52006SC0929

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.7.2006

SEC(2006) 929

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Ietekmes novērtējuma ziņojums

Pielikums priekšlikuma projektam

PADOMES LĒMUMS

par [Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm] {COM(2006) 386 final}

Ietekmes novērtējums: Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnes 2007.-2013. gadam

Vadošais ģenerāldirektorāts: Reģionālās politikas ĢD

Citi iesaistītie dienesti : Nodarbinātības ĢD

Programmas plāns vai darba programma : 2005/REGIO+/013

PROCEDūRAS JAUTāJUMI UN APSPRIEDES AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

Organizācija un grafiks

Komisija 2004. gada 14. jūlijā iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus [COM(2004)492 galīgā redakcija].

Saskaņā ar 23. pantu Padomes regulas (EK) projektā, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus, pēc šo noteikumu pieņemšanas un pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kā arī ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, Padomei jāizstrādā Kopienas kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnes, kas vērstas uz ,,Kopienas prioritāšu ievērošanu, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku un noturīgu attīstību”[1].

Šīs pamatnostādnes jau ir pieņemtas projekta veidā (COM (2005)299, galīgā redakcija, 5.7.2005.). Šajā priekšlikumā ir ņemtas vērā dalībvalstu iesniegtās piezīmes, apspriedēs ar sabiedrību gūtie rezultāti un Eiropas Parlamenta 2006. gada 18. maija plenārsēdē pieņemtais atzinums. Paredzēts, ka Komisija pieņems pamatnostādnes 2006. gada 12. jūlijā.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Sagatavojot Kopienas stratēģijas pamatnostādnes, tika organizēti vairāki pasākumi, iesaistot dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes un citus partnerus:

- konference „Kohēzija un Lisabonas programma: reģionu nozīme”, 2005. gada 3. marts;

- no 2005. gada janvāra līdz aprīlim strukturālo darbību darba grupā risinājās apspriedes ar dalībvalstīm;

- 2005. gada 17. maijā tika iesniegts neoficiāls dokuments par turpmākām prioritātēm apspriedēs neoficiālā Padomes sanāksmē;

- neoficiālā dokumenta apspriešana ministru neoficiālā sanāksmē Luksemburgā 2005. gada 20. maijā;

Stratēģijas pamatnostādņu pilnajā tekstā ir ietverts gan neoficiālais dokuments, gan šo apspriežu rezultāti.

Sabiedriskā apspriešana

Tika organizēta Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādņu projekta 2007.—2013. gadam sabiedriskā apspriešana. Apspriedes sāka 2005. gada 7. jūlijā un noslēdza 2005. gada 30. septembrī, un tās bija daļa no plašāka apspriežu procesa, ko uzsāka saistībā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem kohēzijas politikai 2007.—2013. gadam. Komisija 2003. un 2004. gadā iesaistījās plašās apspriedēs ar Eiropas reģionālajām un vietējām iestādēm un to asociācijām, kā arī debatēs ar citām ieinteresētajām personām par nākamo kohēzijas politiku 2007.—2013. gadam. Pirmie pasākumi ir apkopoti ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem 2004. gada jūlijā[2]. Tādējādi šīs sabiedriskās apspriešanas mērķis bija iesaistīt plašāku sabiedrību un veicināt viedokļu apmaiņu par kohēzijas politikas stratēģisko aspektu 2007.—2013. gadam.

Sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums ir šāds:

1. kohēzijas politika ir būtiski saistīta ar kopējo Eiropas Savienības konkurētspēju, un tai jāatbalsta izaugsmes un darbavietu programma;

2. veicinot sinerģiju un papildināmību ar citām Kopienas politikas jomām, kohēzijas politika var dot papildu ieguldījumu Lisabonas programmā;

3. plaši tika atbalstīta pievēršanās jauninājumiem un uz zināšanām balstītai ekonomikai; tika apstiprināta nepieciešamība stiprināt rīcību pētniecības, izglītības un mācību atbalstam;

4. pievēršoties dažām prioritātēm, cik iespējams, jāpalielina kohēzijas politikas programmu ietekme un pievienotā vērtība;

5. plaši tika atbalstīti un veicināti jauninājumu elementu iekļaušanas pasākumi, piemēram, uzmanības pievēršana līdzekļu piekļuvei un finansēšanas tehnikai, publiskā un privātā sektora partnerība, ieguldījumi veselības jomā, lai veicinātu konkurētspēju un produktivitāti, kā arī administratīvās jaudas attīstība;

