datu publicēšanu, ko veic Komisijas dienesti. Tagad rezultātus publicē pēdējā darbdienā tajā mēnesī, kura laikā dati ir iegūti. Vienlaikus tiek sniegts arī paziņojums presei. Ik mēnesi atjauninātos apsekojumu rezultātus, kuros iekļauti dati par visu apsekojuma periodu, iespējams lejuplādēt no šādas tīmekļa vietnes:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/indicators/businessandconsumersurveys_en.htm

Detalizētākus rezultātus (piemēram, pa nozarēm) pēc pieprasījuma iespējams saņemt no Komisijas dienestiem. Agrāk šādus datus sniedza tikai par maksu, bet saskaņā ar jauno politiku tos tagad sniedz bez maksas.

5.   Informācijas izmantojums

Tas, ka uzņēmumu un patērētāju apsekojumu rezultāti ir ātri pieejami un satur informāciju par tautsaimniecības subjektu viedokļiem saistībā ar nākotnes perspektīvām, padara tos noderīgus prognozēšanas mērķiem.

Komisijas dienesti apsekojumu rezultātus intensīvi izmanto kā neaizvietojamu ekonomiskās uzraudzības instrumentu. Tostarp tos izmanto pusgada makroekonomiskajām prognozēm un ekonomikas attīstības cikla izmaiņu analīzei (piemēram, pavērsiena punktu noteikšanai). Dažādi Komisijas dienesti izmanto arī daļu no apsekojumu rezultātu strukturālās informācijas (piemēram, viedokļus par nodarbinātības perspektīvām).

Apsekojumi ir kļuvuši par būtisku informācijas avotu Ekonomikas un monetārās savienības attīstības uzraudzībai. Piemēram, Eiropas Centrālajai bankai šie rezultāti būtiski noder, lai novērtētu ekonomisko situāciju euro zonā.

Bez galvenajiem Eiropas mēroga ekonomikas politikas dalībniekiem uzņēmumu un patērētāju apsekojumu rezultātus vienlaicīgu un iepriekšēju ekonomisko rādītāju sastādīšanai un prognozēšanai kopumā izmanto arī dažādas starptautiskās organizācijas, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, valsts iestādes un privātpersonas.

6.   Vērtēšana

Lai ekonomiskās situācijas novērtējuma rādītājs un citu nozaru rādītāji būtu noderīgi, tiem jāpiemīt vairākiem īpašībām, piemēram, konsekvencei, laicīgumam, salīdzināmībai utt. Bez tam rādītāju kvalitāte ir pastāvīgi jāpārbauda, vērtējot to, kā tie atspoguļo attiecīgos apkopotos makroekonomiskos lielumus. Visaugstākajā apkopojuma līmenī rādītājiem būtu jāspēj pietiekamā mērā atspoguļot IKP pieauguma attīstību. Arī paustās uzticības rādītājiem ir labi jāatspoguļo situācija nozaru līmenī (rūpniecība, pakalpojumi, patēriņš utt.) saistībā ar to makroekonomiskajiem atsauces raksturlielumiem (piemēram, IKP, rūpnieciskā ražošana, privāto pakalpojumu nozares bruto pievienotā vērtība, individuālā patēriņa izdevumi). Rādītāju rezultātu izklāsts ir pastāvīgi jāizvērtē, un atbilstīgi šim vērtējumam jāveic izmaiņas un uzlabojumi. Regulāri tiek uzsākti dažādi izpētes projekti un pētījumi jaunu nozaru rādītāju izstrādei vai esošo uzlabošanai, lai varētu labāk sekot ekonomiskajai attīstībai.

Programmas noderīgums dažādām ES iestādēm un starptautiskajām organizācijām ekonomikas politikas jomā ir neapšaubāmi pierādīts, bet ir nepieciešams novērtēt arī tās lietderību, efektivitāti un rezultātus no ārējas perspektīvas. Tāpēc, lai novērtētu šābrīža programmu kopumā, tika organizēts specializēts konsorcijs. Šis novērtējums līdztekus citiem attiecās uz šādiem jautājumiem:

Ziņojumā (ECFIN/196/2004/385636, 2005. gada 22. aprīlis) ir secināts, ka, lai gan virzībai ir jābūt nepārtrauktai, apsekojumu programma ir pilnībā atbildusi lietotāju kvalitātes prasībām, un apsekojumi ir atzīti par ļoti ticamu un atbilstošu makroekonomiskās attīstības uzraudzības instrumentu. Uz dotācijām balstītā apsekojumu programma uzskatāma par tādu, kas neprasa augstas izmaksas; jebkuras izmaiņas līguma noteikumos — piemēram, pārejot uz pakalpojumu līgumu vai uz centralizētu apsekojumu modeli, — radītu risku ievērojamā mērā zaudēt svarīgu ekonomisko informāciju. Domājams, ka saskaņotie Eiropas dati tiktu zaudēti arī tad, ja Eiropas Komisija pārtrauktu apsekojumu līdzfinansēšanu. Nākotnē lietotāju informācijā jāiekļauj arī sīkāks izklāsts par pakalpojumu nozares apsekojumu, papildu informācija par mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu stāvokli un sīkāki dati par darba tirgu.

7.   Ziņojumi

Komisija reizi trīs gados, sākot no 2008. gada, sniegs ziņojumu par Programmas īstenošanu 2006.-2008. gadā, iekļaujot tajā pārskatu par metodoloģijas attīstību un ar programmas palīdzību iegūtās informācijas izmantošanu.

8.   Secinājums

Eiropas Savienībā veikto saskaņoto uzņēmumu un patērētāju apsekojumu rezultāti ir kļuvuši par svarīgu informācijas avotu visiem, kurus interesē ekonomiskās tendences — sabiedriskajām iestādēm, uzņēmumu vadītājiem, pētniekiem un jo īpaši ekonomikas jomas lēmējiem gan valstu, gan ES/ euro zonas mērogā. Apsekojumu dati ir kļuvuši par neaizvietojamu instrumentu, veicot ekonomisko uzraudzību Eiropas Savienībā un novērojot Ekonomikas un monetārās savienības, kā arī kandidātvalstu ekonomiskās situācijas attīstību. Nepārtraukti uzlabojot un pilnveidojot, Komisija nodrošinās to, lai programma šo uzdevumu pildītu arī nākotnē un ar tās palīdzību varētu iegūt būtisku informāciju ar ekonomiku saistītu lēmumu pieņemšanai Eiropas Savienībā.

(1)  Eiropas Vērtēšanas konsorcijs, Uzņēmumu un patērētāju apsekojumu vērtēšana, Galīgais ziņojums, 2005. gada 22. aprīlis

(2)  Uzņēmumu un patērētāju apsekojumi ir daļa no Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta gada darba programmas, un atļauju to veikšanai piešķir ar Komisijas pieņemtu lēmumu par finansējumu.