6. pamatnostādnēm ir jānodrošina dalībvalstu un reģionu elastība, kas vajadzīga, lai izvēlētos atbilstošas prioritātes un rīcību, ar kuru palīdzību varētu izpildīt prasības pašu attīstībai;

7. pamatnostādnēs kohēzijas politikas teritoriālā dimensija ir jāuzsver nevis kā kompromiss starp teritoriālu kohēziju, no vienas puses, un konkurētspēju, no otras puses, bet drīzāk kā papildu jēdzieni. Pilsētu kā lielāko ieguldītāju nozīme izaugsmes un darbavietu izveides programmā un lauku apgabalu ekonomiskās dažādošanas vajadzība tika atkārtoti minēta kā nozīmīga joma, kas jāpastiprina pamatnostādnēs;

8. pievēršoties konkurētspējai un jauninājumiem, jāņem vērā sociālā programma, un nākamajā kohēzijas politikā jāturpina izmantot līdzsvarotu pieeju, lai sasniegtu mērķus lielākai ekonomikas izaugsmei un vairāk un labāku darbavietu izveidei;

9. pamatnostādnēs oficiāli jāatzīst reģionu un pilsētu, kā arī nevalstiskā sektora izšķirošā nozīme kohēzijas politikas programmu plānošanā, projektēšanā, sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Sabiedriskās apspriešanas rezultātā tika saņemti 197 vērā ņemami ierosinājumi. Ziņojums ir publicēts un ievietots Europa tīmekļa vietnē. Šī apspriešana risinājās līdztekus iestāžu procesam, kurā bija iesaistījies Eiropas Parlaments un Padome. Apspriežu laikā saņemtās piezīmes pēc vajadzības tika iestrādātas tekstā.

Eiropas Parlamenta atzinums

Eiropas Parlaments 2006. gada 18. maijā pieņēma ziņojumu par pamatnostādņu projektu[3].

EP atzinuma galveno secinājumu kopsavilkums ir šāds:

10. EP atbalsta faktu, ka stratēģijas pamatnostādnēs ir noteiktas Kopienas prioritātes, veicinot līdzsvarotu, saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību.

11. EP uzsver, ka kohēzijas politika nevar aizstāt dalībvalstu centienus, kas vajadzīgi daudzās politikas jomās, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas augstos mērķus.

12. Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšana nedrīkst notikt uz spēcīgākas sociālās un ekonomikas kohēzijas rēķina, bet tiem drīzāk jāstiprina šī kohēzija saistībā ar stratēģijas pamatnostādnēm.

13. Lisabonas stratēģijai jābūt saskaņā ar Gēteborgas stratēģiju par ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

14. EP kritiski raugās uz kohēzijas politikas izdevumu atvēlēšanu Lisabonas stratēģijas prioritātēm.

15. EP norāda, cik būtiski ir ņemt vērā pilsētu aspektu.

16. EP uzsver partnerības principa nozīmi, kas ir galvenais elements, lai noteiktu sekmīgu programmu īstenošanu.

17. EP norāda, cik būtiski ir izmantot publiskā un privātā sektora partnerību.

18. 2007.—2013. gada plānošanas periodā jāturpina paraugprakses un veiksmīgas pieredzes apmaiņa ar Kopienas iniciatīvu EQUAL.

19. Kopienas stratēģijas pamatnostādnēs pienācīgi jārisina „teritoriālās kohēzijas” jautājums.

Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumi

Reģionu komiteja 2005. gada novembrī (Nr. 140/2005) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2006. gada aprīlī (CESE 592/2006) pieņēma atzinumu par Kopienas stratēģijas pamatnostādņu projektu.

PROBLēMU PRECIZēšANA

Saskaņā ar 23. pantu Padomes regulas (EK) projektā, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus, pēc šo noteikumu pieņemšanas un pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kā arī ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, Padomei jāizstrādā Kopienas kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnes, kas vērstas uz ,,Kopienas prioritāšu ievērošanu, lai veicinātu līdzsvarotu, harmonisku un noturīgu attīstību”[4].

GALVENIE MēRķI

Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādņu galvenais mērķis ir sniegt norādījumus dalībvalstīm valsts stratēģisko pamatprincipu sagatavošanai, lai nodrošinātu no fondiem līdzfinansēto programmu saskanību ar Kopienas līmenī definētajām prioritārajām politikas jomām, jo īpaši, lai izpildītu Lisabonas programmu par izaugsmi un darbavietu izveidi. Ņemot vērā gan iepriekš minēto, gan atjaunināto Lisabonas stratēģiju izaugsmes un darbavietu attīstībai, kohēzijas politikas līdzfinansējuma programmām paredzētie līdzekļi galvenokārt jāiegulda šādās trīs prioritātēs:

- dalībvalstu, reģionu un pilsētu pievilcības uzlabošana, sekmējot to pieejamību, nodrošinot pienācīgu pakalpojumu kvalitāti un līmeni un saglabājot to vides potenciālu;

- jauninājumu, uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas izaugsmes veicināšana, radot iespējas pētniecībai un jauninājumiem, tostarp jaunas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sekmēšana; un

- jaunu un labāku darbavietu radīšana, iesaistot vairāk cilvēku darbā vai uzņēmējdarbībā, uzlabojot darbaspēka un uzņēmumu pielāgošanās spējas un palielinot ieguldījumu cilvēkkapitālā.

Šīs prioritātes atbilst tām, kas izklāstītas Komisijas dokumentā „Partnerība izaugsmei un darbavietām”, ko publicēja 2005. gada februārī[5] un apstiprināja Eiropadomes pavasara sanāksmē 2005. gadā.

Kopienas stratēģijas pamatnostādnes ir vienots pamats, ko dalībvalstis un reģioni ir aicināti izmantot valsts, reģionālo un vietējo programmu izstrādē, jo īpaši ņemot vērā to ieguldījumu novērtēšanā ar kohēziju, izaugsmi un darbavietām saistīto Eiropas Savienības mērķu īstenošanā. Pamatnostādnes ir svarīgs, bet ne vienīgais nosacījums, lai katra dalībvalsts un reģions saskaņā ar atjaunināto Lisabonas programmu varētu sasniegt vajadzīgo koncentrācijas līmeni, ciktāl tas attiecas uz galvenajām prioritātēm.

POLITIKAS RISINāJUMI

Pamatnostādnes ir prasība saskaņā ar vispārējās regulas projekta 23. pantu. Attiecībā uz saturu regulā ir apstiprināts, ka pamatnostādnēs jānosaka Kopienas prioritātes atbalstam saistībā ar kohēzijas politiku un jo īpaši, lai stiprinātu sinerģiju ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietu izveidei un palīdzētu to īstenot. Tāpēc pamatnostādnēs ir pieņemtas trīs prioritātes, kas noteiktas Komisijas dokumentā „Partnerība izaugsmei un darbavietām” un apstiprinātas Eiropadomes pavasara sanāksmē 2005. gadā.

Šo pieeju pamato sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kas apstiprina plaši izplatīto uzskatu, ka kohēzijas politika ir būtiski saistīta ar Eiropas Savienības kopējo konkurētspēju, un tai tieši jāveicina izaugsmes un darbavietu izveides programmas izpilde. Gan sabiedriskās apspriešanas rezultāti, gan Eiropas Parlamenta atzinums apstiprina, ka, attīstot sinerģiju un papildināmību attiecībā uz citām Kopienas politikas jomām, kohēzijas politika var aizvien vairāk sekmēt Lisabonas programmas īstenošanu. Kopienas stratēģijas pamatnostādņu galīgajā redakcijā, uz kuru attiecas šī lēmuma procedūra, ir saglabāts tas pats īsais prioritāšu uzskaitījums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu lielāku politisko, ekonomikas un sociālo ietekmi, koncentrējot finanšu resursus dažām prioritātēm. Turklāt pamatnostādņu galīgajā redakcijā ir sniegta sīkāka informācija par esošajām prioritārajām darbībām, atsaucoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, dalībvalstu piezīmēm un Eiropas Parlamenta atzinumu.

IETEKMES ANALīZE

Šajā nodaļā izklāstītā analīze nav pilnīga kvantitatīva analīze par ietekmi uz ekonomiku, vidi un sabiedrību. Pārskats par jauno kohēzijas fondu paredzamo ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi ir ietverts ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam jaunām regulām[6]. Īpašās būtības dēļ pamatnostādnēm nav tiešas, nosakāmas un aprēķināmas ietekmes uz iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu konkurētspēju vai jaunu darbavietu izveidi. Drīzāk paredzams, ka pamatnostādņu ietekme nodrošinās to, lai Kopienas kohēzijas politikas finanšu resursi tiktu atvēlēti Kopienas prioritātēm, jo īpaši izaugsmes un darbavietu izveides programmas izpildei, un vienlaikus tās darbotos kā spēcīga svira, kas palīdz īstenot citas Kopienas politikas jomas. Tādējādi pamatnostādnēs uzmanība pēc iespējas vairāk tiek pievērsta vajadzībai palielināt sinerģiju un papildināmību attiecībā uz citām Kopienas politikas jomām.

Izaugsmes un darbavietu izveides ziņā kohēzijas politikas ietekme, atbalstot Lisabonas stratēģiju, tiks īstenota, nodrošinot ciešu sadarbību ar valsts reformu programmām. Lielākajā daļā valsts reformu programmu uzmanība tiek pievērsta mūsdienīgas transporta infrastruktūras un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozīmei (piemēram, platjoslas pieejamība). Šie ir tādu ieguldījumu piemēri, kurus var atbalstīt saskaņā ar kohēzijas politiku. Visbeidzot saskaņā ar Komisijas ikgadējo progresa ziņojumu „daudzām dalībvalstīm arī vēl jāgādā par to, lai Kopienas tēriņi kohēzijai un lauku attīstībai vispār tiktu virzīti Lisabonas stratēģijas atbalstam. Patiešām, tas būtu jāieraksta programmās, lai valsts reformu programmas iegūtu tiešu atbalstu”[7].

UZRAUDZīBA UN NOVēRTēšANA

Regulāri ziņojumi ir jāiesniedz gan par Lisabonas procesa paralēlajām procedūrām, gan kohēzijas politikas programmu īstenošanu, kā arī jāveic vispārēja pārbaude atbilstības nodrošināšanai. Kohēzijas politikas regulas ir vispārējo pārbaužu juridiskais pamats.

Attiecībā uz kohēzijas politiku regulas paredz 1) dalībvalstu ikgadējo īstenošanas ziņojumu sagatavošanu, sākot no 2008. gada, un 2) dalībvalstu ziņojumu par programmu stratēģiskajiem sasniegumiem divas reizes – 2009. gadā un 2012. gadā. Stratēģiskajos ziņojumos cita starpā jāietver informācija par to, kā programmas ir veicinājušas Lisabonas izaugsmes un darbavietu izveides stratēģijas mērķu sasniegšanu. Komisija 2010. gadā un 2013. gadā publicēs valstu ziņojumu kopsavilkumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Galvenais kvantitatīvais informācijas avots stratēģiskajiem ziņojumiem būs informācija par resursiem, kuri piešķirti atbilstoši katrai kategorijai, kas ir saistīta ar Lisabonas stratēģiju.

Attiecībā uz Lisabonas procesu galvenais elements ir saistīts ar to, ka kohēzijas politikas regulas skaidri paredz vispārējas pārbaudes pasākumus. Pirmoreiz 2007. gadā dalībvalstīm pieprasīs sniegt informāciju par kohēzijas politikas ieguldījumu to Lisabonas stratēģijas īstenošanas ikgadējā ziņojumā, ņemot vērā valsts reformu programmu. Regulā ir paredzēts, ka Komisijai attiecībā uz šiem ikgadējiem ziņojumiem, kurus sagatavo kā ikgadējos progresa ziņojumus, jāsagatavo dalībvalstu iesniegtās informācijas kopsavilkums.

Īsumā jaunajās regulās paredzēts nodrošināt kohēzijas politikas nozīmi Lisabonas programmas īstenošanā, izmantojot šos vērā ņemamos ziņošanas un vispārējas pārbaudes pasākumus.

[1] COM (2004) 492 galīgā redakcija, 23. pants.

[2] SEC(2004)924, 14.7.2004.

[3] EP atzinums, A6-0175/2006, 10.5.2006.

[4] COM (2004) 492 galīgais, 23. pants

[5] Paziņojums Eiropadomes pavasara sanāksmē „Sadarbība izaugsmes un darba vietu attīstībai - Jauns posms Lisabonas stratēģijā", COM(2005) 24 galīgā redakcija, 2.2.2005.

[6] SEC(2004) 924

[7] COM (2006) 30 galīgā redakcija, 25.1.2006., 14. lpp.